Kurši

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.46.0-wmf.21</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Kurši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2985</id>
    <revision>
      <id>4445846</id>
      <parentid>4196677</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:02:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-17789-65</username>
        <id>143028</id>
      </contributor>
      <comment>Ļoti neskaidrs apgalvojums. Lai kāds būtu bijis kuršu pašnosaukums, mums tāds nav zināms, bet ir saglabājies patreizējais nosaukums, kura izskaidrošanas sarežģītības pakāpe nav būtiska.</comment>
      <origin>4445846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13793" sha1="pig2xltakjl3ofw2676ups385jm3xc9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|baltu tautu|Kurši (nozīmju atdalīšana)|kurši}}
[[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Kurši''' ({{val|lt|kuršiai}}), agrāk arī '''kūri''' ({{val|la|chori, curones}}), bija [[balti|baltu]] cilts, kas ieplūda [[latvieši|latviešu]] un lietuviešu tautās. Pirms [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākuma kurši apdzīvoja mūsdienu Kurzemes lielāko daļu, kur izveidojās [[Kursa (valsts)|Kursa]], un Lietuvas ziemeļrietumus, kur tie vēlāk saplūda ar [[žemaiši]]em.&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/4nodalja/citati/10.htm Kursa, Kurzeme latviešu klasiskajās tautu lietās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111008202553/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/4nodalja/citati/10.htm |date={{dat|2011|10|08||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; 10. gadsimtā, iekarojot [[Kurzemes pussala]]s ziemeļus, kurši pakļāva tur dzīvojošos [[Baltijas somi|Baltijas somus]].

== Vēsture ==
Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi jūrasbraucēji un kareivji. Kuršu kuģi sauca par [[kurēns|kurēnu]]. Kurši bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu [[vikingi]]em. Senie avoti, tostarp [[Rimberts|Rimberta]] „[[Svētā Anskara dzīve]]”, [[Latviešu Indriķa hronika]], [[Livonijas Atskaņu hronika]], [[Egila sāgas]] un [[Saksis Gramatiķis|Sakša Gramatiķa]] „[[Dāņu darbi]]”, apraksta kuršus kā jūrasbraucējus un kareivjus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/kullat1/teksts1.htm|title=Kultūra Latvijas teritorijā aizvēstures periodā|archive-url=https://web.archive.org/web/20120402070949/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/kullat1/teksts1.htm|archive-date=2012-04-02|access-date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Vita Ansgarii|author=Rimbert}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Livländische Reimchronik|author=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Egils Saga|author=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Gesta Danorum|author=Saxo Grammaticus}}&lt;/ref&gt;

Ap 1080. gadu hronists [[Brēmenes Ādams]] par kuršiem rakstījis:
&lt;blockquote&gt;
&quot;... vēl tālāk ir citas salas, kas pakļautas zviedru virskundzībai. Vislielākā no tām saucas par Kurzemi (''Churland''), tā atrodas astoņu dienu ceļojuma attālumā. Tās iedzīvotāji ir ļoti nežēlīgi, un visas citas ciltis no tiem vairās, jo tie pārāk nodevušies elku dievībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem, pareģiem un burvjiem, [kuri pat ietērpti mūku apģērbā]. No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, visvairāk no Spānijas un Grieķijas. Esam pārliecināti, ka tā sala, kas minēta “[[Svētā Anskara dzīve|Sv. Ansgara dzīvē]]”, pieder kuršiem un maksā šai laikā meslus zviedriem. Tagad tur uzcelta baznīca ar kāda tirgotāja pūlēm, kuru uz to pamudināja [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] daudzās dāvanas. Pats ķēniņš, kas priekā un uzticībā paļaujas Dievam, visu to man pastāstīja.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |title=Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum. |access-date={{dat|2013|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |archivedate={{dat|2008|03|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://hbar.phys.msu.ru/gorm/chrons/bremen.htm#descrip Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum. DESCRIPTIO INSULARUM AQUILONIS. Capitulum 16.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071223000039/http://hbar.phys.msu.ru/gorm/chrons/bremen.htm#descrip |date={{dat|2007|12|23||bez}} }}: ''Sunt et aliae interius, quae subiacent imperio Sueonum, quarum vel maxima est illa quae Churland dicitur; iter habet octo dierum; gens crudelissima propter nimium ydolatriae cultum fugitur ab omnibus; aurum ibi plurimum, equi optimi. Divinis, auguribus atque nigromanticis omnes domus plenae sunt, qui etiam vestitu monachico induti sunt. A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis. Hanc insulam credimus in Vita sancti Ansgarii Chori nominatam, quam tunc Sueones tributo subiecerunt. Una ibi nunc facta est ecclesia cuiusdam studio negotiatoris, quem rex Danorum multis ad hoc illexit muneribus. Ipse rex gaudens in Domino recitavit mihi hanc cantilenam.'' (latīniski)&lt;/ref&gt;
&lt;/blockquote&gt;

[[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|left|Kuršu (CVRETES) apdzīvotā teritorija [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā]]
Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi un ielu nosaukumi, kas saistās ar kuršiem. [[Snorri Sturlusons|Snorri Sturlusona]] ap 1225. gadu sarakstītajā „[[Heimskringla]]” minēts, ka dāņi lūdzās: „Dievs, sargi mūs no kuršiem!” Iespējams, arī kurši bija starp [[pagāni]]em, kas [[1187]]. gada augustā uzbruka un nopostīja [[Svēlande]]s pirmo galvaspilsētu [[Sigtuna|Sigtunu]] un nogalināja [[Upsāla]]s bīskapu Johannu.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/kursi-sirotaji-tirgotaji-vai-vikingi-13432911 Kurši — sirotāji, tirgotāji vai vikingi] [[Andris Šnē]], [[Diena]], 2008. gada 4. aprīlis {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Kuršu pilskalni bija izvietoti vairākus kilometrus iekšzemē, lai nodrošinātu aizsardzību iebrukumiem no jūras puses un parasti atradās to upju krastos, kas nodrošināja piekrastes un iekšzemes tirdzniecību.

13. gadsimtā kurši cīnījās [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]], veidojot aliansi ar [[zemgaļi]]em un kopīgi uzbrūkot Rīgai 1228. gadā. Līdz 13. gadsimta vidum kuršu armija sastāvēja no viegli bruņotiem kareivjiem, kas cīnījās ar šķēpiem, vairogiem, cīņas nažiem un cirvjiem, kā arī šāvējiem un smagi bruņotiem karavīriem ar zobenu, bruņukreklu, vairogu un platmalu cirvi.

1230. un 1253. gadu Kursas dalīšanas līgumos minētas piecas kuršu valstis.
# [[Lamekins|Lamekina]] valsts, kas dalījās [[Ventava|Ventavā]] (''Wynda''), [[Bandava|Bandavā]] ar centru Kuldīgā, [[Piemare|Piemarē]], kurā atradās [[Grobiņa|Jūrpils]] (''Saeborg'');
# [[Zeme starp Skrundu un Zemgali]] (''terra inter Scrunden et Semigalliam'');
# [[Duvzare]] ar centru [[Impilte]]s pilskalnā;
# [[Ceklis]] (''Ceclis'') ar centru [[Apūle|Apūlē]];
# [[Megava]] (''Megowe'') un [[Pilsāts]].

Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma [[kristietība|kristietību]]. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat [[19. gadsimts|19. gadsimtam]].

== Etnonīms ==
[[Attēls:Kurzemes iedzīvotāju tērps 1747.jpg|thumbnail|left|Kurzemes iedzīvotāju tērps 1747. gada kartes attēlā]]
[[Attēls:Куршский дом.JPG|thumbnail|Dižciltīga kurša nama rekonstrukcija [[Lielvārde|Lielvārdē]]]]
Kuršu un [[prūši|prūšu]] [[etnonīms|etnonīmi]], iespējams, nav cēlušies no [[hidronīms|hidronīmiem]]. Baltists [[Volfgangs Šmids]] ierosina etimoloģiskos sastatījumus ar [[Latīņu valoda|latīņu]] ''currene, cursus, cursarius'' un [[itāliešu valoda|itāļu]] ''corsaro''. Sakne ''kurš &lt; kurs'' (''s &gt; š'' pēc ''r''). Šī interesantā [[hipotēze]] tiek pamatota ar ziņām par kuršu izveicību uz jūras un uzbrukumiem krasta apmetnēm. Tādējādi kurši apzīmētu [[Baltijas jūra]]s pirātus gluži kā ''cursarius'' [[Vidusjūra]]s. To apstiprina deverbālas izcelsmes lietvārdi, kas vēl atrodami [[lietuviešu valoda]]s izloksnēs, piemēram, [[žemaišu dialekts|žemaišu]] ''kuršas'' 'āķis, ķeksis': liet. ''kúrti'' 'celt; kurt', latv. ''kurt'' 'aizdedzināt'. Iespējams, ka kuršu nosaukuma attīstība bijusi mazliet citādāka, gan joprojām par pamatu ņemot latīņu vārdu ''cursāre'' (braukāt šurpu turpu). Tādējādi senākais kuršu nosaukums latīņu valodā varēja būt ''cursārae'' vai ''corsārae'' (korsāri — tie, kas braukā šurpu turpu), vēlāk vārds saīsināts līdz ''cursae/corsae''. Latviskojot latīņu vārdu, tika iegūts vārds ''kursai'', kas arī uzskatāms par senāko kuršu tautas nosaukumu latviešu/[[kuršu valoda|kuršu valodā]], kā pēdas joprojām ir saglabājušas daudzos vietvārdos un uzvārdos kā ''Kursīši'', ''kursenieki'' utt. Tā kā kuršiem bija cieši sakari ar [[zviedri]]em, [[zviedru valoda]]s ietekmē vārds mainīts uz ''kuršai'', jo zviedri burtkopu ''rs'' izrunā kā ''rš''. Šis vārds arī aizgūts lietuviešu valodā un likts par pamatu latviešu formai ''kurši''. Tā kā kuršiem blakus dzīvoja [[Līvi|lībieši]], tad lībiešu valodas iespaidā radās otra forma ''kūr(a)i'', no kā arī iespējams [[Kurzeme]]s nosaukums — Kūr(u)-zeme vai Kurs(u)-zeme un latīņu vārdi ''cūrōnes'' (kurši, kūri) un ''Cūrlandia'' (Kurzeme), no kā arī angliskie nosaukumi ''Curonian'' (kuršu-) un ''Curland'' (Kurzeme).

Zviedru sāgās kurši pieminēti kā ''Cori'' un ''Chori''.

== Valoda ==
{{pamatraksts|Kuršu valoda}}
[[Kuršu valoda]] bija [[baltu valodas|baltu valoda]], kas izzuda 15.—16. gadsimtā.&lt;ref&gt;[http://termini.lza.lv/term.php?term=kur%C5%A1u%20valoda&amp;list=kur%C5%A1u%20valoda&amp;lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze — kuršu valoda] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Kuršu valodā atrodamas dažas leksikas īpatnības, kas tai kopīgas tikai ar [[Senprūšu valoda|prūšu valodu]], tāpēc mūsdienās pastāv uzskats, ka kuršu valoda ir viens no baltu perifērajiem dialektiem, kas piederējis [[Rietumbalti|rietumbaltu]] grupai.&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=50337 Kad vecie kurši ne tikai dziedāja]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Pateicoties ilgstošajiem sakariem ar kaimiņiem, kuršu valoda kļuvusi tuvāka austrumbaltiem. Vēlāk latviešu un lietuviešu valodas asimilēja kuršu valodu, bet liecības par kuršu valodu saglabājušās latviešu valodā un nedaudz arī žemaišu izloksnēs.

Raksturīga kuršu vietvārdu īpatnība ir izskaņa -s, -us, vai -is, kā piemēram vietvārdos [[Pilsāts]], [[Impiltis]], [[Saldus]], [[Mosedis]], Skoudas ([[Skoda]]), Grobins (tagadējā [[Grobiņa]]), Anbotens ([[Embūtes pagasts|Embūte]]), iespējams, arī [[Tukums]], [[Cēsis]] (kā Kurzemes vendu dibināta vieta).

[[Kuršu kāpa|Kuršu kāpu]] iedzīvotāji [[kursenieki|kursinieki]] runāja īpašā kuršu kāpu dialektā. [[Kursenieki]], sākot ar [[16. gadsimts|16. gadsimtu]], izceļoja no Latvijas laikā, kad Kurzemes hercogs bija Prūsijas hercogam ieķīlājis Grobiņas apriņķi. Viņu valoda ir izveidojusies, senajai kuršu valodai sajaucoties ar latviešu valodu, un tajā saskatāma spēcīga lietuviešu un [[vācu valoda]]s ietekme.

== Fiziskais tips ==
Maz ziņu par 9.—12. gadsimta kuršu antropoloģisko tipu, jo šajā laikā kā galvenais apbedīšanas veids kuršu apdzīvotajā teritorijā bija nostiprinājusies [[kremācija]]. Pēc vēlākiem datiem antropologi pieņem, ka kuršiem varētu būt mezokrāns eiropeīdais antropoloģiskais tips ar vidēji platu seju. Šāds pats antropoloģiskais tips novērojams daļai [[latgaļi|latgaļu]] un citiem [[austrumbalti]]em, kuri dzīvojuši [[Daugava]]s un [[Dņepra]]s augštecē, tagadējos [[Vitebskas apgabals|Vitebskas]], [[Tveras apgabals|Tveras]] un [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabalos]].

== Kuršu zemes 13. gadsimtā ==
* [[Bandava]] jeb ''Bandowe'' (tagad daļēji [[Dienvidkurzemes novads]], [[Kuldīgas novads]])
* [[Duvzare]] jeb ''Powsare'' (tagad daļēji [[Dienvidkurzemes novads]] un pierobežas zemes Lietuvā)
* [[Ceklis]] jeb ''Ceclis'' (tagad [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no Ventas upes)
* [[Megava]] jeb ''Megowa'' (tagad [[Palanga]]s apkārtne)
* [[Piemare]] jeb ''Bihavelanc'' (tagad [[Dienvidkurzemes novads]])
* [[Pilsāts]] jeb ''Pilsaten'' (tagad [[Klaipēda]]s apkārtne)
* [[Vanema]] jeb ''Wanneman'' (tagad [[Talsu novads]], daļēji [[Ventspils novads]], [[Tukuma novads]])
* [[Ventava]] jeb ''Wende'' (tagad [[Ventspils novads]], daļēji [[Kuldīgas novads]])
* [[Zeme starp Skrundu un Zemgali]] (tagad [[Saldus novads]])

== Skatīt arī ==
* [[Miera Kursa]]
* [[Kuršu ķoniņi]]
* [[Kuršu valoda]]
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
* [[Kurzemes bīskapija]]
* [[Kurzeme]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Jānis Asaris „Kurši senatnē = Couronians in antiquity”. — Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs, Rīga 2008. {{ISBN|9984747174}}
* Benno Ābers „Kuršu brīvības grāmata”. — Senatne un Māksla № 4, 1937.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kursi-sirotaji-tirgotaji-vai-vikingi-13432911 Kurši — sirotāji, tirgotāji vai vikingi] [[Andris Šnē]], [[Diena]], 2008. gada 4. aprīlis {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110927075802/http://www.historia.lv/alfabets/A/AI/aizvesture/raksti/shnee.htm Šnē Andris. Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem?]
* [https://web.archive.org/web/20140318195808/http://vimeo.com/72663330 ''Tritone Studio'' dokumentālā īsfilma par kuršiem] {{lv ikona}}/{{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20051226091508/http://www.memelland-adm.de/Bevoelkerungsgeschichte/die_kuren.html Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem [[Duvzare]]s, [[Ceklis]], [[Megava]]s, [[Pilsāts]], [[Lamotina]]s zemēs] {{de ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=XqHWRl7jdFY Grupas &quot;Skyforger&quot; videoklips &quot;Kurši&quot;]


{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rietumbalti]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latviešu etniskās grupas]]
[[Kategorija:Izzudušās tautas]]</text>
      <sha1>pig2xltakjl3ofw2676ups385jm3xc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hinduisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3624</id>
    <revision>
      <id>4445985</id>
      <parentid>4408489</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T11:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18849-63</username>
        <id>143274</id>
      </contributor>
      <origin>4445985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41152" sha1="hmkx4ur7zwgtantga6w41ln4z4bw8g2" xml:space="preserve">{{Labs raksts}}
{{Viens avots}} &lt;!-- kā jau diskusijā ir minēts, praktiski viss raksts vārds vārdā ir iztulkots no viena avota (http://www.thaiexotictreasures.com/hinduism.html) --&gt;
[[Attēls:AUM symbol, the primary (highest) name of the God as per the Vedas.svg|thumb|200px|''[[Om]]'' ir hinduisma vissvētākā zilbe un sakrālais simbols, kas apzīmē pirmo neizpaustā [[Brahmans|Brahmana]] izpausmi]]

'''Hinduisms''' (सनातन धर्म) ir viena no senākajām [[reliģija|reliģijām]], kurām ir sekotāji mūsdienās. Paši hinduisti to bieži sauc par ''sanātana dharma'', kas tulkojumā nozīmē &quot;mūžīgā reliģija&quot;. Hinduisms aptver ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas ticību sistēmas, praksi un svētos rakstus. Tā sākums ir meklējams senajā [[vēdas|vēdiskajā]] sabiedrībā, vismaz 2000 gadu p. m. ē. Tā ir trešā lielākā reliģija pasaulē ar aptuveni 940 miljoniem sekotāju visā pasaulē, no kuriem 95% dzīvo [[Indostāna|Indostānas pussalā]]. [[pasaule|Pārējās pasaules valstīs]] ir aptuveni 30 miljoni hinduisma sekotāju. Ja pieskaita [[joga]]s praktizētājus, tad pasaulē pavisam kopā to varētu būt apmēram 1,05 miljardi.

Hinduisma noskaņa vislabāk atklājas senajā [[Rigvēda|Rigvēdā]], kas ir &quot;vissenākie reliģiskie raksti pasaulē&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.britannica.com/ebc/article?eu=402241 |title=Rigveda. Britannica Concise Encyclopedia |access-date={{dat|2005|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040807175005/http://www.britannica.com/ebc/article?eu=402241 |archivedate={{dat|2004|08|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

  [[Sanskrits]]: एकम् सत् विप्राः बहुधा वदन्ति
  Transliterācija: ''ēkam sat viprāh bahudhā vadanti''
  Tulkojums: ''Patiesībā ir viena, kaut arī svētie to zina kā daudzveidīgu.''
                          — ''Rigvēda (I. grāmata, CLXIV. himna, 46. pants)''

Šis pants norāda, ka jebkura garīgā prakse ar ticību, mīlestību un neatlaidību ļauj sasniegt sevis apzināšanās augstāko stāvokli. Hinduisma idejas izceļas ar iecietību&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22038974 Indijā turpinās pret kristiešiem vērstie grautiņi — LETA, 25. septembris 2008.]&lt;/ref&gt; pret dažādām ticībām, jo nevienai laicīgai sistēmai nevar piederēt monopols uz [[pārpasaulīgs|pārpasaulīgās]] Patiesības izpratni.

Šī ideja ir pamatā skaidrojumam, kas ir ''mūžīgā dharma'' (mūžīgā reliģija). Hinduismā bezgalīgā dievišķā patība jeb [[Advaita]] ir esamības pamatā, un tā ir mūžīgi nemainīga un mirdzoša, visa centrā un caurstrāvojoša, par spīti haosam un pārmaiņām, kas to aptver. Hinduistu uzskati ir ļoti plaši un aptver tādas teoloģijas kā [[monisms|monismu]], [[duālisms|duālismu]], [[panteisms|panteismu]], [[peneteisms|panenteismu]], ko daži zinātnieki sauc arī par [[moniskais teisms|monisko teismu]], kā arī stingru [[monoteisms|monoteismu]] un [[politeisms|politeismu]].

Monisti saskata vienu esamību, kurā dievu personības ir tikai vienas vienīgās godināmās Augstākās Būtnes dažādi aspekti, kā viens gaismas stars var tikt sadalīts dažādās krāsās. Daži hinduisma Dieva aspekti ir [[Dēvī]], [[Višnu]], [[Ganēša]] un [[Šiva]]. Viens no ievērojamākiem hindu monistiem ir svētais [[Rāmakrišna]], kura godinātā Dieva veidols bija [[Dēvī]]. Viņš sludināja tradicionālo hindu tradīciju, kurā [[bhakta]] var godināt Dievu jebkurā sev tīkamā jeb izvēlētā veidolā (''īšta dēvata''), un lūgt Dieva žēlastību, lai sasniegtu [[mokša|mokšu]], izkļūstot no dzimšanas un nāves cikla.

Hinduisms iekšēji ir ļoti atšķirīgs, taču viena no idejām, kas apvieno visus sekotājus, ir tiekšanās pēc apgaismības un atbrīvošanās no pārdzimšanas cikla. Arī jēdziens par ahimsu jeb nevardarbību ir ļoti nozīmīgs, jo tas veicinājis [[Veģetārisms|veģetārisma]] un iecietības izplatību. Hinduisti uzskata, ka pasaulē viss ir daļa no visaptverošā augstākā gara, tāpēc pret visām lietām ir jāizturas ar cieņu, tās ir jāsaglabā un jāaizsargā.

Mūsdienu hinduismu var iedalīt četros galvenajos novirzienos: [[višnuisms]], [[šivaisms]], [[šaktisms]] un [[smārtisms]]. Tāpat kā [[jūdaisms|ebreji]], [[kristietība|kristieši]] un [[islāms|musulmaņi]] tic vienam Dievam ar dažādu izpratni par viņu, arī hinduisti tic vienam Dievam, lai gan priekšstati par viņu atšķiras. Vislielākās atšķirības Dieva izpratnē ir starp višnuismu, kurā par Dievu uzskata [[Višnu]], un šivaismu, kurā Dievs ir Šiva. Pretēji populāram viedoklim abi novirzieni ir monoteistiski. Citi Dieva veidoli ir cieši saistīti ar izpratni par Višnu vai Šivu kā vienīgo Dievu.

== Hinduisms: īss apskats ==

[[Attēls:Khajuraho 140.jpg|thumb|275px|10. gadsimta ''mandira'' (templis) [[Khadžuraho]], Madhja Pradēša]]

Hinduisma garīgais pamats ir [[Vēdas]] un to mistiskie izskaidrojumi [[Upanišadas]], kā arī visu laiku daudzo [[guru]] mācības. Daudzas hinduisma filozofijas aizsākas sešās vēdu filozofijas skolās, [[bhakti]] sektās un [[tantras]] āgamas skolās. Skatīt: [[hinduisma skolas]].

=== Mūžīgā tradīcija ===

&quot;Mūžīgā tradīcija&quot; jeb &quot;mūžīgā filozofija/reliģija/ticība&quot; ir viens no terminiem, kas ir apzīmējis hinduismu cauri gadu tūkstošiem. Saskaņā ar hinduismu tas attiecas uz ideju, ka noteikti garīgie principi ir mūžos nemainīgi, pāri cilvēku radītajām sistēmām un pārstāv tīru zinātni par apziņu. Šī apziņa nav piemītoša tikai ķermenim, prātam vai intelektam. Tā ir pārpasaulīgs dvēseles stāvoklis, kas caurstrāvo mūsu eksistenci un pastāv ārpus tās. Hinduisti reliģiju uztver kā dabisku dievišķā meklējumu sevī, ar mērķi atrast vienīgo patiesību, kas patiesībā nekad nav zaudēta. Patiesība, kas meklēta ar ticību, atklāsies visā spožumā neatkarīgi no meklētāja rases vai ticības. Visa esamība, sākot no augu valsts, dzīvniekiem un, visbeidzot, ar cilvēkiem, ir pakļauti mūžīgajai dharmai. Šī neatdalāmā ticība, ko sauc par hindu dharmu, tiek dēvēta arī par āriešu ('civilizēto') dharmu, vēdu ('zināšanu') dharmu, jogas ('vienotības') dharmu jeb vienkārši par [[darma|dharmu]].

Visiem hinduistiem ir ticība dharmai, [[reinkarnācija|pārdzimšanai]], [[karma]]i un [[mokša|atbrīvei]]. Atbrīve tiek sasniegta ar daudzveidīgu uz morālu darbību balstītu vai meditatīvu jeb [[joga]]s praksi. Citi fundamentāli principi ir [[ahimsa]] (nevardarbība), [[guru]] nozīmīgums, dievišķās zilbes '[[om]]' un [[mantra|mantru]] spēks, Patiesības mīlestība dažādās Dieva un Dievību izpausmēs ar izpratni, ka Dievišķā dzirkstele ([[ātmans]]/[[brahmans]]) atrodas katrā dzīvajā būtnē, kas dod iespēju izvēlēties atšķirīgus garīgos ceļus, kas ved uz vienu Patiesību.

Visi hinduisti uzsver meditatīvas atklāsmes, kas ir intuīcija, kas gūta ārpus prāta un ķermeņa; šo iezīmi bieži saista ar askētisko dievu [[Šiva|Šivu]]. Sievietes savas pieres bieži rotā ar sarkanu punktiņu, ko sauc par bindi. Arī vīrieši, it īpaši reliģisko ceremoniju laikā, uz ķermeņa liek īpašas zīmes, kuras sauc par tilaku, kas var norādīt uz noteiktas galvenās dievības godināšanu: U formas tilaka apzīmē [[Višnu]], trīs horizontālas līnijas — [[Šiva|Šivu]]. Daži tās apvieno, tādējādi norādot uz Hari-Haru (Višnu un Šiva kopā).

=== Joga dharma ===

Hinduisma praksē ietilps dažādas jogas, galvenās ir bhakti joga (dieva mīlestības prakse), karma joga (nesavtīga kalpošana), rādža joga (meditatīvā joga) un gjāna joga (analītisku zināšanu joga). Tās ir izskaidrotas divos galvenajos jogas rakstos: [[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]] un [[Jogas sūtras|Jogas sūtrās]]. Racionālu garīgo meklējumu filozofiskais pamats lielā mērā nāk no [[upanišada|upanišadām]].

=== Četri dzīves mērķi ===

Cits svarīgs hindu dharmas aspekts ir ''purušārtha'' jeb &quot;četri dzīves mērķi&quot;. Tie ir ''kāma'', ''artha'', ''dharma'' un ''mokša''. Visi cilvēki meklē ''kāmu'' (prieku jeb fiziskas un emocionālas baudas) un ''arthu'' (varu, slavu un bagātību), bet, kļūstot civilizēti, tie iemācās īstenot šīs likumīgās vēlmes augstākas, pragmatiskas ''dharmas'' jeb morālas harmonijas ietvaros. Taču vienīgais mērķis, kas ir patiešām bezgalīgs un kuru sasniedzot var iegūt absolūtu laimi, ir ''mokša'' jeb atbrīve (citi nosaukumi: ''mukti'', ''samādhi'', ''nirvāna'') no ''samsāras'', dzimšanas un nāves cikla un esamības dualitātes.

=== Četri dzīves posmi ===

Cilvēka dzīve iedalās četros ''āšramos'' (posmos). Tie ir ''brahmačarja'', ''grihastha'', ''vānaprastha'' un ''sanjāsa''. Pirmais dzīves posms, ''brahmačarja'' (burtiski &quot;Brahmas mācekļi&quot;) dzīvo celibātā, ved tīru dzīvi un apcer dzīves noslēpumus garīgā skolotāja (''guru'') vadībā, sagatavojot ķermeni un prātu turpmākās dzīves pienākumiem. ''Grihastha'' ir ģimenes cilvēka posms, reizēm saukts par ''samsāru'', kurā cilvēks apprecas, lai apmierinātu savas vēlmes (''kāma'', ''artha'') ģimenes un profesionālās karjeras dzīvē. ''Vānaprastha'' ir pakāpeniska atteikšanās no [[materiālā pasaule|materiālās pasaules]], ārēji pametot savus bērnus un pavadot laiku apcerēs par patiesību un dodoties [[svētceļojums|svētceļojumos]]. Visbeidzot, ''sanjāsa'' ir laiks, kad cilvēks pamet sabiedrību, lai vientuļā vietā, visbiežāk, mežā, atrastu Dievu ar jogas meditācijām un mierpilns atstātu ķermeni un saņemtu jaunu dzīvi.

=== Dieva izpratnes veidi ===

[[Sanātana dharma|Sanātana dharmā]] jeb hinduismā mazāksvarīgo dievu daudzveidība tiek uzskatīta par viena impersonāla dievišķā pamata jeb [[Brahmans|Brahmana]] (nejaukt ar [[Brahma|Brahmu]]) aspektiem. Brahmanu var raksturot kā visucaurstrāvojošo garu. Brahmans ir augstākā — gan pārpasaulīgā, gan esošā — absolūtā un bezgalīgā eksistence, visa pastāvošā, bijušā un tā, kas būs, augstākais kopums. Brahmans nav Dievs monoteistiskā izpratnē, jo tas nav apveltīts ar ierobežojošām iezīmēm, pat tādām kā esamība vai neesamība, un to pasvītro fakts, ka vārds &quot;brahmans&quot; sanskritā ir vidējā dzimtē.

[[Vēdānta]] ir hindu filozofijas atzarojums, kas sīki iztirzā šo jautājumu. [[Joga]]i ir liela nozīme daudzās hindu reliģiskajās aktivitātēs, to var raksturot daļēji kā meditāciju, lūgšanas un vingrojumus veselības uzturēšanai.

Daži hinduisma sekotāji ir monisti, kas daudzās Dieva izpausmēs redz vienu Dievu, ko nehinduisti bieži jauc ar [[politeisms|politeismu]]. Monisti saskata vienu esamību, kurā dievu personības ir tikai vienas vienīgās godināmās Augstākās Būtnes dažādi aspekti, kā viens gaismas stars var tikt sadalīts dažādās krāsās. Daži Dieva aspekti hinduismā ir [[Dēvī]], [[Višnu]], [[Ganēša]] un [[Šiva]]. Hinduisti uzskata, ka Dievs jebkurā veidolā, kurā cilvēks viņu godina jeb ''išta dēvata'', var dot godinātājam žēlastību, kas tuvinās viņu atbrīvei, ''mokšai'', atbrīvojot no dzimšanas un nāves cikla. Diženais hindu svētais [[Rāmakrišna]], monists, bija ievērojams šī tradicionālā hinduistu redzējuma sludinātājs. Viņš bija labi iepazinis citas reliģijas, kā [[kristietība|kristietību]] un [[islāms|islāmu]], un nonācis pie tā paša Vēdu secinājuma: &quot;Patiesība ir viena, bet gudrie to sauc dažādos vārdos&quot;.

== Četri galvenie hinduisma virzieni ==
Mūsdienu hinduismu tradicionāli iedala četros galvenajos novirzienos: [[šivaisms]], [[šaktisms]], [[višnuisms]], un [[smārtisms]].

Hinduisms ir ļoti bagāta un sarežģīta reliģija. Visos četros virzienos var būt līdzīgi [[rituāls|rituāli]], [[ticība]]s, tradīcijas un Dieva personiskie aspekti, taču katram virzienam ir atšķirīga filozofija par to, kā sasniegt augstāko mērķi (''[[mokšu]]'', atbrīvi) un atšķiras skatījums uz Dievu. Katrā virzienā tic atšķirīgiem sevis apzināšanās paņēmieniem un dažādiem viena Visaugstā Dieva aspektiem. Tomēr katrs virziens ar cieņu izturas viens pret otru un konflikti to starpā ir samērā reti.

Višnuismā, šivaismā un šaktismā ticība ir vērsta uz monoteistiskā Dieva ideālu, respektīvi, [[Krišna|Krišnu]], [[Šiva|Šivu]] vai [[Dēvī]]. Šāds skatījums neizslēdz citus personiskus Dievus, jo tie tiek saprasti kā izvēlētā ideāla aspekti (piemēram, daudzi Krišnas [[bhakta]]s uzskata Šivu par Krišnas iznīcinošo enerģiju). Bieži bezpersoniskais [[Brahmans]] tiek uzskatīts par nedalīto avotu, no kura izplūst visi citi dievi. Tādējādi visus hinduistus vieno stipra ticība, ka visi ceļi ir patiesas reliģijas, kas ved uz vienu Dievu vai avotu, neatkarīgi no katra izvēlētā augstākās patiesības nosaukuma.

== Pirmsākumi, definīcija un sabiedrība ==

=== Vēdiskā reliģija ===

Mūsdienu hinduisms ir izveidojies no reliģijas, kas aprakstīta [[Vēdas|Vēdās]]. Vissenākie raksti [[Rigvēda]] apraksta dievu [[Indra]]s un [[Agni]] godināšanu un [[Soma]]s rituālu. [[Jadžurvēda|Jadžurvēdā]] ir aprakstīta vissvarīgākā ziedošana ''Ašvamēdha'', iespējams, pēdējo reizi veikta [[Samudraguptas]] valdīšanas laikā 4. gadsimtā. Vēdu vecums un pirmsākumi tiek apšaubīti, bet ir skaidrs, ka tās vairākus gadu tūkstošus tika nodotas mutiskā veidā. Valodas un reliģijas ziņām tām ir liela līdzība ar [[Avesta|Avestu]], un daži uzskata, ka to ir ietekmējusi [[Indas ielejas civilizācija]] 3. gadsimtā p. m. ē. vai [[Indo-Irāņu migrācija]] 2. gadsimtā p. m. ē. (skat. [[Āriešu iebrukuma teorija|Āriešu iebrukuma teoriju]]), vai abi notikumi kopā.

=== Kastu sistēma ===
{{skatīt arī|kasta}}

Kastu sistēmai joprojām ir nozīmīga loma hinduistu sabiedrībā, tomēr pēc Indijas neatkarības iegūšanas Indijā kastu diskriminācija ir aizliegta, un zaudē savu popularitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hindu.com/thehindu/2001/10/19/stories/05192524.htm |title=The Hindu : Caste, race and sociologists — II |access-date={{dat|2005|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2005|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20050205050028/http://www.hindu.com/thehindu/2001/10/19/stories/05192524.htm }}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar senajiem Vēdu rakstiem visas ''varnas'' (burtiski 'krāsas') jeb kastas sabiedrībā ir vienlīdz svarīgas, un tās sabiedrības iedalījums pēc tā locekļu veiktā darbā, un pastāv sadarbība sabiedrības kopējās labklājības labā. Saskaņā ar šo izpratni diskriminācija pēc kastām ir patiesās [[dharma]]s izkropļojums.

Tomēr, par spīti daudzām reformatīvām kustībām, it īpaši [[Vēdānta]]s, [[bhakti joga]]s un [[tantra]]s novirzienos tādi diženu reformatoru kā [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] un [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātma Gandija]] vadībā kastu sistēma ir tik dziļi iegūlusies indiešu apziņā, ka pat kristiešu sludinātājiem ir nācies sadalīt baznīcu dievkalpojumus dažādām kastām. Arī dažas [[islāms|musulmaņu]] kopienas ir saglabājušas kastu iedalījumu.

=== Hinduisma juridiskā definīcija Indijā ===
1966. gadā Indijas Augstākā Tiesa pieņēma šādu lēmumu par to, kas ir hinduisms:

# Cieņa pret [[Vēdas|Vēdām]] un to pieņemšana par augstāko autoritāti reliģiskajos un filozofiskajos jautājumos, kā arī hinduistu domātāju un filozofu cieņas pilna attieksme pret Vēdām un to pieņemšana par vienīgo hinduisma filozofijas pamatu.
# Iecietība pret oponenta uzskatiem, kas balstās uz izprati, ka patiesība ir daudzpusīga, kā arī tieksme izprast šos uzskatus.
# Mūžīgā pasaules cikla (pasaules atkārtota radīšana, uzturēšana un iznīcināšana) atzīšana visās sešās hinduisma filozofijas sistēmās.
# Visās hinduisma filozofijās atzītā ticība iepriekšējai eksistencei un pārdzimšanai.
# Ideja, ka uz atbrīvi ved dažādi ceļi.
# Izpratne par patiesību, ka, lai gan godināto Dievu skaits var būt liels, ne visi hinduisti tic [[padievs|padievu]] godināšanai.

=== Hindutva ===
{{pamatraksts|Hindutva}}

20. gadsimtā indiešu nacionālistu jaunstrāvnieki popularizēja hinduismu, protestējot pret britu okupāciju un arī pretstatā islāmam, un pēc neatkarības atgūšanas sakarā ar teritoriālajām nesaskaņām ar Pakistānu. Šāds nacionālistiski noskaņots hinduists parasti tiek saukts par [[hindutva|hindutvu]], tomēr robežas nav stingri nospraužamas, un Indijas Augstākā Tiesa nolēma, ka &quot;terminiem 'hindu', 'hindutva' un 'hinduisms' nav precīzas nozīmes; un teorētiski nav iespējams ierobežot šo vārdu nozīmi attiecībā tikai uz reliģiju, neaptverot Indijas kultūru un mantojumu.&quot; Hindutvas ideoloģija guva ietekmi Indijas politikā 1980 gadu sākumā ir lielākoties saistīta ar Rāštrijas Svamjasēvaka Sanga kustību.

=== Ģeogrāfiskā izplatība ===

Indijā mīt apmēram 94% (890 miljoni) no visiem pasaules hinduistiem. Citas valstis ar ievērojamu hinduistu skaitu ir šādas:

* [[Nepāla]] (22,5 miljoni)
* [[Bangladeša]] (14,4 miljoni)
* [[Indonēzija]] (4,3 miljoni)
* [[Pakistāna]] (3,3 miljoni)
* [[Šrilanka]] (3 miljoni)
* [[Malaizija]] (1,5 miljoni)
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1,5 miljoni)
* [[Apvienotā Karaliste]] (1 miljons)
* [[Krievija]] (700 000)
* [[Maurīcija]] (600 000)
* [[Butāna]] (560 000)
* [[Dienvidāfrika]] (530 000)
* [[Kenija]] (330 000)
* [[Kanāda]] (320 000)
* [[Fidži]] (300 000)
* [[Gajāna]] (270,000)

Liels skaits hinduistu starp vietējiem iedzīvotājiem ir arī Indonēzijas salu [[Bali]], [[Java (sala)|Javas]] salā, [[Sulavesi]], [[Sumatra]]s un [[Kalimantāna]]s salās.
&lt;!-- Skatīt: '''[[Hinduisms pa valstīm]]''' --&gt;

== Hinduisma filozofija: sešas vēdiskās skolas ==
&lt;!-- :''Galvenais raksts: [[Hinduisma filozofija]]'' --&gt;
Sešas ''astika'' jeb ortodoksālās (tādas, kas atzīst Vēdu autoritāti) hindu filozofijas skolas ir Njāja, Vaišēšika, Sankhja, Joga, Pūrva Mīmāmsa un Vēdānta. Nevēdiskās skolas sauc par ''nāstika'' jeb neortodoksālajām, un tās ir budisms, džainisms un lokājata. Šodien hinduismā ietekme ir Pūrva Mīmāmsai, Jogai un Vēdāntai. Par Sankhjas, Njājas un Vaišēšikas vēsturisko nozīmi var iepazīties rakstā par [[Hindu filozofija|Hindu filozofiju]].

=== Pūrva Mīmāmsa ===
Galvenais Pūrva (&quot;agrākā&quot;) Mīmāmsas skolas mērķis ir nodibināt Vēdu autoritāti. Galvenais šīs skolas ieguldījums hinduismā ir Vēdu interpretācijas likumu formulēšana. Tās atbalstītāji uzskatīja, ka atklāsme ir jāapstiprinās spriedumos, to nedrīkst pieņemt akli kā dogmu. Epmīriskais un racionālais reliģijas pielietošanas paņēmiens ir hindu dharmas pamatā, un to īpaši diskutēja tādi racionālisti kā Ādi Šankara un Svāmī Vivekānanda. Plašākai informācijai skatīt [[Pūrva Mīmāmsa]].

=== Joga ===
Tiek uzskatīts, ka jogas sistēma ir radusies no sankhjas filozofijas. Šajā nozīmē vārds &quot;joga&quot; īpaši attiecas uz rādžas jogu (jeb vienotību meditācijā). To aprakstīja viedais [[Pataņdžali]], kurš savā ietekmīgajā darbā [[Jogas sūtras]] ir apkopojis un sistematizējis agrāko meditatīvās jogas filozofiju. Arī upanišadas un [[Bhagavadgīta]] ir neaiztājami darbi jogas apgūšanā.

Jogas vissvarīgākā atšķirība no sānkhjas ir ideja par [[īšvara|īšvaru]] (personisks Dievs), turklāt jogā īšvara ir ne tikai metafiziskā pasaules skatījuma daļa, bet ideālais meditācijas mērķis. Īšvara ir vienīgais purušas (bezgalīgais Dievišķais pamats) aspekts, kas nav saistīts ar prakriti (laicīgo radošo spēju). Šajā darbā ir izmantota Brahmana/Ātmana terminoloģija un priekšstati no upanišadām, kā arī Vēdāntas monisma idejas. Jogas mērķa sasniegšanu sauc par [[mokša|mokšu]] vai [[samādhi]]. Tajā, tāpat kā upanišadās, Ātmana apzināšanās nav nekas cits kā bezgalīgā Brahmana izpratne caur ētiskām (prāta), fiziskās (ķermeņa) un meditatīvām (dvēseles) praksēm ar vienīgo mērķi augstās patiesības sasniegšanu. Plašāk ar to var iepazīties rakstā par [[joga|jogu]].

=== Utara Mīmāmsa: Trīs Vēdāntas skolas ===
Utara (vēlākā) Mīmāmsas skola, iespējams, ir viens no hinduisma stūrakmeņiem, un tā ir aizsākusi jaunu filozofiskās un meditatīvās izziņas vilni, ticības renesansi un kultūras reformu. Tās aizsākumi meklējami upanišadās, it īpaši tās Badarājānas komentāros, Vēdāntasūtrā, trīsdaļu Vēdāntā, kuras filozofiju analizēja un aprakstīja Ādi Šankara. Modernā hindu filozofiju tādā vai citādā veidā ietekmē izmaiņas Vēdāntas filozofijā, kas koncentrējas uz meditāciju, moralitāti un centrā liek Patību, nevis rituālus un sabiedrības atšķirības kā kastas.
Galveno hindu filozofisko skolu — Vēdāntas un Advaitas — filozofijas sekotāji debatē ar stingro teistisko skolu, piemēram, Rāmānudžas un Madhvas sekotājiem par Brahmana patieso dabu, un to, vai Brahmans ir vai nav apveltīts ar īpašībām, t. i., personiska Augstākā Būtne. Sīkāk par to rakstā par [[Vēdānta|Vēdāntu]].

==== Tīrais monisms: Advaita ====
''[[Advaita]]'' burtiski nozīmē ''nedalīts''; tas norāda uz monistisko (jeb neduālo) filozofijas sistēmu, kas uzsver vienotību. Tā pamatlicējs bija [[Ādi Šankara]] (788—820). Šankara vairumu savu teoriju balstīja uz agrākām upanišadu un sava guru Govindas Bhāgavadpādas mācībām. Ar eksperimentālo analīzi viņš izvērtēja pasaules relatīvo dabu un pasludināja Brahmana neduālo realitāti, kurā Ātmans (individuālā dvēsele) un Brahmans (augstākā realitāte) absolūtā līmenī ir viena identitāte. Tā nav tikai filozofija, bet apziņas sistēma, kas tiek izmantota ētikā un meditācijā ar mērķi sasniegt mieru un patiesības izpratni. Ādi Šankara iebilda pret kastu sistēmu un bezjēdzīgiem rituāliem un savdabīgā harizmātiskā veidā sludināja patiesu bhakti kā meditāciju uz Dieva mīlestību un patiesības izpratni.

Advaitistiem (neduālistiem) Augstākā Patiesība vislabāk tiek izteikta kā Nirguna Brahmans jeb Dievs bez veidola jeb Dievs bez personiskām īpašībām. Daži pat apgalvo, ka tas nav &quot;Dievs&quot;, bet kaut kas pāri. Tomēr pat šī definīcija var būt ierobežojoša. Nirguna Brahmans nekad nevar tikt aprakstīts, jo Tas ir pāri visām definīcijām. Visi personīgie Dieva veidoli kā [[Višnu]] vai [[Šiva]] ir dažādi Dieva aspekti personiskos veidolos jeb Dievs ar īpašībām, [[Saguna Brahmans]]. Dieva personiskā enerģija ir Dēvī, Dievišķā Māte. Vaišnaviem, kas seko Rāmānudžas filozofijai, Dēvī ir Lakšmī, kas ir visu būtņu Māte un kas lūdz Višnu izrādīt žēlastību cilvēkiem, kas ir iegrimuši grēkos. Šaivītiem Dēvī ir Pārvatī. Šaktas godina Dēvī, viņiem Dēvī ir Dieva personiskais veidols, caur kuru sasniegt Absolūtu, Dievu, t. i., Šivu. Viņu izpratnē Šiva ir personisks Dievs bez īpašībām. Sīkākai informācijai skatīt šķirkli [[Advaita]].

==== Dalītais monisms: Višištādvaita ====
[[Rāmanudža]] (1040—1137) aktīvi sludināja, ka Nārājana ir augstākais Brahmans. Viņš mācīja, ka Augstākā realitāte satur trīs aspektus: ''īšvara'' (Višnu), ''čit'' (dvēsele) un ''ačit'' (matērija). Višnu ir vienīgā neatkarīgā realitāte, savukārt dvēseles un matērija savā esamībā ir atkarīgas no Dieva Višnu ir vienīgā neatkarīgā realitāte, savukārt dvēseles un matērija savā esamībā ir atkarīgas no Dieva

==== Duālisms: Dvaita ====
Tāpat kā Rāmānudža, Madhva (1199—1278) identificēja Dievu kā Višnu, tomēr viņa realitātes skatījums bija pilnībā duālistisks, tas ir, viņš izprata fundamentālas atšķirības starp augstāko Dievu un atsevišķo dvēseli, tāpēc šo sistēmu sauc par [[Dvaita]]s (duālistisko) Vēdāntu.

== Tradicionālās godināšanas kultūras ==

=== Bhakti skolas ===
[[Attēls:Bharata natyam dancer medha s.jpg|thumb|left|[[Bhārata nātja]]s dejotājas labā roka ir Bhramara Hastas pozā (joga, piedāvājot Dievišķajam), 3 sakļautie pirksti simbolizē svēto zilbi ''[[om]]''. Kreisās rokas pirksti ir Alapadma hastas pozā, kas ir kā garīgās gaismas rotējošais lotoss. Acis ir vērstas uz Visaugsto Kungu. Kreisā kāja ir pacelta, simbolizējot ātru apziņas progresu vienā solī no Zemes līdz Debesīm]]
[[Bhakti joga]]s skola savu nosaukumu gūst no hindu vārda ''[[bhakti]]'', kas apzīmē svētlaimīgu, nesavtīgu un ekstātisku mīlestību uz Dievu, kurš ir iemīļotais Tēvs, Māte, Bērns atkarībā no attiecībām, kādas piesaista bhaktas sirdi. Bhakti filozofijas pamatā ir visucaurstrāvojais dievišķums personiskā veidolā, kas arī ir iemesls neskaitāmu Dievu un Dievību veidolu izplatību Indijā, bieži atainojot katras nelielas grupas vai kopienas reliģiskās noslieces. Bhakti tiek aplūkota kā jogas veids, kuras mērķis ir sapludināt savu ego Dievišķajā, uzskatot ķemeņa un ierobežotā prāta apziņu jeb [[Patība|patību]] kā izšķirošo faktoru garīgajā apziņā.
Bhakti filozofijā Dievs ietekmē visas izmaiņas, viņš ir visu darbu cēlonis, un darbojas caur bhaktu kā mīlestība un gaisma. Bhaktu grēki un sliktie darbi izzudīs paši caur mīlestību uz Dievu, un bhakta sasniegs pārpasaulīgu līmeni. Bhakti kustība ir radījusi hinduisma atdzimšanu ar dedzīgo ticības izpausmi un atbildot uz Indijas iedzīvotāju emocionālajām un filozofiskajām vajadzībām. Ar pilnām tiesībām var teikt, ka bhakti kustība ir atstājusi vislielāko ietekmi uz hindu lūgšanām un rituāliem kopš senseniem laikiem.

Vispopulārākais veids kādā tiek izpausta mīlestība uz Dievu hinduismā ir ''[[pūdža]]'' jeb godināšanas rituāls, kuras objekts bieži ir ''[[mūrti]]'' (Dievības veidols), vienlaikus dziedot vai skaitot ''[[mantra]]s'' jeb meditatīvas lūgšanas. Dažreiz pūdžu pavada godināšanas dziesmas, kuras sauc par [[bhadžana|bhadžanām]] (galvenokārt sarakstītas no 14. līdz 17. gadsimtam), [[kīrtana]]s (slavināšana) un [[ārati]] (vienkāršots vēdiskais uguns ziedošanas rituāls). Tā ir samērā organiska godināšanas sistēma ar nolūku palīdzēt godinātājam savienoties ar Dievu ar simboliskiem elementiem. Tomēr ir teikts, ka bhakta, nostiprinot savu saikni ar Dievu, galu galā ir spējīgs atbrīvoties no visām ārējām formām un var pilnībā gremdēties nedalītas Patiesības mīlestības svētlaimē. Sīkāk par to rakstā par [[bhakti kustība]].

Bhakti kustība ir radījusi lielu daudzumu garīgās literatūras, mūzikas un mākslas, kas ir bagātinājusi pasaules mantojumu un iecēlusi Indiju garīgā dzinējspēka statusā, vienlaikus atbrīvojoties no nevajadzīgiem rituāliem un mākslīgām sabiedriskām robežām. Sīkākai par to lasīt šķirklī [[bhakti joga]].

=== Tantrisms ===
Visievērojamākais rietumu tantras zinātnieks Sers Džons Vūdrofī (Artūrs Avalons) raksta: &quot;Indijas daudzskaitlīgās tantras ir [[Kali Juga]]s raksti (šāstras) un tās ir plašs mūsdienu praktiskā ortodoksālā hinduisma pamats. Tantra šāstra, neatkarīgi no tās vēsturiskās izcelsmes, ir izvērsta no ''Vaidika Karmakāndas,'' kas sacerēta, lai apmierinātu šī laikmeta vajadzības. Šiva saka: &quot;Ak, svētīgā! Kali laikmeta cilvēkiem, kas ir zaudējuši spēkus un ir atkarīgi no to ēstā ēdiena, ir dota Kaulas doktrīna. (X1. nodaļa, 12. pants.) Tāpēc, lai mēs pareizi varētu saprast visu veidu jogas un sādhanu, kā arī šo paņēmienu pamatprincipus, mums ir jālasa tantra.&quot; (Ievads Sera Džona Vūdrofī ''Mahānirvāna Tantra'' tulkojumam.)

Vārds '[[tantra]]' nozīmē 'apcerējums' jeb 'nepārtrauktība', un tajā sauc dažādas mistiskus, okultus, medicīniskus un zinātniskus darbus, kā arī tos, kurus mēs tagad uzskatām par &quot;tantriskiem&quot;. Lielākā daļa tantru ir sarakstītas viduslaiku beigās, un to pamatā ir hindu kosmoloģija un [[joga]].

== Galvenā simbolika un elementi hinduismā ==

=== Ahimsa un govis ===
Viens no hinduisma elementiem ir [[ahimsa]], kas ir svarīgs, lai izprastu sabiedrību, kas ir balstīta uz dažiem no šiem principiem. Lai gan ahimsas un stingra [[Veģetārisms|veģetārisma]] jomā lielu ietekmi uz Indijas sabiedrību ir atstājis [[džainisms]], šis vārds pirmo reizi parādās upanišadās. Gan iekšējie gan ārējie apstākļi ietekmēja plašus hindu sabiedrības slāņus, kas pieņēma veģetārismu kā cieņu pret augstākajiem dzīvības veidiem, ierobežojot savu diētu ar augu un dārzeņu pārtiku. Apmēram 30% mūsdienu hindu sabiedrības ir veģetārieši, it īpaši ortodoksālajās Dienvidindijas kopienās, dažos ziemeļu štatos kā Gudžaratā un daudzās brahmanu ģimenēs. Lai gan veģetārisms nav dogma, tas tiek ieteikts kā satvisks (šķīsts) dzīves veids.
[[Attēls:Cow on Delhi street.jpg|thumb|Govs Deli ielā]]

Hinduisti, kas ēd gaļu, lielākoties izvairās no [[liellopu gaļa]]s, daži pat izvairās izmantot ādas izstrādājumus. Pirmsākumi tam, iespējams, ir meklējami vēdiskās sabiedrības un sekojošo hindu paaudžu ekonomiskajā atkarībā no govs piena produktiem, vēršu izmantošanas lauku aršanā un govs mēsliem kā kurināmā un mēslojuma avota, ka pakāpeniski tā tika uzskatīta par cilvēces 'aprūpētāju' un nosaukta ar māti. Lielākā daļa hindu negodina govis un rakstu norādījumi, kas aizliedz govs gaļas ēšanu parādījās ilgu laiku pēc Vēdu rakstu sarakstīšanas, tomēr tai ir liela nozīme vieta hinduismā. Ir teikts, ka [[Krišna]] ir Govinda (govju ganītājs) un Gopāla (govju aizsargātājs), bet [[Šiva]] rūpējas par bulli Nandī. Veģetārisma (ko reliģiskās dienās vai īpašos gadījumos ievērto pat hindu, kas ēd gaļu) nozīmīgums un govs lielā nozīme ir iemesls, kāpēc daudzās Indijas svētās pilsētās un reģionos ir aizliegt pārdot liellopu gaļu, un tam, ka hinduisti protestē pret govju nokaušanu ne tikai atsevišķos reģionos, bet visā Indijā.

=== Hindu simbolisms ===
Starp visiem sakrālajiem hinduisma simboliem divi ir visbūtiskākie tās kultūrā un etosā:

''[[Om]]'' (ॐ) ir galvenais hinduisma simbols, un ar to sākas visas hindu mantras un lūgšanas. Tā ietver ārkārtīgi plašu un atšķirīgu simbolismu. Hindu dažreiz uzskata šo skaņu un vibrāciju par dievišķo esamības pārstāvību, ietverot tās daudzveidīgo dabu vienā mūžīgajā patiesībā.

[[Svastika]] (卐) ir [[ārieši|āriešu]] jeb &quot;civilizācijas&quot; simbols. Tas apzīmē satvu, patiesību un stabilitāti, ko dod Brahma, bet dažreiz arī u, saules Dievu. Tā rotē četros virzienos, un ir izmantota, lai attēlotu dažādas idejas, taču pamatā tā apraksta četrus virzienus un kopējo harmoniju. Tā hinduismā ir lietota kopš pašiem vēdiskās kultūras pirmsākumiem, un tā joprojām ir plaši izplatīta Indijas subkontinentā. Par svētu to uzskata arī daudzas austrumu kultūras, it īpaši Indijā, par spīti tās nesenajai saistībai ar [[Nacionālsociālisms|nacismu]], kas izkropļoja šī universālā simbola sākotnējo nozīmi.

=== Godināšanas veidi: mūrti un mantras ===
Pretstatā izplatītam uzskatam, hinduisma prakse nav īsti ne [[politeisms]], ne arī [[monoteisms]]. Dažādi dievi un avatāri, kurus godina hinduisti, tiek uzskatīti par vienas Patiesības dažādiem veidoliem. Dažreiz tā tiek uzskatīta augstāka par Dievišķo Pamatu [[Brahmanu]], kas augstāka par Dievu, vai arī kā viens monoteistisks princips kā [[Višnu]] vai [[Šiva]].

Neatkarīgi no tā, vai godinātājs uzskata vienu Patiesību par bezveidola (nirguna brahmans bez īpašībām) vai par personisku Dievu (saguna Brahmans ar īpašībām), hinduisti uzskata, ka vienu patiesību dažādi cilvēki var redzēt dažādos aspektos. Hinduismā bhaktām ir ieteikts aprakstīt un izkopt savas personīgās attiecības ar iemīļoto dievību (''īšta dēvata'') Dieva vai Dievietes veidolā.

Daži statistikas dati liecina, ka 80% godina kādu no [[Višnu]] veidoliem (viņus sauc par vaišnaviem), bet [[Šiva]]s godinātāji ir pārējie 20%. Populāra ir Višnu (Krišnas, Rāmas), Šivas, Dēvī (Lakšmī, Sarasvatī, Kālī, Durgas), Ganēšanas, Skandas un Hanumāna godināšana.

Dievību godināšana bieži notiek, vēršoties pie attēliem vai dievībām (mūrti), kas netiek uzskatīti par pašu Dievu, bet bhaktas apziņas pārvadītājiem. Tie ir diženās idejas simboli, bet nekad netiek uzskatīti par koncepciju vai realitāti paši par sevi. Tādējādi, attēlu godināšana hinduismā var tikt uzskatīta par ikonu godināšanas veidu, kurā tiek godināti dievišķuma simboli pretstatā elku pielūgšanai, kas bieži tiek kļūdaini pierakstīta hinduistiem. Sīkāk par to lasiet šķirklī [[mūrti]].

=== Mantra ===
{{pamatraksts|mantra}}

Mantru daudzināšanas ir neatņemama hinduisma prakse. Liela daļa ''mantra jogas'' notiek caur ''džapu'' (atkārtošana). Ir teikts, ka mantras ar savu nozīmi, skaņu un skaitīšanas veidu palīdz sādhakam (praktiķim) koncentrēties meditācijā. Tās izmanto arī, lai izpaustu mīlestību savai dievībai, kas ir [[bhakti joga]]s aspekts. Tās var dod drosmi grūtībās un palīdzēt ''izsaukt'' iekšējo garīgo spēku. Mahātmas Gandhi pēdēji vārdi pirms nāves bija no diviem vārdiem sastāvošā mantra Kungam [[Rāma]]m: ''Hā Rāma!''.

Vissvētākā mantra hinduismā ir slavenā [[Gājatrī mantra]]:

: Sanskrits: ॐ भूर्भुवस्वः | तत् सवितूर्वरेण्यम् | भर&amp;amp;#2381;गो देवस्य धीमहि | धियो यो नः प्रचोदयात्

: Transliterācija: ''Om bhūr bhuva svah; tat savitur varēnjam; bhargo dēvasja dhīmahi; dhijo jo nah pračodajāt''
: Tulkojums: Es meditēju uz diženo Dievu pāri visām trim pasaulēm / ar Viņa svētību es sasniegšu Viņu.

Tā tiek uzskatīta par vissvarīgāko no visām hinduistu mantrām, kas goina [[Brahmanu]] kā visu zināšanu principu un sākotnējās saules mirdzumu. Daudzi hinduisti pat šodien seko vismaz 3000 gadu senai tradīcijai veikt rīta nomazgāšanos kādas svētās upes (it īpaši [[Ganga]]s) krastā. Gājatrī mantra ir visaugstākā mantra, jo to godina kā Dievišķo Zināšanu (Vēdu) kopsavilkumu. Tās pārvaldošais princips ir Māte Gājatrī, kuru dēvē par Vēdu māti un to saista arī ar Zināšanu un apgaismības Dievieti [[Sarasvatī]].

Vēdiskās reliģijas galvenais mērķis ir sasniegt ''mokšu'' (atbrīvi), uzticot sevi ''satjai'' (Patiesībai) un pamazām apzināties ātmanu (Augstāko Dvēseli), un šo mērķi var sasniegt ikviens ar meditāciju un tīro mīlestību. Diženi riši (hindu gudrie) ir teikuši, kas pat tas, kurš atrodas ''samsāras'' (tas kurš atrodas materiālā stāvoklī) ciklā, bet dzīvo godīgu, mīlestības pilnu dharmisku dzīvi ir ''džīvanmukta'' jeb atbrīvota dvēsele. Hinduisma fundamentālās patiesības ir izteiktas upanišadu aforismā: ''tat tvam asi'' (tas tu esi), un augstākais mērķis ir šāds:

: '' Om asato mā sad gamaja, tamaso mā džjotir gamaja, mritjor mā āmritām gamaja''
: Izved mani no neziņas patiesībā, no tumsas gaismā, no nāves nemirstībā.

== Hindu svētie raksti ==
&lt;!-- ''Galvenais raksts: [[Hindu svētie raksti]]''. --&gt;
Lielākā daļa hindu svēto rakstu ir sarakstīti sanskritā. Sankrita morfoloģijas un lingvistikās filozofijas apgūšana bieži ir neatdalāmi saistīta ar Vēdām. Hindu teksti parasti ir lasāmi vairākos līmeņos, kas aptver rupjo/fizisko, smalko/mentālu un supermentālo/garīgo līmeni. Tas pieļauj dažādus izpratnes līmeņus, netieši norādot, ka tekstus var izprast vienīgi garīgi pilnveidojies lasītājs.

Teksti iedalās divās kategorijās: ''Šruti'' — tie, kas ir dzirdēti (atklāsme) un ''smriti'' — tas, kas ir atsaukts atmiņā (t. i., nav atklāsme).

=== Šruti ===
Visi hinduisti par Vēdām uzskata šruti (iedvesmas gūtais). Lai gan pārsteidzoši liels hinduistu skaits nav nekad lasījuši Vēdas, cieņa pret abstrakto priekšstatu par mūžīgajām zināšanām (vārds 'vēda' nozīmē 'zināšanas') ir cieši iegūlusies visu dharmas sekotāju sirdīs. Četras Vēdas — [[Rigvēda]], [[Jadžurvēda]], [[Sāmavēda]] un [[Atharvavēda]] — tika apgūtas dažādās skolās. Šīs skolas ir sarakstījušas daudzus Vēdu komentārus un norādījumus. Vissenākie Vēdu papildinājumi ir Brāhmanas. Jaunāki skaidrojumi ir Šrautasūtra un Grihjasūtra, kas apraksta ikdienas rituālus. Savukārt Aranjakas un Upanišadas sākotnēji bija ezotēriska, mistiska mācība, kas tika turēta noslēpumā.

Vēdas un to senākie komentāri galvenokārt apraksta rituālus un ziedošanas, savukārt [[Vēdānta]] (''Vēdu mērķis'') uzsver mistiskās atskārsmes un noraida pretīgos rituālus, kas nedod garīgo pieredzi un pārmērīgi slavina dievus. Var teikt, ka sākotnējā hinduisma pamatā ir četras Vēdas, savukārt klasiskais hinduisms — no jogas un vēdāntas līdz tantrai un bhakti strāvojumiem — ir balstīts uz Upanišadām.

=== Bhagavadgīta ===
[[Bhagavadgīta]]i ir īpaša vieta hinduistu reliģijā, un to sauc arī par ''jogas upanišadu'', kuras katrs pants ir nācis no Kunga Krišnas lūpām. Tās mūžīgie vārdi, iespējams, vispilnīgāk pārstāv visu hinduistu filozofiju. Pēc savas būtības tā ir smriti, kas ir vienbalsīgi atzīti šruti līmenī, tādējādi tie ir visautoritatīvākie hinduistu svētie rakstu, kurus ikdienā lasa miljoniem bhaktu un jogu ''sanātanas dharmas'' kultūras pasaulē. Plašāk par to skatīt šķirkli [[Bhagavadgīta]].

=== Smriti ===
Pie šīs kategorijas pieder pēcvēdiskā perioda raksti, no kuriem visnozīmīgākie ir [[Mahābhārata]] un [[Rāmājana]], divi seni vēsturiski eposi, kas tiek uzskatīti par svētajiem rakstiem un kas ir labi pazīstamie lielākajai daļai indiešu Indijas subkontinentā un visā pasaulē. Citi svarīgi teksti mūsdienu hinduisma sekotājiem ir [[Dēvī Mahātmja]], kas ir Dēvī, Dievišķās Mātes slavinājums, un [[Jogas sūtras]], Šrī Patandžali norādījumi meditētājiem. Svarīgas ir arī [[tantra]]s un dažādas sūtras, pret kurām noteiktas hindu grupas izrāda atšķirīgu cieņu, it īpaši Mahānirvāna Tantra, Tirumantirama un Šiva Sūtras.
Bhakti skolā par svarīgiem rakstiem uzskata [[Bhāgavata Purāna|Bhāgavata Purānu]], kā arī vēlākus darbus, to skaitā [[Šrī Čaitanja|Kunga Čaitanjas]] kustībā godināto [[Šrī Čaitanja-čaritāmrita|Šrī Čaitanja-čaritāmritu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Chaudhuri, Nirad C. 1979. ''Hinduism: A Religion to Live By''. Chatto &amp; Windus, London. {{ISBN|0-7011-2225-0}}
* [https://web.archive.org/web/20050228222350/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761555715/Hinduism.html &quot;Hinduism&quot; on Microsoft Encarta Online]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20051025075820/http://www.hindu.org/ Hindu.org]
* [https://web.archive.org/web/20050310095453/http://www.hindubooks.org/ Hindubooks.org]
* [https://web.archive.org/web/20060318102150/http://www.iskcon.com/ The International Society for Krishna Consciousness]
* [http://www.krishna.com/ Krishna.com — The Bhaktivedanta Book Trust] Bhagavad-gita online and extensive other resources
* [http://www.mandala.org/ Mandala Publishing: Award-winning Publisher of Hindu and Indian Spirituality-related books]
* [http://www.panchamukha.org/ Panchmukha.org (Five Faces)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190422103707/http://www.panchamukha.org/ |date={{dat|2019|04|22||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20050308165538/http://www.religionfacts.com/hinduism/contents.htm ReligionFacts.com on Hinduism] Fast facts, glossary, timeline and articles on Hinduism.
* [http://www.shivashakti.com/ ShivaShakti.com: Comprehensive Hindu Tantra site]
* [http://www.devotionalsongs.com/ Hindu Devotional Songs, including Vishnu sahasranama.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050303005318/http://www.devotionalsongs.com/ |date={{dat|2005|03|03||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20190509173330/http://www.devotionalsinging.com/ Listen to Hindu Kirtans, Chants, and Bhajans Online]
* [http://www.spiritual-happiness.com/scriptures.html Listen to Sanskrit Shlokas, Mantras, and Scriptures Online]
* [https://web.archive.org/web/20090108063824/http://www.hinduism-today.com/archives/2003/10-12/44-49_four_sects.shtml Good overview of the four divisions of Hinduism]

{{Hinduisms}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hinduisms| ]]</text>
      <sha1>hmkx4ur7zwgtantga6w41ln4z4bw8g2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5560</id>
    <revision>
      <id>4445664</id>
      <parentid>4441383</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:09:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4445664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21958" sha1="44x3fnq90rlauv9k5oat566lkag384v" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Estonia.svg|250px|thumbnail|Igaunijas novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Igaunija]]s pilsētas'''. 2026. gadā Igaunijā bija '''47''' pilsētas. Pastāv atšķirība starp pilsētu kā administratīvu vienību (pašvaldību) un pilsētu kā apdzīvotu vietu. Valstī pastāv 15 pilsētas kā administratīvās vienības un kopā 47 apdzīvotās vietas ar pilsētas statusu. 10 pilsētām pašvaldības robežas sakrīt ar apdzīvotās vietas robežām ([[Keila]], [[Kohtla-Jerve]], [[Loksa]], [[Mārdu]], [[Narva]], [[Rakvere]], [[Sillamē]], [[Tallina]], [[Veru]] un [[Viljandi]]), bet 5 pilsētas veido plašāku pašvaldību, kurā iekļautas arī lauku teritorijas un citas apdzīvotās vietas ([[Hāpsalu]], [[Narva-Jēsū]], [[Paide]], [[Pērnava]] un [[Tartu]]). Pārējās 32 pilsētas ir tā sauktās pagastu pilsētas, kas ietilpst pagastu sastāvā; dažkārt vienā pagastā ietilpst vairākas pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.agri.ee/regionaalareng-uhistransport/kohalikud-omavalitsused/asustusjaotus|title=Asustusjaotus {{!}} Regionaal- ja Põllumajandusministeerium|website=www.agri.ee|access-date=2026-03-13|language=et}}&lt;/ref&gt;

Igaunijas lielākā pilsēta ir galvaspilsēta [[Tallina]] ar {{Nts|456518}} iedzīvotājiem &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;, otra lielākā — [[Tartu]] ar {{Nts|97304}} iedzīvotājiem, bet mazākā – [[Kallaste]] ar {{Nts|651}} iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa Igaunijas apriņķiem ==

{| width=400px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Estonia adm location map.svg|width=400|float=none}}

{{Image label small|x=0.320|y=0.400|scale=500|text=[[Pērnavas apriņķis|Pērnavas&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.090|y=0.410|scale=500|text=[[Sāremā apriņķis|Sāremā&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.110|y=0.310|scale=500|text=[[Hījumā apriņķis|Hījumā&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.240|y=0.310|scale=500|text=[[Lēnes apriņķis|Lēnes&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.350|y=0.310|scale=500|text=[[Raplas apriņķis|Raplas&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.515|y=0.230|scale=500|text=[[Rietumviru apriņķis|Rietumviru&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.345|y=0.225|scale=500|text=[[Harju apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.640|y=0.240|scale=500|text=[[Austrumviru apriņķis|Austrumviru&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.460|y=0.310|scale=500|text=[[Jervas apriņķis|Jervas&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.550|y=0.350|scale=500|text=[[Jegevas apriņķis|Jegevas&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.450|y=0.430|scale=500|text=[[Viljandi apriņķis|Viljandi&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.430|scale=500|text=[[Tartu apriņķis|Tartu&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.510|y=0.520|scale=500|text=[[Valgas apriņķis|Valgas&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.630|y=0.500|scale=500|text=[[Pelvas apriņķis|Pelvas&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.580|scale=500|text=[[Veru apriņķis|Veru&lt;br /&gt;apriņķis]]}}
{{Image label end}}
|}

{| style=&quot;background:transparent;&quot; cellspacing=&quot;2px&quot;
|
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! width=&quot;160px&quot; | [[Igaunijas administratīvais iedalījums|Apriņķis]] || ! width=&quot;110px&quot; | Pilsētu skaits
|-
| [[Austrumviru apriņķis]] || 7
|-
| [[Harju apriņķis]] || 7
|-
| [[Hījumā apriņķis]] || 1
|-
| [[Jegevas apriņķis]] || 3
|-
| [[Jervas apriņķis]] || 2
|-
| [[Lēnes apriņķis]] || 1
|-
| [[Pelvas apriņķis]] || 2
|-
| [[Pērnavas apriņķis]] || 4
|-
| [[Raplas apriņķis]] || 1
|-
| [[Rietumviru apriņķis]] || 4
|-
| [[Sāremā apriņķis]] || 1
|-
| [[Tartu apriņķis]] || 3
|-
| [[Valgas apriņķis]] || 3
|-
| [[Veru apriņķis]] || 2
|-
| [[Viljandi apriņķis]] || 6
|}
|}

== Pilsētu uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Pilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;([[igauņu valoda|igauņu valodā]]) !! Ģerbonis !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2025)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://andmed.stat.ee/et/stat/|title=Iedzīvotāju statistika pilsētu un pagastu dalījumā|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2023|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230325053622/https://andmed.stat.ee/et/stat/}}&lt;/ref&gt;!! Pilsētas&lt;br /&gt;tiesības no!! Apriņķis
!Pagasts,
pašvaldība
|-
| [[Abja-Paluoja]] || ''Abja-Paluoja'' || [[Attēls:Coat of Arms of Abja.svg|30px]] || 1049 || 1993 || [[Viljandi apriņķis]]
|[[Mulgi pagasts]]
|-
| [[Antsla]] || ''Antsla'' || [[Attēls:Antsla valla vapp.gif|30px]] || 1204 || 1993 || [[Veru apriņķis]]
|[[Antslas pagasts]]
|-
| [[Elva]] || ''Elva'' || [[Attēls:Elva coatofarms.png|30px]] || 5622 || 1938 || [[Tartu apriņķis]]
|[[Elvas pagasts]]
|-
| [[Hāpsalu]] || ''Haapsalu'' || [[Attēls:Haapsalu coat of arms.svg|30px]] || 9499 || 1294 || [[Lēnes apriņķis]]
|[[Hāpsalu pilsētas pašvaldība]]
|-
| [[Jegeva]] || ''Jõgeva'' || [[Attēls:EST Jõgeva linn COA.png|30px]] || 5049 || 1938 || [[Jegevas apriņķis]]
|[[Jegevas pagasts]]
|-
| [[Jehvi]] || ''Jõhvi'' || [[Attēls:Jõhvi valla vapp.svg|30px]] || 10 720 || 1938 || [[Austrumviru apriņķis]]
|[[Jehvi pagasts]]
|-
| [[Kallaste]] || ''Kallaste'' || [[Attēls:Kallaste coatofarms.png|30px]] || 651 || 1938 || [[Tartu apriņķis]]
|[[Peipsiēres pagasts]]
|-
| [[Karksi-Nuija]] || ''Karksi-Nuia'' || [[Attēls:Karksi valla vapp.gif|30px]] || 1429 || 1973 || [[Viljandi apriņķis]]
|[[Mulgi pagasts]]
|-
| [[Kehra]] || ''Kehra'' || [[Attēls:Kehra coatofarmas.gif|30px]] || 2815 || 1993 || [[Harju apriņķis]]
|[[Anijas pagasts]]
|-
| [[Keila]] || ''Keila'' || [[Attēls:Keila coatofarms.png|30px]] || 11 024 || 1938 || [[Harju apriņķis]]
|Keilas pilsēta
|-
| [[Kerdla]] || ''Kärdla'' || [[Attēls:Kardla coatofarms.png|30px]] || 2892 || 1938 || [[Hījumā apriņķis]]
|[[Hījumā pagasts]]
|-
| [[Kilingi-Nemme]] || ''Kilingi-Nõmme'' || [[Attēls:Kilingi-Nomme coa.png|30px]] || 1566 || 1938 || [[Pērnavas apriņķis]]
|[[Sārdes pagasts]]
|-
| [[Kivieli]] || ''Kiviõli'' || [[Attēls:Kivioli linn coatofarms.gif|30px]] || 4701 || 1946 || [[Austrumviru apriņķis]]
|[[Liganuzes pagasts]]
|-
| [[Kohtla-Jerve]] || ''Kohtla-Järve'' || [[Attēls:Coat of arms of Kohtla-Jarve.svg|30px]] || 32 839 || 1946 || [[Austrumviru apriņķis]]
|Kohtla-Jerves pilsēta
|-
| [[Kunda]] || ''Kunda'' || [[Attēls:Kunda coat of arms.svg|30px]] || 2990 || 1938 || [[Rietumviru apriņķis]]
|[[Viru-Nigulas pagasts]]
|-
| [[Kuresāre]] || ''Kuressaare'' || [[Attēls:Kuressaare coatofarms.png|30px]] || 12 989 || 1563 || [[Sāremā apriņķis]]
|[[Sāremā pagasts]]
|-
| [[Lihula]] || ''Lihula'' || [[Attēls:EE_lihula.png|30px]] ||1226|| 1999 || [[Lēnes apriņķis]]
|[[Lēnerannas pagasts]]
|-
| [[Loksa]] || ''Loksa'' || [[Attēls:Loksa suurvapp.gif|30px]] || 2492 || 1993 || [[Harju apriņķis]]
|Loksas pilsēta
|-
| [[Mārdu]] || ''Maardu'' || [[Attēls:EST Maardu linn COA.png|30px]] || 16 875 || 1980 || [[Harju apriņķis]]
|Mārdu pilsēta
|-
| [[Meizakila]] || ''Mõisaküla'' || [[Attēls:EST_Mõisaküla_linn_COA.png|30px]] || 732 || 1938 || [[Vīlandes apriņķis]]
|[[Mulgi pagasts]]
|-
| [[Mustvē]] || ''Mustvee'' || [[Attēls:Mustvee vapp.gif|30px]] || 1127 || 1938 || [[Jegevas apriņķis]]
|[[Mustvē pagasts]]
|-
| [[Narva]] || ''Narva'' || [[Attēls:Narva vapp.svg|30px]] || 52 495 || 1345 || [[Austrumviru apriņķis]]
|Narvas pilsēta
|-
| [[Narva-Jēsū]] || ''Narva-Jõesuu'' || [[Attēls:EST_Narva-Jõesuu_linn_COA.png|30px]] || 2595 || 1936 || [[Austrumviru apriņķis]]
|[[Narvas-Jēsū pilsētas pašvaldība]]
|-
| [[Otepē]] || ''Otepää'' || [[Attēls:Coat of arms of Otepää Parish.svg|30px]] || 2112 || 1938 || [[Valgas apriņķis]]
|[[Otepē pagasts]]
|-
| [[Paide]] || ''Paide'' || [[Attēls:Paide vapp.svg|30px]] || 7936 || 1291 || [[Jervas apriņķis]]
|[[Paides pilsētas pašvaldība]]
|-
| [[Paldiski]] || ''Paldiski'' || [[Attēls:Paldiski coatofarms.png|30px]] || 4081 || 1783 || [[Harju apriņķis]]
|[[Rietumharju pagasts]]
|-
| [[Peltsamā]] || ''Põltsamaa'' || [[Attēls:Põltsamaa linn coatofarms.gif|30px]] || 4090 || 1926 || [[Jegevas apriņķis]]
|[[Peltsamā pagasts]]
|-
| [[Pelva]] || ''Põlva'' || [[Attēls:EST_Põlva_linn_COA.png|30px]] || 5392 || 1993 || [[Pelvas apriņķis]]
|[[Pelvas pagasts]]
|-
| [[Pērnava]] || ''Pärnu'' || [[Attēls:Et-Parnu coa.svg|30px]] || 41 529 || 1251 || [[Pērnavas apriņķis]]
|[[Pērnavas pilsētas pašvaldība]]
|-
| [[Pisi]] || ''Püssi'' || [[Attēls:EST_Püssi_linn_COA.png|30px]] || 860 || 1993 || [[Austrumviru apriņķis]]
|[[Liganuzes pagasts]]
|-
| [[Rakvere]] || ''Rakvere'' || [[Attēls:Rakvere vapp.svg|30px]] || 15 668 || 1302 || [[Rietumviru apriņķis]]
|Rakveres pilsēta
|-
| [[Rapla]] || ''Rapla'' || [[Attēls:Rapla vald coatofarms.png|30px]] || 5320 || 1935 || [[Raplas apriņķis]]
|[[Raplas pagasts]]
|-
| [[Repina]] || ''Räpina'' || [[Attēls:Räpina valla vapp.svg|30px]] || 2037 || 1993 || [[Pelvas apriņķis]]
|[[Repinas pagasts]]
|-
| [[Saue]] || ''Saue'' || [[Attēls:Saue coatofarms.png|30px]] ||6217|| 1994 || [[Harju apriņķis]]
|[[Saues pagasts]]
|-
| [[Sillamē]] || ''Sillamäe'' || [[Attēls:Sillamäe vapp.svg|30px]] || 12 153 || 1957 || [[Austrumviru apriņķis]]
|Sillamē pilsēta
|-
| [[Sindi (Igaunija)|Sindi]] || ''Sindi'' || [[Attēls:Sindi suurvapp.gif|30px]] || 3766 || 1938 || [[Pērnavas apriņķis]]
|[[Tori pagasts]]
|-
| [[Sūrejāni]] || ''Suure-Jaani'' || [[Attēls:Suure-Jaani valla vapp.svg|30px]] || 1125 || 1938 || [[Viljandi apriņķis]]
|[[Ziemeļsakalas pagasts]]
|-
| [[Tallina]] || ''Tallinn'' || [[Attēls:Tallinn wapen.svg|30px]] || 456 518 || 1248 || [[Harju apriņķis]]
|Tallinas pilsēta
|-
| [[Tamsalu]] || ''Tamsalu'' || [[Attēls:EST_Tamsalu_vald_COA.png|30px]] || 2320 || 1996 || [[Rietumviru apriņķis]]
|[[Tapas pagasts]]
|-
| [[Tapa]] || ''Tapa'' || [[Attēls:Tapa coatofarms.png|30px]] || 5481 || 1926 || [[Rietumviru apriņķis]]
|[[Tapas pagasts]]
|-
| [[Tartu]] || ''Tartu'' || [[Attēls:Tartu coat of arms.svg|30px]] ||97 304|| 1224 || [[Tartu apriņķis]]
|[[Tartu pilsētas pašvaldība]]
|-
| [[Terva]] || ''Tõrva'' || [[Attēls:Torva coatofarms.png|30px]] || 2600 || 1926 || [[Valgas apriņķis]]
|[[Tervas pagasts]]
|-
| [[Tiri]] || ''Türi'' || [[Attēls:Tyri suurvapp.png|30px]] || 5133 || 1926 || [[Jervas apriņķis]]
|[[Tiri pagasts]]
|-
| [[Valga]] || ''Valga'' || [[Attēls:Valga coat of arms.svg|30px]] || 11 999 || 1584 || [[Valgas apriņķis]]
|[[Valgas pagasts]]
|-
| [[Vehma]] || ''Võhma'' || [[Attēls:Coat of arms of Võhma.svg|30px]] || 1233 || 1993 || [[Viljandi apriņķis]]
|[[Ziemeļsakalas pagasts]]
|-
| [[Veru]] || ''Võru'' || [[Attēls:Võru vapp.svg|30px]] || 12 024 || 1784 || [[Veru apriņķis]]
|Veru pilsēta
|-
| [[Viljandi]]|| ''Viljandi'' || [[Attēls:Et-Viljandi coa.svg|30px]] || 17 157 || 1283 || [[Viljandi apriņķis]]
|Viljandi pilsēta
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Igaunija (pagasti)|width=900 |float=center|caption = Igaunijas pilsētu izvietojums. '''Treknrakstā''' — galvaspilsēta.&lt;br/&gt;[[File:Red_pog.svg|11px]] — lielpilsētas; [[File:Pink_pog.svg|11px]] — pilsētu pašvaldību pilsētas; [[File:Orange_pog.svg|8px]] — pagastu pilsētas 
|places =
&lt;!-- Lielpilsētas --&gt;
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.3 |long=24.416667 |position = left |label= [[Keila]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.4 |long=27.283333 |position = top |label= [[Kohtla-Jerve]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.584167|long=25.713611 |position = bottom |label= [[Loksa]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.478056|long=25.016111 |position = top |label= [[Mārdu]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.375833 |long=28.196111 |position = left |label= [[Narva]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.35 |long=26.35 |position = top |label= [[Rakvere]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.393056 |long=27.774167 |position = left |label= [[Sillamē]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=59.437222 |long=24.745278 |position = top |label= '''[[Tallina]]'''}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=58.366667 |long=25.6 |position = top |label= [[Viljandi]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Red_pog.svg | marksize = 11|lat=57.85 |long=27 |position = top |label= [[Veru]]}}
&lt;!-- Pilsētpilsētas --&gt;
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Pink_pog.svg | marksize = 11|lat=58.95|long=23.533333|position = right|label= [[Hāpsalu]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Pink_pog.svg | marksize = 11|lat=59.458889 |long=28.040556 |position = top |label= [[Narva-Jēsū]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Pink_pog.svg | marksize = 11|lat=58.885556 |long=25.557222 |position = top |label= [[Paide]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Pink_pog.svg | marksize = 11|lat=58.383333 |long=24.5 |position = left |label= [[Pērnava]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Pink_pog.svg | marksize = 11|lat=58.383333 |long=26.716667 |position = top |label= [[Tartu]]}}
&lt;!-- Pagastpilsētas --&gt;
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.125833|long=25.358611 |position = top |label= [[Abja-Paluoja]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=57.833333|long=26.533333 |position = top|label= [[Antsla]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.233333|long=26.416667 |position = top |label= [[Elva]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.733333|long=26.383333|position = top |label= [[Jegeva]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.35 |long=27.416667 |position = left |label= [[Jehvi]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.665278 |long=27.162222 |position = left |label= [[Kallaste]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.104722 |long=25.5475 |position = right |label= [[Karksi-Nuija]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.336944 |long=25.328333 |position = top |label= [[Kehra]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59 |long=22.75 |position = bottom |label= [[Kerdla]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.15 |long=24.966667 |position = left |label= {{nobr|[[Kilingi-Nemme]]}}}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.35 |long=26.966667 |position = left |label= [[Kivieli]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.5 |long=26.533333 |position = bottom |label= [[Kunda]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.25|long=22.483333 |position = top |label= [[Kuresāre]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.683333|long=23.833333 |position = left |label= [[Lihula]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.083333|long=25.183333 |position = left |label= [[Meizakila]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.848889 |long=26.943611 |position = left |label= [[Mustvē]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.05 |long=26.5 |position = top|label= [[Otepē]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.35 |long=24.05 |position = top |label= [[Paldiski]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.655278 |long=25.976944 |position = top |label= [[Peltsamā]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.053889 |long=27.054444 |position = top |label= [[Pelva]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.366667 |long=27.05 |position = bottom |label= [[Pisi]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.994444 |long=24.801111 |position = top |label= [[Rapla]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.097778 |long=27.464167 |position = top |label= [[Repina]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.316667 |long=24.55 |position = top |label= [[Saue]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.403056 |long=24.647778 |position = top |label= [[Sindi (Igaunija)|Sindi]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.533333 |long=25.466667 |position = top |label= [[Sūrejāni]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.159 |long=26.108 |position = top |label= [[Tamsalu]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=59.266667 |long=25.95 |position = top |label= [[Tapa]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.002778 |long=25.923611 |position = top |label= [[Terva]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.809444 |long=25.429167 |position = top |label= [[Tiri]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=57.783333 |long=26.033333 |position = right |label= [[Valga]]}}
{{VietasKarte~|Igaunija (pagasti)| mark = Orange_pog.svg |lat=58.633333 |long=25.55 |position = top |label= [[Vehma]]}}
}}

== Galerija ==

{{Galerija
|title=Igaunijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011. gadā
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Tallinn-old-town.jpg|1. - [[Tallina]] - [[Igaunija]]s [[galvaspilsēta]]
|File:Town Hall23 2008.JPG|2. - [[Tartu]]
|File:Narva old town 2009.jpg|3. - [[Narva]]
|File:Parnu01.jpg|4. - [[Pērnava]]
|File:Tammiku asum 2 2008.jpg|5. - [[Kohtla-Jerve]]
|File:In line for church (but not for mass).jpg|6. - [[Viljandi]]
|File:Maarduveneoigeusukirik100906.jpg|7. - [[Mārdu]]
|File:Rakvere, hrad.jpg|8. - [[Rakvere]]
|File:Castlekuressaare.JPG|9. - [[Kuresāre]]
|Attēls:Sillamäe.jpg|10. - [[Sillamē]]
}}

== Vēsture ==
Igaunijas [[Viduslaiki|viduslaiku]] pilsētas bija [[Tallina]] (pilsētas tiesības kopš 1248), [[Tartu]] (pirms [[1262. gads|1262]]), Vecā Pērnava ([[1251. gads|1251]]), [[Pērnava|Jaunā Pērnava]] ([[1318. gads|1318]]), [[Narva]] ([[1345. gads|1345]]), [[Paide]] ([[1291. gads|1291]]), [[Rakvere]] ([[1302. gads|1302]]), [[Viljandi]] ([[1283. gads|1283]]), [[Hāpsalu]] ([[1279. gads|1279]][[Domkalns|)]] un [[Domkalns|Tallinas Domkalns]]. Pilsētu viduslaiku Eiropas tradīcijā raksturo pilsētas tiesību piešķīrums tai. Parasti [[Pilsētas tiesības|pilsētu tiesības]] Livonijā balstījās uz [[Rīgas vēsture|Rīgas tiesībām]], bet Igaunijā — uz [[Lībeka|Lībekas]] (Tallinas) tiesībām. Izņēmumi bija Hāpsalu un Paide, kur viduslaikos bija spēkā Rīgas tiesības.

1563. gadā pilsētas tiesības ieguva [[Kuresāre]], bet 1584. gadā — [[Valka (vēsturiskā pilsēta)|Valga]] . 17. gadsimta sākumā Vecpērnavas pilsēta tika likvidēta, un mazās iekšzemes pilsētas (Paide, Rakvere un Viljandi) zaudēja lielu daļu savu tiesību un kā [[Apdzīvota vieta|apdzīvotas vietas]] kļuva atkarīgas no muižas īpašnieka.

=== Mūsdienu pilsētas Igaunijā ===
Līdz ar Tallinas un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] izveidošanu Igaunijas teritorijā bija sešas pilsētas: [[Tallina]], [[Tartu]], [[Kuresāre]], [[Narva]], [[Pērnava]], [[Viljandi]], bet [[Kuresāre]], [[Paldiski]], [[Valka (vēsturiskā pilsēta)|Valga]] un [[Veru]] ieguva pilsētas tiesības saskaņā ar Krievijas [[Cars|imperatores]] [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] 1785. gadā izdoto pilsētu likumu. 1783. gadā ieviešot vietniecību, iepriekšējās pilsētas tika pārveidotas par [[Apriņķis|apriņķu]] centriem, un pilsētu tiesības tika atjaunotas [[Rakvere|Rakverei]], [[Viljandi]] un [[Pērnava|Pērnavai]]; Paldiski kļuva par pilsētu, [[Veru]] tika izveidota kā jauna rajona pilsēta. Līdz ar vietniecības izveidošanu pilsētu padomes to administratīvajā [[Kubermanguvalitsus|jomā]] bija pakļautas provinces vietvarām, bet ekonomiskajā jomā — Finanšu ministrijas Kroņa palātai.

[[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Igaunijas pilsētās dominēja koka ēkas. Pie izņēmumiem var pieskaitīt Tallinu un Kuresāri, kur gandrīz pusi ēku veidoja akmens ēkas, pateicoties pietiekamai atbilstošo būvmateriālu pieejamībai.

=== Pilsētas Igaunijas Republikas laikā ===
1920. gadā Igaunijā bija 12 pilsētas: [[Hāpsalu]], [[Kuresāre]], [[Narva]], [[Paide]], [[Paldiski]], [[Pečori|Petseri]], [[Pērnava]], [[Tallina]], [[Tartu]], [[Valga]], [[Viljandi|Vīlande]] un [[Veru]].

1926. gadā ar Republikas valdības lēmumu [[Nemme (Tallina)|Nemmes]], [[Peltsamā]], [[Tapa|Tapas]], [[Terva|Tervas]] un [[Tiri]] pašvaldības pēc to iedzīvotāju lūguma tika pārveidotas par pilsētām. 1927. gadā [[Terva]] kļuva par pilsētu, 1936. gadā — [[Otepē]].

Pilsētu likums, kas stājās spēkā 1938. gada 1. maijā, likvidēja apdzīvotu vietu terminu. Saskaņā ar jauno likumu, 14 vietām – [[Antsla|Antslai]], [[Elva|Elvai]], [[Jegeva|Jegevai]], [[Jehvi]], [[Kallaste|Kallastei]], [[Keila|Keilai]], [[Kilingi-Nemme|Kilingi-Nemmei]], [[Kunda|Kundai]], [[Kerdla|Kerdlai]], [[Mustla|Mustlai]], [[Mustvē]], [[Meizakila|Meizakilai]], [[Sindi (Igaunija)|Sindi]] un [[Sūrejāni]] – tika piešķirts pilsētas statuss. Narvas pilsētas [[Narva-Jēsū|Narvas-Jēsū]] rajons (kopš 1934. gada) tika pārdēvēts par Narvas-Jēsū rajonu. 
== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas administratīvais iedalījums]]
* [[Igaunijas mazpilsētas]]
* [[Igaunijas lielciemi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}
{{Igaunijas pilsētas}}

[[Kategorija:Igaunijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>44x3fnq90rlauv9k5oat566lkag384v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukmerģe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5866</id>
    <revision>
      <id>4445913</id>
      <parentid>4435698</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:43:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4445913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3313" sha1="gdlexl96swfzxq0b8wcs1z37zfwtwty" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ukmerģe
| official_name = ''Ukmergė''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Monument dedicated to the restoration of Independence of Lithuania in Ukmergė, Lithuania.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Lietuvas Neatkarības piemineklis Ukmerģē
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Ukmerģes rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = Viļņas apriņķis
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1486
| area_total_km2 =20.45 
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  20591
| population_density_km2 =auto 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 14 
| lats = 50 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 45
| longs = 50
| longEW = E
| elevation_m = 64
| website = {{url|http://www.ukmerge.lt/}}
}}
'''Ukmerģe''' ({{val|lt|Ukmergė}}; {{pronunciation|Ukmerge.ogg}}), iepriekš ''Vilkmerģe''  jeb ''Vilkomeža'' ({{val|pl|Wiłkomierz}}), ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Ukmerģes rajons|Ukmerģes rajona pašvaldības]] administratīvais centrs. Atrodas 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa]]s pie [[Šventoja]]s upes.

== Vēsture ==
Rakstos pirmoreiz minēta 1333. gadā. Daudzkārt (1333., 1365., 1378., 1386. un 1391. gadā) Ukmerģei uzbruka [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] karotāji. 1435. gada 1. septembrī uz dienvidrietumiem no pilsētas notika [[Pabaiskas kauja]], kurā [[Žigimants]] ar poļu atbalstu sakāva [[Švitrigailis|Švitrigaiļa]] karaspēku, kuru savukārt atbalstīja [[Livonijas ordenis]], uzvarot pilsoņu karā. 1795. gadā, [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas dalīšanā]], Ukmerģi iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā. Starp pasaules kariem Ukmerģe atradās Lietuvas Republikas sastāvā. [[1960. gadi|1960. gados]] pie pilsētas [[PSRS]] armija izveidoja divas kodolraķešu bāzes.

== Novadnieki ==
Ukmerģe ir slēpotājas [[Vida Venciene|Vidas Vencienes]] (''Vida Vencienė'', 1961) dzimtā pilsēta. Ukmerģes apkaimē ir dzimis Lietuvas politiķis [[Antans Smetona]] (''Antanas Smetona'', 1874—1944).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ukmerge.lt/ Pašvaldības un Ukmerģes reģiona oficiālā vietne]
* [http://www.archyvai.lt/exhibitions/herbai/herbas253.htm Sākotnējais ģerbonis no 1792. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161118125644/http://www.archyvai.lt/exhibitions/herbai/herbas253.htm |date={{dat|2016|11|18||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20061009194232/http://www.litnet.lt/lithuania/cities/ukm.html Ukmerģes vēsture]
* [http://www.globalsecurity.org/wmd/world/russia/ukmerge.htm Pamestas kodolieroču palaišanas iekārtas pie Ukmerģes]

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]</text>
      <sha1>gdlexl96swfzxq0b8wcs1z37zfwtwty</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445914</id>
      <parentid>4445913</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:43:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3358" sha1="higxw3jpzb8cwlsxks16a5b0twt7mng" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ukmerģe
| official_name = ''Ukmergė''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Monument dedicated to the restoration of Independence of Lithuania in Ukmergė, Lithuania.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Lietuvas Neatkarības piemineklis Ukmerģē
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Ukmerģes rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = Viļņas apriņķis
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1486
| area_total_km2 =20.45 
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  20591
| population_density_km2 =auto 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 14 
| lats = 50 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 45
| longs = 50
| longEW = E
| elevation_m = 64
| website = {{url|http://www.ukmerge.lt/}}
}}
'''Ukmerģe''' ({{val|lt|Ukmergė}}; {{pronunciation|Ukmerge.ogg}}), iepriekš ''Vilkmerģe''  jeb ''Vilkomeža'' ({{val|pl|Wiłkomierz}}), ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Ukmerģes rajons|Ukmerģes rajona pašvaldības]] administratīvais centrs. Atrodas 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa]]s pie [[Šventoja]]s upes.

== Vēsture ==
Rakstos pirmoreiz minēta 1333. gadā. Daudzkārt (1333., 1365., 1378., 1386. un 1391. gadā) Ukmerģei uzbruka [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] karotāji. 1435. gada 1. septembrī uz dienvidrietumiem no pilsētas notika [[Pabaiskas kauja]], kurā [[Žigimants]] ar poļu atbalstu sakāva [[Švitrigailis|Švitrigaiļa]] karaspēku, kuru savukārt atbalstīja [[Livonijas ordenis]], uzvarot pilsoņu karā. 1795. gadā, [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas dalīšanā]], Ukmerģi iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā. Starp pasaules kariem Ukmerģe atradās Lietuvas Republikas sastāvā. [[1960. gadi|1960. gados]] pie pilsētas [[PSRS]] armija izveidoja divas kodolraķešu bāzes.

== Novadnieki ==
Ukmerģe ir slēpotājas [[Vida Venciene|Vidas Vencienes]] (''Vida Vencienė'', 1961) dzimtā pilsēta. Ukmerģes apkaimē ir dzimis Lietuvas politiķis [[Antans Smetona]] (''Antanas Smetona'', 1874—1944).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ukmerge.lt/ Pašvaldības un Ukmerģes reģiona oficiālā vietne]
* [http://www.archyvai.lt/exhibitions/herbai/herbas253.htm Sākotnējais ģerbonis no 1792. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161118125644/http://www.archyvai.lt/exhibitions/herbai/herbas253.htm |date={{dat|2016|11|18||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20061009194232/http://www.litnet.lt/lithuania/cities/ukm.html Ukmerģes vēsture]
* [http://www.globalsecurity.org/wmd/world/russia/ukmerge.htm Pamestas kodolieroču palaišanas iekārtas pie Ukmerģes]

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>higxw3jpzb8cwlsxks16a5b0twt7mng</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Poters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6116</id>
    <revision>
      <id>4445754</id>
      <parentid>4354780</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:31:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18715-72</username>
        <id>143238</id>
      </contributor>
      <comment>pamainīju ''angļu'' uz ''Angļu valodā''</comment>
      <origin>4445754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10879" sha1="jvmq5vzflz0ohgt6ei38b5yrleixxnr" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Dž. K. Roulingas grāmatu sēriju|Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)|Harijs Poters}}
{{Grāmatu sērijas infokaste
| name = Harijs Poters
| books = {{Plainlist|
* &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens|Filozofu akmens]]&quot; (1997)
* &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris|Noslēpumu kambaris]]&quot; (1998)
* &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis|Azkabanas gūsteknis]]&quot; (1999)
* &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris|Uguns biķeris]]&quot; (2000)
* &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis|Fēniksa ordenis]]&quot; (2003)
* &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis|Jauktasiņu princis]]&quot; (2005)
* &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti|Nāves dāvesti]]&quot; (2007)}}&lt;!-- Lūdzu nepievienojiet ''Cursed child'' šim romānu sarakstam. Tā galvenokārt ir teātra luga. --&gt;
| image = [[Attēls:Harry Potter wordmark.svg|frameless|class=skin-invert]]
| alt = &quot;Harija Potera&quot; logotips, kas pirmo reizi izmantots ASV izdevumā (un dažos citos izdevumos visā pasaulē), un pēc tam filmu ciklā.
| author = [[Dž. K. Roulinga]]
| translator = 
| cover_artist = &lt;!--1. izdevuma mākslinieks--&gt; Tomass Teilors&lt;!--1. grāmata --&gt;, Klifs Raits&lt;!--2. un 3. grāmata--&gt;, Džailss Grīnfīlds&lt;!--4. grāmata--&gt;, Džeisons Kokkrofts&lt;!--5., 6., 7. grāmata--&gt;
| country = [[Apvienotā Karaliste]]
| language = [[angļu valoda]]
| genre = [[Fantāzijas literatūra|fantāzija]]
| publisher = &lt;!--1. izdevuma izdevējs--&gt;''[[Bloomsbury Publishing|Bloomsbury]]''
| pub_date = {{dat|1997|6|26}} – {{dat|2007|7|21}}
| latvian_pub_date = {{dat|2002}} – {{dat|2008}}
| media_type = {{Plainlist|
* drukāts ([[cietie vāki]] un [[mīkstie vāki]])
* [[audiogrāmata]]
* [[elektroniskā grāmata]]
}}
| number_of_books = 7
| website = {{URL|https://harrypotter.com}}
| italic title = no
}}
[[Attēls:Harry Potter and the Philosopher's Stone.jpg|thumb|230px|Pirmās 1997. gadā oriģinālvalodā ''Bloomsbury Publishing'' [[Londona|Londonā]] izdotās grāmatas bērnu izdevuma vāks]]

'''&quot;Harijs Poters&quot;'''  ({{val|angļu valodā: Harry Potter|}}) ir [[Briti|britu]] rakstnieces [[Dž. K. Roulinga|Džoannas Ketlīnas Roulingas]] septiņu [[romāns|romānu]] sērija. Grāmatās stāstīts par jauno [[Burvis|burvi]] [[Harijs Poters (tēls)|Hariju Poteru]] un viņa draugiem [[Rons Vīzlijs|Ronu Vīzliju]] un [[Hermione Grendžera|Hermioni Grendžeri]], kas mācās [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]]. Pamatsižets veltīts Harija Potera cīņai ar tumšo burvi [[Lords Voldemorts|Lordu Voldemortu]], kura mērķos ir nemirstības iegūšana un burvju pasaules ieņemšana.

== Tapšana ==
Pirmo grāmatu šajā sērijā &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens]]&quot; 1997. gadā [[Londona|Londonā]] publicēja [[izdevniecība]] ''Bloomsbury Publishing'', bet darbība tajā risinās 1991. gadā. Latviski šo darbu 2001. gadā [[Ingus Josts|Ingus Josta]] tulkojumā klajā laida [[apgāds]] &quot;[[Jumava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=&quot;Jumava&quot; gatavojas izdot Dž.K. Roulingas grāmatas par Hariju Poteru |date=2000. gada 10. jūlijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/jumava-gatavojas-izdot-dzk-roulingas-gramatas-par-hariju-poteru.d?id=315128 |accessdate= 2016. gada 29. septembrī}}&lt;/ref&gt; Latvijā izdotajām grāmatām izmantotas ASV izdevniecības ''Scholastic'' Harija Potera sērijas vāku ilustrācijas.

Tematiski grāmatu mērķauditorija varētu būt vidēja vecuma un vecāki bērni, tomēr, kā to apliecina miljoniem pārdoto eksemplāru visā pasaulē, šie darbi spēj piesaistīt visu vecumu lasītājus. Pēc Dž. K. Roulingas grāmatām tiek uzņemtas arī filmas, no kurām pirmā tika izdota 2001. gadā, bet pēdējā — 2011. gadā.

Kā to apgalvo pati autore, stāsta par burvju zēnu ideju viņa radusi, braucot vilcienā no [[Mančestra]]s uz Londonu. Kādā intervijā televīzijas kanālam ''BBC World'' viņa stāsta, ka rakstīšana bieži notikusi dažādās kafejnīcās, malkojot kafiju. Tā kā rakstniece tolaik — 1991. gadu vidū — bija tikko šķīrusies no sava vīra, ar mazu bērnu uz rokām un bez naudas, apstākļi rakstīšanai bijuši divtik grūti.

== Stāsts ==
Grāmatas sarakstītas trešās personas stāstījumā, bet teicēja klātbūtne nav jūtama. Tā kā grāmatu galvenais varonis ir Harijs, notiekošais lielā mērā atainots no viņa skatpunkta.

Katra grāmata aptver [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]] pavadītu vienu mācību gadu, kur Harijs un viņa skolasbiedri apgūst buršanos, burvju mikstūru gatavošanu, dažādu burvju augu kopšanu un [[Kalambols|kalambola]] spēlēšanu. Harijam nemitīgi jāpārvar dažādas grūtības, mācoties sadzīvot ar savu nejauko audžuģimeni un ienaidniekiem skolā, un viņam nemitīgi jācīnās par savu dzīvību, konfrontējoties ar ļauno burvi [[Lords Voldemorts|Lordu Voldemortu]] un tā sabiedrotajiem.

== Harijs Poters un intertekstualitāte ==
Grāmatas ir tikušas pielīdzinātas daudziem pasaulē slaveniem darbiem, tostarp, [[Klaivs Steiplss Lūiss|K.S. Lūisa]] &quot;[[Nārnijas hronika]]i&quot;, [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] &quot;[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlniekam]]&quot;, un citiem. Roulingas darbos apspēlētā tēma par Harija dzīvi tālā internātskolā un ļaunajiem radiniekiem un aizbildņiem mājās (Dērslijiem) dažiem lasītājiem var atgādināt [[Roalds Dāls|Roalda Dāla]] darbus. Grāmatu stilu ietekmējis Anglijā vēsturiski izplatītā &quot;internāta romāna&quot; žanrs. Vēl daži uzskata, ka grāmatas par Poteru pielīdzināmas &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; filmām, jo arī to galvenais varonis [[Lūks Debesgājējs]] līdz noteiktam vecumam, kad uzzina par savu likteni cīnīties pret ļauno, mitinās kopā ar savu tanti un onkuli; bez tam [[Lords Voldemorts]] līdzinās Zvaigžņu karu ļaunajam tēlam [[Palpatīns|Palpatīnam]] u.c. Daudz līdzību manāms ar Tolkīna slavenajiem fantastikas žanra darbiem. Abu autoru grāmatās ir tumsas pavēlnieks un labs, vecs un vieds burvis — &quot;Gredzenu pavēlniekā&quot; un &quot;Hobitā&quot; tas ir Gendalfs, bet &quot;Harijā Poterā&quot; — Baltuss Dumidors; tāpat arī abu rakstnieku stāstos parādās goblini, burvju gredzeni un apmetņi, kam piemīt spēja valkātāju padarīt neredzamu, u.tml. Runājot par intelektualitāti, jāmin Harija Potera pasaku vides saistība ar reālo pasauli, kas parādās vairākās detaļās — piemēram, burvju pasaules dažādu garšu zirnīši ''Bertie Bott's Every Flavour Beans'', iedvesmoja [[Kalifornija]]s saldumu ražotājus ''Jelly Belly'' radīt un laist apgrozībā īstu produktu ar tādu pašu nosaukumu.

== Galvenie un citi tēli ==
{{div col}}
* [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]] (''Harry Potter'')

'''Harija labākie draugi'''
* [[Hermione Grendžera]] (''Hermione Granger'')
* [[Rons Vīzlijs]] (''Ron Weasley'')

'''Harija skolotāji'''
* [[Baltuss Dumidors]] (''Albus Dumbledore'') — Cūkkārpas arodskolas direktors
* Minerva Maksūra (''Minerva McGonagall'') — Cūkkārpas pasniedzēja un Grifidora nama galva
* Rubeuss Hagrids (''Rubeus Hagrid'') — Cūkkārpas arodskolas mežzinis, kā arī maģisko būtņu kopšanas pasniedzējs no trešā gada (laikā, kad Harijs Poters mācās Cūkkārpā)
* Severuss Strups (''Severus Snape'') — Cūkkārpas arodskolas mikstūru pasniedzējs, kā arī Slīdeņa nama galva (līdz sestajam gadam, kad par nama galvu kļūst Horācijs Gliemjrags)
* Filiuss Zibiņš (''Filius Flitwick'') — Cūkkārpas arodskolas burvestību pasniedzējs, kā arī Kraukļanaga nama galva
* Pomona Asnīte (''Pomona Sprout'') — Cūkkārpas arodskolas herboloģijas pasniedzēja, kā arī Elšpūša nama galva

'''Harija skolasbiedri'''
* Nevils Lēniņš '' (Neville Longbottom)''
* Čo Čanga (''Cho Chang'')
* Andželīna Džonsone (''Angelina Johnson'')
* Drako Malfojs (''Draco Malfoy'')
* Vinsents Krabe (''Vincent Crabbe'')
* Gregorijs Goils (''Gregory Goyle'')
* Pansija Pārkinsone (''Pansy Parkinson''), u.c.

'''Cūkkārpas pils spoki'''
* Vaidu Vaira (''Moaning Myrtle'')
* Gandrīz-Bezgalvas-Niks (''Nearly Headless Nick'')
* Asiņainais barons
* Pelēkā dāma

'''Citi Cūkkārpas iemītnieki'''
* mājas elfs Dobijs (''Dobby'')
* Resnās Kundzes (''The Fat Lady'') portrets
* kentaurs Firencī (''Firenze'')
* poltergeists Pīvzs (''Peeves'')

'''Rona ģimene'''
* Artūrs Vīzlijs (''Arthur Weasley'') — tēvs
* Mollija Vīzlija (''Molly Weasley'') — māte
* Džinnija Vīzlija (''Ginny Weasley'') — māsa
* Džordžs Vīzlijs (''George Weasley'') — brālis
* Freds Vīzlijs (''Fred Weasley'') — brālis
* Persijs Vīzlijs (''Percy Weasley'') — brālis
* Bils Vīzlijs (''Bily Weasley'') — brālis
* Čārlijs Vīzlijs (''Charly Weasley'') — brālis

'''Harija audžuģimene'''
* Dūdijs Dērslijs (''Dudley Dursley'') — Harija brālēns
* Vernons Dērslijs (''Vernon Dursley'') — tēvocis
* Petūnija Dērslija (''Petunia Dursley'') — tante

'''Harija mirušie vecāki'''
* Džeimss Poters (''James Potter'')
* Lilija Potere (''Lily Potter'')

'''Harija ienaidnieks'''
* [[Lords Voldemorts]] (''Lord Voldemort'')
{{div col end}}

== Izdotās grāmatas ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:HP un Filozofu akmens.jpg|&lt;center&gt;1. &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens]]&quot;
Attēls:HP un Noslepumu kambaris.jpg|&lt;center&gt;2. &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]&quot;
Attēls:HP un Azkabanas gusteknis.jpg|&lt;center&gt;3. &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]&quot;
Attēls:HP un Uguns bikeris.jpg|&lt;center&gt;4. &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot;
Attēls:HP un Feniksa ordenis.jpg|&lt;center&gt;5. &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;
Attēls:HP un Jauktasinu Princis.jpg|&lt;center&gt;6. &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis]]&quot;
Attēls:HP un Naves Davesti.jpg|&lt;center&gt;7. &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti]]&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Uzņemtās filmas ==
{{pamatraksts|Harijs Poters (filmu cikls)}}
* 2001: &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens (filma)|Harijs Poters un Filozofu akmens]]&quot;
* 2002: &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris (filma)|Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]&quot;
* 2004: &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]&quot;
* 2005: &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot;
* 2007: &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis (filma)|Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;
* 2009: &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis (filma)|Harijs Poters un Jauktasiņu Princis]]&quot;
* 2010: &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Pirmā daļa]]&quot;
* 2011: &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.jkrowling.com/ Dž. K. Roulingas mājaslapa] {{en ikona}}

{{Harijs Poters}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Angļu literatūra]]
[[Kategorija:Harijs Poters]]</text>
      <sha1>jvmq5vzflz0ohgt6ei38b5yrleixxnr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445760</id>
      <parentid>4445754</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:44:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18715-72|~2026-18715-72]], atjaunoju versiju, ko saglabāja MathXplore</comment>
      <origin>4321211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10866" sha1="01s93t6ityt04fn59eq4si05ddbxby7" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Dž. K. Roulingas grāmatu sēriju|Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)|Harijs Poters}}
{{Grāmatu sērijas infokaste
| name = Harijs Poters
| books = {{Plainlist|
* &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens|Filozofu akmens]]&quot; (1997)
* &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris|Noslēpumu kambaris]]&quot; (1998)
* &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis|Azkabanas gūsteknis]]&quot; (1999)
* &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris|Uguns biķeris]]&quot; (2000)
* &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis|Fēniksa ordenis]]&quot; (2003)
* &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis|Jauktasiņu princis]]&quot; (2005)
* &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti|Nāves dāvesti]]&quot; (2007)}}&lt;!-- Lūdzu nepievienojiet ''Cursed child'' šim romānu sarakstam. Tā galvenokārt ir teātra luga. --&gt;
| image = [[Attēls:Harry Potter wordmark.svg|frameless|class=skin-invert]]
| alt = &quot;Harija Potera&quot; logotips, kas pirmo reizi izmantots ASV izdevumā (un dažos citos izdevumos visā pasaulē), un pēc tam filmu ciklā.
| author = [[Dž. K. Roulinga]]
| translator = 
| cover_artist = &lt;!--1. izdevuma mākslinieks--&gt; Tomass Teilors&lt;!--1. grāmata --&gt;, Klifs Raits&lt;!--2. un 3. grāmata--&gt;, Džailss Grīnfīlds&lt;!--4. grāmata--&gt;, Džeisons Kokkrofts&lt;!--5., 6., 7. grāmata--&gt;
| country = [[Apvienotā Karaliste]]
| language = [[angļu valoda]]
| genre = [[Fantāzijas literatūra|fantāzija]]
| publisher = &lt;!--1. izdevuma izdevējs--&gt;''[[Bloomsbury Publishing|Bloomsbury]]''
| pub_date = {{dat|1997|6|26}} – {{dat|2007|7|21}}
| latvian_pub_date = {{dat|2002}} – {{dat|2008}}
| media_type = {{Plainlist|
* drukāts ([[cietie vāki]] un [[mīkstie vāki]])
* [[audiogrāmata]]
* [[elektroniskā grāmata]]
}}
| number_of_books = 7
| website = {{URL|https://harrypotter.com}}
| italic title = no
}}
[[Attēls:Harry Potter and the Philosopher's Stone.jpg|thumb|230px|Pirmās 1997. gadā oriģinālvalodā ''Bloomsbury Publishing'' [[Londona|Londonā]] izdotās grāmatas bērnu izdevuma vāks]]

'''&quot;Harijs Poters&quot;''' ({{val|en|&quot;Harry Potter&quot;}}) ir [[Briti|britu]] rakstnieces [[Dž. K. Roulinga|Džoannas Ketlīnas Roulingas]] septiņu [[romāns|romānu]] sērija. Grāmatās stāstīts par jauno [[Burvis|burvi]] [[Harijs Poters (tēls)|Hariju Poteru]] un viņa draugiem [[Rons Vīzlijs|Ronu Vīzliju]] un [[Hermione Grendžera|Hermioni Grendžeri]], kas mācās [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]]. Pamatsižets veltīts Harija Potera cīņai ar tumšo burvi [[Lords Voldemorts|Lordu Voldemortu]], kura mērķos ir nemirstības iegūšana un burvju pasaules ieņemšana.

== Tapšana ==
Pirmo grāmatu šajā sērijā &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens]]&quot; 1997. gadā [[Londona|Londonā]] publicēja [[izdevniecība]] ''Bloomsbury Publishing'', bet darbība tajā risinās 1991. gadā. Latviski šo darbu 2001. gadā [[Ingus Josts|Ingus Josta]] tulkojumā klajā laida [[apgāds]] &quot;[[Jumava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=&quot;Jumava&quot; gatavojas izdot Dž.K. Roulingas grāmatas par Hariju Poteru |date=2000. gada 10. jūlijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/jumava-gatavojas-izdot-dzk-roulingas-gramatas-par-hariju-poteru.d?id=315128 |accessdate= 2016. gada 29. septembrī}}&lt;/ref&gt; Latvijā izdotajām grāmatām izmantotas ASV izdevniecības ''Scholastic'' Harija Potera sērijas vāku ilustrācijas.

Tematiski grāmatu mērķauditorija varētu būt vidēja vecuma un vecāki bērni, tomēr, kā to apliecina miljoniem pārdoto eksemplāru visā pasaulē, šie darbi spēj piesaistīt visu vecumu lasītājus. Pēc Dž. K. Roulingas grāmatām tiek uzņemtas arī filmas, no kurām pirmā tika izdota 2001. gadā, bet pēdējā — 2011. gadā.

Kā to apgalvo pati autore, stāsta par burvju zēnu ideju viņa radusi, braucot vilcienā no [[Mančestra]]s uz Londonu. Kādā intervijā televīzijas kanālam ''BBC World'' viņa stāsta, ka rakstīšana bieži notikusi dažādās kafejnīcās, malkojot kafiju. Tā kā rakstniece tolaik — 1991. gadu vidū — bija tikko šķīrusies no sava vīra, ar mazu bērnu uz rokām un bez naudas, apstākļi rakstīšanai bijuši divtik grūti.

== Stāsts ==
Grāmatas sarakstītas trešās personas stāstījumā, bet teicēja klātbūtne nav jūtama. Tā kā grāmatu galvenais varonis ir Harijs, notiekošais lielā mērā atainots no viņa skatpunkta.

Katra grāmata aptver [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]] pavadītu vienu mācību gadu, kur Harijs un viņa skolasbiedri apgūst buršanos, burvju mikstūru gatavošanu, dažādu burvju augu kopšanu un [[Kalambols|kalambola]] spēlēšanu. Harijam nemitīgi jāpārvar dažādas grūtības, mācoties sadzīvot ar savu nejauko audžuģimeni un ienaidniekiem skolā, un viņam nemitīgi jācīnās par savu dzīvību, konfrontējoties ar ļauno burvi [[Lords Voldemorts|Lordu Voldemortu]] un tā sabiedrotajiem.

== Harijs Poters un intertekstualitāte ==
Grāmatas ir tikušas pielīdzinātas daudziem pasaulē slaveniem darbiem, tostarp, [[Klaivs Steiplss Lūiss|K.S. Lūisa]] &quot;[[Nārnijas hronika]]i&quot;, [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] &quot;[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlniekam]]&quot;, un citiem. Roulingas darbos apspēlētā tēma par Harija dzīvi tālā internātskolā un ļaunajiem radiniekiem un aizbildņiem mājās (Dērslijiem) dažiem lasītājiem var atgādināt [[Roalds Dāls|Roalda Dāla]] darbus. Grāmatu stilu ietekmējis Anglijā vēsturiski izplatītā &quot;internāta romāna&quot; žanrs. Vēl daži uzskata, ka grāmatas par Poteru pielīdzināmas &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; filmām, jo arī to galvenais varonis [[Lūks Debesgājējs]] līdz noteiktam vecumam, kad uzzina par savu likteni cīnīties pret ļauno, mitinās kopā ar savu tanti un onkuli; bez tam [[Lords Voldemorts]] līdzinās Zvaigžņu karu ļaunajam tēlam [[Palpatīns|Palpatīnam]] u.c. Daudz līdzību manāms ar Tolkīna slavenajiem fantastikas žanra darbiem. Abu autoru grāmatās ir tumsas pavēlnieks un labs, vecs un vieds burvis — &quot;Gredzenu pavēlniekā&quot; un &quot;Hobitā&quot; tas ir Gendalfs, bet &quot;Harijā Poterā&quot; — Baltuss Dumidors; tāpat arī abu rakstnieku stāstos parādās goblini, burvju gredzeni un apmetņi, kam piemīt spēja valkātāju padarīt neredzamu, u.tml. Runājot par intelektualitāti, jāmin Harija Potera pasaku vides saistība ar reālo pasauli, kas parādās vairākās detaļās — piemēram, burvju pasaules dažādu garšu zirnīši ''Bertie Bott's Every Flavour Beans'', iedvesmoja [[Kalifornija]]s saldumu ražotājus ''Jelly Belly'' radīt un laist apgrozībā īstu produktu ar tādu pašu nosaukumu.

== Galvenie un citi tēli ==
{{div col}}
* [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]] (''Harry Potter'')

'''Harija labākie draugi'''
* [[Hermione Grendžera]] (''Hermione Granger'')
* [[Rons Vīzlijs]] (''Ron Weasley'')

'''Harija skolotāji'''
* [[Baltuss Dumidors]] (''Albus Dumbledore'') — Cūkkārpas arodskolas direktors
* Minerva Maksūra (''Minerva McGonagall'') — Cūkkārpas pasniedzēja un Grifidora nama galva
* Rubeuss Hagrids (''Rubeus Hagrid'') — Cūkkārpas arodskolas mežzinis, kā arī maģisko būtņu kopšanas pasniedzējs no trešā gada (laikā, kad Harijs Poters mācās Cūkkārpā)
* Severuss Strups (''Severus Snape'') — Cūkkārpas arodskolas mikstūru pasniedzējs, kā arī Slīdeņa nama galva (līdz sestajam gadam, kad par nama galvu kļūst Horācijs Gliemjrags)
* Filiuss Zibiņš (''Filius Flitwick'') — Cūkkārpas arodskolas burvestību pasniedzējs, kā arī Kraukļanaga nama galva
* Pomona Asnīte (''Pomona Sprout'') — Cūkkārpas arodskolas herboloģijas pasniedzēja, kā arī Elšpūša nama galva

'''Harija skolasbiedri'''
* Nevils Lēniņš '' (Neville Longbottom)''
* Čo Čanga (''Cho Chang'')
* Andželīna Džonsone (''Angelina Johnson'')
* Drako Malfojs (''Draco Malfoy'')
* Vinsents Krabe (''Vincent Crabbe'')
* Gregorijs Goils (''Gregory Goyle'')
* Pansija Pārkinsone (''Pansy Parkinson''), u.c.

'''Cūkkārpas pils spoki'''
* Vaidu Vaira (''Moaning Myrtle'')
* Gandrīz-Bezgalvas-Niks (''Nearly Headless Nick'')
* Asiņainais barons
* Pelēkā dāma

'''Citi Cūkkārpas iemītnieki'''
* mājas elfs Dobijs (''Dobby'')
* Resnās Kundzes (''The Fat Lady'') portrets
* kentaurs Firencī (''Firenze'')
* poltergeists Pīvzs (''Peeves'')

'''Rona ģimene'''
* Artūrs Vīzlijs (''Arthur Weasley'') — tēvs
* Mollija Vīzlija (''Molly Weasley'') — māte
* Džinnija Vīzlija (''Ginny Weasley'') — māsa
* Džordžs Vīzlijs (''George Weasley'') — brālis
* Freds Vīzlijs (''Fred Weasley'') — brālis
* Persijs Vīzlijs (''Percy Weasley'') — brālis
* Bils Vīzlijs (''Bily Weasley'') — brālis
* Čārlijs Vīzlijs (''Charly Weasley'') — brālis

'''Harija audžuģimene'''
* Dūdijs Dērslijs (''Dudley Dursley'') — Harija brālēns
* Vernons Dērslijs (''Vernon Dursley'') — tēvocis
* Petūnija Dērslija (''Petunia Dursley'') — tante

'''Harija mirušie vecāki'''
* Džeimss Poters (''James Potter'')
* Lilija Potere (''Lily Potter'')

'''Harija ienaidnieks'''
* [[Lords Voldemorts]] (''Lord Voldemort'')
{{div col end}}

== Izdotās grāmatas ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:HP un Filozofu akmens.jpg|&lt;center&gt;1. &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens]]&quot;
Attēls:HP un Noslepumu kambaris.jpg|&lt;center&gt;2. &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]&quot;
Attēls:HP un Azkabanas gusteknis.jpg|&lt;center&gt;3. &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]&quot;
Attēls:HP un Uguns bikeris.jpg|&lt;center&gt;4. &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot;
Attēls:HP un Feniksa ordenis.jpg|&lt;center&gt;5. &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;
Attēls:HP un Jauktasinu Princis.jpg|&lt;center&gt;6. &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis]]&quot;
Attēls:HP un Naves Davesti.jpg|&lt;center&gt;7. &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti]]&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Uzņemtās filmas ==
{{pamatraksts|Harijs Poters (filmu cikls)}}
* 2001: &quot;[[Harijs Poters un Filozofu akmens (filma)|Harijs Poters un Filozofu akmens]]&quot;
* 2002: &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris (filma)|Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]&quot;
* 2004: &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]&quot;
* 2005: &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot;
* 2007: &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis (filma)|Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;
* 2009: &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis (filma)|Harijs Poters un Jauktasiņu Princis]]&quot;
* 2010: &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Pirmā daļa]]&quot;
* 2011: &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.jkrowling.com/ Dž. K. Roulingas mājaslapa] {{en ikona}}

{{Harijs Poters}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Angļu literatūra]]
[[Kategorija:Harijs Poters]]</text>
      <sha1>01s93t6ityt04fn59eq4si05ddbxby7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niķelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7509</id>
    <revision>
      <id>4445945</id>
      <parentid>4374825</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18781-93</username>
        <id>143267</id>
      </contributor>
      <comment>nepREIZI VARISanas</comment>
      <origin>4445945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5478" sha1="mvpx1249w3iut4fnsehtif0qece8qdu" xml:space="preserve">{{Elementa infokaste
 |                  tips = pārejas metāls
 |       kārtas skaitlis = 28
 |              1. čaula = 2
 |              2. čaula = 8
 |              3. čaula = 16
 |              4. čaula = 2
 |               simbols = Nigg
 |              atommasa = 58,6934
 |    valences elektroni = [Ar]3d&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;4s&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
 |        tabulas attēls = [[Attēls:Ni-TableImage.svg|250px]]
 |                attēls = [[Attēls:Nickel chunk.jpg|150px]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Attēls:VNickel.jpeg|210px]]&lt;br /&gt;Niķeļa paraugs un monētas no niķeļa un [[varš|vara]] [[sakausējums|sakausējuma]]
 |   oksidēšanas pakāpes = +4, +3, '''+2''', 0, −1
 |   elektronegativitāte = 1,91
 |               blīvums = 8908
 |   kušanas temperatūra = 1728 K (1755&amp;nbsp;°C)
 |  viršanas temperatūra = 3186 K (2913&amp;nbsp;°C)
 |    trīskāršais punkts = 
 |     kritiskais punkts = 
 |   īpatnējā pretestība = (20 °C) 6,93{{E|-8}}
 |         skaņas ātrums = 4900
 | Van der Vālsa rādiuss = 0,163
}}

'''Niķelis''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Ni''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 28. Tas ir sudrabbalts mirdzošs [[metāls]] ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie [[pārejas metāli]]em, tas ir [[cietība|ciets]] un [[elastīgums|elastīgi]]. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums [[dzelzsrūdas|dzelzsrūdām]]. Niķelis ir [[korozija]]s izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos ([[nerūsošais tērauds]]). Niķeļa savienojumi parasti ir gaiši zaļi. Savienojumos niķelim parasti [[oksidēšanas pakāpe]] ir +2.

Niķelis ir atrodams daudzos [[meteorīts|meteorītos]]. Dzelzs meteorītos niķeļa koncentrācija sasniedz no 5 līdz 20%.&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;/&gt;

== Izotopi ==
Ir zināmi pieci stabili niķeļa [[izotops|izotopi]], kā arī deviņi nestabili izotopi.&lt;ref name=&quot;lanl&quot;/&gt; Niķelis-58 veido 68,077% no visa kopējā dabā sastopamā niķeļa daudzuma.&lt;ref name=&quot;jlab&quot;/&gt; Atlikušo izotopu sadalījums ir šāds: niķelis-60 (26,223%), niķelis-61 (1,140%), niķelis-62 (3,634%) un niķelis-64 (0,926%).&lt;ref name=&quot;jlab&quot;/&gt;

== Izmantošana ==
Niķelis galvenokārt tiek izmantots dažādu [[sakausējums|sakausējumu]] izgatavošanā. Niķeļa sakausējumiem ir raksturīga [[izturība]], [[elastīgums]], kā arī pretestība pret [[korozija|koroziju]] un [[karstums|karstumu]]. Aptuveni 65% no kopējā niķeļa daudzuma [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] tiek patērēta [[nerūsošais tērauds|nerūsošā tērauda]] izgatavošanā,&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;/&gt; kura pamatelements ir [[dzelzs]] ar aptuveni 18% [[hroms|hroma]] un 8% niķeļa piekausējuma. Ap 12% tiek patērēti [[karstumizturīgs sakausējums|karstumizturīgiem sakausējumiem]].&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;/&gt; Atlikušie 23% no niķeļa tiek izmantoti [[tērauds|tērauda]] sakausējumos, uzlādējamās [[baterija|baterijās]], [[katalizators|katalizatoros]] un citās [[ķīmiskā viela|ķīmiskās vielās]], kā arī [[monētu kalšana|monētu kalšanā]], [[metālliešana]]s produktos un [[apšuvums|apšuvumos]].

== Iegūšana ==
Aptuveni 30% no visas pasaules niķeļa tiek iegūts [[Ontārio]] provincē, [[Kanāda|Kanādā]], galvenokārt no [[pentlandīts|pentlandīta]] (([[dzelzs|Fe]],Ni)&lt;sub&gt;9&lt;/sub&gt;[[sērs|S]]&lt;sub&gt;8&lt;/sub&gt;).&lt;ref name=&quot;lanl&quot;/&gt; Lielā daudzuma niķelis tiek iegūts arī [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kuba|Kubā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un citur.

== Vēsture ==
Niķeli kā [[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]] 1751. gadā [[Stokholma|Stokholmā]], pētot [[nikelīns|nikelīna]] (Ni[[arsēns|As]]) rūdu, atklāja zviedru mineralogs un ķīmiķis [[Axel Fredrik Cronstedt|Aksels Fredriks Kronštedts]]. Vārda izcelsme ir meklējama [[vācu valoda]]s vārdā ''kupfernickel'', kas nozīmē &quot;velna [[varš]]&quot; vai &quot;[[Svētais Nikolajs|Svētā Nikolaja]] (''Nick'') varš&quot;.&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Nickel|niķelis}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/nickel/ | title= Nickel | publisher= Webelements.com | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;jlab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso028.html | title= Isotopes of the Element Nickel | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archive-date= 2017-10-18 | archive-url= https://web.archive.org/web/20171018134222/https://education.jlab.org/itselemental/iso028.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lenntech.com/periodic/elements/ni.htm | title= Nickel (Ni) | publisher= Lenntech | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121013053735/http://www.lenntech.com/periodic/elements/ni.htm | archivedate= 2012-10-13 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lanl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://periodic.lanl.gov/28.shtml | title= Nickel | publisher= Los Alamos National Laboratory | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120925043443/http://periodic.lanl.gov/28.shtml | archivedate= 2012-09-25 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}

{{Periodiskā sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
[[Kategorija:Pārejas metāli]]</text>
      <sha1>mvpx1249w3iut4fnsehtif0qece8qdu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445960</id>
      <parentid>4445945</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18781-93|~2026-18781-93]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4374825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5476" sha1="ortv3x2u3owz1odm9x7bv6bss3a6tu2" xml:space="preserve">{{Elementa infokaste
 |                  tips = pārejas metāls
 |       kārtas skaitlis = 28
 |              1. čaula = 2
 |              2. čaula = 8
 |              3. čaula = 16
 |              4. čaula = 2
 |               simbols = Ni
 |              atommasa = 58,6934
 |    valences elektroni = [Ar]3d&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;4s&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
 |        tabulas attēls = [[Attēls:Ni-TableImage.svg|250px]]
 |                attēls = [[Attēls:Nickel chunk.jpg|150px]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Attēls:VNickel.jpeg|210px]]&lt;br /&gt;Niķeļa paraugs un monētas no niķeļa un [[varš|vara]] [[sakausējums|sakausējuma]]
 |   oksidēšanas pakāpes = +4, +3, '''+2''', 0, −1
 |   elektronegativitāte = 1,91
 |               blīvums = 8908
 |   kušanas temperatūra = 1728 K (1455&amp;nbsp;°C)
 |  viršanas temperatūra = 3186 K (2913&amp;nbsp;°C)
 |    trīskāršais punkts = 
 |     kritiskais punkts = 
 |   īpatnējā pretestība = (20 °C) 6,93{{E|-8}}
 |         skaņas ātrums = 4900
 | Van der Vālsa rādiuss = 0,163
}}

'''Niķelis''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Ni''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 28. Tas ir sudrabbalts mirdzošs [[metāls]] ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie [[pārejas metāli]]em, tas ir [[cietība|ciets]] un [[elastīgums|elastīgi]]. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums [[dzelzsrūdas|dzelzsrūdām]]. Niķelis ir [[korozija]]s izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos ([[nerūsošais tērauds]]). Niķeļa savienojumi parasti ir gaiši zaļi. Savienojumos niķelim parasti [[oksidēšanas pakāpe]] ir +2.

Niķelis ir atrodams daudzos [[meteorīts|meteorītos]]. Dzelzs meteorītos niķeļa koncentrācija sasniedz no 5 līdz 20%.&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;/&gt;

== Izotopi ==
Ir zināmi pieci stabili niķeļa [[izotops|izotopi]], kā arī deviņi nestabili izotopi.&lt;ref name=&quot;lanl&quot;/&gt; Niķelis-58 veido 68,077% no visa kopējā dabā sastopamā niķeļa daudzuma.&lt;ref name=&quot;jlab&quot;/&gt; Atlikušo izotopu sadalījums ir šāds: niķelis-60 (26,223%), niķelis-61 (1,140%), niķelis-62 (3,634%) un niķelis-64 (0,926%).&lt;ref name=&quot;jlab&quot;/&gt;

== Izmantošana ==
Niķelis galvenokārt tiek izmantots dažādu [[sakausējums|sakausējumu]] izgatavošanā. Niķeļa sakausējumiem ir raksturīga [[izturība]], [[elastīgums]], kā arī pretestība pret [[korozija|koroziju]] un [[karstums|karstumu]]. Aptuveni 65% no kopējā niķeļa daudzuma [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] tiek patērēta [[nerūsošais tērauds|nerūsošā tērauda]] izgatavošanā,&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;/&gt; kura pamatelements ir [[dzelzs]] ar aptuveni 18% [[hroms|hroma]] un 8% niķeļa piekausējuma. Ap 12% tiek patērēti [[karstumizturīgs sakausējums|karstumizturīgiem sakausējumiem]].&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;/&gt; Atlikušie 23% no niķeļa tiek izmantoti [[tērauds|tērauda]] sakausējumos, uzlādējamās [[baterija|baterijās]], [[katalizators|katalizatoros]] un citās [[ķīmiskā viela|ķīmiskās vielās]], kā arī [[monētu kalšana|monētu kalšanā]], [[metālliešana]]s produktos un [[apšuvums|apšuvumos]].

== Iegūšana ==
Aptuveni 30% no visas pasaules niķeļa tiek iegūts [[Ontārio]] provincē, [[Kanāda|Kanādā]], galvenokārt no [[pentlandīts|pentlandīta]] (([[dzelzs|Fe]],Ni)&lt;sub&gt;9&lt;/sub&gt;[[sērs|S]]&lt;sub&gt;8&lt;/sub&gt;).&lt;ref name=&quot;lanl&quot;/&gt; Lielā daudzuma niķelis tiek iegūts arī [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kuba|Kubā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un citur.

== Vēsture ==
Niķeli kā [[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]] 1751. gadā [[Stokholma|Stokholmā]], pētot [[nikelīns|nikelīna]] (Ni[[arsēns|As]]) rūdu, atklāja zviedru mineralogs un ķīmiķis [[Axel Fredrik Cronstedt|Aksels Fredriks Kronštedts]]. Vārda izcelsme ir meklējama [[vācu valoda]]s vārdā ''kupfernickel'', kas nozīmē &quot;velna [[varš]]&quot; vai &quot;[[Svētais Nikolajs|Svētā Nikolaja]] (''Nick'') varš&quot;.&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Nickel|niķelis}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/nickel/ | title= Nickel | publisher= Webelements.com | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;jlab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso028.html | title= Isotopes of the Element Nickel | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archive-date= 2017-10-18 | archive-url= https://web.archive.org/web/20171018134222/https://education.jlab.org/itselemental/iso028.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lenntech.com/periodic/elements/ni.htm | title= Nickel (Ni) | publisher= Lenntech | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121013053735/http://www.lenntech.com/periodic/elements/ni.htm | archivedate= 2012-10-13 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lanl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://periodic.lanl.gov/28.shtml | title= Nickel | publisher= Los Alamos National Laboratory | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120925043443/http://periodic.lanl.gov/28.shtml | archivedate= 2012-09-25 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}

{{Periodiskā sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
[[Kategorija:Pārejas metāli]]</text>
      <sha1>ortv3x2u3owz1odm9x7bv6bss3a6tu2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7637</id>
    <revision>
      <id>4445847</id>
      <parentid>4322942</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:02:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Uzskaitījums */ atjaunots</comment>
      <origin>4445847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="244285" sha1="mx1wt5yy2i5kujvrfl5ksy5n0f5zi2f" xml:space="preserve">{{novec|pilsētu skaitu}}
[[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|200px|thumbnail|[[Krievijas Federācija]]s novietojums uz [[zeme]]slodes]]
Šajā uzskatījumā apkopotas '''[[Krievijas Federācija]]s pilsētas.'''
Saskaņā ar [[2010. gads|2010]]. gada Tautas skaitīšanas datiem Krievijas Federācijā bija 1100 apmetnes ar pilsētas statusu.&lt;ref name=&quot;ВПН2010групНП&quot;&gt;[http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm Госкомстат РФ. Окончательные итоги ВПН 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130315114013/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm |date={{dat|2013|03|15||bez}} }}: [http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol1/pub-01-06.xlsx 6. Группировка городских населенных пунктов по численности населения по субъектам Российской Федерации] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924120927/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol1/pub-01-06.xlsx |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Visvairāk pilsētu atrodas tās [[Eiropa]]s daļā.

Krievijas Federācijas pilsētu skaita salīdzinājums pa gadiem:
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-----
! Gads
! Pilsētu skaits
! līdz 50 000 iedz.sk.
! 50 000 - 99 999 iedz.sk.
! no 100 000 iedz.sk.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1926]] || align=&quot;center&quot; | 461 ||align=&quot;center&quot; |404 ||align=&quot;center&quot; | 37 ||align=&quot;center&quot; | 20 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1979]] || align=&quot;center&quot; | 999 ||align=&quot;center&quot; |709 ||align=&quot;center&quot; | 138 ||align=&quot;center&quot; | 152
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1989]] || align=&quot;center&quot; | 1037 ||align=&quot;center&quot; |710 ||align=&quot;center&quot; | 163 ||align=&quot;center&quot; | 164
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002]] || align=&quot;center&quot; | 1108 ||align=&quot;center&quot; |768 ||align=&quot;center&quot; | 163 ||align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004]] || align=&quot;center&quot; | 1097 ||align=&quot;center&quot; |770 ||align=&quot;center&quot; | 162 ||align=&quot;center&quot; | 165
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007]] || align=&quot;center&quot; | 1095 ||align=&quot;center&quot; |774 ||align=&quot;center&quot; | 154 ||align=&quot;center&quot; | 167
|}

== Pilsētu sadalījums pēc iedzīvotāju skaita ==
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Reģionālās attīstības ministrijas lēmumu &quot;Pilsētu un Lauku reģionu plānošana un attīstība&quot;, pilsētas tiek iedalītas šādi:&lt;ref name=&quot;СП Градостроительство&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gorodufa.ru/files/uplfiles/snip.pdf |title=Градостроительство. Планировка и застройка городских и сельских поселений Актуализированная редакция |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304192559/http://www.gorodufa.ru/files/uplfiles/snip.pdf }}&lt;/ref&gt;
* '''Miljonu pilsētas''' — pilsētas, ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Milzīgās pilsētas''' — pilsētas ar 500 000 — 1 000 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Ļoti lielās pilsētas''' — pilsētas ar 250 000 — 500 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Lielās pilsētas''' — pilsētas ar 100 000 — 250 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Vidējās pilsētas''' — pilsētas ar 50 000 — 100 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Mazās pilsētas''' — pilsētas ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 50 000.

Pilsētu sadalījums uz [[2014]]. gada [[1. janvāris|1. janvāri]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt;:&lt;ref name=&quot;GKS_2014_gr.gorod&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar |title=Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 24. Группировка числа городов по численности населения, проживающего в них, на 1 января 2014 года; 25. Группировка численности населения, проживающего в городах, на 1 января 2014 года |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6RWqP50QK?url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;prettytable&quot;
|-class=&quot;&quot;
![[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Krievijas&lt;br /&gt;federālie apgabali]]&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; 
! &lt;small&gt; Miljonu pilsētas&lt;br /&gt;(vairāk  par 1 000 000) &lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Milzīgās pilsētas&lt;br /&gt;(500 000  — 1 000 000) &lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Ļoti lielās pilsētas&lt;br /&gt;(250 000  — 500 000) &lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Lielas pilsētas&lt;br /&gt;(100 000  — 250 000)&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Vidējas pilsētas&lt;br /&gt;(50 000 — 100 000)&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Mazās pilsētas&lt;br /&gt;(līdz 50 000)&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Kopā &lt;/small&gt;
|- align=center
| align=center | [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || 2 || 3 || 12 || 27 || 36 || 227 || 307
|- align=center
| align=center | [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]  || 2 || 2 || 4 || 9 || 16 || 46 || 79
|- align=center
| align=center | [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || 3 || 5 || 2 || 11 || 20 || 89 || 130
|- align=center
| align=center | [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || 0 || 2 || 2 || 6 || 6 || 50 || 66
|- align=center
| align=center | [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || 2 || 1 || 5 || 8 || 16 || 83 || 115
|- align=center
| align=center | [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || 5 || 7 || 5 || 15 || 36 || 130 || 198
|- align=center
| align=center | [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || 1 || 0 || 6 || 4 || 13 || 122 || 146
|- align=center
| align=center | [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || 0 || 1 || 3 || 10 || 10 || 32 || 56
|- align=center
| align=center | &lt;small&gt;''[[Krimas federālais apgabals|Krimas]]''&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;0&lt;/small&gt; ||&lt;small&gt; 0&lt;/small&gt;  || &lt;small&gt;2&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;2&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;2&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;11&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;17&lt;/small&gt; 
|-
! align=center | Kopā&lt;small&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; || 15 || 21 || 39 || 90 || 153 || 779 || 1097
|- align=center
! align=center | Iedzīvotāju skaits || 32 079 163 || 12 754 954 || 13 449 683 || 13 895 593 || 10 703 298 || 16 141 189 || 99 023 880
|- align=center
! align=center | Iedzīvotāju % daudzums || 32,40% || 12,88% || 13,58% || 14,03% || 10,81%	|| 16,30% || 100,00%
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; Tabulā ir pieminētas Krievijas okupētās pilsētas [[Krima|Krimā]] (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa), bet nav iekļautas pie kopējā pilsētu skaitā un kopā iedzīvotāju skaitā.

&lt;small&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; Neieskaitot 3 jaunās pilsētas Maskavas robežās: [[Moskovska]] (24210 iedz.sk.), [[Ščerbinka]] (38905 iedz.sk.) un [[Troicka]] (47291 iedz.sk.).&lt;ref name=&quot;GKS_2014_gr.gorod&quot;/&gt;

=== Miljonu pilsētas ===
{| class=&quot;standard&quot;
! | 2014. gada 1. janvāris (iedz.sk.).&lt;ref name=&quot;GKS_2014&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar |title=Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 29-30-31-32. Города с численностью постоянного населения более 100 тыс. чел. |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6RWqP50QK?url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar }}&lt;/ref&gt;
! | 2010. gada 1. janvāris (iedz.sk.).&lt;ref name=&quot;gsk-2010&quot;&gt;[http://www.gks.ru/bgd/regl/b10_109/IssWWW.exe/Stg//%3Cextid%3E/%3Cstoragepath%3E::|tabl-17-10.xls Федеральная служба государственной статистики // Группировка городов в субъектах Российской Федерации по численности постоянного населения на 1 января 2010 г.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
! | 2000. gada 1. janvāris (iedz.sk.)
! | 1990. gada 1. janvāris (iedz.sk.)
|-
|
# [[Maskava]] (12 108 257)
# [[Sanktpēterburga]] (5 131 942)
# [[Novosibirska]] (1 547 910)
# [[Jekaterinburga]] (1 412 346)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 263 873)
# [[Kazaņa]] (1 190 850)
# [[Samara]] (1 172 348)
# [[Čeļabinska]] (1 169 432)
# [[Omska]] (1 166 092)
# [[Rostova pie Donas]] (1 109 835)
# [[Ufa]] (1 096 702)
# [[Krasnojarska]] (1 035 528)
# [[Perma]] (1 026 477)
# [[Volgograda]] (1 017 985)
# [[Voroņeža]] (1 014 610)
|
# [[Maskava]] (11 514 000)
# [[Sanktpēterburga]] (4 879 566)
# [[Novosibirska]] (1 474 000)
# [[Jekaterinburga]] (1 349 772)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 250 619)
# [[Samara]] (1 164 685)
# [[Omska]] (1 154 116)
# [[Kazaņa]] (1 143 535)
# [[Čeļabinska]] (1 130 132)
# [[Rostova pie Donas]] (1 089 261)
# [[Ufa]] (1 062 319)
# [[Volgograda]] (1 021 215)
|
# [[Maskava]] (9 932 932)
# [[Sanktpēterburga]] (4 741 923)
# [[Novosibirska]] (1 398 800)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 357 000)
# [[Jekaterinburga]] (1 266 300)
# [[Samara]] (1 156 100)
# [[Omska]] (1 148 900)
# [[Kazaņa]] (1 101 000)
# [[Ufa]] (1 091 200)
# [[Čeļabinska]] (1 083 200)
# [[Rostova pie Donas]] (1 012 700)
# [[Perma]] (1 009 700)
|
# [[Maskava]] (8 880 124)
# [[Sanktpēterburga]] (5 002 444)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 438 133)
# [[Novosibirska]] (1 425 000)
# [[Jekaterinburga]] (1 364 621)
# [[Samara]] (1 216 233)
# [[Omska]] (1 159 000)
# [[Čeļabinska]] (1 141 777)
# [[Kazaņa]] (1 094 378)
# [[Rostova pie Donas]] (1 013 300)
# [[Perma]] (1 090 944)
|}

== Pilsētu daudzums pa administratīvajām vienībām ==
=== Apgabali ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Amūras apgabals]] || 9 || [[Kirovas apgabals]] || 18 || [[Omskas apgabals]] || 6 || [[Tambovas apgabals]] || 8
|- align=center
| align=center | [[Arhangeļskas apgabals]] || 13 || [[Kostromas apgabals]] || 12 || [[Orenburgas apgabals]] || 12 || [[Tjumeņas apgabals]] || 5
|- align=center
| align=center | [[Astrahaņas apgabals]] || 6 || [[Kurgānas apgabals]] || 9 || [[Orlas apgabals]] || 7 || [[Tomskas apgabals]] || 6
|- align=center
| align=center | [[Belgorodas apgabals]] || 11 || [[Kurskas apgabals]] || 10 || [[Penzas apgabals]] || 11 || [[Tulas apgabals]] || 19
|- align=center	 
| align=center | [[Brjanskas apgabals]] || 16 || [[Ļeņingradas apgabals]] || 31 || [[Pleskavas apgabals]] || 14 || [[Tveras apgabals]] || 23
|- align=center
| align=center | [[Čeļabinskas apgabals]] || 30 || [[Ļipeckas apgabals]] || 8 || [[Rjazaņas apgabals]] || 12 || [[Uļjanovskas apgabals]] || 6
|- align=center	 
| align=center | [[Irkutskas apgabals]] || 22 || [[Magadanas apgabals]] || 2 || [[Rostovas apgabals]] || 23 || [[Vladimiras apgabals]] || 23
|- align=center
| align=center | [[Ivanovas apgabals]] || 17 || [[Maskavas apgabals]] || 76 || [[Sahalīnas apgabals]] || 15 || [[Volgogradas apgabals]] || 19
|- align=center
| align=center | [[Jaroslavļas apgabals]] || 11 || [[Murmanskas apgabals]] || 16 || [[Samaras apgabals]] || 11 || [[Vologdas apgabals]] || 15
|- align=center	 
| align=center | [[Kalugas apgabals]] || 22 || [[Novgorodas apgabals]] || 10 || [[Saratovas apgabals]] || 18 || [[Voroņežas apgabals]] || 15
|- align=center
| align=center | [[Kaļiņingradas apgabals]] || 22 || [[Novosibirskas apgabals]] || 14 || [[Smoļenskas apgabals]] || 15
|- align=center
| align=center | [[Kemerovas apgabals]] || 20 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || 28 || [[Sverdlovskas apgabals]] || 47
|}

=== Autonomie apgabali ===
[[Attēls:Russian Regions-EN.svg|500px|thumbnail|[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums]]]]
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Autonomie apgabali !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Ebreju autonomais apgabals]] || 2
|}

=== Autonomie apvidi ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Autonomie apvidi !! Skaits !! Autonomie apvidi !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Čukotkas autonomais apvidus]] || 3 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || 8
|- align=center
| align=center | [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || 16 || [[Ņencu autonomais apvidus]] || 1
|}

=== Federālās pilsētas ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Pilsēta !! Skaits !! Pilsēta !! Skaits !! Pilsēta !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Maskava]] || 1 || [[Sanktpēterburga]] || 1 || ''[[Sevastopole]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;'' || 1
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa)&lt;/small&gt;

=== Novadi ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Novadi !! Skaits !! Novadi !! Skaits !! Novadi !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Aizbaikāla novads]] || 10 || [[Kamčatkas novads]] || 3 || [[Permas novads]] || 25
|- align=center
| align=center | [[Altaja novads]] || 12 || [[Krasnodaras novads]] || 26 || [[Piejūras novads]] || 12
|- align=center
| align=center | [[Habarovskas novads]] || 7 || [[Krasnojarskas novads]] || 23 || [[Stavropoles novads]] || 19
|}

=== Republikas ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Adigeja]] || 2 || [[Čečenija]] || 5 || [[Ingušija]] || 4 || [[Karēlija]] || 13 || [[Mordvija]] || 7 || [[Udmurtija]] || 6
|- align=center
| align=center | [[Altaja Republika]] || 1 || [[Čuvašija]] || 9 || [[Kabarda-Balkārija]] || 8 || [[Komi]] || 10 || [[Saha]] || 13 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || 6
|- align=center
| align=center | [[Baškortostāna]] || 21 || [[Dagestāna]] || 10 || [[Kalmikija]] || 3 || ''[[Krimas Republika|Krima]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;'' || ''16'' || [[Tatarstāna]] || 23
|- align=center
| align=center | [[Burjatija]] || 6 || [[Hakasija]] || 6 || [[Karačaja-Čerkesija]] || 4 || [[Marijela]] || 4 || [[Tiva]] || 5
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa)&lt;/small&gt;

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[krievu valoda|krievu valodā]])&lt;/small&gt;!! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref&gt;Somijas iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014. gada 30. aprīlis) http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&amp;site=3&amp;id=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140529223308/http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&amp;site=3&amp;id=0 |date={{dat|2014|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Dibināta !! Pilsētas&lt;br /&gt;tiesības no !! Administratīvā vienība !! Federālais apgabals
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Abakan (Khakassia).png|20px]] || [[Abakana]] || ''Абакан'' || 173205 || 1931 || 1931 || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Abaza (Khakassia).png|20px]] || [[Abaza]] || ''Абаза'' || 16238 || 1867 || 1966 || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Abduļina]] || ''Абдулино'' || 19468 || 1795 || 1923 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Abinska]] || ''Абинск'' || 36607 || 1863 || 1963 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Achinsk (2006).png|20px]] || [[Ačinska]] || ''Ачинск'' || 106502 || 1683 || 1782 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Adygeysk.png|20px]] || [[Adigeiska]] || ''Адыгейск'' || 12481 || 1969 || 1976 || [[Adigeja]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Agidel (Bashkortostan).png|20px]] || [[Agideļa]] || ''Агидель'' || 15865 || 1980 || 1991 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Agriza]] || ''Агрыз'' || 19778 || 1646 || 1938 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb-Akhtubinsk-new.jpg|20px]] || [[Ahtubinska]] || ''Ахтубинск'' || 38906 || 1959 || 1959 || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Akdovurak сoat of arms.png|20px]] || [[Akdovuraka]] || ''Ак-Довурак'' || 13570 || 1964 || 1964 || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aksai (Rostov oblast).png|20px]] || [[Aksaja (Krievija)|Aksaja]] || ''Аксай'' || 43166 || 1570 || 1957 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Alagira]] || ''Алагир'' || 20575 || 1850 || 1938 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Alapaevsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Alapajevska]] || ''Алапаевск'' || 37894 || 1639 || 1781 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat Alatyr with the crown.svg|20px]] || [[Alatira]] || ''Алатырь'' || 36610 || 1552 || 1552 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aldan (Yakutia).png|20px]] || [[Aldana]] || ''Алдан'' || 21364 || 1924 || 1932 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:RUS Алейск COA.gif|20px]] || [[Alejska]] || ''Алейск'' || 28493 || 1913 || 1939 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aleksandrov (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrova]] || ''Александров'' || 60580 || 14. gadsimts || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Aleksandrovska (Permas apgabals)|Aleksandrovska]] || ''Александровск'' || 13600 || 1783 || 1951 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Aleksandrovsk.png|20px]] || [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || ''Александровск-Сахалинский'' || 9737 || 1869 || 1917 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Alzamaja]] || ''Алзамай'' || 6313 || 1899 || 1955 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Alekseevka (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Aļeksejevka]] || ''Алексеевка'' || 38876 || 1685 || 1954 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aleksin (Tula oblast).png|20px]] || [[Aļeksina]] || ''Алексин'' || 59157 || 1348 || 1777 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Альметьевского муниципального района.gif|20px]] || [[Aļmetjevska]] || ''Альметьевск'' || 149894 || 18. gadsimts || 1720 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Amursk (Khabarovsk krai) 2011.png|20px]] || [[Amurska]] || ''Амурск'' || 41074 || 1958 || 1973 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anadyr (Chukotka).png|20px]] || [[Anadira]] || ''Анадырь'' || 14029 || 1889 || 1965 || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anapa (Krasnodar krai).svg|20px]] || [[Anapa]] || ''Анапа'' || 66776 || 1781 || 1846 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Andreapol (Tver oblast).png|20px]] || [[Andreapole]] || ''Андреаполь'' || 7528 || 1907 || 1967 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Angarsk.svg|20px]] || [[Angarska]] || ''Ангарск'' || 229592 || 1948 || 1951 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anivsky rayon (Sakhalinskaya oblast).gif|20px]] || [[Aniva]] || ''Анива'' || 9239 || 1886 || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anzhero-Sudzhensk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Anžerosudženska]] || ''Анжеро-Судженск'' || 74376 || 1897 || 1931 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Apatity (2013).gif|20px]] || [[Apatīti (pilsēta)|Apatīti]] || ''Апатиты'' || 57905 || 1926 || 1966 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb Aprelevka.gif|20px]] || [[Apreļevka]] || ''Апрелевка'' || 22917 || 1899 || 1961 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Apšeronska]] || ''Апшеронск'' || 40199 || 1863 || 1947 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aramil (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Aramiļa]] || ''Арамиль'' || 14742 || 1675 || 1966 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ardatov (Mordovia) (1778).png|20px]] || [[Ardatova]] || ''Ардатов'' || 8976 || 1671 || 1780 || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Ardona]] || ''Ардон'' || 19095 || 1823 || 1964 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Argun (Chechnya).svg|20px]] || [[Arguna]] || ''Аргун'' || 33207 || 18. gadsimts || 1967 || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arkhangelsk.svg|20px]] || [[Arhangeļska]] || ''Архангельск'' || 350368 || 1584 || 1584 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arkadak (Saratov oblast).png|20px]] || [[Arkadaka]] || ''Аркадак'' || 12328 || 1721 || 1963 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Armavir (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Armavira]] || ''Армавир'' || 191799 || 1839 || 1914 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arseniev (Primorsky kray).png|20px]] || [[Arseņjeva]] || ''Арсеньев'' || 54085 || 1902 || 1952 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Arska]] || ''Арск'' || 19324 || 13. gadsimts || 2008 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Artyom (Primorsky kray).png|20px]] || [[Artjoma]] || ''Артём'' || 102405 || 1924 || 1938 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Artjomovska (Krasnojarskas novads)|Artjomovska]] || ''Артёмовск'' || 1896 || 1700 || 1939 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Artyomovsky (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Artjomovska (Sverdlovskas apgabals)|Artjomovska]] || ''Артёмовский'' || 31557 ||  || 1938 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Arzamas (Nizhny Novgorod oblast).svg|20px]] || [[Arzamasa]] || ''Арзамас'' || 105065 || 1578 || 1578 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Asbest (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Asbesta]] || ''Асбест'' || 66855 || 1889 || 1933 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Asina]] || ''Асино'' || 24640 || 1896 || 1952 || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Astrakhan.png|20px]] || [[Astrahaņa]] || ''Астрахань'' || 530863 || 1558 || 1334 || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Asha (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Aša]] || ''Аша'' || 30714 || 1898 || 1933 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Atkarsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Atkarska]] || ''Аткарск'' || 25388 || 18. gadsimts || 1780 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Aznakeevskii rayon gerb.png|20px]] || [[Aznakajeva]] || ''Азнакаево'' || 34747 || 1762 || 1987 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Azov.svg|20px]] || [[Azova]] || ''Азов'' || 82495 || 1067 || 1708 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Babayevo (town), Vologda Oblast (from 2011-03-28).gif|20px]] || [[Babajeva]] || ''Бабаево'' || 11624 || 1461 || 1925 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Babushkin (Buryatia).png|20px]] || [[Babuškina]] || ''Бабушкин'' || 4712 || 1760 || 1902 || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bagrationovsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Bagrationovska]] || ''Багратионовск'' || 6229 || 1336 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Baikaļska]] || ''Байкальск'' || 13125 || 1961 || 1966 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Baimaka]] || ''Баймак'' || 17492 || 1748 || 1938 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bakal (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Bakala]] || ''Бакал'' || 20256 || 1757 || 1951 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Gerb-Baksan-1968.gif|20px]] || [[Baksana]] || ''Баксан'' || 37373 || 16. gadsimts || 1967 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Balabanovo (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Balabanova]] || ''Балабаново'' || 25656 || 1584 || 1972 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Балахны.gif|20px]] || [[Balahna (Ņižņijnovgorodas apgabals)|Balahna]] || ''Балахна'' || 50107 || 1474 || 1536 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Balakovo (Saratov oblast).png|20px]] || [[Balakova]] || ''Балаково'' || 194573 || 1762 || 1911 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Герб Балашихи.svg|20px]] || [[Balašiha]] || ''Балашиха'' || 247075 || 1830 || 1939 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Balashov (Saratov oblast).png|20px]] || [[Balašova (Saratovas apgabals)|Balašova]] || ''Балашов'' || 79695 || 18. gadsimts || 1780 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Baltiysk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Baltijska]] || ''Балтийск'' || 32922 || 1626 || 1725 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arm baley.jpg|20px]] || [[Baļeja]] || ''Балей'' || 11835 || 1736 || 1938 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Barabinska]] || ''Барабинск'' || 29714 || 1893 || 1917 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Barysh.png|20px]] || [[Bariša]] || ''Барыш'' || 16608 || 17. gadsimts || 1954 || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Barnaul coat of arms.jpg|20px]] || [[Barnaula]] || ''Барнаул'' || 632848 || 1730. gadi || 1771 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bataisk (Rostov oblast) (2003).png|20px]] || [[Bataiska]] || ''Батайск'' || 117405 || 1769 || 1938 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bavly (Tatarstan).png|20px]] || [[Bavli]] || ''Бавлы'' || 22178 || 1658 || 1997 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Belaja Holuņica]] || ''Белая Холуница'' || 10717 || 1764 || 1965 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belaya Kalitva (Rostov oblast).png|20px]] || [[Belaja Kaļitva]] || ''Белая Калитва'' || 42185 || 1703 || 1958 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belebei (Bashkortostan).png|20px]] || [[Belebeja]] || ''Белебей'' || 59533 || 1757 || 1781 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belgorod.svg|20px]] || [[Belgoroda]] || ''Белгород'' || 379508 || 1596 || 1596 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bely (Tver oblast).png|20px]] || [[Belija (pilsēta)|Belija]] || ''Белый'' || 3432 || 1350 || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belogorsk (Amur oblast).png|20px]] || [[Belogorska]] || ''Белогорск'' || 67572 || 1860 || 1926 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Beloyarsky (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Belojarska]] || ''Белоярский'' || 20211 || 1969 || 1988 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belokurikha.svg|20px]] || [[Belokuriha]] || ''Белокуриха'' || 14529 || 1803 || 1982 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Герб Беломорска.svg|20px]] || [[Belomorska]] || ''Беломорск'' || 10372 || 1419 || 1938 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Beloretsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Belorecka]] || ''Белорецк'' || 66939 || 1762 || 1923 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Belorechensk (Krasnodar krai), coat of arms.png|20px]] || [[Belorečenska]] || ''Белореченск'' || 52608 || 1862 || 1958 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belousovo (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Belousova]] || ''Белоусово'' || 8538 ||  || 2004 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belovo (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Belova]] || ''Белово'' || 74313 || 1726 || 1938 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Belozersky District, Vologda Oblast.png|20px]] || [[Belozerska]] || ''Белозерск'' || 9380 || 862 || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belinsky (Penza oblast).png|20px]] || [[Beļinskija]] || ''Белинский'' || 8323 || 1708 || 1780 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belyov (Tula oblast).png|20px]] || [[Beļova (pilsēta)|Beļova]] || ''Белёв'' || 13434 || 1147 || || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Berdsk (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Berdska]] || ''Бердск'' || 101679 || 1716 || 1944 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Berezniki (Perm krai) (1981).png|20px]] || [[Berezņiki]] || ''Березники'' || 150696 || 17. gadsimts || 1932 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Berezovskii city coat of arms (Kemerovo Oblast).png|20px]] || [[Berjozovska (Kemerovas apgabals)|Berjozovska]] || ''Берёзовский'' || 47250 || 1949 || 1965 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Berezovsky (Sverdlovsk oblast).svg|20px]] || [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)|Berjozovska]] || ''Берёзовский'' || 55199 || 1748 || 1938 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Beslan coat.jpg|20px]] || [[Beslana]] || ''Беслан'' || 37037 || 1847 || 1950 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bezhetsk (Tver oblast) 2006.gif|20px]] || [[Bežecka]] || ''Бежецк'' || 23112 || 1137 || 1766 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Biysk (Altai krai) (1804).png|20px]] || [[Bijska]] || ''Бийск'' || 204041 || 1709 || 1782 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Bikina]] || ''Бикин'' || 16 508 || 1895 || 1938 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bilibino (Chukotka).png|20px]] || [[Biļibina]] || ''Билибино'' || 5588 || 1955 || 1993 || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Biryuch.svg|20px]] || [[Birjuča]] || ''Бирюч'' || 7317 || 1705 || 2005 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Biryusinsk (Irkutsk oblast) (1977).png|20px]] || [[Birjusinska]] || ''Бирюсинск'' || 8602 || 1897 || 1967 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Birobidzhan.svg|20px]] || [[Birobidžana]] || ''Биробиджан'' || 74791 || 1915 || 1937 || [[Ebreju autonomais apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Birsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Birska]] || ''Бирск'' || 44679 || 1663 || 1781 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Blagodarny.png|20px]] || [[Blagodarnija]] || ''Благодарный'' || 31959 || 1782 || 1971 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Blagoveshchensk (Amur oblat).png|20px]] || [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenska]] || ''Благовещенск'' || 220077 || 1856 || 1858 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Blagoveschensk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Blagoveščenska (Baškortostāna)]] || ''Благовещенск'' || 34883 || 1756 || || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bobrov (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Bobrova]] || ''Бобров'' || 19210 || 1698 || 1711 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bodaibo (Irkutsk oblast).svg|20px]] || [[Bodaiba]] || ''Бодайбо'' || 14176 || 1864 || 1903 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bogdanovich (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Bogdanoviča]] || ''Богданович'' || 29659 || 1885 || 1947 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bogoroditsk (Tula oblast).png|20px]] || [[Bogorodicka]] || ''Богородицк'' || 31404 || 1663 || 1777 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bogorodsk (N Novgorod oblast).png|20px]] || [[Bogorodska (pilsēta)|Bogorodska]]|| ''Богородск'' || 35018 || 1570 || 1923 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Bogotol city gerb.png|20px]] || [[Bogotola]] || ''Боготол'' || 20717 || 1893 || 1911 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Boguchar (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Bogučara]] || ''Богучар'' || 11193 || 1704 || 1779 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Boksitogorsky rayon (Leningrad oblast).svg|20px]] || [[Boksitogorska]] || ''Бокситогорск'' || 16028 || 1929 || 1950 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Spassk (Bolgar Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Bolgara]] || ''Болгар'' || 8606 || || || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Bolkhov COA (Oryol Governorate) (1781).png|20px]] || [[Bolhova]] || ''Болхов'' || 11392 || 1196 || 1778 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bologoe (Tver oblast).png|20px]] || [[Bologoje]] || ''Бологое'' || 22177 || 1495 || 1917 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Bolohova]] || ''Болохово'' || 9160 || 16. gadsimts || 1943 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bolotnoe (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Bolotnoje]] || ''Болотное'' || 16105 || 1805 || 1943 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bolshoy Kamen (Primorsky kray).png|20px]] || [[Boļšojkameņa]] || ''Большой Камень'' || 39126 || 1947 || 1989 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bor (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Bora (pilsēta)|Bora]] || ''Бор'' || 77918 || 14. gadsimts || 1938 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borisoglebsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Borisogļebska (Krievija)|Borisogļebska]] || ''Борисоглебск'' || 64208 || 1698 || 1704 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borodino (Krasnoyarsk krai) (2006).png|20px]] || [[Borodina]] || ''Бородино'' || 16522 || 1949 || 1982 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borovichi (Novgorod oblast) (1772).png|20px]] || [[Boroviči]] || ''Боровичи'' || 52687 || 15. gadsimts || 1770 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borovsk (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Borovska]] || ''Боровск'' || 11697 || 1358 || 1358 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borzya (Chita oblast).png|20px]] || [[Borzja]] || ''Борзя'' || 29822 || 1899 || 1950 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bratsk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Bratska]] || ''Братск'' || 238825 || 1626 || 1955 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] || [[Brjanska]] || ''Брянск'' || 408472 || 985 || 1146 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bronnitsy (Moscow oblast) (2005).png|20px]] || [[Broņņici]] || ''Бронницы'' || 21814 || 1453 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Budyonnovsk (Stavropol krai).png|20px]] || [[Budjonnovska]] || ''Будённовск'' || 63644 || 1799 || 1799 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb v bugulme.gif|20px]] || [[Buguļma]] || ''Бугульма'' || 87193 || 1736 || 1781 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Buguruslan (Orenburg oblast) (1982).png|20px]] || [[Buguruslana]] || ''Бугуруслан'' || 49971 || 1748 || 1781 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dagestan Oblast 1878.svg|20px]] || [[Buinakska]] || ''Буйнакск'' || 62 921 || 1834 || 1866 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Buinsk (Tatarstan) (1778).png|20px]] || [[Buinska]] || ''Буинск'' || 20718 || 1691 || 1780 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Buy (Kostroma oblast).svg|20px]] || [[Buja]] || ''Буй'' || 24531 || 1536 || 1719 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Buturlinovka (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Buturļinovka]] || ''Бутурлиновка'' || 25684 || 1740 || 1917 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Buzuluk gerb.jpg|20px]] || [[Buzuluka]] || ''Бузулук'' || 84671 || 1736 || 1781 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Cimļanska]] || ''Цимлянск'' || 14761 || 1672 || 1961 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tsivilsk (Chuvashia).png|20px]] || [[Civiļska]] || ''Цивильск'' || 13540 || 1589 || 1781 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čadana]] || ''Чадан'' || 8851 || 1873 || 1945 || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chaykovsky (2000).png|20px]] || [[Čaikovska]] || ''Чайковский'' || 82930 || 1955 || 1962 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chapaevsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Čapajevska]] || ''Чапаевск'' || 72407 ||  || 1927 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chaplygin (Lipetsk oblast) (2005).png|20px]] || [[Čapligina]] || ''Чаплыгин'' || 12124 || 1638 || 1778 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chebarkul (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Čebarkuļa]] || ''Чебаркуль'' || 40892 || 1736 || 1951 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Chebgerb.svg|20px]] || [[Čeboksari]] || ''Чебоксары'' || 468725 || 1469 || || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čegema]] || ''Чегем'' || 17820 || 1822 || 2000 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Chehov coa.png|20px]] || [[Čehova]] || ''Чехов'' || 67603 ||  || 1954 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chekalin (Likhvin Tula oblast) (1777).png|20px]] || [[Čekaļina]] || ''Чекалин'' || 975 || 1565 || 1944 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:CoA of Chelyabinsk (2000).svg|20px]] || [[Čeļabinska]] || ''Челябинск'' || 1169432 || 1736 || 1781 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherdyn (Perm krai) (1783).png|20px]] || [[Čerdiņa]] || ''Чердынь'' || 4644 || 1451 || 1535 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cheremkhovo (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Čeremhova]] || ''Черемхово'' || 51324 || 1772 || 1917 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherepanovo (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Čerepanova]] || ''Черепаново'' || 19521 || 1912 || 1925 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherepovets (Vologda oblast) (1811).png|20px]] || [[Čerepoveca]] || ''Череповец'' || 316758 || 1362 || 1777 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherkessk (Karachay-Cherkessia).png|20px]] || [[Čerkeska]] || ''Черкесск'' || 124951 || 1825 || 1931 || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chernogolovka (Moscow oblast) (2001).png|20px]] || [[Černogolovka]] || ''Черноголовка'' || 21787 || 1710 || 2001 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chernogorsk (Khakassia).png|20px]] || [[Černogorska]] || ''Черногорск'' || 73187 || 1907 || 1936 || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chernyshka (Perm krai).jpg|20px]] || [[Černuška]] || ''Чернушка'' || 32669 || 1854 || 1966 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:RUS Chernyakhovsk COA (achievement).svg|20px]] || [[Čerņahovska]] || ''Черняховск'' || 37948 || 1336 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chistopol (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Čistopoļa]] || ''Чистополь'' || 61092 || 18. gadsimts || 1781 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chita (Zabaykalsky Krai).svg|20px]] || [[Čita]] || ''Чита'' || 335760 || 1653 || 1851 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chkalovsk (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Čkalovska]] || ''Чкаловск'' || 11882 || 12. gadsimts || 1955 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čormoza]] || ''Чёрмоз'' || 3627 || 1701 || 1943 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čudova]] || ''Чудово'' || 15047 || 16. gadsimts || 1937 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chukhloma (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Čuhloma]] || ''Чухлома'' || 5145 || 1381 || 1381 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Čulima (pilsēta)|Čulima]] || ''Чулым'' || 11285 || 1762 || 1947 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chusovoi (Perm krai).png|20px]] || [[Čusovoja]] || ''Чусовой'' || 45878 || 1878 || 1933 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dagestanskie Ogni.png|20px]] || [[Dagestanskije Ogņi]] || ''Дагестанские Огни'' || 28132 || 1914 || 1990 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dalmatovo (2006).png|20px]] || [[Dalmatova]] || ''Далматово'' || 13480 || 1644 || 1947 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dalnegorsk (Primorsky kray).png|20px]] || [[Daļņegorska]] || ''Дальнегорск'' || 35976 || 1897 || 1989 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Daļņerečenska]] || ''Дальнереченск'' || 26618 || 1859 || 1917 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dankov sity (Lipetsk oblast) 1862.png|20px]] || [[Dankova]] || ''Данков'' || 19920 || 1568 || 1957 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Danilov (Yaroslavl oblast) (2007).png|20px]] || [[Daņilova]] || ''Данилов'' || 15187 || 15. gadsimts || 1777 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Davļekanova]] || ''Давлеканово'' || 23953 || 18. gadsimts || 1942 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Dedovska]] || ''Дедовск'' || 29534 || 1911 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Degtyarsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Degtjarska]] || ''Дегтярск'' || 15920 || 1914 || 1954 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Demidov (Porechie Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Demidova]] || ''Демидов'' || 6726 || 1499 || 1776 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Derbent (Dagestan) (2014).jpg|20px]] || [[Derbenta]] || ''Дербент'' || 120470 || 438 || 1840 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Desnogorska]] || ''Десногорск'' || 28728 || 1974 || 1989 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Digora]] || ''Дигора'' || 10462 || 1852 || 1964 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dimitrovgrad.png|20px]] || [[Dimitrovgrada]] || ''Димитровград'' || 118513 || 1698 || 1972 || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Divnogorsk (Krasnoyarsk krai) (vector).svg|20px]] || [[Divnogorska]] || ''Дивногорск'' || 28857 || 1956 || 1963 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Djatkova]] || ''Дятьково'' || 27773 || 1626 || 1938 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dyurtyuli rayon (Bashkortostan).png|20px]] || [[Djurtjuļi]] || ''Дюртюли'' || 31152 || 1795 || 1989 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dmitriev-Lgovsky (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Dmitrijeva]] || ''Дмитриев'' || 7062 ||  || 1779 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Dmitrov.png|20px]] || [[Dmitrova]] || ''Дмитров'' || 64906 || 1154 || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dmitrovsk-Olgovsky (Oryol oblast).png|20px]] || [[Dmitrovska]] || ''Дмитровск'' || 5424 || 1711 || 1782 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dno (Pskov oblast).png|20px]] || [[Dno]] || ''Дно'' || 8292 || 1897 || 1925 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Dobryanka City Coat (Perm Krai, 2006).png|20px]] || [[Dobrjanka]] || ''Добрянка'' || 33395 || 1623 || 1943 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dolgoprudny (Moscow oblast) (2003).png|20px]] || [[Dolgoprudnija]] || ''Долгопрудный'' || 97505 || 1931 || 1957 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dolinsky rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Doļinska]] || ''Долинск'' || 11814 || 1884 || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Domodedovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Domodedova]] || ''Домодедово'' || 108223 || 1900 || 1947 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Donskoy gerb.svg|20px]] || [[Donska]] || ''Донской'' || 63955 || 1773 || 1939 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Donetsk (Rostov Oblast).png|20px]] || [[Doņecka (Krievija)|Doņecka]] || ''Донецк'' || 49170 || 1681 || 1951 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dorogobuzh (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Dorogobuža]] || ''Дорогобуж'' || 10242 || 1150 || 1150 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Drezna (Moscow oblast).png|20px]] || [[Drezna]] || ''Дрезна'' || 11767 || 1897 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dubna.svg|20px]] || [[Dubna (Krievija)|Dubna]] || ''Дубна'' || 74791 || 1956 || 1956 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Dubovka coat of arms (Volgograd region).png|20px]] || [[Dubovka (pilsēta)|Dubovka]] || ''Дубовка'' || 14219 || 1734 || 1803 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dudinka.svg|20px]] || [[Dudinka]] || ''Дудинка'' || 22410 || 1667 || 1951 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dukhovshchina (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Duhovščina]] || ''Духовщина'' || 4117 || 1675 || 1777 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dzerzhinsky (Moscow oblast).png|20px]] || [[Dzeržinska (Maskavas apgabals)|Dzeržinska]] || ''Дзержинский'' || 48470 ||  || 1981 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dzerzhinsk.svg|20px]] || [[Dzeržinska (Krievija)|Džeržinska]] || ''Дзержинск'' || 235840 || 1606 || 1930 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elektrogorsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Elektrogorska]] || ''Электрогорск'' || 22889 || 1912 || 1946 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elektrostal (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Elektrostaļa]] || ''Электросталь'' || 157409 || 1916 || 1938 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elektrougli (Moscow oblast).png|20px]] || [[Elektrougļi]] || ''Электроугли'' || 20674 || 1899 || 1956 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elista (Kalmykia) (2004).png|20px]] || [[Elista]] || ''Элиста'' || 104017 || 1865 || 1930 || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Engels (Saratov oblast).png|20px]] || [[Engelsa]] || ''Энгельс'' || 217776 || 1747 || 1914 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ertil.gif|20px]] || [[Ertiļa]] || ''Эртиль'' || 10835 || 1897 || 1963 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Essentuki (Stavropol krai).png|20px]] || [[Esentuki]] || ''Ессентуки'' || 103093 || 1825 || 1917 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Fatezh (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Fateža]] || ''Фатеж'' || 5846 || 17. gadsimts || 1779 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Fokino (Primorsky kray).png|20px]] || [[Fokina (Piejūras novads)|Fokina]] || ''Фокино'' || 23145 || 1891 || 1980 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Fokina (Brjanskas apgabals)|Fokina]] || ''Фокино'' || 13333 || 1899 || 1964 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Fryazino (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Frjazina]] || ''Фрязино'' || 58177 || 1584 || 1951 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Frolovo 02.png|20px]] || [[Frolova (pilsēta)|Frolova]] || ''Фролово'' || 38585 || 1859 || 1936 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Furmanov (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Furmanova]] || ''Фурманов'' || 35367 || 1918 || 1918 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gadzhievo.png|20px]] || [[Gadžijeva]] || ''Гаджиево'' || 11793 || 1957 || 1981 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gagarin city.png|20px]] || [[Gagarina (pilsēta)|Gagarina]] || ''Гагарин'' || 30230 || 1705 || 1776 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gaja (Orenburgas apgabals)|Gaja]] || ''Гай '' || 36523 || 1959 || 1979 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Galich (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Gaļiča (Krievija)|Gaļiča]] || ''Галич'' || 16934 || 1159 || 1778 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gatchina (v. 1).svg|20px]] || [[Gatčina]] || ''Гатчина'' || 95860 ||  || 1796 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gavrilov Posad (Ivanovo oblast) (1989).png|20px]] || [[Gavrilova Posada]] || ''Гаврилов Посад'' || 6050 || 1434 || 1789 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gavrilov-Yam (Yaroslavl oblast).svg|20px]] || [[Gavrilovjama]] || ''Гаврилов-Ям'' || 17468 || 1545 || 1938 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gdov (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Gdova]] || ''Гдов'' || 3832 || 14. gadsimts || 1782 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gelendzhik.svg|20px]] || [[Gelendžika]] || ''Геленджик'' || 65059 || 1831 || 1915 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Georgievsk (Stavropol kray) (2009).jpg|20px]] || [[Georgijevska]] || ''Георгиевск'' || 71017 || 1777 || 1786 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Glazov (Udmurtia).png|20px]] || [[Glazova]] || ''Глазов'' || 94909 || 1678 || 1780 || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Golitsyno (Moscow oblast).png|20px]] || [[Goļicina]] || ''Голицыно'' || 17361 || 1872 || 2004 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gorbatova]] || ''Горбатов'' || 2123 || 16. gadsimts || 1779 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Goryachy Klyuch (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Gorjačijkļuča]] || ''Горячий Ключ'' || 33459 || 1868 || 1965 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gornoaltaysk (Altai Republic).png|20px]] || [[Gornoaltajska]] || ''Горно-Алтайск'' || 61420 || 1830 || 1928 || [[Altaja Republika]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Gornozavodska]] || ''Горнозаводск'' || 11623 || 1965 || 1947 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gornyak Coat of Arms.svg|20px]] || [[Gorņaka (Krievija)|Gorņaka]] || ''Горняк'' || 13231 || 1942 || 1969 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorodets (Nizhny Novgorod).png|20px]] || [[Gorodeca]] || ''Городец'' || 30524 || 1152 || 1922 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorodishe (Penza oblast).png|20px]] || [[Gorodišče (pilsēta)|Gorodišče]] || ''Городище'' || 8114 || 1681 || 1780 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Gorodovikovska]] || ''Городовиковск'' || 9010 || 1872 || 1971 || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorokhovets (Vladimirskaya oblast).png|20px]] || [[Gorohoveca]] || ''Гороховец'' || 13326 || 1168 || 1239 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Graivoron (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Graivorona]] || ''Грайворон'' || 6413 || 1678 || 1838 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gremjačinska]] || ''Гремячинск'' || 9599 || 1941 || 1949 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gryazi (1992).png|20px]] || [[Grjazi]] || ''Грязи'' || 46166 || 1868 || 1938 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gryazovets (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Grjazoveca]] || ''Грязовец'' || 15081 || 1538 || 1780 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Grozny (Chechnya).svg|20px]] || [[Groznija]] || ''Грозный'' || 280263 || 1818 || 1869 || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Gubaha]] || ''Губаха'' || 21658 || 1755 || 1941 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gubkin (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Gubkina]] || ''Губкин'' || 87896 || 1939 || 1955 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gubkinsky (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Gubkinska]] || ''Губкинский'' || 26214 || 1986 || 1986 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Gudermesa]] || ''Гудермес'' || 50009 || 18. gadsimts || 1941 || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Gukovo gerb.gif|20px]] || [[Gukova]] || ''Гуково'' || 65264 || 1878 || 1955 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Guļkeviči]] || ''Гулькевичи'' || 34479 || 1875 || 1961 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Gurevsk coat of arms.png|20px]] || [[Gurjevska (Kemerovas apgabals)|Gurjevska]] || ''Гурьевск'' || 24137 || 1816 || 1938 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Guryevsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals)|Gurjevska]] || ''Гурьевск'' || 13628 || 1262 || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gusev (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Guseva]] || ''Гусев'' || 28508 || 16. gadsimts || 1724 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gus-Khrustalny (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Gushrustaļnija]] || ''Гусь-Хрустальный'' || 57616 || 1756 || 1921 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gusinoozjorska]] || ''Гусиноозёрск'' || 23436 || 1939 || 1953 || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gvardeisk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Gvardejska]] || ''Гвардейск'' || 13514 || 1255 || 1722 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khabarovsk.svg|20px]] || [[Habarovska]] || ''Хабаровск'' || 601043 || 1858 || 1880 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Hadiženska]] || ''Хадыженск'' || 22246 || 1864 || 1949 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khanty-Mansiysk.svg|20px]] || [[Hantimansijska]] || ''Ханты-Мансийск'' || 93493 || 1582 || 1950 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kharabali (Astrakhan oblast).png|20px]] || [[Harabali]] || ''Харабали'' || 18146 || 1789 || 1974 || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Harovska]] || ''Харовск'' || 9506 || 1903 || 1954 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khasavyurt.png|20px]] || [[Hasavjurta]] || ''Хасавюрт'' || 135329 || 1846 || 1931 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Hiloka]] || ''Хилок'' || 11124 || 1895 || 1951 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Герб Химок.svg|20px]] || [[Himki]] || ''Химки'' || 225678 || 1850 || 1939 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kholm (Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Holma]] || ''Холм'' || 3633 || 1144 || 1777 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kholmsk (Sakhalin oblast) coat fof arms.png|20px]] || [[Holmska]] || ''Холмск'' || 28979 || 1870 || 1922 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Hotkovo.png|20px]] || [[Hotjkova]] || ''Хотьково'' || 21697 || 1308 || 1949 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khvalynsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Hvalinska]] || ''Хвалынск'' || 12985 || 1556 || 1780 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Igarka.svg|20px]] || [[Igarka]] || ''Игарка'' || 5346 || 1929 || 1931 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Ilanskija]] || ''Иланский'' || 15582 || 1646 || 1939 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Innopolisa]] || ''Иннополис'' || 3955 ||  || 2014 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Insar (Mordovia) (1781).png|20px]] || [[Insara]] || ''Инсар'' || 8555 || 1648 || 1780 || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Inta (pilsēta)|Inta]] || ''Инта'' || 28491 || 1942 || 1954 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Inza gerb.png|20px]] || [[Inza]] || ''Инза'' || 18127 || 1897 || 1946 || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Ipatova]] || ''Ипатово'' || 25155 || 1860 || 1979 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Irbit (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Irbita]] || ''Ирбит'' || 37859 || 1631 || 1775 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Irkutsk.svg|20px]] || [[Irkutska]] || ''Иркутск'' || 612973 || 1661 || 1686 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Isiļkuļa]] || ''Исилькуль'' || 24086 || 1895 || 1945 || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Iskitim.png|20px]] || [[Iskitima]] || ''Искитим'' || 57938 || 1717 || 1938 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Istra (2008).png|20px]] || [[Istra (pilsēta)|Istra]] || ''Истра'' || 35139 || 1589 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ishim (Tyumen oblast).png|20px]] || [[Išima]] || ''Ишим'' || 65002 || 1687 || 1782 || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Išimbaja]] || ''Ишимбай'' || 66177 || 1815 || 1940 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ivangorod (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Ivangoroda]] || ''Ивангород'' || 10688 || 1492 || 1954 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ivanovo (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Ivanova]] || ''Иваново'' || 409223 || 1561 || 1871 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ivanteevka (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ivantejevka]] || ''Ивантеевка'' || 66695 || 1564 || 1938 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of ivdel (russia).jpg|20px]] || [[Ivdeļa]] || ''Ивдель'' || 16579 || 1831 || 1943 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Izberbash.png|20px]] || [[Izberbaša]] || ''Избербаш'' || 56 322 || 1932 || 1949 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Izobilny (Stavropol krai) (1973).png|20px]] || [[Izobiļna]] || ''Изобильный'' || 39022 || 1895 || 1965 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Izhevsk (Udmurtia).svg|20px]] || [[Iževska]] || ''Ижевск'' || 637309 || 1760 || 1918 || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yadrin (Chuvashia) (1781).png|20px]] || [[Jadrina]] || ''Ядрин'' || 8766 || 1590 || 1781 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yakhroma (Moscow oblast) (1988).png|20px]] || [[Jahroma]] || ''Яхрома'' || 13554 || 1841 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Yakutsk.png|20px]] || [[Jakutska]] || ''Якутск'' || 294138 || 1932 || 1643 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yalutorovsk (Tyumen oblast) (1785).png|20px]] || [[Jalutorovska]] || ''Ялуторовск'' || 38327 || 1659 || 1782 || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Janaula]] || ''Янаул'' || 26297 || 1914 || 1991 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yaransk.png|20px]] || [[Jaranska]] || ''Яранск'' || 16624 || 1584 || 1780 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yartsevo (Smolensk oblast).png|20px]] || [[Jarceva]] || ''Ярцево'' || 46266 || 1610 || 1926 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yaroslavl (1995).png|20px]] || [[Jaroslavļa]] || ''Ярославль'' || 602400 || 1010 || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yarovoe (Altai krai).png|20px]] || [[Jarovoje]] || ''Яровое'' || 18162 || 1943 || 1993 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Jasnija]] || ''Ясный'' || 15598 || 1961 || 1979 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yasnogorsk (Tula oblast) (1987).png|20px]] || [[Jasnogorska]] || ''Ясногорск'' || 16120 || 1578 || 1965 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Efremov (Tula oblast).png|20px]] || [[Jefremova]] || ''Ефремов'' || 3760 || 1637 || 1777 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yegorievsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Jegorjevska]] || ''Егорьевск'' || 71154 || 1462 || 1778 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб города Ейска.png|20px]] || [[Jeiska]] || ''Ейск'' || 85855 || 1848 || 1848 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yekaterinburg (Sverdlovsk oblast).svg|20px]] || [[Jekaterinburga]] || ''Екатеринбург'' || 1412346 || 1723 || 1781 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elabuga (Tatarstan) (2006).png|20px]] || [[Jelabuga]] || ''Елабуга'' || 71991 || 1007 || 1780 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb of Elez.jpg|20px]] || [[Jeļeca]] || ''Елец'' || 106377 || 1146 || 1146 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Jeļizova]] || ''Елизово'' || 38643 || 1848 || 1975 || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Герб города Ельни, Смоленской области- 2014-06-09 23-42.jpg|20px]] || [[Jeļņa (pilsēta)|Jeļņa]] || ''Ельня'' || 9573 || 1150 || 1776 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Emanzhelinsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Jemanželinska]] || ''Еманжелинск'' || 29931 || 1931 || 1951 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Jemva]] || ''Емва'' || 13 625 || 1941 || 1985 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Eniseisk.svg|20px]] || [[Jeņisejska]] || ''Енисейск'' || 18161 || 1619 || 1676 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ermolino (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Jermoļina]] || ''Ермолино'' || 10442 ||  || 2008 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Ershov gerb.png|20px]] || [[Jeršova (pilsēta)|Jeršova]] || ''Ершов'' || 20763 || 1893 || 1963 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yoshkar-Ola (Mariy-El).png|20px]] || [[Joškarola]] || ''Йошкар-Ола'' || 260352 || 1584 || 1781 || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Yugorsk coat of arms.png|20px]] || [[Jugorska]] || ''Югорск'' || 35833 || 1962 || 1992 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yukhnov (Kaluga oblast) (1780).png|20px]] || [[Juhnova]] || ''Юхнов'' || 6462 || 1410 || 1777 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yurga (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Jurga]] || ''Юрга'' || 81446 || 1886 || 1949 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yurievets (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Jurjeveča]] || ''Юрьевец'' || 9092 || 1225 || 1778 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yuriev-Polsky (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Jurjevpoļska]] || ''Юрьев-Польский'' || 19130 || 1152 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Jurjuzaņa (pilsēta)|Jurjuzaņa]] || ''Юрюзань'' || 12159 || 1758 || 1943 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Juža]] || ''Южа'' || 13365 || 1628 || 1925 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yuzhno-Sakhalinsk.png|20px]] || [[Južnosahaļinska]] || ''Южно-Сахалинск'' || 192734 || 1882 || 1905 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Jujno-Sukhokumsk.png|20px]] || [[Južnosuhokumska]] || ''Южно-Сухокумск'' || 10186 || 1958 || 1988 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yuzhnouralsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Južnouraļska]] || ''Южноуральск'' || 37565 || 1948 || 1963 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kachkanar (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kačkanara]] || ''Качканар'' || 40260 || 1957 || 1968 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kadnikov (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Kadņikova]] || ''Кадников'' || 4723 || 1492 || 1780 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Kalach na donu gerb.png|20px]] || [[Kalača pie Donas]] || ''Калач-на-Дону'' || 25629 || 1708 || 1951 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Kalača]] || ''Калач'' || 19516 || 1716 || 1945 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб города Калачинск.gif|20px]] || [[Kalačinska]] || ''Калачинск'' || 22542 || 1794 || 1918 || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kaltan (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Kaltana]] || ''Калтан'' || 21784 || 1946 || 1959 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms - Kaluga.jpg|20px]] || [[Kaluga]] || ''Калуга'' || 334191 || 1371 || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalyazin (Tver oblast).png|20px]] || [[Kaļazina]] || ''Калязин'' || 13394 || 1434 || 1775 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Kgd gerb.png|20px]] || [[Karaļauči|Kaļiņingrada]] || ''Калининград'' || 448548 || 1255 || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalininsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Kaļiņinska]] || ''Калининск'' || 16061 || 1680 || 1962 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kambarka rayon (Udmurtia).svg|20px]] || [[Kambarka]] || ''Камбарка'' || 10658 || 1767 || 1945 || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamenka (Penza oblast).png|20px]] || [[Kamenka (pilsēta)|Kamenka]] || ''Каменка'' || 37847 || 18. gadsimts || 1951 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Kamennogorska]] || ''Каменногорск'' || 6761 || 1597 || 1940 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamensk-Shakhtinsky (Rostov oblast).png|20px]] || [[Kamenska-Šahtinska]] || ''Каменск-Шахтинский'' || 91995 || 1671 || 1927 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamensk-Uralsky (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kamenska-Uraļska]] || ''Каменск-Уральский'' || 171483 || 1701 || 1935 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamen-na-Obi (Altai kray).png|20px]] || [[Kameņa pie Obas]] || ''Камень-на-Оби'' || 42174 || 1751 || 1915 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Kameškova]] || ''Камешково'' || 12731 || 1892 || 1951 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Kamyshin gerb big.jpg|20px]] || [[Kamišina]] || ''Камышин'' || 115070 || 1668 || 1780 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Kamyshlov city coa.png|20px]] || [[Kamišlova]] || ''Камышлов'' || 26732 || 1668 || 1781 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Герб Камызяк.svg|20px]] || [[Kamizjaka]] || ''Камызяк'' || 16154 || 1560 || 1973 || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Герб Канаша 2017.png|25x25px]] || [[Kanaša]] || ''Канаш'' || 45819 || 1892 || 1925 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kandalaksha (Murmansk oblast) (2008).png|20px]] || [[Kandalakša]] || ''Кандалакша'' || 33542 || 1548 || 1938 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kansk (Krasnoyarsk krai) (1855).png|20px]] || [[Kanska]] || ''Канск'' || 92142 || 1636 || 1782 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Karabanova]] || ''Карабаново'' || 14955 || 1630 || 1938 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Karabash (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Karabaša]] || ''Карабаш'' || 11900 || 1822 || 1933 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Karabulaka]] || ''Карабулак'' || 37883 || 1859 || 1995 || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Karačajevska]] || ''Карачаевск'' || 20357 || 1927 || 1927 || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Karachev (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Karačeva]] || ''Карачев'' || 18668 || 1146 || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Karasuk (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Karasuka]] || ''Карасук'' || 28074 || 1912 || 1954 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kargat (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Kargata]] || ''Каргат'' || 9720 || 18. gadsimts || 1965 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Kargopol coat of arms.png|20px]] || [[Kargopoļa]] || ''Каргополь'' || 10056 || 1146 || || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб ГО Карпинск.jpg|20px]] || [[Karpinska]] || ''Карпинск'' || 28075 || 1759 || 1941 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Kartali]] || ''Карталы'' || 28757 || 1810 || 1944 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kasimov (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Kasimova]] || ''Касимов'' || 31897 || 1152 || || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kaslinsky District (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kasļi]] || ''Касли'' || 16708 || 1747 || 1942 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Gerb kaspiska.gif|20px]] || [[Kaspijska]] || ''Каспийск'' || 105106 || 1932 || 1947 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kashin (Tver oblast).png|20px]] || [[Kašina]] || ''Кашин'' || 15178 || 1238 || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kashira (Moscow oblast) (1998).png|20px]] || [[Kašira]] || ''Кашира'' || 40213 || 1356 || 1777 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kataysk (Kurgan oblast).png|20px]] || [[Kataiska]] || ''Катайск'' || 13169 || 1655 || 1944 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Katav-Ivanovsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Katava-Ivanovska]] || ''Катав-Ивановск'' || 16732 || 1755 || 1939 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kazan (Tatarstan) (2004).png|20px]] || [[Kazaņa]] || ''Казань'' || 1190850 || 1005 || 1391 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kedrovy (Tomsk oblast).jpg|20px]] || [[Kedrovija]] || ''Кедровый'' || 2187 || 1982 || 1987 || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Kemerovo COA.svg|20px]] || [[Kemerova]] || ''Кемерово'' || 544006 || 1701 || 1918 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kem (Karelia) (1788).png|20px]] || [[Kema]] || ''Кемь'' || 12191 || 14. gadsimts || 1785 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Kimovsk gerb.gif|20px]] || [[Kimovska]] || ''Кимовск'' || 27107 || 17. gadsimts || 1952 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kimry (Tver Oblast).png|20px]] || [[Kimri]] || ''Кимры'' || 47235 || 1546 || 1917 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kinel (Samara oblast).png|20px]] || [[Kineļa]] || ''Кинель'' || 34251 || 1837 || 1944 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb kineshma ivanovskaya oblast.jpg|20px]] || [[Kiņešma]] || ''Кинешма'' || 86067 || 1429 || 1504 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kingisepp (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Kingisepa]] || ''Кингисепп'' || 48128 || 1384 || 1784 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kireevsk (Tula oblast) (1990).png|20px]] || [[Kirejevska]] || ''Киреевск'' || 25073 || 1762 || 1956 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirensk (Irkutsk oblast) (1790).png|20px]] || [[Kirenska]] || ''Киренск'' || 11802 || 1630 || 1775 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Kirillov Coat Of Arms.png|20px]] || [[Kirillova]] || ''Кириллов'' || 7515 || 1397 || 1776 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirishi (Leningrad oblast).svg|20px]] || [[Kiriši]] || ''Кириши'' || 52549 || 1693 || 1965 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirov (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kirova (Kalugas apgabals)|Kirova]] || ''Киров'' || 31230 || 1744 || 1936 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kirov.svg|20px]] || [[Kirova]] || ''Киров'' || 487138 || 1181 || 1181 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirovgrad (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kirovgrada]] || ''Кировград'' || 20271 || 1661 || 1932 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirovo-Chepetsk (2004).png|20px]] || [[Kirovočepecka]] || ''Кирово-Чепецк'' || 75963 || 1935 || 1955 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Kirovska (Ļeņingradas apgabals)|Kirovska]] || ''Кировск'' || 25409 || 1931 || 1953 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Kirovsk coa.png|20px]] || [[Kirovska (Murmanskas apgabals)|Kirovska]] || ''Кировск'' || 27686 ||  || 1931 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Kirsa]] || ''Кирс'' || 9930 || 1729 || 1965 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirsanov (Tambov oblast).png|20px]] || [[Kirsanova]] || ''Кирсанов'' || 17276 || 1702 || 1779 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirzhach (Vladimirskaya oblast).png|20px]] || [[Kiržača]] || ''Киржач'' || 28160 || 1332 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kiselyovsk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Kiseļovska]] || ''Киселёвск'' || 94564 || 1917 || 1936 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kislovodsk (2013).svg|20px]] || [[Kislovodska]] || ''Кисловодск'' || 129949 || 1803 || 1903 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kyshtym (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kištima]] || ''Кыштым'' || 38463 || 1757 || 1934 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kizel (Perm krai).png|20px]] || [[Kizeļa]] || ''Кизел'' || 17213 || 1750 || 1926 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Blason de Kyzyl.png|20px]] || [[Kizila]] || ''Кызыл'' || 113986 || 1914 || 1914 || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kiziljurt.png|20px]] || [[Kiziljurta]] || ''Кизилюрт'' || 34162 || 1963 || 1963 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kizlyar (Dagestan) (1842).png|20px]] || [[Kizļara]] || ''Кизляр'' || 48078 || 1735 || 1785 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kyakhta (Buryatia) (1861).png|20px]] || [[Kjahta]] || ''Кяхта'' || 20076 || 1727 || 1805 || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Klimovsk (Moscow oblast) (2002).png|20px]] || [[Kļimovska]] || ''Климовск'' || 56206 || 1882 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorodskoe poselenie Klin (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kļina]] || ''Клин'' || 79461 || 1317 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Klintsy (Bryansk oblast) (1985).png|20px]] || [[Kļinci]] || ''Клинцы'' || 61919 || 1707 || 1925 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Knyaginin (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Kņagiņina]] || ''Княгинино'' || 6952 || 1569 || 1998 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Kodinsk city.gif|20px]] || [[Kodinska]] || ''Кодинск'' || 16039 || 1977 || 1989 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kogalym (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Kogalima]] || ''Когалым'' || 61011 || 1975 || 1985 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kokhma (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Kohma]] || ''Кохма'' || 29389 || 1619 || 1925 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kola (Murmansk oblast) (1781).png|20px]] || [[Kola (pilsēta)|Kola]] || ''Кола'' || 1101 || 1517 || 1965 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kologriv (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Kologriva]] || ''Кологрив'' || 3147 || 17. gadsimts || 1778 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kolomna (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kolomna]] || ''Коломна'' || 144316 || 1177 || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kolpashevo (Tomsk oblast) (2006).png|20px]] || [[Kolpaševa]] || ''Колпашево'' || 23073 || 17. gadsimts || 1938 || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kolchugino (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Koļčugina]] || ''Кольчугино'' || 44405 || 1871 || 1931 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Komsomoļska (Krievija)|Komsomoļska]] || ''Комсомольск'' || 8631 || 1931 || 1950 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Komsomolsk-na-Amure (Khabarovsk kray) (1999).png|20px]] || [[Komsomoļska pie Amūras]] || ''Комсомольск-на-Амуре'' || 254934 || 1932 || 1932 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kommunar (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Kommunara]] || ''Коммунар'' || 21260 || 1843 || 1993 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Konakovo (Tver oblast) Russia 2007.png|20px]] || [[Konakova]] || ''Конаково'' || 41434 || 1806 || 1937 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kondopoga (Karelia).JPG|20px]] || [[Kondopoga]] || ''Кондопога'' || 31646 || 1563 || 1938 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Kondrova (pilsēta)|Kondrova]] || ''Кондрово'' || 15789 || 1615 || 1938 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:1211298549 konstantinovsk gerb.png|20px]] || [[Konstantinovska]] || ''Константиновск'' || 17543 || 1864 || 1967 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kopeysk (Chelyabinsk oblast) (2002).png|20px]] || [[Kopeiska]] || ''Копейск'' || 141878 || 1907 || 1933 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Korabļina]] || ''Кораблино'' || 11554 || 1676 || 1965 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Кореновска.png|20px]] || [[Korenovska]] || ''Кореновск'' || 41330 || 1794 || 1961 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
||| [[Korjažma]] || ''Коряжма'' || 38006 || 1535 || 1985 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korkino (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Korkina]] || ''Коркино'' || 36219 || 1789 || 1942 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korocha (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Koroča]] || ''Короча'' || 5855 || 1637 || 1708 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korolyov (Moscow Oblast).svg|20px]] || [[Koroļova]] || ''Королёв'' || 187811 || 1938 || 1938 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korsakov (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Korsakova]] || ''Корсаков'' || 32860 || 1853 || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kosteryovo.png|20px]] || [[Kosterjova]] || ''Костерёво'' || 8734 || 1890 || 1981 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Kostomuksha Coat of Arms.svg|20px]] || [[Kostomukša]] || ''Костомукша'' || 29036 || 1977 || 1983 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kostroma.svg|20px]] || [[Kostroma]] || ''Кострома'' || 273382 || 1152 || 1213 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotelnich (Kirov oblast).png|20px]] || [[Koteļņiča]] || ''Котельнич'' || 24451 || 1181 || 1780 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotelniki (Moscow oblast).png|20px]] || [[Koteļņiki]] || ''Котельники'' || 39443 || 17. gadsimts || 2004 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb Kotelnikovo.png|20px]] || [[Koteļņikova]] || ''Котельниково'' || 20458 || 1897 || 1955 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotlas (Arkhangelsk oblast) 2007.png|20px]] || [[Kotlasa]] || ''Котлас'' || 60532 || 1890 || 1917 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotovo (Volgograd oblast) (1994).png|20px]] || [[Kotova]] || ''Котово'' || 23268 || 1710 || 1966 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Kotovsk.png|20px]] || [[Kotovska (Krievija)|Kotovska]] || ''Котовск'' || 31220 || 1914 || 1940 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kovdor (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Kovdora]] || ''Ковдор'' || 17630 || 1953 || 1965 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kovylkino (Mordovia).png|20px]] || [[Kovilkina]] || ''Ковылкино'' || 20820 || 1892 || 1960 || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kovrov (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Kovrova]] || ''Ковров'' || 140981 || 1157 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kozelsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kozeļska]] || ''Козельск'' || 16694 || 12. gadsimts || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Kozlovka (pilsēta)|Kozlovka]] || ''Козловка'' || 9449 || 1671 || 1967 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kozmodemiansk (Mariy El) (2005).png|20px]] || [[Kozmodemjanska]] || ''Козьмодемьянск'' || 20810 || 1583 || 1781 || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Krasavina]] || ''Красавино'' || 6431 ||  || 1947 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasny Kholm (Tver oblast).png|20px]] || [[Krasnijholma]] || ''Красный Холм'' || 5367 || 1518 || 1776 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasny Sulin.png|20px]] || [[Krasnijsuļina]] || ''Красный Сулин'' || 39497 || 1797 || 1927 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Krasnijkuta]] || ''Красный Кут'' || 14460 || 1837 || 1966 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoarmeisk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnoarmeiska (Maskavas apgabals)|Krasnoarmeiska]] || ''Красноармейск'' || 26641 || 1928 || 1947 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoarmeysk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Krasnoarmeiska (Saratovas apgabals)|Krasnoarmeiska]] || ''Красноармейск'' || 23736 || 1765 || 1918 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnodar (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Krasnodara]] || ''Краснодар'' || 805680 || 1793 || 1867 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnogorsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnogorska]] || ''Красногорск'' || 132036 || 1932 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoyarsk (Krasnoyarsk krai).svg|20px]] || [[Krasnojarska]] || ''Красноярск'' || 1035528 || 1628 || || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnokamensk (Chita oblast).png|20px]] || [[Krasnokamenska]] || ''Краснокаменск'' || 54608 || 1967 || 1969 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnokamsk (Perm krai) (1998).png|20px]] || [[Krasnokamska]] || ''Краснокамск'' || 53697 || 1929 || 1938 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Krasnoslobodsk, Volgograd Oblast (2010).png|20px]] || [[Krasnoslobodska (Volgogradas apgabals)|Krasnoslobodska]] || ''Краснослободск '' || 16689 || 1870 || 1955 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoslobodsk (Modovia) (1781).png|20px]] || [[Krasnoslobodska (Mordvija)|Krasnoslobodska]] || ''Краснослободск'' || 9721 || 1571 || 1706 || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoturinsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnoturinska]] || ''Краснотурьинск'' || 58874 || 1758 || 1944 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnoufimska]] || ''Красноуфимск'' || 39306 || 1736 || 1781 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnouraļska]] || ''Красноуральск'' || 23870 || 1925 || 1931 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Krasnovišerska]] || ''Красновишерск'' || 15917 || 1894 || 1942 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Krasnozavodska]] || ''Краснозаводск'' || 13639 || 1916 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoznamensk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnoznamenska (Maskavas apgabals)|Krasnoznamenska]] || ''Краснознаменск'' || 38445 || 1950 || 1981 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoznamensk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Krasnoznamenska]] || ''Краснознаменск'' || 3362 || 1576 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kremenki (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kremjonki]] || ''Кремёнки'' || 10958 || || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krymsk (Krasnodar krai) f (1999).png|20px]] || [[Krimska]] || ''Крымск'' || 57125 || 1862 || 1958 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kropotkin (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Kropotkina]] || ''Кропоткин'' || 80030 || 1879 || 1921 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kstovo (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Kstova]] || ''Кстово'' || 66788 || 14. gadsimts || 1957 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kubinka.png|20px]] || [[Kubinka]] || ''Кубинка'' || 21558 || 15. gadsimts || 2004 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kudymkar.png|20px]] || [[Kudimkara]] || ''Кудымкар'' || 30525 || 1579 || 1938 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:RUS Куйбышев COA.gif|20px]] || [[Kuibiševa (Novosibirskas apgabals)|Kuibiševa]] || ''Куйбышев'' || 44511 || 1722 || 1782 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kulebaki 1997 (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Kuļebaki]] || ''Кулебаки'' || 34068 || 1677 || 1932 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kumertau (Bashkortostan).png|20px]] || [[Kumertau]] || ''Кумертау'' || 61943 || 1947 || 1953 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kungur.jpg|20px]] || [[Kungura]] || ''Кунгур'' || 66765 || 1663 || 1781 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Kupina]] || ''Купино'' || 14182 || 1886 || 1944 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurchatov (Kursk oblast).png|20px]] || [[Kurčatova (Krievija)|Kurčatova]] || ''Курчатов'' || 40022 || 1968 || 1983 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurganinsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Kurgaņinska]] || ''Курганинск'' || 48534 || 1853 || 1961 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Kurgan coat of arms.png|20px]] || [[Kurgāna]] || ''Курган'' || 325720 || 1679 || 1782 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurilsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Kuriļska]] || ''Курильск'' || 1757 || 18. gadsimts || 1947 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurlovo (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Kurlova]] || ''Курлово'' || 6378 || 1811 || 1998 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurovskoye (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kurovska]] || ''Куровское'' || 21436 || 1646 || 1952 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kursk.png|20px]] || [[Kurska]] || ''Курск'' || 431171 || 25. gads || 1095 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:COA of Kurtamysh.png|20px]] || [[Kurtamiša]] || ''Куртамыш'' || 16925 || 1745 || 1956 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kusa (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kusa (pilsēta)|Kusa]] || ''Куса'' || 17941 || 1778 || 1943 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kushva (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kušva]] || ''Кушва'' || 29323 || 1735 || 1925 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kuvandyk (Orenburg oblast).png|20px]] || [[Kuvandika]] || ''Кувандык'' || 24990 || 1915 || 1953 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kuvshinovo (Tver oblast).png|20px]] || [[Kuvšinova]] || ''Кувшиново'' || 9574 || 1624 || 1938 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kuznetsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Kuzņecka]] || ''Кузнецк'' || 86155 || 1699 || 1780 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Labinsk.png|20px]] || [[Labinska]] || ''Лабинск'' || 61195 || 1841 || 1947 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Labytnangi (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Labitnangi]] || ''Лабытнанги'' || 26359 || 1890 || 1975 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ladushkin (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Laduškina]] || ''Ладушкин'' || 3952 || 1314 || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Lagaņa]] || ''Лагань'' || 13493 || 1871 || 1963 || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lahdenpohja (Karelia).png|20px]] || [[Lahdenpohja]] || ''Лахденпохья'' || 7539 || 1600 || 1945 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Laishev (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Laiševa]] || ''Лаишево'' || 8161 || 1557 || 2004 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lakinsk (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Lakinska]] || ''Лакинск'' || 15009 || 15. gadsimts || 1969 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Langepas.svg|20px]] || [[Langepasa]] || ''Лангепас'' || 42801 || 1980 || 1985 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Герб Лыскова (Нижегородская область).png|20px]] || [[Liskova]] || ''Лысково'' || 21414 || 1410 || 1922 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lysva (Perm krai).png|20px]] || [[Lisva]] || ''Лысьва'' || 64038 || 1785 || 1926 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lytkarino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Litkarina]] || ''Лыткарино'' || 56050 || 15. gadsimts || 1957 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lobnya (Moscow oblast).png|20px]] || [[Lobņa]] || ''Лобня'' || 82071 || 1902 || 1961 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lodeinoe Pole (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Lodeinoje Poļe]] || ''Лодейное Поле'' || 20283 || 1702 || 1785 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Losino-Petrovsky (Moscow oblast).png|20px]] || [[Losinopetrovska]] || ''Лосино-Петровский'' || 24290 || 1708 || 1951 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Luga (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Luga (pilsēta)|Luga]] || ''Луга'' || 36774 || 1777 || 1777 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb lukhovitsy.gif|20px]] || [[Luhovici]] || ''Луховицы'' || 29737 || 1594 || 1957 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lukoyanov (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Lukojanova]] || ''Лукоянов'' || 14264 || 16. gadsimts || 1779 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Luza]] || ''Луза'' || 10693 || 1899 || 1944 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms ofLyantor.jpg|20px]] || [[Ļantora]] || ''Лянтор'' || 40000 || 1932 || 1992 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lebedyan (Lipetsk oblast).png|20px]] || [[Ļebedjaņa]] || ''Лебедянь'' || 20241 || 1605 || 1613 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ļenska]] || ''Ленск'' || 23948 || 1663 || 1963 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Leninogorsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Ļeņinogorska]] || ''Лениногорск'' || 63708 || 1795 || 1955 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Ļeņinska (Volgogradas apgabals)|Ļeņinska]] || ''Ленинск'' || 15403 || 1802 || 1963 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:ГербЛенинск-Кузнецкий.gif|20px]] || [[Ļeņinska-Kuzņecka]] || ''Ленинск-Кузнецкий'' || 99290 || 1763 || 1925 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lermontov.png|20px]] || [[Ļermontova]] || ''Лермонтов'' || 22771 || 1953 || 1956 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lesnoy (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ļesnoja]] || ''Лесной'' || 49408 || 1947 || 1954 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lesosibirsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Ļesosibirska]] || ''Лесосибирск'' || 60277 || 1975 || 1975 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lesozavodsk (Primorsky kray) (2006).png|20px]] || [[Ļesozavodska]] || ''Лесозаводск'' || 36619 || 1932 || 1938 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lgov (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Ļgova]] || ''Льгов'' || 20246 || 1152 || 1779 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Likhoslavl (Tver oblast).png|20px]] || [[Ļihoslavļa]] || ''Лихославль'' || 12078 || 1624 || 1925 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Likino-Dulevo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ļikina-Duļova]] || ''Ликино-Дулёво'' || 30683 || 1930 || 1937 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb lip.png|20px]] || [[Ļipecka]] || ''Липецк'' || 509719 || 1703 || 1779 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ļipki]] || ''Липки'' || 8950 || 17. gadsimts || 1955 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Liski coa.png|20px]] || [[Ļiski]] || ''Лиски'' || 55149 || 16. gadsimts || 1928 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Livny (Oryol oblast).png|20px]] || [[Ļivni]] || ''Ливны'' || 48996 || 1586 || 1586 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ļubaņa (Krievija)|Ļubaņa]] || ''Любань'' || 4594 || 1500 || 1912 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lyubertsy (Moscow oblast) (2007).png|20px]] || [[Ļuberci]] || ''Люберцы'' || 185067 || 1623 || 1925 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lyubim (Yaroslavl oblast) (1778).png|20px]] || [[Ļubima]] || ''Любим'' || 5177 || 1538 || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lyudinovo town (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Ļudinova]] || ''Людиново'' || 39515 || 1626 || 1938 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:COA Magadan, Russian Federation.svg|20px]] || [[Magadana]] || ''Магадан'' || 94344 || 1929 || 1939 || [[Magadanas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Magas.svg|20px]] || [[Magasa]] || ''Магас'' || 4756 || 1995 || 2000 || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Magnitogorsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Magņitogorska]] || ''Магнитогорск'' || 414897 || 1929 || 1931 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Makhachkala.png|20px]] || [[Mahačkala]] || ''Махачкала'' || 578332 || 1844 || 1857 || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Maikop (Adygea).png|20px]] || [[Maikopa]] || ''Майкоп'' || 144544 || 1857 || 1870 || [[Adigeja]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Maiska]] || ''Майский'' || 26493 || 1824 || 1965 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Makariev (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Makarjeva]] || ''Макарьев'' || 6928 || 1439 || 1778 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Makarova (pilsēta)|Makarova]] || ''Макаров'' || 6525 || 1892 || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Makušina]] || ''Макушино'' || 7984 || 17. gadsimts || 1963 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Malaya Vishera.svg|20px]] || [[Malaja Višera]] || ''Малая Вишера'' || 11789 || 1843 || 1921 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Malgobeka]] || ''Малгобек'' || 34385 || 1934 || 1939 || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Malmyzh.png|20px]] || [[Malmiža]] || ''Малмыж'' || 7645 || 1553 || 1780 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Maloarkhangelsk (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Maloarhangeļska]] || ''Малоархангельск'' || 3462 || 17. gadsimts || 1778 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Maloyaroslavets (Kaluga region).svg|20px]] || [[Malojaroslaveca]] || ''Малоярославец'' || 28955 || 14. gadsimts || 1776 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mamadysh (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Mamadiša]] || ''Мамадыш'' || 15313 || 1391 || 1781 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mamonovo (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Mamonova]] || ''Мамоново'' || 8105 || 1301 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Manturovo (Kostroma oblast) coat fof arms.png|20px]] || [[Manturova]] || ''Мантурово'' || 16400 || 1617 || 1958 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Mariinsk-herb.png|20px]] || [[Mariinska]] || ''Мариинск'' || 39850 || 1698 || 1856 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mariinsky Posad (Chuvashia).png|20px]] || [[Mariinskijposada]] || ''Мариинский Посад'' || 8778 || 1620 || 1856 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Marks (Saratov oblast).png|20px]] || [[Marksa]] || ''Маркс'' || 31874 || 1765 || 1918 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Moscow.svg|20px]] || [[Maskava]] || ''Москва'' || 12108257 || 1147 || || [[Maskava]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mtsensk.svg|20px]] || [[Mcenska]] || ''Мценск'' || 39783 || 1146 || 1778 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Medyn (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Mediņa]] || ''Медынь'' || 7830 || 1386 || 1776 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Mednogorsk coat of arms.png|20px]] || [[Mednogorska]] || ''Медногорск'' || 26500 || 1933 || 1939 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Medvežjegorska]] || ''Медвежьегорск'' || 14833 || 1916 || 1938 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Megion.svg|20px]] || [[Megiona]] || ''Мегион'' || 48949 || 1810 || 1980 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Meleuza]] || ''Мелеуз'' || 59994 || 18. gadsimts || 1958 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Melenki (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Meļenki (pilsēta)|Meļenki]] || ''Меленки'' || 14490 || 18. gadsimts || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mendeleyevsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Mendeļejevska]] || ''Менделеевск'' || 22131 || 1868 || 1967 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Menzelinsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Menzeļinska]] || ''Мензелинск'' || 16968 || 1586 || 1781 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Meshchovsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Meščovska]] || ''Мещовск'' || 4036 || 1238 || 1776 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mezen (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Mezeņa]] || ''Мезень'' || 3353 || 16. gadsimts || 1780 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mezhdurechensk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Meždurečenska]] || ''Междуреченск'' || 98895 || 1946 || 1955 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mezhgorie (Bashkortostan).png|20px]] || [[Mežgorje]] || ''Межгорье'' || 16450 || 1979 || 1995 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mglin (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Mgļina]] || ''Мглин'' || 7877 || 1154 || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Miass (Chelyabinsk oblast) (2002).png|20px]] || [[Miasa]] || ''Миасс'' || 150824 || 1773 || 1919 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Michurinsk (Tambov oblast) (2003).png|20px]] || [[Mičurinska]] || ''Мичуринск'' || 96606 || 1635 || 1635 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Mihai79.gif|20px]] || [[Mihailova (pilsēta)|Mihailova]] || ''Михайлов'' || 11046 || 1172 || 1778 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mikhaylovka (Volgograd Oblast) 2009.png|20px]] || [[Mihailovka]] || ''Михайловка'' || 58320 || 1762 || 1948 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mihaylovsk (SK).png|20px]] || [[Mihailovska (Stavropoles novads)|Mihailovska]] || ''Михайловск'' || 79607 || 1784 || 1999 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mikhailovsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)|Mihailovska]] || ''Михайловск'' || 9387 || 1805 || 1961 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Mikuņa]] || ''Микунь'' || 10179 || 1937 || 1959 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Millerovo.png|20px]] || [[Millerova]] || ''Миллерово'' || 36141 || 1786 || 1926 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Minusinsk (1854).png|20px]] || [[Minusinska]] || ''Минусинск'' || 68867 || 1739 || 1822 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mineralnye Vody (Stavropol kray)(2011).jpg|20px]] || [[Miņeraļnije Vodi]] || ''Минеральные Воды'' || 76205 || 1878 || 1922 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Miņjara]] || ''Миньяр'' || 9766 || 1771 || 1943 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mirny (Yakutia) (2004).png|20px]] || [[Mirnija (Saha)|Mirnija]] || ''Мирный'' || 34652 || 1955 || 1959 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mirny (Arkhangelsk oblast).png|20px]] || [[Mirnija (Arhangeļskas apgabals)|Mirnija]] || ''Мирный'' || 31370 || 1957 || 1966 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Myski (Kemerovo Oblast).jpg|20px]] || [[Miski]] || ''Мыски'' || 42598 || 1826 || 1956 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Myshkin (2007).jpg|20px]] || [[Miškina]] || ''Мышкин'' || 5946 || 15. gadsimts || 1777 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mytishchi rural settlement (Moscow Oblast).png|20px]] || [[Mitišči]] || ''Мытищи'' || 183224 || 1460 || 1925 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Mogoča]] || ''Могоча'' || 13697 || 1910 || 1950 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Monchegorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Mončegorska]] || ''Мончегорск'' || 43470 ||  || 1937 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Morozovska]] || ''Морозовск'' || 26664 || 1910 || 1941 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Flag of Morshansk (Tambov oblast).png|20px]] || [[Moršanska]] || ''Моршанск'' || 40029 || 1623 || 1779 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mosalsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Mosaļska]] || ''Мосальск'' || 4239 || 1231 || 1776 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mozdok (North Ossetia).png|20px]] || [[Mozdoka]] || ''Моздок'' || 39232 || 1763 || 1785 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Mozhaysk.png|20px]] || [[Možaiska]] || ''Можайск'' || 30595 || 1231 || 1277 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mozhga (Udmurtia) (1980).png|20px]] || [[Možga]] || ''Можга'' || 49841 || 1835 || 1924 || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Muraši]] || ''Мураши'' || 6574 || 1895 || 1944 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Muravļenka]] || ''Муравленко'' || 33016 || 1984 || 1990 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:RUS Murmansk COA.svg|20px]] || [[Murmanska]] || ''Мурманск'' || 299148 ||  || 1916 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Murom (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Muroma]] || ''Муром'' || 111474 || 862 || 862 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Naberezhnye Chelny (Tatarstan).svg|20px]] || [[Naberežnije Čelni]] || ''Набережные Челны'' || 522048 || 1626 || 1930 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nadym and Nadymsky rayon (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Nadima]] || ''Надым'' || 45792 || 1597 || 1972 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nakhodka (Primorsky kray).png|20px]] || [[Nahodka]] || ''Находка'' || 156442 || 1864 || 1950 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nalchik since 2011.png|20px]] || [[Naļčika]] || ''Нальчик'' || 238802 || 1724 || 1921 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Narimanova]] || ''Нариманов'' || 11334 || 1963 || 1984 || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Naryan-Mar.png|20px]] || [[Narjanmara]] || ''Нарьян-Мар'' || 23390 || 1931 || 1935 || [[Ņencu autonomais apvidus]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Narofominska]] || ''Наро-Фоминск'' || 62295 || 1840 || 1926 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Nartkala]] || ''Нарткала'' || 30500 || 1913 || 1955 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Navašina]] || ''Навашино'' || 15521 || 1891 || 1957 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Navoloki (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Navoloki]] || ''Наволоки'' || 9854 || 1775 || 1938 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nazarovo (Krasnoyarsk krai).gif|20px]] || [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]] || ''Назарово'' || 51437 || 1700 || 1961 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Nazivajevska]] || ''Называевск'' || 11471 || 1910 || 1956 || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nazran.svg|20px]] || [[Nazraņa]] || ''Назрань'' || 105823 || 1781 || 1967 || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neya (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Neja (pilsēta)|Neja]] || ''Нея'' || 9242 || 1906 || 1958 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nelidovo (Tver oblast).png|20px]] || [[Neļidova]] || ''Нелидово'' || 21020 || 1900 || 1949 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nerekhta (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Nerehta]] || ''Нерехта'' || 21847 || 1214 || 1778 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nevelsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Neveļska]] || ''Невельск'' || 10722 || 20. gadsimts || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nevyansk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Nevjanska]] || ''Невьянск'' || 23831 || 1701 || 1919 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Nikolajevska]] || ''Николаевск'' || 14428 || 1747 || 1967 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nikolaevsk-na-Amure (Khabarovsk kray) (2002).png|20px]] || [[Nikolajevska pie Amūras]] || ''Николаевск-на-Амуре'' || 20774 || 1850 || 1856 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nikolsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Nikoļska (Penzas apgabals)|Nikoļska]] || ''Никольск'' || 22103 || 1761 || 1954 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nikolsk (Vologda oblast).png|20px]] || [[Nikoļska (Vologdas apgabals)|Nikoļska]] || ''Никольск'' || 8063 || 15. gadsimts || 1780 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Ņikoļska (Ļeņingradas apgabals)|Ņikoļska]] || ''Никольское'' || 20485 || 1710 || 1990 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Nitva]] || ''Нытва'' || 18846 || 1756 || 1942 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Noginskposel.gif|20px]] || [[Noginska]] || ''Ногинск'' || 101897 || 1389 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Nojabrjska]] || ''Ноябрьск'' || 107447 || 1975 || 1982 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nolinsk (Kirov oblast) (1781).png|20px]] || [[Noļinska]] || ''Нолинск'' || 9794 || 1668 || 1780 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Norilsk (Krasnoyarsk kray).svg|20px]] || [[Noriļska]] || ''Норильск'' || 176559 || 1935 || 1953 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novoladozhskoe urban settlement (2011).png|20px]] || [[Novaja Ladoga]] || ''Новая Ладога'' || 8800 || 1704 || 1704 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novaya Lyalya (Sverdlovsk oblast).jpg|20px]] || [[Novaja Ļaļa]] || ''Новая Ляля'' || 12149 || 1903 || 1938 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novy Oskol (Belgorod oblsat) 2.svg|20px]] || [[Novijoskola]] || ''Новый Оскол'' || 18911 || 1647 || 1779 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novy Urengoy (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Novijurengoja]] || ''Новый Уренгой'' || 115753 || 1975 || 1980 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novoaleksandrovsk (Stavropol kray).png|20px]] || [[Novoaleksandrovska]] || ''Новоалександровск'' || 26876 || 1804 || 1971 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Novoaltaisk Coat of Arms.png|20px]] || [[Novoaltajska]] || ''Новоалтайск'' || 70985 || 1736 || 1942 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Novoaņņinska]] || ''Новоаннинский'' || 17009 ||  || 1956 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novocheboksarsk (Chuvashia).svg|20px]] || [[Novočeboksarska]] || ''Новочебоксарск'' || 123992 || 1960 || 1965 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Novocherkassk.JPG|20px]] || [[Novočerkaska]] || ''Новочеркасск'' || 173464 || 1805 || 1805 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Герб города Новодвинска-2007-2.jpg|20px]] || [[Novodvinska]] || ''Новодвинск'' || 39613 || 1936 || 1977 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novohopersk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Novohopjorska]] || ''Новохопёрск'' || 6472 || 1710 || 1779 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novokubansk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Novokubanska]] || ''Новокубанск'' || 35042 || 1867 || 1966 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novokuybyshevsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Novokuibiševska]] || ''Новокуйбышевск'' || 106023 || 1946 || 1952 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Wapen Novokoeznetsk.png|20px]] || [[Novokuzņecka]] || ''Новокузнецк'' || 550213 || 1618 || 1622 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Novomichurinsk (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Novomičurinska]] || ''Новомичуринск'' || 17586 || 1968 || 1981 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novomoskovsk (Tula oblast).png|20px]] || [[Novomoskovska (Krievija)|Novomoskovska]] || ''Новомосковск'' || 127984 || 1930 || 1930 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novopavlovsk.png|20px]] || [[Novopavlovska]] || ''Новопавловск'' || 26293 || 1777 || 1981 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novorossiysk (Krasnodar kray) (2006).png|20px]] || [[Novorosijska]] || ''Новороссийск'' || 256580 || 1838 || 1866 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novorzhev (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Novorževa]] || ''Новоржев'' || 3477 || 1777 || 1777 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novosibirsk.svg|20px]] || [[Novosibirska]] || ''Новосибирск'' || 1547910 || 1893 || 1903 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novosil (Oryol oblast) (1778).png|20px]] || [[Novosiļa]] || ''Новосиль'' || 3447 || 1155 || 1777 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novosokolniki (Pskov oblast).png|20px]] || [[Novosokoļņiki]] || ''Новосокольники'' || 7692 || 1901 || 1925 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novoshakhtinsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Novošahtinska]] || ''Новошахтинск'' || 109468 || 1936 || 1939 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novotroitsk (Orenburg oblast).png|20px]] || [[Novotroicka]] || ''Новотроицк'' || 93578 || 1920 || 1945 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Novoulyanovsk.png|20px]] || [[Novouļjanovska]] || ''Новоульяновск'' || 15104 || 1957 || 1967 || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novouralsk (Sverdlovsk oblast) (1979).png|20px]] || [[Novouraļska]] || ''Новоуральск'' || 83107 || 1941 || 1954 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Novouzenska]] || ''Новоузенск'' || 16417 || 1760 || 1835 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novovoronezh (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Novovoroņeža]] || ''Нововоронеж'' || 31721 || 1957 || 1987 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novozybkov (Bryansk oblast).png|20px]] || [[Novozibkova]] || ''Новозыбков'' || 40773 || 1701 || 1809 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:NurlatCoa2006.gif|20px]] || [[Nurlata]] || ''Нурлат'' || 33267 || 1905 || 1961 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Nyagan.png|20px]] || [[Ņagaņa]] || ''Нягань'' || 55946 || 1965 || 1985 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Ņandoma]] || ''Няндома'' || 21 072 || 1898 || 1939 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nyazepetrovsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Ņazepetrovska]] || ''Нязепетровск'' || 12067 || 1747 || 1944 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:63neftegorsk g.png|20px]] || [[Ņeftegorska]] || ''Нефтегорск'' || 18488 || 1960 || 1989 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nefteyugansk (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Ņeftejuganska]] || ''Нефтеюганск'' || 125850 || 1961 || 1967 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neftekamsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Ņeftekamska]] || ''Нефтекамск'' || 124005 || 1963 || 1963 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neftekumsk.png|20px]] || [[Ņeftekumska]] || ''Нефтекумск'' || 25566 || 1958 || 1968 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neman (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Ņemana]] || ''Неман'' || 11492 || 1277 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nerchinsk (Chita oblast) (1790).png|20px]] || [[Ņerčinska]] || ''Нерчинск'' || 14775 || 1653 || 1689 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neryungri (Yakutia).png|20px]] || [[Ņerjungri]] || ''Нерюнгри'' || 58846 || 1975 || 1975 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb nesterov.jpg|20px]] || [[Ņesterova]] || ''Нестеров'' || 4383 || 1539 || 1722 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nevel (Pskov oblast).png|20px]] || [[Ņeveļa]] || ''Невель'' || 15417 || 1504 || 1773 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб Невинномысск.jpg|20px]] || [[Ņevinnomiska]] || ''Невинномысск'' || 117638 || 1825 || 1939 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnyaya Salda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņaja Salda]] || ''Нижняя Салда'' || 17297 || 1760 || 1938 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnyaya Tura (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņaja Tura]] || ''Нижняя Тура'' || 21136 || 1754 || 1949 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnekamsk rayon (Tatarstan).png|20px]] || [[Ņižņekamska]] || ''Нижнекамск'' || 235605 || 1961 || 1966 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhneudinsk (Irkutsk oblast) (1790).png|20px]] || [[Ņižņeudinska]] || ''Нижнеудинск'' || 34813 || 1648 || 1763 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnevartovsk.svg|20px]] || [[Ņižņevartovska]] || ''Нижневартовск'' || 265994 || 1909 || 1972 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnie Sergi (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņije Sergi]]|| ''Нижние Серги'' || 9698 || 1743 || 1943 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhny Lomov (Penza oblast).png|20px]] || [[Ņižņijlomova]] || ''Нижний Ломов'' || 21848 || 1636 || 1780 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhny Novgorod.svg|20px]] || [[Ņižņijnovgoroda]] || ''Нижний Новгород'' || 1263873 || 1221 || 1221 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhny Tagil (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņijtagila]] || ''Нижний Тагил'' || 357280 || 1722 || 1919 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nyurba (Yakutia).png|20px]] || [[Ņurba]] || ''Нюрба'' || 9952 || 1824 || 1997 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ob (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Oba (pilsēta)|Oba]] || ''Обь'' || 27430 || 1934 || 1969 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Oblučje]] || ''Облучье'' || 8851 || 1911 || 1938 || [[Ebreju autonomais apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Obninsk (Kaluga oblast) proposal (2003 N2).png|20px]] || [[Obņinska]] || ''Обнинск'' || 107319 || 1946 || 1956 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Oboyan (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Obojaņa]] || ''Обоянь'' || 13465 || 1649 || 1779 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Očora]] || ''Очёр'' || 14051 || 1759 || 1950 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Odintsovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Odincova]] || ''Одинцово'' || 140439 || 1470 || 1957 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Okha (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Oha]] || ''Оха'' || 21495 || 1908 || 1938 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Okhansk (Perm krai) (2009).png|20px]] || [[Ohanska]] || ''Оханск'' || 7129 || 1547 || 1781 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Oktyabrsky (Bashkortostan).png|20px]] || [[Oktjabrska (Baškortostāna)|Oktjabrska]] || ''Октябрьский'' || 112249 || 1937 || 1946 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Oktyabrsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Oktjabrska (Samaras apgabals)|Oktjabrska]] || ''Октябрьск'' || 26909 || 1684 || 1956 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Okulov.png|20px]] || [[Okulovka]] || ''Окуловка'' || 11330 || 1851 || 1965 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Olonets (Karelia) (1781).png|20px]] || [[Oloņeca]] || ''Олонец'' || 8402 || 1137 || 1649 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Olenegorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Oļeņegorska]] || ''Оленегорск'' || 21301 || 1949 || 1957 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Olekminsk (Yakutia) (1790).png|20px]] || [[Oļokminska]] || ''Олёкминск'' || 9206 || 1635 || 1783 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Omsk coat of arms 2014.png|20px]] || [[Omska]] || ''Омск'' || 1166092 || 1716 || 1782 || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Omutņinska]] || ''Омутнинск'' || 22722 || 1773 || 1921 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Oņega]] || ''Онега'' || 20284 || 1137 || 1780 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Opochka city coa n7839.png|20px]] || [[Opočka]] || ''Опочка'' || 10599 || 1412 || 1777 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Orekhovo-Zuevo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Orehovozujeva]] || ''Орехово-Зуево'' || 120699 || 1917 || 1917 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Orenburg.png|20px]] || [[Orenburga]] || ''Оренбург'' || 560046 || 1734 || || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Orsk.jpg|20px]] || [[Orska]] || ''Орск'' || 234813 || 1935 || 1865 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb orla 1988.jpg|20px]] || [[Orla]] || ''Орёл'' || 317076 || 1566 || 1566 || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Orlov (Kirov oblast) (1781).png|20px]] || [[Orlova (Krievija)|Orlova]] || ''Орлов'' || 6990 || 1459 || 1780 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Osa (Perm krai) (2008).jpg|20px]] || [[Osa (pilsēta)|Osa]] || ''Оса'' || 20990 || 1591 || 1737 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Osiņņiki (pilsēta)|Osiņņiki]] || ''Осинники'' || 44229 || 1926 || 1938 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ostashkov (Tver oblast).png|20px]] || [[Ostaškova]] || ''Осташков'' || 17109 || 14. gadsimts || 1770 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ostrogozhsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Ostrogožska]] || ''Острогожск'' || 32833 || 1652 || 1765 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ostrov (Pskov oblast).png|20px]] || [[Ostrova (Krievija)|Ostrova]] || ''Остров'' || 20629 || 1341 || 1777 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Ostrovnoj gerb.png|20px]] || [[Ostrovnoja]] || ''Островной'' || 2038 || 1981 || || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Otradnija]] || ''Отрадный'' || 47569 || 1920. gadi || 1956 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Otradnoe (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Otradnoje]] || ''Отрадное'' || 25225 || 1708 || 1970 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozyory (Moscow oblast).jpg|20px]] || [[Ozjori]] || ''Озёры'' || 25721 || 1834 || 1925 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozyorsk (Chelyabinsk oblast).svg|20px]] || [[Ozjorska (Čeļabinskas apgabals)|Ozjorska]] || ''Озёрск'' || 80 596 || 1945 || 1954 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozyorsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals)|Ozjorska]] || ''Озёрск'' || 4433 || 1539 || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozherelye (Moscow oblast) (1989).png|20px]] || [[Ožereļje]] || ''Ожерелье'' || 10311 || 1578 || 1958 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Pallasovka 2008 (official).png|20px]] || [[Pallasovka]] || ''Палласовка'' || 15493 || 1907 || 1967 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Partizanska]] || ''Партизанск'' || 37778 || 1896 || 1932 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pavlovo (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Pavlova (pilsēta)|Pavlova]] || ''Павлово'' || 59029 || 16. gadsimts || 1919 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pavlovsk (municipality in St Petersburg).png|20px]] || [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovska]] || ''Павловск'' || 16087 || 1777 || 1796 || [[Sanktpēterburga]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pavlovsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Pavlovska (Voroņežas apgabals)|Pavlovska]] || ''Павловск'' || 25148 || 1709 || 1711 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб городского поселения Павловский Посад.gif|20px]] || [[Pavlovskijposada]] || ''Павловский Посад'' || 65592 || 1328 || 1844 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pechora (Komia) (1983).png|20px]] || [[Pečora (pilsēta)|Pečora]] || ''Печора'' || 41189 || 1940 || 1949 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pechory (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pečori]] || ''Печоры'' || 10337 || 1392 || 1782 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Penza (Penza oblast) (2001).png|20px]] || [[Penza]] || ''Пенза'' || 521329 || 1663 || || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pereslavl-Zalessky (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Pereslavļa-Zaļeska]] || ''Переславль-Залесский'' || 40283 || 1152 || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Peresvet (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Peresveta]] || ''Пересвет'' || 14010 || 1948 || 2000 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coats of arms of Perevoz.png|20px]] || [[Perevoza]] || ''Перевоз'' || 8949 || 16. gadsimts || 2001 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Perm.svg|20px]] || [[Perma]] || ''Пермь'' || 1026477 || 1723 || 1781 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pervouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Pervouraļska]] || ''Первоуральск'' || 125573 || 1732 || 1933 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Pestova]] || ''Пестово'' || 15824 || 1918 || 1965 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb pk.jpg|20px]] || [[Petropavlovska-Kamčatska]] || ''Петропавловск-Камчатский'' || 182711 || 1740 || 1812 || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petrovsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Petrovska (Krievija)|Petrovska]] || ''Петровск'' || 30147 || 1698 || 1780 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petrovsk-Zabaikalsky (Chita oblast) (1984).png|20px]] || [[Petrovska-Zabaikaļska]] || ''Петровск-Забайкальский'' || 17486 || 1789 || 1926 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Petrovvala]] || ''Петров Вал'' || 12661 || 1942 || 1988 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petrozavodsk (Karelia).svg|20px]] || [[Petrozavodska]] || ''Петрозаводск'' || 272101 || 1777 || 1777 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petukhovo.png|20px]] || [[Petuhova]] || ''Петухово'' || 10628 || 1779 || 1944 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Petuški]] || ''Петушки'' || 14113 || 1861 || 1965 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pevek (Chukotka).png|20px]] || [[Peveka]] || ''Певек'' || 4718 || 1933 || 1967 || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Počinoka]] || ''Починок'' || 8675 || 1868 || 1926 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pikalyovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Pikaļova]] || ''Пикалёво'' || 20864 || 1620 || 1954 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Pioņerska (pilsēta)|Pioņerska]] || ''Пионерский'' || 11633 || 1254 || 1952 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pytalovo (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pitalova]] || ''Пыталово'' || 5447 || 1782 || 1933 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pyt-Yakh (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Pitjaha]] || ''Пыть-Ях'' || 41000 || 1968 || 1990 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pitkyaranta (Karelia).png|20px]] || [[Pitkjaranta]] || ''Питкяранта'' || 10945 || 15. gadsimts || 1940 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб «Пятигорска».svg|20px]] || [[Pjatigorska]] || ''Пятигорск'' || 145952 || 1780 || 1830 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Plast (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Plasta]] || ''Пласт'' || 17260 || 1940 || 1940 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Plavska]] || ''Плавск'' || 16028 || 1563 || 1949 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] || [[Pleskava]] || ''Псков'' || 206730 || 903 || 903 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Plyos (Ivanovo oblast) (1779).png|20px]] || [[Pļosa]] || ''Плёс '' || 2089 || 1410 || 1925 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Почепа.jpg|20px]] || [[Počepa]] || ''Почеп'' || 16975 || 1447 || 1925 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Podolsk (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Podoļska]] || ''Подольск'' || 218537 || 1559 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Podporozhye (Leningrad oblast).gif|20px]] || [[Podporožje]] || ''Подпорожье'' || 18177 || 1936 || 1956 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pokhvistnevo (Samara oblast).png|20px]] || [[Pohvistņeva]] || ''Похвистнево'' || 28127 || 1888 || 1947 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pokachi (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Pokači]] || ''Покачи'' || 17471 || 1984 || 1992 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pokrov (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Pokrova (Vladimiras apgabals)|Pokrova]] || ''Покров'' || 17695 || 1506 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Pokrovska (Krievija)|Pokrovska]] || ''Покровск'' || 9042 || 1682 || 1997 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Polyarny (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Poļarnija]] || ''Полярный'' || 17053 || 1896 || 1899 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Polyarnye Zori (Murmansk oblast) (1995).png|20px]] || [[Poļarnije Zori]] || ''Полярные Зори'' || 14936 || 1968 || 1991 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Labiawa COA.png|20px]] || [[Poļeska]] || ''Полесск'' || 7291 || 1258 || 1642 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Polevskoy.svg|20px]] || [[Poļevska]] || ''Полевской'' || 62904 || 1718 || 1942 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Polisajeva]] || ''Полысаево'' || 27253 ||  || 1989 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Porkhov (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Porhova]] || ''Порхов'' || 9588 || 1239 || || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Poronaiska]] || ''Поронайск'' || 15251 || 1869 || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Roslavl (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Roslavļa]] || ''Рославль'' || 52070 || 1137 || 1755 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Poshekhonye (Yaroslavl oblast) (1778).png|20px]] || [[Pošehoņje]] || ''Пошехонье'' || 5905 || 17. gadsimts || 1777 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Povorino (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Povorina]] || ''Поворино'' || 17419 || 1870 || 1938 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pravdinsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Pravdinska]] || ''Правдинск'' || 4288 || 1312 || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Rybaki COA.png|20px]] || [[Primorska (Kaļiņingradas apgabals)|Primorska]] || ''Приморск'' || 1945 || 1268 || 2008 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]] || ''Приморск'' || 5782 || 1268 || 1940 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Primorsko-Akhtarsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Primorskoahtarska]] || ''Приморско-Ахтарск'' || 31740 || 1854 || 1949 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Priozersk (Leningrad oblast) (1788).png|20px]] || [[Priozerska (Krievija)|Priozerska]] || ''Приозерск'' || 18890 || 1295 || 1310 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Privolžska]] || ''Приволжск'' || 16358 || 1484 || 1938 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coats of arms of Prokhladny (Kabardino-Balkaria).png|20px]] || [[Prohladnija]] || ''Прохладный'' || 57934 || 1765 || 1937 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Prokopyevsk.jpg|20px]] || [[Prokopjevska]] || ''Прокопьевск'' || 202672 || 1650 || 1931 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Proletarska]] || ''Пролетарск'' || 19793 || 17. gadsimts || 1970 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Protvino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Protvina]] || ''Протвино'' || 37381 || 1960 || 1989 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Puchezh (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Pučeža]] || ''Пучеж'' || 7624 || 1594 || 1793 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pudozh (Karelia) (1788).png|20px]] || [[Pudoža]] || ''Пудож'' || 9269 || 1382 || 1785 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Pugačova (pilsēta)|Pugačova]] || ''Пугачёв'' || 41375 || 1764 || 1835 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pustoshkinsky rayon (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pustoška]] || ''Пустошка'' || 4295 || 1901 || 1925 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pushchino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Puščina]] || ''Пущино'' || 21186 || 1856 || 1966 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Puškina (Maskavas apgabals)|Puškina]] || ''Пушкино'' || 106121 || 1499 || 1925 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Raduzhny (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Radužnija]] || ''Радужный'' || 18368 || 1971 || 1991 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Raduzhnyj gerb.jpg|20px]] || [[Radužnija]] || ''Радужный'' || 43177 || 1973 || 1985 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Raychikhinsk (Amur oblast).png|20px]] || [[Raičihinska]] || ''Райчихинск'' || 18107 || 1932 || 1944 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ramenskoye (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ramenska]] || ''Раменское'' || 103069 || 1760. gadi || 1926 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Rasskazova]] || ''Рассказово'' || 44928 || 1697 || 1926 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Reutov (Moscow oblast).png|20px]] || [[Reutova]] || ''Реутов'' || 91529 || 15. gadsimts || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Revda and revdinski rayon coa.png|20px]] || [[Revda]] || ''Ревда'' || 61974 || 1734 || 1935 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rezh (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Reža (pilsēta)|Reža]] || ''Реж'' || 37643 || 1773 || 1943 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rybinsk (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Ribinska]] || ''Рыбинск'' || 194843 || 1071 || 1777 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rybnoye (Ryazan obl).png|20px]] || [[Ribnoje]] || ''Рыбное'' || 18791 || 1597 || 1961 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rylsk rayon (Kursk oblast).png|20px]] || [[Riļska]] || ''Рыльск'' || 16163 || 1152 || 12. gadsimts || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ryazan large.png|20px]] || [[Rjazaņa]] || ''Рязань'' || 530341 || 1095 || 1095 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ryazhsk (Ryazan oblast) (1779).png|20px]] || [[Rjažska]] || ''Ряжск'' || 21673 || 1502 || 1778 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Rodņiki]] || ''Родники'' || 25380 || 1606 || 1918 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rossosh (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Rosoša]] || ''Россошь'' || 62538 || 17. gadsimts || 1923 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rostov-on-Don.svg|20px]] || [[Rostova pie Donas]] || ''Ростов-на-Дону'' || 1109835 || 1749 || 1807 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rostov.png|20px]] || [[Rostovveļikija]] || ''Ростов Великий'' || 30923 || 862 || 862 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Roshal (Moscow oblast).png|20px]] || [[Rošaļa]] || ''Рошаль'' || 21186 || 1916 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rtishchevo (Saratov oblast).png|20px]] || [[Rtiščevo]] || ''Ртищево'' || 40248 || 1666 || 1925 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Rubtsovsk coat of arms.png|20px]] || [[Rubcovska]] || ''Рубцовск'' || 147448 || 1892 || 1927 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rudnya rayon (Smolensk oblast).png|20px]] || [[Rudņa (pilsēta)|Rudņa]] || ''Рудня'' || 9803 || 1363 || 1926 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ruza (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ruza]] || ''Руза'' || 13554 || 1328 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ruzajevka]] || ''Рузаевка'' || 46437 || 1631 || 1937 || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Rževa]] || ''Ржев'' || 60831 || 1216 || 1216 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Safonova]] || ''Сафоново'' || 43845 || 1859 || 1952 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Sayanogorsk gerb FRL-KEANE-RUSSIA.jpg|20px]] || [[Sajanogorska]] || ''Саяногорск'' || 48851 || 1830 || 1975 || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sayansk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Sajanska]] || ''Саянск'' || 39198 || 1970 || 1985 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Salaira]] || ''Салаир'' || 7985 || 1626 || 1941 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Salavat.png|20px]] || [[Salavata]] || ''Салават'' || 154593 || 1948 || 1954 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Salekhard (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Saleharda]] || ''Салехард'' || 47931 || 1595 || 1938 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Salsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Saļska]] || ''Сальск'' || 59696 || 1812 || 1918 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Samara (Samara oblast).png|20px]] || [[Samara]] || ''Самара'' || 1172348 || 1586 || 1688 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg|20px]] || [[Sanktpēterburga]] || ''Санкт-Петербург'' || 5131942 || 1703 || || [[Sanktpēterburga]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Saransk.svg|20px]] || [[Saranska]] || ''Саранск'' || 299195 || 1641 || 1780 || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sarapul (Udmurtia) (1781).png|20px]] || [[Sarapula]] || ''Сарапул'' || 99869 || 1621 || 1780 || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Saratov.png|20px]] || [[Saratova]] || ''Саратов'' || 840785 || 1590 || || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sarov (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Sarova]] || ''Саров'' || 94080 || 1691 || 1951 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sasovo (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Sasova]] || ''Сасово'' || 27343 || 1642 || 1926 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Satka (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Satka]] || ''Сатка'' || 43229 || 1758 || 1758 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sebezh.png|20px]] || [[Sebeža]] || ''Себеж'' || 5660 || 1535 || 1772 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Segezha.png|20px]] || [[Segeža]] || ''Сегежа'' || 28117 || 1914 || 1943 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб города Сельцо Брянской области.png|20px]] || [[Seļca]] || ''Сельцо'' || 17140 || 1870. gadi || 1990 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Semikarakorsk.png|20px]] || [[Semikarakovska]] || ''Семикаракорск'' || 22710 || 1672 || || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Semiluki (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Semiluki]] || ''Семилуки'' || 26505 || 1615 || 1954 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Semyonovsky urban district, Nizhny Novgorod Oblast.png|20px]] || [[Semjonova (Ņižņijnovgorodas apgabals)|Semjonova]] || ''Семёнов'' || 24503 || 1644 || 1779 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sengilei (Ulianovsk oblast) (1778).png|20px]] || [[Sengiļeja]] || ''Сенгилей'' || 6783 || 1666 || 1943 || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Serafimoviča]] || ''Серафимович'' || 9174 || 1589 || 1933 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Serdobsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Serdobska]] || ''Сердобск'' || 33992 || 1698 || 1780 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sergach (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Sergača]] || ''Сергач'' || 20715 || 1649 || 1779 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sergiev Posad (Moscow oblast).png|20px]] || [[Sergijevposada]] || ''Сергиев Посад'' || 106718 || 1337 || 1782 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Serov (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Serova]] || ''Серов'' || 98294 || 1893 || 1926 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Serpukhov (Moscow oblast).png|20px]] || [[Serpuhova]] || ''Серпухов'' || 127125 || 1339 || 1374 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sertolovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Sertolova]] || ''Сертолово'' || 50447 || 1936 || 1998 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Severobaikaļska]] || ''Северобайкальск'' || 24209 || 1974 || 1980 || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severodvinsk.svg|20px]] || [[Severodvinska]] || ''Северодвинск'' || 187284 || 1936 || 1938 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severo-Kurilsk rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Severokuriļska]] || ''Северо-Курильск'' || 2487 ||  || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severomorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Severomorska]] || ''Североморск'' || 48977 || 1896 || 1951 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Severouraļska]] || ''Североуральск'' || 27560 || 1758 || 1944 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Seversk.svg|20px]] || [[Severska (Krievija)|Severska]] || ''Северск'' || 108950 || 1949 || 1954 || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sevsk (Bryansk oblast) (1781).png|20px]] || [[Sevska]] || ''Севск'' || 6931 || 1146 || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sibai (Bashkortostan).png|20px]] || [[Sibaja]] || ''Сибай'' || 62562 || 1913 || 1955 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sychyovka (Sychyovsk Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Sičovka]] || ''Сычёвка'' || 8212 || 1488 || 1776 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Syktyvkar (Komi) (2005).png|20px]] || [[Siktivkara]] || ''Сыктывкар'' || 241982 || 1780 || 1780 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sim (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Sima]] || ''Сим'' || 13672 || 1759 || 1942 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sysert (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Siserta]] || ''Сысерть'' || 20764 || 1732 || 1946 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Syzran coa.png|20px]] || [[Sizraņa]] || ''Сызрань'' || 176057 || 1683 || 1796 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Sjasstroy city coa.gif|20px]] || [[Sjastroja]] || ''Сясьстрой'' || 13637 || 1927 || 1992 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Skopin (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Skopina]] || ''Скопин'' || 28092 || 1597 || 1778 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Skovorodina]] || ''Сковородино'' || 9404 || 1908 || 1927 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slantsevo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Slanci]] || ''Сланцы'' || 33154 || 1934 || 1949 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slavgorod (Altai krai).png|20px]] || [[Slavgoroda (Krievija)|Slavgoroda]] || ''Славгород'' || 31006 || 1910 || 1914 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slavyansk-na-Kubani (Krasnodar krai) (12-2006).png|20px]] || [[Slavjanska pie Kubaņas]] || ''Славянск-на-Кубани'' || 65115 || 1865 || 1958 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slavsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Slavska]] || ''Славск'' || 4408 || 1292 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slobodskoy (town).png|20px]] || [[Slobodska]] || ''Слободской'' || 33490 || 1489 || 1780 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Slyudyanka coat of arms.jpg|20px]] || [[Sļudjanka]] || ''Слюдянка'' || 18567 || 1899 || 1936 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Smolensk (Smolensk oblast) (2001).png|20px]] || [[Smoļenska]] || ''Смоленск'' || 330961 || 863 || 863 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb Snezhinsk.svg|20px]] || [[Sņežinska]] || ''Снежинск'' || 49475 || 1957 || 1993 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Snezhnogorsk (Murmansk oblast) (1992).png|20px]] || [[Sņežnogorska]] || ''Снежногорск'' || 12514 || 1970 || 1980 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Sobinka]] || ''Собинка'' || 18702 || 1858 || 1939 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sochi (Krasnodar krai).svg|20px]] || [[Soči]] || ''Сочи'' || 399673 || 1838 || || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:35 sokol.png|20px]] || [[Sokola (pilsēta)|Sokola]] || ''Сокол'' || 37723 || 1615 || 1932 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Solnech.png|20px]] || [[Solņečnogorska]] || ''Солнечногорск'' || 52775 || 18. gadsimts || 1938 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Soltsy.png|20px]] || [[Soļci]] || ''Сольцы'' || 9267 || 1390 || 1914 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Soligalich (Kostroma oblast) (1779).png|20px]] || [[Soļigaļiča]] || ''Солигалич'' || 6129 || 1335 || 1778 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Новый герб Соликамска.jpg|20px]] || [[Soļikamska]] || ''Соликамск'' || 95828 || 1430 || 1573 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Soļiļecka]] || ''Соль-Илецк'' || 27338 || 1754 || 1865 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Solvychegodsk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Soļvičegodska]] || ''Сольвычегодск'' || 2261 || 14. gadsimts || 1796 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sorochinsk (Orenburg oblast).gif|20px]] || [[Soročinska]] || ''Сорочинск'' || 28549 || 1737 || 1945 || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sorsk (Khakassia).png|20px]] || [[Sorska]] || ''Сорск'' || 11496 || 1940. gadi || 1966 || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sortavala (Karelia).png|20px]] || [[Sortavala]] || ''Сортавала'' || 18857 || 1468 || 1632 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosensky (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Sosenska]] || ''Сосенский'' || 11509 || 1952 || 1991 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosnogorsk (Komia).png|20px]] || [[Sosnogorska]] || ''Сосногорск'' || 27134 || 1939 || 1955 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosnovy Bor (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Sosnovijbora]] || ''Сосновый Бор'' || 67079 || 1958 || 1973 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Sosnovka (Krievija)|Sosnovka]] || ''Сосновка'' || 11821 || 1699 || 1962 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosnovoborsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Sosnovoborska]] || ''Сосновоборск'' || 35532 || 1971 || 1985 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sovetsky (Khanty-Mansyisky AO).png|20px]] || [[Sovetska (Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra)|Sovetska]] || ''Советский'' || 28087 || 1963 || 1996 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Gerb Sovetsk.png|20px]] || [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 41630 || 1385 || 1552 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sovetsk (Kirov oblast).png|20px]] || [[Sovetska (Kirovas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 15868 || 12. gadsimts || 1937 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Sovetska (Tulas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 7363 || 1949 || 1954 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Sovetskaja Gavaņa]] || ''Советская Гавань'' || 26174 || 1853 || 1941 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Spas-Demensk (Kaluga oblast) (2008).png|20px]] || [[Spasdemenska]] || ''Спас-Деменск'' || 4534 || 1446 || 1917 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb Klepiki.png|20px]] || [[Spaskļepiki]] || ''Спас-Клепики'' || 5666 || 16. gadsimts || 1920 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bednodemianovsk (Penza oblast) (2001).png|20px]] || [[Spaska (Penzas apgabals)|Spaska]] || ''Спасск'' || 7209 || 17. gadsimts || 1779 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Blason de Spassk 2003 (Primorsky kray).png|20px]] || [[Spaska-Daļņija]] || ''Спасск-Дальний'' || 42491 || 1886 || 1917 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Spassk-Ryazansky.gif|20px]] || [[Spaska-Rjazanskija]] || ''Спасск-Рязанский'' || 6971 || 1629 || 1778 || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Srednekolymsk (Yakutia).png|20px]] || [[Sredņekolimska]] || ''Среднеколымск'' || 3484 || 1643 || 1775 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sredneuralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Sredņeuraļska]] || ''Среднеуральск'' || 21368 || 1931 || 1966 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Sretenska]] || ''Сретенск'' || 6609 || 1689 || 1926 || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Staraya Kupavna.png|20px]] || [[Staraja Kupavna]] || ''Старая Купавна'' || 22027 || 14. gadsimts || 2004 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Staraya Russa.svg|20px]] || [[Staraja Rusa]] || ''Старая Русса'' || 29979 || 1167 || || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Staritsa (Tver oblast) (1780).png|20px]] || [[Starica]] || ''Старица'' || 8265 || 1297 || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Stary Oskol (Belgorod oblast)2008.svg|20px]] || [[Starijoskola]] || ''Старый Оскол'' || 220630 || 1593 || 1596 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Starodub (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Staroduba]] || ''Стародуб'' || 18895 || 1080 || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Stavropol (1994).png|20px]] || [[Stavropole]] || ''Ставрополь'' || 419816 || 1777 || 1785 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sterlitamak (Bashkortostan).png|20px]] || [[Sterļitamaka]] || ''Стерлитамак'' || 277048 || 1766 || 1781 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Strezhevoy coat of arms.png|20px]] || [[Streževoja]] || ''Стрежевой'' || 41553 || 1966 || 1978 || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Stroiteļa]] || ''Строитель'' || 24192 || 1958 || 2000 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
|  || [[Struņina]] || ''Струнино'' || 14022 || 1492 || 1938 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Stupino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Stupina]] || ''Ступино'' || 66414 || 1938 || 1938 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sudogda (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Sudogda]] || ''Судогда'' || 11023 || 1552 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sudzha (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Sudža]] || ''Суджа'' || 5722 || 1664 || || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sukhinichi (Kaluga oblast) (1842).png|20px]] || [[Suhiņiči]] || ''Сухиничи'' || 15602 || 18. gadsimts || 1840 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sukhoi Log (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Suhojloga]] || ''Сухой Лог'' || 34425 || 1710 || 1943 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Suojervi]] || ''Суоярви'' || 9270 || 16. gadsimts || 1940 || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Surazh (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Suraža (Krievija)|Suraža]] || ''Сураж'' || 11186 || 17. gadsimts || 1781 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Surgut.svg|20px]] || [[Surguta]] || ''Сургут'' || 332313 || 1594 || 1594 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Surovikino without a crown (2008).png|20px]] || [[Surovikina]] || ''Суровикино'' || 19641 || 1744 || 1966 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Surska]] || ''Сурск'' || 6792 || 1849 || 1953 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Susuman (Magadan oblast).png|20px]] || [[Susumana]] || ''Сусуман'' || 5157 || 1938 || 1964 || [[Magadanas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Suvorova]] || ''Суворов'' || 18015 || 1949 || 1954 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Suzdal.png|20px]] || [[Suzdaļa]] || ''Суздаль'' || 10061 || 999 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetly (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Svetlija]] || ''Светлый'' || 21790 || 1640 || 1955 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetlogorsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Svetlogorska]] || ''Светлогорск'' || 11522 || 1258 || 1946 || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetlograd (Stavropol krai).png|20px]] || [[Svetlograda]] || ''Светлоград'' || 38099 || 1786 || 1965 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetogorsk (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Svetogorska]] || ''Светогорск'' || 15896 ||  || 1887 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Svirska]] || ''Свирск'' || 13144 || 18. gadsimts || 1949 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svobodny (Amur oblast).png|20px]] || [[Svobodnija]] || ''Свободный'' || 56246 || 1912 || 1912 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shatsk (Ryazan oblast) (1781).png|20px]] || [[Šacka]] || ''Шацк'' || 6307 || 1553 || || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shadrinsk (Kurgan oblast).png|20px]] || [[Šadrinska]] || ''Шадринск'' || 77215 || 1662 || 1712 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Šagonara]] || ''Шагонар'' || 10905 || 1888 || 1945 || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Shakhty.png|20px]] || [[Šahti]] || ''Шахты'' || 237407 || 1805 || || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Šahtorska]] || ''Шахтёрск'' || 7351 || 20. gadsimts || 1947 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Герб городского округа город Шахунья (Нижегородская область).jpg|20px]] || [[Šahuņja]] || ''Шахунья'' || 20499 || 1921 || || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Šali]] || ''Шали'' || 50412 ||  || 1990 || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Sharypovo.png|20px]] || [[Šaripova]] || ''Шарыпово'' || 37411 || 18. gadsimts || 1981 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sharya (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Šarja]] || ''Шарья'' || 23785 || 1906 || 1938 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Shatura city coa.gif|20px]] || [[Šatura]] || ''Шатура'' || 33190 || 1423 || 1936 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Schigry (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Ščigri]] || ''Щигры'' || 16227 || 18. gadsimts || 1779 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Schyokino (Tula oblast).png|20px]] || [[Ščokina]] || ''Щёкино'' || 58531 || 1870 || 1938 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shchelkovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ščolkova]] || ''Щёлково'' || 116366 || 16. gadsimts || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Schuche (2012).gif|20px]] || [[Ščučje]] || ''Щучье'' || 10577 || 1750 || 1945 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Lob Coats of arms Shebekino.svg|20px]] || [[Šebekina]] || ''Шебекино'' || 43585 || 1713 || 1938 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shelehov (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Šeļehova (Irkutskas apgabals)|Šeļehova]] || ''Шелехов'' || 46775 || 1953 || 1962 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shenkursk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Šenkurska]] || ''Шенкурск'' || 5161 || 1137 || 1780 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shikhany (Saratov oblast).svg|20px]] || [[Šihaņi]] || ''Шиханы'' || 6045 || 1928 || 1996 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shilka (Chita oblast).png|20px]] || [[Šilka]] || ''Шилка'' || 13292 || 1765 || || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Šimanovska]] || ''Шимановск'' || 19116 || 1910 || 1950 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shlisselburg (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Šliselburga]] || ''Шлиссельбург'' || 14554 || 1323 || 1780 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Shuya (Ivanovo oblast).svg|20px]] || [[Šuja]] || ''Шуя'' || 58570 || 1539 || 1539 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shumerlya (Chuvashia) (1976).png|20px]] || [[Šumerļa]] || ''Шумерля'' || 30536 || 1916 || 1937 || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Shumikha (2005).png|20px]] || [[Šumiha]] || ''Шумиха'' || 17593 || 1892 || 1944 || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Taganrog.png|20px]] || [[Taganroga]] || ''Таганрог'' || 253587 || 1698 || 1775 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Taiga coat of arms.png|20px]] || [[Taiga (pilsēta)|Taiga]] || ''Тайга'' || 25122 || 1896 || 1911 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of tayshet.png|20px]] || [[Taišeta]] || ''Тайшет'' || 33836 || 1897 || 1938 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Taldom (Moscow oblast).png|20px]] || [[Taldoma]] || ''Талдом'' || 13325 || 1677 || 1929 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Talitsa (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Taļica]] || ''Талица'' || 16081 || 1732 || 1942 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tambov (Tambov oblast) (1781).png|20px]] || [[Tambova]] || ''Тамбов'' || 284972 || 1636 || 1719 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb tara fin.png|20px]] || [[Tara (Krievija)|Tara]] || ''Тара'' || 27839 || 1594 || || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tarko-Sale (Yamalo-Nenetsky AO).png|20px]] || [[Tarkosaļe]] || ''Тарко-Сале'' || 21151 || 1932 || 2004 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tarusa (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Tarusa]] || ''Таруса'' || 9441 || 1246 || 1776 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Tastagol.png|20px]] || [[Taštagola]] || ''Таштагол'' || 22953 || 1939 || 1963 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Tatarska]] || ''Татарск'' || 24165 || 1894 || 1911 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tavda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Tavda]] || ''Тавда'' || 34270 || 1910 || 1937 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Teberda]] || ''Теберда'' || 8776 || 1868 || 1971 || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Gerb-Teikovo.jpg|20px]] || [[Teikova]] || ''Тейково'' || 33782 || 17. gadsimts || 1918 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Temnikov (Mordovia) (1781).png|20px]] || [[Temņikova]] || ''Темников'' || 6689 || 1536 || || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Temryuk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Temrjuka]] || ''Темрюк'' || 38780 ||  || 1860 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Tereka (pilsēta)|Tereka]] || ''Терек'' || 19446 || 1876 || 1967 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Tetjuši]] || ''Тетюши'' || 11419 || 1578 || 1781 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tikhoretsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Tihorecka]] || ''Тихорецк'' || 59981 || 1874 || 1926 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tikhvin (Leningrad oblast) (1773).png|20px]] || [[Tihvina]] || ''Тихвин'' || 58289 || 1383 || 1773 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Timashevsk.png|20px]] || [[Timašovska]] || ''Тимашёвск'' || 52953 || 1794 || 1966 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tynda (Amur oblast) (2006).png|20px]] || [[Tinda]] || ''Тында'' || 34169 || 1907 || 1975 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Tirniauza]] || ''Тырныауз'' || 20492 || 1934 || 1955 || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tyukalinsk.png|20px]] || [[Tjukaļinska]] || ''Тюкалинск'' || 10695 || 1759 || 1823 || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tyumen (Tyumen oblast) (2005).png|20px]] || [[Tjumeņa]] || ''Тюмень'' || 679861 || 1586 || || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tobolsk (Tyumen oblast) (2007).png|20px]] || [[Toboļska]] || ''Тобольск'' || 98052 || 1587 || 1587 || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Toguchin (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Togučina]] || ''Тогучин'' || 21663 || 1867 || 1945 || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Togliatti (Samara oblast) small.png|20px]] || [[Toljati]] || ''Тольятти'' || 718127 || 1737 || 1780 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tomarinsky rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Tomari (pilsēta)|Tomari]] || ''Томари'' || 4033 || 1870 || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Tommota]] || ''Томмот'' || 7508 || 1923 || 1923 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Tomsk city coat of arms.png|20px]] || [[Tomska]] || ''Томск'' || 557179 || 1604 || 1629 || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Topki coat of arms.png|20px]] || [[Topki]] || ''Топки'' || 28044 || 1914 || 1933 || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Toropets (Tver oblast).png|20px]] || [[Toropeca]] || ''Торопец'' || 12290 || 1074 || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Torzhok (Tver oblast).png|20px]] || [[Toržoka]] || ''Торжок'' || 46950 || 9. gadsimts || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Tosno]] || ''Тосно'' || 39320 || 1500 || 1963 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Totma (Vologda oblast).png|20px]] || [[Totjma]] || ''Тотьма'' || 9862 || 1137 || 1780 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tryokhgorny (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Trjohgornija]] || ''Трёхгорный'' || 32789 || 1952 || 1955 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Troitsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Troicka (Čeļabinskas apgabals)|Troicka]] || ''Троицк'' || 77176 || 1743 || 1784 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Trubchevsk (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Trubčevska]] || ''Трубчевск'' || 14073 || 975 || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tuapse (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Tuapse]] || ''Туапсе'' || 63185 || 1838 || || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tuimazy rayon (Bashkortostan).png|20px]] || [[Tuimazi]] || ''Туймазы'' || 67587 || 1912 || 1960 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tula.png|20px]] || [[Tula]] || ''Ту́ла'' || 490508 || 1146 || || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tulun (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Tuluna]] || ''Тулун'' || 42330 || 1735 || 1927 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Turana (Tiva)|Turana]] || ''Туран'' || 4873 || 1885 || 1945 || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Turinsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Turinska]] || ''Туринск'' || 17277 || 1600 || || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Tutaev gerb vector.svg|20px]] || [[Tutajeva]] || ''Тутаев'' || 40380 || 13. gadsimts || 1777 || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tver (Tver oblast).png|20px]] || [[Tvera]] || ''Тверь'' || 411042 || 1135 || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Učali]] || ''Учалы'' || 37681 || 1955 || 1963 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Udachny coat of arms (2009).png|20px]] || [[Udačnija]] || ''Удачный'' || 11674 || 1967 || 1987 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Udomlya (Tver oblast).png|20px]] || [[Udomļa]] || ''Удомля'' || 29405 || 1478 || 1981 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ufa.svg|20px]] || [[Ufa]] || ''Уфа'' || 1096702 || 1574 || 1586 || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uglegorsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Ugļegorska (Krievija)|Ugļegorska]] || ''Углегорск'' || 9597 || 20. gadsimts || 1946 || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uglich (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Ugļiča]] || ''Углич'' || 32766 || 937 || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ukhta (Komia) (1979).png|20px]] || [[Uhta]] || ''Ухта'' || 99155 || 1929 || 1943 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Ujara]] || ''Уяр'' || 12 319 || 1760 || 1944 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Gerb u u.jpg|20px]] || [[Ulanude]] || ''Улан-Удэ'' || 421453 || 1666 || 1690 || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ulyanovsk.png|20px]] || [[Uļjanovska]] || ''Ульяновск'' || 616672 || 1648 || 1780 || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Unecha (Bryansk oblast) (1986).png|20px]] || [[Uņeča]] || ''Унеча'' || 24946 || 1887 || 1940 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uray.svg|20px]] || [[Uraja]] || ''Урай'' || 39893 || 1922 || 1965 || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Ureņa]] || ''Урень'' || 12066 || 1719 || 1973 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uryupinsk 1994.png|20px]] || [[Urjupinska]] || ''Урюпинск'' || 39548 || 1618 || 1929 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Urusmartana]] || ''Урус-Мартан'' || 54248 ||  || 1990 || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Urzhum.png|20px]] || [[Uržuma]] || ''Уржум'' || 10080 || 1584 || 1796 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Usinsk (Komia).png|20px]] || [[Usinska]] || ''Усинск'' || 39831 || 1966 || 1984 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Usman (Lipetsk oblast) (1781).png|20px]] || [[Usmaņa]] || ''Усмань'' || 19432 || 1645 || 1779 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Usoļje]] || ''Усолье'' || 5814 || 1606 || 1940 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ussolie-Sibirskoye (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Usoļje-Sibirska]] || ''Усолье-Сибирское'' || 80 331 || 1669 || 1925 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Ustjdžeguta]] || ''Усть-Джегута'' || 29665 ||  || 1975 || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ust-Ilimsk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Ustjiļimska]] || ''Усть-Илимск'' || 83635 || 1966 || 1973 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ust-Kut 2009.png|20px]] || [[Ustjkuta]] || ''Усть-Кут'' || 43552 || 1631 || 1954 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Ust labinsk city coa 2010.gif|20px]] || [[Ustjlabinska]] || ''Усть-Лабинск'' || 42355 || 1794 || 1958 || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ustyuzhna and Ustugnovsky District (Vologda Region).gif|20px]] || [[Ustjužna]] || ''Устюжна'' || 8942 || 1252 || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ust-Katav (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Ustkatava]] || ''Усть-Катав'' || 23064 || 1758 || 1942 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ussuriysk (Primorsky kray).png|20px]] || [[Usurijska]] || ''Уссурийск'' || 166819 || 1866 || 1898 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Uvarova]] || ''Уварово'' || 25064 || 1699 || 1966 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uzlovaya (Tula oblast).png|20px]] || [[Uzlovaja]] || ''Узловая'' || 53316 || 1873 || 1877 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Užura]] || ''Ужур'' || 15483 || 1760 || 1953 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Valday (Novgorod oblast).png|20px]] || [[Valdaja]] || ''Валдай'' || 14758 || 1495 || 1770 || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Valuyki (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Valuiki]] || ''Валуйки'' || 34437 || 1593 || 1797 || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velizh.png|20px]] || [[Veļiža]] || ''Велиж'' || 7188 || 1536 || 1776 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velikie Luki (Pskov oblast).png|20px]] || [[Veļikije Luki]] || ''Великие Луки'' || 96514 || 1166 || 1777 || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Veliky Novgorod.svg|20px]] || [[Veļikijnovgoroda]] || ''Великий Новгород'' || 219971 || 862 || || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velikiy Ustyug (Vologda oblast) (2000).png|20px]] || [[Veļikijustjuga]] || ''Великий Устюг'' || 31983 || 1147 || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velsk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Veļska]] || ''Вельск'' || 23126 || 1137 || 1780 || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Venyov (Tula oblast).png|20px]] || [[Veņova]] || ''Венёв'' || 14244 || 1371 || 1777 || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Verea2.gif|20px]] || [[Vereja]] || ''Верея'' || 5297 || 1371 || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Vereščagina]] || ''Верещагино'' || 22448 || 1898 || 1942 || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhnyaya Pyshma (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Pišma]] || ''Верхняя Пышма'' || 64113 || 1821 || 1946 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhnyaya Salda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Salda]] || ''Верхняя Салда'' || 44404 || 1778 || 1938 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhnyaya Tura (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Tura]] || ''Верхняя Тура'' || 9166 || 1737 || 1941 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhneuralsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Verhņeuraļska]] || ''Верхнеуральск'' || 9342 || 1734 || 1781 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhny Ufaley (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Verhņijufaļeja]] || ''Верхний Уфалей'' || 29096 || 1761 || 1941 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Verhņijtagila]] || ''Верхний Тагил'' || 11365 || 1716 || 1966 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhoyansk (Yakutia) soviet.png|20px]] || [[Verhojanska]] || ''Верхоянск'' || 1173 || 1638 || 1817 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhoturie (Sverdlovsk oblast) coat ot arms.png|20px]] || [[Verhoturje]] || ''Верхотурье'' || 8771 || 1597 || 1597 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vesegonsk (Tver oblast).png|20px]] || [[Vesjegonska]] || ''Весьегонск'' || 6625 || 1564 || 1776 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vetluga (Nizhny Novgorod oblast) (1779).png|20px]] || [[Vetluga]] || ''Ветлуга'' || 8555 || 1606 || 1778 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Vyborg.svg|20px]] || [[Viborga]] || ''Выборг'' || 80265 || 1293 || 1403 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vichuga.png|20px]] || [[Vičuga]] || ''Вичуга'' || 36100 || 1925 || 1925 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Города Видное 2014-03-24 15-51.png|20px]] || [[Vidnoje]] || ''Видное'' || 57358 || 1949 || 1965 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Vihorevka]] || ''Вихоревка'' || 21767 || 1947 || 1966 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Vyksa.png|20px]] || [[Viksa]] || ''Выкса'' || 54163 || 1757 || 1934 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coats of Arms of Viluchinsk.svg|20px]] || [[Viļučinska]] || ''Вилючинск'' || 21602 || 1968 || 1968 || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Viluysk (Yakutia).png|20px]] || [[Viļujska]] || ''Вилюйск'' || 10559 || 1634 || 1783 || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vysotskoe GP.png|20px]] || [[Visocka]] || ''Высоцк'' || 1155 || 1532 || 1940 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vysokovsk (Moscow oblast) (1997).png|20px]] || [[Visokovska]] || ''Высоковск'' || 10659 || 1864 || 1940 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyshny Volochek (Tver oblast).png|20px]] || [[Višņijvoločoka]] || ''Вышний Волочёк'' || 49391 || 1471 || 1770 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vytegra (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Vitegra]] || ''Вытегра'' || 10308 || 1496 || 1773 || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyatskie Polyany (Kirov oblast).png|20px]] || [[Vjatskije Poļani]] || ''Вятские Поляны'' || 33584 || 1596 || || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Vjazemskija]] || ''Вяземский'' || 13881 || 1894 || 1951 || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyazma (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Vjazma]] || ''Вязьма'' || 54754 || 1239 || 1776 || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyazniki (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Vjazņiki]] || ''Вязники'' || 38661 || 1608 || 1778 || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Vladikavkaz.png|20px]] || [[Vladikaukāza]] || ''Владикавказ'' || 308285 || 1784 || 1931 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vladimir (Vladimir oblast).svg|20px]] || [[Vladimira]] || ''Владимир'' || 350087 || 990 || || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerbvlad2012.jpg|20px]] || [[Vladivostoka]] || ''Владивосток'' || 603244 || 1860 || 1880 || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volchansk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Volčanska]] || ''Волчанск'' || 9534 ||  || 1956 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volgodonsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Volgodonska]] || ''Волгодонск'' || 170074 || 1950 || 1956 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Volgograd city.svg|20px]] || [[Volgograda]] || ''Волгоград'' || 1017985 || 1579 || 1780 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volgorechensk (Kostroma oblast).svg|20px]] || [[Volgorečenska]] || ''Волгореченск'' || 16768 || 1964 || 1994 || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Volhova (pilsēta)|Volhova]] || ''Волхов'' || 46589 || 1918 || 1933 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Volodarska]] || ''Володарск'' || 10074 ||  || 1956 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vologda (Vologda oblast) (1780).png|20px]] || [[Vologda]] || ''Вологда'' || 308172 || 1147 || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volokolamsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Volokolamska]] || ''Волоколамск'' || 21692 || 1135 || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volosovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Volosova]] || ''Волосово'' || 12179 || 1870 || 1999 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Volzhsk (Mariy El).jpg|20px]] || [[Volžska (Marijela)|Volžska]] || ''Волжск'' || 54872 || 1940 || 1940 || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volzhsky (Volgograd oblast).png|20px]] || [[Volžska (Volgogradas apgabals)|Volžska]] || ''Волжский'' || 326841 || 1951 || 1954 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volsk (Saratov oblast) (1780).png|20px]] || [[Voļska]] || ''Вольск'' || 64558 || 1690 || 1780 || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vorkuta (Komia) (1971).png|20px]] || [[Vorkuta]] || ''Воркута'' || 61638 || 1936 || 1943 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Voronezh.png|20px]] || [[Voroņeža]] || ''Воронеж'' || 1014610 || 1586 || 1779 || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Vorsma]] || ''Ворсма'' || 10989 || 16. gadsimts || 1955 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:50voskresensk g.png|20px]] || [[Voskresenska]] || ''Воскресенск'' || 93521 || 1862 || 1938 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Votkinsk (Udmurtia).png|20px]] || [[Votkinska]] || ''Воткинск'' || 98045 || 1759 || 1935 || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Mo gorod vsevolozhsk.svg|20px]] || [[Vsevoložska]] || ''Всеволожск'' || 64368 || 1892 || 1963 || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Vuktila]] || ''Вуктыл'' || 11198 || 1964 || 1984 || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zadonsk (Lipetsk oblast) (1781).png|20px]] || [[Zadonska]] || ''Задонск'' || 9565 || 1615 || 1779 || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zainsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Zainska]] || ''Заинск'' || 41242 || 1656 || 1978 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Zakamenska]] || ''Закаменск'' || 11455 || 1934 || 1944 || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zaozyorny (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Zaozjornija]] || ''Заозёрный'' || 10276 || 1776 || 1948 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zaozyorsk (Murmansk oblast) proposal.png|20px]] || [[Zaozjorska]] || ''Заозёрск'' || 9860 || 1958 || || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Zapadnaja Dvina]] || ''Западная Двина'' || 8630 || 1900 || 1937 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zapolyarny (Murmansk oblast).jpg|20px]] || [[Zapoļarnija]] || ''Заполярный'' || 15424 || 1956 || 1963 || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб городского поселения Зарайск.gif|20px]] || [[Zarajska]] || ''Зарайск'' || 24142 || 1146 || 1778 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zarechny (Penza oblast).png|20px]] || [[Zarečnija (Penzas apgabals)|Zarečnija]] || ''Заречный'' || 64095 || 1958 || 1958 || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zarechny (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Zarečnija (Sverdlovskas apgabals)|Zarečnija]] || ''Заречный'' || 27351 || 1955 || 1992 || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Zarinsk coat of arms.svg|20px]] || [[Zarinska]] || ''Заринск'' || 47586 || 1979 || 1979 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Zavitinska]] || ''Завитинск'' || 10952 || 1906 || 1954 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Zavodoukovsk Coat of arms.jpg|20px]] || [[Zavodoukovska]] || ''Заводоуковск'' || 25278 || 1729 || 1960 || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Zavolzh.png|20px]] || [[Zavolžje]] || ''Заволжье'' || 39344 || 1947 || 1964 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zavolzhsk.png|20px]] || [[Zavolžska]] || ''Заволжск'' || 11239 || 19. gadsimts || 1954 || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zeya (Amur oblast).png|20px]] || [[Zeja (pilsēta)|Zeja]] || ''Зея'' || 24082 || 1879 || 1906 || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zelenodolsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Zeļenodoļska]] || ''Зеленодольск'' || 98120 || 1865 || 1932 || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zelenogorsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Zeļenogorska (Krasnojarskas novads)|Zeļenogorska]] || ''Зеленогорск'' || 64343 || 1956 || || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Zeļenogradska]] || ''Зеленоградск'' || 13592 || 1252 || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zelenokumsk.png|20px]] || [[Zeļenokumska]] || ''Зеленокумск'' || 35625 || 1781 || 1965 || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Zernograda]] || ''Зерноград'' || 25833 || 1929 || 1951 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Zima g.gif|20px]] || [[Zima]] || ''Зима'' || 31523 || 1743 || 1922 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zlatoust.svg|20px]] || [[Zlatousta]] || ''Златоуст'' || 170920 || 1754 || 1865 || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Zlinka]] || ''Злынка'' || 5490 || 1702 || 1925 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Zmeinogorsk Coat of Arms.jpg|20px]] || [[Zmeinogorska]] || ''Змеиногорск'' || 10617 || 1736 || 1952 || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:RUS Знаменск COA.gif|20px]] || [[Znamenska]] || ''Знаменск'' || 27021 || 1948 || 1962 || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zubtsov (Tver oblast).png|20px]] || [[Zubcova]] || ''Зубцов'' || 6590 || 1216 || 1216 || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Zujevka]] || ''Зуевка'' || 10945 || 1898 || 1944 || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zvenigorod (Moscow oblast).png|20px]] || [[Zveņigoroda]] || ''Звенигород'' || 18183 || 1152 || 1781 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Zveņigova]] || ''Звенигово'' || 11729 || 1860 || 1974 || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zverevo (Rostov oblast).png|20px]] || [[Zvereva]] || ''Зверево'' || 20974 || 1819 || 1989 || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznodorozhny (Moscow oblast).png|20px]] || [[Žeļeznodorožnija]] || ''Железнодорожный'' || 146251 || 1861 || 1952 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznogorsk (Kursk oblast).png|20px]] || [[Žeļeznogorska (Kurskas apgabals)|Žeļeznogorska]] || ''Железногорск'' || 97601 || 1957 || 1962 || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznogorsk.svg|20px]] || [[Žeļeznogorska (Krasnojarskas novads)|Žeļeznogorska]] || ''Железногорск'' || 84930 || 1950 || 1954 || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Zhelegorsk ilimski gerb.png|20px]] || [[Žeļeznogorska-Iļimska]] || ''Железногорск-Илимский'' || 24505 || 1948 || 1965 || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznovodsk (Stavropol kray).png|20px]] || [[Žeļeznovodska]] || ''Железноводск'' || 24438 || 1810 || 1917 || [[Stavropoles novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zherdevka (Tambov oblast).png|20px]] || [[Žerdevka]] || ''Жердевка'' || 14748 || 1745 || 1954 || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zhigulyovsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Žiguļovska]] || ''Жигулёвск'' || 55559 || 1949 || 1952 || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Г Жирновск герб.jpg|20px]] || [[Žirnovska]] || ''Жирновск'' || 16414 || 18. gadsimts || 1958 || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zhizdra (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Žizdra]] || ''Жиздра'' || 5433 || 1146 || 1777 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zhukov (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Žukova (pilsēta)|Žukova]] || ''Жуков'' || 12014 || 17. gadsimts || 1996 || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб города Жуковка.jpg|20px]] || [[Žukovka]] || ''Жуковка'' || 17376 || 1867 || 1962 || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Жуковского (города Московской области).svg|20px]] || [[Žukovska]] || ''Жуковский'' || 107552 ||  || 1947 || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|}

=== ''Krimas federālais apgabals'' ===
Šīs 17 [[pilsēta]]s ''de iure'' atrodas [[Ukraina|Ukrainā]], neraugoties uz izmaiņām, kas veiktas pēc [[Krimas okupācija]]s.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]])&lt;/small&gt;!!Nosaukums&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[krievu valoda|krievu valodā]])&lt;/small&gt; !! Dibināta !! Pilsētas&lt;br /&gt;tiesības no !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref&gt;Krimas (Ukrainas) iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014. gada 30. aprīlis) http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/index.asp {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140924041031/http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/index.asp |date={{dat|2014|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Administratīvā vienība
|-
| [[Attēls:COA Alupka, Yaltynska, Crimea.svg|25px]] || [[Alupka]] || ''Алýпка'' || ''Алупка'' || 8528 || || || [[Krimas Republika]] 
|- 
| [[Attēls:Coat of Arms of Alushta.png|25px]] || [[Alušta]] || ''Алушта'' || ''Алушта'' || 28295 || 6. gadsimts || 1902 || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Armiansk, Krym.svg|25px]] || [[Armjanska]] || ''Армянськ'' || ''Армянск'' || 22286 || 1736 || 1993 || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Bakhchysarai.svg|25px]] || [[Bahčisaraja]] || ''Бахчисарáй'' || ''Бахчисарай'' || 26651 || 1532 || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Bilohirsk, Krym.svg|25px]] || [[Bilohirska]] || ''Білогірськ'' || ''Белогорск'' || 18252 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:UHT Dzhankoi.svg|25px]] || [[Džankoja]] || ''Джанкой'' || ''Джанкой'' || 35260 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:UHT Yevpatoriia, Crimea, Ukraine.svg|25px]] || [[Eipatorija]] || ''Євпаторія'' || ''Евпатория'' || 107040 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:Feodosiya coat of arms.svg|25px]] || [[Feodosija]] || ''Феодосія'' || ''Феодосия'' || 69040 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Yalta, Krym.svg|25px]] || [[Jalta]] || ''Ялта'' || ''Ялта'' || 78200 || 1154 || 1838 || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:Kerch coat.svg|25px]] || [[Kerča]] || ''Керч'' || ''Керчь'' || 145920 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Krasnoperekopsk.svg|25px]] || [[Krasnoperekopska]] || ''Красноперекопськ'' || ''Красноперекопск'' || 29560 || 1932 || 1966 || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Saky, Crimea, Ukraine.svg|25px]] || [[Saki]] || ''Саки'' || ''Саки'' || 22503 || || 1952 || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA of Sevastopol.svg|25px]] || [[Sevastopole]] || ''Севастополь'' || ''Севастополь'' || 348513  || || 1783 || [[Sevastopole]] 
|-
| [[Attēls:COA Simferopol.svg|25px]] || [[Simferopole]] || ''Сімферополь'' || ''Симферополь'' || 330500 || 1508 || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:St krmd s.png|25px]] || [[Starijkrima]] || ''Старий Крим'' || ''Старый Крым'' || 9478 || || || [[Krimas Republika]]
|-
||| [[Sudaka]] || ''Судак'' || ''Судак'' || 15532 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Shcholkine.svg|25px]] || [[Ščolkine]] || ''Щолкіне'' || ''Щёлкино'' || 11169 || 1978 || || [[Krimas Republika]]
|}

== Karte ==
Šajā kartē norādītas 50 lielākās Krievijas Federācijas pilsētas (ņemot vērā 2014. gada iedz.sk.) atrašanās vietas
{{VietasKarte+|Krievija|width=1100 |float=center|caption = [[Krievijas Federācija]]s 50 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta)|
|places =
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.75|long=37.616667|position = top |label='''[[Maskava]]'''}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=59.95|long=30.316667|position = top |label=[[Sanktpēterburga]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.016667|long=82.916667|position = left |label=[[Novosibirska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.833333|long=60.583333|position = right |label=[[Jekaterinburga]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.3112|long=43.9308|position = right |label=[[Ņižņijnovgoroda]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=  55.790833|long= 49.114444|position = left |label=[[Kazaņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.183333|long=50.116667|position = bottom |label=[[Samara]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.162222|long=61.403056|position = bottom |label=[[Čeļabinska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.966667|long=73.383333|position = top |label=[[Omska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=47.240556|long=39.710556|position = top |label=[[Rostova pie Donas]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.733333|long=55.966667|position = right |label=[[Ufa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=58.013889|long=56.248889|position = right |label=[[Perma]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=48.701|long= 44.4996|position = right |label=[[Volgograda]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.671667|long= 39.210556|position = bottom |label=[[Voroņeža]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.533333|long=46|position = left |label=[[Saratova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=45.033333|long=38.983333|position = right |label=[[Krasnodara]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.516667|long=49.416667|position = left |label=[[Toljati]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=  57.15|long= 65.533333|position = right |label=[[Tjumeņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.85|long= 53.216667|position = left |label=[[Iževska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.346944|long=83.776944|position = left |label=[[Barnaula]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.316667|long= 48.366667|position = left |label=[[Uļjanovska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=52.283333|long=104.3|position = top |label=[[Irkutska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=43.116667|long=131.9|position = top |label=[[Vladivostoka]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=57.616667|long=39.85|position = right |label=[[Jaroslavļa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=48.483333|long=135.066667|position = top |label=[[Habarovska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=42.966667|long=47.483333|position = top |label=[[Mahačkala]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.766667|long=55.1|position = top |label=[[Orenburga]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.488611|long= 84.952222|position = top |label=[[Tomska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.733333|long=87.083333|position = right |label=[[Novokuzņecka]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.354167|long=86.089722|position = right  |label=[[Kemerova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=46.333333|long=48.033333|position = top |label=[[Astrahaņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.616667|long=39.716667|position = left |label=[[Rjazaņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.701|long= 52.333333|position = bottom |label=[[Naberežnije Čelni|Naberežnije&lt;br /&gt;Čelni]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.2|long=45|position = left |label=[[Penza]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=52.616667|long=39.6|position = right |label=[[Ļipecka]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.21|long= 37.616667|position = left |label=[[Tula]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=58.6|long=49.65|position = right |label=[[Kirova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.116667|long=47.233333|position = right |label=[[Čeboksari]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.716667|long= 20.5|position = top |label=[[Karaļauči|Kaļiņingrada]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.716667|long=36.183333|position = left |label=[[Kurska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.833333|long=107.616667|position = bottom |label=[[Ulanude]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=45.033333|long=41.966667|position = right |label=[[Stavropole]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.383333|long=59.033333|position = bottom |label=[[Magņitogorska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.857778|long= 35.921667|position = top |label=[[Tvera]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=57|long=40.983333|position = right |label=[[Ivanova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.25|long=34.366667|position = left |label=[[Brjanska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=43.585278|long=39.720278|position = bottom |label=[[Soči]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=50.6|long=36.6|position = left |label=[[Belgoroda]]}}
{{VietasKarte~|Krasnojarskas novads|lat=56|long=92.833333|position = right |label=[[Krasnojarska]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Krievijas Federācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014. gada 1. janvāris)
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer= 
|Attēls:Kutuzov Avenue.jpg|1. — [[Maskava]] ([[Krievija]]s [[galvaspilsēta]])
|File:Petersburg Nikolskiy from Sowjetskaja Hotel.jpg|2. — [[Sanktpēterburga]]
|File:СГУПС.jpg|3. — [[Novosibirska]]
|File:Вид на городской пруд.jpg|4. — [[Jekaterinburga]]
|File:Рождественская церковь, ночной вид на Стрелку.JPG|5. — [[Ņižņijnovgoroda]]
|File:Kazan cityscape.jpg|6. — [[Kazaņa]]
|File:Samara 003.jpg|7. — [[Samara]]
|File:Kirova Street, Chelyabinsk.jpg|8. — [[Čeļabinska]]
|File:Omsk Tarskaya street.jpg|9. — [[Omska]]
|File:Rostov-on-don skyline.jpg|10. — [[Rostova pie Donas]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}
{{Āzijas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Krievijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>mx1wt5yy2i5kujvrfl5ksy5n0f5zi2f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>26. marts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>11792</id>
    <revision>
      <id>4445834</id>
      <parentid>4415463</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:32:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4445834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9603" sha1="1whw96s7huy2sshfw2nta3wtnidlwqb" xml:space="preserve">'''26. marts''' ir gada 85. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (86. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 280 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Eiženija]], [[Ženija]]

== Notikumi ==
* [[1027. gads]] — [[Konrāds II Salietis]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru.
* [[1287. gads]] — norisinājās [[Garozas kauja]].
* [[1800. gads]] —  britu kuģa ''Reliance'' kapteinis Henrijs Voterhauss atklāja [[Antipodu salas]].
* [[1812. gads]] — zemestrīce iznīcināja [[Karakasa|Karakasu]] [[Venecuēla|Venecuēlā]].
* [[1817. gads]] — [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] atcēla dzimtbūšanu.
* [[1913. gads]] — [[Balkānu kari|Balkānu karš]]: [[Bulgārija]]s spēki ieņēma [[Edirne|Adrianopoli]].
* [[1926. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista pasaulē pirmā [[šķidrā raķešdegviela|šķidrās degvielas]] [[raķete]], kuru konstruējis [[Roberts Godards]].
* [[1937. gads]] — [[Kazahijas PSR]] valdība apstiprināja [[Kazahijas PSR ģerbonis|Kazahijas PSR ģerboni]] par republikas simbolu.
* [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnē]] [[Polija|Polijā]] nokļuva pirmās ieslodzītās sievietes.
* [[1958. gads]] — [[Explorer programma|''Explorer'' programma]]: palaists ASV pavadonis ''[[Explorer 3]]''.
* [[1959. gads]] — [[Džērsija|Džērsijā]] atklāts [[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] izveidotais [[Darela savvaļas parks|Darela zooloģiskais dārzs]].
* [[1971. gads]] — [[Austrumpakistāna]] pasludināja neatkarību no [[Pakistāna]]s un izveidoja [[Bangladeša|Bangladešas Tautas Republiku]], kā rezultātā sākās [[Bangladešas atbrīvošanas karš]].
* [[1975. gads]] — stājās spēkā [[Bioloģisko ieroču konvencija]].
* [[1985. gads]] — [[Karalienes Modas Zeme|Karalienes Modas Zemē]] izveidota [[Japāna]]s [[polārstacija]] [[Asuka]].
* [[1995. gads]] — stājās spēkā [[Šengenas līgums]].
* [[1996. gads]] — [[Pasaules valūtas fonds]] apstiprināja 10,2 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] lielu aizdevumu [[Krievija]]i. 
* [[2000. gads]] — prezidenta vēlēšanās Krievijā uzvarēja [[Vladimirs Putins]].
* [[2006. gads]] — [[Mjanma]]s militārā vadība oficiāli paziņoja, ka galvaspilsēta ir pārvietota no [[Jangona]]s uz [[Nepjido]].
* [[2007. gads]]
** 6,9 balles stiprā zemestrīcē Japānā, [[Išikavas province|Išikavas provincē]], dzīvību zaudēja viens, bet ievainoti vismaz 193 cilvēki.
** ''[[Heaven's Gate (sekta)|Heaven's Gate]]'' reliģiskās sektas sekotāji izdarīja masu pašnāvību.
** gāzes balona eksplozijas rezultātā kādā Rīgas kafejnīcā ([[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] ēkā Vecrīgā) bojā gāja divas sievietes.
* [[2011. gads]] — [[Kanāda]]s ģenerālgubernators [[Deivids Džonstons]] atlaida parlamentu.
* [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''COVID-19'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits sasniedza {{sk|500000}},  apstiprināti gandrīz {{sk|23000}} nāves gadījumi; ASV saslimušo skaits ({{sk|81321}}) pārspēja Ķīnu un Itāliju.

=== Kultūra ===
* [[2010. gads|2010]]. — izdots [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] koncertalbums ''[[Sticky &amp; Sweet Tour (albums)|Sticky &amp; Sweet Tour]]''

== Dzimuši ==
* [[1516. gads]] — [[Konrāds Gesners]] (''Conrad Gessner''), Šveices biologs (miris 1565. gadā)
* [[1854. gads]] — [[Moriss Lekoks]] (''Maurice Lecoq''), franču sporta šāvējs (miris 1925. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Andrē Prevo]] (''André Prévost''), franču tenisists (miris 1919. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Roberts Frosts]] (''Robert Frost''), amerikāņu dzejnieks (miris 1963. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Oskars Greguārs]] (''Oscar Grégoire''), beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1947. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Diksons Bordmens]] (''Dixon Boardman''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1954. gadā)
* [[1883. gads]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||3|14}}) — [[Oskars Dankers]], latviešu ģenerālis (miris 1965. gadā)
* [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] — [[Kārlis Lobe]], latviešu pulkvežleitnants (miris 1985. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Alans Džons Persivals Teilors]] (''Alan John Percivale Taylor''), britu vēsturnieks (miris 1990. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''), amerikāņu dramaturgs (miris 1983. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Stērlings Heidens]] (''Sterling Hayden''), amerikāņu aktieris un rakstnieks (miris 1986. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Alans Ārkins]] (''Alan Arkin''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (miris 2023. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris
* [[1941. gads]]:
** [[Ričards Dokinss]] (''Richard Dawkins''), britu biologs
** [[Rasma Garne]], latviešu aktrise (mirusi 2024. gadā)
** [[Marga Spertāle]], latviešu kostīmmāksliniece
* [[1944. gads]] — [[Daiena Rosa]] (''Diana Ross''), amerikāņu dziedātāja
* [[1948. gads]] — [[Stīvens Tailers]] (''Steven Tyler''), amerikāņu dziedātājs
* [[1950. gads]] — [[Mārtins Šorts]] (''Martin Short''), Kanādas komiķis
* [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Jānis Paukštello]], latviešu aktieris un dziedātājs
* [[1955. gads]] — [[Aleksandrs Etkinds]] (''Александр Эткинд'', ''Alexander Etkind''), vēsturnieks, kultūras teorētiķis un literatūrzinātnieks
* [[1958. gads]] — [[Alars Kariss]] (''Alar Karis''), igauņu biologs un ierēdnis
* [[1959. gads]] — [[Ketrina Kīnera]] (''Catherine Keener''), amerikāņu aktrise
* [[1961. gads]] — [[Viljams Heigs]] (''William Hague''), britu politiķis
* [[1962. gads]]:
** [[Juris Kroičs]], latviešu bundzinieks (miris 2025. gadā)
** [[Džons Stoktons]] (''John Stockton''), amerikāņu basketbolists
** [[Sāra Malalija]] (''Sarah Mullally''), anglikāņu bīskape
* [[1964. gads]] — [[Ulfs Sāmuelsons]] (''Ulf Samuelsson''), zviedru hokejists
* [[1966. gads]] — [[Maikls Imperioli]] (''Michael Imperioli''), amerikāņu aktieris
* [[1970. gads]] — [[Mārtins Makdona]] (''Martin McDonagh''), angļu dramaturgs un kinorežisors
* [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Vinets Veldre]], Latvijas politiķis
* [[1972. gads]] — [[Leslija Manna]] (''Leslie Mann''), amerikāņu aktrise
* [[1973. gads]] — [[Lerijs Peidžs]] (''Larry Page''), amerikāņu datorzinātnieks un uzņēmējs
* [[1979. gads]] — [[Niklass Pēšons]] (''Niklas Persson''), zviedru hokejists
* [[1981. gads]] — [[Daniss Zaripovs]] (''Данис Зарипов''), Krievijas tatāru hokejists
* [[1982. gads]] — [[Mikels Arteta]] (''Mikel Arteta''), spāņu futbolists un treneris
* [[1983. gads]] — [[Tēmu Lasila]] (''Teemu Lassila''), somu hokejists, vārtsargs
* [[1984. gads]] — [[Džimijs Hauards]] (''Jimmy Howard''), amerikāņu hokejists, vārtsargs
* [[1985. gads]] — [[Kīra Naitlija]] (''Keira Knightley''), angļu aktrise un modele
* [[2000. gads]] — [[Saliss Abduls Sameds]] (''Salis Abdul Samed''), Ganas futbolists

== Miruši ==
* [[1287. gads]] — [[Villekens fon Endorps]], Livonijas ordeņa mestrs (dzimšanas gads nav zināms)
* [[1804. gads]] — [[Volfgangs fon Kempelens]] (''Wolfgang von Kempelen''), Austrijas izgudrotājs (dzimis 1734. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Teodors Grothuss]] (''Theodor Grotthuß''), vācbaltiešu dabaszinātnieks (dzimis 1785. gadā)
* [[1827. gads]] — [[Ludvigs van Bēthovens]] (''Ludwig van Beethoven''), vācu komponists (dzimis 1770. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Florians Cenova]] (''Florian Cenôwa''), kašūbu sabiedrisks darbinieks (dzimis 1817. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Volts Vitmens]] (''Walter Whitman''), amerikāņu dzejnieks (dzimis 1819. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Sesils Rodss]] (''Cecil Rhodes''), angļu uzņēmējs un politiķis (dzimis 1853. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Cezars Kiī]] (''Цезарь Антонович Кюи''), krievu komponists (dzimis 1835. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Sāra Bernāra]] (''Sarah Bernhardt''), franču aktrise (dzimusi 1844. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Ivars Smilga]], latviešu marksists un profesionālais revolucionārs (dzimis 1892. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Spiridons Luiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Deivids Loids Džordžs]] (''David Lloyd George''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Eduārs Erio]] (''Édouard Herriot''), franču politiķis (dzimis 1872. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Rolāns Barts]] (''Roland Barthes''), franču filozofs (dzimis 1915. gadā)
* [[1989. gads]] — [[Māris Liepa]], latviešu baletdejotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[1990. gads]] — [[Bruno Kalniņš]], latviešu politiķis, sociāldemokrāts (dzimis 1899. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Eazy-E]], amerikāņu reperis (dzimis 1963. gadā)
* [[2000. gads]] — [[Alekss Komforts]] (''Alex Comfort''), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
* [[2010. gads]] — [[Kazimirs Špoģis]], lauksaimnieks un politiķis (dzimis 1927. gadā)
* [[2011. gads]]:
** [[Pols Berans]] (''Paul Baran''), amerikāņu inženieris (dzimis 1926. gadā)
** [[Diāna Vinna Džonsa]] (''Diana Wynne Jones''), britu rakstniece (dzimusi 1934. gadā)

== Brīvdienas un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Bangladeša]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Marts]]</text>
      <sha1>1whw96s7huy2sshfw2nta3wtnidlwqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvards Grīgs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14341</id>
    <revision>
      <id>4445947</id>
      <parentid>4215058</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:10:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18800-22</username>
        <id>143268</id>
      </contributor>
      <comment>Precizēts Dāņu komponista Nils Gāde vārda latviskojums</comment>
      <origin>4445947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9337" sha1="ik7o3vwrm9iulkbqg9leiw4txlam9m3" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|             platums = 
|               vārds = Edvards Grīgs
|          vārds_orig = ''Edvard Hagerup Grieg''
|              attēls = Eilif Peterssen-Edvard Grieg 1891.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1843
|          dz_mēnesis = 6
|            dz_diena = 15 
|            dz_vieta = [[File:Norge-Unionsflagg-1844.svg|20px]] [[Bergena]], [[Zviedrija-Norvēģija]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1907
|           m_mēnesis = 9
|             m_diena = 4
|             m_vieta = {{vieta|Norvēģija|Bergena}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = norvēģis
|             dzimums = V
|            paraksts = 
|               stils = [[Romantisms]]
|               žanrs = 
|             tehnika = 
|               grupa = 
|            mācījies = Leipcigas konservatorija
|           skolotāji = 
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
{{Citas nozīmes|komponistu un pianistu|Grīgs|Grīgs}}
'''Edvards Hāgerups Grīgs''' (''Edvard Hagerup Grieg'', dzimis {{dat|1843|6|15}} [[Bergena|Bergenā]], miris {{dat|1907|9|4}} Bergenā) bija [[Norvēģija|norvēģu]] komponists un pianists. [[Nacionālais romantisms|Nacionālā romantisma]] pārstāvis. Pazīstamākie darbi - [[Grīga klavierkoncerts]], mūzika [[Henriks Ibsens|Ibsena]] lugai [[Pērs Gints]] un &quot;Liriskie skaņdarbi&quot; (''Lyriske stykker'') klavierēm.

== Biogrāfija ==
Dzimis Bergenā muzikālā ģimenē. Viņa vecāki bija Aleksandrs Grīgs (1806-1875), tirgotājs, un Džesīna Judīte Hagerupa (1814-1875), mūzikas skolotāja.&lt;ref name=nbl&gt;{{cite encyclopedia |title=Edvard Grieg |first=Finn  |last=Benestad|authorlink=Finn Benestad |encyclopedia=Norsk biografisk leksikon |editor=Helle, Knut |publisher=Kunnskapsforlaget|location=Oslo|url=http://www.snl.no/.nbl_biografi/Edvard_Grieg/utdypning |language=Norwegian|accessdate=10 September 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Benestad; Schjelderup-Ebbe (1990) [1980]. pp. 25–28&lt;/ref&gt; Uzvārds ir skotu izcelsmes. Pēc Cullodena kaujas 1746. gadā, Grīga vecvectēvs Aleksandrs Grīgs&lt;ref name=grove&gt;Nils Grinde. [http://www.oxfordmusiconline.com/subscriber/article/grove/music/11757 &quot;Grieg, Edvard&quot;], Grove Music Online, Oxford Music Online, Oxford University Press, accessed 11 November 2013 {{subscription}}&lt;/ref&gt; plaši ceļoja, apmetās [[Norvēģija|Norvēģijā]] ap [[1770]]. gadu un izveidoja biznesa intereses Bergenā.

Edvards Grīgs tika uzaudzināts mūzikas vidē. Viņa māte bija viņa pirmā klavieru skolotāja un mācīja viņam spēlēt klavieres sešu gadu vecumā. Grīgs mācījās dažādās skolās.&lt;ref&gt;Robert Layton. ''Grieg''. (London: Omnibus Press, 1998). 18.&lt;/ref&gt;

Kad Edvardam bija 15 gadu, ģimenes draugs [[Ūle Bulls]] pierunāja vecākus sūtīt Edvardu mācīties mūziku uz [[Leipciga]]s konservatoriju. Bulla brālis bija precējies ar Grīga tanti.

Grīgs tika uzņemts konservatorijā, mācījās spēlēt [[klavieres]] un baudīja daudzus koncertus, kas notika Leipcigā. Viņam nepatika konservatorijas mācību kursa disciplīna. Izņēmums bija [[Ērģeles|ērģeļu]] stundas, kas bija obligātas klavieru studentiem. [[1860]]. gada pavasarī viņš pārcieta dzīvībai bīstamu [[Plauša|plaušu]] slimību, pleirītu un [[Tuberkuloze|tuberkulozi]]. Visu viņa dzīvi iznīcinātā kreisā plauša ietekmēja Grīga veselību un viņa mugurkaula krūšu daļas bija sakropļotas. Viņš cieta no daudzām elpceļu infekcijām, un visbeidzot no kombinētas plaušu un sirds mazspējas. Grīgs vairākas reizes apmeklēja Spa un [[sanatorija]]s gan [[Norvēģija|Norvēģijā]], gan ārvalstīs. Vairāki no viņa ārstiem kļuva par viņa personīgajiem draugiem.&lt;ref&gt;Laerum OD. Edvard Grieg's health and his physicians. Tidsskr Nor Laegeforen. 1993 Dec 10;113(30):3750-3 {{PMID|8278965}}&lt;/ref&gt;

[[1861]]. gadā Grīgs debitēja kā koncerta pianists Kārlshamnā, [[Zviedrija|Zviedrijā]]. [[1862]]. gadā viņš pabeidza savas mācības Leipcigā un rīkoja savu pirmo koncertu savā dzimtajā pilsētā.

[[1863]]. gadā Grīgs devās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]] un nodzīvoja tur 3 gadus. Viņš satika Dānijas komponistus J.P.E Hartmani un Nilu Gādi. Viņš  arī satika savu kolēģi, norvēģu komponistu, [[Rikards Nordroks|Rikardu Nordroku]] (Norvēģijas valsts himnas komponists), kurš kļuva par labu draugu un iedvesmas avotu. Nordroks nomira [[1866]]. gadā, un Grīgs viņam par godu sakomponēja bēru [[Maršs|maršu]].

[[1867]]. gada 11. jūnijā Grīgs apprecēja savu pirmo māsīcu, Niņu Hagerupu. Nākamajā gadā piedzima viņu vienīgais bērns — Aleksandra. Aleksandra nomira [[1869]]. gadā no [[Meningīts|meningīta]]. [[1868]]. gada vasarā Grīgs uzrakstīja savu pirmo klavierkoncertu A minorā, kamēr viņš bija brīvdienās, Dānijā. Edmunds Nūperts šim klavierkoncertam veica pirmatskaņojumu [[1869]]. gada 3. aprīlī, Kazino teātrī, Kopenhāgenā.

[[1868]]. gadā [[Ferencs Lists]], kurš vēl nebija saticis Grīgu, uzrakstīja viņam atsauksmi uz Norvēģijas Izglītības ministriju un Grīgs ieguva ceļojumu dotāciju. Abi komponisti tikās [[Roma|Romā]] [[1870]]. gadā. Grīga pirmajā vizītē viņi klausijās Grīga pirmo [[Vijole|vijoļu]] [[Sonāte|sonāti]], kas Listam patika. Uz savu otro vizīti, aprīlī, Grīgs paņēma līdzi sava klavierkoncerta manuskriptu, kuru Lists pārlasīja. Lista atveidojums deva lielu iespaidu viņa auditorijai, lai gan Lists maigi norādīja, ka Grīga spēlējis pirmo noti pārāk ātri. Lists arī deva Grīgam dažus padomus par instrumentāciju.

No [[1874]]. līdz [[1876]]. gadam Grīgs komponēja mūziku [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]] lugas [[Pērs Gints]] pirmizrādei.

Grīgam bija ciešas saites ar Bergenas filharmonisko orķestri un viņš vēlāk kļuva par orķestra mūzikas direktoru no [[1880]]. līdz [[1882]]. gadam. [[1888]]. gadā Grīgs tikās ar komponistu [[Pēteris Čaikovskis|Pēteri Čaikovski]] Leipcigā. Čaikovskis bija augstās domās par Grīga mūziku, slavēja tās skaistumu, oriģinalitāti un siltumu.&lt;ref name=kenn&gt;{{tīmekļa atsauce
 |title       = Piano Concerto in A minor, Op. 16
 |url         = http://www.kennedy-center.org/calendar/index.cfm?fuseaction=composition&amp;composition_id=2131
 |author      = Richard Freed
 |accessdate  = 11 October 2006
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20061101192808/http://www.kennedy-center.org/calendar/index.cfm?fuseaction=composition&amp;composition_id=2131
 |archivedate = {{dat|2006|11|01||bez}}
}}&lt;/ref&gt;
Grīgam tika piešķirti divi doktora grādi, pirmo viņš ieguva no [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātes]] [[1894]]. gadā un otro no [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātes]] [[1906]]. gadā.&lt;ref&gt;Carley, Lionel. &quot;Preface.&quot; Preface. Edvard Grieg in England. N.p.: Boydell, 2006. Xi. Google Books. Web. 01 June 2014.&lt;/ref&gt;

Norvēģijas valdība piešķīra viņam pensiju. [[1903]]. gada pavasarī Grīgs izveidoja deviņas [[skaņuplate]]s ar savu klaviermūziku [[Parīze|Parīzē]]; visi šie vēsturiskie diski ir pārreģistrēti gan [[Plates|platēs]], gan [[Kompaktdisks|CD]].

[[1906]]. gadā viņš tikās ar komponistu un pianistu Persiju Greingeru [[Londona|Londonā]]. Greingers bija Grīga mūzikas cienītājs un spēcīga empātija tika ātri izveidota. [[1907]]. gada intervijā Grīgs paziņoja: &quot;Es esmu uzrakstījis norvēģu Zemnieku Dejas, ko neviens manā valstī nevar nospēlēt, un te nāk tas austrālietis, kurš to nospēlē tā kā to vajag nospēlēt! Viņš ir ģēnijs, ka mēs skandināvi nevaram darīt neko citu, izņemot mīlēt.&quot;&lt;ref&gt;John Bird, ''Percy Grainger '', Oxford University Press, 1999, P. 133-134.&lt;/ref&gt;

Edvards Grīgs nomira vasaras beigās [[1907]]. gadā, 64 gadu vecumā, pēc ilgstošas ​​slimības. Viņa pēdējie vārdi bija: &quot;Nu, ja tā vajag.&quot; Bēres izraisīja starp 30 000 un 40 000 cilvēkiem iziet ārā uz ielas viņa dzimtajā pilsētā par godu viņam. Pēc viņa vēlēšanās bērēs spēlēja viņa paša bēru Maršu Rikarda Nordroka piemiņai, kuru diriģēja viņa draugs Johans Halvorsens, kurš bija precējies ar Grīga brāļameitu. Tika spēlēta arī [[Frideriks Šopēns|Šopēna]] 2. klaviersonāte. Grīgs tika kremēts un viņa pelni tika aprakti kalnu kapenēs netālu no viņa mājām, Troldhaugenā. Viņa sievas pelni vēlāk tika aprakti kopā ar viņa pelniem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Edvard Grieg|Edvards Grīgs}}
* https://web.archive.org/web/20161109124416/http://www.troldhaugen.no/ - E.Grīga memoriālais muzejs Bergenā (četrās valodās)
* https://web.archive.org/web/20050830070916/http://home.online.no/~trold/griegopus.htm - Darbu saraksts (norvēģiski un angliski)
* https://web.archive.org/web/20051214011056/http://www.mnc.net/norway/GRIEG.HTM - E.Grīga biogrāfija (angliski)

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grigs, Edvards}}
[[Kategorija:1843. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1907. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Norvēģu komponisti]]
[[Kategorija:Pianisti]]
[[Kategorija:Romantisma komponisti]]
[[Kategorija:Vestlannē dzimušie]]</text>
      <sha1>ik7o3vwrm9iulkbqg9leiw4txlam9m3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14446</id>
    <revision>
      <id>4445654</id>
      <parentid>4213070</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18583-92</username>
        <id>143225</id>
      </contributor>
      <origin>4445654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="747" sha1="guu1wz05v1et5rikwil9iagp2tl3jqb" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|krītu - iezi|krīts (nozīmju atdalīšana)|krīts}}
[[Krīts|VLAD LOX]] ir mīksts, balts [[nogulumiezis]]. Tas sastāv galvenokārt no vāji cementēta [[kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]] - [[kaļķakmens]]. 

[[Latvija|Latvijā]] krīts lielā daudzumā nav sastopams. Tas ir sastopams tikai kā atsevišķi ieslēgumi [[māli|mālos]].

Krītu tā dabiskā baltā [[pigments|pigmenta]] dēļ jau kopš seniem laikiem izmanto krīta krāsu izgatavošanai. [[Tēfeles krīts|Tāfeles krītu]] mūsdienās bieži vien izgatavo no [[ģipsis|ģipša]], lai arī var lietot arī krītu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeoloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nogulumieži]]</text>
      <sha1>guu1wz05v1et5rikwil9iagp2tl3jqb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445655</id>
      <parentid>4445654</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:13:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18404-28</username>
        <id>143226</id>
      </contributor>
      <comment>karina poleži nam jaica</comment>
      <origin>4445655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="772" sha1="3v3i1hzbdlk9gvxanx22clmjdjcp43e" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|krītu - iezi|krīts (nozīmju atdalīšana)|krīts}}
[[Krīts|VLAD LOX]] ir mīksts, balts [[nogulumiezis]]. Tas sastāv galvenokārt no vāji cementēta [[kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]] - [[kaļķakmens]]. Karina poleži nam jaica 

[[Latvija|Latvijā]] krīts lielā daudzumā nav sastopams. Tas ir sastopams tikai kā atsevišķi ieslēgumi [[māli|mālos]].

Krītu tā dabiskā baltā [[pigments|pigmenta]] dēļ jau kopš seniem laikiem izmanto krīta krāsu izgatavošanai. [[Tēfeles krīts|Tāfeles krītu]] mūsdienās bieži vien izgatavo no [[ģipsis|ģipša]], lai arī var lietot arī krītu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeoloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nogulumieži]]</text>
      <sha1>3v3i1hzbdlk9gvxanx22clmjdjcp43e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445657</id>
      <parentid>4445655</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:15:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4445654|4445654]] until [[Special:Diff/4445655|4445655]]</comment>
      <origin>4445657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="738" sha1="6psrpwolx6tttji937qeaj4j7rk4hzv" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|krītu - iezi|krīts (nozīmju atdalīšana)|krīts}}
[[Krīts]] ir mīksts, balts [[nogulumiezis]]. Tas sastāv galvenokārt no vāji cementēta [[kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]] - [[kaļķakmens]]. 

[[Latvija|Latvijā]] krīts lielā daudzumā nav sastopams. Tas ir sastopams tikai kā atsevišķi ieslēgumi [[māli|mālos]].

Krītu tā dabiskā baltā [[pigments|pigmenta]] dēļ jau kopš seniem laikiem izmanto krīta krāsu izgatavošanai. [[Tēfeles krīts|Tāfeles krītu]] mūsdienās bieži vien izgatavo no [[ģipsis|ģipša]], lai arī var lietot arī krītu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeoloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nogulumieži]]</text>
      <sha1>6psrpwolx6tttji937qeaj4j7rk4hzv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4445836</id>
      <parentid>4445502</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:34:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4445836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="370210" sha1="1bucwk5aqasraeconnrwo14yp1gb1tu" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]] &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>1bucwk5aqasraeconnrwo14yp1gb1tu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445838</id>
      <parentid>4445836</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4445838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="370217" sha1="93x7gsmb2iyi2tmsnjbtvrmtfkrfs5m" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>93x7gsmb2iyi2tmsnjbtvrmtfkrfs5m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445885</id>
      <parentid>4445838</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T02:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4445885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="370200" sha1="9fddn5ty8aa4jyhnts0k9gqz3o2e5pq" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>9fddn5ty8aa4jyhnts0k9gqz3o2e5pq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445917</id>
      <parentid>4445885</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:48:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4445917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="370421" sha1="ivx157pq9q5a2wb3x581dz8qfp2bqr0" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ivx157pq9q5a2wb3x581dz8qfp2bqr0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vepri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17702</id>
    <revision>
      <id>4445921</id>
      <parentid>2382337</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3401" sha1="pzxkyf5de2mejbdt5vcq9ioo99t5bpo" xml:space="preserve">{{cita nozīme|miestu Lietuvā|ciemu Latvijā|Vepri (ciems)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Vepri
| official_name = ''Vepriai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Vepriai from the lake.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Vepru baznīca
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Ukmerģes rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = Viļņas apriņķis
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Vepru seņūnija]]
| established_title3 = 
| established_date3 = 
| area_total_km2 =1.5
| population_as_of = 2021
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  458
| population_density_km2 =auto 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 09 
| lats = 04 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 34
| longs = 23
| longEW = E
| elevation_m = 64
| website = 
}}
'''Vepri''' ({{val|lt|Vepriai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Miests atrodas 18 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Ukmerģe]]s, [[Šventoja]]s upes labajā krastā, pie Vepru ezera.

== Ģeoloģija ==
Vepri atrodas lielākā [[Meteorīta krāteris|meteorīta krātera]] teritorijā Lietuvā. Vepru krāteris ir aptuveni 8 km diametrā un 500 m dziļš (aizpildīts ar nogulumiežiem), un tas izveidojies pirms aptuveni 160 miljoniem gadu [[Jura (periods)|Juras periodā]]. Pašreizējais miesta reljefs un ezera ieplaka ir tiešas šī senā trieciena sekas.

== Vēsture ==
Vēstures avotos Vepri pirmo reizi minēti 1384. gadā Vartberges Hermaņa hronikā kā nocietinājums (pils) ''Weperen'', ko uzbrukuma laikā nopostīja [[Vācu ordenis]]. Viduslaikos Vepri piederēja dažādām muižnieku dzimtām, tostarp Ķesgailiem, Oginskiem un Tiškevičiem. 19. gadsimtā muiža kļuva par nozīmīgu vietējo saimniecisko centru.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Vepru muiža: saglabājies 19. gadsimtā celts muižas nams [[Klasicisms|klasicisma]] stilā, parks un vairākas saimniecības ēkas. Muižā savulaik darbojās lauksaimniecības skola.
* Vepru Sv. Jaunavas Marijas Rožukraņa karalienes baznīca: celta no 1903. līdz 1910. gadam neogotikas stilā.
* Vepru Kalvārijas: 1846. gadā izveidots Krusta ceļa komplekss ar 35 stacijām, kas ir viena no nozīmīgākajām katoļu svētceļojumu vietām Lietuvā. Tā stiepjas 5,5 km garumā apkārt pilsētiņai un ezeram.
* Vepru muzejs: iepazīstina ar novada vēsturi, krātera ģeoloģiju un vietējām tradīcijām.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pateicoties gleznainajai apkārtnei un ezeram, Vepri ir populāra atpūtas un tūrisma vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ukmerge.lt/ Ukmerģes rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>pzxkyf5de2mejbdt5vcq9ioo99t5bpo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karavadžo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21986</id>
    <revision>
      <id>4445856</id>
      <parentid>4407194</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:40:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <comment>→ File replacement: update to new version with better quality</comment>
      <origin>4445856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7895" sha1="2z0pe378j3iia7hqwle7ei878flyoys" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Karavadžo
| image = Bild-Ottavio Leoni, Caravaggio.jpg
| imagesize = 220px
| caption = Karavadžo portrets (autors — Otavio Leoni)
| birthname = Michelangelo Merisi da Caravaggio
| birthdate = {{dat|1571|9|29}}
| location = [[Milāna]], [[Habsburgu Spānija]]&lt;br /&gt;([[Lombardija]], {{ITA}})
| deathdate = {{dat|1610|7|18}} (39 gadu vecumā)
| deathplace = [[Portoerkole]], [[Toslānas lielhercogiste]]&lt;br /&gt;([[Groseto province]], [[Toskāna]], {{ITA}})
| nationality = [[itālis]]
| field = Glezniecība
| movement = Agrīnais [[Baroks]]
| famous works = 
}}

'''Mikelandželo Merīzi da Karavadžo''' (''Michelangelo Merisi da Caravaggio'', dzimis {{dat|1571|9|29}}, miris {{dat|1610|7|18}}) bija itāliešu mākslinieks, kuru nereti uzskata par pirmo nozīmīgo [[baroks|baroka]] pārstāvi. Daiļrades sākumposmā Karavadžo pamatā gleznoja [[klusā daba|klusās dabas]] un portretus, taču vēlāk kļuva par vienu no sava laika nozīmīgākajiem reliģisku gleznu autoriem. Karavadžo gleznoja [[tenebrisms|tenebrisma]] tehnikā, prasmīgi izmantojot ''[[chiaroscuro]]'' efektu. Viņa darbiem raksturīgs dabiskums, kas bija pretrunā ar tolaik populāro [[manierisms|manierismu]]. Starp nozīmīgākajiem Karavadžo darbiem jāmin &quot;Neticīgais Toms&quot;, &quot;Svētā Mateja aicinājums&quot;, &quot;Judīte un Holoferns&quot;, &quot;Madonna un čūska&quot;, &quot;Svētais Hieronīms&quot;, &quot;Narciss&quot;.

== Dzīve ==
=== Jaunība un Roma ===
Karavadžo bija Fermo Merīzi, Karavadžo marķīza arhitekta, dēls. 11 gadu vecumā viņš palika bez vecākiem un no 1584. līdz 1588. gadam bija gleznotāja Simones Petercano māceklis; pēc tam Karavadžo darbojās Karavadžo pilsētā. Ap 1590. gadu Karavadžo devās uz [[Roma|Romu]], kur iepazinās ar [[Lombardija]]s un [[Venēcija]]s mākslinieku darbiem. Pirmajos gados Karavadžo cieta no finansiālām grūtībām, strādāja pie dažādiem māksliniekiem, taču parasti ne ilgāk par dažiem mēnešiem. Apmēram 1595. gadā viņš nolēma darboties pamatā ar pats saviem darbiem, kurus pārdeva ar Maestro Valentino starpniecību. Karavadžo agrīnajos darbos pamatā atainoti pusaugu zēni (&quot;Zēns ar augļu grozu&quot;, 1593; &quot;Jaunais Bakhs&quot;, 1593); viņš gleznoja arī klusās dabas (&quot;Augļu grozs&quot;, 1596). Valentino parādīja Karavadžo darbus kardinālam Frančesko del Montem, kuram bija liela ietekme pāvesta galmā; drīz vien del Monte kļuva par mākslinieka patronu.
1597. gadā Karavadžo tika pasūtītas gleznas Kontarelli kapellai Francijas Sv. Luija (''San Luigi dei Francesi'') baznīcā Romā. Karavadžo uzgleznoja trīs lielizmēra gleznas par [[Svētais Matejs|Svētā Mateja]] dzīvi — &quot;Svētais Matejs un eņģelis&quot;, &quot;Svētā Mateja aicinājums&quot; un &quot;Svētā Mateja ciešanas&quot;. Gleznas bija skandalozi neparastas; no pirmās &quot;Svētā Mateja un eņģeļa&quot; versijas baznīca pat atteicās. Svētais darbā bija attēlots reālistiski, ar dabiskiem vaibstiem un vienkārša zemnieka ķermeni, kas nenorādīja uz viņa īpašo nozīmību. Visi darbi rada iespaidu, ka tēli atradušies tumsā, taču tos pēkšņi apspīdējusi gaisma no nezināma avota, radot spēcīgu dramatisku efektu. Pēc Kontarelli kapellas pasūtījuma izpildes Karavadžo tika uzskatīts par ievērojamu gleznotāju, ietekmīgu personu favorītu; viņš saņēma milzīgu daudzumu pasūtījumu. Pēc tam Karavadžo pamatā nodevās tieši reliģiskajai tematikai, atsakoties no klasiskās [[ikonogrāfija]]s, piešķirot tēliem dabiskumu un dramatismu. Starp nozīmīgākajiem šā laika Karavadžo darbiem jāmin &quot;Svētā Pētera krustā sišana&quot; (1601), &quot;Jaunavas nāve&quot; (1605—1606), no kuras [[karmelīti|karmelītu]] klosteris atteicās, jo Jaunava bija attēlota ar vienkāršiem, pat uzblīdušiem vaibstiem un atkailinātām kājām, un &quot;Madonna di Loreto&quot; (1603—1606), kas izraisīja skandālu, jo tajā bija attēloti skrandaini cilvēki ar basām, netīrām kājām. Pēc [[Rubenss|Rubensa]] ieteikuma &quot;Jaunavas nāvi&quot; 1607. gadā iegādājās [[Mantuja]]s hercogs.

=== Trimda un nāve ===
Karavadžo pēc dabas bija neatkarīgs un karstasinīgs, turklāt pēc Kontarelli kapellas pasūtījuma iemantojis arī konkurentu [[Skaudība|skaudību]], tāpēc viņam nereti gadījās konflikti ar likumu. Saskaņā ar laikabiedru vēstījumiem viņš vienmēr bijis gatavs iesaistīties kautiņā. 1601. gadā viņu apsūdzēja kareivja ievainošanā, 1603. gadā — uzbrukumā kādam māksliniekam, par ko viņš tika arī ieslodzīts cietumā, no kura viņu atbrīvoja tikai pēc [[Francija]]s vēstnieka iejaukšanās. 1604. gadā viņu apsūdzēja par Romas sargu apmētāšanu ar akmeņiem. 1605. gadā viņu arestēja par ieroču lietošanu, un vēlāk tajā pašā gadā viņam nācās no Romas bēgt, jo viņš, aizstāvot mīļāko, bija ievainojis cilvēku. Gada laikā Karavadžo atgriezās Romā, taču viņam nācās no tās bēgt vēlreiz, jo pēc strīda par tenisa mača rezultātiem viņš nogalināja Ranučo Tomazoni. Pats būdams ievainots, Karavadžo devās pie kāda Karavadžo marķīza radinieka, pēc tam turpināja bēguļot, līdz apmēram 1607. gadā sasniedza [[Neapole|Neapoli]], kur kādu laiku uzturējās un radīja tādus darbus kā &quot;Rožukroņa Madonna&quot; un &quot;Septiņus žēlastības darbus&quot; ''Monte della Misericordia'' kapellai.
Apmēram 1608. gadā Karavadžo devās uz [[Malta|Maltu]], kur uzgleznoja vairākus darbus, tostarp gleznu &quot;[[Galvas nociršana Jānim Kristītājam]]&quot; [[Valletas Svētā Jāņa līdzkatedrāle|Valletas Sv. Jāņa katedrālei]]. 1608. gada 14. jūlijā Karavadžo tika uzņemts [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas ordenī]], taču drīz no tā tika izslēgts un apcietināts. Karavadžo izbēga un devās uz [[Sirakūzas|Sirakūzām]], kur Sv. Lūcijas baznīcai uzgleznoja &quot;Svētās Lūcijas apbedīšanu&quot;. 1609. gadā viņš devās uz [[Mesīna|Mesīnu]], kur tapa &quot;Lācara augšāmcelšana no mirušajiem&quot; un &quot;Gani pielūdz Jēzu&quot;, tad — uz [[Palermo]]. Vēlāk pāvests Karavadžo apžēloja; apžēlošanas raksts gan pienāca tikai trīs dienas pēc Karavadžo nāves. 1609. gadā Karavadžo devās uz Neapoli, kur pie kādas iebraucamās vietas viņam uzbruka un viņš tika smagi ievainots. Pēc ilgstošas atlabšanas viņš devās uz Romu, taču, kad kuģis bija apstājies Palo, viņu apcietināja. Atbrīvots viņš secināja, ka kuģis, uz kura atradās visa viņa iedzīve, jau devies tālāk. Cenzdamies kuģi pārvert, viņš ieradās Portoerkolē, kur dažas dienas vēlāk nomira — iespējams, no [[pneimonija|plaušu karsoņa]].

== Karavadžisms ==
Karavadžo ietekme uz [[Eiropa]]s mākslu bija milzīga. Eiropā, it īpaši [[Itālija|Itālijā]], attīstījās karavadžisma kustība: karavadžisti no Karavadžo pārņēma ''[[chiaroscuro]]'' efekta lietojumu, reliģisku sižetu traktējumu u.tml.

Uzskata, ka no Karavadžo ietekmējušies [[Jans Vermērs]], [[Djego Velaskess]], [[Hosē de Rivera]], [[Rembrants]], [[Pīters Pauls Rubenss|Rubenss]], [[Žoržs de Latūrs]].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Boy with a Basket of Fruit-Caravaggio (1593).jpg|Zēns ar augļu grozu (1593)
Attēls:Madonna and Child with St. Anne-Caravaggio (c. 1605-6).jpg|Madonna ar čūsku (1606)
Attēls:Saint Jerome Writing-Caravaggio (1605-6).jpg|[[Svētais Hieronīms (Karavadžo)|Svētais Hieronīms]] (ap 1606. gadu)
Attēls:The Beheading of Saint John-Caravaggio (1608).jpg|[[Galvas nociršana Jānim Kristītājam]] (1608)
Attēls:David with the Head of Goliath-Caravaggio (1610).jpg|[[Dāvids ar Goliāta galvu]] (1610)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1571. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1610. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lombardijā dzimušie]]
[[Kategorija:Baroka gleznotāji]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]</text>
      <sha1>2z0pe378j3iia7hqwle7ei878flyoys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buenosairesas &quot;Velez Sarsfield&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22358</id>
    <revision>
      <id>4445824</id>
      <parentid>4222024</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <origin>4445824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2307" sha1="1yeowvxt79hx4i0rppi1mu325pe3mf6" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
|nos=''Vélez Sársfield|logo=Escudo del Club Atlético Vélez Sarsfield.svg
|pilns=''Club Atlético Vélez Sársfield''
|dib=1910
|stad=''Estadio José Amalfitani'',&lt;br /&gt;[[Buenosairesa]], [[Argentīna]]
|ietilp=49 747
|prez={{flaga|Argentīna}} Fernando Rafaini
|tren={{flaga|Argentīna}} [[Sebastjans Domingezs]]&lt;ref&gt;http://www.velezsarsfield.com.ar/futbol/plantel/&lt;/ref&gt;
|līga=''[[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Primera División]]''
|sez=2024.
|poz=1. (čempioni)
&lt;!-- home kit --&gt;
| pattern_la1=_velez2025h
| pattern_b1 =_velez2025h
| pattern_ra1=_velez2025h
| pattern_sh1=_macronskara2223wrb
| pattern_so1=
| leftarm1=ffffff
| body1=ffffff
| rightarm1=ffffff
| shorts1=ffffff
| socks1=ffffff
&lt;!-- away kit --&gt;
| pattern_la2=_velez2025a
| pattern_b2=_velez2025a
| pattern_ra2=_velez2025a
| pattern_sh2=_macronskara2223rbw
| pattern_so2=
| leftarm2=0000FF
| body2=0000FF
| rightarm2=0000FF
| shorts2=0000FF
| socks2=0000FF 
}}
'''''Club Atlético Vélez Sársfield''''',&lt;ref&gt;[http://www.velezsarsfield.com.ar/club/datos/ : C. A. Vélez Sarsfield | Club » Datos :&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; parasti saukts par '''''Vélez Sársfield''''' vai vienkārši '''''Vélez''''', ir [[Argentīna]]s [[sporta klubs]], plašāk pazīstams pēc tā profesionālās [[futbols|futbola]] komandas, no [[Liniers]] apkaimes [[Buenosairesa]]s rietumu daļā. ''Vélez'' futbola komanda spēlē [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas futbola pirmajā divīzijā]], kas ir augstākā līga Argentīnā. Kluba mājas stadions ir ''[[Estadio José Amalfitani]]''. ''Vélez'' Argentīnas čempionāta ir uzvarējusi 10 reizes, kā arī ieguvusi 5 starptautiskus kausus (ieskaitot ''[[Copa Libertadores]]'' un [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]]). Gan klubam, gan stadionam ir iesauka ''el Fortín'' (&quot;mazais forts&quot;), bet faniem ir iesauka ''Fortineros'' (&quot;no maza forta&quot;).
[[Attēls:1942VelezRugilo.jpg|thumb|300px|left|''Velez Sarsfield'' komanda, kas spēlēja otrajā līgā (1942)]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{es ikona}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;Velez Sarsfield&quot;]]</text>
      <sha1>1yeowvxt79hx4i0rppi1mu325pe3mf6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zole (kāršu spēle)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26225</id>
    <revision>
      <id>4445937</id>
      <parentid>4325210</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:57:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18859-99</username>
        <id>143265</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas zolītes čempionātu uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji */ Pievienoti 2025.gada godalgoto vietu ieguvēji Zolites Rondo versijā.</comment>
      <origin>4445937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22351" sha1="2m17n55fk8obnfkkhdvr2t4gm6mnpp0" xml:space="preserve">[[Attēls:Queen of clubs en.svg|thumb|Kreica dāma&amp;nbsp;— stiprākā no dāmām zoles spēlē]]
'''Zole''' ir [[Latvija|Latvijā]] populāra [[kāršu spēle]], ko citviet{{cn}} pazīst ar nosaukumu '''revelīts'''. Parasti to spēlē trīs cilvēki, taču ir arī variācijas diviem ([[studentu zole]]), kā arī vairāk nekā trim cilvēkiem.

[[Latvija|Latvijā]] notiek dažāda līmeņa zoles turnīri, ieskaitot [[Latvijas čempionāts zolē|Latvijas čempionātu]], ko kopš 1996. gada rīko [[Latvijas Zoles federācija]].&lt;ref name=&quot;Turniri&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http:///www.zolei.lv |title= Zolei.lv turnīri |accessdate=2022-10-11 |work= |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; Zole ir iekļauta [[Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts|Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-11/|title=Latvijas kāršu spēle zolīte (2021) – Nematerialakultura.lv|access-date=2022-11-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumi ==
{{vikisaites+}}

=== Kāršu stiprums ===
Zoles spēlē izmanto 26 [[Spēļu kārtis|kārtis]]:

* kāravus no septītnieka līdz dūzim;
* pārējos mastus no devītnieka līdz dūzim.

No šīm 26 kārtīm četrpadsmit ir trumpji:

* visas dāmas (secība pēc spēka: kreicis, pīķis, ercens, kāravs);
* pēc tam kalpi (secība tāda pati kā dāmām)
* pēc tiem - pārējie kāravi (secība: A, T, K, 9, 8, 7).

Pārējās divpadsmit kārtis ir netrumpji, katrā no trim mastiem pa četrām

* A, T, K 9

=== Kāršu punktu skaits ===
Punktus jeb acis skaita šādi: A&amp;nbsp;— 11, T&amp;nbsp;— 10, K&amp;nbsp;— 4, Q&amp;nbsp;— 3, J&amp;nbsp;— 2; devītnieks, astotnieks un septītnieks&amp;nbsp;— 0.

=== Spēlētāju daudzums, secība un pienākumi ===
Turnīros tipiski pie viena spēles galda atrodas četri spēlētāji turnīra organizatoru nosauktā secībā. Pirmais nosauktais izvēlas savu vietu pie galda, bet pārējie spēlētāji ieņem vietas aiz viņa, ievērojot norādīto secību.

Rezultātus pierakstīt uzņemas viens no spēlētājiem brīvprātīgi, bet, ja neviens nevēlas to darīt, tad, parasti, turnīra nolikums paredz, ka to dara spēlētājs, kurš pie galda nosaukts kā pēdējais.

Spēlējot četratā, dalītājs kārtis dala kārtis pārējiem trijiem spēlētājiem, pats palikdams bez kārtīm. Punktu skaitīšanas ziņā dalītājs tiek uzskatīts par mazo.

Ja spēlētāju skaits nedalās ar četri bez atlikuma, tad pie pēdējiem turnīra galdiem tiek spēlēts trijatā.

Ārpus turnīriem dažkārt mēdz spēlēt arī piecatā. Tad bez kārtīm paliek gan dalītājs, gan otrais spēlētājs pa kreisi no dalītāja, abi punktu pierakstā tiek uzskatīti par mazajiem.

=== Kāršu izdale ===
Vietas izmeklētājs jauc kārtis, dod tās pārcelt tam spēlētājam, kurš atrodas no dalītāja pa labi, un pēc tam izdala katram dalībniekam pa astoņām kārtim:

* vispirms četras kārtis spēlētājam pa kreisi no dalītāja, tad četras kārtis nākamajam, pēc tam 4 kārtis nākamajam (spēlējot trijatā, dalītājs pats ir trešais spēlētājs),
* tad noliek galda vidū divas kārtis
* tad pārpalikušās 12 kārtis izdala katram spēlētājam tāpat kā sākumā.

Turnīros bieži mēdz būt noteikts, ka jādala pa divām kārtīm:

* divas vienam, divas otram, divas trešam
* atkal, divas vienam, divas otram, divas trešam,
* divas galdā
* divas vienam, divas otram, divas trešam
* divas vienam, divas otram, divas trešam.

Tā rīkojas, lai kārtis labāk sajauktos, jo, dalot pa četrām, lielāka iespēja, ka sadalījums nebūs gluži nejaušs (piemēram, velkot trumpjus, stiķos trumpji būs secīgas kārtis. Nepietiekami kārtis jaucot, tās arī izdalot būs aptuveni tādā secībā kādā tika liktas iepriekšējā partijā).

=== Iespējamās lomas ===
Lielais: spēlē viens pats pret pārējiem spēlētājiem, jo pats ir izvēlējies spēlēt viens pret visiem. Viņam nāk par labu tikai tās acis, kuras atrodas viņa paņemtajos stiķos.

Mazie: pārējie spēlētāji. Mazo paņemtos stiķus skaita kopā. Tas ir, no punktu skaitīšanas viedokļa ir vienalga, kurš mazais ir stiķi paņēmis.

=== Lomas izvēle ===
Tas, kuram ir pirmā roka, t.i., spēlētājs, kurš sēž no dalītāja pa kreisi, pēc savu kāršu pārbaudīšanas paziņo savu izvēli.

Iespējamās izvēles:
* &quot;garām&quot; - atsakās no iespējas būt lielajam.
* &quot;ņemu&quot; - izvēlas būt lielais, paņemot divas galda kārtis un no tādējādi desmit kopā rokā esošajām kārtīm izvēloties divas, kuras aizklāti noliek sev priekšā. Tās var būt gan sākotnēji rokā esošās, gan ņemot no galda paņemtās. Šo divu aizklāto kāršu acis tiek pieskaitītas lielā iegūto stiķu acīm.
* &quot;zole&quot; - izvēlas būt lielais, neņemot divas galda kārtis, kuras līdz partijas beigām paliek aizklātas un kuru acis tiek pieskaitītas mazo gūtajām acīm.

Ja pirmā roka ir teikusi &quot;garām&quot;, tad tādu pašu izvēli veic nākamais spēlētājs (otrā roka), un, ja arī tas laiž garām, tad arī trešā roka. Tam, kurš atklāj spēli, ir jāspēlē vienam pret pārējiem diviem, kuri savos stiķos gūtos punktus skaita kopā.

Ja arī trešā roka izvēlas &quot;garām&quot;, tad parasti tiek pierakstīta kopīgā pule, un dala nākošais. Ja nav neviena neizņemta pule, un ir vairāk nekā trīs spēlētāji, tad šai gadījumā tiek rakstītas uzreiz divas pules.

==== Papildus lomas ====
Ārpus turnīriem dažkārt mēdz spēlēt ar papildu lomām:

* &quot;mazā zole&quot; - ja spēlētājs izvēlas spēlēt mazo zoli, tad tas apņemas nepaņemt nevienu stiķi. Ja tomēr paņem kaut vienu stiķi, tad ir uzreiz zaudējis. Punktu pieraksta ziņā mazā zole parasti tiek uzskaitīta tāpat kā zole jaņos (uzvarot dabū pa sešiem punktiem no katra mazā; zaudējot atdod pa septiņiem katram mazajam).
* &quot;galds&quot; - ja pirms spēles sākuma ir nolemts, ka tiks spēlēts nevis ar pulēm, bet ar galdiem un visi laiduši garām, tad katrs spēlētājs spēlē par sevi.

=== Spēles gaita ===
Tas spēlētājs, kurš paziņo, ka atklāj spēli, paņem no galda 2 tur atsevišķi noliktās kārtis un pievieno tās pie savām. No šīm 10 kārtīm viņš var nolikt 2 kārtis pēc savas izvēles, kā tas viņam izdevīgāk. Parasti cenšas nolikt to mastu, no kura ir tikai viena vai divas kārtis, mazākas par dūzi, lai spēlē varētu šo mastu sist ar trumpi. Vēlams arī pēc iespējas nolikt kārtis ar lielākām acīm, jo šīs 2 kārtis tiek pieskaitītas spēlē saņemtajiem stiķiem. Nav ieteicams nolikt dūzi, ja tas ir vienīgais no tā masta, jo ir lielas izredzes ar šo dūzi ņemt stiķi. Spēlētājam, lai uzvarētu, vajag iegūt vismaz 61 aci. Ja pretiniekiem kopā ir vismaz 30 acis, tad spēlētājs saņem no katra 1 punktu, ja ir mazāk par 30 acīm&amp;nbsp;— 2 punktus, bet, ja nav neviena stiķa&amp;nbsp;— 3 punktus.

Ja spēlētājam pēc viņa aprēķiniem ir tik labas kārtis, ka viņš var cerēt uzvarēt bez 2 kāršu piepirkšanas, viņš pieteic zoli, kas nozīmē; ka viņš spēlē bez 2 kāršu piepirkšanas. Šīs kārtis tad tiek pieskaitītas pie pretinieku saņemtajiem stiķiem.

Ja zoles spēlētājs iegūst vismaz 61 aci, viņš saņem no katra pretinieka 5 punktus; ja 91 aci&amp;nbsp;— 6 punktus; ja visus stiķus&amp;nbsp;— 7 punktus.

Bet, ja spēlētājs, spēlēdams parasto spēli, neiegūst 61 aci, arī tad, ja viņš iegūst 60 acis, uzvar mazie, viņš maksā katram pretiniekam 2 punktus. Ja spēlētājam ir mazāk par 31 aci, viņš maksā katram&amp;nbsp;— 3 punktus, ja nav neviena stiķa -4 punktus. Ja zoles spēlētājs neiegūst 61 aci, viņš maksā katram pretiniekam 6 punktus; ja ir mazāk par 31 aci&amp;nbsp;— 7 punktus, bet, ja nav neviena stiķa&amp;nbsp;— 8 punktus.

Gadījumā, ja neviens spēles dalībnieks nevēlas atklāt spēli un visi nopasē, tad iespējami divi varianti. Ja tika izvēlēts spēlēt “galdiņu”, tad sākas šī spēle. Tās mērķis ir savākt pēc iespējas mazāk stiķu. Zaudētājs šeit zaudē kā spēlētājs, pārējiem piešķirot pa 2 punktiem. Ja stiķu skaits vienāds, tiek skaitīti punkti un zaudē spēlētājs ar visvairāk punktiem. Ja tiek spēlēts ar pulēm, tad tiek pievienota viena kolektīvā pule. Tas atkārtojas katru reizi, kad visi nopasē. Pēc tam kārtis tiek atkal sajauktas un no jauna izdalītas, kā tas jau tika darīts pirmoreiz, tikai tagad kāršu dalītājs ir tas spēles dalībnieks, kuram iepriekšējā spēlē bija priekšroka. Nākamajā spēlē kārtis dala atkal nākamais utt.

Vairākkārt visiem nopasējot, var sakrāties vairākas pules. Nākamās spēles spēlētājs vinnējot saņem attiecīgo punktu daudzumu ne tikai no spēles pretiniekiem, bet arī papildus pa punktam no katra spēlētāja. Tas, protams, var notikt tikai tik ilgi, kamēr bankā ir iemaksas. Ja ir jau vismaz viena pule, un spēlētājs, spēlējot kā lielais, zaudē, viņš saņem personīgo puli. To var izņemt viņš pats, vinnējot spēli, bet nekādus papildus punktus nesaņemot. Ja personīgo puli izņem kāds cits, viņš saņem papildus 2 punktus no pules īpašnieka.

Pēc kāršu izdalīšanas, spēles atklāšanas un 2 piepērkamo kāršu apmainīšanas (zoles gadījumā 2 kāršu apmainīšana izpaliek), tas, kam ir priekšroka, izspēlē 1 kārti pēc savas izvēles. Kas paņem stiķi, tam pieder nākamā izspēle.

Partneris (trešā roka) nedrīkst piemest savu kārti ātrāk par partneri, kam ir otrā roka. Tāpat netiek pieļauta tā saucamā kāršu vilkšana iepriekš.

Pareizi izspēlēta kārts nevar tikt apmainīta.

Uz izspēlēto kārti jāatbild vienmēr ar to pašu mastu, turklāt dāmas un kalpi ir trumpji. Ja nav rokā attiecīgā masta kārts, var pēc izvēles piemest kādu citu mastu vai arī pārsist ar trumpi.

Ja kāds aiz pārskatīšanās nav devis pieprasīto mastu, bet atmetis kādu citu mastu vai sitis ar trumpi, tad, pirms šis stiķis nav noņemts no galda, viņš var šo kļūdu izlabot (datora variantā gan netiek dota iespēja iziet nepareizi). Ja kļūdu pielaidusi vidus roka, tad arī beidzamā roka var pārmainīt savu kārti, skatoties pēc vajadzības. Ja kāds no partneriem ir ņēmis savu kārti atpakaļ, nākamajās izspēlēs otrs partneris drīkst izspēlēt šo pretēji noteikumiem parādīto mastu tikai ar spēlētāja piekrišanu.

Ja turpmākajā spēles gaitā vai arī tikai spēles beigās izrādās, ka kāds nepareizi rīkojies ar pieprasīto mastu, pretējā puse skaitās par uzvarētāju. Ja vainīgā puse tomēr jau būtu vinnējusi līdz nepareizās spēles momentam, tai nāk par labu tikai tie stiķi, kuri līdz tam ir saņemti. Tāpēc arī pirms spēles beigām paņemtie stiķi nedrīkst tikt sajaukti, lai katrā laikā būtu iespējams konstatēt spēles noteikumu pārkāpšanu. Pirms spēles var vēlreiz apskatīt beidzamo stiķi vai arī pieprasīt no pretējās puses to uzrādīt.

Spēles laikā sarunas starp partneriem par spēles gaitu un veidu ir aizliegtas.

Ja spēlētājs redz, ka viņš nevar uzvarēt, viņam ir tiesības pirms trešā stiķa izspēles paziņot, ka viņš uzskata sevi par zaudētāju: Šinī gadījumā viņš pazaudē tikai vienkāršu spēli. Partneriem nav tiesību iepriekš izbeigt spēli; ja tomēr viens no viņiem noliekot kārtis, atzīst sevi par zaudētāju, šis paziņojums ir saistošs arī otram partnerim, bet spēlētājam ir tiesības prasīt spēles turpināšanu, ja ar to viņš cer panākt augstāku vinnesta pakāpi.

Līdz šim minētie spēles noteikumi ir saistoši visiem spēles dalībniekiem. Turpmākie aizrādījumi nav tik obligāti, bet tomēr tie būtu jāievēro, sevišķi iesācējiem. Pēc kāršu izdalīšanas katram spēlētājam vajag uzmanīgi pārbaudīt savas kārtis, lai izšķirtos, vai drīkst atklāt spēli. Tikpat neizdevīgi ir nopasēt labu spēli. Stāvokļa noskaidrošanu atvieglo kāršu sakārtošana rokā pēc mastiem; atsevišķu mastu vietu nākamajās spēlēs vajag mainīt, lai pretiniekam nedotu iespēju (atkarībā no kārts ieņemtās vietas) pēc izspēles uzminēt, cik un kādas kārtis no šā paša masta vēl atrodas pretspēlētāja rokā.

Pilnīgi drošas kārtis vinnēšanai ir ļoti reti, tomēr pie zināmas ievingrināšanās ātri var aprēķināt, vai dabūtās kārtis ir derīgas spēles atklāšanai. Ja tā izšķiras starp vienkāršo spēli un zoles spēli, ja rodas šaubas, labāk spēlēt zemāko spēli (sevišķi, ja bankā ir iemaksas, kuras zoles spēles gadījumā nevar saņemt).

=== Stratēģija ===
Ja pirmās divas rokas ir nopasējušas, beidzamajai rokai ar samērā vājām kārtīm ir iespējams atklāt spēli, jo tad ir jāpieņem, ka piepērkamās 2 kārtis būs stipras.

Pirmajai rokai spēles atklāšanā ir tā priekšrocība, ka var, izspēlējot stiprus trumpjus, atņemt tos pretiniekam, pēc tam drošāk var izspēlēt dūžus. Katram spēlētājam uzmanīgi jāseko kārtīm, kuras tiek izspēlētas, lai vienmēr zinātu:

# cik un kādi trumpji izgājuši;
# kādas kārtis no katra masta vēl rokā;
# cik acu ir paša, kā arī pretinieku saņemtajos stiķos.

Ja ir vājas kārtis, kad uzvarēt var tikai ar labvēlīgu apstākļu izmantošanu, jāskaita acis paša saņemtajos stiķos, lai varētu īstā brīdī vai nu atmesties, vai ņemt stiķi trūkstošo acu skaita iegūšanai. Turpretim gadījumā, kad rokās ir stipras kārtis, jāskaita acis pretinieku stiķos, lai varētu atstāt pretiniekus jaņos, t.i., lai viņiem būtu mazāk nekā 30 acis. Partnerim izdevīgāk skaitīt savu stiķu acis.

Jāskaita izgājušās kārtis no atsevišķiem mastiem, lai varētu aprēķināt, pie kura spēles dalībnieka atrodas vēl neizspēlētās kārtis; uz spēles beigām vajag noteikti zināt (pēc spēles gaitas novērošanas), kur atrodas vēl neizgājušie trumpji; kā arī kārtis ar lielākām acīm.

Ar vājām kārtīm bieži spēli var uzvarēt tikai ar īstā laikā izdarītu atmešanos, t.i., piesviešanu pretinieka stiķim (sevišķi trešajai rokai pēc izspēles). Atrodoties otrā rokā, var nomest nederīgu kārti, ja izspēlētā kārts ir ar mazām acīm; šis stiķis tomēr ir jāņem ar trumpi, ja paredzams, ka partnerim ir jāpiedod lielākas acis no attiecīgā masta vai arī šis stiķis var izšķirt spēles iznākumu.

Trešā roka var uz iztrūkstošo mastu (pat ar lielāku acu skaitu) atmest nederīgu kārti, ja ar šā stiķa atdošanu pretiniekam spēle netiek jau tūliņ zaudēta un pretinieks ar to iegūst tomēr mazāk acu nekā ar nākamo stiķi, kurš būtu jāatdod pretiniekam, ja attiecīgā kārts paliktu rokā.

Spēles iznākums lielā mērā atkarīgs no partneru pareizas spēles. Bieži spēlētājs ar stiprām kārtīm pazaudē un otrādi&amp;nbsp;— spēlētājs ar vājām kārtīm vinnē.

Ir svarīgi nedot spēlētājam iespēju izdevīgi nomest liekās kārtis. Partneriem jācenšas spēli iekārtot tā, lai spēlētājs atrastos vidus rokā, ar to partnerim ir iespēja izdevīgi piemest kārti ar lielākām acīm vai pārsist ar trumpi. Ja spēlētājam ir otrā roka, partnerim jāizspēlē pēc iespējas garākais masts, t.i., no kura viņam visvairāk kāršu rokā. Ja šo stiķi saņem izspēlētājs, viņš var spēlēt šo pašu mastu vēlreiz, lai piespiestu spēlētāju izlikt lielāku trumpi un dotu otram partnerim iespēju nomest nederīgu kārti.

Ja spēlētājs pēc izspēles atrodas trešajā rokā, jācenšas izspēlēt tādu kārti, lai ar šī stiķa paņemšanu otrs partneris nāktu pie izspēles, līdz ar to spēlētājs paliktu otrajā rokā. Ja spēlētājs atrodas trešajā rokā, jāizspēlē īsākais masts, ja iespējams, vienīgo šī masta kārti.

Ja partneriem trūkst no vinnesta tikai dažas acis, jāmēģina izspēlēt kārti ar nelielām acīm, cerot, ka spēlētājs negribēs šim samērā niecīgajam stiķim izlietot lielu trumpi; caur to otram partnerim tiks dota iespēja saņemt šo stiķi arī tad, ja viņa rīcībā nav stipru trumpju.

Ja spēlētājs, aprēķinādams, ka partneriem var būt vēl tikai 1 stiķis, un cerēdams, ka partneris, kura rokās ir izšķirošā kārts, var to arī nomest, izspēlē pēc kārtas drošas kārtis, tad partnerim jāpatur uz beigām rokās tas masts, kuru otrs partneris nomet.

Ja rokās ir tikai viens trumpis ar mazām acīm, jācenšas to pēc iespējas ātrāk piemest pretinieka stiķim, lai vēlāk trumpju izspēlē varētu piedot kārtis ar lielākām acīm partnera paņemtajiem stiķiem.

Ja ir izredzes vēlreiz tikt pie izspēles, tad spēlētājam atrodoties pirmajā rokā, partneris nedrīkst atmest beidzamo mazāko kārti no tā masta, no kura visas citas kārtis jau izgājušas. Šī kārts ir ļoti izdevīga izspēlei.

No spēlētāja izspēlēto kārti ar lielākām acīm var tomēr neņemt ar trumpi, ja atmest kādu nederīgu kārti izrādās izdevīgāk.

=== Punktu skaitīšana ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Kārts!!Punkti
|-
||Dūzis||11
|-
||Desmitnieks||10
|-
||Kungs||4
|-
||Dāma||3
|-
||Kalps||2
|-
||Devītnieks||0
|-
||Astotnieks||0
|-
||Septītnieks||0
|}

=== Kāršu stiprums ===
Jebkurš trumpis ir stiprāks par jebkuru netrumpja kārti. Tabulās kārtis sakārtotas pēc stipruma no stiprākās līdz vājākajai.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Trumpji
!Stiprums!!Kārts!!Simbols
|-
||1||Kreiča dāma||♣Q
|-
||2||Pīķa dāma||♠Q
|-
||3||Ercena dāma||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♥&lt;/span&gt;Q
|-
||4||Kārava dāma||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;Q
|-
||5||Kreiča kalps||♣J
|-
||6||Pīķa kalps||♠J
|-
||7||Ercena kalps||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♥&lt;/span&gt;J
|-
||8||Kārava kalps||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;J
|-
||9||Kārava dūzis||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;A
|-
||10||Kārava desmitnieks||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;10
|-
||11||Kārava kungs||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;K
|-
||12||Kārava devītnieks||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;9
|-
||13||Kārava astotnieks||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;8
|-
||14||Kārava septītnieks||&lt;span style=&quot;color:#FF0000&quot;&gt;♦&lt;/span&gt;7
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Pārējās kārtis (''netrumpji'', ''liekie'')
!Stiprums!!Kārts
|-
||1||Dūzis
|-
||2||Desmitnieks
|-
||3||Kungs
|-
||4||Devītnieks
|}

=== Spēles varianti ===
Zoli spēlē arī 4 personas. Kāršu dalītājs pats paliek bez kārtīm. Ja vinnē spēlētājs, kāršu dalītājs pazaudē līdzīgi ar abiem partneriem un otrādi. Var spēlēt arī ar tādu norunu, ka kāršu dalītājs dalību neņem.

Vēl papildus var pieminēt tādu zoles veidu kā mazā zole. Tā ir spēle, kurā zolētājs nedrīkst paņemt nevienu stiķi. Uzvarot saņem no katra spēlētāja pa 6 punktiem, zaudējot atdod pa 7.

Variantā &quot;Rondo&quot; tiek izspēlēti visi dalījumi. Spēlē 4 vai 5 dalībnieki. Ja visi spēlētāji nopasē, tad tiek spēlēts galds, kuru ar abām kārtīm izspēlē dalītājs. Tālāk spēli turpina spēlētājs, kas paņēmis iepriekšējo stiķi. Zaudē tas, kuram visvairāk punktu. Uzvarētāji saņem par bezstiķi 3 punktus, par jaņiem līdz 30 2 punktus, par jaņiem virs 30 1 punktu. Spēlējot piecatā piektais spēlētājs saņem vai zaudē tikpat punktu, cik dalītājs. Šajā spēles variantā tiek spēlētas arī mazās zoles, kuras ir iespējams pārsaukt ar lielo zoli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zolei.lv/zoles-noteikumi/|title=Zoles noteikumi - Zolei.lv|website=zolei.lv|access-date=2024-04-09|date=2014-01-04|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas zolītes čempionātu uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|1996
| colspan=&quot;2&quot; |Andrejs Koļencovs
|-
|1997
| colspan=&quot;2&quot; |Agris Krastiņš
|-
|1998
| colspan=&quot;2&quot; |Imants Pavārs
|-
|1999
| colspan=&quot;2&quot; |Edgars Tarānovs
|-
|2000
| colspan=&quot;2&quot; |1.Tālis Plaudis, 2.Valdis Vaitkus
|-
|2001
| colspan=&quot;2&quot; |1.Valdis Butāns, 2.Māris Stroganovs 3.Dainis Demiters
|-
|2002
| colspan=&quot;2&quot; |Aivars Helanders
|-
|2003
| colspan=&quot;2&quot; |Jurijs Grabļuks
|-
|2004
| colspan=&quot;5&quot; |1.Raitis  Grūbe 2.Valerijs Volfs 3.Viktors Spura
|-
|2005
| colspan=&quot;6&quot; |1.Andris Zemturis 2.Jānis Ģērmanis  3.Edgars Tarānovs
|-
|2006
| colspan=&quot;6&quot; |1.Ronalds Mežals 2.Aivars Helanders  3.Arnis Čanders
|-
|2007
| colspan=&quot;6&quot; |1.Vitālijs Bogdānovs 2.Anda Zeltmate  3.Jurijs Artimovičs
|-
|2008
| colspan=&quot;5&quot; |1.Ojārs  Polis 2.Agris Skuja 3.Mārcis Zeltmatis
|-
|2009
| colspan=&quot;6&quot; |1.Gintis Kiršteins 2.Vladimirs  Merkurjevs 3.Ivars Vilemsons
|-
|2010
| colspan=&quot;5&quot; |1.Edgars  Tarānovs 2.Viesturs Strūka 3.Vitauts Lācis
|-
|2011
| colspan=&quot;6&quot; |1. Māris Stroganovs 2.Gunārs  Streļecs 3.Andris Sarapu
|-
|2012
| colspan=&quot;6&quot; |1.Vladimirs Merkurjevs 2.Aivars  Eņģevīrs 3.Edgars Auders
|-
|2013
| colspan=&quot;6&quot; |1.Gunārs Streļecs 2.Normunds  Dāvidsons 3.Andris Zemturis
|-
|2014
| colspan=&quot;6&quot; |1.Jānis Praznicāns 2.Dailonis  Rieksts 3.Māris Skuška (Vējš)
|-
|2015
| colspan=&quot;6&quot; |1.Aivars Helanders 2.Agnis  Kalnkaziņš 3.Uldis Spēlmanis
|-
|2016
| colspan=&quot;5&quot; |1.Viesturs  Strūka 2.Linards Ruņģis 3.Valdis Ozoliņš
|-
|2017
| colspan=&quot;5&quot; |1.Linards  Ruņģis 2.Ojārs Polis 3.Linda Upmale
|-
|2018
| colspan=&quot;5&quot; |1.Raimonds  Valts 2.Ivars Ikaunieks 3.Uldis Vītols
|-
|2019
| colspan=&quot;5&quot; |1.Raimonds  Skuja 2.Ojārs Polis 3.Arnolds Strazdiņš
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; |Latvijas  čempionāts nenotika COVID -19 epidēmijas dēļ
|-
|2021
| colspan=&quot;6&quot; |Latvijas  čempionāts nenotika COVID -19 epidēmijas dēļ
|-
|2022
| colspan=&quot;6&quot; |1.Normunds Dāvidsons 2.Kaspars Blaumanis 3.Valdis Ozoliņš
|-
|2023
| colspan=&quot;5&quot; |1.Agris Pumpucs 2.Ojārs Polis 3.Ivars Vilemsons
|-
|2024
Rondo versija
| colspan=&quot;5&quot; |1.Aivo Puzulis 2.Māris Vējš 3.Aivars Helanders
|
|-
|2025
Rondo versija
|1.Andris Mugurēvičs 2.Indulis Antsons 3.Guntis Kurnosenko
|
|
|
|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.zolmaniem.lv/cms/page/view/21 Plašs spēles un noteikumu apraksts Zolmaniem.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171102233652/http://www.zolmaniem.lv/cms/page/view/21 |date={{dat|2017|11|02||bez}} }}
* [https://spelezoli.lv/ Zoles spēle online] {{lv ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}}

[[Kategorija:Kāršu spēles]]</text>
      <sha1>2m17n55fk8obnfkkhdvr2t4gm6mnpp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. februāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28422</id>
    <revision>
      <id>4445749</id>
      <parentid>4424916</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */ Zade</comment>
      <origin>4445749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7805" sha1="l28hus05my2jjbbojidbqvlvkprutuj" xml:space="preserve">'''4. februāris''' ir gada 35. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 330 (331 garajā gadā) dienas.

== Vārda dienas ==
[[Daila]], [[Dominiks (personvārds)|Dominiks]], [[Veronika (personvārds)|Veronika]]

== Notikumi ==
* [[1789. gads]] — [[Džordžs Vašingtons]] ievēlēts par pirmo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]].
* [[1792. gads]] — Džordžs Vašingtons pārvēlēts uz otro ASV prezidenta termiņu.
* [[1794. gads]] — [[Francija|Francijā]] atcelta [[verdzība]].
* [[1899. gads]] — sākās [[Filipīniešu—amerikāņu karš]].
* [[1915. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Vācijas Impērija]] sāka zemūdeņu blokādi ap [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].
* [[1932. gads]]:
** [[Leikplesida|Leikplesidā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]].
** [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]], [[Japāna]] okupēja [[Harbina|Harbinu]] [[Ķīna|Ķīnā]].
* [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]], beidzās [[Staļingradas kauja]].
* [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš: [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]], [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjers]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Josifs Staļins]] uzsāka [[Jaltas konference|Jaltas konferenci]], kas beidzās {{dat||2|11||bez}}.
* [[1948. gads]] — Ceilona (tagad [[Šrilanka]]) ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, kļūstot par [[Nāciju Sadraudzība]]s locekli.
* [[1961. gads]] — sākās [[Angolas Neatkarības karš]].
* [[1969. gads]] — [[Jāsirs Arafāts]] kļuva par [[Palestīnas Atbrīvošanās organizācijas]] vadītāju.
* [[1976. gads]] — [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]] notika spēcīga zemestrīce, dzīvību zaudēja vairāk nekā 22 000 cilvēku.
* [[1998. gads]]:
** 6,1 balles stipra zemestrīce [[Afganistāna|Afganistānā]], vairāk nekā 5000 bojā gājušo.
** pieņemts pašreizējais [[Bosnijas un Hercegovinas karogs]].
* [[2003. gads]] — Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas parlaments pasludināja jaunas [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] federācijas izveidošanu un konstitūcijas pieņemšanu.
* [[2004. gads]] — [[Marks Zakerbergs]] un Eduardo Saverins izveidoja [[sociālais tīkls|sociālo tīklu]] ''[[Facebook]]''.
* [[2021. gads]] — [[Džo Baidens]] paziņoja, ka ASV pārtrauks ieroču piegādi [[Saūda Arābija]]i un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] to izmantošanai [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Doucet|first=Lyse|date=|title=Yemen war: Joe Biden ends support for operations in foreign policy reset|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-55941588|access-date=February 4, 2021}}&lt;/ref&gt;
* [[2022. gads]] — [[Pekina|Pekinā]], Ķīnā atklāja [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].

== Dzimuši ==
* [[1740. gads]] — [[Karls Mihaels Belmanis]] (''Carl Michael Bellman''), zviedru dzejnieks (miris 1795. gadā)
* [[1746. gads]] — [[Tadeušs Koscjuško]] (''Tadeusz Kościuszko''), poļu ģenerālis (miris 1817. gadā)
* [[1820. gads]] — [[Božena Ņemcova]] (''Božena Němcová''), čehu rakstniece (mirusi 1862. gadā)
* [[1831. gads]] — [[Nikolajs Ļeskovs]] (''Николай Лесков''), krievu rakstnieks (miris 1895. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Frīdrihs Eberts]] (''Friedrich Ebert''), vācu politiķis (miris 1925. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Pauls Lotsijs]] (''Paul Lotsij''), nīderlandiešu airētājs (miris 1910. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Fernāns Ležē]] (''Fernand Léger''), franču mākslinieks (miris 1955. gadā)
* [[1881. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|23}}) — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ворошилов''), PSRS maršals (miris 1955. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Ludvigs Erhards]] (''Ludwig Erhard''), Vācijas kanclers (miris 1977. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Žaks Prevērs]] (''Jacques Prévert''), franču dzejnieks un scenārists (miris 1977. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Čārlzs Lindbergs]] (''Charles Lindbergh''), ASV aviators (miris 1974. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Roza Pārksa]] (''Rosa Parks''), ASV cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2005. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''), angļu režisore un aktrise (mirusi 1995. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Lotfi Zade]] (''Lotfi A. Zadeh''), azerbaidžāņu ASV matemātiķis, elektroinženieris (miris 2017. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ruta Marjaša]], Latvijas politiķe un juriste (mirusi 2016. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Dens Kveils]] (''Dan Quayle''), ASV politiķis
* [[1948. gads]]:
** [[Rāms Varans Jādavs]] (राम वरण यादव; ''Ram Baran Yadav''), Nepālas prezidents
** [[Eliss Kūpers]] (''Alice Cooper''), ASV rokmūziķis
* [[1953. gads]] — [[Kitaro]] (Masanori Takahaši), japāņu mūziķis, komponists
* [[1955. gads]] — [[Mikulāšs Dzurinda]] (''Mikuláš Dzurinda''), slovāku politiķis
* [[1957. gads]] — [[Sigeru Isiba]] (''石破 茂''), Japānas premjerministrs
* [[1960. gads]] — [[Tims Būts]] (''Tim Booth''), angļu mūziķis
* [[1964. gads]] — [[Olehs Protasovs]] (''Олег Протасов''), ukraiņu futbolists un treneris
* [[1970. gads]] — [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1881. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Marku Kampuss]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (miris 1995. gadā)
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Jēkabs Nākums]], latviešu biatlonists
* [[1979. gads]] — [[Džordžo Pantano]] (''Giorgio Pantano''), Itālijas autobraucējs
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Raimonds Vaikulis]], latviešu basketbolists
* [[1981. gads]] — [[Džeisons Kapono]] (''Jason Kapono''), ASV basketbolists
* [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Ivars Timermanis]], latviešu basketbolists
* [[1983. gads]] — [[Hanibāls Bariss]] (''Hannibal Buress''), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks

== Miruši ==
* [[869. gads]] — [[Svētais Kirils]], Bizantijas mūks, teologs un valodnieks (dzimis 827. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Hendriks Lorencs]] (''Hendrik Lorentz''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1853. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), Šveices nacists (dzimis 1895. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Edvards Sapīrs]] (''Edward Sapir''), ASV antropologs (dzimis 1884. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā)
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Pēteris Apkalns]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1882. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu paukotājs (dzimis 1867. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Liliāna Ronketi]] (''Liliana Ronchetti''), itāliešu basketboliste (dzimusi 1927. gadā)
* [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Jānis Kalnbērziņš]], Latvijas PSR un LKP darbinieks (dzimis 1893. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Aleksandrs Šaļimovs]] (''Александр Шалимов''), PSRS krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1917. gadā)
* [[2016. gads]] — [[Edgars Mičels]] (''Edgar Mitchell''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Kurts Hamrins]] (''Kurt Hamrin''), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)

== Brīvdienas un piemiņas dienas ==
* [[Vispasaules pretvēža diena]]
* [[Neatkarības diena]] ([[Šrilanka]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Februāris]]</text>
      <sha1>l28hus05my2jjbbojidbqvlvkprutuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. septembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28657</id>
    <revision>
      <id>4445751</id>
      <parentid>4374501</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */ zade</comment>
      <origin>4445751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5968" sha1="bludph35r0jqfo1o5080pk85xfnudus" xml:space="preserve">'''6. septembris''' ir gada 249. diena (250. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 116 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Magnuss (personvārds)|Magnuss]], [[Maigonis]], [[Mariuss (personvārds)|Mariuss]]

== Notikumi ==
* [[1791. gads]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarts]] saslima un pēc trim mēnešiem mira.
* [[1803. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|britu]] zinātnieks [[Džons Daltons]] sāka izmantot simbolus, lai attēlotu dažādu elementu [[atoms|atomus]].
* [[1885. gads]] — [[Austrumrumēlija]] paziņoja par apvienošanos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]].
* [[1901. gads]] — [[anarhists]] [[Leons Frenks Čolgošs]] atentātā [[Bufalo]] nāvējoši ievainoja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Viljams Makinlijs|Viljamu Makinliju]].
* [[1955. gads]] — [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]] notika [[turki|turku]] rīkoti grautiņi pret [[grieķi|grieķu]] un [[armēņi|armēņu]] minoritāti.
* [[1968. gads]] — [[Svatini|Svazilenda]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1972. gads]] — notika [[Minhenes slaktiņš]] — [[terorisms|terora]] akts [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā, kurā gāja bojā 17 cilvēki.
* [[1975. gads]] — 6,7 [[Rihtera skala|balles]] stipra [[zemestrīce]] satricināja Turciju; bojā gāja {{sk|2085}} cilvēki.
* [[1983. gads]] — [[Padomju Savienība]] atzina [[Koreja]]s lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezinājuši, ka tā bijusi civilā lidmašīna.
* [[1987. gads]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Roma|Romā]] beidzās otrais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]].
* [[1991. gads]]:
** Padomju Savienība atzina [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s neatkarību;
** tika atjaunots [[Sanktpēterburga]]s pilsētas vārds, kurš no 1924. gada bija Ļeņingrada.

== Dzimuši ==
* [[1666. gads]] — [[Ivans V Romanovs]] (''Иван V''), Krievijas cars (miris 1696. gadā)
* [[1729. gads]] — [[Mozess Mendelszons]] (''Moses Mendelssohn''), Vācijas ebreju filozofs (miris 1786. gadā)
* [[1757. gads]] — [[Žilbērs di Motjē de Lafajets]] (''Gilbert du Motier de La Fayette''), franču ģenerālis (miris 1834. gadā)
* [[1766. gads]] — [[Džons Daltons]] (''John Dalton''), angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs (miris 1844. gadā)
* [[1817. gads]] — [[Mihails Kogelničjanu]] (''Mihail Kogălniceanu''), rumāņu politiķis (miris 1891. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Džeina Adamsa]] (''Jane Addams''), ASV sociālā darbiniece (mirusi 1935. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Dimitrijs Lundrs]] (''Δημήτριος Λούνδρας''), grieķu vingrotājs un jūras spēku virsnieks (miris 1970. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Kārlis Dēnics]] (''Karl Dönitz''), Vācijas virsnieks un valsts prezidents (miris 1980. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Edvards Epltons]] (''Edward Appleton''), britu fiziķis (miris 1965. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Valters Dornbergers]] (''Walter Robert Dornberger''), Vācijas armijas virsnieks (miris 1980. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Žiljēns Grīns]] (''Julien Green''), franču rakstnieks (miris 1998. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Rodžers Voterss]] (''Roger Waters''), britu mūziķis
* [[1951. gads]]:
** [[Zoltāns Ribli]] (''Ribli Zoltán''), ungāru šahists
** [[Euhenio Torre]] (''Eugenio Torre''), filipīniešu šahists
* [[1963. gads]] — [[Ivans Hašeks]] (''Ivan Hašek''), čehu futbolists un treneris
* [[1964. gads]] — [[Rozija Peresa]] (''Rosie Perez''), amerikāņu aktrise
* [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Guntis Valneris]], latviešu dambretists
* [[1973. gads]] — [[Jurijs Šatunovs]] (''Юрий Шатунов''), krievu dziedātājs (miris 2022. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Neomija Herisa]] (''Naomie Harris''), angļu aktrise
* [[1979. gads]] — [[Rafaels Klauss]] (''Raphael Claus''), Brazīlijas futbola tiesnesis
* [[1984. gads]] — [[Helēna Ēkholma]] (''Helena Ekholm''), zviedru biatloniste
* [[1996. gads]] — [[Lana Roudsa]] (''Lana Rhoades''), ASV pornoaktrise
* [[2000. gads]] — [[Kamila Benē]] (''Camille Bened''), franču biatloniste

== Miruši ==
* [[1683. gads]] — [[Žans Batists Kolbērs]] (''Jean-Baptiste Colbert''), franču finansists (dzimis 1619. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (dzimis 1863. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Olafs Stepldons]] (''Olaf Stapledon''), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Vladimirs Aitofs]] (''Wladimir Aïtoff''), franču regbists (dzimis 1879. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Mārgarita Sengere]] (''Margaret Sanger''), ASV sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1879. gadā)
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Teodors Zaļkalns]], latviešu tēlnieks (dzimis 1876. gadā)
* [[1978. gads]]:
** [[Makss Dekužī]] (''Max Decugis''), franču tenisists (dzimis 1882. gadā)
** [[Pāvils VI]] (''Paulus VI''), Romas pāvests (dzimis 1893. gadā)
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Zigfrīds Solmanis]], latviešu šahists (dzimis 1913. gadā)
* [[1998. gads]] — [[Akira Kurosava]] (黒澤明, ''Kurosawa Akira''), japāņu kinorežisors (dzimis 1910. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Lučāno Pavaroti]] (''Luciano Pavarotti''), itāliešu tenors (dzimis 1935. gadā)
* [[2017. gads]] — [[Lotfi Zade]] (''Lotfi A. Zadeh''), azerbaidžāņu ASV matemātiķis, elektroinženieris (dzimis 2021. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (dzimis 1933. gadā)

== Brīvdienas un piemiņas dienas ==
* Apvienošanās diena ([[Bulgārija]])
* Armijas diena ([[Pakistāna]])
* Neatkarības diena ([[Svatini]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Septembris]]</text>
      <sha1>bludph35r0jqfo1o5080pk85xfnudus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dinozauri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28692</id>
    <revision>
      <id>4445656</id>
      <parentid>4445634</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:13:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18470-00|~2026-18470-00]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <origin>4400643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12214" sha1="p1wx547djs5uy3uq165vigq303r2oc7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Field dinos 2.jpg
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|         valsts_r = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|            klase = Sauropsida
|         klase_lv = Rāpuļi
|       apakšklase = Archosauria
|    apakšklase_lv = Arhozauri
|        virskārta = Dinosauria
|     virskārta_lv = Dinozauri
|         binomial = Dinosauria
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Ornithischia|Putniegurņa dinozauri}}
** {{TaksoSaite|Cerapoda}}
** {{TaksoSaite|Thyreophora}}
* {{TaksoSaite|Saurischia|Zauriegurņa dinozauri}}
** {{TaksoSaite|Sauropodomorpha}}
** {{TaksoSaite|Theropoda}}
}}

'''Dinozauri''' ({{Val|el|δεινός}}, ''deinos'' — 'briesmīgs'; ''σαῦρος'', ''sauros'' — 'ķirzaka') ir [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] apakštipa [[rāpuļi|rāpuļu]] klases [[dzīvnieks|dzīvnieki]], kuri dominēja uz [[Zeme]]s aptuveni 160 miljonus gadu. Pirmie dinozauri parādījās pirms 230 miljoniem gadu, un pirms 65 miljoniem gadu [[dinozauru izmiršana|dinozauru dominance pār zemeslodi beidzās]], to, iespējams, izraisīja liela [[meteorīts|meteorīta]] nokrišana uz mūsu planētas.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://unmuseum.mus.pa.us/deaddino.htm Kas iznīcināja dinozaurus?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070822021728/http://unmuseum.mus.pa.us/deaddino.htm |date={{dat|2007|08|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jāpasvītro, ka [[krīta-terciāra masveida izmiršana]]s laikā nav izzuduši visi dinozauri; daļa ir izdzīvojusi līdz mūsdienām un ir sastopami kā [[putni]].&lt;ref&gt;https://www.nationalgeographic.com/news/2018/05/dinosaurs-asteroid-birds-forests-fires-paleontology-science/&lt;/ref&gt;

Apzīmējumu &quot;dinozaurs&quot; dažkārt attiecina arī uz tādiem aizvēsturiskiem [[rāpuļi]]em kā [[dimetrodons]], [[pelikozaurs]], spārnotais [[pterozaurs]] un citiem, lai gan tie pēc bioloģiskās klasifikācijas nav dinozauri.

== Dinozauru atklāšana ==
[[Attēls:Buckland, Megalosaurus jaw.jpg|thumb|200px|Megalozaura apakšzokļa fragments]]
Ap 1820. gadu tika atrasti lieli [[zobi|zobu]] un [[kauli|kaulu]] pārakmeņojumi, kas izraisīja [[angļi|angļu]] un [[franči|franču]] zinātnieku interesi. Viņiem pakāpeniski kļuva skaidrs, ka tik lieli kauli varēja piederēt tikai ļoti lieliem rāpuļiem, kuri dzīvojuši sen. 1822. gadā angļu ārsts [[Džeimss Parkinsons]] pētīja ģeologa [[Viljams Buklends|Viljama Buklenda]] kolekcijas [[fosilijas]]. Viņš secināja, ka kauli varēja piederēt ļoti lielam mūsdienās neeksistējošam dzīvniekam, kuru viņš nosauca par [[megalozaurs|megalozauru]], kas tulkojumā nozīmē &quot;milzu ķirzaka&quot;. 1824. gadā Buklends pats sāka zinātniski nosaukt un aprakstīt savus atradumus. Tā bija pirmā reize, kad zinātnieki izpētīja dinozauru kaulus un deva dinozauriem atbilstošus nosaukumus.

1825. gadā cits angļu ārsts [[Gideons Mantels]] ziņoja par otru saviļņojošu atradumu. Viņa sieva Mērija pirms trim gadiem [[pludmale|pludmalē]] kādā ceļmalas akmenī bija atradusi divus lielus zobus. Arī netālajā [[akmeņlauztuve|akmeņlauztuvē]] tika atrasti zobi un pārakmeņojušies kauli. Tā kā zobi pēc savas formas bija līdzīgi [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] dzīvojošas ķirzakas [[iguāna]]s zobiem, Mantels jaunatklāto dzīvnieku nosauca par [[iguanodons|iguanodonu]], kas tulkojumā nozīmē &quot;iguānas zobs&quot;.

1837. gadā, kad [[Anglija|Anglijā]] bija jau atrastas dinozauru fosilijas, arī [[Vācija|Vācijā]] netālu no [[Nirnberga]]s tika atrasti dinozauru kauli. Iepriekš nevienam zinātniekam nebija ienācis prātā, ka jaunatklātie dzīvnieki pieder pilnīgi atšķirīgai [[rāpuļi|rāpuļu]] grupai. Šo faktu konstatēja [[Ričards Ovens]], profesors no [[Londona]]s, kurš 1841. gadā ierosināja visus šīs grupas rāpuļus saukt par dinozauriem. Vārds &quot;dinozaurs&quot; nozīmē &quot;briesmīgā ķirzaka&quot;.

=== Fosilijas ===
[[Attēls:Oolithes spheroides (Senckenberg).jpg|thumb|200px|Pārakmeņojušās dinozauru olas]]
Līdz mūsdienām ir saglabājušies galvenokārt tikai dinozauru [[kauli]]. Zinātnieki priecājas par ļoti retajiem [[skelets|skeletu]] un [[galvaskauss|galvaskausu]], kuros ir saglabājušies zobi, atradumiem. [[Paleontologi]]em — zinātniekiem, kuri pēta izmirušos augus un dzīvniekus — visbiežāk jāsamierinās ar kaulu fragmentiem vai atsevišķiem zobiem. Ķermeņa mīkstās daļas nav spējušas saglabāties, tomēr dažkārt atrodami dinozaura [[āda]]s fragmentu nospiedumi, pēc kuriem var spriest, kā izskatījās dinozaura āda. Pārakmeņotu [[ola|olu]] vai to čaumalu fragmentu atradumi vienmēr ir liela sensācija. Diemžēl, var tikai minēt, kuriem dinozauriem tās ir piederējušas. Arī tad, ja atrod [[ligzda|ligzdu]] ar olām un tai pāri guļošu skeletu, kas šķietami pieder ligzdai, nevar droši apgalvot, ka olas un skelets ir no vienas dinozauru [[suga]]s, jo pastāv iespēja, ka skelets piederējis dinozauram, kas aplaupījis ligzdu. Zinātnieki īpašu uzmanību pievērš pārakmeņojušām [[barība]]s atliekām, kuras atrod dinozaura [[kuņģis|kuņģa]] apvidū. Piemēram, mazā plēsīgā [[kompsognats|kompsognata]] skeletā starp [[ribas|ribām]] ir atrasti kādas [[ķirzakas]] kauli. Arī pārakmeņojušies [[izkārnījumi]] liecina par dinozauru barību. Ļoti vērtīgi ir [[pēdu nospiedumi]], jo no tiem var gūt ziņas par dzīvnieka pārvietošanās ātrumu, dzīvesveidu un ķermeņa izmēriem.

2005. gadā amerikāņu [[paleontologi]] atrada mīksto [[audi|audu]] un [[asinsvadi|asinsvadu]] fragmentus 68 miljonus gadu vecā [[karaliskais tiranozaurs|karaliskā tiranozaura]] (''Tyrannosaurus rex'') augšstilba kaulā, šis atradums izraisīja sensāciju zinātnieku aprindās. Parasti saglabājas tikai dinozauru kaulu un zobu cietās daļas, kurās [[zinātnieki]]em ir maz cerību kaut ko atrast, tāpēc tās sīkāk netiek pētītas. Taču šajā gadījumā zinātnieki ievietoja pārakmeņojušos [[augšstilbs|augšstilba]] kaulu vājā [[skābe]]s šķīdumā, kas lēnām izšķīdināja fosilijas [[minerālvielas]]. Par lielu pārsteigumu tika atrasti elastīgi [[audi]]. Pētnieki vēl nav veikuši pilnīgu unikālo audu [[analīze|analīzi]] un izdarījuši galīgo slēdzienu, bet ir cerība, ka pētījumi ļaus uzzināt, vai [[karaliskais tiranozaurs]] bijis aukstasiņu vai siltasiņu dzīvnieks.

== Dinozauru apraksts ==
Dinozauru lielums svārstījās no [[cālis|cāļa]] izmēriem līdz pat milzenim. Piemēram, [[brahiozaurs]] svēra vairāk nekā 50 [[tonna|tonnu]]. Daži dinozauri, iespējams, bija [[siltasiņu dzīvnieki]], tāpēc varēja būt aktīvāki un veiklāki. Iespējams, ka daži pat perēja [[ola]]s un rūpējās par mazuļiem.

== Dinozauru daudzveidība ==
Dinozauri bija lielākā un daudzveidīgākā aizvēsturisko [[dzīvnieki|dzīvo būtņu]] grupa; saskaņā ar 2006. gada pētījumu,&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.pnas.org/cgi/content/full/103/37/13601 Estimating the diversity of dinosaurs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930222343/http://www.pnas.org/cgi/content/full/103/37/13601 |date={{dat|2007|09|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; identificēti ir vairāk kā 500 dinozauru gēni, un lielākais daudzums, kas ir saglabājies [[fosilija|fosilijās]], ir 1850, tuvu 75%, kas vēl nav atklāti. Agrāks pētījums&lt;ref&gt;Russell, Dale A. (1995). China and the lost worlds of the dinosaurian era. Historical Biology 10: 3-12.&lt;/ref&gt; paredzēja, ka pastāv ap 3400 [[gēns|gēniem]], tostarp daudzi, kas nevarētu saglabāties. Daži bija [[plēsēji]], daži [[zālēdāji]]. Daži divkājaini, daži četrkājaini, un daži, kā [[amozaurs]] un [[iguanodons]], varēja staigāt gan uz divām, gan četrām kājām vienlīdz viegli.

Lielākais plēsīgais dinozaurs, kurš jebkad ir dzīvojis uz sauszemes, ir [[karaliskais tiranozaurs]] (''Tyrannosaurus rex''). Savukārt viens no pazīstamākajiem dinozauriem — [[Cerapodi|cerapodu]] apakškārtas ģints dinozaurs [[triceratopss]], kas dzīvoja tai pašā periodā, bija lēns.

== Dinozauru klasifikācija ==
Dinozaurus iedala divās kārtās:
* [[putniegurņa dinozauri]] (''Ornithischians'')
* [[zauriegurņa dinozauri]] (''Saurischians'')

Nesbita izveidotā arhozauru [[kladogramma]] (2011), līdz mūsdienām izdzīvojuši vienīgi [[krokodili]] un [[putni]]:&lt;ref name=&quot;NSJ11&quot;&gt;{{cite journal|last=Nesbitt|first=S.J.|year=2011|title=The early evolution of archosaurs: relationships and the origin of major clades|journal=Bulletin of the American Museum of Natural History|volume=352|pages=1–292|doi=10.1206/352.1|hdl=2246/6112|s2cid=83493714|doi-access=free|hdl-access=free}}&lt;/ref&gt;

{{clade| style=font-size:80%;line-height:85%
|label1= [[Sauropsida]] 
|1={{clade
   |1=†[[Phytosauria]][[File:Smilosuchus adamanensis flipped.jpg|80px]]
   |label2= '''Archosauria''' 
   |2={{clade
      |label1= '''[[Pseudosuchia]]''' 
      |1={{clade
         |1=†[[Ornithosuchidae]][[File:Ornithosuchus BW white background.jpg|80 px]]
         |label2='''[[Suchia]]'''
         |2={{clade
            |1=†''[[Gracilisuchus]]''[[File:Gracilisuchus BW white background.jpg|80 px]]
            |2=†''[[Turfanosuchus]]''
            |3={{clade
               |1=†''[[Revueltosaurus]]''
               |2=†[[Aetosauria]][[File:Desmatosuchus spurensis flipped.jpg|80px]]}}
            |4={{clade
               |1=†''[[Ticinosuchus]]''[[File:Ticinosuchus BW white background.jpg|80px]]
               |label2='''[[Paracrocodylomorpha]]'''
               |2={{clade
                  |1=†[[Poposauroidea]][[File:Poposaurus gracilis (1) flipped.jpg|80px]]
                  |label2= '''[[Loricata]]''' 
                  |2={{clade
                     |1=†''[[Prestosuchus]]''[[File:Prestosuchus-chiniquensis (2).jpg|80px]]
                     |2={{clade
                        |1=†''[[Saurosuchus]]''[[File:Saurosuchus BW white background.jpg|80px]]
                        |2={{clade
                           |1=†''[[Batrachotomus]]''
                           |2={{clade
                              |1=†''[[Fasolasuchus]]''
                              |2={{clade
                                 |1=†[[Rauisuchidae]][[File:Postosuchus kirkpatricki flipped.jpg|80px]]
                                 |2='''[[Crocodylomorpha]]'''&lt;span style=&quot;{{MirrorH}}&quot;&gt;[[File:Deinosuchus riograndensis.png|80px]]&lt;/span&gt;}} }} }} }} }} }} }} }} }}
      |label2= '''[[Avemetatarsalia]]''' /
      |sublabel2= '''[[Ornithodira]]'''
      |2={{clade
         |1=†[[Pterosauromorpha]][[File:Aerodactylus MCZ 1505.png|80 px]]
         |label2='''[[Dinosauromorpha]]'''
         |2={{clade
            |1=†[[Lagerpetidae]]
            |label2= '''[[Dinosauriformes]]''' 
            |2={{clade
               |1=†''[[Marasuchus]]''[[File:Marasuchus flipped.jpg|80 px]]
               |2={{clade
                  |1=†[[Silesauridae]][[File:Silesaurus opolensis flipped.jpg|80 px]]
                  |label2= '''[[Dinosauria]]''' 
                  |2={{clade
                     |1=†[[Ornithischia]][[File:Stegosaurus stenops sophie wiki martyniuk flipped.png|80px]]
                     |label2= '''[[Saurischia]]''' 
                     |2={{clade
                        |1=†[[Sauropodomorpha]][[File:Barapasaurus DB.jpg|80 px]]
                        |2='''[[Theropoda|Neotheropoda]]'''[[File:Meyers grosses Konversations-Lexikon - ein Nachschlagewerk des allgemeinen Wissens (1908) (Antwerpener Breiftaube).jpg|40 px]]
}} }} }} }} }} }} }} }} }}

== Dinozauri un kultūra ==
Kopš [[18. gadsimts|18. gadsimta]], kad tika atpazītas pirmās dinozaura [[fosilija]]s, milzīgi dinozauru [[skelets|skeleti]] kļuva par populāru apskates objektu pasaules [[muzejs|muzejos]]. Tie ir kļuvuši par daļu populārās kultūras.

== Skatīt arī ==
{{commons|Dinosauria|Dinozauri}}
* [[Krīta-terciāra masveida izmiršana]]
* [[Dinozauru uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dinozauri| ]]</text>
      <sha1>p1wx547djs5uy3uq165vigq303r2oc7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1921. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33365</id>
    <revision>
      <id>4445748</id>
      <parentid>4308250</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:11:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */ Zade</comment>
      <origin>4445748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9877" sha1="e4zqaebtyzdhnti2kb010m0bmk25by6" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1921. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1921. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1921}}
{{Gada citi notikumi|1921}}
{{Gads citos kalendāros|1921}}

'''1921'''. ({{Rom sk gadam|1921}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[21. janvāris]]:
** [[Zviedrija]]s tika piešķirtas [[sieviešu balsstiesības]].
** [[Livorno]] pilsētā dibināta [[Itālijas Komunistiskā partija]].
* [[26. janvāris]] — sabiedrotās lielvalstis ([[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]], [[Beļģija]] un [[Japāna]]) atzina [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s neatkarību ''de jure''.

=== Februāris ===
* [[25. februāris]] — [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] okupēja [[Gruzija|Gruziju]].

=== Marts ===
* [[1. marts]] — dibināta [[Mongolijas Tautas partija]].
* [[4. marts]] — par 29. [[ASV prezidents|ASVprezidentu]] kļuva [[Vorens Hārdings]].
* [[6. marts]] — dibināta [[Portugāles Komunistiskā partija]].
* [[18. marts]] — [[Rīga|Rīgā]] noslēgts miera līgums starp [[Polijas Otrā republika|Poliju]] un [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]].
* [[23. marts]] — [[Silēzija]]s iedzīvotāji plebiscītā nobalsoja par atpakaļpievienošanos [[Vācija]]i.

&lt;!-- === Aprīlis ===
 --&gt;
=== Maijs ===
* [[26. maijs]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] sākās [[vispārējs streiks]].

=== Jūnijs ===
* [[30. jūnijs]] — [[Zviedrija|Zviedrijā]] atcēla nāvessodu.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]]:
** oficiālais [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partija]]s dibināšanas datums.
** dibināta [[Dakas Universitāte]].
* [[29. jūlijs]] — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[NSDAP|nacistu partijas]] vadītāju.

=== Augusts ===
* [[14. augusts]] — izveidota [[Tuvas Tautas Republika]].
* [[16. augusts]] — par [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s karali kļuva [[Aleksandrs I Karadžordževičs]].
* [[26. augusts]] — inflācijas dēļ notika nemieri [[Minhene|Minhenē]].

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — [[Atlantiksitija|Atlantiksitijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika pirmais ''Miss America'' konkurss.
* [[12. septembris]] — [[Somija|Somijā]] tika dibināta sieviešu brīvprātīgā palīdzības organizācija ''Lotta Svärd''.

=== Oktobris ===
* [[10. oktobris]] — darbu uzsāka [[Segedas Universitāte]] [[Ungārija|Ungārijā]].

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — nemieri [[Reikjavika|Reikjavikā]].

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — inflācijas dēļ notika nemieri [[Vīne|Vīnē]].

=== Nezināms ===
* [[Slovākija|Slovākijā]], [[Bratislavas reģions|Bratislavas reģionā]] tika atklāts jauns minerāls — [[šafarzikīts]].

== Dzimuši ==
* [[5. janvāris]] — [[Frīdrihs Dirrenmats]] (''Friedrich Dürrenmatt''), Šveices rakstnieks (miris 1990. gadā)
* [[20. janvāris]] — [[Telmo Sarra]] (''Telmo Zarra''), spāņu futbolists (miris 2006. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu, ASV arheoloģe (mirusi 1994. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Lotfi Zade]] (''Lotfi A. Zadeh''), azerbaidžāņu ASV matemātiķis, elektroinženieris (miris 2017. gadā)
* [[24. marts]] — [[Vasilijs Smislovs]] (''Василий Смыслов''), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (miris 2010. gadā)
* [[25. marts]] — [[Simona Sinjorē]] (''Simone Signoret''), franču aktrise (mirusi 1985. gadā)
* [[28. marts]] — [[Dērks Bogards]] (''Dirk Bogarde''), angļu aktieris (miris 1999. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Žans Marī Balestrs]] (''Jean-Marie Balestre''), FIA un FISA eksprezidents (miris 2008. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Georgijs Beregovojs]] (''Георгий Береговой''), PSRS kosmonauts (miris 1995. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Pīters Ustinovs]] (''Peter Ustinov''), angļu aktieris (miris 2004. gadā)
* [[2. maijs]] — [[Šotodžits Rajs]] (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (miris 1992. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Artūrs Šavlovs]] (''Arthur Schawlow''), ASV fiziķis (miris 1999. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Jozefs Beiiss]] (''Joseph Beuys''), vācu mākslinieks (miris 1986. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Andrejs Saharovs]] (''Андрей Сахаров''), PSRS fiziķis, disidents (miris 1989. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Džeks Steinbergers]] (''Jack Steinberger''), ASV fiziķis (miris 2020. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Vītauts Mačernis]] (''Vytautas Mačernis''),  lietuviešu dzejnieks (miris 1944. gadā)
* [[8. jūnijs]] — [[Suharto]] (''Suharto''), Indonēzijas prezidents (miris 2008. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Princis Filips]] (''Prince Philip''), Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (miris 2021. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Džūdija Holideja]] (''Judy Holliday''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Džons Glenns]] (''John Glenn''), ASV kosmonauts (miris 2016. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Rozalīna Jalova]] (''Rosalyn Yalow''), ASV medicīnas fiziķe (mirusi 2011. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''), ''Amnesty International'' dibinātājs (miris 2005. gadā)
* [[4. augusts]] — [[Moriss Rišārs]] (''Maurice Richard''), Kanādas hokejists (miris 2000. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Kenets Erovs]] (''Kenneth Arrow''), ASV ekonomists (miris 2017. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Lidija Geilera Tehada]] (''Lidia Gueiler Tejada''), Bolīvijas prezidente (mirusi 2011. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Airisa Apfela]] (''Iris Apfel''), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (mirusi 2024. gadā)
* [[12. septembris]] — [[Staņislavs Lems]] (''Stanisław Lem''), poļu rakstnieks (miris 2006. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ziziņu]] (''Zizinho''), Brazīlijas futbolists (miris 2002. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Debora Kāra]] (''Deborah Kerr''), skotu aktrise (mirusi 2007. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Īvs Montāns]] (''Yves Montand''), franču aktieris un dziedātājs (miris 1991. gadā)
* [[19. oktobris]] — [[Gunnars Nordāls]] (''Gunnar Nordahl''), zviedru futbolists (miris 1995. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Žoržs Brasēns]] (''Georges Brassens''), franču dziesmu autors un dziedātājs (miris 1981. gadā)
* [[3. novembris]] — [[Čārlzs Bronsons]] (''Charles Bronson''), ASV aktieris (miris 2003. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Aleksandrs Dubčeks]] (''Alexander Dubček''), slovāku politiķis (miris 1992. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Jurijs Ņikuļins]] (''Юрий Никулин''), krievu klauns, cirka vadītājs, kinoaktieris (miris 1997. gadā)

== Miruši ==
* [[1. janvāris]] — [[Teobalds fon Bētmanis-Holvēgs]] (''Theobald von Bethmann-Hollweg''), Vācijas kanclers (dzimis 1856. gadā)
* [[8. februāris]] — [[Pjotrs Kropotkins]] (''Пётр Алексеевич Кропоткин''), krievu anarhists (dzimis 1842. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Kārlis Mengers]] (''Carl Menger''), austriešu ekonomists (dzimis 1840. gadā)
* [[1. marts]] — [[Nikola I Petrovičs]] (''Никола I Петровић''), Melnkalnes karalis (dzimis 1842. gadā)
* [[23. maijs]] — [[Augusts Nilsons]] (''August Nilsson''), zviedru vieglatlēts un virves vilcējs, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1872. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Konrāds Hībendāls]] (''Coenraad Hiebendaal''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[4. jūlijs]] — [[Antonijs Grabovskis]] (''Antoni Grabowski''), poļu inženieris, esperanto entuziasts (dzimis 1857. gadā)
* [[2. augusts]] — [[Enriko Karūzo]] (''Enrico Caruso''), itāliešu operdziedātājs (dzimis 1873. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Aleksandrs Bloks]] (''Александр Александрович Блок''), krievu dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Степанович Гумилёв''), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Matiass Ercbergers]] (''Matthias Erzberger''), vācu politiķis (dzimis 1875. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Romāns fon Ungerns-Šternbergs]] (''Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг''), virsnieks un mistiķis (dzimis 1885. gadā)
* [[18. oktobris]] — [[Ludvigs III Vitelsbahs|Ludvigs III]] (''Ludwig III.''), Bavārijas karalis (dzimis 1845. gadā)
* [[23. oktobris]] — [[Džons Boids Danlops|Džons Danlops]] (''John Boyd Dunlop''), skotu veterinārārsts, izgudrotājs (dzimis 1840. gadā)
* [[11. novembris]] — [[Leons Moro]] (''Léon Moreaux''), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1852. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Robērs de Monteskjū]] (''Robert de Montesquiou''), franču estēts, simbolisma dzejnieks, mākslas kolekcionārs un dendijs (dzimis 1855. gadā)
* [[16. decembris]] — [[Kamils Sensānss]] (''Camille Saint-Saëns''), franču komponists (dzimis 1835. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Žils Trinitē]] (''Jules Trinité''), franču sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Volodimirs Korolenko]] (''Владимир Галактионович Короленко''), krievu rakstnieks un publicists (dzimis 1853. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Alberts Einšteins]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — prēmiju nepiešķīra
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Frederiks Sodijs]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anatols Franss]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Hjalmars Brantings]], [[Kristiāns Lange]]

{{pg6}}

[[Kategorija:1921. gads]]</text>
      <sha1>e4zqaebtyzdhnti2kb010m0bmk25by6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burzum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38470</id>
    <revision>
      <id>4445906</id>
      <parentid>3114959</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:26:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4925" sha1="63zdbprzq56yjo3u8d0ufcb493wqsjk" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = [[Attēls:BurzumLogo.png|200px|Burzum]]
|Attēls = 
|Att_izm = 
|Fons = grupa
|Vieta = [[Attēls:Flag of Norway.svg|20px|Norvēģija]] [[Bergena]], [[Norvēģija]]
|Žanrs = [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnais metāls]]&lt;br /&gt;[[tumšais ambients]]
|Gadi = 1991-2000&lt;br /&gt;2009- 2020
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = http://www.burzum.org/
|Dalībnieki = [[Vargs Vikerness]]
|Bij_dalībnieki = [[Eironimuss]]&lt;br /&gt;[[Samoth]]
}}

'''Burzum''' ir [[1991]]. gadā [[Vargs Vikerness|Varga (Kristiana) Vikernesa]] izveidota [[Norvēģija]]s [[melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] mūzikas grupa.

== Vēsture ==
[[1987]]. gadā Kristiāns Vikerness izveido grupu ''Kalashnikov'' (nosaukums aizgūts no tāda paša nosaukuma [[AK-47|automāta modeļa]]), kas vēlāk maina nosaukumu uz ''Uruk-Hai'' ([[urukhaji]] ir [[Sarumans|Sarumanam]] pakļāvīgu [[orki|orku]] paveids [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R.Tolkīna]] ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlniekā]]''), bet pēc kāda laika beidz pastāvēt. No [[1988]]. līdz [[1991]]. gadam viņš spēlē ģitāru grupā [[Old Funeral]] (kuras dalībnieki bija arī vēlākie [[Immortal]] izveidotāji), bet pēc aiziešanas no tās nolemj atjaunot iepriekšējo projektu, šoreiz gan viena cilvēka sastāvā un ar jaunu nosaukumu ''Burzum'', kas tulkojumā no Tolkīna [[Viduszeme]]s Mordoras valodas nozīmē &quot;tumsa&quot;. Vikerness arī pieņem sev no ''Gredzenu pavēlnieka'' aizgūtu pseidonīmu &quot;grāfs Grišnaks&quot; (''Count Grishnack'').

Drīz vien tiek ierakstītas divas demo kasetes, kas piesaista [[Mayhem]] ģitārista [[Eironimuss|Eironimusa]], kurš izveidojis pagrīdes mūzikas izdevniecību [[Deathlike Silence Productions]], uzmanību un piekrīt izdot Burzum [[Burzum (albums)|debijas albumu]]. Tas tiek izdots [[1992]]. gadā un kļūst arī par vienu no pirmajiem izdevniecības izdotajiem albumiem. Eironimuss albuma ierakstā piedalās kā viesmākslinieks, ierakstot ģitāras solo dziesmai &quot;War&quot;.

Lai gan Burzum nekad nav uzstājies koncertos, uz īsu brīdi tiek apsvērta iespēja padarīt Burzum par &quot;dzīvo grupu&quot; un tajā iesaistās basģitārists Samoth no [[Emperor]], kurš piedalās minialbuma ''[[Aske]]'' ierakstā. Pēc tā gan viņš grupu atstāj un tā atkal pārtop par viena cilvēka projektu. [[1993]]. gadā Vikerness tiek notiesāts par Eironimusa slepkavību, līdz tam paspējot ierakstīt materiālu vēl trijiem pilna garuma albumiem, kas tiek izdoti laika posmā no 1993. līdz [[1996]]. gadam.

Jau cietumā esot Vikerness ieraksta vēl divus albumus, šoreiz gan [[dark ambient]] stilā, jo viņam nav atļauts spēlēt cietus instrumentus izņemot sintezatoru. [[2000. gads|2000]]. gadā viņš paziņo par projekta izbeigšanu.

[[2009. gads|2009]]. gadā tika paziņots, ka Vikerness, pēc 16 gadu soda izciešanas, tiks priekšlaicīgi atbrīvots. Jau iepriekš intervijās viņš bija paziņojis, ka pēc iznākšanas brīvībā plāno izdot vēl mūziku black metal stilā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalcrypt.com/pages/interviewsframe.php?intid=170 |title=Intervija ar Vargu Vikernesu 10.05.2005. |access-date=22.05.2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090606001302/http://www.metalcrypt.com/pages/interviewsframe.php?intid=170 |archivedate=06.06.2009 }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Pilna garuma studijas albumi ===
* [[Burzum (albums)|Burzum]] ([[1992. gads mūzikā|1992]])
* [[Det som engang var]] ([[1993. gads mūzikā|1993]])
* [[Hvis lyset tar oss]] ([[1994. gads mūzikā|1994]])
* [[Filosofem]] ([[1996. gads mūzikā|1996]])
* [[Dauði Baldrs]] ([[1997. gads mūzikā|1997]])
* [[Hliðskjálf]] ([[1999. gads mūzikā|1999]])
* [[Belus]] ([[2010. gads mūzikā|2010]])
* [[Fallen]] ([[2011. gads mūzikā|2011]])

=== Minialbumi ===
* [[Aske]] ([[1993. gads mūzikā|1993]])

=== Demo ===
* [[Demo I]] ([[1991. gads mūzikā|1991]])
* [[Demo II]] ([[1991. gads mūzikā|1991]])
* [[Burzum (promo)|Burzum]] ([[1992. gads mūzikā|1992]])

=== Izlases ===
* [[Burzum / Aske]] ([[1995. gads mūzikā|1995]])
* [[Anthology (Burzum albums)|Anthology]] ([[2002. gads mūzikā|2002]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.burzum.org/ Varga Vikernesa un Burzum oficiālā mājaslapa]
* [http://www.metal-archives.com/band.php?id=88 Encyclopaedia Metallum ieraksts]
* [http://www.last.fm/music/Burzum Last.fm profils]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Burzum| ]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas smagā metāla grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas melnā metāla grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas ambientās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas tumšā ambienta grupas]]
[[Kategorija:Viena cilvēka mūzikas projekti]]</text>
      <sha1>63zdbprzq56yjo3u8d0ufcb493wqsjk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445907</id>
      <parentid>4445906</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Diskogrāfija */</comment>
      <origin>4445907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5091" sha1="th0ydtftqjvndmlijrh9y2w1che383b" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = [[Attēls:BurzumLogo.png|200px|Burzum]]
|Attēls = 
|Att_izm = 
|Fons = grupa
|Vieta = [[Attēls:Flag of Norway.svg|20px|Norvēģija]] [[Bergena]], [[Norvēģija]]
|Žanrs = [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnais metāls]]&lt;br /&gt;[[tumšais ambients]]
|Gadi = 1991-2000&lt;br /&gt;2009- 2020
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = http://www.burzum.org/
|Dalībnieki = [[Vargs Vikerness]]
|Bij_dalībnieki = [[Eironimuss]]&lt;br /&gt;[[Samoth]]
}}

'''Burzum''' ir [[1991]]. gadā [[Vargs Vikerness|Varga (Kristiana) Vikernesa]] izveidota [[Norvēģija]]s [[melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] mūzikas grupa.

== Vēsture ==
[[1987]]. gadā Kristiāns Vikerness izveido grupu ''Kalashnikov'' (nosaukums aizgūts no tāda paša nosaukuma [[AK-47|automāta modeļa]]), kas vēlāk maina nosaukumu uz ''Uruk-Hai'' ([[urukhaji]] ir [[Sarumans|Sarumanam]] pakļāvīgu [[orki|orku]] paveids [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R.Tolkīna]] ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlniekā]]''), bet pēc kāda laika beidz pastāvēt. No [[1988]]. līdz [[1991]]. gadam viņš spēlē ģitāru grupā [[Old Funeral]] (kuras dalībnieki bija arī vēlākie [[Immortal]] izveidotāji), bet pēc aiziešanas no tās nolemj atjaunot iepriekšējo projektu, šoreiz gan viena cilvēka sastāvā un ar jaunu nosaukumu ''Burzum'', kas tulkojumā no Tolkīna [[Viduszeme]]s Mordoras valodas nozīmē &quot;tumsa&quot;. Vikerness arī pieņem sev no ''Gredzenu pavēlnieka'' aizgūtu pseidonīmu &quot;grāfs Grišnaks&quot; (''Count Grishnack'').

Drīz vien tiek ierakstītas divas demo kasetes, kas piesaista [[Mayhem]] ģitārista [[Eironimuss|Eironimusa]], kurš izveidojis pagrīdes mūzikas izdevniecību [[Deathlike Silence Productions]], uzmanību un piekrīt izdot Burzum [[Burzum (albums)|debijas albumu]]. Tas tiek izdots [[1992]]. gadā un kļūst arī par vienu no pirmajiem izdevniecības izdotajiem albumiem. Eironimuss albuma ierakstā piedalās kā viesmākslinieks, ierakstot ģitāras solo dziesmai &quot;War&quot;.

Lai gan Burzum nekad nav uzstājies koncertos, uz īsu brīdi tiek apsvērta iespēja padarīt Burzum par &quot;dzīvo grupu&quot; un tajā iesaistās basģitārists Samoth no [[Emperor]], kurš piedalās minialbuma ''[[Aske]]'' ierakstā. Pēc tā gan viņš grupu atstāj un tā atkal pārtop par viena cilvēka projektu. [[1993]]. gadā Vikerness tiek notiesāts par Eironimusa slepkavību, līdz tam paspējot ierakstīt materiālu vēl trijiem pilna garuma albumiem, kas tiek izdoti laika posmā no 1993. līdz [[1996]]. gadam.

Jau cietumā esot Vikerness ieraksta vēl divus albumus, šoreiz gan [[dark ambient]] stilā, jo viņam nav atļauts spēlēt cietus instrumentus izņemot sintezatoru. [[2000. gads|2000]]. gadā viņš paziņo par projekta izbeigšanu.

[[2009. gads|2009]]. gadā tika paziņots, ka Vikerness, pēc 16 gadu soda izciešanas, tiks priekšlaicīgi atbrīvots. Jau iepriekš intervijās viņš bija paziņojis, ka pēc iznākšanas brīvībā plāno izdot vēl mūziku black metal stilā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalcrypt.com/pages/interviewsframe.php?intid=170 |title=Intervija ar Vargu Vikernesu 10.05.2005. |access-date=22.05.2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090606001302/http://www.metalcrypt.com/pages/interviewsframe.php?intid=170 |archivedate=06.06.2009 }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Pilna garuma studijas albumi ===
* [[Burzum (albums)|Burzum]] ([[1992. gads mūzikā|1992]])
* [[Det som engang var]] ([[1993. gads mūzikā|1993]])
* [[Hvis lyset tar oss]] ([[1994. gads mūzikā|1994]])
* [[Filosofem]] ([[1996. gads mūzikā|1996]])
* [[Dauði Baldrs]] ([[1997. gads mūzikā|1997]])
* [[Hliðskjálf]] ([[1999. gads mūzikā|1999]])
* [[Belus]] ([[2010. gads mūzikā|2010]])
* [[Fallen]] ([[2011. gads mūzikā|2011]])
* [[From the Depths of Darkness]] (2011)
* [[Umskiptar]] (2012).
* [[Sôl austan, Mâni vestan]] (2013)
* [[The Ways of Yore]] (2014)
* [[Thulêan Mysteries]] (2020)

=== Minialbumi ===
* [[Aske]] ([[1993. gads mūzikā|1993]])

=== Demo ===
* [[Demo I]] ([[1991. gads mūzikā|1991]])
* [[Demo II]] ([[1991. gads mūzikā|1991]])
* [[Burzum (promo)|Burzum]] ([[1992. gads mūzikā|1992]])

=== Izlases ===
* [[Burzum / Aske]] ([[1995. gads mūzikā|1995]])
* [[Anthology (Burzum albums)|Anthology]] ([[2002. gads mūzikā|2002]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.burzum.org/ Varga Vikernesa un Burzum oficiālā mājaslapa]
* [http://www.metal-archives.com/band.php?id=88 Encyclopaedia Metallum ieraksts]
* [http://www.last.fm/music/Burzum Last.fm profils]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Burzum| ]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas smagā metāla grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas melnā metāla grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas ambientās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Norvēģijas tumšā ambienta grupas]]
[[Kategorija:Viena cilvēka mūzikas projekti]]</text>
      <sha1>th0ydtftqjvndmlijrh9y2w1che383b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ventspils Augstskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39454</id>
    <revision>
      <id>4445867</id>
      <parentid>4331274</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18651-83</username>
        <id>143251</id>
      </contributor>
      <comment>Veicu izmaiņas, kas skāra VeA ITF dekāna p. i. maiņu 2026. gada 1. martā, kā arī izmainīju studiju programmas klasifikāciju.</comment>
      <origin>4445867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7846" sha1="2qln2oi9yx18djlhllijwzdwjd413r5" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mācību iestādi|basketbola klubu|BK Ventspils Augstskola}}
{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = Ventspils Augstskola
|attēla_nos   =Ventspils Augstskolas logo.png
|att_izm      = 275px
|att_apraksts =Ventspils Augstskolas logo 
|moto         = &quot;''Esi īstajā vietā!''&quot;
|dibin        = [[1997]]
|vieta        = [[Ventspils]], [[Latvija]]&lt;br&gt;''Inženieru iela 101''
|tips         = Valsts augstskola
|rektors      = [[Andris Vaivads]]
|pasniedz     = 88&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/Statistika/2007/6.Personals1.doc |title=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolu un koledžu personāls |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150105175952/http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/Statistika/2007/6.Personals1.doc |archivedate={{dat|2015|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|studenti     = 904 (''2015'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Parskats_2015.pdf |title=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. PĀRSKATS par Latvijas augstāko izglītību 2015. gadā |access-date={{dat|2016|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160810170258/http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Parskats_2015.pdf }}&lt;/ref&gt;
|mlapa        = [http://www.venta.lv www.venta.lv]
}}
{{noformējums}}
[[Attēls:VentspilsAugstskola.jpg|thumb|300px|Ventspils Augstskola]]

'''Ventspils Augstskola''' (VeA) ir [[1997]]. gadā [[Latvija]]s valsts un [[Ventspils]] pilsētas pašvaldības dibināta augstskola.

== Fakultātes ==
VeA sastāvā ir 3 fakultātes:
* Ekonomikas un pārvaldības fakultāte
* Informācijas tehnoloģiju fakultāte
* Tulkošanas studiju fakultāte

=== Ekonomikas un pārvaldības fakultāte ===
Fakultātes dekāne ir Dace Štefenberga.

Ekonomikas un pārvaldības fakultātē (EPF) ir 3 bakalaura, 1 maģistra un 1 doktora studiju programma.

'''Bakalaura studiju programmas''':

* Profesionālā bakalaura studiju programma &quot;Biznesa vadība&quot;;
* Akadēmiskā bakalaura studiju programma &quot;Vadībzinātne&quot; (progrmma realizēta gan latviešu (nepilna laika neklātiene), gan angļu valodā (pilna laika klātiene));
* Profesionālā bakalaura studiju programma &quot;Jaunuzņēmumu vadība (realizēta angļu valodā)&quot;.

'''Maģistra studiju programma''':

* Profesionālā maģistra studiju programma &quot;Uzņēmējdarbības vadība&quot;.

'''Kopēja doktorantūras programma''' ar RTU Rēzekne un Vidzemes Augstskolu:

* Kopīgā doktora studiju programma &quot;Ekonomika un uzņēmējdarbība&quot;.

=== Informācijas tehnoloģiju fakultāte ===
Fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja no 2026. gada 1. marta ir Dr.math., asoc. prof. Gaļina Hiļķeviča.

Informācijas teholoģiju fakultāte (ITF) ir dibināta 2006. gadā. Kopš 2008. gada rudens semestra fakultātes paspārnē izveidotā Elektronikas nodaļa realizē bakalaura līmeņa studiju programmu elektronikā. ITF nodrošina 1 īsā cikla augstākās izglītības studiju programmu, 2 pirmā cikla (bakalaura) un 2 otrā cikla (maģistra) studiju programmas.

'''Pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programma:'''

* Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma &quot;Programmēšanas speciālists&quot;;

'''Bakalaura studiju programmas:'''

* Pirmā cikla (akadēmiskā bakalaura) studiju programma &quot;Datorzinātnes&quot;;
* Pirmā cikla (profesionālā bakalaura) studiju programma &quot;Elektronikas inženierija&quot;;

'''Maģistra studiju programmas:'''

* Otrā cikla (akadēmiskā maģistra) studiju programma &quot;Datorzinātnes&quot;;
* Otrā cikla (profesionālā maģistra) studiju programma &quot;Elektronika&quot;.

=== Tulkošanas studiju fakultāte ===
Fakultātes dekāns ir [[Jānis Veckrācis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.venta.lv/faculty/tulkosanas-studiju-fakultate|title=Tulkošanas studiju fakultāte|website=www.venta.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tulkošanas studiju fakultāte (TSF) piedāvā 2 bakalaura, 2 maģistra un 1 doktora studiju programmu.

'''Bakalaura studiju programmas:'''

* Profesionālā bakalaura studiju programma &quot;Tulkošana un valodu tehnoloģija&quot;;
* Starptautiskā profesionālā bakalaura studiju programma &quot;Starpkultūru komunikācija&quot; (realizēta gan angļu, gan latviešu valodā);

'''Maģistra studiju programmas:'''

* Profesionālā maģistra studiju programma &quot;Lietišķo tekstu tulkošana&quot;;
* Profesionālā maģistra studiju programma &quot;Stratēģiskā starpkultūru komunikācija&quot; (realizēta gan angļu, gan latviešu valodā);

'''Doktora studiju programma''' īstenota kopā ar RTU Liepāja''':'''

* Starpaugstskolu doktora studiju programma &quot;Valodniecība&quot; (realizēta gan angļu, gan latviešu valodā).

=== TSF vēsture ===
Jau 1996. gada oktobrī — decembrī un 1997. gada pirmajā pusē tulkošanas studiju divu profesionālo programmu izstrādi uzņēmās Latvijas Universitātes Valodu centra direktors [[Jānis Sīlis (valodnieks)|Jānis Sīlis]] (programma ar angļu valodu kā 1. svešvalodu) un šī centra Humanitāro fakultāšu svešvalodu katedras vadītāja Valda Rudziša (programma ar vācu valodu kā 1. svešvalodu). Pakāpeniski veidojās programmu izstrādes darba grupa, kuras sastāvā pamatā bija LU mācībspēki (Dzintra Lele-Rozentāle, Rasma Mozere u.c.), kā arī RTU docētāja Ārija Servuta. Darba grupa J. Sīļa vadībā strādāja līdz 1997. gada maija beigām. 1997. gada jūnijā tika apstiprināti pirmie Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju nodaļas (VeA TSN) pasniedzēji: [[Juris Baldunčiks]], Maija Baltiņa, Māra Leitāne, Maruta Koha, Dace Korna, Diāna Pavlovska, Valda Rudziša un Jānis Sīlis. Par VeA TSN vadītāju tika apstiprināts J. Sīlis, kurš nodaļu vadīja līdz tās pārveidei, 2000. gadā kļūdams par Tulkošanas studiju fakultātes pirmo dekānu. J. Sīlis bija fakultātes dekāns no 2001. gada līdz otrā termiņa beigām 2011. gada 18. decembrī.

2000. gada septembrī fakultātē bija 3 katedras, kuras pastāv arī pašreiz: Anglistikas katedra (vad. G. Dreijers), Ģermānistikas katedra (vad. Dzintra Lele-Rozentāle) un Mūsdienu valodu un starpkultūru komunikācijas katedra (vad. Astra Skrābane).

Fakultātes dekāne ir Sandija Skudra. Fakultātē tiek īstenotas 5 studiju programmas, kas aptver bakalaura, maģistra un doktora līmeņus:

Divas profesionālā bakalaura studiju programmas:

- Tulkošana angļu—latviešu—krievu vai vācu valodā (1.svešvalodas statuss — angļu val.);

- Tulkošana vācu—latviešu—krievu vai angļu valodā (1.svešvalodas statuss — vācu val.).

Absolvējot šīs programmas, iegūst profesionālā bakalaura grādu tulkošanā un tulka un tulkotāja profesionālo kvalifikāciju. Studiju ilgums — 4 gadi (8 semestri). Klātiene, pilna laika studijas.

Profesionālā maģistra studiju programma &quot;Juridisko tekstu tulkošana&quot;. Iegūst profesionālā maģistra grādu juridisko tekstu tulkošanā un tulkotāja profesionālo kvalifikāciju. Studiju ilgums 1,5 gadi. Klātiene, pilna laika studijas.

Starpaugstskolu doktora studiju programma &quot;Valodniecība (latviešu diahroniskā un sinhroniskā valodniecība, lietišķā valodniecība, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība)&quot;. Studiju ilgums 3 gadi. Pilna laika studijas.

== Pētnieciskās struktūrvienības ==
* Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “[[Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs]]&quot; (VIRAC).
* Lietišķās valodniecības centrs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.venta.lv Oficiālā mājaslapa]

{{Izglītība-aizmetnis}}
{{LV augstskolas}}
{{Baltijas valstu universitātes}}
[[Kategorija:Ventspils Augstskola| ]]
[[Kategorija:Augstskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>2qln2oi9yx18djlhllijwzdwjd413r5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1962. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42087</id>
    <revision>
      <id>4445833</id>
      <parentid>4377682</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:32:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4445833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12207" sha1="a1c6757mjhk0ovgrj9oz8puoqx77z5r" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1962. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1962. gads Latvijā}}
{{Gads|1962}}
{{Gada citi notikumi|1962}}
{{Gads citos kalendāros|1962}}
'''1962. gads''' ({{Rom sk gadam|1962}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[ASV Samoa|Austrumsamoa]] ieguva neatkarību no [[Jaunzēlande]]s.
* [[9. janvāris]] — [[Kuba]] un [[Padomju Savienība]] parakstīja savstarpēju tirdzniecības līgumu.

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pirmo reizi 403 gadu laikā [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] un [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] atradās uz vienas līnijas ar [[Zeme|Zemi]].
* [[19. februāris]] — dibināta [[Brazīlija]]s pilsēta [[Ozasku]].
* [[20. februāris]] — ''[[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]'': [[Džons Glenns]], lidojot kosmosa kuģī ''[[Mercury-Atlas 6]]'', kļuva par pirmo ASV pārstāvi [[ģeocentriskā orbīta|Zemes orbītā]].

=== Marts ===
* [[19. marts]] — beidzās [[Alžīrijas neatkarības karš]].
* [[24. marts|24.]]—[[30. marts]] — notika pirmais [[Āfrikas čempionāts basketbolā]].

=== Aprīlis ===
* [[6. aprīlis]] — [[Beļģija]] atjaunoja diplomātiskās saistības ar [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]], kas bija Beļģijas kolonija līdz 1960. gadam.
* [[26. aprīlis]] — palaists [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pirmais pavadonis ''[[Ariel 1]]''.

=== Maijs ===
* [[24. maijs]] — ''[[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]'': ASV palaists kosmosa kuģis ''[[Mercury-Atlas 7]]'' ar [[Skots Kārpenters|Skotu Kārpenteru]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Ruanda]] un [[Uganda]] ieguva neatkarību.
* [[2. jūlijs]] — ASV palaists pirmais privātais sakaru pavadonis ''[[Telstar 1]]''.
* [[5. jūlijs]] — [[Alžīrija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[20. jūlijs]] — Francija un [[Tunisija]] atjaunoja diplomātiskās attiecības.

=== Augusts ===
* [[6. augusts]] — [[Jamaika]] ieguva neatkarību.
* [[11. augusts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida kosmosa kuģi ''[[Vostok-3]]'' ar [[Andrijans Nikolajevs|Andrijanu Nikolajevu]].
* [[12. augusts]] — ar ''[[Vostok-4]]'' ([[Pāvels Popovičs]]) palaišanu pirmoreiz orbītā atradās divi kosmosa kuģi.
* [[16. augusts]] — [[Alžīrija]] pievienojās [[Arābu valstu līga|Arābu līgai]].
* [[27. augusts]] — ASV palaista starpplanētu zonde ''[[Mariner 2]]''.
* [[31. augusts]] — [[Trinidāda un Tobāgo]] ieguva neatkarību.

=== Septembris ===
* [[29. septembris]] — palaists [[Kanāda]]s pirmais pavadonis ''[[Alouette 1]]''.

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — ''[[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]'': ASV palaists kosmosa kuģis ''[[Mercury-Atlas 8]]'' ar [[Volters Širra|Volteru Širru]].
*[[16. oktobris|16.]]—[[28. oktobris]] — risinājās [[Kubas raķešu krīze]].

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista Marsa zonde ''[[Mars-1]]''.

=== Decembris ===
* [[14. decembris]] — zonde ''[[Mariner 2]]'' veica pirmo veiksmīgo planētas pārlidojumu (tā palidoja garām [[Venera (planēta)|Venerai]] {{sk|35000|km}} attālumā).

== Dzimuši ==

=== Janvāris ===
* [[17. janvāris]] — [[Džims Kerijs]] (''Jim Carrey''), ASV kinoaktieris
* [[30. janvāris]] — [[Abdulla II Hašimīts]] (الملك عبد الله الثاني بن الحسين‎), Jordānijas karalis

=== Februāris ===
* [[21. februāris]] — [[Čaks Palahņuks]] (''Chuck Palahniuk''), ASV rakstnieks
* [[25. februāris]] — [[Birgita Fišere]] (''Birgit Fischer''), vācu airētāja, daudzkārtēja olimpiskā čempione

=== Marts ===
* [[21. marts]] — [[Metjū Broderiks]] (''Matthew Broderick''), amerikāņu aktieris un dziedātājs
* [[26. marts]] — [[Sāra Malalija]] (''Sarah Mullally''), anglikāņu bīskape
* [[27. marts]] — [[Kristofs Langens]] (''Christoph Langen''), Vācijas bobslejists

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Klārks Gregs]] (''Clark Gregg''), amerikāņu aktieris, scenārists un režisors
* [[6. aprīlis]] — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (miris 2021. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Karloss Sainss]] (''Carlos Sainz''), Spānijas autosportists

=== Maijs ===
* [[9. maijs]] — [[Deivs Gāns]] (''Dave Gahan''), angļu mūziķis
* [[12. maijs]]:
** [[Gregorijs Herolds Džonsons]] (''Gregory Harold Johnson''), ASV kosmonauts
** [[Emilio Estevess]] (''Emilio Estevez''), amerikāņu aktieris un režisors
* [[14. maijs]] — [[Denijs Hjūstons]] (''Danny Huston''), amerikāņu aktieris
* [[20. maijs]] — [[Aleksandrs Dedjuško]] (''Александр Викторович Дедюшко''), krievu kinoaktieris (miris 2007. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Dina Boluarte]] (''Dina Boluarte''), Peru prezidente

=== Jūnijs ===
* [[21. jūnijs]] — [[Viktors Cojs]] (''Виктор Робертович Цой''), PSRS mūziķis (miris 1990. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Klaudija Šeinbauma]] (''Claudia Sheinbaum''), Meksikas politiķe
* [[29. jūnijs]] — [[Džordžs Zamka]] (''George Zamka''), ASV kosmonauts

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]]:
** [[Toms Krūzs]] (''Tom Cruise''), ASV aktieris
** [[Hantere Tailo]] (''Hunter Tylo''), ASV aktrise
* [[13. jūlijs]] — [[Toms Kenijs]] (''Tom Kenny''), amerikāņu balss aktieris
* [[31. jūlijs]] — [[Veslijs Snaipss]] (''Wesley Snipes''), amerikāņu aktieris

=== Augusts ===
* [[6. augusts]]:
** [[Mišela Jeo]] (''Michelle Yeoh'', 杨紫琼), Malaizijā dzimusi ķīniešu aktrise
** [[Gregorijs Šamitofs]] (''Gregory Chamitoff''), ASV kosmonauts
* [[7. augusts]]:
** [[Hose Ernandess]] (''José Moreno Hernández''), ASV kosmonauts
** [[Bruno Peletjē]] (''Bruno Pelletier''), Kanādas dziedātājs
* [[10. augusts]] — [[Sūzena Kolinsa]] (''Suzanne Collins''), amerikāņu rakstniece
* [[13. augusts]] — [[Džons Sleterijs]] (''John Slattery''), amerikāņu aktieris
* [[18. augusts]] — [[Felipe Kalderons]] (''Felipe de Jesús Calderón Hinojosa''), Meksikas prezidents
* [[19. augusts]] — [[Maikls Massimino]] (''Michael James Massimino''), ASV kosmonauts
* [[28. augusts]] — [[Deivids Finčers]] (''David Fincher''), ASV kinorežisors

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — [[Rūds Gullits]] (''Ruud Gullit''), Nīderlandes futbolists, treneris
* [[7. septembris]] — [[Oleksijs Daņilovs]] (''Олексій Данілов''), Ukrainas politiķis
* [[17. septembris]] — [[Bazs Lurmens]] (''Baz Luhrmann''), Austrālijas kinorežisors, kinoproducents un scenārists
* [[30. septembris]] — [[Franks Reikārds]] (''Franklin Edmundo Rijkaard''), Nīderlandes futbolists, treneris

=== Oktobris ===
* [[10. oktobris]] — [[Rekss Volheims]] (''Rex Joseph Walheim''), ASV kosmonauts
* [[11. oktobris]] — [[Džoana Kjūsaka]] (''Joan Cusack''), amerikāņu aktrise
* [[12. oktobris]]:
** [[Baškims Fino]] (''Bashkim Fino''), Albānijas premjerministrs (miris 2021. gadā)
** [[Branko Crvenkovskis]] (''Бранко Црвенковски''), Maķedonijas prezidents
* [[13. oktobris]]:
** [[Maikls Gūds]] (''Michael Timothy Good''), ASV kosmonauts
** [[Kellija Prestone]] (''Kelly Preston''), ASV aktrise un modele (mirusi 2020. gadā)
* [[16. oktobris]]:
** [[Maikls Balzarijs]] (''Michael Peter Balzary''), ASV mūziķis
** [[Kenets Lonergans]] (''Kenneth Lonergan''), amerikāņu dramaturgs un kinorežisors
* [[22. oktobris]] — [[Bobs Odenkērks]] (''Robert Odenkirk''), ASV aktieris, komiķis un producents
* [[29. oktobris]] — [[Jahja Sinvars]] (يحيى السنوار), ''Hamās'' militārais līderis (miris 2024. gadā)

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Entonijs Kīdiss]] (''Anthony Kiedis''), ASV mūziķis
* [[3. novembris]] — [[Anti Rinne]] (''Antti Rinne''), Somijas premjerministrs
* [[5. novembris]] — [[Bendžamins Elvins Drū]] (''Benjamin Alvin Drew''), ASV kosmonauts
* [[11. novembris]] — [[Demija Mora]] (''Demi Moore''), amerikāņu aktrise, producente, modele un dziesmu autore
* [[19. novembris]] — [[Nikole Stota]] (''Nicole Stott''), ASV kosmonaute

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — [[Tomass Kreigs]] (''Thomas Craig''), angļu aktieris
* [[26. decembris]] — [[Džeimss Kotaks]] (''James Kottak''), amerikāņu bundzinieks (miris 2024. gadā)
* [[29. decembris]] — [[Berijs Vilmors]] (''Barry E. Wilmore''), ASV kosmonauts

== Miruši ==
* [[4. janvāris]] — [[Hanss Lammerss]] (''Hans Lammers''), vācu valsts darbinieks (dzimis 1879. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Džosija Makrakens]] (''Josiah McCracken''), amerikāņu futbolists un vieglatlēts, olimpiskās sudraba un bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā)
* [[15. marts]] — [[Arturs Komptons]] (''Arthur Compton''), ASV fiziķis (dzimis 1892. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[Maikls Kertics]] (''Michael Curtiz''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1886. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Henrikuss Tromps]] (''Henricus Tromp''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Ādolfs Eihmanis]] (''Adolf Eichmann''), vācu nacistu amatpersona (dzimis 1906. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Džons Rimmers]] (''John Rimmer''), britu vieglatlēts, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1878. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Teodors Grīnbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1870. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Aleksejs Antonovs]] (''Алексей Иннокентьевич Антонов''), PSRS karavīrs (dzimis 1896. gadā)
* [[19. jūnijs]] — [[Frenks Borzeigijs]] (''Frank Borzage''), ASV kinorežisors un aktieris (dzimis 1894. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Emīls Vegelēns]] (''Émile Wegelin''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
* [[6. jūlijs]] — [[Viljams Folkners]] (''William Cuthbert Faulkner''), ASV rakstnieks (dzimis 1897. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Andrē Rūzvelts]] (''André Roosevelt''), amerikāņu filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (dzimis 1890. gadā)
* [[5. augusts]] — [[Merilina Monro]] (''Marilyn Monroe''), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
* [[9. augusts]] — [[Hermanis Hese]] (''Hermann Hesse''), vācu rakstnieks (dzimis 1877. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Leons Binošs]] (''Léon Binoche''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā)
* [[3. septembris]] — [[E. E. Kamingss]] (''E. E. Cummings''), amerikāņu dzejnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Nataļja Gončarova]] (''Наталья Гончарова''), krievu māksliniece (dzimis 1881. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Lūiss Ābels]] (''Louis Abell''), amerikāņu airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1884. gadā)
* [[7. novembris]] — [[Eleanora Rūzvelta]] (''Eleanor Roosevelt''), ASV pirmā lēdija (dzimusi 1884. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Mordehajs Nuroks]] (מרדכי נורוק), ebreju rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis (dzimis 1884. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Vilhelmīna]] (''Wilhelmina''), Nīderlandes karaliene (dzimusi 1880. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Čārlzs Lotons]] (''Charles Laughton''), angļu aktieris (dzimis 1899. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Tomass Mičels]] (''Thomas Mitchell''), amerikāņu aktieris (dzimis 1892. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Emīls Artins]] (''Emil Artin''), vācu matemātiķis (dzimis 1898. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Ļevs Landavs]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Frānsiss Kriks]], [[Džeimss Votsons]] un [[Moriss Vilkinss]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Makss Ferdinands Perucs]] un [[Džons Kovderijs Kendrjū]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Džons Stainbeks]] 
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Lainuss Polings]]

{{pg1}}
{{commons}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1962. gads]]</text>
      <sha1>a1c6757mjhk0ovgrj9oz8puoqx77z5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards I Lauvassirds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52743</id>
    <revision>
      <id>4445915</id>
      <parentid>4197788</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:44:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4445915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8858" sha1="nmsurmgxscxsko2vl0lwlqxm8s2ydli" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               =Ričards I Lauvassirds
| vārds_orģ           = ''Richard I the Lionheart''
| attēls              =Richard_coeurdelion_g.jpg
| att_izm= 130px
| amats               =[[Anglijas karalis]]
| term_sākums         =	{{dat|1189|7|6|N}}
| term_beigas         = {{dat|1199|4|6|N}}
| coronation          = {{dat|1189|9|3}}
| priekštecis         =[[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]]
| pēctecis            =[[Džons Bezzemis]]
| dzim_dati            ={{dat|1157|9|8}}
| dzim_vieta          =[[Oksforda]], [[Anglijas Karaliste]]&lt;br /&gt;([[Oksfordšīra]], {{GBR}})
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1199|4|6|1157|9|8}}
| mir_vieta           =[[Šalū]] (''Châlus''), [[Akvitānijas hercogiste]]&lt;br /&gt;([[Augšvjenna]], {{FRA}})
| tēvs                =[[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]]
| māte                =[[Akvitānijas Eleonora]]
| dinastija           =[[Plantagenetu dinastija]]
| dzīvesb             =[[Navarras Berengārija]]
| bērni               =
| reliģija            =[[katoļticība]]
| apglabāts           =[[Fontevro abatija]] (''Abbaye Notre-Dame de Fontevraud''), [[Mēna un Luāra]], {{FRA}}
| paraksts            =
| piezīmes            =
| dzimums = V
}}

[[Attēls:Count_of_Poitiers_Arms.svg|thumb|200px|Ričarda, Akvitānijas hercoga ģerbonis]]
[[Attēls:Royal Arms of England (1189-1198).svg|thumb|200px|Ričarda, Anglijas karaļa ģerbonis]]
'''Ričards I''' '''Plantagenets''' ({{val|en|Richard Plantagenet, the Lionheart}}, {{val|fr|Richard Ier d'Plantagenet d'Angleterre dit Cœur de Lion}}, dzimis {{dat|1157|9|8}}, miris {{dat|1199|4|6}}), saukts par '''Ričardu Lauvassirdi''', bija [[Anglijas karalis]] no 1189. līdz 1199. gadam.

Ričarda tituli:
* [[Akvitānija]]s [[hercogs]] ({{val|en|Duke of Aquitaine}}, {{val|fr|Duc d'Aquitaine}}) 
* [[Normandijas hercogi|Normandijas hercogs]] (''Duke of Normandy'') 
* Menas [[grāfs]] (''Count of Maine'') 
* [[Anžū grāfiste|Anžū]] [[grāfs]] (''Count of Anjou'') 
* [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] [[karalis]] (''King of England'') 

== Dzīvesgājums ==

Ričards bija trešais Anglijas karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] dēls. Tā kā viņš nebija troņmantnieks, bērnību pavadīja dzimtas īpašumos [[Francija|Francijā]], kur viņš no mātes mantoja [[Akvitānija|Akvitāniju]] un [[Puatjē]].

1173. gadā kopā ar pārējiem brāļiem sacēlās, mēģinot gāzt tēvu no troņa, taču Henrijs II vairākās kaujās sakāva dumpīgo dēlu armiju. Par pretendentu uz troni Ričards kļuva pēc sava vecākā brāļa [[Henrijs Jaunais|Henrija]] nāves 1183. gadā. Viņš noslēdza savienību ar [[Francija]]s karali [[Filips II Augusts|Filipu II]] un 1189. gadā sakāva tēva armiju, gāžot Henriju II no troņa.

No 10 gadiem, kurus bija [[karalis]], Ričards [[Anglijas Karaliste|Anglijā]] pavadīja aptuveni pusgadu. Valdīšana pamatā izpaudās līdzekļu vākšanā [[Krusta kari|Krusta karam]], palielinot nodokļus, tirgojot titulus (atbrīvoja no vasaļa zvēresta [[Skotija]]s karali [[Vilhelms I Dankelds|Vilhelmu I Lauvu]] par 10 000 markām) un troņa zemes. Kāpšanu tronī pavadīja [[Ebreji|ebreju]] grautiņš Anglijas pilsētās (Ričards bija aizņēmies uz lieliem procentiem lielas naudas summas, un nevēlējās [[Kredīts|kredītu]] atdot).

1190. gadā iesaistījās [[Trešais Krusta karš|Trešajā Krusta karā]], par Anglijas [[Reģents|reģentu]] atstājot Eli bīskapu Viljamu Longčampu (''William Longchamp''). Septembrī viņa vadītie krustneši ieradās [[Sicīlija|Sicīlijā]], kur pēc vairākiem konfliktiem iesaistījās kaujās ar vietējiem, kuri aizstāvēja savus īpašumus un sievietes. Ričards pats vadīja angļu krustnešus ielu kaujās, un te viņu iesauca par '''Lauvassirdi'''. Šajā laikā viņa jaunākais brālis [[Džons Bezzemis|Džons]] Anglijā sacēlās un sagrāba varu daļā karalistes.
1191. gada maijā Ričards atņēma [[Bizantijas Impērija]]i [[Kipra]]s salu, padarot to par savu bāzi tālākai ekspansijai uz austrumiem. Te viņš salaulājās ar [[Navarras Karaliste|Navarras]] karaļa Sančo VI meitu Berengariju (bērnu viņiem nebija).

Karadarbības laikā [[Palestīna|Palestīnā]] izcēlās ar to, ka sastrīdējās ar visiem iespējamajiem sabiedrotajiem, bez ierunām vēloties būt apvienotā krustnešu karaspēka virspavēlnieks. Galu galā tie viņu pameta un Filips II atgriezās Francijā, kur uzsāka [[Plantagenetu dinastija|Plantagenetu]] zemju plānveidīgu sagrābšanu. Arī [[Austrija]]s hercogs [[Leopolds V]] atdalījās. 1192. gadā Ričards atzina par [[Jeruzaleme]]s karali [[Monferatas Konrāds|Monferatas Konrādu]], kuru visai drīz nogalināja [[Asasīni|asasīns]]. [[Jeruzalemes Karaliste]]s tronī kāpa Ričarda radinieks [[Šampaņa]]s [[grāfs]] [[Henrijs II Šampaņas grāfs|Henrijs]], kas izraisīja baumas par Ričarda saistību ar Konrāda slepkavību.

Pēc neveiksmīgās militārās kampaņas Svētajā zemē, Ričards ar pavadoņu pulciņu mēģināja atgriezties savos īpašumos pa sauszemi. 1192. gada decembrī viņu netālu no [[Vīne]]s arestēja Leopolds V, apsūdzot sava brālēna Jeruzalemes karaļa Konrāda slepkavības pasūtīšanā, un nodeva to [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Svētās Romas impērijas imperators|ķeizaram]] [[Heinrihs VI|Heinriham VI]], kurš Ričardu ieslodzīja Durnšteinas pilī. Lai Ričardu atbrīvotu, ķeizars pieprasīja 150 000 marku (savukārt viņa brālis Džons Bezzemis un Filips II piedāvāja 80 000 marku, ja Ričardu atstās ieslodzījumā līdz mūža galam). Galu galā Ričardu no ieslodzījuma izpirka viņa māte [[Akvitānija]]s hercogiene Eleonora.

Atgriezies savos kontinentālajos īpašumos, viņš izlīga ar brāli, ieceļot to par troņmantnieku, un uzreiz uzsāka karadarbību pret Filipu II, mēģinot atgūt tā anektētās Plantagenetu zemes Francijā.

1199. gada 26. martā Šalū-Šabro (''Chalus-Chabrol'') pils aplenkumā [[Limuzēna|Limuzēnā]] karali plecā ievainoja ar [[Stops (ierocis)|arbaleta]] bultu jauns zēns Pjērs Bazils (''Pierre Basile''), kura tēvu un divus brāļus esot nogalinājis karalis. Saskaņā ar šo stāstu, arbaleta šāvēju karalis apželoja, taču pēc viņa nāves šāvējs esot sodīts ar nāvi. 6. aprīlī Ričards Lauvassirds mira no [[sepse|asins saindēšanās]].

== Literatūra ==
[[Attēls:Angevindominionsfrommedandmodhismyers1905.jpg‎|thumb|200px|Plantagenetu dzimtas valdījumi Ričarda I laikā]]
* Ralph of Diceto, Radulfi de Diceto Decani Lundoniensis Opera Historica, ed. William Stubbs, 2 vols (London, 1876)
* Berg, Dieter. Richard Löwenherz. Darmstadt, 2007.
* Edbury, Peter W. The Conquest of Jerusalem and the Third Crusade: Sources in Translation. Ashgate, 1996. [Includes letters by Richard reporting events of the Third Crusade (pp. 178-182).] {{ISBN|1-84014-676-1}}
* Gabrieli, Francesco. (ed.) Arab Historians of the Crusades, English translation 1969, {{ISBN|0-520-05224-2}}
* Gillingham, John. Richard the Lionheart, 1978, 2nd ed. 1989
* Gillingham, John, Richard Coeur de Lion: Kingship, Chivalry and War in the Twelfth Century, 1994, {{ISBN|1-85285-084-1}}
* Gillingham, John. Richard I, 1999, {{ISBN|0-300-07912-5}}
* Nelson, Janet L. (ed.) Richard Coeur de Lion in History and Myth, 1992, {{ISBN|0-9513085-6-4}}
* Nicholson, Helen J. (ed.) The Chronicle of the Third Crusade: The Itinerarium Peregrinorum et Gesta Regis Ricardi, 1997, {{ISBN|0-7546-0581-7}}
* Williams, Patrick A. &quot;The Assassination of Conrad of Montferrat: Another Suspect?&quot;, Traditio, vol. XXVI, 1970.
* Turner, Ralph V. / Heiser, Richard R.: The reign of Richard Lionheart : ruler of the Angevin empire, 1189-1199, Harlow [u. a.] : Pearson Education, 2000, {{ISBN|0-582-25660-7}} — {{ISBN|0-582-25659-3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fordham.edu/halsall/pwh/hoveden1.html Roger of Hoveden on Richard the Lion-Hearted and King Philip II of France]
* [https://web.archive.org/web/20070929111530/http://www.shadowedrealm.com/articles/exclusive/article.php?id=17 Richard and Saladin: Warriors of the Third Crusade]
* [http://www.gayheroes.com/rich.htm Medieval and Modern Passages Supporting the Theory of Richard I's Homosexuality]


{{kastes sākums}}
{{Plantagenetu dzimtas valdnieki}}
{{Amatu secība | pirms = [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] | virsraksts = [[Anglijas karalis]] | periods = 1189—1199 | pēc = [[Džons Bezzemis|Džons]]}}


{{kastes beigas}}
{{Anglijas karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1157. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1199. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Oksfordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]]
[[Kategorija:Plantagenetu dinastija]]</text>
      <sha1>nmsurmgxscxsko2vl0lwlqxm8s2ydli</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristaps Valters (basketbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60911</id>
    <revision>
      <id>4445892</id>
      <parentid>4328376</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:36:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18767-20</username>
        <id>143260</id>
      </contributor>
      <comment>Pierakstiju attiecību statusu</comment>
      <origin>4445892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19606" sha1="17aqyion3ho9nxp9znkjjvjcnjvdb3b" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}}
{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Kristaps Valters
 |          attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = Ādolfs
 |             poz = [[saspēles vadītājs]]
 |         kar_sāk = 1998
 |        kar_beig = 2017
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
 |          numurs = 
 |            līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2001—2009
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
 |         kl_sez 1 = 1998—2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas &quot;Brocēni/LMT&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2004—2006
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2006—2007
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2007—2008
 |          klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2008—2009
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2009—2010
 |          klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2010—2011
 |          klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2011—2012
 |          klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2012
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2012—2013
 |          klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2013—2014
 |          klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]''
 |         kl_sez 16 = 2014
 |          klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]]
 |         kl_sez 17 = 2014—2016
 |          klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]]
 |         kl_sez 18 = 2017
 |          klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 |         kl_sez 19 = 2025
 |          klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018
 |   tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik
 |   tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
}}
'''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā (&quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;), gan jauniešu basketbolā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galvenais treneris un atsevišķās spēlēs arī devās laukumā kā spēlētājs, kā arī strādā kā spēlētāju individuālāis treneris.

K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu.

Šobrīd attiecībās ar mīļoto sievieti Rebeku Apini

== Karjera ==
Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|&quot;Brocēni/LMT&quot;]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā &quot;Brocēnos&quot; viņš kļuva par vienu no kluba līderiem.

2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]. Pēc sezonas Turcijā, 2001. gadā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas &quot;Panionios&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}&lt;/ref&gt; Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās &quot;Skonto&quot; sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati &quot;Legea&quot;]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās &quot;Legea&quot; klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu.

2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā &quot;Fuenlabrada&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] spēlētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz &quot;Joventut&quot;|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2010. gada augustā atkal atgriezās &quot;Baloncesto&quot;. Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas &quot;Fuenlabrada&quot;&lt;!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 --&gt;]&lt;/ref&gt; Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas &quot;Unicaja&quot;], sportacentrs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt;

2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].&lt;ref&gt;[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&amp;type=2&amp;menuid=22&amp;topmenu=3 Ārtlandes &quot;Dragons&quot; mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar &quot;Fuenlabrada&quot;|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]].

2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;, taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties.

K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās &quot;tusētāju paaudzes&quot; spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot.

2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]&lt;/ref&gt; 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām.

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv&lt;/ref&gt; bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri.

2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title=&quot;Sigulda/Elvi&quot; oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, atgriežoties spelētāja statusā pēc daudzu gadu partraukuma un piedaloties divās komandas spēlēs.

== Privātā dzīve ==
No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title=&quot;Viņā redzēju puišeli.&quot; Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv&lt;/ref&gt; Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}&lt;/ref&gt; no kuras šķīries 2025. gada martā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: &quot;Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis&quot;]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils]
* [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>17aqyion3ho9nxp9znkjjvjcnjvdb3b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445893</id>
      <parentid>4445892</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18767-20</username>
        <id>143260</id>
      </contributor>
      <comment>Kluda</comment>
      <origin>4445893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19549" sha1="m58e0gt45ba2g9g87bwo0hclwrp8dt2" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}}
{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Kristaps Valters
 |          attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = Ādolfs
 |             poz = [[saspēles vadītājs]]
 |         kar_sāk = 1998
 |        kar_beig = 2017
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
 |          numurs = 
 |            līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2001—2009
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
 |         kl_sez 1 = 1998—2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas &quot;Brocēni/LMT&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2004—2006
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2006—2007
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2007—2008
 |          klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2008—2009
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2009—2010
 |          klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2010—2011
 |          klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2011—2012
 |          klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2012
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2012—2013
 |          klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2013—2014
 |          klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]''
 |         kl_sez 16 = 2014
 |          klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]]
 |         kl_sez 17 = 2014—2016
 |          klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]]
 |         kl_sez 18 = 2017
 |          klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 |         kl_sez 19 = 2025
 |          klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018
 |   tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik
 |   tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
}}
'''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā (&quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;), gan jauniešu basketbolā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galvenais treneris un atsevišķās spēlēs arī devās laukumā kā spēlētājs, kā arī strādā kā spēlētāju individuālāis treneris.

K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu.

== Karjera ==
Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|&quot;Brocēni/LMT&quot;]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā &quot;Brocēnos&quot; viņš kļuva par vienu no kluba līderiem.

2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]. Pēc sezonas Turcijā, 2001. gadā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas &quot;Panionios&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}&lt;/ref&gt; Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās &quot;Skonto&quot; sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati &quot;Legea&quot;]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās &quot;Legea&quot; klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu.

2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā &quot;Fuenlabrada&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] spēlētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz &quot;Joventut&quot;|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2010. gada augustā atkal atgriezās &quot;Baloncesto&quot;. Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas &quot;Fuenlabrada&quot;&lt;!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 --&gt;]&lt;/ref&gt; Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas &quot;Unicaja&quot;], sportacentrs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt;

2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].&lt;ref&gt;[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&amp;type=2&amp;menuid=22&amp;topmenu=3 Ārtlandes &quot;Dragons&quot; mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar &quot;Fuenlabrada&quot;|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]].

2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;, taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties.

K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās &quot;tusētāju paaudzes&quot; spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot.

2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]&lt;/ref&gt; 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām.

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv&lt;/ref&gt; bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri.

2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title=&quot;Sigulda/Elvi&quot; oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, atgriežoties spelētāja statusā pēc daudzu gadu partraukuma un piedaloties divās komandas spēlēs.

== Privātā dzīve ==
No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title=&quot;Viņā redzēju puišeli.&quot; Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv&lt;/ref&gt; Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}&lt;/ref&gt; no kuras šķīries 2025. gada martā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: &quot;Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis&quot;]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils]
* [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>m58e0gt45ba2g9g87bwo0hclwrp8dt2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445895</id>
      <parentid>4445893</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:39:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18767-20</username>
        <id>143260</id>
      </contributor>
      <comment>Izmainas</comment>
      <origin>4445895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19631" sha1="bph7ip9iaecp9aiuv73u53luwy90v14" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}}
{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Kristaps Valters
 |          attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = Ādolfs
 |             poz = [[saspēles vadītājs]]
 |         kar_sāk = 1998
 |        kar_beig = 2017
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
 |          numurs = 
 |            līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2001—2009
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
 |         kl_sez 1 = 1998—2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas &quot;Brocēni/LMT&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2004—2006
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2006—2007
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2007—2008
 |          klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2008—2009
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2009—2010
 |          klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2010—2011
 |          klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2011—2012
 |          klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2012
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2012—2013
 |          klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2013—2014
 |          klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]''
 |         kl_sez 16 = 2014
 |          klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]]
 |         kl_sez 17 = 2014—2016
 |          klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]]
 |         kl_sez 18 = 2017
 |          klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 |         kl_sez 19 = 2025
 |          klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018
 |   tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik
 |   tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
}}
'''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā (&quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;), gan jauniešu basketbolā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galvenais treneris un atsevišķās spēlēs arī devās laukumā kā spēlētājs, kā arī strādā kā spēlētāju individuālāis treneris.

K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu.

== Karjera ==
Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|&quot;Brocēni/LMT&quot;]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā &quot;Brocēnos&quot; viņš kļuva par vienu no kluba līderiem.

2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]. Pēc sezonas Turcijā, 2001. gadā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas &quot;Panionios&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}&lt;/ref&gt; Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās &quot;Skonto&quot; sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati &quot;Legea&quot;]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās &quot;Legea&quot; klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu.

2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā &quot;Fuenlabrada&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] spēlētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz &quot;Joventut&quot;|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2010. gada augustā atkal atgriezās &quot;Baloncesto&quot;. Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas &quot;Fuenlabrada&quot;&lt;!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 --&gt;]&lt;/ref&gt; Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas &quot;Unicaja&quot;], sportacentrs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt;

2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].&lt;ref&gt;[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&amp;type=2&amp;menuid=22&amp;topmenu=3 Ārtlandes &quot;Dragons&quot; mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar &quot;Fuenlabrada&quot;|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]].

2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;, taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties.

K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās &quot;tusētāju paaudzes&quot; spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot.

2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]&lt;/ref&gt; 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām.

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv&lt;/ref&gt; bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri.

2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title=&quot;Sigulda/Elvi&quot; oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, atgriežoties spelētāja statusā pēc daudzu gadu partraukuma un piedaloties divās komandas spēlēs.

== Privātā dzīve ==
No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title=&quot;Viņā redzēju puišeli.&quot; Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv&lt;/ref&gt; Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}&lt;/ref&gt; no kuras šķīries 2025. gada martā. Šobrīd ir attiecībās no 2024.gada augusta ar mīļoto draudzeni Rebeku Apini.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: &quot;Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis&quot;]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils]
* [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>bph7ip9iaecp9aiuv73u53luwy90v14</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445897</id>
      <parentid>4445895</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:54:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18767-20|~2026-18767-20]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra</comment>
      <origin>4328376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19549" sha1="m58e0gt45ba2g9g87bwo0hclwrp8dt2" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}}
{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Kristaps Valters
 |          attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = Ādolfs
 |             poz = [[saspēles vadītājs]]
 |         kar_sāk = 1998
 |        kar_beig = 2017
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
 |          numurs = 
 |            līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2001—2009
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
 |         kl_sez 1 = 1998—2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas &quot;Brocēni/LMT&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2004—2006
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2006—2007
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2007—2008
 |          klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2008—2009
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2009—2010
 |          klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2010—2011
 |          klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2011—2012
 |          klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2012
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2012—2013
 |          klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2013—2014
 |          klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]''
 |         kl_sez 16 = 2014
 |          klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]]
 |         kl_sez 17 = 2014—2016
 |          klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]]
 |         kl_sez 18 = 2017
 |          klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 |         kl_sez 19 = 2025
 |          klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018
 |   tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik
 |   tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
}}
'''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā (&quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;), gan jauniešu basketbolā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galvenais treneris un atsevišķās spēlēs arī devās laukumā kā spēlētājs, kā arī strādā kā spēlētāju individuālāis treneris.

K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu.

== Karjera ==
Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|&quot;Brocēni/LMT&quot;]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā &quot;Brocēnos&quot; viņš kļuva par vienu no kluba līderiem.

2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]. Pēc sezonas Turcijā, 2001. gadā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas &quot;Panionios&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}&lt;/ref&gt; Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās &quot;Skonto&quot; sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati &quot;Legea&quot;]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās &quot;Legea&quot; klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu.

2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā &quot;Fuenlabrada&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] spēlētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz &quot;Joventut&quot;|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2010. gada augustā atkal atgriezās &quot;Baloncesto&quot;. Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas &quot;Fuenlabrada&quot;&lt;!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 --&gt;]&lt;/ref&gt; Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas &quot;Unicaja&quot;], sportacentrs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt;

2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].&lt;ref&gt;[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&amp;type=2&amp;menuid=22&amp;topmenu=3 Ārtlandes &quot;Dragons&quot; mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar &quot;Fuenlabrada&quot;|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]].

2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;, taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties.

K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās &quot;tusētāju paaudzes&quot; spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot.

2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]&lt;/ref&gt; 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām.

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv&lt;/ref&gt; bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri.

2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title=&quot;Sigulda/Elvi&quot; oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, atgriežoties spelētāja statusā pēc daudzu gadu partraukuma un piedaloties divās komandas spēlēs.

== Privātā dzīve ==
No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title=&quot;Viņā redzēju puišeli.&quot; Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv&lt;/ref&gt; Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}&lt;/ref&gt; no kuras šķīries 2025. gada martā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: &quot;Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis&quot;]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils]
* [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>m58e0gt45ba2g9g87bwo0hclwrp8dt2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445898</id>
      <parentid>4445897</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:57:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Tādas vēstis - tikai ar atsaucēm</comment>
      <origin>4445898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19766" sha1="ql08gz6cgnz00l91pkmvbt0d3jbqwx8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}}
{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Kristaps Valters
 |          attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = Ādolfs
 |             poz = [[saspēles vadītājs]]
 |         kar_sāk = 1998
 |        kar_beig = 2017
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
 |          numurs = 
 |            līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2001—2009
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
 |         kl_sez 1 = 1998—2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas &quot;Brocēni/LMT&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2004—2006
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2006—2007
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2007—2008
 |          klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2008—2009
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2009—2010
 |          klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2010—2011
 |          klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2011—2012
 |          klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2012
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2012—2013
 |          klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2013—2014
 |          klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]''
 |         kl_sez 16 = 2014
 |          klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]]
 |         kl_sez 17 = 2014—2016
 |          klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]]
 |         kl_sez 18 = 2017
 |          klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 |         kl_sez 19 = 2025
 |          klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018
 |   tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik
 |   tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]]
}}
'''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā (&quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;), gan jauniešu basketbolā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galvenais treneris un atsevišķās spēlēs arī devās laukumā kā spēlētājs, kā arī strādā kā spēlētāju individuālāis treneris.

K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu.

== Karjera ==
Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|&quot;Brocēni/LMT&quot;]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā &quot;Brocēnos&quot; viņš kļuva par vienu no kluba līderiem.

2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas &quot;Muratpasa&quot;]]. Pēc sezonas Turcijā, 2001. gadā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas &quot;Panionios&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}&lt;/ref&gt; Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās &quot;Skonto&quot; sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes &quot;Snaidero&quot;]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati &quot;Legea&quot;]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās &quot;Legea&quot; klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu &quot;Triumf&quot;]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu.

2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā &quot;Fuenlabrada&quot;|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] spēlētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz &quot;Joventut&quot;|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2010. gada augustā atkal atgriezās &quot;Baloncesto&quot;. Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas &quot;Fuenlabrada&quot;&lt;!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 --&gt;]&lt;/ref&gt; Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas &quot;Unicaja&quot;], sportacentrs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt;

2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes &quot;Dragons&quot;]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].&lt;ref&gt;[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&amp;type=2&amp;menuid=22&amp;topmenu=3 Ārtlandes &quot;Dragons&quot; mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas &quot;Baloncesto&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar &quot;Fuenlabrada&quot;|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras &quot;Türk Telekom&quot;]].

2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;, taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties.

K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās &quot;tusētāju paaudzes&quot; spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot.

2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]&lt;/ref&gt; 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām.

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv&lt;/ref&gt; bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri.

2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas &quot;[[Sigulda/Elvi]]&quot; galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title=&quot;Sigulda/Elvi&quot; oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, atgriežoties spelētāja statusā pēc daudzu gadu partraukuma un piedaloties divās komandas spēlēs.

== Privātā dzīve ==
No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title=&quot;Viņā redzēju puišeli.&quot; Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv&lt;/ref&gt; Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}&lt;/ref&gt; no kuras šķīries 2025. gada martā. Pēc tam ziņojis, ka ir pāris ar Rebeku Apini.&lt;ref&gt;[https://sejas.tvnet.lv/8311580/kristaps-valters-iziet-sabiedriba-ar-savu-jauno-draudzeni TVNet. Kristaps Valters iziet sabiedrībā ar savu jauno draudzeni]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: &quot;Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis&quot;]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils]
* [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>ql08gz6cgnz00l91pkmvbt0d3jbqwx8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasvale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66559</id>
    <revision>
      <id>4445969</id>
      <parentid>4325819</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:21:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2265" sha1="tab5bzn75512apzc6w8gohiedawth2b" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pasvale
| official_name = ''Pasvalys''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Pasvalys2009.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Pasvale ziemā no putna lidojuma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1946
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 6539
| population_density_km2 = 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 56
| latm = 03 
| lats = 40 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 24 
| longs = 10
| longEW = E
| elevation_m = 55
| website = {{url|http://www.pasvalys.lt}}
}}
'''Pasvale''' ({{val-lt|Pasvalys}}) ir pilsēta un [[Pasvales rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s ziemeļu daļā pie [[Svaļa]]s upes, netālu no [[Latvija]]s robežas.

== Vēsture ==

13. gadsimtā Pasvale atradās uz zemgaļu [[Silene (zeme)|Silenes]] zemes un sēļu [[Medene]]s zemju robežas (šajā apvidū atradās [[Saules zeme]]). 1254. gadā pēc [[Zemgale]]s kristīšanas un sadalīšanas līguma šo apvidu ieguva [[Rīgas arhibīskapija]]. No 14. līdz 15. gadsimtam Pasvales apvidu pārmaiņus iekaroja [[Livonijas ordenis]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva [[Žemaitijas hercogiste]]s sastāvā.

1497. - 1498. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Aleksandrs Jagellons]] Pasvalē lika uzcelt pirmo baznīcu. 1557. gadā Pasvalē parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], pēc kura [[Livonijas ordenis]] pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>tab5bzn75512apzc6w8gohiedawth2b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445970</id>
      <parentid>4445969</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:22:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2289" sha1="06qiubh3sit84h0750cowys3ocwxbgo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pasvale
| official_name = ''Pasvalys''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Pasvalys2009.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Pasvale ziemā no putna lidojuma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Pasvales rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1946
| area_total_km2 = 7.59
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 6539
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 56
| latm = 03 
| lats = 40 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 24 
| longs = 10
| longEW = E
| elevation_m = 55
| website = {{url|http://www.pasvalys.lt}}
}}
'''Pasvale''' ({{val-lt|Pasvalys}}) ir pilsēta un [[Pasvales rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s ziemeļu daļā pie [[Svaļa]]s upes, netālu no [[Latvija]]s robežas.

== Vēsture ==

13. gadsimtā Pasvale atradās uz zemgaļu [[Silene (zeme)|Silenes]] zemes un sēļu [[Medene]]s zemju robežas (šajā apvidū atradās [[Saules zeme]]). 1254. gadā pēc [[Zemgale]]s kristīšanas un sadalīšanas līguma šo apvidu ieguva [[Rīgas arhibīskapija]]. No 14. līdz 15. gadsimtam Pasvales apvidu pārmaiņus iekaroja [[Livonijas ordenis]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva [[Žemaitijas hercogiste]]s sastāvā.

1497. - 1498. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Aleksandrs Jagellons]] Pasvalē lika uzcelt pirmo baznīcu. 1557. gadā Pasvalē parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], pēc kura [[Livonijas ordenis]] pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>06qiubh3sit84h0750cowys3ocwxbgo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bioloģiskā daudzveidība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74588</id>
    <revision>
      <id>4445978</id>
      <parentid>4442591</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:36:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18807-70</username>
        <id>143271</id>
      </contributor>
      <comment>/* Daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība */</comment>
      <origin>4445978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8747" sha1="pghxaro8lpq4hohvvsr4sfa08g4hwi1" xml:space="preserve">'''Bioloģiskā daudzveidība''' jeb '''biodaudzveidība''' ir visu [[dzīvība]]s formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Bioloģiskā daudzveidība ietver trīs līmeņus:
# [[Ģenētiskā daudzveidība]]
# [[Sugu daudzveidība]]
# [[Ekosistēmu daudzveidība]].
* Pēdējos gados izšķir arī ceturto bioloģiskās daudzveidības līmeni — [[ainavu daudzveidību]].

[[1992. gads|1992.]] gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]] [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] [[Zemes samits|Zemes Samita]] laikā [[Riodežaneiro]] pieņēma konvenciju [[„Par bioloģisko daudzveidību”]], kura definē bioloģisko daudzveidību kā „dzīvo organismu formu dažādību jebkurā vidē, ieskaitot [[Sauszeme|sauszemi]], [[Jūra|jūru]] un citas ūdens sistēmas, kā arī ekoloģiskos kompleksus, kuru daļa tie ir, tas iekļauj daudzveidību starp sugas indivīdiem, starp sugām un starp [[Ekosistēma|ekosistēmām]].

[[Attēls:Field Hamois Belgium Luc Viatour.jpg|thumb|240px|right|[[Beļģija]]s pļava vasarā. [[Zilā rudzupuķe]] un [[zīda magone]]]]
== Bioloģiskās daudzveidības noteikšana ==

Bioloģiskā daudzveidība ir plašs jēdziens, tādēļ dažādi mērīšanas līdzekļi ir izveidoti, lai empīriski noteiktu bioloģisko daudzveidību. Katrs daudzveidības mērs ir saistīts ar konkrēto datu izmantošanas veidu.
Ekologi izmanto šādus trīs rādītājus, lai novērtētu daudzveidību:
* '''[[Alfa daudzveidība]]''' — daudzveidība konkrētajā apgabalā, sabiedrībā vai ekosistēmā un tiek mērīta saskaitot vienības ekosistēmā (parasti sugas).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whittaker|first=R. H.|date=1972-05|title=EVOLUTION AND MEASUREMENT OF SPECIES DIVERSITY|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2307/1218190|journal=TAXON|language=en|volume=21|issue=2-3|pages=213–251|doi=10.2307/1218190|issn=0040-0262}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Beta daudzveidība]]''' ir sugu daudzveidība noteiktā apgabalā, tā iekļauj sugu skaitu salīdzināšanu, kas ir unikāls katrai ekosistēmai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whittaker|first=R. H.|date=1960-07|title=Vegetation of the Siskiyou Mountains, Oregon and California|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2307/1943563|journal=Ecological Monographs|language=en|volume=30|issue=3|pages=279–338|doi=10.2307/1943563|issn=0012-9615}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Gamma daudzveidība]]''' — vispārējās daudzveidības mērs kāda reģiona atšķirīgās ekosistēmās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whittaker|first=Robert J.|last2=Willis|first2=Katherine J.|last3=Field|first3=Richard|date=2001-12-21|title=Scale and species richness: towards a general, hierarchical theory of species diversity: Towards a general theory of diversity|url=http://doi.wiley.com/10.1046/j.1365-2699.2001.00563.x|journal=Journal of Biogeography|language=en|volume=28|issue=4|pages=453–470|doi=10.1046/j.1365-2699.2001.00563.x}}&lt;/ref&gt;

== Daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība ==

Bioloģiskā daudzveidība, kas mūsdienās pastāv uz Zemes, ir rezultāts 4 miljardu gadu ilgai [[evolūcija]]i. Pašlaik dzīvība uz zemeslodes ir nonākusi masu iznīkšanas posmā.&lt;ref&gt;Hawkes JG, Maxted N, Ford-Lloyd BV 2000. The ex situ conservation of plant genetic resources. London: Kluwer Academic Publishers, 250 pp.&lt;/ref&gt; Pēc D.S. Vudrūfa datiem&lt;ref&gt;Declines of biomes and biotas and the future of evolution. - Proceedings of the National Academy Sciences, USA 98: 5471—5476.&lt;/ref&gt; katru gadu [[Izmiršana|izmirst]] no 3 000 — 30 000 sugu no kopējā vairāk kā 10 miljonu sugu skaita, kas apdzīvo [[zeme]]slodi. 
Daži aprēķini pat novērtē daudzveidības samazināšanos par 140 000 sugu gadā (balstīts uz sugas-apgabala teoriju)&lt;ref&gt;S.L. Pimm, G.J. Russell, J.L. Gittleman and T.M. Brooks, The Future of Biodiversity, Science 269: 347—350 (1995)&lt;/ref&gt; Tādējādi pašreizējais sugu izmiršanas līmenis ir 50 — 500 reizes augstāks nekā kādreizējais, turklāt tas nepārtraukti palielinās.

Bioloģiskā daudzveidība nepieciešama:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.122.17.27/moodle/login/index.php|title=PIKC Ogres tehnikums: Pieslēgties šajā vietnē|website=195.122.17.27|access-date=2022-01-30|archive-date=2024-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240616063508/http://195.122.17.27/moodle/login/index.php}}&lt;/ref&gt; Paula Hanna Filipoviča

anna Filipoviča

# Pašreizējo sugu paaudžu fiziskās eksistences nodrošināšanai;
# Lai radītu cerības atrisināt dažādas problēmas nākotnē;
# [[Estētika|Estētisku]], [[kultūra]]s un [[Reliģija|reliģisku]] iemeslu dēļ.

== Bioloģiskās daudzveidības draudi ==

Faktori, kas apdraud bioloģisko daudzveidību tiek klasificēti dažādos veidos. [[Edvards Osborns Vilsons]] iedala daudzveidības draudus HIPPO, kas ir saīsinājums no - [[Biotops|dzīvotnes]] iznīcināšana, [[invazīvās sugas]], [[piesārņojums]] un [[Cilvēks|cilvēku]] pārapdzīvotība. Tomēr autoritatīvākā klasifikācija, ko lieto šodien, ir [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN (International Union for Conservation of Nature and Natural Resources)]] draudu klasifikācija {{citation needed}}:

[[Attēls:Blue Linckia Starfish.JPG|thumb|right|280px|Viens no bioloģiskās daudzveidības piemēriem - koraļļu rifu daudzveidība]]
=== Dzīvotnes iznīcināšana ===

Lielākā daļa sugu iznīkšanas notiek cilvēku aktivitātes dēļ, jo īpaši [[Augi|augu]] un [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] dabisko dzīvotņu iznīcināšana. Izmiršanas rādītāju paaugstināšanās ir galvenokārt cilvēku organisko resursu patēriņa dēļ, īpaši [[Mitrais tropu mežs|tropisko lietus mežu]] iznīcināšanas rezultātā.

=== Eksotiskās (invazīvās) sugas ===

Liela unikālo sugu daudzveidība visā pasaulē eksistē tikai tādēļ, ka tās ir atdalītas ar dabiskām barjerām, galvenokārt, lielām [[Upe|upēm]], jūrām, [[Okeāns|okeāniem]], [[Kalns|kalniem]] un [[Tuksnesis|tuksnešiem]]. Šīs barjeras dabiskos procesos nav viegli šķērsojamas, tomēr cilvēce ir izveidojusi transporta sistēmu, kuras rezultātā sastopas sugas, kuras nekad evolūcijas procesā nebūtu nonākušas saskarsmē. Plaša eksotisko sugu introdukcija ir nopietns potenciālais drauds bioloģiskajai daudzveidībai. Invazīvajām sugām bieži vien ir īpašības, kas padara tās īpaši konkurētspējīgas, ar spējām labi nostiprināties un ātri izplatīties, samazinot [[endēms|endēmo]] sugu efektīvo dzīvotni.

=== Ģenētiskais piesārņojums ===

Konkrēta reģiona dabiskās sugas var tikt apdraudētas caur nekontrolētu ģenētiskās informācijas plūsmu, piemēram, [[Hibridizācija|hibridizāciju]] un jauna ģenētiskā materiāla ienešanu, kas var novest pie ģenētiskās homogenizācijas un vietējo genotipu aizvietošanas.

=== Hibridizācija un ģenētika ===

[[Lauksaimniecība|Lauksaimniecībā]] un [[Lopkopība|lopkopībā]] [[zaļā revolūcija]] popularizēja konvencionālās hibridizācijas izmantošanu, lai palielinātu ražu, izveidojot augstražīgas varietātes. Šīs varietātes tika radītas piemērotas vietējam [[Klimats|klimatam]] un rezistentas pret vietējiem kaitēkļiem, tādējādi noveda pie daudzu sākotnējo krustojumu iznīkšanas vai apdraudēšanas. Tas noved pie ģenētiskās daudzveidības samazināšanās un ģenētiskās erozijas.

=== Klimata pārmaiņas ===

Kā viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai pēdējā laikā ir atzīta [[globālā sasilšana]].

== Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti ==

[[1988]]. gadā ekologi [[Normans Meijerss]] un [[Rasels Mitermeijers]] nāca klajā ar ekosistēmu klasifikāciju, kas īpaši izdala tā sauktos &quot;[[Biodaudzveidības karstie punkti|bioloģiskās daudzveidības karstos punktus]]&quot; kā prioritārus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības reģionus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://planet.botany.uwc.ac.za/NISL/Gwen%27s%20Files/Biodiversity/Chapters/Info%20to%20use/Chapter%207/HotSpotTropForestMyers.pdf |title=Myers, N. The Environmentalist 8 187-208 (1988) |access-date={{dat|2022|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201025534/https://planet.botany.uwc.ac.za/NISL/Gwen%27s%20Files/Biodiversity/Chapters/Info%20to%20use/Chapter%207/HotSpotTropForestMyers.pdf }}&lt;/ref&gt; Vairākas dabas aizsardzības organizācijas ir izveidojušas bioloģiskās daudzveidības karsto punktu sarakstus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bioloģija|Daudzveidība]]
[[Kategorija:Ekoloģija]]</text>
      <sha1>pghxaro8lpq4hohvvsr4sfa08g4hwi1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445979</id>
      <parentid>4445978</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Quinlan83</username>
        <id>98626</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18807-70|~2026-18807-70]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4442591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8705" sha1="lvtm38dgog9aeqsmh695dzyuobll0xq" xml:space="preserve">'''Bioloģiskā daudzveidība''' jeb '''biodaudzveidība''' ir visu [[dzīvība]]s formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Bioloģiskā daudzveidība ietver trīs līmeņus:
# [[Ģenētiskā daudzveidība]]
# [[Sugu daudzveidība]]
# [[Ekosistēmu daudzveidība]].
* Pēdējos gados izšķir arī ceturto bioloģiskās daudzveidības līmeni — [[ainavu daudzveidību]].

[[1992. gads|1992.]] gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]] [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] [[Zemes samits|Zemes Samita]] laikā [[Riodežaneiro]] pieņēma konvenciju [[„Par bioloģisko daudzveidību”]], kura definē bioloģisko daudzveidību kā „dzīvo organismu formu dažādību jebkurā vidē, ieskaitot [[Sauszeme|sauszemi]], [[Jūra|jūru]] un citas ūdens sistēmas, kā arī ekoloģiskos kompleksus, kuru daļa tie ir, tas iekļauj daudzveidību starp sugas indivīdiem, starp sugām un starp [[Ekosistēma|ekosistēmām]].

[[Attēls:Field Hamois Belgium Luc Viatour.jpg|thumb|240px|right|[[Beļģija]]s pļava vasarā. [[Zilā rudzupuķe]] un [[zīda magone]]]]
== Bioloģiskās daudzveidības noteikšana ==

Bioloģiskā daudzveidība ir plašs jēdziens, tādēļ dažādi mērīšanas līdzekļi ir izveidoti, lai empīriski noteiktu bioloģisko daudzveidību. Katrs daudzveidības mērs ir saistīts ar konkrēto datu izmantošanas veidu.
Ekologi izmanto šādus trīs rādītājus, lai novērtētu daudzveidību:
* '''[[Alfa daudzveidība]]''' — daudzveidība konkrētajā apgabalā, sabiedrībā vai ekosistēmā un tiek mērīta saskaitot vienības ekosistēmā (parasti sugas).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whittaker|first=R. H.|date=1972-05|title=EVOLUTION AND MEASUREMENT OF SPECIES DIVERSITY|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2307/1218190|journal=TAXON|language=en|volume=21|issue=2-3|pages=213–251|doi=10.2307/1218190|issn=0040-0262}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Beta daudzveidība]]''' ir sugu daudzveidība noteiktā apgabalā, tā iekļauj sugu skaitu salīdzināšanu, kas ir unikāls katrai ekosistēmai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whittaker|first=R. H.|date=1960-07|title=Vegetation of the Siskiyou Mountains, Oregon and California|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2307/1943563|journal=Ecological Monographs|language=en|volume=30|issue=3|pages=279–338|doi=10.2307/1943563|issn=0012-9615}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Gamma daudzveidība]]''' — vispārējās daudzveidības mērs kāda reģiona atšķirīgās ekosistēmās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whittaker|first=Robert J.|last2=Willis|first2=Katherine J.|last3=Field|first3=Richard|date=2001-12-21|title=Scale and species richness: towards a general, hierarchical theory of species diversity: Towards a general theory of diversity|url=http://doi.wiley.com/10.1046/j.1365-2699.2001.00563.x|journal=Journal of Biogeography|language=en|volume=28|issue=4|pages=453–470|doi=10.1046/j.1365-2699.2001.00563.x}}&lt;/ref&gt;

== Daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība ==

Bioloģiskā daudzveidība, kas mūsdienās pastāv uz Zemes, ir rezultāts 4 miljardu gadu ilgai [[evolūcija]]i. Pašlaik dzīvība uz zemeslodes ir nonākusi masu iznīkšanas posmā.&lt;ref&gt;Hawkes JG, Maxted N, Ford-Lloyd BV 2000. The ex situ conservation of plant genetic resources. London: Kluwer Academic Publishers, 250 pp.&lt;/ref&gt; Pēc D.S. Vudrūfa datiem&lt;ref&gt;Declines of biomes and biotas and the future of evolution. - Proceedings of the National Academy Sciences, USA 98: 5471—5476.&lt;/ref&gt; katru gadu [[Izmiršana|izmirst]] no 3 000 — 30 000 sugu no kopējā vairāk kā 10 miljonu sugu skaita, kas apdzīvo [[zeme]]slodi. 
Daži aprēķini pat novērtē daudzveidības samazināšanos par 140 000 sugu gadā (balstīts uz sugas-apgabala teoriju)&lt;ref&gt;S.L. Pimm, G.J. Russell, J.L. Gittleman and T.M. Brooks, The Future of Biodiversity, Science 269: 347—350 (1995)&lt;/ref&gt; Tādējādi pašreizējais sugu izmiršanas līmenis ir 50 — 500 reizes augstāks nekā kādreizējais, turklāt tas nepārtraukti palielinās.

Bioloģiskā daudzveidība nepieciešama:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.122.17.27/moodle/login/index.php|title=PIKC Ogres tehnikums: Pieslēgties šajā vietnē|website=195.122.17.27|access-date=2022-01-30|archive-date=2024-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240616063508/http://195.122.17.27/moodle/login/index.php}}&lt;/ref&gt;

# Pašreizējo sugu paaudžu fiziskās eksistences nodrošināšanai;
# Lai radītu cerības atrisināt dažādas problēmas nākotnē;
# [[Estētika|Estētisku]], [[kultūra]]s un [[Reliģija|reliģisku]] iemeslu dēļ.

== Bioloģiskās daudzveidības draudi ==

Faktori, kas apdraud bioloģisko daudzveidību tiek klasificēti dažādos veidos. [[Edvards Osborns Vilsons]] iedala daudzveidības draudus HIPPO, kas ir saīsinājums no - [[Biotops|dzīvotnes]] iznīcināšana, [[invazīvās sugas]], [[piesārņojums]] un [[Cilvēks|cilvēku]] pārapdzīvotība. Tomēr autoritatīvākā klasifikācija, ko lieto šodien, ir [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN (International Union for Conservation of Nature and Natural Resources)]] draudu klasifikācija {{citation needed}}:

[[Attēls:Blue Linckia Starfish.JPG|thumb|right|280px|Viens no bioloģiskās daudzveidības piemēriem - koraļļu rifu daudzveidība]]
=== Dzīvotnes iznīcināšana ===

Lielākā daļa sugu iznīkšanas notiek cilvēku aktivitātes dēļ, jo īpaši [[Augi|augu]] un [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] dabisko dzīvotņu iznīcināšana. Izmiršanas rādītāju paaugstināšanās ir galvenokārt cilvēku organisko resursu patēriņa dēļ, īpaši [[Mitrais tropu mežs|tropisko lietus mežu]] iznīcināšanas rezultātā.

=== Eksotiskās (invazīvās) sugas ===

Liela unikālo sugu daudzveidība visā pasaulē eksistē tikai tādēļ, ka tās ir atdalītas ar dabiskām barjerām, galvenokārt, lielām [[Upe|upēm]], jūrām, [[Okeāns|okeāniem]], [[Kalns|kalniem]] un [[Tuksnesis|tuksnešiem]]. Šīs barjeras dabiskos procesos nav viegli šķērsojamas, tomēr cilvēce ir izveidojusi transporta sistēmu, kuras rezultātā sastopas sugas, kuras nekad evolūcijas procesā nebūtu nonākušas saskarsmē. Plaša eksotisko sugu introdukcija ir nopietns potenciālais drauds bioloģiskajai daudzveidībai. Invazīvajām sugām bieži vien ir īpašības, kas padara tās īpaši konkurētspējīgas, ar spējām labi nostiprināties un ātri izplatīties, samazinot [[endēms|endēmo]] sugu efektīvo dzīvotni.

=== Ģenētiskais piesārņojums ===

Konkrēta reģiona dabiskās sugas var tikt apdraudētas caur nekontrolētu ģenētiskās informācijas plūsmu, piemēram, [[Hibridizācija|hibridizāciju]] un jauna ģenētiskā materiāla ienešanu, kas var novest pie ģenētiskās homogenizācijas un vietējo genotipu aizvietošanas.

=== Hibridizācija un ģenētika ===

[[Lauksaimniecība|Lauksaimniecībā]] un [[Lopkopība|lopkopībā]] [[zaļā revolūcija]] popularizēja konvencionālās hibridizācijas izmantošanu, lai palielinātu ražu, izveidojot augstražīgas varietātes. Šīs varietātes tika radītas piemērotas vietējam [[Klimats|klimatam]] un rezistentas pret vietējiem kaitēkļiem, tādējādi noveda pie daudzu sākotnējo krustojumu iznīkšanas vai apdraudēšanas. Tas noved pie ģenētiskās daudzveidības samazināšanās un ģenētiskās erozijas.

=== Klimata pārmaiņas ===

Kā viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai pēdējā laikā ir atzīta [[globālā sasilšana]].

== Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti ==

[[1988]]. gadā ekologi [[Normans Meijerss]] un [[Rasels Mitermeijers]] nāca klajā ar ekosistēmu klasifikāciju, kas īpaši izdala tā sauktos &quot;[[Biodaudzveidības karstie punkti|bioloģiskās daudzveidības karstos punktus]]&quot; kā prioritārus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības reģionus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://planet.botany.uwc.ac.za/NISL/Gwen%27s%20Files/Biodiversity/Chapters/Info%20to%20use/Chapter%207/HotSpotTropForestMyers.pdf |title=Myers, N. The Environmentalist 8 187-208 (1988) |access-date={{dat|2022|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201025534/https://planet.botany.uwc.ac.za/NISL/Gwen%27s%20Files/Biodiversity/Chapters/Info%20to%20use/Chapter%207/HotSpotTropForestMyers.pdf }}&lt;/ref&gt; Vairākas dabas aizsardzības organizācijas ir izveidojušas bioloģiskās daudzveidības karsto punktu sarakstus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bioloģija|Daudzveidība]]
[[Kategorija:Ekoloģija]]</text>
      <sha1>lvtm38dgog9aeqsmh695dzyuobll0xq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kernave</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75909</id>
    <revision>
      <id>4445827</id>
      <parentid>4377175</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:12:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5656" sha1="iqqktpgepaga8b38tmc78ayjzk52378" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kernave
| official_name = ''Kernavė''
| settlement_type = miests
| image_skyline =Kernaves centre 2011-04-16.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Kernaves centrs
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Širvintu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Kernaves seņūnija]]
| established_title3 = 
| established_date3 = 
| area_total_km2 = 5.8
| population_as_of = 2021
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  238
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 54
| latm = 53 
| lats = 10 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 51 
| longs = 14
| longEW = E
| elevation_m = 115
| website = {{url|https://www.kernave.org/}}
| embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Kernaves arheoloģiskā vieta (Kernaves kultūras liegums)
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = iii, iv
|        designation1_date = 2004 &lt;small&gt;(28. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1137 1137]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{LTU}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Kernave''' ({{val|lt|Kernavė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Širvintu rajons|Širvintu rajonā]] pie [[Nere]]s upes, ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, seņūnijas centrs. Kernave bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s galvaspilsēta no ķēniņa [[Traidenis|Traideņa]] (1269—1282) līdz ķēniņa [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikam (1316—1341), kad par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s jauno galvaspilsētu ap 1323. gadu kļuva [[Viļņa]].&lt;ref name=&quot;VLE&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/kernave/ ''Kernavė'']. [[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]. Skatīts: 2023-01-15.&lt;/ref&gt;

1989. gadā Kernavē tika nodibināts Lietuvas valsts kultūras rezervāts, 2004. gadā Kernaves arheoloģisko kompleksu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Vēsture ==
[[Nere]]s krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Ķēniņa pils bija Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējās Pils kalnā. Senpilsētā bija blīva apbūve un plēstiem kokiem klātas ielas. Netālu atrodas 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks.

Kernaves pils pirmo reizi rakstos minēta [[Atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]] ({{val|de|Kernowen}}) sakarā [[Karagājiens uz Kernavi (1279)|1279. gada karagājienu uz Kernavi]] [[Lotigolas un Zemgales pakļaušana (1262—1290)|Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282)]] laikā. Kernaves pilsētu un pili Livonijas ordeņa karavīri nopostīja 1390. gadā un pēc tam tā vairs netika atjaunota.

Vēl 1413. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]], kas no Daugavpils uz Viļņu cauri tagadējai [[Aukštaitija]]i divas dienas un divas naktis ceļoja pāri septiņiem vai astoņiem lieliem aizsalušiem ezeriem cauri milzīgam mežam, neatrodot nevienas cilvēku mītnes, līdz nonāca vienā no ķēniņa [[Vītauts Dižais|Vītauta]] pilīm, ko viņš nosaucis par ''Court de Roy'' (no [[franču valoda]]s — Ķēniņpils'). No šīs pils līdz Viļņai bija daudz ciemu, lieli ezeri un meži.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Vairāk kā 450 gadus Kernaves pilskalni bija pamesti un apauguši ar mežu. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 19. gadsimta vidū veica brāļi Tiškeviči, vēlāk V. Sirokomla. Kopš 1967. gada lietuviešu studenti Kernaves pilskalnos sāka pulcēties uz vasaras saulgriežu [[Rasas svētki]]em, ko padomju varas iestādes mēģināja izskaust.
1979. gadā izrakumus atsāka Viļņas Universitātes arheologi 1979. gadā, ko turpināja Lietuvas Vēstures institūta arheologi (1980—1983).

== Mūsdienās ==
[[Attēls:Piliakalniai.jpg|thumb|500px|center|Kernavas panorāma ar pilskaniem Neres upes krastos.]]
Mūsdienās Kernavē ir izveidots muzejrezervāts.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://viduramziu.istorija.net/pilys/kernave.htm Kernaves pils iespējamie attēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120804235253/http://viduramziu.istorija.net/pilys/kernave.htm |date={{dat|2012|08|04||bez}} }} (lietuviski)

{{Lietuva UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā]]
[[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>iqqktpgepaga8b38tmc78ayjzk52378</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Dubčeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>83381</id>
    <revision>
      <id>4445713</id>
      <parentid>4444798</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18586-80</username>
        <id>143232</id>
      </contributor>
      <origin>4445713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4888" sha1="3vzelobcgw0oef2mu8a40pcc2ks5iq1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aleksandrs Dubčeks
| vārds_orģ = ''Alexander Dubček''
| attēls = Portrait of Alexander Dubcek in August 23rd, 1968 (cropped).jpg
| att_izm = 250
| mazs_att = 
| apraksts = Dubčeks 1968. gadā
| amats = Čehoslovākijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs
| term_sākums = {{dat|1968|1|5|N}}
| term_beigas = {{dat|1969|4|17|N}}
| priekštecis = [[Antonīns Novotnijs]]
| pēctecis = [[Gustavs Husāks]]
| dzim_dati = {{dat|1921|11|27}}
| dzim_vieta = Uhroveca (''Uhrovec''), [[Čehoslovākija]]&lt;br /&gt;([[Bānovces pie Bebravas apriņķis]], {{SVK}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1992|11|7|1921|11|27}}
| mir_vieta = [[Prāga]], [[Čehoslovākija]]&lt;br /&gt;({{CZE}})
| apglabāts = 
| tautība = [[slovāks]]
| partija = [[Slovākijas Komunistiskā partija]] (1939-1948), [[Čehoslovākijas Komunistiskā partija]] (1948–1970), [[Sabiedrība pret vardarbību]] (1989-1992), [[Slovākijas Sociāldemokrātiskā partija]] (1992)
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = Signature of Alexander Dubček.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Aleksandrs Dubčeks''' ({{val|sk|Alexander Dubček}}; dzimis {{dat|1921|11|27}}, miris {{dat|1992|11|7}}) bija [[Čehoslovākija]]s politiskais līderis (Komunistiskās partijas pirmais sekretārs) no 1968. līdz 1969. gadam, kas kopā ar domubiedriem mēģināja reformēt komunistisko režīmu valstī jeb radīt t.s. &quot;sociālismu ar cilvēcīgu seju&quot; (''socialismus s lidskou tváří''). Šie notikumi ieguvuši nosaukumu [[Prāgas pavasaris]]. Vēlāk, pēc komunistiskā režīma gāšanas 1989. gadā, Dubčeks kļuva par Čehoslovākijas federālā parlamenta priekšsēdētāju.

== Dzīvesstāsts ==

Dzimis [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], bet uzauga [[PSRS]] (tagad [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]]), uz kurieni vecāki emigrēja, lai strādātu [[esperanto|esperantistu]] un [[ido]] kooperatīvā ''[[Interhelpo]]''. Vēlāk ģimene pārcēlās uz [[Gorkija|Gorkiju]], bet 1938. gadā atgriezās Čehoslovākijā. 1939. gadā Dubčeks iestājās Komunistiskajā partijā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Dubčeks darbojās pretošanās kustībā un tika ievainots [[Slovākijas Nacionālajā sacelšanās]] gaitā.

Pēc kara darbojās kā Komunistiskās partijas funkcionārs, pamazām izvirzīdamies par komunistu reformatoru spārna līderi. No 1955. līdz 1958. gadam mācījās [[Augstākā partijas skola|Augstākajā partijas skolā]] [[Maskava|Maskavā]]. 1963. gadā Dubčeks kļuva par partijas Slovākijas Komunistiskās partijas līderi un liberalizēja politisko un kultūras dzīvi šajā valsts daļā.

1968. gada 5. janvārī Dubčeks kļuva par Čehoslovākijas līderi. 1968. gada aprīlī Komunistiskā partija publicēja &quot;Darbības programmu&quot;, kas paredzēja režīma liberalizāciju. Šīs reformas ar entuziasmu tika uzņemtas sabiedrībā. 1968. gada 27. jūnijā žurnālā &quot;Literārie jaunumi&quot; tika publicēts intelektuāļu uzsaukums &quot;Divi tūkstoši vārdu&quot; (''Dva tisíce slov, které patří dělníkům, zemědělcům, úředníkům, umělcům a všem''), kurā bija aicinājums demokratizēt [[politiskā iekārta|politisko iekārtu]].

Šie notikumi ar bažām tika uztverti [[PSRS]] vadībā. Jūlijā [[Černa pie Tisas|Černā pie Tisas]] notika Čehoslovākijas un PSRS līderu tikšanās, kurā Dubčeks centās pārliecināt PSRS vadību, ka reformas neapdraud Čehoslovākijas atrašanos [[Austrumu bloks|Austrumu blokā]]. Tomēr naktī no 20. uz 21. augustu [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] karaspēks iebruka Čehoslovākijā, un Dubčeks kopā ar citiem valsts līderiem tika izvests uz [[PSRS]]. PSRS tika parakstīts t.s. [[Maskavas protokols]], kurā tika ierobežotas Prāgas pavasara veiktās reformas. Dubčeks saglabāja partijas līdera amatu līdz 1969. gada aprīlim, kad tika atcelts no amata, par ieganstu izmantojot nekārtības valstī pēc Čehoslovākijas hokejistu uzvaras pār PSRS Pasaules čempionātā [[Stokholma|Stokholmā]]. 1970. gadā Dubčeks tika izslēgts no partijas.

Pēc Prāgas pavasara neveiksmes Dubčeks strādāja Mežu dienestā līdz pat pensijai 1981. gadā. [[Samta revolūcija]]s laikā 1989. gadā atkal kļuva politiski aktīvs. No 1989. gada 28. decembra līdz 1992. gada 25. jūnijam bija Čehoslovākijas Federālās sapulces priekšsēdētājs. Nodibināja Slovākijas Sociāldemokrātisko partiju. Tomēr 1992. gada 1. septembrī cieta autokatastrofā un 7. novembrī mira.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dubčeks, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehoslovākijas politiķi]]</text>
      <sha1>3vzelobcgw0oef2mu8a40pcc2ks5iq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas putnu sugu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>103594</id>
    <revision>
      <id>4445971</id>
      <parentid>4416132</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:24:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="88234" sha1="4hcx5vfgkyd3orwz9qeuivt74wtc0l0" xml:space="preserve">'''Latvijas putnu sugu sarakstā''' ir uzskaitītas [[Latvija|Latvijā]] savvaļā sastopamās [[putni|putnu]] [[suga]]s, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu. Īpaši atzīmētas sugas, kas Latvijā novērotas, bet nav pilnvērtīgi iekļautas sugu sarakstā, jo ir šaubas par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu. Nacionālajos sugu sarakstos tiek iekļautas sauszemes un jūras teritorijā konstatētās sugas.

Saskaņā ar senāko Latvijas putnu faunas informācijas interneta vietni Putni.lv (tajā uzturētais sugu saraksts tiek uzskatīts par autoritatīvāko) šobrīd Latvijā savvaļā ir novēroti 380 sugu putni. Jaunākās sugas sarakstā ir 2025. gada 17. oktobrī [[Liepāja|Liepājā]] novērotā [[taigas čipste]] (''Anthus hodgsoni'') un 1. oktobrī [[Kolka|Kolkā]] novērotā [[bangu pīle]] (''Melanitta perspicillatai''). Vēl 2025. gadā Latvijas sugu sarakstam pievienota [[gredzenknābja kaija]] ''(Larus delawarensis'') un [[Bonelli ķauķītis]] (''Phylloscopus bonelli'').

== Latvijas putnu sugu saraksts ==
{{nepilnīgs}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%&quot;
|-
! Suga
! [[Binārā nomenklatūra|Zinātniskais&lt;br /&gt;nosaukums]]
! Kategorija,&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Skaidrojums par kategorijām: A — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā Latvijā vēlāk kā {{dat|1950|01|01}}, B — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā agrāk kā {{dat|1949|12|31}}, C — no nebrīves izplatījušās sugas, kas izveidojušas &quot;pašuzturošas&quot; ligzdojošas populācijas, D — sugas, kuras nevar iekļaut nevienā no pirmajām trim kategorijām sakarā ar šaubām par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu, E — sugas, kuras izbēgušas no nebrīves, vai introducētas sugas, kas izdzīvo ar cilvēka atbalstu. D un E kategorijas sugas nav pilnvērtīgi iekļautas Latvijas putnu sugu sarakstā, šajā tabulā iekrāsotas ar pelēku fonu.&lt;/ref&gt; statuss
! Pirmais novērojums,&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Tajos gadījumos, kad tas ir zināms (pārsvarā nesen Latvijas sugu sarakstā iekļautām vai retām sugām).&lt;/ref&gt; novērojumu skaits
! ligzdošanas statuss, pirmais gadījums
! ziemošanas statuss, pirmais gadījums
! piezīmes
|-
|[[Paugurknābja gulbis]] || ''Cygnus olor'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||&lt;small&gt;reti ieceļo &quot;poļu gulbis&quot; (morfa ''C.o.immutabilis'')&lt;/small&gt;
|-
|[[Mazais gulbis]] || ''Cygnus columbianus'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo||
|-
|[[Ziemeļu gulbis]] || ''Cygnus cygnus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Taigas sējas zoss]] || ''Anser fabalis'' ||A: caurceļo|| - || - || - ||&lt;small&gt;agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas&lt;/small&gt;
|-
|[[Īsknābja zoss]] || ''Anser brachyrhynchus'' ||A: caurceļo, reti ziemo||2003.04.02. [[Praviņas]]&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm Īsknābja zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2015.01.18., [[Ziemupe]])||
|-
|[[Tundras sējas zoss]] || ''Anser serrirostris'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo||&lt;small&gt;agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas&lt;/small&gt;
|-
|[[Baltpieres zoss]] || ''Anser albifrons'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo||
|-
|[[Mazā zoss]] || ''Anser erythropus'' ||A: caurceļo||1902. g..&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm Mazā zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608114557/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Meža zoss]] || ''Anser anser'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Kalnu zoss]] || ''Anser indicus'' ||D: caurceļo||1998.05.29. [[Ventspils]], kopā 4 novērojumi&lt;ref name=&quot;D kategorija&quot;&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm D un E kategorijas putnu novērojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608122007/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijāi (Nīderlandē C kategorijā), pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas&lt;/small&gt;
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Sniega zoss]] || ''Anser caerulescens'' ||D: caurceļo||1984.08.29. [[Salaspils]], [[Rīgas HES]], kopā 4 novērojumi&lt;ref name=&quot;D kategorija&quot;/&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijā, pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas vai Ziemeļamerikas. Novērojums [[Užava]]s lejteces laukos 16.04.2011. pēc izvērtēšanas, iespējams, varētu tikt attiecināts uz A kategoriju&lt;/small&gt;
|-
|[[Kanādas zoss]] || ''Branta canadensis'' || C: ligzdo, caurceļo, ziemo||1982.01.17. [[Vidzeme]]s jūrmala||reti ligzdo &lt;small&gt;(1991. g.. [[Smārde]]s apk.)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/bracan.htm Kanādas zoss] Putni.lv&lt;/ref&gt;||reti ziemo||
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Bafina zoss]] || ''Branta hutchinsii'' || D: caurceļo||2012.04.27. [[Dviete]], vienīgais novērojums&lt;ref name=&quot;D kategorija&quot;/&gt;|| - || - ||
|-
|[[Baltvaigu zoss]] || ''Branta leucopsis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo &lt;small&gt;(1993.01.15., [[Saraiķi]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm Baltvaigu zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818231854/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Melngalvas zoss]] || ''Branta bernicla'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2006.12.08., [[Liepāja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm Melngalvas zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120432/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Sarkankakla zoss]] || ''Branta ruficollis'' || A: caurceļo||1879. g.. nov., kopā vismaz 9 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm Sarkankakla zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818173939/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Rudā dižpīle]] || ''Tadorna ferruginea'' || A: reti ieceļo||1994.07.10. [[Engures ezers]]; kopā mazāk par 10 novērojumiem&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm Rudā dižpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812161818/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm |date={{dat|2011|08|12||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;pastāvīgas izplatības areāls atrodas tālu no Latvijas, tomēr daudzviet Eiropā izveidjušās pašuzturošas populācijas; Latvijā novēroto putnu statuss ir neskaidrs, viens novērojums šobrīd tiek uzskatīts par A kategorijai atbilstošu, kamēr pārējie tiek pieskaitīti D vai E kategorijai; iespējams sugas statusu nepieciešams pārvērtēt&lt;/small&gt;
|-
|[[Sāmsalas pīle|Sāmsalas pīle / Sāmsalas dižpīle]] || ''Tadorna tadorna'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo &lt;small&gt;(31.07.1973., [[Mērsrags]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Pēterhofs E., Kazubiernis J. 1980. Sāmsalas dižpīle - ''Tadorna tadorna'' (L.) - jauna ligzdojoša putnu suga Latvijā. - Retie augi un dzīvnieki. Rīga: 43-46 |access-date={{dat|2011|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110921151102/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2011|09|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||reti ziemo &lt;small&gt;(2000.12.25., [[Roja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm Sāmsalas pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110811234637/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm |date={{dat|2011|08|11||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Baltvēderis]] || ''Anas penelope'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Pelēkā pīle]] || ''Anas strepera'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1991.01.14., [[Rīga]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm Pelēkā pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120422/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Krīklis]] || ''Anas crecca'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Meža pīle]] || ''Anas platyrhynchos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Garkaklis]] || ''Anas acuta'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Baltvaigu garkaklis]] || ''Anas bahamensis'' || E: ieceļo||2015.04.26. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Prīkšķe]] || ''Anas querquedula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Platknābis]] || ''Anas clypeata'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1961.12.24., [[Engures ezers]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm Platknābis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165837/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Lielgalvis (putns)|Lielgalvis]] || ''Netta rufina'' || A: ieceļo, iespējams ligzdo, ziemo||1903.11.26., nošauts Kurzemē; kopā 35 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm Lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165458/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||iespējams reti ligzdo &lt;small&gt;(ticamākais gadījums 2002. g.. [[Kaņieris|Kaņierī]]&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis/ Kaņiera ezerā novērots rets ieceļotājs lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110415002334/http://dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis |date={{dat|2011|04|15||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;)&lt;/small&gt;||reti ziemo||
|-
|[[Brūnkaklis]] || ''Aythya ferina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Baltacis]] || ''Aythya nyroca'' || A: ieceļo, ligzdo||1901. g.||reti ligzdo &lt;small&gt;(pēdējais droši zināmais gadījums 1992.06.11.)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm Baltacis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165913/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;|| - ||
|-
|[[Gredzenpīle]] || ''Aythya collaris'' || A: reti ieceļo||2022.04.15., [[Sātiņu dīķi]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/aytcol.htm Gredzenpīle] putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||- ||
|-
|[[Cekulpīle]] || ''Aythya fuligula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Ķerra (putns)|Ķerra]] || ''Aythya marila'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo &lt;small&gt;(trīs gadījumi no 1949. līdz 1963. gadam)&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm Ķerra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231325/http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||ziemo||
|-
|[[Baltgalvas zilknābis]] || ''Oxyura leucocephala'' || A: reti ieceļo||2015.10.12., [[Skrundas dīķi]]; vienīgais novērojums|| - ||- ||
|-
|[[Lielā pūkpīle|Lielā pūkpīle / Parastā pūkpīle]] || ''Somateria mollissima'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo||
|-
|[[Krāšņā pūkpīle]] || ''Somateria spectabilis'' || A: caurceļo, ziemo||1990.10.24., [[Kolka]]|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2005.01.01., [[Liepāja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm Krāšņā pūkpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170225/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Stellera pūkpīle]] || ''Polysticta stelleri'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo||
|-
|[[Arlekīnpīle]] || ''Histrionicus histrionicus'' || A: reti ieceļo||2016.10.26., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/hishis.htm Arlekīnpīle] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Kākaulis]] || ''Clangula hyemalis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||bieži ziemo||
|-
|[[Melnā pīle]] || ''Melanitta nigra'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo||
|-
|[[Amerikas melnā pīle]] || ''Melanitta americana'' || A: reti ieceļo||2022.05.14., [[Engure]]-[[Ķesterciems]]; trīs novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/melame.htm Amerikas melnā pīle] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Stejnegera pīle]] || ''Melanitta stejnegeri'' || A: reti ieceļo||2020.10.11., [[Kolka]]; 12 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/melste.htm Stejnegera pīle] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Bangu pīle]] || ''Melanitta perspicillatai'' || A: reti ieceļo||2025.10.01., [[Kolka]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/melper.htm Bangu pīle] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Tumšā pīle]] || ''Melanitta fusca'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo||
|-
|[[Gaigala]] || ''Bucephala clangula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Mazā gaura]] || ''Mergellus albellus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo||
|-
|[[Garknābja gaura]] || ''Mergus serrator'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||ziemo||
|-
|[[Lielā gaura]] || ''Mergus merganser'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Mežirbe]] || ''Tetrastes bonasia'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Baltirbe]] || ''Lagopus lagopus'' ||  || || ||
|-
|[[Rubenis]] || ''Lyrurus tetrix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Mednis]] || ''Tetrao urogallus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Laukirbe]] || ''Perdix perdix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Paipala]] || ''Coturnix coturnix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|- bgcolor=lightgray
|[[Parastais fazāns]] || ''Phasianus colchicus'' || D: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis &lt;small&gt;(pēc [[introdukcija]]s mēģinājumiem)&lt;/small&gt;|| - ||&lt;small&gt;vairākārtēji introdukcijas mēģinājumi (pēdējais 1980. gados) nav izveidojuši ilgtspējīgu ligzdojošu populāciju&lt;/small&gt;
|-
|[[Brūnkakla gārgale]] || ''Gavia stellata'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi &lt;small&gt;(līdz 1950. gadu beigām)&lt;/small&gt;||bieži ziemo||
|-
|[[Melnkakla gārgale]] || ''Gavia arctica'' || A: ligzdo?, ziemo|| - ||reti ligzdo ?||bieži ziemo||
|-
|[[Polārā gārgale]] || ''Gavia immer'' ||  || || ||
|-
|[[Dzeltenknābja gārgale]] || ''Gavia adamsii'' ||  || || ||
|-
|[[Mazais dūkuris]] || ''Tachybaptus ruficollis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Cekuldūkuris]] || ''Podiceps cristatus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Pelēkvaigu dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1962.01.21., [[Ķegums]])&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/podgri.htm Pelēkvaigu dūkuris] Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Ragainais dūkuris]] || ''Podiceps auritus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Melnkakla dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2010.12.27., [[Ventspils]])&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/podnig.htm Melnkakla dūkuris] Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Tumšais vētrasputns]] || ''Ardenna grisea'' || A: reti ieceļo||1981.10.10., [[Pape]]; kopā 2 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm Tumšais vētrasputns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023614/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Ziemeļu vētrasburātājs]] || ''Hydrobates leucorhous'' || A: reti ieceļo||1828.12.2., [[Luste]]; kopā 7 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm Ziemeļu vētrasburātājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231249/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Ziemeļu sulla]] || ''Morus bassanus'' || A: reti ieceļo||1958.8.17., [[Lielvārde]]; kopā 5 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm Ziemeļu sulla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621233501/http://ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Jūras krauklis|Jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax carbo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo &lt;small&gt;(1989., [[Lubāns]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm Jūras krauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021541/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||ziemo||
|-
|[[Mazais jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax pygmeus'' || A: reti ieceļo||2012.01.29., [[Užava]]s lejtece; vienīgais novērojums|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2012.01.29., [[Užava]]s lejtece)&lt;/small&gt;||
|-
|[[Sārtais pelikāns]] || ''Pelecanus onocrotalus'' || A: reti ieceļo||1865. g..; kopā 7 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm Sārtais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;vēl divi novērojumi D kategorijā&lt;/small&gt;
|-
|[[Cirtainais pelikāns]] || ''Pelecanus crispus'' || A: reti ieceļo||1987.05.17.; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm Cirtainais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023455/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;vēl viens novērojums D kategorijā&lt;/small&gt;
|-
|[[Lielais dumpis]] || ''Botaurus stellaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1967.02., [[Engures ezers]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm Lielais dumpis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727063155/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm |date={{dat|2010|07|27||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Mazais dumpis]] || ''Ixobrychus minutus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Nakts gārnis]] || ''Nycticorax nycticorax'' || A: ieceļo||1862.05.02., nošauts [[Juglas ezers|Juglas ez.]]; kopā 3 novērojumi&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm Nakts gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100901205823/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm |date={{dat|2010|09|01||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;divi novērojumi pirms vairāk nekā 100 gadiem; pēdējais 2015. gadā&lt;/small&gt;
|-
|[[Dzeltenais gārnis]] || ''Ardeola ralloides'' || A: ieceļo||2020.07.01., [[Daugavpils]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/ardral.htm Dzeltenais gārnis] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Lopu gārnis]] || ''Bubulcus ibis'' || A: ieceļo||2009.05.29., [[Engures ezers]]; kopā 3 novērojumi&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm Lopu gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170708014340/http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm |date={{dat|2017|07|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt; (342. ||  - || - ||&lt;small&gt;1996. g.. bijis E kategorijas novērojums&lt;ref name=&quot;D kategorija&quot;/&gt;&lt;/small&gt;
|-
|[[Mazais baltais gārnis|Mazais baltais gārnis / Zīda gārnis]] || ''Egretta garzetta'' || A: ieceļo||19. gadsimtā nošauts [[Kurzeme|Kurzemē]]; kopā 10 novērojumi&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm Mazais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Lielais baltais gārnis|Lielais baltais gārnis / Sudrabgārnis]] || ''Ardea alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo &lt;small&gt;(iespējams kopš 1977. g.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Kazubiernis J. 1980. Sudrabgārņa - ''Egretta alba'' (L.) - pirmais varbūtējs ligzdošanas gadījums Austrumbaltijā. - Retie augu un dzīvnieki: 38-40 |access-date={{dat|2010|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073650/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||reti ziemo &lt;small&gt;(2003.12.04., [[Mazsalaca]]s apk.)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm Lielais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170018/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Zivju gārnis]] || ''Ardea cinerea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Melnais stārķis]] || ''Ciconia nigra'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Baltais stārķis]] || ''Ciconia ciconia'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm Baltais stārķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170453/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Brūnais ibiss]] || ''Plegadis falcinellus'' ||  || || || - ||
|-
|[[Karošknābis|Karošknābis / Platknābja ibiss]] || ''Platalea leucorodia'' ||  || || || - ||
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Dienvidu karakara|Dienvidu karakara / Cekulainā karakara]] || ''Caracara plancus'' || E: ieceļo||2011.04.03. [[Kolka]]; vienīgais novērojums&lt;ref name=&quot;D kategorija&quot;/&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;domājams tas pats no nebrīves izbēgušais putns, kas novērots Skandināvijā 2009.-2011. gadā&lt;ref&gt;{{se ikona}} [http://www.artportalen.se/birds/gallery.asp?artid=991 Sydlig tofskarakara — Southern Crested Caracara — Caracara plancus]{{Novecojusi saite}} Bildgalleri&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
|[[Zivju ērglis]] || ''Pandion haliaetus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Melnplecu klija]] || ''Elanus caeruleus'' || A: reti ieceļo||2021.05.01. [[Kolka]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/elacae.htm Melnplecu klija] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Ķīķis]] || ''Pernis apivorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Melnā klija]] || ''Milvus migrans'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Sarkanā klija]] || ''Milvus milvus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm Sarkanā klija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120164835/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm |date={{dat|2012|01|20||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Jūras ērglis]] || ''Haliaeetus albicilla'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Baltgalvas grifs]] || ''Gyps fulvus'' || A: reti ieceļo||1910.06.18. [[Priekule]]; kopā 7 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm Baltgalvas grifs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170615/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;pēdējais novērojums 2012. g..; vēl divi gadījumi C un D kategorijā&lt;/small&gt;
|-
|[[Melnais grifs]] || ''Aegypius monachus'' || A: ieceļo||1837. g.; kopā 15 novērojumi&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/aegmon.htm|title=Melnais grifs|website=www.putni.lv|access-date=2024-08-01}}&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;pēdējais novērojums 2024.&amp;nbsp;g.&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Raibais grifs|Raibais grifs / Rupela&lt;!-- Eduard Rüppell --&gt; grifs]]&lt;ref name=&quot;Holarkt&quot;/&gt; || ''Gyps rueppellii'' || E: ieceļo||2011.04.26. [[Ventava]]s apk.; vienīgais novērojums|| - || - ||&lt;small&gt;no nebrīves izbēdzis putns&lt;/small&gt;
|-
|[[Čūskērglis]] || ''Circaetus gallicus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Niedru lija]] || ''Circus aeruginosus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Lauku lija]] || ''Circus cyaneus'' ||  || || || ||
|-
|[[Stepes lija]] || ''Circus macrourus'' ||  || || || ||
|-
|[[Pļavu lija]] || ''Circus pygargus'' ||  || || || ||
|-
|[[Vistu vanags]] || ''Accipiter gentilis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Zvirbuļvanags]] || ''Accipiter nisus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Peļu klijāns]] || ''Buteo buteo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Garkāju klijāns]] || ''Buteo rufinus'' || A: reti ieceļo||2015.05.28., [[Lielupe]]s grīva; divi novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Bikšainais klijāns]] || ''Buteo lagopus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo||
|-
|[[Mazais ērglis]] || ''Clanga pomarina'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Vidējais ērglis]] || ''Clanga clanga'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Pundurērglis]] || ''Hieraaetus pennatus'' || A: reti caurceļo||2008.05.07., [[Dviete]]s paliene&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf Pirmais pierādītais pundurērgļa Aquila pennata novērojums Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307072926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} E. Račinskis, Putni dabā&lt;/ref&gt;; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm Pundurērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020842/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Klinšu ērglis]] || ''Aquila chrysaetos'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Stepes ērglis]] || ''Aquila nipalensis'' || A: reti ieceļo||2009.05.17., [[Kolka]]; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/aqunip.htm Stepes ērglis] putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Karaliskais ērglis]] || ''Aquila heliaca'' || A: reti ieceļo||2013.05.27., &lt;small&gt;(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm Karaliskais ērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130627012337/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm |date={{dat|2013|06|27||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; septiņi novērojumi|| - || - ||&lt;small&gt;pirmie trīs putni konstatēti pēc satelītraidītāja datiem&lt;/small&gt;
|-
|[[Svītrainais ērglis]] || ''Aquila fasciata'' || A: reti ieceļo||2022.03.30., &lt;small&gt;(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju); vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/aqufas.htm Svītrainais ērglis] putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Lauku piekūns]] || ''Falco tinnunculus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Kukaiņu piekūns]] || ''Falco vespertinus'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Purva piekūns]] || ''Falco columbarius'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Bezdelīgu piekūns]] || ''Falco subbuteo'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Stepes piekūns]] || ''Falco cherrug'' || A: reti caurceļo||2010.05.14., &lt;small&gt;(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm Stepes piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021213/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Medību piekūns]] || ''Falco rusticolus'' || A: reti caurceļo||1896.rudens, [[Aizpute]]; četri novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm Medību piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022435/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;pirmie trīs novērojumi vāji dokumentēti, tomēr pēdējais novērojums 2011. g.. ļauj uzskatīt, ka sugas iekļaušana Latvijas putnu sugu sarakstā ir pamatota&lt;/small&gt;
|-
|[[Lielais piekūns]] || ''Falco peregrinus'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||līdz 1974. gadam reti ligzdojis&lt;ref&gt;Липсберг Ю. 1983. Птицы Латвии — Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 63-64&lt;/ref&gt;||reti ziemo||
|-
|[[Dumbrcālis]] || ''Rallus aquaticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Ormanītis]] || ''Porzana porzana'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Mazais ormanītis]] || ''Porzana parva'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Ceru ormanītis]] || ''Porzana pusilla'' || A: reti ieceļo||2012.06.09., [[Zvārdes poligions]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/jauna-putnu-suga-latvija-ceru-ormanitis/2012/ Jauna putnu suga Latvijā — ceru ormanītis]{{Novecojusi saite}} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Grieze]] || ''Crex crex'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Ūdensvistiņa]] || ''Gallinula chloropus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Laucis]] || ''Fulica atra'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Dzērve]] || ''Grus grus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1991.12., [[Ciecere]]s lejtece)&lt;ref name=&quot;Dzērve&quot;&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm Dzērve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022525/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Mazā sīga]] || ''Tetrax tetrax'' || B: reti ieceļo||pirms 1815. g.., [[Lielvārde]]; 8 novērojumi &lt;small&gt;(pēdējais no tiem 1910. g..)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm Mazā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165733/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;novērojums 2008. g.. apšaubīts kā nepietiekoši pierādīts&lt;/small&gt;
|-
|[[Apkakles sīga]] || ''Chlamydotis macqueenii'' || B: reti ieceļo||1880. g.., [[Lielvārde]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm Apkakles sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021053/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Lielā sīga]] || ''Otis tarda'' || B: reti ieceļo||1876. g.., [[Cēsis|Cēsu]] apkārtne; 2 novērojumi &lt;small&gt;(pēdējais no tiem 1908. g..)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm Lielā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150412014643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm |date={{dat|2015|04|12||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;novērojums 1985. g.. ieskaitīts D kategorijā&lt;/small&gt;
|-
|[[Garstilbis]] || ''Himantopus himantopus'' || A: reti ieceļo||2013.05.19., [[Lubāns|Lubāna]] rietumu krasts; 2 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm Garstilbis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150410055115/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm |date={{dat|2015|04|10||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Jūras žagata]] || ''Haematopus ostralegus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1981.12.5., [[Liepāja]]; 4 novērojumi)&lt;ref name=&quot;Dzērve&quot;/&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Avozeta]] || ''Recurvirostra avosetta'' ||  || || || ||
|-
|[[Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola pratincola'' ||  || || || ||
|-
|[[Melnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola nordmanni'' || A: caurceļo||1992.08.03., [[Īdeņa]]; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm Melnspārnu bezdelīgtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021243/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Upes tārtiņš]] || ''Charadrius dubius'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Smilšu tārtiņš]] || ''Charadrius hiaticula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Tuksneša tārtiņš]] || ''Charadrius leschenaultii'' || A: reti ieceļo||2007.07.10., [[Ragaciems]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm Tuksneša tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224212/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Jūras tārtiņš]] || ''Charadrius alexandrinus'' || A: caurceļo||1988.04.10., [[Daugavgrīva]]; 7 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm Jūras tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231034/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Morinela tārtiņš]]&lt;ref name=&quot;Holarkt&quot;/&gt; || ''Charadrius morinellus'' || A: reti caurceļo||1927.09.07., [[Kaņieris]]; 20 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm Morinella tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224217/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Tundras tārtiņš]] || ''Pluvialis fulva'' || A: reti ieceļo||2012.09.09., [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] A krasts; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/pluful.htm Tundras tārtiņš] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Dzeltenais tārtiņš]] || ''Pluvialis apricaria'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2006.12.26., [[Ezere]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm Dzeltenais tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231104/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Jūras ķīvīte]] || ''Pluvialis squatarola'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Ķīvīte]] || ''Vanellus vanellus'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Garknābja šņibītis]] || ''Calidris tenuirostris'' || A: reti ieceļo||2021.09.26., [[Asari]], [[Jūrmala]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/calten.htm Garknābja šņibītis] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Lielais šņibītis]] || ''Calidris canutus'' || A: caurceļo, reti ziemo|| - || - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2005.12.28., [[Engure]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm Lielais šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020045/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Gaišais šņibītis]] || ''Calidris alba'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Trulītis]] || ''Calidris minuta'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Teminka šņibītis|Pelēkais trulītis / Teminka šņibītis]] || ''Calidris temminckii'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Tundras šņibītis]] || ''Calidris melanotos'' || A: reti caurceļo||2009.09.13., [[Ainaži]]; seši novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm Tundras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021000/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;|| - || - ||
|-
|[[Līkšņibītis|Līkšņibītis / Līkšņībis]] || ''Calidris ferruginea'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Jūras šņibītis]] || ''Calidris maritima'' || A: caurceļo, ziemo||1979.10.12., [[Liepāja]]&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm Jūras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020955/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(1983.02.19., [[Mangaļsala]])&lt;/small&gt;||
|-
|[[Parastais šņibītis]] || ''Calidris alpina'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||&lt;small&gt;(ligzdojusi pasuga [[Šinca šņibītis]] (''C.a.schinzii''), bet pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)&lt;/small&gt;
|-
|[[Dūņšņibītis]] || ''Calidris falcinellus'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Gugatnis]] || ''Calidris pugnax'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||iespējams ligzdo|| - ||
|-
|[[Vistilbe]] || ''Lymnocryptes minimus'' || A: caurceļo, ziemo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojusi||reti ziemo &lt;small&gt;(1989.01.01. [[Pelči|Pelču]] apk.)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm Vistilbe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145906/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||&lt;small&gt;(pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)&lt;/small&gt;
|-
|[[Mērkaziņa]] || ''Gallinago gallinago'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1974.12.31., Reisa niedrājs)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm Mērkaziņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021233/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||
|-
|[[Ķikuts]] || ''Gallinago media'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Eirāzijas sloka|Sloka]] || ''Scolopax rusticola'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1997.1.12., [[Doles sala]])&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm Sloka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161005052818/http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm |date={{dat|2016|10|05||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||
|-
|[[Melnā puskuitala]] || ''Limosa limosa'' || A: caurceļo, ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Sarkanā puskuitala]] || ''Limosa lapponica'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Lietuvainis]] || ''Numenius phaeopus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Tievknābja kuitala]] || ''Numenius tenuirostris'' || viens novērojums, mūsdienās apšaubīts||1926. g.. rudens, [[Vecgulbene]], nošauta&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm Tievknābja kuitala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;suga mūsdienās, iespējams, izmirusi; ļoti reta arī novērošanas laikā, izslēgta no Latvijas putnu saraksta&lt;/small&gt;
|-
|[[Kuitala]] || ''Numenius arquata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Tumšā tilbīte]] || ''Tringa erythropus'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Pļavu tilbīte]] || ''Tringa totanus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1973.12.10., [[Roja]]; divi novērojumi)&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm Pļavu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621230939/http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Dīķu tilbīte]] || ''Tringa stagnatilis'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo &lt;small&gt;(1974., [[Lubāns|Lubāna ez.]] apk.)&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm Dīķu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002301/http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;|| - ||
|-
|[[Lielā tilbīte]] || ''Tringa nebularia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo &lt;small&gt;(1979.06.23., [[Ušuru purvs]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |title=Lipsbergs J. 1981. Par lielās tilbītes - ''Tringa nebularia'' (Gunn.) - pirmo ticamo ligzdošanas gadījumu Latvijā. - Retie augu un dzīvnieki: 42-45 |access-date={{dat|2011|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073641/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;|| - ||
|-
|[[Meža tilbīte]] || ''Tringa ochropus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2009.1.18., [[Užava]]; divi novērojumi)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm Meža tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021852/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Purva tilbīte]] || ''Tringa glareola'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Terekija]] || ''Xenus cinereus'' || A: ligzdo, caurceļo||1980.05.12., zivju dīķi pie [[Lubāns|Lubāna]]&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm Terekija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826150044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||agrāk ligzdojusi (1980.—1990. gadi)|| - ||
|-
|[[Upes tilbīte]] || ''Actitis hypoleucos'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Akmeņtārtiņš]] || ''Arenaria interpres'' || A: caurceļo, reti ziemo|| || ||reti ziemo &lt;small&gt;(1994.1.18., [[Akmeņrags]]; divi novērojumi)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm Akmeņtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020847/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Šaurknābja pūslītis]] || ''Phalaropus lobatus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Platknābja pūslītis]] || ''Phalaropus fulicarius'' || A: reti caurceļo||1997.10.03., [[Pape]]; kopā 13 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm Platknābja pūslītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145932/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2012.01.10., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums)&lt;/small&gt;||
|-
|[[Vidējā klijkaija]] || ''Stercorarius pomarinus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Īsastes klijkaija]] || ''Stercorarius parasiticus'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Garastes klijkaija]] || ''Stercorarius longicaudus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Lielā klijkaija]] || ''Catharacta skua'' || A: reti ieceļo||1967.09.27., [[Babītes ezers]]; kopā 8 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm Lielā klijkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022226/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Zivju kaija]] || ''Larus ichthyaetus'' || A: reti ieceļo||1974.05.28., [[Nagļu dīķi]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm Zivju kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021343/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Melngalvas kaija]] || ''Larus melanocephalus'' || A: reti ieceļo||1970.05.18. [[Ķīšezers]]; kopā 14-15 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm Melngalvas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608112240/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Acteku kaija]] || ''Larus atricilla'' || A: reti ieceļo||2006.06.22. [[Liepāja]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm Acteku kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115448/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Gredzenknābja kaija]] || ''Larus delawarensis'' || A: reti ieceļo||2025.07.11., &lt;small&gt;(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)&lt;/small&gt;; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Lielais ķīris]] || ''Larus ridibundus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Kajaks]] || ''Larus canus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Reņģu kaija]] || ''Larus fuscus'' || A: caurceļo, reti vasarā, ziemo|| - || - ||reti ziemo||&lt;small&gt;Latvijā sastopamas 4 pasugas: Baltijas reņģu kaija (''L.f.fuscus''), Skandināvijas reņģu kaija (''L.f.intermedius''), Rietumu reņģu kaija (''L.f.graellsii''), Tundras kaija (''L.f.heuglini'')&lt;/small&gt;
|-
|[[Kamčatkas kaija|Kamčatkas kaija / Tumšspārnu kaija]]&lt;ref name=&quot;Holarkt&quot;&gt;[http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi Strazds M., Funts K., Kilups M., Klepers A., Račinskis E. Holarktikas putnu sugu nosaukumi latviešu valodā. 2007. Manuskripts.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206155044/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi |date={{dat|2012|02|06||bez}} }} Funtaputni.lv&lt;/ref&gt; || ''Larus schistisagus'' || A: reti ieceļo||2009.04.13., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm Kamčatkas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021354/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Sudrabkaija]] || ''Larus argentatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Kaspijas kaija]] || ''Larus cachinnans'' || A: reti ieceļo||2001.10.06., [[Pape]]&lt;ref name=&quot;Nākamā&quot;&gt;[http://www.putni.lv/index_next.htm Nākamā putnu suga Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224031451/http://www.putni.lv/index_next.htm |date={{dat|2013|02|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, tādēļ statuss joprojām neskaidrs, iespējams, sastopama biežāk kā līdz šim uzskatīts, nav izslēdzama arī ligzdošana&lt;/small&gt;
|-
|[[Vidusjūras kaija]] || ''Larus michahellis'' || A: reti ieceļo||2005.07.17., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]] &lt;small&gt;(putns ar [[Horvātija]]s gredzenu)&lt;/small&gt;; kopā 2 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm Vidusjūras kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171135/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s vai [[Kaspijas kaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, iespējams, tādēļ novērojumu skaits slikti ataino patieso sastopamību&lt;/small&gt;
|-
|[[Mazā polārkaija]] || ''Larus glaucoides'' || A: reti ieceļo||1888.02., [[Buļļi (Rīga)|Buļļi]]; kopā 2 novērojumi&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm Mazā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021333/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo||
|-
|[[Lielā polārkaija]] || ''Larus hyperboreus'' || A: reti ieceļo||1885.12., [[Ķemeri]]&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm Lielā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021338/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo||
|-
|[[Melnspārnu kaija]] || ''Larus marinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo &lt;small&gt;(1992. g.., [[Kaltene]]; kopā 2 gadījumi)&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm Melnspārnu kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021349/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||ziemo||
|-
|[[Mazais ķīris]] || ''Hydrocoloeus minutus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Šķeltastes kaija]] || ''Xema sabini'' ||
|-
|[[Sārtā kaija]] || ''Rhodostethia rosea'' ||
|-
|[[Trīspirkstu kaija]] || ''Rissa tridactyla'' ||
|-
|[[Lielais zīriņš]] || ''Hydroprogne caspia'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Cekulzīriņš]] || ''Sterna sandvicensis'' || A: caurceļo|| - || - || - ||
|-
|[[Upes zīriņš]] || ''Sterna hirundo'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Jūras zīriņš]] || ''Sterna paradisaea'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Mazais zīriņš]] || ''Sternula albifrons'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Baltvaigu zīriņš]] || ''Chlidonias hybrida'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Melnais zīriņš]] || ''Chlidonias niger'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Baltspārnu zīriņš]] || ''Chlidonias leucopterus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|- bgcolor=lightgray
|[[Resnknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || D: iespējams reti ziemo||1902.12. nopirkta Rīgas tirgū&lt;ref name=&quot;D kategorija&quot;/&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;kopā divi eksemplāri dažādos gados 20. gadsimta sākumā nopirkti Rīgas tirgū, taču nav drošas ziņas par izcelsmes vietu, tādēļ suga pārvietota uz D kategoriju.&lt;/small&gt;
|-
|[[Tievknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || A: reti ieceļo||1970. gadi|| - ||reti ziemo||
|-
|[[Lielais alks]] || ''Alca torda'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo &lt;small&gt;(2017.07.05., [[Kolkas bāka]]s sala; vienīgais pierādītais gadījums)&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||ziemo||
|-
|[[Melnais alks]] || ''Cepphus grylle'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo||
|-
|[[Mazais alks]] || ''Alle alle'' || A: reti ieceļo||1931.11.08., [[Nereta]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm Mazais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002246/http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;vēl viens D kategorijas gadījums — atrastas beigta putna atliekas jūras krastā [[Liepāja|Liepājā]] (2011.12.26.).&lt;/small&gt;
|-
|[[Stepes smilšvistiņa]] || ''Syrrhaptes paradoxus'' ||
|-
|[[Mājas balodis]] || ''Columba livia'' ||
|-
|[[Meža balodis]] || ''Columba oenas'' ||
|-
|[[Lauku balodis]] || ''Columba palumbus'' ||
|-
|[[Gredzenūbele]] || ''Streptopelia decaocto'' ||
|-
|[[Ūbele|Ūbele / Parastā ūbele]] || ''Streptopelia turtur'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2010.12.22., [[Liepāja]]),&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm Parastā ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt; vienīgais gadījums&lt;/small&gt;||
|-
|[[Austrumu ūbele]] || ''Streptopelia orientalis'' || A: reti ieceļo||2005.11.08., [[Pape]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm Austrumu ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170819/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||&lt;small&gt;vienīgais novērojums nav pārliecinošs, balstīts uz putna izmēra analīzi fotoattēlā, kurā citas pazīmes nav konstatējamas&lt;/small&gt;
|-
|[[Dzeguze]] || ''Cuculus canorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Plīvurpūce]] || ''Tyto alba'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm Plīvurpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021902/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||reti ziemo||&lt;small&gt;ligzdošana nebija pierādīta laika posmā no 1951. līdz 2022. gadam&lt;/small&gt;
|-
|[[Mazā ausainā pūcīte|Mazā ausainā pūcīte / Mazā pūcīte]] || ''Otus scops'' || A: reti ieceļo||1920.08.20., [[Rembate]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm Mazā ausainā pūcīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021516/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Ūpis]] || ''Bubo bubo'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Baltā pūce]] || ''Bubo scandiacus'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo||&lt;small&gt;agrāk bijusi regulāri novērojama rudeņos un ziemās,&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/2012/ Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja — baltā pūce!]{{Novecojusi saite}} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt; bet kopš 1970. gada tikai 6 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm Baltā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022146/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
|[[Svītrainā pūce]] || ''Surnia ulula'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi (19. gadsimtā)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm Svītrainā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021816/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||reti ziemo||
|-
|[[Apodziņš]] || ''Glaucidium passerinum'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Mājas apogs]] || ''Athene noctua'' || A: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||&lt;small&gt;domājams, ka šobrīd Latvijā neligzdo, pēdējais novērojums 2017.04.05. [[Mārupe]]&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm Mājas apogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165134/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
|[[Meža pūce]] || ''Strix aluco'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Urālpūce]] || ''Strix uralensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||&lt;small&gt;ligzdo tikai Latvijas austrumu un centrālajā daļā, Kurzemē tikai pašos pussalas ziemeļos&lt;/small&gt;
|-
|[[Ziemeļpūce]] || ''Strix nebulosa'' || A: statuss neskaidrs|| - ||iespējams ligzdo&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm Ziemeļpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023710/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||iespējams ziemo||&lt;small&gt;virkne novērojumu 2006.-2009. gadā Latvijas austrumos, iespējams, liecina par nelielu ligzdojošu populāciju&lt;/small&gt;
|-
|[[Ausainā pūce]] || ''Asio otus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Purva pūce]] || ''Asio flammeus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Bikšainais apogs]] || ''Aegolius funereus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Vakarlēpis]] || ''Caprimulgus europaeus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Svīre]] || ''Apus apus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Zivju dzenītis]] || ''Alcedo atthis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Bišu dzenis]] || ''Merops apiaster'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo &lt;small&gt;(2003.07.27., [[Saraiķu muiža]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm Bišu dzenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100717064451/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm |date={{dat|2010|07|17||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; pēc tam katru gadu ||  - ||
|-
|[[Zaļā vārna]] || ''Coracias garrulus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Pupuķis]] || ''Upupa epops'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Tītiņš]] || ''Jynx torquilla'' ||
|-
|[[Pelēkā dzilna]] || ''Picus canus'' ||
|-
|[[Zaļā dzilna]] || ''Picus viridis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Melnā dzilna]] || ''Dryocopus martius'' ||
|-
|[[Dižraibais dzenis]] || ''Dendrocopos major'' ||
|-
|[[Vidējais dzenis]] || ''Dendrocoptes medius'' ||
|-
|[[Baltmugurdzenis]] || ''Dendrocopos leucotos'' ||
|-
|[[Mazais dzenis]] || ''Dryobates minor'' ||
|-
|[[Trīspirkstu dzenis]] || ''Picoides tridactylus'' ||
|-
|[[Cekulainais cīrulis]] || ''Galerida cristata'' ||
|-
|[[Sila cīrulis]] || ''Lullula arborea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2001.01.20., [[Kolkasrags]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm Sila cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021414/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; 11 novērojumi&lt;/small&gt;||
|-
|[[Lauku cīrulis]] || ''Alauda arvensis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2001.01.14., [[Engure]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm Lauku cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021952/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; 12 novērojumi&lt;/small&gt;||
|-
|[[Ausainais cīrulis]] || ''Eremophila alpestris'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2003.12.06., [[Liepāja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm Ausainais cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022420/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; pieci novērojumi&lt;/small&gt;||
|-
|[[Īspirkstu cīrulis]] || ''Calandrella brachydactyla'' || A: ieceļo||2020.04.24. [[Rīva (ciems)|Rīvas]] lauki; trīs novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/calbra.htm Īspirkstu cīrulis] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Krastu čurkste]] || ''Riparia riparia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Bezdelīga]] || ''Hirundo rustica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Vidusjūras bezdelīga]] || ''Cecropis daurica'' || A: ieceļo||1851.05.07. [[Pantene]]; pieci novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021005/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ Latvijā novērota jauna suga — Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180740/http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Mājas čurkste]] || ''Delichon urbicum'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Lielā čipste]] || ''Anthus richardi'' || A: ieceļo||1990.09.08. [[Daugavgrīva]]; trīs novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm Lielā čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022048/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Stepes čipste]] || ''Anthus campestris'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Koku čipste]] || ''Anthus trivialis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Taigas čipste]] || ''Anthus hodghsoni'' || A: caurceļo||2026.10.17. [[Liepaja]];&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/anthod.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt; divi novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Pļavu čipste]] || ''Anthus pratensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1987.01.19., [[Liepāja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm Pļavu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722155755/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Sarkanrīkles čipste]] || ''Anthus cervinus'' || A: caurceļo||1904. g.. [[Kurzeme]]&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm Sarkanrīkles čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170831101041/http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm |date={{dat|2017|08|31||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Ūdeņu čipste]] || ''Anthus spinoletta'' || A: caurceļo, ziemo||2004.10.15. [[Pape]]&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2008.01.12., [[Liepāja]])&lt;/small&gt;||
|-
|[[Akmeņu čipste]] || ''Anthus petrosus'' || A: caurceļo, ziemo||1962.09.22. [[Engures ezers]]&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm Akmeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621232745/http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(1999.01.16., [[Liepāja]])&lt;/small&gt;||
|-
|[[Dzeltenā cielava]] || ''Motacilla flava'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Citroncielava]] || ''Motacilla citreola'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Pelēkā cielava]] || ''Motacilla cinerea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2008.01.19., [[Krāslava]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm Pelēkā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007053707/http://ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; divi novērojumi&lt;/small&gt;||
|-
|[[Baltā cielava]] || ''Motacilla alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1951.12.20., [[Inčukalns]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm Baltā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722161550/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Zīdaste]] || ''Bombycilla garrulus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo||
|-
|[[Ūdensstrazds]] || ''Cinclus cinclus'' || A: ziemo, ligzdo|| - ||reti ligzdo&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/pie-tiram-un-dabiskam-upem-maija-ligzdo-ziemelnieki-udensstrazdi/2011/ Pie tīrām un dabiskām upēm maijā ligzdo ziemeļnieki ūdensstrazdi] Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;||ziemo||
|-
|[[Paceplītis]] || ''Troglodytes troglodytes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Peļkājīte]] || ''Prunella modularis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2008.12.07., [[Liepāja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm Peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020130/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Sibīrijas peļkājīte]] || ''Prunella montanella'' || A: ieceļo||2016.10.15. [[Lauteri]];&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm Sibīrijas peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424205305/http://ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt; četri novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Sarkanrīklīte]] || ''Erithacus rubecula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Lakstīgala]] || ''Luscinia luscinia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Rietumu lakstīgala]] || ''Luscinia megarhynchos'' || A: ieceļo||2013.04.29. [[Kolka]];&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm Rietumu lakstīgala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509092643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Zilrīklīte]] || ''Luscinia svecica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||&lt;small&gt;caurceļo ziemeļu zilrīklīte (''L. s. svecica''), ligzdo dienvdu zilrīklīte (''L. s. cyanecula'')&lt;/small&gt;
|-
|[[Sibīrijas rubīnrīklīte]] || ''Calliope calliope'' || A: ieceļo||2016.11.03. [[Lauteri]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Rudsānu zilastīte]] || ''Tarsiger cyanurus'' || A: ieceļo||2015.09.25. [[Birzgales pagasts|Birzgales pag.]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Melnais erickiņš]] || ''Phoenicurus ochruros'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2001.01.14., [[Ventspils]] apk.)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm Melnais erickiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021546/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;; seši novērojumi&lt;/small&gt;||&lt;small&gt;sastopama pasuga ''P.o.gibraltariensis'', iespējami divi novērojumi ziemā pasugai ''P.o.phoenicuroides''&lt;/small&gt;
|-
|[[Erickiņš]] || ''Phoenicurus phoenicurus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Lukstu čakstīte]] || ''Saxicola rubetra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2013.12.09., [[Liepāja]]); vienīgais novērojums&lt;/small&gt;||
|-
|[[Tumšā čakstīte]] || ''Saxicola rubicola'' || A: ligzdo, caurceļo||1889. [[Jelgava]]s apk.&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm Tumšā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023645/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||reti ligzdo &lt;small&gt;(2007. g., [[Pape]])&lt;/small&gt;|| - ||
|-
|[[Sibīrijas čakstīte]] || ''Saxicola maurus'' || A: reti ieceļo||2021.10.09. [[Paipu ciems]]; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/saxmau.htm Sibīrijas čakstīte] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Smiltāju čakstīte]] || ''Oenanthe isabellina'' || A: reti ieceļo||2014.10.22. [[Daugavpils]]; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm Smiltājučakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150918010620/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm |date={{dat|2015|09|18||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Akmeņčakstīte]] || ''Oenanthe oenanthe'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Daglā čakstīte]] || ''Oenanthe pleschanka'' || A: reti ieceļo||2011.10.16. [[Smārde]]&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/dagla-cakstite-jauna-suga-latvijas-putnu-fauna/2011/ Daglā čakstīte — jauna suga Latvijas putnu faunā] Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm Daglā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021506/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Tuksneša čakstīte]] || ''Oenanthe deserti'' || A: reti ieceļo||2003.11.22. [[Liepāja]]; astoņi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm Tuksneša čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722145611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Raibais zemesstrazds]] || ''Zoothera aurea'' || A: ieceļo||2001.11.21. [[Ikšķile]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Apkakles strazds]] || ''Turdus torquatus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo &lt;small&gt;(1992.12.21., [[Carnikava]]); divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm Apkakles strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023840/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Melnais mežastrazds]] || ''Turdus merula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Melnrīkles strazds]] || ''Turdus atrogularis'' || A: reti ieceļo||1909.12.08. [[Lizdēni]]; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/turatr.htm Melnrīkles strazds] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Pelēkais strazds]] || ''Turdus pilaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Dziedātājstrazds]] || ''Turdus philomelos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1976.01.31., [[Olaine]])&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm Dziedātājstrazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161101110702/http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm |date={{dat|2016|11|01||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Plukšķis]] || ''Turdus iliacus'' ||
|-
|[[Sila strazds]] || ''Turdus viscivorus'' ||
|-
|[[Pallasa ķauķis]] || ''Helopsaltes certhiola'')
|-
|[[Kārklu ķauķis]] || ''Locustella naevia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Lāsainais ķauķis]] || ''Locustella lanceolata'' || A: caurceļo||2012.09.02. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Upes ķauķis]] || ''Locustella fluviatilis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Seivi ķauķis|Seivi ķauķis / Savi ķauķis]] || ''Locustella luscinioides'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Grīšļu ķauķis]] || ''Acrocephalus paludicola'' ||
|-
|[[Ceru ķauķis]] || ''Acrocephalus schoenobaenus'' ||
|-
|[[Ezera ķauķis]] || ''Acrocephalus scirpaceus'' ||
|-
|[[Purva ķauķis]] || ''Acrocephalus palustris'' ||
|-
|[[Krūmu ķauķis]] || ''Acrocephalus dumetorum'' ||
|-
|[[Palieņu ķauķis]] || ''Acrocephalus agricola'' || A: iespējams ligzdo, ieceļo||1987.07.16. [[Papes ezers]]; 10 novērojumi||iespējams, reti ligzdo|| - ||&lt;small&gt;visi novērojumi — gredzenošanai noķerti putni&lt;/small&gt;
|-
|[[Niedru strazds]] || ''Acrocephalus arundinaceus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Klusais ķauķis]] || ''Iduna caligata'' || A: ligzdo||2012.05.31. [[Ciemupe]], vēlāk pierādīta ligzdošana&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm Klusais ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||ligzdo|| - ||
|-
|[[Iedzeltenais ķauķis]] || ''Hippolais icterina'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Melngalvas ķauķis]] || ''Sylvia atricapilla'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1976.12.5., [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]); 7 novērojumi&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm Melngalvas ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021822/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Dārza ķauķis]] || ''Sylvia borin'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Svītrainais ķauķis]] || ''Sylvia nisoria'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Gaišais ķauķis]] || ''Sylvia curruca'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Brūnspārnu ķauķis]] || ''Sylvia communis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Āzijas tuksneša ķauķis]] || ''Sylvia nana'' || A: reti ieceļo||2003.12.30. [[Akmensrags]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Cetija]] || ''Cettia cetti'' || A: reti ieceļo||2024.06.01. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Garastīte]] || ''Aegithalos caudatus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Zaļais ķauķītis]] || ''Phylloscopus trochiloides'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Ziemeļu ķauķītis]] || ''Phylloscopus borealis'' || A: reti caurceļo||2011.09.18. [[Lejasciems|Lejasciema]] apk., noķerts gredzenošanai; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm Ziemeļu ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Sibīrijas ķauķītis]] || ''Phylloscopus proregulus'' || A: reti caurceļo||1967.10.13. [[Pape]]; mazāk kā 50 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm Sibīrijas ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819104204/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Dzeltensvītru ķauķītis]] || ''Phylloscopus inornatus'' || A: reti caurceļo||1967. g.. [[Pape]]&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm Dzeltensvītru ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722141838/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Bonelli ķauķītis]] || '' Phylloscopus bonelli'' || A: reti ieceļo||2025.05.19. [[Bērzciems]]; vienīgais novērojums|| - || - ||
|-
|[[Hjūma ķauķītis]] || ''Phylloscopus humei'' || A: reti caurceļo||2013.11.07. [[Liepāja]]; 12 novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Švarca ķauķītis]]&lt;ref name=&quot;Holarkt&quot;/&gt; || ''Phylloscopus schwarzi'' || A: reti caurceļo||2013.09.21. [[Kolka]]; trīs novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Tumšais ķauķītis]] || ''Phylloscopus fuscatus'' || A: reti caurceļo||1995.10.17. [[Pape]]; 12 novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Svirlītis]] || ''Phylloscopus sibilatrix'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Čuņčiņš]] || ''Phylloscopus collybita'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2000.12.26., [[Kolkasrags]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm Čuņčiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||&lt;small&gt;reti caurceļo pasuga Sibīrijas čuņčiņš (''P.c.tristis'')&lt;/small&gt;
|-
|[[Vītītis]] || ''Phylloscopus trochilus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Zeltgalvītis]] || ''Regulus regulus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Sārtgalvītis]] || ''Regulus ignicapilla'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo &lt;small&gt;(1893. g.., [[Burtnieki]])&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm Sārtgalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722143324/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||
|-
|[[Pelēkais mušķērājs]] || ''Muscicapa striata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Mazais mušķērājs]] || ''Ficedula parva'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Melnais mušķērājs]] || ''Ficedula hypoleuca'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Baltkakla mušķērājs]] || ''Ficedula albicollis'' || A: ligzdo, caurceļo||2000.06.19. [[Ezernieki]]&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/ficalb.htm Baltkakla mušķērājs] Putni.lv&lt;/ref&gt;||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Bārdzīlīte]] || ''Panurus biarmicus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Purva zīlīte]] || ''Poecile palustris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Pelēkā zīlīte]] || ''Poecile montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Cekulzīlīte]] || ''Lophophanes cristatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Meža zīlīte]] || ''Periparus ater||A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Zilzīlīte]] || ''Cyanistes caeruleus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Gaišzilā zīlīte]] || ''Cyanistes cyanus'' ||  || || || ||
|-
|[[Lielā zīlīte]] || ''Parus major'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Dzilnītis]] || ''Sitta europaea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Mizložņa]] || ''Certhia familiaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Īspirkstu mizložņa|Īspirkstu mizložņa / Rietumu mizložņa]] || ''Certhia brachydactyla'' || A: reti ieceļo||2010.09.12. [[Pape]]; divi novērojumi|| - || - ||
|-
|[[Somzīlīte]] || ''Remiz pendulinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Vālodze]] || ''Oriolus oriolus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Daurijas čakste]] || ''Lanius isabellinus'' || A: reti ieceļo||2000.09.25. [[Pape]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/lanisa.htm Daurijas čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190113141616/http://www.putni.lv/lanisa.htm |date={{dat|2019|01|13||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Rudastes čakste]] || ''Lanius phoenicuroides'' || A: reti ieceļo||1990.11.05. [[Pape]]; kopā 3 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/lanpho.htm Rudastes čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412100818/http://www.putni.lv/lanpho.htm |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Brūnā čakste]] || ''Lanius collurio'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - ||
|-
|[[Melnpieres čakste]] || ''Lanius minor'' ||  || || || ||
|-
|[[Lielā čakste]] || ''Lanius excubitor'' ||  || || || ||
|-
|[[Sīlis]] || ''Garrulus glandarius'' ||  || || || ||
|-
|[[Bēdrozis]] || ''Perisoreus infaustus'' ||  || || || ||
|-
|[[Žagata]] || ''Pica pica'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Riekstrozis]] || ''Nucifraga caryocatactes'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Kovārnis]] || ''Coloeus monedula'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||&lt;small&gt;ligzdo nominālpasuga (''C.m.monedula''), ziemās novērojams austrumu kovārnis (''C.m.soemmeringii'')&lt;/small&gt;
|-
|[[Krauķis]] || ''Corvus frugilegus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Pelēkā vārna]] || ''Corvus cornix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Melnā vārna]] || ''Corvus corone'' || A: ieceļo, dažkārt paliek uz ilgu laiku||2005.04.21. [[Mērsrags]]; kopā mazāk kā 20 pierādīti novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm Melnā vārna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110128/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;||viens iespējams ligzdošanas gadījums pārī ar pelēko vārnu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |title=Millers K., Roze V. 2008. Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100728235658/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |archivedate={{dat|2010|07|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;||reti ziemo||&lt;small&gt;2010. gadā mainīts statuss no [[pelēkā vārna|pelēkās vārnas]] pasugas uz sugu&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Nākamā&quot;/&gt;
|-
|[[Krauklis]] || ''Corvus corax'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Mājas strazds]] || ''Sturnus vulgaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Sārtais strazds]] || ''Pastor roseus'' || A: ieceļo||19. gadsimta sākums [[Zaube]]; kopā 7 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm Sārtais strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021526/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Mājas zvirbulis]] || ''Passer domesticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Lauku zvirbulis]] || ''Passer montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Žubīte]] || ''Fringilla coelebs'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo||
|-
|[[Ziemas žubīte]] || ''Fringilla montifringilla'' ||  || || || ||
|-
|[[Ģirlicis]] || ''Serinus serinus'' ||  || || || ||
|-
|[[Zaļžubīte]] || ''Chloris chloris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Dadzītis]] || ''Carduelis carduelis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Ķivulis]] || ''Spinus spinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||
|-
|[[Kaņepītis]] || ''Linaria cannabina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Kalnu ķeģis]] || ''Linaria flavirostris'' || A: caurceļo, ziemo||1901.11.4.&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm Kalnu ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914172417/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm |date={{dat|2015|09|14||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo||
|-
|[[Mazais ķeģis]] || ''Acanthis cabaret'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā||1990.10.15., [[Pape]], noķerts gredzenošanai||reti ligzdo &lt;small&gt;(2014.08., [[Papes ezers|Papes ez.]] apk.)&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm Mazais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150913222611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm |date={{dat|2015|09|13||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||reti ziemo||&lt;small&gt;tikai kopš 2000. gadu sākuma Eiropā tiek izdalīta kā atsevišķa suga, pie tam ir grūti nosakāma dabā, arī dēļ hibridizācijas ar parasto ķeģi, tādēļ statuss joprojām neviennozīmīgs; Latvijā par atsevišķu sugu tiek atzīta kopš 2011. gada&lt;ref name=&quot;Nākamā&quot;/&gt;&lt;/small&gt;
|-
|[[Parastais ķeģis|Ķeģis / Parastais ķeģis]] || ''Acanthis flammea'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo||
|-
|[[Gaišais ķeģis]] || ''Acanthis hornemanni'' || A: caurceļo, ziemo||1905.11. [[Iļģuciems]]&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm Gaišais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307084656/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(1933.12.2., [[Rīga]])&lt;/small&gt;||
|-
|[[Baltsvītru krustknābis]] || ''Loxia leucoptera'' ||  || || - || ||
|-
|[[Egļu krustknābis]] || ''Loxia curvirostra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Priežu krustknābis]] || ''Loxia pytyopsittacus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo||
|-
|[[Mazais svilpis]] || ''Carpodacus erythrinus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - ||
|-
|[[Ziemeļu svilpis]] || ''Pinicola enucleator'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo||
|-
|[[Svilpis]] || ''Pyrrhula pyrrhula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Dižknābis]] || ''Coccothraustes coccothraustes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Lapzemes stērste]] || ''Calcarius lapponicus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2010.12.22., [[Liepāja]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm Lapzemes stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110118/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Sniedze]] || ''Plectrophenax nivalis'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo||
|-
|[[Priežu stērste]] || ''Emberiza leucocephalos'' || A: reti ziemo||2011.01.29., [[Slampe]]s apk.; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ Divas jaunas putnu sugas Latvijas faunā — priežu stērste un mazais jūraskrauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180744/http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;|| - ||reti ziemo &lt;small&gt;(2011.01.29., [[Slampe]]s apk.)&lt;/small&gt;||
|-
|[[Dzeltenā stērste]] || ''Emberiza citrinella'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||
|-
|[[Dārza stērste]] || ''Emberiza hortulana'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - ||
|-
|[[Meža stērste]] || ''Emberiza rustica'' || A: reti ieceļo||1975.09.17. [[Pape]]; 19 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Mazā stērste]] || ''Emberiza pusilla'' || A: reti ieceļo||1972.10.05. [[Pape]]; 12 novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste] Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Birztalu stērste]] || ''Emberiza aureola'' || A: reti ieceļo||1985.06.08. [[Engures ezers]]; vienīgais novērojums&lt;ref&gt;[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm Birztalu stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125174518/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm |date={{dat|2010|01|25||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;|| - || - ||
|-
|[[Niedru stērste]] || ''Emberiza schoeniclus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(1973.01.13., [[Engures ezers]])&lt;ref&gt;[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embsch.htm Niedru stērste]{{Novecojusi saite}} Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|-
|[[Melngalvas stērste]] || ''Emberiza melanocephala'' || A: reti ieceļo||1857.06.12., starp [[Limbaži]]em un [[Matīši]]em; divi novērojumi&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/embmel.htm Melngalvas stērste] Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;|| - || - ||
|-
|[[Lielā stērste]] || ''Emberiza calandra'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo &lt;small&gt;(2022.12.18., [[Nīca]]s lauki)&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/embcal.htm Lielā stērste] Putni.lv&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;||
|}

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 300px; overflow: auto; padding: 3px; border: 1px solid #ababab&quot;&gt;{{atsauces}}&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
=== Citi Latvijas putnu sugu saraksti ===
* [https://putnidaba.lob.lv/latvijas-putnu-nosaukumi/ Oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu nosaukumu saraksts] LOB
* [https://web.archive.org/web/20110429003955/http://www.putni.lv/saraksti/lvpsss.xls Latvijas putnu saraksts] Putni.lv
* [https://web.archive.org/web/20100517104031/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/latvijasputnusaraksts LATVIJAS PUTNU SARAKSTS] Kaspara Funta putnu lapa

=== Citas saites ===
* [http://www.putni.lv/index_next.htm Jaunākās un prognozētās nākamās putnu sugas Latvijā] Putni.lv
* [https://funtsmyblog.files.wordpress.com/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf Holarktikas putnu nosaukumi latviešu valodā. M. Strazds, J. Baumanis, K. Funts]
* [https://web.archive.org/web/20111026053943/http://www.aerc.eu/tac.html AERC Rietumu Palearktikas putnu sugu saraksts] Association of European Rarities Committees
* [https://web.archive.org/web/20110408184354/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/da%C5%BE%C4%81dieputnunosaukumi Dažādi putnu nosaukumi latviešu valodā] Funtaputni.lv

=== Dažu Eiropas valstu putnu sugu saraksti ===
{{columns  |width=200px
|col1=
* {{flaga|Austrija}} [http://www.khil.net/AFK/Artenliste_Oesterreich_Jan2010.pdf Austrija]{{Novecojusi saite}}
* {{flaga|Beļģija}} [http://www.belgianrbc.be/# Beļģija]
* {{flaga|Čehija}} [http://fkcso.cz/cz-list.htm Čehija]
* {{flaga|Dānija}} [http://www.netfugl.dk/dklist.php Dānija]
* {{flaga|Igaunija}} [https://www.eoy.ee/EN/174/list-of-estonian-birds/ Igaunija]
* {{flaga|Īrija}} [https://web.archive.org/web/20110721125429/http://www.irbc.ie/topbar/IrishList/IRBC_IrishList(31122008).pdf Īrija]
* {{flaga|Lielbritānija}} [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1474-919X.2006.00603.x/pdf Lielbritānija]
* {{flaga|Lietuva}} [http://www.birdlife.lt/sarasas Lietuva]
|col2=
* {{flaga|Nīderlande}} [https://www.dutchavifauna.nl/list Nīderlande]
* {{flaga|Norvēģija}} [http://www.birdingnorway.no/norwaylist/index.htm Norvēģija]
* {{flaga|Polija}} [http://komisjafaunistyczna.pl/?page_id=2654&amp;lang=en Polija]
* {{flaga|Somija}} [https://www.birdlife.fi/lintutieto/suomessa-havaitut-lintulajit/luonnonvaraiset/ Somija]
* {{flaga|Ukraina}} [https://birdwatch.org.ua/ukraine/checklist Ukraina]
* {{flaga|Ungārija}} [http://www.birding.hu/magyarorszag_madarai.html Ungārija]
* {{flaga|Vācija}} [https://www.club300.de/ranking/birdlist_de.php Vācija]
* {{flaga|Zviedrija}} [https://www.club300.se/svenska-faagellistan/svenska-faagellistan/ Zviedrija]
}}

{{Latvijas dzīvnieku sugu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>4hcx5vfgkyd3orwz9qeuivt74wtc0l0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2017. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111124</id>
    <revision>
      <id>4445750</id>
      <parentid>4408048</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:14:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */ Zade</comment>
      <origin>4445750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26350" sha1="p1o4dgxonbe1qsg6nzokfgfaom62xxv" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|2017. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2017. gads Latvijā}}
{{Gads|2017}}
{{Gada citi notikumi|2017}}
{{Gads citos kalendāros|2017}}
'''2017. gads''' ({{Rom sk gadam|2017}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|N}}:
** sākās [[Malta]]s prezidentūra [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], pārņemot to no [[Slovākija]]s.
** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Orhūsa]] (Dānija) un [[Pafa]] (Kipra).
** [[Stambula|Stambulā]] teroristu uzbrukumā naktsklubā tika nogalināti 39 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Istanbul new year Reina nightclub attack 'leaves 39 dead'|url=http://www.bbc.com/news/world-europe-38481521|publisher=[[BBC]]|date=January 1, 2017|accessdate=January 1, 2017}}
&lt;/ref&gt;
* [[4. janvāris]] — par [[Rumānija]]s premjerministru kļuva [[Sorins Grindjanu]].
* [[17. janvāris]] — [[Gambija]]s prezidents [[Jaja Džamme]] valstī izsludināja ārkārtas stāvokli, dienu pirms savu pilnvaru termiņa beigām.
* [[19. janvāris]] — ievēlētais [[Gambija]]s prezidents [[Adama Berovs]] nodeva prezidenta zvērestu Gambijas vēstniecībā [[Senegāla|Senegālā]]; pēc dažām stundām Senegālas un Nigērijas bruņotie spēki iegāja Gambijas teritorijā, prasot [[Jaja Džamme|Jajam Džammem]] nodot prezidentūru Berovam.
* {{dat||1|20|N}} — notika ASV prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] [[Donalda Trampa inaugurācija|inaugurācijas ceremonija]]; Vašingtonā un citās ASV pilsētās notika protesti pret Trampu.
* [[21. janvāris]] — [[Jaja Džamme]] piekrita nolikt [[Gambija]]s prezidenta pilnvaras un atstāja valsti.

=== Februāris ===
* [[8. februāris]] — par [[Somālija]]s prezidentu kļuva [[Mohameds Abullahi Mohameds]].
* [[12. februāris]]:
** [[Gurbanguli Berdimuamedovs]] atkārtoti ievēlēts par [[Turkmenistāna]]s prezidentu;
** [[Franks Valters Šteinmeiers]] ievēlēts par [[Vācija]]s prezidentu.

=== Marts ===
* [[10. marts]] — [[Dienvidkoreja]]s Konstitūcijas tiesa apstiprināja prezidentes [[Paka Kinhje|Pakas Kinhjes]] impīčmentu.
* [[30. marts]] — ASV privātais uzņēmums ''[[SpaceX]]'' pirmo reizi kosmosā palaida raķeti ''[[Falcon 9]]'' ar jau iepriekš izmantotu pirmo pakāpi.

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]]:
** [[Armēnija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Armēnijas republikāniskā partija]];
** [[Serbija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Aleksandars Vučičs‎]];
** [[Ekvadora]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Lenins Moreno]].
* [[7. aprīlis]] — Stokholmā, Zviedrijā, vīrietis ar nolaupītu kravas auto [[Uzbrukums Stokholmā 2017. gadā|iebrauca cilvēku pūlī]], nogalinot četrus un ievainojot vismaz piecpadsmit cilvēkus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tragedin i Stockholms city idag|url=http://www.spendrups.se/media/nyheter/tragedin-i-stockholms-city-idag/|website=Spendrups Bryggeri AB|accessdate=9 April 2017|language=sv}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — referendumā [[Turcija|Turcijā]] atbalstīts priekšlikums mainīt valsts pārvaldes formu no parlamentāras republikas uz prezidentālu republiku.

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — [[Francija]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Emanuels Makrons]].
* [[9. maijs]] — [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Muns Čeins]].
* [[19. maijs]] — [[Irāna]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents [[Hasans Rūhānī]].

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]]:
** [[Donalds Tramps]] paziņoja par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izstāšanos no [[Parīzes klimata līgums|Parīzes klimata līguma]].
** [[Afganistāna]]s galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] terorists pašnāvnieks uzspridzināja kravas auto diplomātiskajā kvartālā, 90 cilvēki nogalināti un 400 ievainoti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/news/world-asia-40109568?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+01.06.2017&amp;utm_medium=email|title=Kabul bomb: Afghan leader condemns 'cowardly' attack|date={{dat|2017|6|1}}|publisher=[[bbc.com]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[3. maijs]] — teroristu uzbrukumā [[Londona|Londonā]] uz tilta gājējiem uztriecās mikroautobuss, no kura pēc tam izleca trīs vīrieši un ar nažiem uzbruka pūlim; visi uzbrucēji tika nošauti; bojā gāja septiņi, ievainoti 48 cilvēki, tostarp ārvalstu pilsoņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/6/4/divos-teroraktos-londonas-centra-cietusi-britu-un-arvalstu-pilsoni?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+05.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Divos teroraktos Londonas centrā cietuši britu un ārvalstu pilsoņi|date={{dat|2017|6|4}}|publisher=[[irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūnijs]]:
** [[Melnkalne]] kļuva par [[NATO]] 29. dalībvalsti;
** apsūdzot [[Katara|Kataru]] terorisma atbalstīšanā, arābu valstis [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Bahreina]], [[Ēģipte]], [[Jemena]], [[Lībija]], [[Mauritānija]], [[Saūda Arābija]] un [[Maldīvija]] sarāva diplomātiskās attiecības ar to.
* [[7. jūnijs]]:
** par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Sers Bahādurs Deuba]], nomainot [[Puspa Kamals Dāhāls|Puspu Kamalu Dāhālu]];
** [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] teroristi pašnāvnieki veica apšaudi Irānas parlamentā un Irānas revolūcijas līdera [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Ajatollas Homeinī]] mauzolejā; tika nogalināti 12 cilvēki; atbildību uzņēmās grupējums [[Islāma valsts|Dāiš]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teroristu-uzbrukumos-teherana-12-bojagajusie.a239196/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+08.06.2017.+&amp;utm_medium=email|title=Teroristu uzbrukumos Teherānā 12 bojāgājušie|last=Amoliņš|first=Gints|date={{dat|2017|6|7}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — parlamenta vēlēšanās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] uzvarēja [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]], tomēr zaudēja vairākumu parlamentā.
* [[29. jūnijs]] — par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Ana Brnabiča]], nomainot [[Dušans Vujovičs|Dušanu Vujoviču]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Igaunija]], nomainot [[Malta|Maltu]].

=== Augusts ===
* [[21. augusts]] — joslā pāri [[Kontinentālie štati|ASV kontinentālajiem štatiem]] bija novērojams [[2017. gada 21. augusta saules aptumsums|pilns saules aptumsums]].

=== Septembris ===
* [[3. septembris]] — [[Ziemeļkoreja]] paziņoja par sekmīgu [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/3/ziemelkorejas-kodolizmeginajums-izpelnas-asu-starptautisku-nosodijumu|title=Ziemeļkoreja paziņo par sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu|date={{dat|2017|9|3||bez}}|publisher=[[irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — [[Žilija Pajeta]] kļuva par [[Kanāda]]s ģenerālgubernatori, šajā amatā nomainot [[Deivids Džonsons|Deividu Džonsonu]].
* [[27. oktobris]]:
** [[Katalonija]] pasludināja neatkarību no [[Spānija]]s
** Spānijas senāts nobalsoja par [[autonomija]]s atcelšanu Katalonijai.

=== Decembris ===
* {{dat||12|28}} — Itālijas prezidents [[Serdžo Matarella]] atlaida 2013. gadā ievēlēto [[Itālijas parlaments|Itālijas parlamentu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/news/world-europe-42505233|title=Italy dissolves parliament for March election|date={{dat|2017|12|28||bez}}|publisher=[[BBC|BBC News]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
{{skatīt arī|2017. gads Latvijā#Miruši|2017. gads sportā#Miruši}}
=== Janvāris ===
[[Attēls:Roman Herzog.jpg|thumb|120px|[[Romāns Hercogs]]]]
[[Attēls:Cernan s71-51308.jpg|thumb|120px|[[Jūdžīns Sernans]]]]
[[Attēls:John Hurt at the London premiere of Tinker Tailor Soldier Sp.png|thumb|120px|[[Džons Hērts]]]]
* [[2. janvāris]] — [[Džons Bērdžers]] (''John Berger''), angļu rakstnieks (dzimis 1926. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Igors Volks]] (''Игорь Волк''), PSRS kosmonauts (dzimis 1937. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mariu Suarešs]] (''Mário Soares''), Portugāles prezidents (dzimis 1924. gadā)
* [[8. janvāris]]:
** [[Akbars Hāšimi Rafsandžāni]] (اکبر هاشمی رفسنجانی‎), Irānas prezidents (dzimis 1934. gadā)
** [[Džeimss Mančams]] (''James Mancham''), Seišelu salu prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Zigmunts Baumans]] (''Zygmunt Bauman''), Polijas ebreju sociologs, filozofs (dzimis 1925. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Romāns Hercogs]] (''Roman Herzog''), Vācijas prezidents (dzimis 1934. gadā)
** [[Klēra Holingvorta]] (''Clare Hollingworth''), angļu žurnāliste un kara korespondente (dzimusi 1911. gadā)
* [[12. janvāris]]:
** [[Viljams Pīters Bletijs]] (''William Peter Blatty''), amerikāņu rakstnieks un režisors (dzimis 1928. gadā)
** [[Greiems Teilors]] (''Graham Taylor''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[14. janvāris]] — [[Džou Juguans]] (周有光), ķīniešu ekonomists un lingvists (dzimis 1906. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jūdžīns Sernans]] (''Eugene Cernan''), ASV kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
* [[25. janvāris]]:
** [[Mērija Tailere Mūra]] (''Mary Tyler Moore''), ASV aktrise (dzimusi 1936. gadā)
** [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Emanuela Riva]] (''Emmanuelle Riva''), franču aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Vladimir_Petrov%2C_2013.jpg|thumb|120px|[[Vladimirs Petrovs (hokejists)|Vladimirs Petrovs]]]]
* [[6. februāris]]:
** [[Rožē Valkovjaks]] (''Roger Walkowiak''), franču riteņbraucējs (dzimis 1927. gadā)
** [[Reimonds Smallians]] (''Raymond Smullyan''), amerikāņu matemātiķis, pianists, loģiķis, daoisma filozofs, iluzionists (dzimis 1919. gadā)
* [[8. februāris]]:
** [[Pīters Mensfīlds]] (''Peter Mansfield''), angļu fiziķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Mihails Tolstihs]] jeb Givi (''Михаил Толстых''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1980. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Kims Čonnams]] (김정남), Ziemeļkorejas vadītāja brālis (dzimis 1971. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Vitālijs Čurkins]] (''Виталий Чуркин''), krievu diplomāts (dzimis 1952. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kenets Erovs]] (''Kenneth Arrow''), ASV ekonomists (dzimis 1921. gadā)
* [[25. februāris]] — [[Bills Pekstons]] (''Bill Paxton''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1955. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Vladimirs Petrovs (hokejists)|Vladimirs Petrovs]] (''Владимир Петров''), krievu tautības PSRS hokejists (dzimis 1947. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Chuck-berry-2007-07-18.jpg|thumb|120px|[[Čaks Berijs]]]]
* [[7. marts]] — [[Hanss Georgs Dēmelts]] (''Hans Georg Dehmelt''), Vācijas un ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* [[10. marts]] — [[Džons Sertīss]] (''John Surtees''), Lielbritānijas autosportists un motosportists (dzimis 1934.)
* [[17. marts]] — [[Dereks Volkots]] (''Derek Walcott''), Sentlūsijas un Trinidādas un Tobāgo dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1930. gadā)
* [[18. marts]] — [[Čaks Berijs]] (''Chuck Berry''), ASV mūziķis (dzimis 1926. gadā)
* [[20. marts]] — [[Deivids Rokfellers]] (''David Rockefeller''), ASV finansists (dzimis 1915.)
* [[21. marts]] — [[Mārtins Makginess]] (''Martin McGuinness''), Ziemeļīrijas politiķis (dzimis 1950.)
* [[23. marts]] — [[Deniss Voroņenkovs]] (''Денис Вороненков''), Krievijas politiķis (dzimis 1971.)
* [[29. marts]] — [[Aleksejs Abrikosovs]] (''Алексей Абрикосов''), krievu fiziķis (dzimis 1928. gadā)

=== Aprīlis ===

[[Attēls:Don Rickles 1973.JPG|thumb|120px|[[Dons Riklss]]]]
* [[1. aprīlis]] — [[Jevgeņijs Jevtušenko]] (''Евгений Евтушенко''), krievu dzejnieks, kinorežisors, scenārists un publicists (dzimis 1932. gadā)
* [[4. aprīlis]] — [[Džovanni Sartori]] (''Giovanni Sartori''), itāļu politologs (dzimis 1924. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Dons Riklss]] (''Don Rickles''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1926. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Georgijs Grečko]] (''Георгий Гречко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Emma Morano]] (''Emma Morano''), itāliete, pasaules vecākā iedzīvotāja, pēdējā dzīvā 19. gadsimtā dzimusī persona (dzimusi 1899. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Ugo Ehiogu]] (''Ugo Ehiogu''), britu futbolists un treneris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Mikēle Skarponi]] (''Michele Scarponi''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1979. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Džonatans Demijs]] (''Jonathan Demme''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1944. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Saparmans Sodimedžo]] jeb Mbahs Gotho (''Saparman Sodimejo'', ''Mbah Gotho''), Indonēzijas ilgdzīvotājs, pēc nepierādītiem datiem ilgāk nodzīvojušais cilvēks (dzimis 1870. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Mauno-Koivisto-1967.jpg|thumb|120px|[[Mauno Koivisto]]]]
[[Attēls:Roger Moore - Monte-Carlo Television Festival.JPG|thumb|120px|[[Rodžers Mūrs]]]]
[[Attēls:Manuel Noriega mugshot cropped.jpg|thumb|120px|[[Manuels Norjega]]]]
* [[6. maijs]] — [[Stīvens Holkombs]] (''Steven Holcomb''), ASV bobslejists (dzimis 1980. gadā)
* [[9. maijs]]:
** [[Cjaņs Cjičeņs]] (钱其琛), Ķīnas diplomāts un politiķis (dzimis 1928. gadā)
** [[Roberts Mailzs]] (''Robert Miles''), īstajā vārdā Roberto Končina (''Roberto Concina''), itāliešu dīdžejs, komponists (dzimis 1969. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Mauno Koivisto]] (''Mauno Koivisto''), Somijas prezidents (dzimis 1923. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Ians Breidijs]] (''Ian Brady''), britu sērijveida slepkava (dzimis 1938. gadā)
* [[17. maijs]]:
** [[Viktors Gorbatko]] (''Виктор Горбатко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
** [[Kriss Kornels]] (''Chris Cornell''), ASV mūziķis (dzimis 1964. gadā)
* [[18. maijs]] — [[Žaks Fresko]] (''Jacque Fresco''), ASV futurologs, lektors, ražošanas inženieris un dizaineris (dzimis 1916. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Staņislavs Petrovs]] (''Станислав Петров''), padomju armijas virsnieks, novērsa iespējamo atomkaru 1983. gadā (dzimis 1939. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Nikijs Heidens]] (''Nicky Hayden''), ASV motosportists (dzimis 1981. gadā)
* [[23. maijs]] — [[Rodžers Mūrs]] (''Roger Moore''), angļu aktieris (dzimis 1927. gadā)
* [[26. maijs]] — [[Zbigņevs Bžeziņskis]] (''Zbigniew Brzezinski''), poļu izcelsmes ASV politologs (dzimis 1928. gadā)
* [[29. maijs]]:
** [[Konstantins Micotakis]] (Κωνσταντίνος Μητσοτάκης), Grieķijas premjerministrs (dzimis 1918. gadā)
** [[Manuels Norjega]] (''Manuel Noriega''), Panamas diktators (dzimis 1934. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jirži Belohlaveks]] (''Jiří Bělohlávek''), čehu diriģents (dzimis 1946. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:Helmut Kohl 1989.jpg|thumb|120px|[[Helmūts Kols]]]]
* [[5. jūnijs]] — [[Šeiks Tjotē]] (''Cheick Tioté''), Kotdivuāras futbolists (dzimis 1986. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Adnāns Hāšugdžī]] (عدنان خاشقجي‎‎), Saūda Arābijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1935. gadā)
* [[16. jūnijs]] — [[Helmūts Kols]] (''Helmut Kohl''‎‎), Vācijas politiķis, valsts kanclers (dzimis 1930. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Boldvins Lonsdeils]] (''Baldwin Lonsdale''‎‎), Vanuatu prezidents (dzimis 1948. gadā)
* [[19. jūnijs]] — [[Oto Vormbīrs]] (''Otto Warmbier''‎‎), ASV students, ieslodzītais Ziemeļkorejā (dzimis 1994. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Štefi Martina]] (''Steffi Martin''‎‎), vācu kamaniņu braucēja (dzimusi 1962. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Kvets Masire]] (''Quett Masire''‎‎), Botsvānas prezidents (dzimis 1925. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Habibs Tiams]] (''Habib Thiam''‎‎), Senegālas premjerministrs (dzimis 1933. gadā)
* [[27. jūnijs]]:
** [[Maikls Bonds]] (''Michael Bond''‎‎), angļu rakstnieks (dzimis 1926. gadā)
** [[Mikaels Nīkvists]] (''Michael Nyqvist''‎‎), zviedru aktieris (dzimis 1960. gadā)
* [[30. jūnijs]] — [[Simona Veila]] (''Simone Veil''), franču juriste un politiķe (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Martin Landau 2010.jpg|thumb|120px|[[Mārtins Landau]]]]
[[Attēls:Linkin Park-Rock im Park 2014- by 2eight 3SC0327.jpg|thumb|120px|[[Česters Beningtons]]]]
[[Attēls:JohnHeardActor2010.png|thumb|120px|[[Džons Hērds]]]]
* [[4. jūlijs]] — [[Daniils Graņins]] (''Даниил Гранин''), krievu-padomju rakstnieks (dzimis 1919. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Irina Ratušinska]] (''Ирина Ратушинская''), krievu disidente, dzejniece un rakstniece (dzimusi 1954. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Liu Sjaobo]] (刘晓波, ''Liu Xiaobo''), ķīniešu pasniedzējs, literāts un cilvēktiesību aizstāvis (dzimis 1955. gadā)
* [[15. jūlijs]]:
** [[Mārtins Landau]] (''Martin Landau''), amerikāņu aktieris un producents dzimis (dzimis 1928. gadā)
** [[Marjama Mīrzāhāni]] (مریم میرزاخانی), Irānas un ASV matemātiķe (dzimusi 1977. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Česters Beningtons]] (''Chester Bennington''), amerikāņu mūziķis (dzimis 1976. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Džons Hērds]] (''John Heard''), amerikāņu aktieris (dzimis 1946. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Sems Šepards]] (''Sam Shepard''), ASV dramaturgs un režisors (dzimis 1943. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Žanna Moro]] (''Jeanne Moreau''), franču aktrise (dzimusi 1928. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:Jerry Lewis - 1960s.jpg|thumb|120px|[[Džerijs Lūiss]]]]
* [[3. augusts]] — [[Anhels Njeto]] (''Ángel Nieto''), spāņu motobraucējs (dzimis 1947. gadā)
* [[5. augusts]] — [[Dionidži Tetamanci]] (''Dionigi Tettamanzi''), itāļu garīdznieks, katoļu arhibīskaps un kardināls (dzimis 1934. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Izraels Kristals]] (ישראל קרישטל), Polijas ebreju izcelsmes Izraēlas ilgdzīvotājs, pasaules vecākais vīrietis (dzimis 1903. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], latviešu arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[20. augusts]]:
** [[Veļičko Čolakovs]] (''Величко Чолаков''), Bulgārijas un Azerbaidžānas svarcēlājs (dzimis 1982. gadā)
** [[Džerijs Lūiss]] (''Jerry Lewis''), amerikāņu aktieris, komiķis, režisors un rakstnieks (dzimis 1926. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Toubs Hūpers]] (''Tobe Hooper''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1943. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Hugh Hefner Glamourcon 2010.jpg|thumb|120px|[[Hjū Hefners]]]]
* [[5. septembris]] — [[Nikolāss Blūmbergens]] (''Nicolaas Bloembergen''), Nīderlandes, ASV fiziķis (dzimis 1920. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Lotfi Zade]] (''Lotfi A. Zadeh''), azerbaidžāņu ASV matemātiķis, elektroinženieris (dzimis 2021. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Dons Viljamss]] (''Don Williams''), ASV mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Pīts Domeniči]] (''Pete Domenici''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Harijs Dīns Stentons]] (''Harry Dean Stanton''), ASV aktieris, mūziķis un dziedātājs (dzimis 1926. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Džeiks Lamota]] (''Jake LaMotta''), ASV bokseris (dzimis 1922. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Liliāna Betankūra]] (''Liliane Bettencourt''), franču uzņēmēja un mecenāte, bagātākā sieviete pasaulē (dzimusi 1922. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Hjū Hefners]] (''Hugh Hefner''), ASV žurnālu izdevējs, ''Playboy'' žurnāla dibinātājs (dzimis 1926. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:Tom Petty 2016 - Jun 20.jpg|thumb|120px|[[Toms Petijs]]]]
* [[1. oktobris]]:
** [[Arturs Janovs]] (''Arthur Janov''), ASV psihologs, psihoterapeits (dzimis 1924. gadā)
** [[Larisa Volperte]] (''Лари́са Во́льперт''), Igaunijas filoloģe, šahiste (dzimusi 1926. gadā)
* [[2. oktobris]] — [[Toms Petijs]] (''Tom Petty''), ASV mūziķis (dzimis 1950. gadā)
* [[3. oktobris]] — [[Džalals Talabani]] (جەلال تاڵەبانی), kurdu politiķis, Irākas prezidents (dzimis 1933. gadā)
* [[4. oktobris]] — [[Liāms Kosgreivs]] (''Liam Cosgrave''), Īrijas premjerministrs (dzimis 1920. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Ralfijs Mejs]] (''Ralphie May''), ASV komiķis, aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Alberts Zafi]] (''Albert Zafy''), Madagaskaras prezidents (dzimis 1927. gadā)
* [[16. oktobris]]:
** [[Dafne Karuana Galicija]] (''Daphne Caruana Galizia''), Maltas rakstniece, žurnāliste, blogere un pretkorupcijas aktīviste (dzimusi 1964. gadā)
** [[Isnilons Hapilons]] (''Isnilon Hapilon''), Filipīnu islāmistu kaujinieku līderis (dzimis 1966. vai 1968. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (dzimis 1932. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Ninians Stīvens]] (''Ninian Stephen''), Austrālijas tiesnesis, politiķis (dzimis 1923. gadā)

=== Novembris === 
[[Attēls:MansonB33920 8-14-17 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Čārlzs Mensons]]]]
[[Attēls:Jana Novotna 1996.jpg|thumb|120px|[[Jana Novotna]]]]
* [[3. novembris]] — [[Abdurs Rahmans Bisvass]] (আবদুর রহমান বিশ্বাস), Bangladešas prezidents (dzimis 1926. gadā)
* [[6. novembris]] — [[Ričards Gordons]] (''Richard Gordon''), ASV kosmonauts (dzimis 1929. gadā)
* [[7. novembris]]:
** [[Rojs Heladejs]] (''Roy Halladay''), ASV beisbolists (dzimis 1977. gadā)
** [[Hanss Šēfers]] (''Hans Schäfer''), Vācijas futbolists (dzimis 1927. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Mihails Zadornovs]] (''Михаил Задорнов''), krievu komiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[15. novembris]] — ''[[Lil Peep]]'', īstā vārdā Gustavs Elija Ārs (''Gustav Elijah Åhr''), amerikāņu reperis (dzimis 1996. gadā)
* [[17. novembris]] — [[Salvatore Rīna]] (''Salvatore Riina''), itāļu noziedznieks, Sicīlijas mafijas līderis (dzimis 1930. gadā)
* [[18. novembris]] — [[Malkolms Jangs]] (''Malcolm Young''), Austrālijas mūziķis (dzimis 1953. gadā)
* [[19. novembris]]:
** [[Čārlzs Mensons]] (''Charles Manson''), ASV noziedznieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Jana Novotna]] (''Jana Novotná''), čehu tenisiste (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Dmitrijs Hvorostovskis]] (''Дмитрий Хворостовский''), krievu operdziedātājs (dzimis 1962. gadā)
* [[25. novembris]] — [[Renss Hauards]] (''Rance Howard''), ASV aktieris (dzimis 1928. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Slobodans Praļaks]] (''Slobodan Praljak''), Bosnijas horvātu inženieris, uzņēmējs, rakstnieks, politiķis, militārpersona un kara noziedznieks (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris === 
[[Attēls:President Ali Abdullah Saleh.jpg|thumb|120px|[[Alī Abdulla Sālihs]]]]
[[Attēls:Johnny Hallyday — Beacon Theater 2012.jpg|thumb|120px|[[Džonijs Holidejs]]]]
* [[4. decembris]]:
** [[Kristīne Kīlere]] (''Christine Keeler''), angļu modele (dzimusi 1942. gadā)
** [[Alī Abdulla Sālihs]] (علي عبد الله صالح), Jemenas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1942. gadā)
* [[5. decembris]] — [[Mihajs I]] (''Mihai I''), Rumānijas karalis (dzimis 1921. gadā)
* [[6. decembris]] — [[Džonijs Holidejs]] (''Johnny Hallyday''), franču mūziķis un aktieris (dzimis 1943. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Brūss Makendless]] (''Bruce McCandless''), ASV kosmonauts (dzimis 1937. gadā)
* [[28. decembris]]:
** [[Sjū Graftone]] (''Sue Grafton''), ASV rakstniece (dzimusi 1940. gadā)
** [[Rouza Marija]] (''Rose Marie''), ASV aktrise (dzimusi 1923. gadā)
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==
--&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Ričards Tālers]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Pastors|first1=Toms|title=Nobela prēmiju ekonomikā piešķirt biheiviorālās ekonomikas laukā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nobela-premiju-ekonomika-pieskirt-biheivioralas-ekonomikas-lauka.a253021/|accessdate={{dat|2017|10|16||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Rainers Veiss]], [[Berijs Berišs]] un [[Kips Torns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Nobela prēmija fizikā piešķirta par gravitācijas viļņu novērošanu|url=http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-fizika-pieskirta-par-gravitacijas-vilnu-noverosanu.a252340/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Džefrijs Holls]], [[Maikls Rosbašs]] un [[Maikls Jangs]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Nobela prēmiju medicīnā piešķir trim amerikāņiem par «bioloģiskā pulksteņa» pētījumiem|url=http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premiju-medicina-pieskir-trim-amerikaniem-par-biologiska-pulkstena-petijumiem.a252213/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Žaks Djubošē]], [[Joahims Franks]] un [[Ričards Hendersons]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Pastors|first1=Toms|title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par krioelektroniskās mikroskopijas metožu izstrādi|url=http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-kimija-pieskirta-par-krioelektroniskas-mikroskopijas-metozu-izstradi.a252489/|accessdate={{dat|2017|10|16||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Kadzuo Išiguro]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg7}}
{{Commons|2017}}

[[Kategorija:2017. gads| ]]</text>
      <sha1>p1o4dgxonbe1qsg6nzokfgfaom62xxv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas basketbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118516</id>
    <revision>
      <id>4445726</id>
      <parentid>3911846</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4445726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2380" sha1="8aqnpzc71ojnh6psfgo4hfejjo1c0jl" xml:space="preserve">{{Basketbola izlases infokaste
|valsts         = Irāna
|valsts_angl    = Iran
|logo           = 
|logo_width     = 
|fiba_rangs     = 23
|fiba_kopš      = 1947
|fiba_zona      = FIBA Asia
|nac_fed        = I.R.I.B.F.
|treneris       = {{flaga|Irāna}} [[Saīds Armagani]]
|iesauka        = 
&lt;!-- Olimpiskās spēles --&gt;
|os_reizes      = 3
|os_med         = 
&lt;!-- Pasaules čempionāts --&gt;
|pč_reizes      = 3
|pč_med         = 0
&lt;!-- Zonas čempionāts --&gt;
|zona_čemp      = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
|zona_reizes    = 17
|zona_med       = Zelts: 2007, 2009, 2013 &lt;br&gt;Sudrabs: 2017&lt;br&gt;Bronza: 2017
&lt;!-- Cits turnīrs --&gt;
|turnīrs_nos    = 
|turnīrs_reizes = 
|turnīrs_med    = 
}}
'''Irānas basketbola izlase''' ir nacionālā basketbola komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskās basketbola sacensībās, tādās kā [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]], [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]. Pašlaik (2022. gada novembrī) Irānas izlase FIBA Pasaules izlašu rangā ieņem 23. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/999/selNodeID/999/rankMen.html|title= FIBA Pasaules rangs|accessdate= {{dat|2021|8|9}}|publisher= fiba.com|archive-date= {{dat|2010|09|14||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100914123412/http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/999/selNodeID/999/rankMen.html}}&lt;/ref&gt; Irānas izlases lielākais panākums ir zelta medaļas 2007. un 2009. un 2013. gada [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionātos]].

== Panākumi ==
=== Olimpiskajās spēlēs ===
* [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]]: 14
* [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]: 11
* 2012:''nekvalificējās''
* 2016:''nekvalificējās''
* [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]]: 12
* [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]]: ''nekvalificējās''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.iranbasketball.org/ IR Iran Basketball Federation mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191018152136/http://www.iranbasketball.org/ |date={{dat|2019|10|18||bez}} }} (persiešu valodā)


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Irānā]]</text>
      <sha1>8aqnpzc71ojnh6psfgo4hfejjo1c0jl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Prauls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138857</id>
    <revision>
      <id>4445662</id>
      <parentid>4391879</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas dažas saites</comment>
      <origin>4445662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9787" sha1="ewxllxqjsyvma87ic1myx3sl8nw8qwg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Kārlis Prauls
|         attēls = Kārlis Prauls.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 02
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Lielstraupes pagasts|td=Latvija}}
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 01
|        m_diena = 30
|        m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Ulbroka|td=Latvija}}
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marta Prīmane
|          bērni = Guna, Biruta
|       paraksts = 
|       piezīmes =
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]&lt;br /&gt;[[ģenerālis]]
|  dienesta_laiks = 1915—1917&lt;br /&gt;1918—1940
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]
|         vienība =
|    nodarbošanās =
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|       izglītība = 3. Pēterhofas praporščiku skola, Vecāko virsnieku kursi
|     apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Atzinības krusts]] u.c.
|      cits_darbs = [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] priekšnieks 
}}
}}
[[Attēls:Latvian delegation in Warsaw.jpg|thumb|280px|Aizsargu organizācijas vadītāju 1933. gada vizīte [[Varšava|Varšavā]]. Centrā Kārlis Prauls.]]
'''Kārlis Prauls''' ({{dat|1895|5|2}} — {{dat|1941|01|30}}) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] priekšnieks (1930—1940), [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1939).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Lielstraupes pagasts|Lielstraupes pagasta]] &quot;Gaujaskrogā&quot; krodzinieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;jzb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?1&amp;44&amp;command=detail&amp;recid=289 |title=''Ievērojami cilvēki Jelgavas novadā'' |access-date={{dat|2011|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722162319/http://www.jzb.lv/index.php?1&amp;44&amp;command=detail&amp;recid=289 |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162319/http://www.jzb.lv/index.php?1&amp;44&amp;command=detail&amp;recid=289 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mācījās [[Ķempju pagasts|Ķempju pagasta]] skolā un [[Tartu|Tērbatas]] tautskolā. 1914. gadā kā [[Eksterns|eksternis]] beidza Rīgas Biržas komercskolu.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada maijā [[Valmiera|Valmierā]] kā brīvprātīgais iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], tajā pašā gada novembrī pabeidza 3. Pēterhofas [[Praporščiks|praporščiku]] skolu.&lt;ref name=&quot;iml&quot;&gt;&quot;Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis&quot; [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&amp;Type=text/html&amp;Locale=latvian-skin-custom&amp;Path=IMV/1930/07/22&amp;ChunkNum=-1&amp;ID=Ar00200&amp;PageLabel=2 ''Par aizsargu priekšnieku'']{{Novecojusi saite}} (22.06.30.)&lt;/ref&gt; Tika iedalīts 1. artilērijas rezerves divizionā, dienēja 172. rezerves bataljonā [[Krasnoje Selo]]. Pēc paša lūguma decembrī pārcelts uz [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekiem]].&lt;ref&gt;[https://archive.today/20120904004926/www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelnieki_books.htm Latviešu strēlnieki] [https://web.archive.org/web/20110713181250/http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelniek_No25.pdf ''Divdesmitpiektā burtnīca'']&lt;/ref&gt; Dienēja [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā]] Tērbatā, pēc tam [[7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons|7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā]] (vēlāk pulkā). 1916. gada oktobrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], kopš decembra bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris. 1917. gada februāri paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], augustā par [[Štabskapteinis|štābkapteini]]. Pēc [[Rīgas operācija|Rīgas operācijas]] slimības dēļ evakuēts uz [[Krievija|Krieviju]]. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] decembrī atlaists no dienesta slimības dēļ. [[Vācijas Impērija|Vācu]] okupācijas laikā dzīvoja pie vecākiem Valmierā.

Sākoties [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņām]] 1918. gada 8. decembrī iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē. Organizēja brīvprātīgos [[Vidzeme|Vidzemē]], ievainots, nosūtīts uz [[Rīga|Rīgu]] ārstēties. 1919. gada 2. janvārī, vēl nebūdams izveseļojies, atstāja lazareti un pēc paša lūguma tika iedalīts [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķajā Studentu rotā]]. Rotas sastāvā kopā ar [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] devās uz [[Jelgava|Jelgavu]], pēc tam uz [[Liepāja|Liepāju]]. Piedalījās kaujās [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona]] sastāvā, bija bataljona saimniecības pārzinis. Kopš 1919. gada 15. augusta bija [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] saimniecības priekšnieks, piedalījās [[Latgales atbrīvošana|kaujās]] ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] [[Latgale|Latgalē]].

Pēc kara 1920. augustā iecelts par [[Bataljons|bataljona]] komandieri un paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1921. gadā pārcelts uz [[Latvijas Robežsargu brigāde|Robežsargu divīzijas]] 3. Robežsargu pulku, bija pulka saimniecības priekšnieks, pēc tam bataljona komandieris. Pēc Robežsargu divīzijas izformēšanas 1922. gadā atkal iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā bataljona komandieris. 1930. gadā iecelts par [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] priekšnieku.&lt;ref name=&quot;iml&quot; /&gt; Aktīvi piedalījās [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsumā]]. 1936. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus un ieguva [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpi.&lt;ref&gt;&quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&amp;Type=text/html&amp;Locale=latvian-skin-custom&amp;Path=LAK/1936/05/15&amp;ChunkNum=-1&amp;ID=Ar00604&amp;PageLabel=6 ''Valsts Prezidenta 9. pavēle armijai un flotei'']{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Augstākā kara skola|Latvijas Augstākās kara skolas]] beigšanas 1939. paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. Bija arī [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] galvenās valdes loceklis.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūlijā Kārlis Prauls tika atvaļināts no dienesta. Dzīvoja savā saimniecībā [[Vecsvirlaukas pagasts|Vecsvirlaukas pagasta]] Praulos.

1940. gada 19. septembrī K. Praulu apcietināja. [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Baltijas Sevišķā kara apgabals|Baltijas Sevišķā kara apgabala]] kara tribunāls 20. decembrī ģenerālim Praulam piesprieda nāves sodu. 
1941. gada 30. janvārī viņu nošāva [[Ulbroka|Ulbrokā]], ģenerāļa kapu atrada tikai 1944. gada 27. aprīlī.&lt;ref name=&quot;jzb&quot; /&gt; 1944. gada 3. maijā pārapbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].&lt;ref&gt;biographien.lv [http://www.biographien.lv/P_nekropols.html ''Prauls Kārlis'']&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
1991. gada 12. jūnijā Ulbrokas mežā ģenerāļu K. Praula un [[Kārlis Goppers|K. Goppera]] un citu [[NKVD]] apcietināto cilvēku nošaušanas vietā izveidoja piemiņas vietu &quot;Krievijas impērisma upuriem 1941&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.stopini.lv/public/35965.html Ko pie mums var apskatīt?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151213055500/http://www.stopini.lv/public/35965.html |date={{dat|2015|12|13||bez}} }} no stopini.lv&lt;/ref&gt; Kārļa Praula vārdā 1994. gadā nosaukta iela Jelgavā.&lt;ref&gt;jelgavas-ielas.lv [http://jelgavas-ielas.lv/iela/karla-praula-iela/ ''Kārļa Praula iela'']&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
* Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira, 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III, IV šķira,
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]],
* [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] goda zīme,
* [[Latvijas Aizsardzības biedrība|Latvijas Aizsardzības biedrības]] sudraba medaļa,
* Igaunijas Ērgļa ordenis, II šķira,
* Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, II šķira,
* Lietuvas Šauļu (aizsargu) zvaigzne un medaļa,
* Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa,
* Polijas &quot;Polonia Restituta&quot; ordenis, III šķira,
* Somijas Baltās Rozes ordenis, II, III šķira,
* Somijas Aizsargu Nopelnu krusts, 
* [[Atzinības krusts]], I šķira, Nr. 20. (1940.g. 11. maijā).&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Prauls, Kārlis}}
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas ģenerāļi]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>ewxllxqjsyvma87ic1myx3sl8nw8qwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4445984</id>
      <parentid>4444883</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */ Džons Maikls Bišops</comment>
      <origin>4445984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18100" sha1="hlrb51mfcj5dy61eiuxe35lvqcn0yv9" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==
=== Marts ===
* [[17. marts|17.]]—[[29. marts]] — Viktorijā, [[Austrālija|Austrālijā]] notiks Sadraudzības spēles.

=== Aprīlis ===

* [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaidīs ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas gardīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Mencho - 2018 Wanted Poster (cropped) (cropped).PNG|[[Nemesio Osegera-Servantess]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>hlrb51mfcj5dy61eiuxe35lvqcn0yv9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dēliņkalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146845</id>
    <revision>
      <id>4445849</id>
      <parentid>4410689</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Verters</username>
        <id>85934</id>
      </contributor>
      <origin>4445849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2245" sha1="hxaray862d3fphe5k8b5a9e465r06nd" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pauguru Alūksnes novadā|dabas liegumu|Dēliņkalns (dabas liegums)}}
{{Kalna infokaste
| Nosaukums        = Dēliņkalns
| Photo            = Delinkalns.jpg
| Paraksts         = Ainava pie Dēliņkalna
| paraksta_izvietojums = left
| Photo size       = 250px
| karte            = Latvija
| reljefa_karte        = y
| latd=57 |latm=32 |lats=32.463 |latNS=N
| longd=26 |longm=56 |longs=36.342 |longEW=E
| Augstums         = 271,6
| Relatīvais_augstums  = vairāk nekā 70
| Atrašanās vieta  = [[Latvija]]
| Augstiene        = [[Alūksnes augstiene]]
}}
'''Dēliņkalns''' ({{val|de|Teufelsberg}}&lt;ref&gt;''Russische Ostsee-Provinzen Livland, Esthland u. Kurland.'' Leipzig, 1895-1898.&lt;/ref&gt; — ‘Velnakalns’) ir paugurs [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] uz [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]] un [[Ziemeru pagasts|Ziemeru]] pagastu robežas, [[Alūksnes augstiene]]s augstākais punkts. Ietilpst 44 ha plašajā [[Dēliņkalns (dabas liegums)|Dēliņkalna dabas liegumā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28275 |title=Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam “Dēliņkalns” |access-date={{dat|2011|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070911225957/http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28275 |archivedate={{dat|2007|09|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pauguru veido [[smilts]], [[grants]] un bezakmeņu [[māls]].&lt;ref&gt;{{Latvijas daba|1}}&lt;/ref&gt; Kalna relatīvais augstums vairāk nekā 70 m. Kalnā ierīkota slēpošanas trase,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raid.lv/trases/kalnu_trases/delinkalns.htm |title=Dēliņkalns |access-date={{dat|2011|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120112034554/http://www.raid.lv/trases/kalnu_trases/delinkalns.htm |archivedate={{dat|2012|01|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; apkārtnē — 10 km gara tūrisma taka. 

1 km līdz slēpošanas centram ''Ķauķi'', kas atrodas Ķauķu kalnā, kur ir ierīkotas divas dabīgā sniega kalnu slēpošanas un snovborda trases.&lt;ref&gt;[https://www.slalom.lv/kauku-kalns/ slalom.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas pauguri]]
[[Kategorija:Alūksnes augstiene]]
[[Kategorija:Jaunlaicenes pagasts]]
[[Kategorija:Ziemera pagasts]]
[[Kategorija:Kalnu slēpošana Latvijā]]</text>
      <sha1>hxaray862d3fphe5k8b5a9e465r06nd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nirza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>149918</id>
    <revision>
      <id>4445946</id>
      <parentid>4438420</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4445946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4124" sha1="t75jvxp0r15mvnxn7cdos10smncjwzl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Nirza
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Krucifikss, Nirza, Nirzas pagasts, Ludzas novads, Latvia - panoramio.jpg
| image_caption            =
| pushpin_map              = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position   = left
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2        = [[Nirzas pagasts]]
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 1840
| area_total_km2           = 0,655
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65463&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 207
| population_density_km2   = auto
| latd = 56 | latm = 24 | lats = 16 | latNS = N
| longd = 27 | longm = 55 | longs = 52 | longEW = E
| elevation_m              = 162
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5729 Nirza
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Nirza''' ({{val|ltg|Nierza}}) ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Nirzas ezers|Nirzas ezera]] ziemeļaustrumu krastā 27 km no novada centra [[Ludza]]s un 295 km no [[Rīga]]s.

Nirzā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka.

== Vēsture ==
Nirzas ciems izveidojies no agrākās Nerzu sādžas, kurā 1897. gadā ciemā bija 36 sētas.
Vēstures avotos Nirza pirmoreiz minēta 1840. gadā sakarā ar zemnieku sacelšanos Muržinovas un Janovoles muižās, kuras [[1920. gada zemes reforma]]s laikā sadalīja viensētās. 1933. gadā Nirzai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Nirzā bija 166 iedzīvotāji. [[Latvijas PSR]] laikā Nirza bija ciema padomes un [[padomju saimniecība]]s «Nirza» centrs.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

=== Skolas ===
[[Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|thumb|left|Nirzas 6-klasīgās pamatskolas ēka (1937).]]
Nirzas skola dibināta 1865. gadā kā pagasta tautskola. 1906. gadā skolā bija 3 klases un tajās mācījās 70 skolēni. 
1921. gadā izveidoja Nirzas 6-klasīɡo pamatskolu ar 68 skolēniem, 1927. gadā sāka jaunās skolas būvniecība, kuru pabeidza 1932. gadā. 1931. gadā skolā mācījās 211 skolēns. Skolā strādāja 7 skolotāji.

1944. gadā to pārveidoja par septiņgadīgo skolu, 1956. gadā ierīkoja internātu un ēdnīcu. 1960. gadā to pārveidoja par astoņgadīgo skolu, pēc 1989. gada par deviņgadīgo skolu, 1992. gadā par Nirzas pamatskolu. 2018. gadā skolu slēdza.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/nirzas-pamatskola/ Nirzas skola]&lt;/ref&gt;

Greizupes latviešu 1. pakāpes pamatskola Nirzā darbojās no 1921. gada, kad tajā mācījās 37 skolēni. 1928. gadā skolu slēdza sakarā ar jaunās Nirzas skolas celtniecību un skolēnu nepietiekošā skaita dēļ.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/greizupes-skola/ Greizupes skola]&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|211
|1935|166
|1970|133
|1979|163
|1989|262
|2000|219
|2011|145
|2021|117
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}


{{Ludzas apriņķis}}
{{Nirza pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Nirzas pagasts]]
[[Kategorija:Ludzas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>t75jvxp0r15mvnxn7cdos10smncjwzl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445955</id>
      <parentid>4445946</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:29:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4445955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4119" sha1="kx8ovrvdasse479339r7gv20fofgh39" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Nirza
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Krucifikss, Nirza, Nirzas pagasts, Ludzas novads, Latvia - panoramio.jpg
| image_caption            =
| pushpin_map              = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position   = left
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2        = [[Nirzas pagasts]]
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 1840
| area_total_km2           = 0,655
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65463&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 207
| population_density_km2   = auto
| latd = 56 | latm = 24 | lats = 16 | latNS = N
| longd = 27 | longm = 55 | longs = 52 | longEW = E
| elevation_m              = 162
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5729 Nirza
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Nirza''' ({{val|ltg|Nierza}}) ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Nirzas ezers|Nirzas ezera]] ziemeļaustrumu krastā 27 km no novada centra [[Ludza]]s un 295 km no [[Rīga]]s.

Nirzā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka.

== Vēsture ==
Nirzas ciems izveidojies no agrākās Nerzu sādžas, kurā 1897. gadā bija 36 sētas.
Vēstures avotos sādža pirmoreiz minēta 1840. gadā sakarā ar zemnieku sacelšanos Muržinovas un Janovoles muižās, kuras [[1920. gada zemes reforma]]s laikā sadalīja viensētās. 1933. gadā Nirzai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Nirzā bija 166 iedzīvotāji. [[Latvijas PSR]] laikā Nirza bija ciema padomes un [[padomju saimniecība]]s «Nirza» centrs.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

=== Skolas ===
[[Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|thumb|left|Nirzas 6-klasīgās pamatskolas ēka (1937).]]
Nirzas skola dibināta 1865. gadā kā pagasta tautskola. 1906. gadā skolā bija 3 klases un tajās mācījās 70 skolēni. 
1921. gadā izveidoja Nirzas 6-klasīɡo pamatskolu ar 68 skolēniem, 1927. gadā sāka jaunās skolas būvniecība, kuru pabeidza 1932. gadā. 1931. gadā skolā mācījās 211 skolēns. Skolā strādāja 7 skolotāji.

1944. gadā to pārveidoja par septiņgadīgo skolu, 1956. gadā ierīkoja internātu un ēdnīcu. 1960. gadā to pārveidoja par astoņgadīgo skolu, pēc 1989. gada par deviņgadīgo skolu, 1992. gadā par Nirzas pamatskolu. 2018. gadā skolu slēdza.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/nirzas-pamatskola/ Nirzas skola]&lt;/ref&gt;

Greizupes latviešu 1. pakāpes pamatskola Nirzā darbojās no 1921. gada, kad tajā mācījās 37 skolēni. 1928. gadā skolu slēdza sakarā ar jaunās Nirzas skolas celtniecību un skolēnu nepietiekošā skaita dēļ.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/greizupes-skola/ Greizupes skola]&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|211
|1935|166
|1970|133
|1979|163
|1989|262
|2000|219
|2011|145
|2021|117
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}


{{Ludzas apriņķis}}
{{Nirza pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Nirzas pagasts]]
[[Kategorija:Ludzas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>kx8ovrvdasse479339r7gv20fofgh39</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445956</id>
      <parentid>4445955</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:30:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>skola slēɡta</comment>
      <origin>4445956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4107" sha1="l17byd9wqcbytwhp0xivyfq8jxx27v2" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Nirza
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Krucifikss, Nirza, Nirzas pagasts, Ludzas novads, Latvia - panoramio.jpg
| image_caption            =
| pushpin_map              = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position   = left
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2        = [[Nirzas pagasts]]
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 1840
| area_total_km2           = 0,655
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65463&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 207
| population_density_km2   = auto
| latd = 56 | latm = 24 | lats = 16 | latNS = N
| longd = 27 | longm = 55 | longs = 52 | longEW = E
| elevation_m              = 162
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5729 Nirza
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Nirza''' ({{val|ltg|Nierza}}) ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Nirzas ezers|Nirzas ezera]] ziemeļaustrumu krastā 27 km no novada centra [[Ludza]]s un 295 km no [[Rīga]]s.

Nirzā atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka.

== Vēsture ==
Nirzas ciems izveidojies no agrākās Nerzu sādžas, kurā 1897. gadā bija 36 sētas.
Vēstures avotos sādža pirmoreiz minēta 1840. gadā sakarā ar zemnieku sacelšanos Muržinovas un Janovoles muižās, kuras [[1920. gada zemes reforma]]s laikā sadalīja viensētās. 1933. gadā Nirzai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Nirzā bija 166 iedzīvotāji. [[Latvijas PSR]] laikā Nirza bija ciema padomes un [[padomju saimniecība]]s «Nirza» centrs.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

=== Skolas ===
[[Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|thumb|left|Nirzas 6-klasīgās pamatskolas ēka (1937).]]
Nirzas skola dibināta 1865. gadā kā pagasta tautskola. 1906. gadā skolā bija 3 klases un tajās mācījās 70 skolēni. 
1921. gadā izveidoja Nirzas 6-klasīɡo pamatskolu ar 68 skolēniem, 1927. gadā sāka jaunās skolas būvniecība, kuru pabeidza 1932. gadā. 1931. gadā skolā mācījās 211 skolēns. Skolā strādāja 7 skolotāji.

1944. gadā to pārveidoja par septiņgadīgo skolu, 1956. gadā ierīkoja internātu un ēdnīcu. 1960. gadā to pārveidoja par astoņgadīgo skolu, pēc 1989. gada par deviņgadīgo skolu, 1992. gadā par Nirzas pamatskolu. 2018. gadā skolu slēdza.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/nirzas-pamatskola/ Nirzas skola]&lt;/ref&gt;

Greizupes latviešu 1. pakāpes pamatskola Nirzā darbojās no 1921. gada, kad tajā mācījās 37 skolēni. 1928. gadā skolu slēdza sakarā ar jaunās Nirzas skolas celtniecību un skolēnu nepietiekošā skaita dēļ.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/greizupes-skola/ Greizupes skola]&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|211
|1935|166
|1970|133
|1979|163
|1989|262
|2000|219
|2011|145
|2021|117
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}


{{Ludzas apriņķis}}
{{Nirza pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Nirzas pagasts]]
[[Kategorija:Ludzas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>l17byd9wqcbytwhp0xivyfq8jxx27v2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Igaunijas mūziķi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>173878</id>
    <revision>
      <id>4445767</id>
      <parentid>4416764</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:05:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Estopedist1|Estopedist1]] ([[User talk:Estopedist1|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4416764 Not exactly a duplicate, one is based on nationality, other — on ethnicity. Though overall the structure is pretty messy</comment>
      <origin>4445767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="138" sha1="kykhgh43kjfk26mqw9ptud4u8xfxk80" xml:space="preserve">[[Kategorija:Igaunijas cilvēki pēc nodarbošanās|Muzikzi]]
[[Kategorija:Igaunijas mūzika|Muzikzi]]
[[Kategorija:Mūziķi pēc valsts]]</text>
      <sha1>kykhgh43kjfk26mqw9ptud4u8xfxk80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čuguns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178135</id>
    <revision>
      <id>4445943</id>
      <parentid>4330883</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:06:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18781-93</username>
        <id>143267</id>
      </contributor>
      <comment>nebij Preizi kets</comment>
      <origin>4445943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3399" sha1="hnewdjkbceit6t94mpoeb9romq6o94j" xml:space="preserve">[[Attēls:Poids fonte 5 kg trapezoidal.jpg|thumb|250px|Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars]]
'''Čuguns''' (no {{val|ru|чугу́н}}) jeb gejs (no {{val|lt|ketus}}&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu valodas kultūras jautājumi 1. laidiens |chapter=Lituānismi latviešu literārajā valodā |chapterurl=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?#panel:pp%7cissue:641024%7carticle:DIVL215%7cpage:62 |author=Mirdza Brence |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:641024%7carticle:DIVL215%7cpage:62 |year=1965 |publisher=[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]] |page=60 |access-date={{dat|2021|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:641024%7carticle:DIVL215%7cpage:62 }}&lt;/ref&gt;) ir [[dzelzs]] un [[ogleklis|oglekļa]] [[sakausējums]], kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694529{{!}}page:98|title=Rūpniecības celtniecības un sanitārās tehnikas pamati|last=Kaunīts|first=J.|date=1980. gads|pages=94|access-date={{dat|2025|09|02||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694529{{!}}page:98}}&lt;/ref&gt; Tā sastāvā ir arī dažādi piemaisījumi — [[silīcijs]] (0,5—4,25%), [[sērs]] (0,02—0,06%) un [[fosfors]] (0,1—1,2%), kas čugunā nokļūst tā kausēšanas laikā. Čugunam var būt arī īpaši pievienoti leģējoši elementi, piemēram, [[hroms]] vai [[niķelis]]. Ogleklis čuguna sastāvā atrodas [[dzelzs karbīds|dzelzs karbīda]] jeb cementīta veidā, kā arī brīva [[grafīts|grafīta]] veidā.

Čuguns mēdz būt trausls, izņēmums ir formējamais čuguns. Tas ir izturīgs pret [[deformācija|deformāciju]], un tam ir augsta nodilumizturība. Tomēr čuguns ir smags un rūsējošs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=89}}&lt;/ref&gt; Čugunu izmanto [[caurule|cauruļu]], iekārtu un [[automobilis|automobiļu]] daļām, piemēram, cilindru galvu, cilindru bloku un pārnesumkārbu ražošanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Iron Bridge.JPG|thumb|250px|1770. gadā Anglijā uzceltais čuguna tilts pār Sevērnu]]
Vecākais čuguna priekšmets ir atrasts mūsdienu [[Ķīna|Ķīnā]] un tiek datēts ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras. Čuguns tika izmantots [[Senā Ķīna|senajā Ķīnā]] karā un lauksaimniecībā.&lt;ref name=&quot;Wagner&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Donald B. Wagner|title=Iron and Steel in Ancient China|accessdate=28 September 2012|year=1993|publisher=BRILL|isbn=978-90-04-09632-5|pages=335–340}}&lt;/ref&gt; 15. gadsimtā čuguns tika izmantots artilērijai [[Burgundija|Burgundijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Pirmais čuguna tilts tika uzcelts 1770. gadā Anglijā, un ir pazīstams kā dzelzs tilts. Čuguns tika izmantots arī ēku celtniecībai.

== Skatīt arī ==
* [[Tērauds]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}
{{tehnoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzs sakausējumi]]</text>
      <sha1>hnewdjkbceit6t94mpoeb9romq6o94j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445959</id>
      <parentid>4445943</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:50:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18781-93|~2026-18781-93]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4330883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3406" sha1="jc71gco27beh120pnyadmmfdp4nkz6u" xml:space="preserve">[[Attēls:Poids fonte 5 kg trapezoidal.jpg|thumb|250px|Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars]]
'''Čuguns''' (no {{val|ru|чугу́н}}) jeb '''ķets''' (no {{val|lt|ketus}}&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu valodas kultūras jautājumi 1. laidiens |chapter=Lituānismi latviešu literārajā valodā |chapterurl=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?#panel:pp%7cissue:641024%7carticle:DIVL215%7cpage:62 |author=Mirdza Brence |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:641024%7carticle:DIVL215%7cpage:62 |year=1965 |publisher=[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]] |page=60 |access-date={{dat|2021|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:641024%7carticle:DIVL215%7cpage:62 }}&lt;/ref&gt;) ir [[dzelzs]] un [[ogleklis|oglekļa]] [[sakausējums]], kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694529{{!}}page:98|title=Rūpniecības celtniecības un sanitārās tehnikas pamati|last=Kaunīts|first=J.|date=1980. gads|pages=94|access-date={{dat|2025|09|02||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694529{{!}}page:98}}&lt;/ref&gt; Tā sastāvā ir arī dažādi piemaisījumi — [[silīcijs]] (0,5—4,25%), [[sērs]] (0,02—0,06%) un [[fosfors]] (0,1—1,2%), kas čugunā nokļūst tā kausēšanas laikā. Čugunam var būt arī īpaši pievienoti leģējoši elementi, piemēram, [[hroms]] vai [[niķelis]]. Ogleklis čuguna sastāvā atrodas [[dzelzs karbīds|dzelzs karbīda]] jeb cementīta veidā, kā arī brīva [[grafīts|grafīta]] veidā.

Čuguns mēdz būt trausls, izņēmums ir formējamais čuguns. Tas ir izturīgs pret [[deformācija|deformāciju]], un tam ir augsta nodilumizturība. Tomēr čuguns ir smags un rūsējošs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=89}}&lt;/ref&gt; Čugunu izmanto [[caurule|cauruļu]], iekārtu un [[automobilis|automobiļu]] daļām, piemēram, cilindru galvu, cilindru bloku un pārnesumkārbu ražošanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Iron Bridge.JPG|thumb|250px|1770. gadā Anglijā uzceltais čuguna tilts pār Sevērnu]]
Vecākais čuguna priekšmets ir atrasts mūsdienu [[Ķīna|Ķīnā]] un tiek datēts ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras. Čuguns tika izmantots [[Senā Ķīna|senajā Ķīnā]] karā un lauksaimniecībā.&lt;ref name=&quot;Wagner&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Donald B. Wagner|title=Iron and Steel in Ancient China|accessdate=28 September 2012|year=1993|publisher=BRILL|isbn=978-90-04-09632-5|pages=335–340}}&lt;/ref&gt; 15. gadsimtā čuguns tika izmantots artilērijai [[Burgundija|Burgundijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Pirmais čuguna tilts tika uzcelts 1770. gadā Anglijā, un ir pazīstams kā dzelzs tilts. Čuguns tika izmantots arī ēku celtniecībai.

== Skatīt arī ==
* [[Tērauds]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}
{{tehnoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzs sakausējumi]]</text>
      <sha1>jc71gco27beh120pnyadmmfdp4nkz6u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laucis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179218</id>
    <revision>
      <id>4445919</id>
      <parentid>4135778</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>GreenZeb</username>
        <id>1902</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Uzvedība */</comment>
      <origin>4445919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7259" sha1="e72mxiv87a7ndx6wpqxnuw5byzm0uyl" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Лысуха (Fulica atra), Калининград.jpg
 | attēls2 =EurasianCoot.ogg
 |    att_nosaukums = 
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Gruiformes
 |      kārta_lv = Dzērvjveidīgie
| dzimta=Rallidae
| dzimta_lv=Dumbrvistiņu dzimta
| ģints=Fulica
| ģints_lv=Lauči
| suga=Fulica atra
| suga_lv=Laucis
 |      binomial = Fulica atra &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
 |   kategorijas = nē
}}
'''Laucis''' (''Fulica atra'') ir [[dumbrvistiņu dzimta]]s (''Rallidae'') ūdensputns. Tam ir 4 [[pasuga]]s.&lt;ref name=orn/&gt; Lauča izplatības areāls ir ļoti liels. Tas mājo [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], [[Japāna|Japānā]], [[Indija|Indijā]], [[Jaungvineja|Jaungvinejā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Tasmanija|Tasmanijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref name=orn/&gt; Eiropas ligzdotāji pārziemo [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Vidusjūra]]s baseinā un Ziemeļāfrikā. Laucis ir stāvošu ūdeņu iemītnieks, tas dzīvo aizaugušos [[saldūdens]] [[ezers|ezeros]] un dīķos.

Laucis [[Latvija|Latvijā]] ir viena no visbiežāk sastopamajām dumbrvistiņu sugām. Tas ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs. Siltās ziemās piejūras zonā laucis ir arī parasts ziemotājs, sevišķi rietumu daļā. Latvijā mīt nominālpasuga — ''Fulica atra atra''.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_fulatr.htm |title=Laucis |access-date={{dat|2012|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120218013359/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_fulatr.htm |archivedate={{dat|2012|02|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Laucis ir arī parasts medību objekts.&lt;ref name=putn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 |title=Dzērvjveidīgie |access-date={{dat|2012|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 }}&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Blässhuhn mit geöffneten Schwimmlappen.JPG|thumb|left|180px|Laucim uz garajiem pirkstiem ir platas ādas krokas, kas veido daļējas pleznas]]
Laucis ir vidēji liels putns, un abi dzimumi izskatās vienādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://10years.isb.edu/10-at-isb/44 |title=10 Birds at ISB: Common Coot (Fulica atra) |access-date={{dat|2012|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120226121059/http://10years.isb.edu/10-at-isb/44 }}&lt;/ref&gt; Tā ķermeņa garums ir 32—42 [[centimetrs|cm]],&lt;ref name=eur/&gt; spārnu izplētums 70—80 cm, svars 600—1000 [[grams|g]].&lt;ref&gt;[http://www.garden-birds.co.uk/birds/coot.htm British Garden Birds: Coot]&lt;/ref&gt; Lauča apspalvojums ir [[Melnā krāsa|melns]], tikai piere un knābis ir [[Baltā krāsa|balts]], [[acis]] koši [[Sarkanā krāsa|sarkanas]]. [[Kājas]] pelēkas. Laucim ir daļējas peldpleznas. Uz [[pirksti]]em ir platas [[āda]]s krokas, bet pirksti savā starpā nav savienoti.&lt;ref name=eur&gt;[http://www.survival.org.au/birds_eurasian_coot.php Eurasian Coot]&lt;/ref&gt; Jaunie putni ir gaišāki nekā pieaugušie indivīdi, un tiem arī nav uzknābja vairoga. Melnais apspalvojums attīstās, kad laucis sasniedz 3—4 mēnešu vecumu, bet pieres vairogs attīstās tikai gada vecumā. Tā spārni ir samērā īsi un noapaļoti, līdz ar to laucis nav veikls lidotājs. Tomēr neskatoties uz savu neveiklību spārnos, migrācijas laikā tas nolido ļoti lielus attālumus.

== Uzvedība ==
Laucis līdzīgi kā [[meža pīle]] lielākoties uzturas [[ūdens|ūdenī]].&lt;ref name=eur/&gt; Tas nav tik tramīgs kā citas dumbrvistiņu dzimtas sugas, un to bieži var novērot atklātos ūdeņos vai pastaigājoties krasta zālē. Paceļoties spārnos, tas kādu laiku skrien pa ūdeni.&lt;ref name=putn/&gt; Arī uz zemes laucis īsās distancēs pārvietojas šādi, pa īstam nepaceļoties spārnos. Laucis ir skaļš putns, tas daudz klaigā un savā starpā sasaucas, īpaši [[nakts|naktī]]. Laucis ir teritoriāls putns un pārošanās laikā kļūst agresīvs. Teritoriju sargā abi vecāki.&lt;ref&gt;Cave,A.J.; J.Visser; A.C. Perdeck. (1989). &quot;Size and quality of the Coot (Fulica atra) territory in relation to age of its tenants and neighbours&quot;. Ardea 77: 87 - 97&lt;/ref&gt; Ārpus pārošanās laika lauči mēdz izveidot nelielus barus, lai kopīgi barotos.&lt;ref&gt;van den Hout PJ (2006) &quot;Dense foraging flotillas of Eurasian coots Fulica atra explained by predation by Ganges soft-shell turtle Aspideretus gangeticus?&quot;. Ardea 94 (2): 271-274&lt;/ref&gt; Barojoties laucis īslaicīgi ienirst, nedaudz palecoties [[gaiss|gaisā]].

== Barība ==
[[Attēls:Eurasian-Coot--chick.jpg|thumb|220px|Lauča cālēns]]
Lai arī lauča galvenā barība ir [[augi]],&lt;ref name=putn/&gt; tas ir [[visēdājs]]. Laucis uzlasīs dažādus nelielus [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]], citu putnu [[ola]]s, [[aļģes]], [[sēklas]] un [[augļi|augļus]].&lt;ref&gt;Martin R. Perrow, J. Hans Schutten, John R. Howes, Tim Holzer, F. Jane Madgwick and Adrian J. D. Jowitt (1997) &quot;Interactions between coot (Fulica atra) and submerged macrophytes: the role of birds in the restoration process&quot;. Hydrobiologia 342/343: 241–255 doi:10.1023/A:1017007911190&lt;/ref&gt; Tas barojas gan ūdenī uz ūdens virsmas vai ienirstot, gan uz [[sauszeme]]s līdzīgi kā meža pīle.

== Ligzdošana ==
Laucis ligzdu veido niedrājā uz dūkstu pamata. Ligzdas būvniecībai tiek izmantotas kritušas niedres un zāle. Laucis būvniecībai izmanto arī dažādus krastā atrastus atkritumus, piemēram, plastikas maisiņus. Dējumā ir 5—10 [[ola]]s.&lt;ref name=putn/&gt; Reizēm laucim ir vairāki perējumi sezonā (2—3). Izdzīvo tikai neliela daļa cālēnu, jo tie ir iecienīts medījums [[gārņi]]em un [[kaijas|kaijām]]. Ja trūkst barības, vecāki kļūst samērā brutāli pret saviem mazuļiem. Tie knābj mazos cālēnus, kas nāk lūgties barību. Knābšana izbeidzas tikai tad, ja mazais pārstāj lūgties. Reizēm cālēns tiek noknābts līdz nāvei, ja tas nepārtrauc lūgšanos.&lt;ref&gt;Attenborough, David (1998 Episode 9, 12 mins ff.). The Life of Birds. Princeton: Princeton University Press. {{ISBN|978-0-691-01633-7}}.&lt;/ref&gt;
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Fulica atra|Laucis}}
* [https://web.archive.org/web/20120218135158/http://www.arkive.org/coot/fulica-atra/#text=Facts ARKive: Coot (Fulica atra)]
* [https://web.archive.org/web/20120207051342/http://www.birdguides.com/species/species.asp?sp=42123 Coot Fulica atra]
* [http://ibc.lynxeds.com/species/common-coot-fulica-atra IBC: Common Coot (Fulica atra)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605020402/http://ibc.lynxeds.com/species/common-coot-fulica-atra |date={{dat|2013|06|05||bez}} }}

[[Kategorija:Lauči]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]</text>
      <sha1>e72mxiv87a7ndx6wpqxnuw5byzm0uyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anglijas Baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>199164</id>
    <revision>
      <id>4445772</id>
      <parentid>4443660</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:09:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4445772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2710" sha1="n1t00ftt05w65raxo6wuu6d3b2bd5vp" xml:space="preserve">[[Attēls:Logo of the Church of England.svg|thumbnail|200px|Anglijas Baznīcas logo]]
'''Anglijas baznīca''' ({{val-en|The Church of England}}) ir vadošā [[kristīgā baznīca]] [[Anglija|Anglijā]], kas pieder pie [[Anglikānisms|anglikāņu]] tradīcijas un ir vadošā [[Anglikāņu sadraudzība|Anglikāņu sadraudzības]] baznīca. Baznīcas formālais valdnieks ir Apvienotās Karalistes monarhs, pašlaik — karalis [[Čārlzs III Vindzors]]. Tās [[arhibīskaps]] ir [[Kenterberijas arhibīskaps]], pašlaik — [[Sāra Malalija|Sāra Malalija]]. 

Anglijas baznīcas neatkarību [[1534. gads|1534]]. gadā pasludināja Anglijas karalis [[Henrijs VIII Tjudors]]. Viņš bija precējies ar [[Aragonas Katrīna|Aragonas Katrīnu]], bet [[Romas pāvests|Romas pāvestam]] prasīja šo laulību anulēt. Pāvests to nedarīja, un Henrijs VIII nostājās pret viņu, pasludinot Anglijas baznīcas neatkarību no Romas. Lai gan Henrijs VIII neatbalstīja baznīcas reformēšanu pēc citu protestantu valstu parauga un Anglijas baznīca turpināja pieturēties pie lielākās daļa katoļu dogmu, reformācijas atbalstītāju skaits starp bīskapiem un garīdzniecību pieauga. [[Eduards VI Tjudors|Edvarda VI]] īsās valdīšanas laikā tika veiktas plašas izmaiņas baznīcas liturģijā un doktrīnā. Karaliene [[Marija Tjudora]] apstādināja visus reformācijas projektus, atjaunoja sadraudzību ar Romas pāvestu, kā arī sodīja ar nāvi galvenos reformētājus, tai skaitā Kenterberijas arhibīskapu [[Tomass Kranmers|Tomasu Kranmeru]].  [[Elizabete I]] atsāka reformācijas procesus, kuru rezultātā anglikāņu teoloģija kļuva par sava veida starpposmu starp luterisko un reformēto teoloģiju, no vienas puses saglabājot baznīcas hierarhiju un liturģiju, bet no citas sludinot predestināciju un citas [[Kalvinisms|kalvinismam]] raksturīgās mācības. 

Anglijas baznīcas pamatstatūti ir formulēti “39 anglikāņu ticības artikulos”. Reformācijas laikā tika izveidota vienota liturģiskā grāmata — “Kopīgās lūgšanas grāmata” (''Book of Common Prayer''), kas sevī ieņēma gan Romas katoļu, gan protestantu tradīcijas iezīmes un ir kļuvusi par vienu no anglikāņu tradīcijas pamatiem.

Kopš 1994. gada Anglijas baznīca ordinē sievietes par priesteriem, bet kopš 2014. gada — arī par bīskapiem. 2025. gada oktobrī par Kenterberijas arhibīskapu tika ievēlēta sieviete, Sāra Mulalija, kas līdz tam bijusi pirmā sieviete Londonas bīskapa amatā. 

== Skatīt arī ==
* [[Anglikāņu baznīca]]
* [[Anglikānisms]]

{{reliģija-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglikāņu baznīca]]
[[Kategorija:Reliģija Anglijā]]</text>
      <sha1>n1t00ftt05w65raxo6wuu6d3b2bd5vp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Širvintu rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206186</id>
    <revision>
      <id>4445789</id>
      <parentid>4420606</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:17:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2530" sha1="rbmcy3pqjiwfjv3vkf96jpkfky06687" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Širvintu rajona pašvaldība
| official_name = ''Širvintų rajono savivaldybė''
| image_skyline =Kernavės piliakalniai 1.jpg
| imagesize =
| image_caption = Ķernaves pilskalni
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Sirvintos in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Valsts
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| area_total_km2 = 906
| population_total = 17362
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Širvintas]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 8
| p1 = [[Aljones seņūnija]] (ietilpst 34 ciemi un 11 viensētas)
| p2 = [[Čjobišķu seņūnija]] (ietilpst 31 ciems un 13 viensētas)
| p3 = [[Gelvonu seņūnija]] (ietilpst [[Bagaslavišķi|Bagaslavišķu]] un [[Gelvoni|Gelvonu]] miesti, 50 ciemi un 22 viensētas)
| p4 = [[Jauņūnu seņūnija]] (ietilpst 52 ciemi un 9 viensētas)
| p5 = [[Ķernaves seņūnija]] (ietilpst [[Ķernave]]s miests, 18 ciemi un 7 viensētas)
| p6 = [[Musninki seņūnija]] (ietilpst [[Musninki|Musninku]] miests, 41 ciems un 12 viensētas)
| p7 = [[Širvintu seņūnija]] (ietilpst [[Širvintas]], 93 ciemi un 23 viensētas)
| p8 = [[Zibalu seņūnija]] (ietilpst [[Zibali|Zibalu]] miests, 48 ciemi un 8 viensētas)
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (86,6%)&lt;br /&gt;[[poļi]] (10,0%)
| website = {{url|http://www.sirvintos.lt/}}
}}
'''Širvintu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Širvintų rajono savivaldybė}}) ir viena no 60 [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Atrodas vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]] un [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībām]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>rbmcy3pqjiwfjv3vkf96jpkfky06687</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445821</id>
      <parentid>4445789</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2966" sha1="cly1vqgp50ny27blflpwu63p9lgry03" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Širvintu rajona pašvaldība
| official_name = ''Širvintų rajono savivaldybė''
| image_skyline =Kernavės piliakalniai 1.jpg
| imagesize =
| image_caption = Ķernaves pilskalni
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Sirvintos in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Valsts
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| area_total_km2 = 906
| population_total = 14535
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Širvintas]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 9
| p1 = [[Aļones seņūnija]]
| p2 = [[Čobišķu seņūnija]]
| p3 = [[Gelvonu seņūnija]]
| p4 = [[Jauņūnu seņūnija]]
| p5 = [[Ķernaves seņūnija]]
| p6 = [[Musninki seņūnija]]
| p7 = [[Širvintu pilsētas seņūnija]]
| p8 = [[Širvintu seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (86,6%)&lt;br /&gt;[[poļi]] (10,0%)
| website = {{url|http://www.sirvintos.lt/}}
|p9=[[Zibalu seņūnija]]}}
'''Širvintu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Širvintų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]] un [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībām]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Aļones seņūnija]]
|[[Aļone I]]
|706
|111,35
|–
|–
|29
|-
|[[Čobišķu seņūnija]]
|[[Čobišķi]]
|647
|84,56
|–
|–
|27
|-
|[[Ģelvonu seņūnija]]
|[[Ģelvoni]]
|1035
|121,66
|–
|Bagaslavišķis, Ģelvoni
|38
|-
|[[Jauņūnu seņūnija]]
|[[Jauņūni]]
|1626
|148,44
|–
|–
|43
|-
|[[Kernaves seņūnija]]
|[[Kernave]]
|399
|38,72
|–
|Kernave
|14
|-
|[[Musninku seņūnija]]
|[[Musninki]]
|977
|95,13
|–
|Musninki
|30
|-
|Širvintu pilsētas seņūnija
|[[Širvintas]]
|5827
|4,02
|Širvintas
|–
|–
|-
|[[Širvintu seņūnija]]
|[[Širvintas]]
|2865
|165,12
|–
|–
|76
|-
|[[Zibalu seņūnija]]
|[[Zibali]]
|941
|136,45
|–
|Zibali
|38
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>cly1vqgp50ny27blflpwu63p9lgry03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Širvintas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206189</id>
    <revision>
      <id>4445826</id>
      <parentid>4287875</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:00:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3569" sha1="1ma24o92l63n97e4054p46mru79y046" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Širvintas
| official_name = ''Širvintos''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Širvintos.jpg
| imagesize = 
| image_caption = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| pushpin_map = Lithuania#Širvintu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1950
| area_total_km2 = 4.02
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  5692
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 03 
| lats = 07 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 57 
| longs = 04
| longEW = E
| elevation_m = 126
| website = {{url|http://www.sirvintos.lt/}}
}}
'''Širvintas''' ({{val|lt|Širvintos}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona]] administratīvais centrs. Tā atrodas 50 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa]]s, [[Širvinta (upe)|Širvintas]] upes krastos. Pilsētas vārds cēlies no upes nosaukuma, kas savukārt tiek saistīts ar vārdu ''širmas'' — ‘sirms, pelēks’.

== Vēsture ==
Vēstures avotos Širvintas pirmo reizi minētas 1475. gadā saistībā ar pirmās baznīcas celtniecību. 16. gadsimtā ciems piederēja Radvilu dzimtai. Pilsēta atradās pie vēsturiskā pasta ceļa, kas savienoja Viļņu un [[Ukmerģe|Ukmerģi]], kas veicināja tās attīstību.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], 1920. gada novembrī, pie Širvintām un [[Giedraiķi]]em notika izšķirošas kaujas starp Lietuvas armiju un poļu ģenerāļa [[Lucjans Želigovskis|Lucjana Želigovska]] spēkiem. Pēc pamiera noslēgšanas Širvintas nonāca Lietuvas sastāvā, taču pilsēta atradās tiešā demarkācijas līnijas tuvumā.

1950. gadā Širvintām tika piešķirtas pilsētas tiesības, un tās kļuva par rajona centru. 1982. gadā pie upes tika izveidota ūdenskrātuve (Širvintu dīķis), kas būtiski mainīja pilsētas ainavu.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Širvintu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: celta 1860. gadā, tās arhitektūrā saskatāmas [[Klasicisms|klasicisma]] un [[Baroks|baroka]] iezīmes.
* Piemineklis &quot;Garlaicība&quot; (''Skausmas''): veltīts 1920. gada kauju piemiņai un kritušajiem par Lietuvas neatkarību.
* Skulptūru parks pie Širvintas upes: labiekārtota atpūtas zona ar mūsdienu lietuviešu tēlnieku darbiem.
* Širvintu ūdenskrātuve: iecienīta atpūtas un makšķerēšanas vieta.

== Sabiedrība ==
Pilsētā darbojas Laurīna Stuokas-Guceviča ģimnāzija, bibliotēka, kultūras centrs un slimnīca. Galvenās saimniecības nozares pilsētā un tās apkārtnē ir pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība. Pilsētai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums pie automaģistrāles A2 (Viļņa—Panevēža).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>1ma24o92l63n97e4054p46mru79y046</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Švenčoņu rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206192</id>
    <revision>
      <id>4445774</id>
      <parentid>3711208</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:11:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3096" sha1="0drnd7z5ptysb2h8apm3xk6pum3khkl" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Švenčoņu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =Vajuonis.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Vajoņa ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}} 
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Svencionys in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1692
| population_total = 21289
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Švenčoņi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Adutišķu seņūnija]]
| p2 = [[Cirklišķu seņūnija]]
| p3 = [[Kaltenēnu seņūnija]]
| p4 = [[Labanoras seņūnija]]
| p5 = [[Magūnu seņūnija]]
| p6 = [[Pabrades seņūnija]]
| p7 = [[Sarju seņūnija]]
| p8 = [[Strūnaites seņūnija]]
| p9 = [[Svirkas seņūnija]]
| p10 = [[Švenčonēļu seņūnija]]
| p11 = [[Švenčoņu seņūnija]]
| p12 = 
| p13 = 
| p14 = 
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (51,0%)&lt;br /&gt;[[poļi]] (27,4%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (13,2%)&lt;br /&gt;[[baltkrievi]] (4,4%)
| website = {{url|http://www.svencionys.lt/}}|official_name=''Švenčionių rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Švenčoņu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Švenčionių rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s un [[Dzūkija]]s novados. Tā robežojas ar [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]] un [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Adutišķu seņūnija]]
|[[Adutišķi]]
|795
|125,55
|–
|Adutišķi
|14
|-
|[[Cirklišķu seņūnija]]
|[[Cirklišķi]]
|755
|48,84
|–
|–
|18
|-
|[[Kaltanēnu seņūnija]]
|[[Kaltanēni]]
|349
|100,63
|–
|Kaltanēni
|14
|-
|[[Labanoras seņūnija]]
|[[Labanora]]
|205
|206,57
|–
|Labanora
|33
|-
|[[Magūnu seņūnija]]
|[[Magūni]]
|603
|103,63
|–
|–
|19
|-
|[[Pabrades seņūnija]]
|[[Pabrade]]
|6257
|362,83
|Pabrade
|–
|48
|-
|[[Saru seņūnija]]
|[[Sari (Lietuva)|Sari]]
|359
|134,02
|–
|–
|19
|-
|[[Strūnaites seņūnija]]
|[[Naujas Strūnaite]]
|1002
|117,24
|–
|–
|35
|-
|[[Svirku seņūnija]]
|[[Svirkas]]
|707
|100,07
|–
|–
|18
|-
|[[Švenčonēļu seņūnija]]
|[[Švenčonēļi]]
|6103
|222,22
|Švenčonēļi
|–
|41
|-
|[[Švenčoņu seņūnija]]
|[[Švenčoņi]]
|5831
|169,89
|Švenčoņi
|–
|74
|}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>0drnd7z5ptysb2h8apm3xk6pum3khkl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445775</id>
      <parentid>4445774</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4445775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3100" sha1="6qg0u3wzno4ahzhsdlee26zz27xavpk" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Švenčoņu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =Vajuonis.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Vajoņa ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}} 
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Svencionys in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1692
| population_total = 21289
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Švenčoņi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Adutišķu seņūnija]]
| p2 = [[Cirklišķu seņūnija]]
| p3 = [[Kaltenēnu seņūnija]]
| p4 = [[Labanoras seņūnija]]
| p5 = [[Magūnu seņūnija]]
| p6 = [[Pabrades seņūnija]]
| p7 = [[Sarju seņūnija]]
| p8 = [[Strūnaites seņūnija]]
| p9 = [[Svirkas seņūnija]]
| p10 = [[Švenčonēļu seņūnija]]
| p11 = [[Švenčoņu seņūnija]]
| p12 = 
| p13 = 
| p14 = 
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (51,0%)&lt;br /&gt;[[poļi]] (27,4%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (13,2%)&lt;br /&gt;[[baltkrievi]] (4,4%)
| website = {{url|http://www.svencionys.lt/}}|official_name=''Švenčionių rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Švenčoņu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Švenčionių rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s un [[Dzūkija]]s novados. Tā robežojas ar [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]] un [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Adutišķu seņūnija]]
|[[Adutišķi]]
|795
|125,55
|–
|Adutišķi
|14
|-
|[[Cirklišķu seņūnija]]
|[[Cirklišķi]]
|755
|48,84
|–
|–
|18
|-
|[[Kaltanēnu seņūnija]]
|[[Kaltanēni]]
|349
|100,63
|–
|Kaltanēni
|14
|-
|[[Labanoras seņūnija]]
|[[Labanora]]
|205
|206,57
|–
|Labanora
|33
|-
|[[Magūnu seņūnija]]
|[[Magūni]]
|603
|103,63
|–
|–
|19
|-
|[[Pabrades seņūnija]]
|[[Pabrade]]
|6257
|362,83
|Pabrade
|–
|48
|-
|[[Saru seņūnija]]
|[[Sari (Lietuva)|Sari]]
|359
|134,02
|–
|–
|19
|-
|[[Strūnaites seņūnija]]
|[[Naujas Strūnaite]]
|1002
|117,24
|–
|–
|35
|-
|[[Svirku seņūnija]]
|[[Svirkas]]
|707
|100,07
|–
|–
|18
|-
|[[Švenčonēļu seņūnija]]
|[[Švenčonēļi]]
|6103
|222,22
|Švenčonēļi
|–
|41
|-
|[[Švenčoņu seņūnija]]
|[[Švenčoņi]]
|5831
|169,89
|Švenčoņi
|–
|74
|}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6qg0u3wzno4ahzhsdlee26zz27xavpk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445777</id>
      <parentid>4445775</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3150" sha1="ct5c141rkbh3k1i4d7m82qwqwem1hzp" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Švenčoņu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =Vajuonis.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Vajoņa ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}} 
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Svencionys in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1692
| population_total = 21289
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Švenčoņi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Adutišķu seņūnija]]
| p2 = [[Cirklišķu seņūnija]]
| p3 = [[Kaltenēnu seņūnija]]
| p4 = [[Labanoras seņūnija]]
| p5 = [[Magūnu seņūnija]]
| p6 = [[Pabrades seņūnija]]
| p7 = [[Sarju seņūnija]]
| p8 = [[Strūnaites seņūnija]]
| p9 = [[Svirkas seņūnija]]
| p10 = [[Švenčonēļu seņūnija]]
| p11 = [[Švenčoņu seņūnija]]
| p12 = 
| p13 = 
| p14 = 
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (51,0%)&lt;br /&gt;[[poļi]] (27,4%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (13,2%)&lt;br /&gt;[[baltkrievi]] (4,4%)
| website = {{url|http://www.svencionys.lt/}}|official_name=''Švenčionių rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Švenčoņu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Švenčionių rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s un [[Dzūkija]]s novados. Tā robežojas ar [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]] un [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Adutišķu seņūnija]]
|[[Adutišķi]]
|795
|125,55
|–
|Adutišķi
|14
|-
|[[Cirklišķu seņūnija]]
|[[Cirklišķi]]
|755
|48,84
|–
|–
|18
|-
|[[Kaltanēnu seņūnija]]
|[[Kaltanēni]]
|349
|100,63
|–
|Kaltanēni
|14
|-
|[[Labanoras seņūnija]]
|[[Labanora]]
|205
|206,57
|–
|Labanora
|33
|-
|[[Magūnu seņūnija]]
|[[Magūni]]
|603
|103,63
|–
|–
|19
|-
|[[Pabrades seņūnija]]
|[[Pabrade]]
|6257
|362,83
|Pabrade
|–
|48
|-
|[[Saru seņūnija]]
|[[Sari (Lietuva)|Sari]]
|359
|134,02
|–
|–
|19
|-
|[[Strūnaites seņūnija]]
|[[Naujas Strūnaite]]
|1002
|117,24
|–
|–
|35
|-
|[[Svirku seņūnija]]
|[[Svirkas]]
|707
|100,07
|–
|–
|18
|-
|[[Švenčonēļu seņūnija]]
|[[Švenčonēļi]]
|6103
|222,22
|Švenčonēļi
|–
|41
|-
|[[Švenčoņu seņūnija]]
|[[Švenčoņi]]
|5831
|169,89
|Švenčoņi
|–
|74
|}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>ct5c141rkbh3k1i4d7m82qwqwem1hzp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pabrade</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206197</id>
    <revision>
      <id>4445785</id>
      <parentid>4249960</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1798" sha1="s514c9acj14ehmf381ejyrnsya7b9rd" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pabrade
| official_name = ''Pabradė''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Pabradė.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Pabrade
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1946
| area_total_km2 = 11.03
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 5459
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 54
| latm = 58 
| lats = 50 
| latNS = N 
| longd = 25 
| longm = 46
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 124
| website =}}

'''Pabrade''' ({{val-lt|Pabradė}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], uz ziemeļaustrumiem no [[Viļņa]]s pie [[Žeimena]]s upes. Rakstos pirmoreiz minēta 15. gadsimtā. Sākusi straujāk attīstīties pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa līnija]]s izbūves 1862. gadā.

13 kilometrus uz austrumiem no pilsētas atrodas Zalavas ciems - [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] dibinātāja [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] (''Józef Piłsudski'', 1867-1935) dzimtā vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>s514c9acj14ehmf381ejyrnsya7b9rd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445787</id>
      <parentid>4445785</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4445787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1812" sha1="hpdjpxzmz6gh61x8bfwbww1wh19g9tt" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pabrade
| official_name = ''Pabradė''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Pabradė.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Pabrade
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Švenčoņu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1946
| area_total_km2 = 11.03
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 5459
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 54
| latm = 58 
| lats = 50 
| latNS = N 
| longd = 25 
| longm = 46
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 124
| website =}}

'''Pabrade''' ({{val-lt|Pabradė}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], uz ziemeļaustrumiem no [[Viļņa]]s pie [[Žeimena]]s upes. Rakstos pirmoreiz minēta 15. gadsimtā. Sākusi straujāk attīstīties pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa līnija]]s izbūves 1862. gadā.

13 kilometrus uz austrumiem no pilsētas atrodas Zalavas ciems - [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] dibinātāja [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] (''Józef Piłsudski'', 1867-1935) dzimtā vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>hpdjpxzmz6gh61x8bfwbww1wh19g9tt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Švenčoņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206200</id>
    <revision>
      <id>4445781</id>
      <parentid>4322835</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:13:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2183" sha1="efjcpux6opnm0xsfti866bud5hf6ps6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Švenčoņi
| official_name = ''Švenčionys''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Svencionys church 1.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Baznīca Svenčoņos
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1800
| area_total_km2 = 6.36
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 4262
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 08 
| lats = 00 
| latNS = N 
| longd = 26 
| longm = 09
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_m = 230
| website = {{url|http://www.svencionys.lt/}}
}}
'''Švenčoņi''' ({{val|lt|Švenčionys}}) ir pilsēta un [[Švenčoņu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s austrumos. Tajā dzīvo liela Lietuvas [[poļi|poļu]] kopiena.

1414. gadā pilsētas vietā [[Vītauts Dižais]] uzcēla baznīcu. 1812. gadā pilsētiņā 12 stundas uzturējās [[Napoleons]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada augusta beigās — septembra sākumā pilsētas apkārtnē notika vācu armijas [[Sventjanu ofensīva]]. Starp pasaules kariem Švenčoņi atradās Polijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsētā ierīkoja [[ebreju geto]].

Švenčoņi ir rabīna, [[rekonstruktīvais jūdaisms|rekonstruktīvā jūdaisma]] pamatlicēja [[Mordehajs Kaplāns|Mordehaja Kaplāna]] (''Mordecai Kaplan'', 1881—1983) dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>efjcpux6opnm0xsfti866bud5hf6ps6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445782</id>
      <parentid>4445781</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4445782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2202" sha1="6t66auww230dorsm03fhxrlp4xev1tr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Švenčoņi
| official_name = ''Švenčionys''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Svencionys church 1.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Baznīca Svenčoņos
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| pushpin_map = Lithuania#Švenčoņu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1800
| area_total_km2 = 6.36
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 4262
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 08 
| lats = 02 
| latNS = N 
| longd = 26 
| longm = 09
| longs = 47
| longEW = E
| elevation_m = 230
| website = {{url|http://www.svencionys.lt/}}
}}
'''Švenčoņi''' ({{val|lt|Švenčionys}}) ir pilsēta un [[Švenčoņu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s austrumos. Tajā dzīvo liela Lietuvas [[poļi|poļu]] kopiena.

1414. gadā pilsētas vietā [[Vītauts Dižais]] uzcēla baznīcu. 1812. gadā pilsētiņā 12 stundas uzturējās [[Napoleons]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada augusta beigās — septembra sākumā pilsētas apkārtnē notika vācu armijas [[Sventjanu ofensīva]]. Starp pasaules kariem Švenčoņi atradās Polijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsētā ierīkoja [[ebreju geto]].

Švenčoņi ir rabīna, [[rekonstruktīvais jūdaisms|rekonstruktīvā jūdaisma]] pamatlicēja [[Mordehajs Kaplāns|Mordehaja Kaplāna]] (''Mordecai Kaplan'', 1881—1983) dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>6t66auww230dorsm03fhxrlp4xev1tr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Švenčonēļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206272</id>
    <revision>
      <id>4445783</id>
      <parentid>4287921</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:15:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1635" sha1="ag5isdexfokgzx4bqppl3jh6zvarqjo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Švenčonēļi
| official_name = ''Švenčionėliai''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Svencioneliai2011.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Švenčonēļu iela
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1920
| area_total_km2 = 5.85
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 4978
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 10 
| lats = 02 
| latNS = N 
| longd = 26 
| longm = 00
| longs = 18
| longEW = E
| elevation_m = 161
| website = }}

'''Švenčonēļi''' ({{val|lt|Švenčionėliai}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s austrumos pie Žeimenas upes. Pilsēta attīstījusies kā stacija pie [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa]]. Līdz Otrajam pasaules karam atradās [[Polija]]s sastāvā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>ag5isdexfokgzx4bqppl3jh6zvarqjo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445784</id>
      <parentid>4445783</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:16:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4445784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1654" sha1="85w49u4egn0i1db24o29xk76q89hbnt" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Švenčonēļi
| official_name = ''Švenčionėliai''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Svencioneliai2011.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Švenčonēļu iela
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| pushpin_map = Lithuania#Švenčoņu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1920
| area_total_km2 = 5.85
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 4978
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 10 
| lats = 02 
| latNS = N 
| longd = 26 
| longm = 00
| longs = 18
| longEW = E
| elevation_m = 161
| website = }}

'''Švenčonēļi''' ({{val|lt|Švenčionėliai}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s austrumos pie Žeimenas upes. Pilsēta attīstījusies kā stacija pie [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa]]. Līdz Otrajam pasaules karam atradās [[Polija]]s sastāvā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>85w49u4egn0i1db24o29xk76q89hbnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūdišķes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206379</id>
    <revision>
      <id>4445663</id>
      <parentid>4445237</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:06:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3023" sha1="3y7iiazzxrkf9lw9f94irdex1mf06yr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rūdišķes
| official_name = ''Rūdiškės''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Rudiskes church.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Baznīca Rūdišķēs
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Traķu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Traķu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1958
| area_total_km2 = 4.12
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  2052
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 54
| latm = 31 
| lats = 04 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 49
| longs = 52
| longEW = E
| elevation_m = 156
| website = }}

'''Rūdišķes''' ({{val|lt|Rūdiškės}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Traķu rajona pašvaldība|Traķu rajona pašvaldībā]], 15 kilometrus uz dienvidiem no [[Traķi]]em. Pilsēta atrodas mežainā apvidū un vēsturiski attīstījusies kā nozīmīgs dzelzceļa un kokapstrādes centrs.

== Vēsture ==
Rakstiskajos avotos Rūdišķes pirmo reizi minētas 1774. gadā kā neliels ciems. Strauja apdzīvotās vietas izaugsme sākās 1862. gadā pēc dzelzceļa līnijas [[Sanktpēterburga]]—[[Varšava]] izbūves, kad šeit tika izveidota dzelzceļa stacija.

Starp abiem pasaules kariem (1920–1939) Rūdišķes (Rudziški, ''Rudziszki'') atradās [[Polija]]s sastāvā. Šajā laikā ciems kļuva par nozīmīgu kokmateriālu tirdzniecības vietu. 1958. gadā Rūdišķēm tika piešķirtas pilsēts [[Pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss, bet kopš 1995. gada tā ir pilsēta.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Rūdišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas pavēstīšanas baznīca: mūra baznīca, celta no 1925. līdz 1932. gadam. Tās arhitektūrā saskatāmas [[Modernisms|modernisma]] un vēsturisko stilu iezīmes.
* Dzelzceļa stacijas komplekss: 19. gadsimta otrās puses arhitektūras piemineklis.
* Pilsētas skulptūru parks: pilsētā izvietoti vairāki mūsdienu mākslas objekti.

== Sabiedrība un kultūra ==
Pilsētā darbojas Rūdišķu ģimnāzija, mūzikas skola, bibliotēka un kultūras nams. Rūdišķes ir pazīstamas ar savām muzikālajām tradīcijām, īpaši pūšamo instrumentu orķestri &quot;Valatkiukas&quot;.

Rūdišķes ir dziedātājas [[Evelina Sašenko|Evelinas Sašenko]] dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Traķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>3y7iiazzxrkf9lw9f94irdex1mf06yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukmerģes rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206466</id>
    <revision>
      <id>4445828</id>
      <parentid>4101232</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:14:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2837" sha1="96low29enu4080n6d6x7rag8xwpenwy" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Ukmerģes rajona pašvaldība
| native_name = ''Ukmergės rajono savivaldybė''
| image_skyline =SventojiRiver001.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Šventoji upe Šventojas
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Flag of Ukmergė.svg
| image_shield =Ukmergė COA.svg
| image_map = Ukmerge in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = Viļņas apriņķis
| area_total_km2 = 1395
| population_total = 39845
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Ukmerģe]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Deltuvas seņūnija]] (ietilpst [[Deltuva]]s miests, 63 ciemi un 4 viensētas)
| p2 = [[Ļīdoķu seņūnija]] (ietilpst [[Ļīdoķi|Ļīdoķu]] miests, 25 ciemi un 1 viensēta)
| p3 = [[Pabaiskas seņūnija]] (ietilpst [[Pabaiska]]s miests, 40 ciemi un 12 viensētas)
| p4 = [[Pivonijas seņūnija]] (ietilpst 54 ciemi un 19 viensētas)
| p5 = [[Siesiku seņūnija]] (ietilpst [[Siesiki|Siesiku]] miests, 54 ciemi un 8 viensētas)
| p6 = [[Šešoļu seņūnija]] (ietilpst [[Šešoļi|Šešoļu]] miests, 36 ciemi un 9 viensētas)
| p7 = [[Taujēnu seņūnija]] (ietilpst [[Taujēni|Taujēnu]] miests un 62 ciemi)
| p8 = [[Ukmerģes pilsētas seņūnija]] (ietilpst [[Ukmerģe]])
| p9 = [[Vepru seņūnija]] (ietilpst [[Vepri|Vepru]] miests, 22 ciemi un 6 viensētas)
| p10 = [[Vidišķu seņūnija]] (ietilpst [[Vidišķi|Vidišķu]] miests, 37 ciemi un 10 viensētas)
| p11 = [[Želvas seņūnija]] (ietilpst [[Želva]]s miests, 59 ciemi un 21 viensētas)
| p12 = [[Žemaitkiemes seņūnija]] (ietilpst [[Žemaitkieme]]s miests, 29 ciemi un 13 viensētas)
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (94,3%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (3,8%)
| website = http://www.ukmerge.lt/}}

'''Ukmerģes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Ukmergės rajono savivaldybė}}) ir viena no 60 [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Atrodas vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona]], [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona]] un [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona pašvaldībām]].

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pašvaldības}}

{{DEFAULTSORT:Ukmergzes}}

[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>96low29enu4080n6d6x7rag8xwpenwy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445910</id>
      <parentid>4445828</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:39:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3293" sha1="q5u3fge2b4d5x32bn916m7yfwabjtfw" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Ukmerģes rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =SventojiRiver001.JPG
| imagesize = 
| image_caption = [[Šventoja]]s upe pie Šventupes
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Ukmerge in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1395
| population_total = 34923
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Ukmerģe]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Deltuvas seņūnija]]
| p2 = [[Līdoķu seņūnija]]
| p3 = [[Pabaiskas seņūnija]]
| p4 = [[Pivonijas seņūnija]]
| p5 = [[Siesiku seņūnija]]
| p6 = [[Šešoļu seņūnija]]
| p7 = [[Taujēnu seņūnija]]
| p8 = [[Ukmerģes pilsētas seņūnija]]
| p9 = [[Vepru seņūnija]]
| p10 = [[Vidišķu seņūnija]]
| p11 = [[Želvas seņūnija]]
| p12 = [[Žemaitkiemes seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (94,3%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (3,8%)
| website = {{url|http://www.ukmerge.lt/}}|official_name=''Ukmergės rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Ukmerģes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Ukmergės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona]], [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona]] un [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona pašvaldībām]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Deltuvas seņūnija]]
|[[Deltuva (miests)|Deltuva]]
|2374
|161,13
|–
|Deltuva
|45
|-
|[[Līdoķu seņūnija]]
|[[Līdoķi]]
|908
|76,98
|–
|Līdoķi
|20
|-
|[[Pabaiskas seņūnija]]
|[[Pabaiska]]
|927
|103,39
|–
|Pabaiska
|31
|-
|[[Pivonijas seņūnija]]
|[[Ukmerģe]]
|1160
|158
|–
|–
|38
|-
|[[Siesiku seņūnija]]
|[[Siesiki]]
|1231
|177,02
|–
|Siesiki
|30
|-
|[[Šešoļu seņūnija]]
|[[Ļauši]]
|679
|108,88
|–
|Šešoļi
|25
|-
|[[Taujēnu seņūnija]]
|[[Taujēni]]
|1222
|242,69
|–
|Taujēni
|37
|-
|[[Ukmerģes pilsētas seņūnija]]
|[[Ukmerģe]]
|21258
|20,53
|Ukmerģe
|–
|–
|-
|[[Vepru seņūnija]]
|[[Vepri]]
|959
|64,63
|–
|Vepri
|21
|-
|[[Vidišķu seņūnija]]
|[[Vidišķi]]
|2361
|83,57
|–
|Vidišķi
|27
|-
|[[Želvas seņūnija]]
|[[Želva]]
|908
|117,87
|–
|Želva
|38
|-
|[[Žemaitkiemes seņūnija]]
|[[Žemaitkieme]]
|566
|80,09
|–
|Žemaitkieme
|21
|}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pašvaldības}}

{{DEFAULTSORT:Ukmergzes}}

[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>q5u3fge2b4d5x32bn916m7yfwabjtfw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445911</id>
      <parentid>4445910</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:39:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4445911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3332" sha1="1c99a625asp2j81mb7m6wrz7ft162o7" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Ukmerģes rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =SventojiRiver001.JPG
| imagesize = 
| image_caption = [[Šventoja]]s upe pie Šventupes
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Ukmerge in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1395
| population_total = 34923
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Ukmerģe]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Deltuvas seņūnija]]
| p2 = [[Līdoķu seņūnija]]
| p3 = [[Pabaiskas seņūnija]]
| p4 = [[Pivonijas seņūnija]]
| p5 = [[Siesiku seņūnija]]
| p6 = [[Šešoļu seņūnija]]
| p7 = [[Taujēnu seņūnija]]
| p8 = [[Ukmerģes pilsētas seņūnija]]
| p9 = [[Vepru seņūnija]]
| p10 = [[Vidišķu seņūnija]]
| p11 = [[Želvas seņūnija]]
| p12 = [[Žemaitkiemes seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (94,3%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (3,8%)
| website = {{url|http://www.ukmerge.lt/}}|official_name=''Ukmergės rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Ukmerģes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Ukmergės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona]], [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona]] un [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona pašvaldībām]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Deltuvas seņūnija]]
|[[Deltuva (miests)|Deltuva]]
|2374
|161,13
|–
|Deltuva
|45
|-
|[[Līdoķu seņūnija]]
|[[Līdoķi]]
|908
|76,98
|–
|Līdoķi
|20
|-
|[[Pabaiskas seņūnija]]
|[[Pabaiska]]
|927
|103,39
|–
|Pabaiska
|31
|-
|[[Pivonijas seņūnija]]
|[[Ukmerģe]]
|1160
|158
|–
|–
|38
|-
|[[Siesiku seņūnija]]
|[[Siesiki]]
|1231
|177,02
|–
|Siesiki
|30
|-
|[[Šešoļu seņūnija]]
|[[Ļauši]]
|679
|108,88
|–
|[[Šešoļi]]
|25
|-
|[[Taujēnu seņūnija]]
|[[Taujēni]]
|1222
|242,69
|–
|Taujēni
|37
|-
|[[Ukmerģes pilsētas seņūnija]]
|[[Ukmerģe]]
|21258
|20,53
|Ukmerģe
|–
|–
|-
|[[Vepru seņūnija]]
|[[Vepri]]
|959
|64,63
|–
|Vepri
|21
|-
|[[Vidišķu seņūnija]]
|[[Vidišķi]]
|2361
|83,57
|–
|Vidišķi
|27
|-
|[[Želvas seņūnija]]
|[[Želva]]
|908
|117,87
|–
|Želva
|38
|-
|[[Žemaitkiemes seņūnija]]
|[[Žemaitkieme]]
|566
|80,09
|–
|Žemaitkieme
|21
|}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Ukmergzes}}

[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>1c99a625asp2j81mb7m6wrz7ft162o7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445912</id>
      <parentid>4445911</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:40:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4445912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3312" sha1="ow8azevv8o738naeptyub7j4yn1epri" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Ukmerģes rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =SventojiRiver001.JPG
| imagesize = 
| image_caption = [[Šventoja]]s upe pie Šventupes
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Ukmerge in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1395
| population_total = 34923
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Ukmerģe]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Deltuvas seņūnija]]
| p2 = [[Līdoķu seņūnija]]
| p3 = [[Pabaiskas seņūnija]]
| p4 = [[Pivonijas seņūnija]]
| p5 = [[Siesiku seņūnija]]
| p6 = [[Šešoļu seņūnija]]
| p7 = [[Taujēnu seņūnija]]
| p8 = [[Ukmerģes pilsētas seņūnija]]
| p9 = [[Vepru seņūnija]]
| p10 = [[Vidišķu seņūnija]]
| p11 = [[Želvas seņūnija]]
| p12 = [[Žemaitkiemes seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (94,3%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (3,8%)
| website = {{url|http://www.ukmerge.lt/}}|official_name=''Ukmergės rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Ukmerģes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Ukmergės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona]], [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona]] un [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona pašvaldībām]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Deltuvas seņūnija]]
|[[Deltuva (miests)|Deltuva]]
|2374
|161,13
|–
|Deltuva
|45
|-
|[[Līdoķu seņūnija]]
|[[Līdoķi]]
|908
|76,98
|–
|Līdoķi
|20
|-
|[[Pabaiskas seņūnija]]
|[[Pabaiska]]
|927
|103,39
|–
|Pabaiska
|31
|-
|[[Pivonijas seņūnija]]
|[[Ukmerģe]]
|1160
|158
|–
|–
|38
|-
|[[Siesiku seņūnija]]
|[[Siesiki]]
|1231
|177,02
|–
|Siesiki
|30
|-
|[[Šešoļu seņūnija]]
|[[Ļauši]]
|679
|108,88
|–
|[[Šešoļi]]
|25
|-
|[[Taujēnu seņūnija]]
|[[Taujēni]]
|1222
|242,69
|–
|Taujēni
|37
|-
|[[Ukmerģes pilsētas seņūnija]]
|[[Ukmerģe]]
|21258
|20,53
|Ukmerģe
|–
|–
|-
|[[Vepru seņūnija]]
|[[Vepri]]
|959
|64,63
|–
|Vepri
|21
|-
|[[Vidišķu seņūnija]]
|[[Vidišķi]]
|2361
|83,57
|–
|Vidišķi
|27
|-
|[[Želvas seņūnija]]
|[[Želva]]
|908
|117,87
|–
|Želva
|38
|-
|[[Žemaitkiemes seņūnija]]
|[[Žemaitkieme]]
|566
|80,09
|–
|Žemaitkieme
|21
|}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>ow8azevv8o738naeptyub7j4yn1epri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biržu rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210145</id>
    <revision>
      <id>4445980</id>
      <parentid>4424638</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:36:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Biržu rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3206" sha1="np14ug6rim9uztbsi5nl81rfyd1bh5t" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Biržu rajona pašvaldība
| official_name = ''Biržų rajono savivaldybė''
| image_skyline = Karves olos slaitai.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Karsta kritene Karves ala
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Birzai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1476
| population_total = 28205
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Birži (Lietuva)|Birži]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 8
| p1 = [[Biržu pilsētas seņūnija]] (ietilpst [[Birži (Lietuva)|Birži]])
| p2 = [[Nemunēles Radvilišķu seņūnija]] (ietilpst [[Nemunēles Radvilišķi|Nemunēles Radvilišķu]] miests, 58 ciemi un 12 viensētas)
| p3 = [[Pabiržes seņūnija]] (ietilpst [[Pabirže]]s miests, 27 ciemi un 2 viensētas)
| p4 = [[Pačeraukštes seņūnija]] (ietilpst 53 ciemi un 2 viensētas)
| p5 = [[Papiles seņūnija]] (ietilpst [[Kuprelišķi|Kuprelišķu]] un [[Papile]]s miesti, 95 ciemi un 20 viensētas)
| p6 = [[Parovejas seņūnija]] (ietilpst 69 ciemi un 16 viensētas)
| p7 = [[Širvēnu seņūnija]] (ietilpst 88 ciemi un 6 viensētas)
| p8 = [[Vabalninkas seņūnija]] (ietilpst [[Vabalninka]], 78 ciemi un 2 viensētas)
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,2%)
| website = {{url|http://www.birzai.lt/}}
}}
'''Biržu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Biržų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Atrodas vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, kas 15. gadsimtam ietilpa [[Zemgale (valsts)|Zemgalē]] (rietumdaļa) un [[Sēlija (zeme)|Sēlijā]] (austrumdaļa).&lt;ref&gt;[http://www.ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} Žiemgala, 2012 - Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)&lt;/ref&gt; Tā robežojas ar [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona]], [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]] un [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]].

Rajona teritorija atrodas senās [[Upmale (zeme)|Upmales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] robežnovadā [[Medene|Medenē]], kas līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Biržu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>np14ug6rim9uztbsi5nl81rfyd1bh5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panevēžas rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210496</id>
    <revision>
      <id>4445949</id>
      <parentid>4431994</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:19:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3466" sha1="6dawhbzueeeornrzomcmk7wxf12jjlx" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Panevēžas rajona pašvaldība
| official_name = ''Panevėžio rajono savivaldybė''
| image_skyline = Burveliai5.JPG
| imagesize =
| image_caption = Burveļu elkukalns
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Panevezys district in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 2178
| population_total = 35422
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Panevēža]] (neietilpst pašvaldībā)
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Karsakišķu seņūnija]]
| p2 = [[Krekenavas seņūnija]]
| p3 = [[Miežišķu seņūnija]]
| p4 = [[Naujamiestes seņūnija]]
| p5 = [[Paistres seņūnija]]
| p6 = [[Panevēžas seņūnija]]
| p7 = [[Raguvas seņūnija]]
| p8 = [[Ramīgalas seņūnija]]
| p9 = [[Smilģu seņūnija]]
| p10 = [[Upītes seņūnija]]
| p11 = [[Vadokļu seņūnija]]
| p12 = [[Velžu seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,6%)
| website = {{url|http://www.panrs.lt/}}
}}
'''Panevēžas rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Panevėžio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]], [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]],[[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], bet [[Panevēža]]s pilsēta ir [[anklāvs]] apriņķa teritorijā.

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Karsaķišķu seņūnija]]
|[[Karsaķišķi]]
|2473
|305,55
|–
|[[Ģeleži]]
|
|-
|[[Krekenavas seņūnija]]
|[[Krekenava]]
|3526
|298,9
|–
|Krekenava
|
|-
|[[Miežišķu seņūnija]]
|[[Miežišķi]]
|2008
|209,01
|–
|Miežišķi
|
|-
|[[Naujamiesta seņūnija]]
|[[Naujamiests]]
|2320
|136,74
|–
|Naujamiests
|
|-
|[[Paīstres seņūnija]]
|[[Paīstre]]
|2388
|163,8
|–
|–
|
|-
|[[Panevēžas seņūnija]]
|[[Panevēža]]
|7583
|169,52
|–
|–
|
|-
|[[Raguvas seņūnija]]
|[[Raguva]]
|1243
|94,69
|–
|Raguva, [[Šili]]
|
|-
|[[Ramīgalas seņūnija]]
|[[Ramīgala]]
|2871
|237,24
|Ramīgala
|–
|
|-
|[[Smiļģu seņūnija]]
|[[Smiļģi]]
|1423
|130,73
|–
|Smiļģi
|
|-
|[[Upītes seņūnija]]
|[[Upīte (Lietuva)|Upīte]]
|1301
|115,3
|–
|–
|
|-
|[[Vadokļu seņūnija]]
|[[Vadokļi]]
|1529
|168,31
|–
|Vadokļi
|
|-
|[[Velžas seņūnija]]
|[[Velža]]
|6761
|147,3
|–
|–
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6dawhbzueeeornrzomcmk7wxf12jjlx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445951</id>
      <parentid>4445949</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:19:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3516" sha1="4upd80ij9j3e7gbsv9mqb2gb1l20y30" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Panevēžas rajona pašvaldība
| official_name = ''Panevėžio rajono savivaldybė''
| image_skyline = Burveliai5.JPG
| imagesize =
| image_caption = Burveļu elkukalns
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Panevezys district in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 2178
| population_total = 35422
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Panevēža]] (neietilpst pašvaldībā)
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Karsakišķu seņūnija]]
| p2 = [[Krekenavas seņūnija]]
| p3 = [[Miežišķu seņūnija]]
| p4 = [[Naujamiestes seņūnija]]
| p5 = [[Paistres seņūnija]]
| p6 = [[Panevēžas seņūnija]]
| p7 = [[Raguvas seņūnija]]
| p8 = [[Ramīgalas seņūnija]]
| p9 = [[Smilģu seņūnija]]
| p10 = [[Upītes seņūnija]]
| p11 = [[Vadokļu seņūnija]]
| p12 = [[Velžu seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,6%)
| website = {{url|http://www.panrs.lt/}}
}}
'''Panevēžas rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Panevėžio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]], [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]],[[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], bet [[Panevēža]]s pilsēta ir [[anklāvs]] apriņķa teritorijā.

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Karsaķišķu seņūnija]]
|[[Karsaķišķi]]
|2473
|305,55
|–
|[[Ģeleži]]
|
|-
|[[Krekenavas seņūnija]]
|[[Krekenava]]
|3526
|298,9
|–
|Krekenava
|
|-
|[[Miežišķu seņūnija]]
|[[Miežišķi]]
|2008
|209,01
|–
|Miežišķi
|
|-
|[[Naujamiesta seņūnija]]
|[[Naujamiests]]
|2320
|136,74
|–
|Naujamiests
|
|-
|[[Paīstres seņūnija]]
|[[Paīstre]]
|2388
|163,8
|–
|–
|
|-
|[[Panevēžas seņūnija]]
|[[Panevēža]]
|7583
|169,52
|–
|–
|
|-
|[[Raguvas seņūnija]]
|[[Raguva]]
|1243
|94,69
|–
|Raguva, [[Šili]]
|
|-
|[[Ramīgalas seņūnija]]
|[[Ramīgala]]
|2871
|237,24
|Ramīgala
|–
|
|-
|[[Smiļģu seņūnija]]
|[[Smiļģi]]
|1423
|130,73
|–
|Smiļģi
|
|-
|[[Upītes seņūnija]]
|[[Upīte (Lietuva)|Upīte]]
|1301
|115,3
|–
|–
|
|-
|[[Vadokļu seņūnija]]
|[[Vadokļi]]
|1529
|168,31
|–
|Vadokļi
|
|-
|[[Velžas seņūnija]]
|[[Velža]]
|6761
|147,3
|–
|–
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>4upd80ij9j3e7gbsv9mqb2gb1l20y30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramīgala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210505</id>
    <revision>
      <id>4445954</id>
      <parentid>4269763</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:21:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1652" sha1="pfyfd6bl49fvt38r2fo23ewsvoym7u0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ramīgala
| official_name = ''Ramygala''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =Ramygalos bažnyčia.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Ramīgalas baznīcu
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Panevēžas rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1957
| area_total_km2 = 3.23
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 1426
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 30 
| lats = 40 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 18 
| longs = 10
| longEW = E
| elevation_m = 69
| website = }}

'''Ramīgala''' ({{val-lt|Ramygala}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]] uz dienvidiem no [[Panevēža]]s pie [[Upīte (upe Lietuvā)|Upīte]]s upes.

Apdzīvotā vieta rakstos pirmoreiz minēta 1503. gadā. Vēsturiski, atšķirībā no vairuma Lietuvas mazpilsētu, Ramīgala piederēja nevis kādai augstmaņu dzimtai, bet [[Viļņa]]s universitātei.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>pfyfd6bl49fvt38r2fo23ewsvoym7u0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasvales rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210563</id>
    <revision>
      <id>4445962</id>
      <parentid>4431995</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:12:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3683" sha1="6y3p3r0wxyrhcvgqvh3rs2ce2tave86" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Pasvales rajona pašvaldība
| official_name = ''Pasvalio rajono savivaldybė''
| image_skyline = Mūša river.JPG
| imagesize =
| image_caption = Mūsas upe no putna lidojuma
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Pasvalys in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1289
| population_total = 21523
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Pasvale]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Daujēnu seņūnija]]
| p2 = [[Jonišķēles apkārtnes seņūnija]]
| p3 = [[Jonišķēles pilsētas seņūnija]]
| p4 = [[Krinčinas seņūnija]]
| p5 = [[Namišu seņūnija]]
| p6 = [[Pasvales apkārtnes seņūnija]]
| p7 = [[Pasvales pilsētas seņūnija]]
| p8 = [[Pumpēnu seņūnija]]
| p9 = [[Pušalotas seņūnija]]
| p10 = [[Saloču seņūnija]]
| p11 = [[Vašķu seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,8%)
| website = {{url|http://www.pasvalys.lt}}
}}
'''Pasvales rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Pasvalio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, kas līdz 13. gadsimta beigām ietilpa [[Zemgale (valsts)|Zemgalē]], bet pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas nokļuva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)&lt;/ref&gt; Tā robežojas ar [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Daujēnu seņūnija]]
|[[Daujēni]]
|999
|118,14
|–
|Daujēni
|
|-
|[[Jonišķēles apīliņķes seņūnija]]
|[[Jonišķēle]]
|2080
|191,88
|–
|–
|
|-
|Jonišķēles pilsētas seņūnija
|[[Jonišķēle]]
|1026
|1,97
|Jonišķēle
|–
|–
|-
|[[Krinčinas seņūnija]]
|[[Krinčina]]
|1591
|128,8
|–
|–
|
|-
|[[Namišu seņūnija]]
|[[Namiši]]
|739
|63,2
|–
|–
|
|-
|[[Pasvales apīliņķes seņūnija]]
|[[Pasvale]]
|2779
|136,32
|–
|–
|
|-
|Pasvales pilsētas seņūnija
|[[Pasvale]]
|6451
|7,59
|Pasvale
|–
|–
|-
|[[Pumpēnu seņūnija]]
|[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]]
|1991
|151,61
|–
|[[Krikliņi]], Pumpēni
|
|-
|[[Pušalotas seņūnija]]
|[[Pušalota]]
|1348
|142,8
|–
|Pušalota
|
|-
|[[Saloču seņūnija]]
|[[Saloči (miests)|Saloči]]
|2181
|154,02
|–
|Saloči
|
|-
|[[Vašku seņūnija]]
|[[Vaški]]
|1963
|192,52
|–
|Vaški
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6y3p3r0wxyrhcvgqvh3rs2ce2tave86</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445963</id>
      <parentid>4445962</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:12:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3730" sha1="8l7uyus4vfljx1jn1vh0bgwarfk420b" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Pasvales rajona pašvaldība
| official_name = ''Pasvalio rajono savivaldybė''
| image_skyline = Mūša river.JPG
| imagesize =
| image_caption = Mūsas upe no putna lidojuma
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Pasvalys in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1289
| population_total = 21523
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Pasvale]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Daujēnu seņūnija]]
| p2 = [[Jonišķēles apkārtnes seņūnija]]
| p3 = [[Jonišķēles pilsētas seņūnija]]
| p4 = [[Krinčinas seņūnija]]
| p5 = [[Namišu seņūnija]]
| p6 = [[Pasvales apkārtnes seņūnija]]
| p7 = [[Pasvales pilsētas seņūnija]]
| p8 = [[Pumpēnu seņūnija]]
| p9 = [[Pušalotas seņūnija]]
| p10 = [[Saloču seņūnija]]
| p11 = [[Vašķu seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,8%)
| website = {{url|http://www.pasvalys.lt}}
}}
'''Pasvales rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Pasvalio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, kas līdz 13. gadsimta beigām ietilpa [[Zemgale (valsts)|Zemgalē]], bet pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas nokļuva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)&lt;/ref&gt; Tā robežojas ar [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Daujēnu seņūnija]]
|[[Daujēni]]
|999
|118,14
|–
|Daujēni
|
|-
|[[Jonišķēles apīliņķes seņūnija]]
|[[Jonišķēle]]
|2080
|191,88
|–
|–
|
|-
|Jonišķēles pilsētas seņūnija
|[[Jonišķēle]]
|1026
|1,97
|Jonišķēle
|–
|–
|-
|[[Krinčinas seņūnija]]
|[[Krinčina]]
|1591
|128,8
|–
|–
|
|-
|[[Namišu seņūnija]]
|[[Namiši]]
|739
|63,2
|–
|–
|
|-
|[[Pasvales apīliņķes seņūnija]]
|[[Pasvale]]
|2779
|136,32
|–
|–
|
|-
|Pasvales pilsētas seņūnija
|[[Pasvale]]
|6451
|7,59
|Pasvale
|–
|–
|-
|[[Pumpēnu seņūnija]]
|[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]]
|1991
|151,61
|–
|[[Krikliņi]], Pumpēni
|
|-
|[[Pušalotas seņūnija]]
|[[Pušalota]]
|1348
|142,8
|–
|Pušalota
|
|-
|[[Saloču seņūnija]]
|[[Saloči (miests)|Saloči]]
|2181
|154,02
|–
|Saloči
|
|-
|[[Vašku seņūnija]]
|[[Vaški]]
|1963
|192,52
|–
|Vaški
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>8l7uyus4vfljx1jn1vh0bgwarfk420b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jonišķēle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210567</id>
    <revision>
      <id>4445965</id>
      <parentid>3834504</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1483" sha1="ab5gyrpkkemc37ht2qsldxjq0opsa41" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Jonišķēle
| official_name = ''Joniškėlis''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =2011 04 24Joniškėlis04.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Jonišķēles muižas pils
| image_flag = 
| image_shield = LIT Johaniszkiele COA.jpg
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajons]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1736
| area_total_km2 = 2.36
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 1048
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 56
| latm = 01 
| lats = 30 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 10 
| longs = 10
| longEW = E
| elevation_m = 48
| website = }}

'''Jonišķēle''' ({{val-lt|Joniškėlis}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]] uz rietumiem no [[Pasvale]]s.

Apdzīvotā vieta rakstos pirmoreiz minēta 1685. gadā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pilsētas}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>ab5gyrpkkemc37ht2qsldxjq0opsa41</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445968</id>
      <parentid>4445965</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:21:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3564" sha1="k32q0a2g54xesj0q3837doalreqljxk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Jonišķēle
| official_name = ''Joniškėlis''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =2011 04 24Joniškėlis04.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Jonišķēles muižas pils
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Pasvales rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajons]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1736
| area_total_km2 = 1.97
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 1048
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 56
| latm = 01 
| lats = 23 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 10 
| longs = 12
| longEW = E
| elevation_m = 48
| website = }}

'''Jonišķēle''' ({{val|lt|Joniškėlis}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona pašvaldībā]], 17 kilometrus uz rietumiem no [[Pasvale]]s. Pilsēta atrodas Mažupes krastos un ir pazīstama ar savu vēsturisko muižas ansambli un lauksaimniecības tradīcijām.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta rakstos pirmo reizi minēta 1685. gadā. Tās attīstība cieši saistīta ar Karpu dzimtu, kas šeit izveidoja plašu muižas saimniecību. 1736. gadā Jonišķēlei tika piešķirtas pilsētas tiesības. 

1811. gadā muižnieks Ignacijs Karps savā testamentā atbrīvoja muižas zemniekus no dzimtbūšanas un novēlēja līdzekļus slimnīcas un skolas uzturēšanai. Jonišķēles lauksaimniecības skola, kas dibināta 1810. gadā, bija viena no pirmajām šāda veida mācību iestādēm Lietuvā.

Pirmā pasaules kara laikā vācu armija caur Jonišķēli izbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas pilsētu savienoja ar [[Šauļi]]em un [[Birži (Lietuva)|Birži]]em. 1919. gadā pilsēta bija Jonišķēles partizānu bataljona štāba vieta, kas cīnījās par Lietuvas neatkarību pret lieliniekiem.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Jonišķēles muižas ansamblis: viens no lielākajiem un vislabāk saglabātajiem muižu kompleksiem Lietuvā. Tajā ietilpst vēlā klasicisma stilā celtā pils (18. gadsimta beigas), saimniecības ēkas un plašs ainavu parks Mažupes krastos.
* Jonišķēles Sv. Trīsvienības baznīca: celta 1792. gadā baroka un klasicisma pārejas stilā. Baznīcas dārzā atrodas Karpu dzimtas mauzolejs.
* Vēsturiskā slimnīca un skola: ēkas, kas celtas 19. gadsimta sākumā saskaņā ar muižnieka testamentu.
* Šaursliežu dzelzceļa stacija: pilsētā saglabājušies vēsturiskā šaursliežu dzelzceļa elementi un stacijas ēka.

== Sabiedrība ==
Pilsētā darbojas Gabriela Petkevičaites-Bītes vārdā nosauktā Jonišķēles eksperimentālā lauksaimniecības skola (viena no vecākajām valstī), vidusskola, bibliotēka un kultūras nams. Jonišķēle ir nozīmīgs lauksaimniecības izglītības centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>k32q0a2g54xesj0q3837doalreqljxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>230150</id>
    <revision>
      <id>4445810</id>
      <parentid>3888440</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:40:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Hugo Toms</comment>
      <origin>4445810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="379" sha1="bbmg9f2y9x7k6uqvbvmtyvxvah9pfx7" xml:space="preserve">'''Toms''' var būt:

* [[svētais Toms]] — viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem;
* [[Akvīnas Toms]] — Dominikāņu ordeņa mūks;
* [[Toms (personvārds)]] — vīriešu vārds;
* [[Hugo Toms]] (''Hugo Toom'') — igauņu basketbolists (dzimis 2000. gadā).

== Skatīt arī ==
* [[Tomass]]

{{Uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Igauņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>bbmg9f2y9x7k6uqvbvmtyvxvah9pfx7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aina Renda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233498</id>
    <revision>
      <id>4445986</id>
      <parentid>4163909</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T11:23:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3299" sha1="p511r4i42qok75kgir84nw29hyiqnuj" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Aina Renda
| vārds_orig = ''Ayn Rand''
| attēls = Ayn_Rand_(1943_Talbot_portrait).jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1905
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga|td=Krievija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1982
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 6
| m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USSR}}&lt;br /&gt;{{USA}}
| tautība = [[ebreji]]ete
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = Sign Ayn Rand.png
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstniece, filozofe
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
| periods = [[20. gadsimts]]
| žanri = [[antiutopija]]
| temati = 
| lit virzieni = politiskais romāns
| slavenākie darbi = &quot;Avots&quot; (''The Fountainhead'', 1943), &quot;Atlants iztaisnoja plecus&quot; (''Atlas Shrugged'', 1957)
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Petrogradas Valsts universitāte]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
}}'''Aina Renda''' ({{val|en|Ayn Rand}}; dzimusi {{dat VS|{{dat|1905|2|2}}|{{dat||1|20}}}}, mirusi {{dat|1982|3|6}}) bija [[Krievija|Krievijā]] dzimusi [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece un [[filozofija|filozofe]]. Visplašāk pazīstama kā romānu &quot;Avots&quot; (''The Fountainhead'', 1943) un &quot;Atlants iztaisnoja plecus&quot; (''Atlas Shrugged'', 1957) autore. Izveidojusi [[objektīvisms|objektīvisma]] virzienu filozofijā.

Nākamā rakstniece dzimusi [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] kā '''Alise Rozenbauma''' ({{val|ru|Али́са Розенба́ум}}). Augstāko izglītību ieguvusi [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Petrogradas Valsts universitātē]] sociālās pedagoģijas specialitātē. 1925. gadā izbrauca mācīties uz ASV, kur palika uz pastāvīgu dzīvi, 1931. gadā ieguva ASV pilsonību.

Ainas Rendas mēģinājumi rakstīt kinoscenārijus īpaši sekmīgi nebija. 1938. gadā Lielbritānijā tika izdota novele &quot;[[Himna (novele)|Himna]]&quot;, pēc tam lielus panākumus guva viņas 1943. gadā izdotais romāns &quot;Avots&quot;. 1957. gadā tika izdots viņas apjomīgais antiutopiskais romāns &quot;Atlants iztaisnoja plecus&quot;. Vēlāk Renda pievērsās filozofijai, izveidoja objektīvisma virzienu, kas ''saprātīgo individuālismu'' pretstatīja kolektīvismam.

1960. un 1970. gados Renda savos dokumentālajos darbos popularizēja objektīvisma filozofiju un organizēja studentu diskusijas tādās universitātēs kā [[Jeila Universitāte]], [[Prinstonas Universitāte]], [[Kolumbijas Universitāte]], [[Hārvarda Universitāte]] un [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]].

Mirusi 1982. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.aynrand.org Ainas Rendas institūts] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Filo-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Renda, Aina}}
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV rakstnieces]]
[[Kategorija:ASV filozofi]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:ASV žurnālistes]]
[[Kategorija:Krievijas žurnālistes]]
[[Kategorija:Krievijas rakstnieces]]</text>
      <sha1>p511r4i42qok75kgir84nw29hyiqnuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nestriktā loģika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239602</id>
    <revision>
      <id>4445769</id>
      <parentid>4340973</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4445769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8982" sha1="ml3hpbhvln640mn68mr8l84slzk1scy" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
{{jāuzlabo|jāuzraksta saviem vārdiem pārkopētie fragmenti}}
{{noformējums+}}
'''Nestriktā loģika''' jeb '''faziloģika''' ir [[loģika]], kas speciāli izveidota zināšanu un cilvēka domāšanas procesu attēlošanai. Faziloģika tiek plaši izmantota ekspertu un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] sistēmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webopedia.com/definitions/fuzzy-logic/|title=What is Fuzzy Logic?|date=1996. gada 1. sept.|website=Webopedia}}&lt;/ref&gt;
Atšķirībā no binārās loģikas vērtību `aplams` un `patiess` vietā faziloģika operē ar loģiskiem mainīgajiem, kas pieņem veselu virkni dažādu vērtību, piemēram, `pareizi`, `nepareizi`, `ne gluži pareizi`, `vairāk vai mazāk pareizi`, `pavisam pareizi`, `kļūdaini`, `ne pārāk kļūdaini`, `visai kļūdaini`, `augstākā mērā kļūdaini`, kas to padara tuvāku cilvēka domāšanas veidam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&amp;q=ne+p%C4%81r%C4%81k&amp;id=2072935&amp;g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. faziloģika|website=www.letonika.lv}}&lt;/ref&gt;

== Faziloģikas vēsturiskā attīstība ==
1. posms 1960. — 1970. gadi Kā patstāvīgas matemātikas teorijas aizsākumu uzskata 1965.gadā [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātes Bērkli]] profesora [[Lotfi Zade]]s žurnālā “Informātika un vadība” publicēto rakstu “Fazi (izplūdušās) kopas”.

2. posms 1970. — 1980. gadam Parādās pirmie praktiskās pielietošanas rezultāti- 1974.gadā — virzuļa dzinējā. 1980. gadā dāņu firma '''F. L. Smits&amp;CO''' izmanto faziloģiku cementa apdedzināšanas krāsns vadībā. Izmantošana intelektuālās vadības sistēmās.

3. posms 1980. — 202. gadam 1983. gadā Japāņu kompānija '''“Fuzzy Electric”''' izmanto FL teoriju ķīmiskā inžektora vadībā ūdens attīrīšanā. 1987. gadā japāņi demonstrē faziloģisko kontrolieri, kuru izmanto elektrovilciena vadīšanai. 1990. gados sākumā Lotfi Zade attīstīja &quot;mīkstās skaitļošanas&quot; (''Soft Computing'') koncepciju, kas kļuva par pamatu &quot;skaitļošanas intelektam&quot; (''Computational Intelligence'') un ietver nestrikto loģiku, neironu tīklus un evolūcijas metodes. FL plaši pielieto militārajā lomā — raķešu vadības aparatūrā un tēlu atpazīšanas aparatūrā un programmatūrā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jak.lv/darbinieku%20web/Glaudina%20web/GlaudinaRoberta%20faili/FuzzyLogic_RG_pub/FL_Teor%20pam%20apskats.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220128055712/http://www.jak.lv/darbinieku%20web/Glaudina%20web/GlaudinaRoberta%20faili/FuzzyLogic_RG_pub/FL_Teor%20pam%20apskats.htm }}&lt;/ref&gt;

== Faziloģikas teorijas pamatlicēji ==
* [[Lotfi Zade]], Kalifornijas Universitāte Bērkli, nestriktās loģikas, nestrikto kopu, nestriktās matemātikas pamatlicējs
* Barts Kosko, FL teorētiķis, ASV, pēta faziloģiku un tās saistību ar neironu tīkliem;
* Marija Zemankova — Leech, ASV, FL datu bāzu teorijas izstrāde;
* ''Chizuko Yasunobu'' — izveido ekspertu sistēmu Fuzzy Bank, kura dod līdz $700000 ienākumus mēnesī īslaicīgos biržas darījumos;
* ''Hans Zimmermann'' — investīciju risku analīze ASK, Vācijā;
* A. N. Meļikovs — viens no kopprocesora radītājiem, Krievijā.

== Faziloģikas teorētisko pamatu apskats ==

Faziloģikas teorijas izklāstā var pielietot dažādas metodes un veidus. Tas galvenokārt saistīts ar to, kam domāts materiāls, kādas ir paredzamā lasītāja priekšzināšanas un iespējamās pielietošanas vai izmantošanas nolūks. 
Teorijas pamatnostādnes ir lēmumu pieņemšana vai lietotājam saprotama rezultāta iegūšana no neprecīzi (klasiskās matemātikas izpratnē) uzdotiem sākuma noteikumiem.
Kaut gan teorijas izklāsta nosaukumā ir vārds faziloģika — tā sevī ietver arī fazikopas un darbības ar tām.
Var uzskatīt, ka faziloģika ir klasiskās (precīzās) loģikas papildinājums un fazikopu teorija ir klasiskās (precīzās) kopu teorijas un arī varbūtības teorijas papildinājums.
Mūsdienās faziloģiku var iedalīt vairākos tipos:
* speciālā faziloģika;
* daudznozīmīgā faziloģika;
* fazinozīmīgā faziloģika.
Faziloģikas tipi ir atšķirami pēc pamatnostādnēm, kas nosaka operatorus tajās un darbības ar tiem.&lt;ref&gt;8. http://www.jak.lv/darbinieku%20web/Glaudina%20web/GlaudinaRoberta%20faili/FuzzyLogic_RG_pub/FL_Teor%20pam%20apskats.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220128055712/http://www.jak.lv/darbinieku%20web/Glaudina%20web/GlaudinaRoberta%20faili/FuzzyLogic_RG_pub/FL_Teor%20pam%20apskats.htm |date={{dat|2022|01|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dekompozīcijas metodes ==

Praktiskajā faziloģikas izmantošanā tiek plaši pielietotas dekompozīcijas metodes.
Risinot sistēmas vadības un lēmumu pieņemšanas uzdevumus- tos nosacīti var reducēt uz uzdevumu: veicot variantu salīdzināšanas, izvēlēties piemērotāko un labāko atrisinājumu, atrast labāko kombināciju.
Dekompozīcijas veikšanai var izmantot vairākas metodes. Pamatmetodes: paralēlā un pakāpeniskā.

''Paralēlo dekompozīcijas metodi'' izmanto, ja problēmu kopa sastāv no alternatīvu risinājumu apakškopām. Tad katru no variantiem var risināt atsevišķi un beigās tikai kvalitatīvi salīdzināt un izvēlēties pieņemamāko.

''Pakāpenisko dekompozīcijas metodi'' izmanto, ja kopējo problēmu var sadalīt apakš problēmās, kuras pašas veido vairākus hierarhiskus līmeņus. Izvēles procedūra šajā metodē saistās ar pakāpenisku katra līmeņa risinājumu izvēli. Katrā apakšlīmenī izveido efektīvāko risinājumu apakškopu, kurus analizē turpmākajā darbā.

== Faziloģikas pielietošana vadības sistēmu projektēšanā ==
Projektējot vadības sistēmas bieži vien rodas problēmas pielietot formālus algoritmus — klasiskās matemātikas izpratnē. Iemesls var būt:

1) statistikas datu nepietiekamais daudzums par sistēmu un tās darbu,

2) ļoti sarežģīts ir “matemātiskā aparāta” pielietojums,

3) atsevišķos sistēmas darbības posmos ir pietiekami vispārīgāki dati,

4) sistēmas vēlākā apkalpošanā iesaistīto cilvēku iespēja vadīt sistēmas darbi izmantojot sarunvalodas (lingvistiski izteiktus) jēdzienus.

'''fazifikācija''' — precīzas informācijas (kritisko vērtību, statistikas datu) pārveidošana par fizioloģijas kopu.
'''defazifikācija''' — fizioloģijas kopu elementu pārveidošana par precīzām vērtībām (formalizācija) izmantojot piederības funkciju.
Izmantojot faziloģiku ekspertiem nevajag aprakstīt visus iespējamos sistēmas (apakšsistēmas) darbības gadījumus, pietiek ar atsevišķi kritisko vērtību iekļaušanu algoritmā un atbilstošas funkcijas uzdošanu.

== Faziloģikas izmantošana aparatūrā un datorprogrammās ==

Jaunākie mūsdienu zinātnes un tehnikas sasniegumi ļauj izveidot jaudīgas un komplicētas vadības sistēmas, kurās apvienotas [[Mākslīgais neironu tīkls|neironu tīklu]], ģenētisko algoritmu un faziloģikas iespējas.
90. gadu beigās tika izveidotas programmu paketes, ar kurām varēja radīt un ekspluatēt fizioloģijas vadības sistēmas izmantojot datoru.

=== Programmprodukti, kuros izmanto faziloģiku ===
* '''Trincon''' — Fazioloģijas regulatora modeļa uzstādīšana;
* '''Manifold Database Commander''' — datu bāzes vadības sistēma;
* '''Manifold Business Tools''' — biznesa vadības programmpakete;
* '''MatLab''' — labi pazīstamā matemātikas uzdevumu risināšanas programma;
* '''W.A.R.P.''' — SDT — izmanto automašīnas kustības, svārsta, lifta un citu tehnisku un tehnoloģisku procesu vadībai;
* '''Enfant''' — ļauj veidot sarežģītas vadības tīkla konstrukcija s- semantiskos un neironu tīklus, daudzkaskāžu vadības kompleksus.
* '''iThink''' — viena no populārākajām programmām, kurā realizēta kognitīvā modelēšana, neironu tīkli un faziloģika;

== Faziloģikas saistība ar varbūtības teoriju ==
FL ir papildinājums, kas nodrošina nepārtrauktību, esošajās matemātiskās loģikas un kopu teorijās.
Lai gan FL un varbūtību teorijā līdzīga ir apskatāmo funkcionāļu vērtību kopa — {0,1}, atšķirība ir- varbūtību teorijai piemīt Būla algebras īpašības, bet FL ir atšķirības.
[[Varbūtību teorija|Varbūtību teorijā]] katrs konkrēts gadījums tiek apskatīts tikai divos variantos: ir/nav noticis, faziloģikā tas ir citādi.
Ir iespējama abu teoriju vienlaicīga izmantošana dažādu uzdevumu veikšanai. To mūsdienās izmanto speciālisti, kas strādā drošības nodrošināšanas jomās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]
[[Kategorija:Matemātiskā loģika]]</text>
      <sha1>ml3hpbhvln640mn68mr8l84slzk1scy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikeila Šifrina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246075</id>
    <revision>
      <id>4445908</id>
      <parentid>4440865</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:35:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15190" sha1="7n1sjlrh84n6htfngyvvqjz5el2fouu" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Mikeila Šifrina
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = ''Mikaela Shiffrin''
 |              attēls = Mikaela Shiffrin (Portrait).jpg
 |             att_izm = 220
 |            paraksts = Mikeila Šifrina 2016. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|13}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Kolorādo|Veila}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=170}}
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2011|3|11||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 110
 |       pk_pjedestāli = 168
 |           pk_tituli = 6 (2017, 2018, 2019, 2022, 2023, 2026)
 |         dist_tituli = 12
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 4 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 3 zelta, 1 sudraba
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 7 (2013—2025)
 |          pč_medaļas = 8 zelta, 4 sudraba, 3 bronzas
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = * ''[[Skieur d'or]]'' — 2017, 2019, 2023
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medal|Sport|Sieviešu [[kalnu slēpošana]]}}
{{Medal|Country|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}|{{osv|Kalnu slēpošana|2014|ziemas|title=slaloms}}}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2018|teksts=Phjončhana 2018}}|{{osv|Kalnu slēpošana|2018|ziemas|title=milzu slaloms}}}}
{{Medal|Gold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm|slaloms]]}}
{{Medal|Silver|{{oss|Z=2018|teksts=Phjončhana 2018}}|{{osv|Kalnu slēpošana|2018|ziemas|title=kombinācija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2013. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Šladminga 2013]]|slaloms}}
{{Medal|Gold|[[2015. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Bīverkrīka 2015]]|slaloms}}
{{Medal|Gold|[[2017. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Sanktmorica 2017]]|slaloms}}
{{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Ore 2019]]|slaloms}}
{{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Ore 2019]]|supergigants}}
{{Medal|Gold|[[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Kortīna 2021]]|kombinācija}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Meribela 2023]]|milzu slaloms}}
{{Medal|Gold|[[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Zālbaha 2025]]|komandu kombinācija}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Sanktmorica 2017]]|milzu slaloms}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Kortīna 2021]]|milzu slaloms}}
{{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Meribela 2023]]|slaloms}}
{{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Meribela 2023]]|supergigants}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Ore 2019]]|milzu slaloms}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Kortīna 2021]]|supergigants}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Kortīna 2021]]|slaloms}}
}}

'''Mikeila Paulīne Šifrina''' ({{val|en|Mikaela Pauline Shiffrin}}; dzimusi {{dat|1995|3|13}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]]. Viena no visu laiku titulētākajām sportistēm kalnu slēpošanas vēsturē. Viņa ir seškārtēja [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāja. Ar 110 uzvarām atsevišķos Pasaules kausa posmos M. Šifrina ir līdere gan starp sievietēm, gan visiem slēpotājiem. Trīskārtēja olimpiskā čempione un 8 zelta medaļu ieguvēja [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]].

== Karjera ==
{{oss|Z=2014|L=L}} M. Šifrina izcīnīja zeltu slalomā, kļūstot par visu laiku jaunāko olimpisko čempioni šajā disciplīnā.&lt;ref name=&quot;Youngest&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Gold&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Olympics&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Slalom&quot;/&gt; Tobrīd viņa bija 18 gadus un 345 dienas veca. Vēl šajās olimpiskajās spēlēs viņa izcīnīja 5. vietu milzu slalomā. {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]] izcīnīja zelta medaļu milzu slalomā un sudrabu kombinācijā.

[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmoreiz piedalījās 2013. gadā, izcīnot uzvaru slalomā. 2015. gada Pasaules čempionātā atkal uzvarēja slaloma disciplīnā. 2017. gada Pasaules čempionātā [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] ieguva divas medaļas — zeltu slalomā un sudrabu milzu slalomā. [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gadā]] [[Ore (Zviedrija)|Orē]] izcīnīja trīs medaļas, uzvarot slalomā un supergigantā un iegūstot bronzu milzu slalomā. Kopā ieguvusi 8 Pasaules čempionāta zelta medaļas.

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausā]] debitējusi 2011. gadā 15 gadu vecumā. 2013. gada Pasaules kausa sezonā M. Šifrina izcīnīja uzvaru slaloma ieskaitē, šīs sezonas lielajā kopvērtējumā ierindojusies 5. vietā. Arī nākamajās divās sezonās ieguva uzvaru Pasaules kausa slaloma ieskaitē. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Pasaules kausa jeb Lielā kristāla globusa ieguvēju kopvērtējumā. Šo panākumu atkārtoja arī 2018. un 2019. gadā. Kopumā uzvarējusi astoņas reizes atsevišķu disciplīnu sezonas kopvērtējumā, sešas no tām slaloma disciplīnā. 2022. gadā ceturto reizi kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju.

2023. gada 11. martā, tieši 12 gadus pēc debijas Pasaules kausā, M. Šifrina [[Ore (Zviedrija)|Orē]] izcīnīja savu 87. uzvaru kausa posmā, tādējādi kļūstot par līderi gan starp sievietēm (seko tautiete [[Lindsija Vona]] ar 82 uzvarām), gan visiem slēpotājiem ([[Ingemars Stēnmarks|Ingemars Stenmarks]] no [[Zviedrija]]s Pasaules kausa posmos ir uzvarējis 86 reizes).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2023/jan/24/mikaela-shiffrin-skiing-record-world-cup-lindsey-vonn|title=Mikaela Shiffrin makes history with record 83rd women’s World Cup win|work=The Guardian|access-date=2023-03-12|date=2023-01-24|last=Graham|first=Bryan Armen|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; M. Šifrina kļuva arī par uzvarētāju 2023. gada Pasaules kausa kopvērtējumā un ir vienīgā slēpotāja, kas to paveikusi piecas reizes (četras reizes kopvērtējuma kausu ir ieguvusi [[Austrija]]s kalnu slēpotāja [[Annemarija Mozere-Prēla]], kā arī L. Vona). Tajā pašā mēnesī viņa kļuva arī par visbiežāk uz pjedestāla stāvējušo slēpotāju, sasniedzot pirmo trijnieku 138. reizi (137 trijnieki ir L. Vonas karjeras rezultāts). {{dat|2025|2|23||bez}} ar panākumu slalomā [[Sestrjēra|Sestrjērā]] sasniedza 100 uzvaras Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/23022025-izcila_sifrina_simto_reizi_uzvar_pasaules|title=
Izcilā Šifrina simto reizi uzvar Pasaules kausa sacensībās|website=sportacentrs.com|access-date=2025-02-24|date=2025-02-23}}&lt;/ref&gt;

{{oss|Z=2026|L=L}} uzvarēja slalomā. Tas viņai bija otrais olimpiskais zelts šajā disciplīnā un trešais kopumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/mikaela-shiffrin-supreme-for-olympic-slalom-title|title=Mikaela Shiffrin supreme for Olympic slalom title|website=fis-ski.com|language=en|access-date=2026-02-18|date=2026-02-18}}&lt;/ref&gt; 2025.—2026. gada Pasaules kausa sezonā sesto reizi karjerā uzvarēja absolūtajā kopvērtējumā. Līdz ar to viņa atkārtoja [[Annemarija Mozere-Prella|Annemarijas Mozeres-Prellas]] rekordu Pasaules kausa titulu skaita ziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/shiffrin-crowned-overall-champion-as-scheib-delights-in-gs-globe-win|title=Stunning Shiffrin crowned Overall champion as Scheib delights in GS Globe|website=fis-ski.com|language=en|access-date=2026-03-25|date=2026-06-26}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu sacensības
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2014|Ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| 5.
| —
| —
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
| {{n/a}}
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 4.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
| —
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| {{DNF}}
| {{DNF}}
| 9.
| 18.
| {{DNF}}
| 4.
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| 11.
| —
| —
| {{n/a}}
| 4.
| {{n/a}}
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2013]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Šladminga]]
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| 6.
| —
| —
| —
| rowspan=6 {{n/a}}
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|ASV}} [[Bīverkrīka]]
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| 8.
| —
| —
| —
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
| —
| —
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Ore (Zviedrija)|Ore]]
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Kortīna d'Ampeco]]
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| —
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Kurševela]]/[[Meribela]]
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
| {{DSQ}}
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbaha]]
| 5.
| —
| —
| —
| {{n/a}}
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Youngest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://espn.go.com/olympics/winter/2014/alpine/story/_/id/10495079/2014-sochi-olympics-us-mikaela-shiffrin-18-youngest-win-slalom-gold |title=Mikaela Shiffrin wins gold in slalom |publisher=ESPN |agency=Associated Press |date=February 21, 2014 |accessdate=February 24, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gold&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.latimes.com/sports/olympics/la-sp-sochi-womens-slalom-20140222,2758761,4121854.column?page=1#axzz2uIKLnxaC |title=Sochi Olympics: Mikaela Shiffrin overcomes near crash to win gold |newspaper=Los Angeles Times |date=February 21, 2014 |last=Dufresne |first=Chris |accessdate=February 24, 2014 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Olympics&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cbsnews.com/news/winter-olympics-2104-us-teen-mikaela-shiffrin-wins-historic-slalom-gold/ |title=U.S. teen Mikaela Shiffrin wins historic Olympic slalom gold |publisher=CBS News |agency=CBS/Associated Press|date=February 21, 2014|accessdate=February 24, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Slalom&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news-multimedia/news/article=shiffrin-becomes-youngest-ever-olympic-slalom-champion.html|title=Shiffrin becomes youngest ever Olympic slalom champion|publisher=International Ski Federation (FIS)|date=21 February 2014|accessdate=24 February 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140304040147/http://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news-multimedia/news/article=shiffrin-becomes-youngest-ever-olympic-slalom-champion.html#|archivedate={{dat|2014|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — milzu slaloms sievietēm}}
{{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — slaloms sievietēm}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šifrina, Mikeila}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:ASV sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kalnu slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kalnu slēpošanā]]</text>
      <sha1>7n1sjlrh84n6htfngyvvqjz5el2fouu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules kauss kalnu slēpošanā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246546</id>
    <revision>
      <id>4445894</id>
      <parentid>4270215</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:37:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kopvērtējuma uzvarētāji */</comment>
      <origin>4445894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23551" sha1="3rgdphmgr86p3nf9n8k22bh9l8yxim7" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
| logo           = Joska bodenmais pokale referenzen fis ski weltcup pokal.jpg
| pikseļi        = 200px
| apraksts       = Lielais kristāla globuss
| sports         = [[kalnu slēpošana]]
| pirmā_sez      = {{dat|1967}}
| dibin          = 
}}
'''Pasaules kauss kalnu slēpošanā''' ir ikgadējas [[kalnu slēpošana]]s sacensības&lt;!-- , kas tiek rīkotas kopš 1966. gada --&gt;. Pirmās Pasaules kausa sacensības notika {{dat|1967|1|5||bez}} [[Bertesgādena|Bertesgādenā]], [[Vācija|Vācijā]], slaloma distancē, kurās uzvarēja austrietis [[Heinrihs Mesners]]. Pirmās (un otrās) sezonas kopvērtējumā uzvarēja francūzis [[Žans Klods Kilī]].

Sportisti Pasaules kausā sacenšas vairākās disciplīnās: slalomā, milzu slalomā, supergigantā, nobraucienā, kombinācijā (nobrauciens un slaloms). Sākotnēji sacensību apritē bija vienīgi slaloms, milzu slaloms un nobrauciens. Kombinācija tika ieviesta 1974.—1975. gada sezonā, savukārt supergigants — 1982.—1983. gada sezonā. Pašreizējā punktu sistēma tika ieviesta 1991.—1992. gada sezonā. Katrā sacīkstē punkti tiek piešķirti pirmajiem 30 sportistiem — 100 punkti uzvarētājam, 80 punkti 2. vietas ieguvējam, 60 punkti 3. vietas ieguvējam, tā līdz 1 punktam par 30. vietu. Sportists ar lielāko sakrāto punktu skaitu sezonas beigās iegūst Lielo kristāla globusu, katras atsevišķās disciplīnas kopvērtējuma uzvarētājs saņem Mazo kristāla globusu.

Pasaules kauss ir vienas no svarīgākajām sacensībām kalnu slēpošanā kopā ar [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātu]].

== Kopvērtējuma uzvarētāji ==
=== Vīrieši ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:910px;&quot; 
|- 
! style=&quot;width:10%; background:#efefef;&quot; | Sezona
! style=&quot;width:30%; background:gold&quot; |Uzvarētājs
! style=&quot;width:30%; background:silver&quot; |2. vieta
! style=&quot;width:30%; background:#CC9966&quot;|3. vieta
|-
| style=text-align:center | 1967.
| {{flagathlete|[[Žans Klods Kilī]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Heinrihs Mesners]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Gijs Perilā]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1968.
| {{flagathlete|[[Žans Klods Kilī]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Dumengs Džovanoli]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Herberts Hūbers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1968.—1969.
| {{flagathlete|[[Karls Šrancs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Žans Noels Ožērs]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Reinhards Tričers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1969.—1970.
| {{flagathlete|[[Karls Šrancs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Patriks Rasels]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
|-
| style=text-align:center | 1970.—1971.
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Anrī Divilārs]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Patriks Rasels]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1971.—1972.
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Anrī Divilārs]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Edmunds Brugmans]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1972.—1973.
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Dāvids Cvillings]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Rolands Kollombins]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1973.—1974.
| {{flagathlete|[[Pjēro Gross]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Hanzi Hinterzērs]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1974.—1975.
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Francs Klammers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1975.—1976.
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Pjēro Gross]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Gustavs Tēni]]|ITA}}
|-
| style=text-align:center | 1976.—1977.
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Klauss Heidegers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Francs Klammers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1977.—1978.
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Fils Māre]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Andreass Vencels]]|LIE}}
|-
| style=text-align:center | 1978.—1979.
| {{flagathlete|[[Pēters Lišers]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Leonhards Štoks]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Fils Māre]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 1979.—1980.
| {{flagathlete|[[Andreass Vencels]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Fils Māre]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 1980.—1981.
| {{flagathlete|[[Fils Māre]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Aleksandrs Žirovs]]|URS}}
|-
| style=text-align:center | 1981.—1982.
| {{flagathlete|[[Fils Māre]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Stīvs Māre]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 1982.—1983.
| {{flagathlete|[[Fils Māre]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Andreass Vencels]]|LIE}}
|-
| style=text-align:center | 1983.—1984.
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Ingemars Stēnmarks]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
|-
| style=text-align:center | 1984.—1985.
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Andreass Vencels]]|LIE}}
|-
| style=text-align:center | 1985.—1986.
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Markuss Vasmeiers]]|DEU}}
|-
| style=text-align:center | 1986.—1987.
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Markuss Vasmeiers]]|DEU}}
|-
| style=text-align:center | 1987.—1988.
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Alberto Tomba]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Hūberts Štrolcs]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1988.—1989.
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Alberto Tomba]]|ITA}}
|-
| style=text-align:center | 1989.—1990.
| {{flagathlete|[[Pirmins Curbrigens]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Ūle Kristians Furusets]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Ginters Maders]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1990.—1991.
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Alberto Tomba]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Rūdolfs Nīrlihs]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1991.—1992.
| {{flagathlete|[[Pauls Akola]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Alberto Tomba]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
|-
| style=text-align:center | 1992.—1993.
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Francs Heincers]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1993.—1994.
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Marks Žirardelli]]|LUX}}
| {{flagathlete|[[Alberto Tomba]]|ITA}}
|-
| style=text-align:center | 1994.—1995.
| {{flagathlete|[[Alberto Tomba]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Ginters Maders]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Jure Koširs]]|SVN}}
|-
| style=text-align:center | 1995.—1996.
| {{flagathlete|[[Lase Hjūss]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Ginters Maders]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Mihaels fon Grinigens]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1996.—1997.
| {{flagathlete|[[Liks Alfāns]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Jozefs Štrobls]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1997.—1998.
| {{flagathlete|[[Hermanis Maiers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Andreass Šiferers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Štefans Eberharters]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1998.—1999.
| {{flagathlete|[[Lase Hjūss]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Hermanis Maiers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1999.—2000.
| {{flagathlete|[[Hermanis Maiers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Jozefs Štrobls]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2000.—2001.
| {{flagathlete|[[Hermanis Maiers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Štefans Eberharters]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Lase Hjūss]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2001.—2002.
| {{flagathlete|[[Štefans Eberharters]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Didjē Kišs]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2002.—2003.
| {{flagathlete|[[Štefans Eberharters]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Bode Millers]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Andrē Omots]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2003.—2004.
| {{flagathlete|[[Hermanis Maiers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Štefans Eberharters]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2004.—2005.
| {{flagathlete|[[Bode Millers]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hermanis Maiers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2005.—2006.
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Bode Millers]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 2006.—2007.
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Didjē Kišs]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2007.—2008.
| {{flagathlete|[[Bode Millers]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Didjē Kišs]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2008.—2009.
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Didjē Kišs]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2009.—2010.
| {{flagathlete|[[Karlo Janka]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Benjamins Raihs]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Didjē Kišs]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2010.—2011.
| {{flagathlete|[[Ivica Kosteličs]]|HRV}}
| {{flagathlete|[[Didjē Kišs]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Karlo Janka]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2011.—2012.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Beats Feics]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2012.—2013.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Teds Ligetijs]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 2013.—2014.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Aleksiss Pentiro]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center |2014.—2015.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Jansru]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Aleksiss Pentiro]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 2015.—2016.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Aleksiss Pentiro]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 2016.—2017.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hjētils Jansru]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2017.—2018.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2018.—2019.
| {{flagathlete|[[Marsels Hiršers]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Aleksiss Pentiro]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2019.—2020.
| {{flagathlete|[[Aleksanders Omots Kilde]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Aleksiss Pentiro]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2020.—2021.
| {{flagathlete|[[Aleksiss Pentiro]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Marko Odermats]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Marko Švarcs]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2021.—2022.
| {{flagathlete|[[Marko Odermats]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Aleksanders Omots Kilde]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2022.—2023.
| {{flagathlete|[[Marko Odermats]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Aleksanders Omots Kilde]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
|-
| style=text-align:center | 2023.—2024.
| {{flagathlete|[[Marko Odermats]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Loiks Meijārs]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Manuels Fellers]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2024.—2025.
| {{flagathlete|[[Marko Odermats]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Henriks Kristofešens]]|NOR}}
| {{flagathlete|[[Loiks Meijārs]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2025.—2026.
| {{flagathlete|[[Marko Odermats]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Lukass Piņeiru-Brotens]]|BRA}}
| {{flagathlete|[[Atle Lī Makgrāts]]|NOR}}
|}

=== Sievietes ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:910px;&quot; 
|- 
! style=&quot;width:10%; background:#efefef;&quot; | Sezona
! style=&quot;width:30%; background:gold&quot; |Uzvarētāja
! style=&quot;width:30%; background:silver&quot; |2. vieta
! style=&quot;width:30%; background:#CC9966&quot;|3. vieta
|-
| style=text-align:center | 1967.
| {{flagathlete|[[Nensija Grīna]]|CAN}}
| {{flagathlete|[[Mariela Guašela]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Annī Famoza]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1968.
| {{flagathlete|[[Nensija Grīna]]|CAN}}
| {{flagathlete|[[Izabella Mira]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Floransa Stērere]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1968.—1969.
| {{flagathlete|[[Gertrūde Gabla]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Floransa Stērere]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Viltrūda Dreksele]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1969.—1970.
| {{flagathlete|[[Mišela Žako]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Fransuāza Maki]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Floransa Stērere]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1970.—1971.
| {{flagathlete|[[Annemarija Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Mišela Žako]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Izabella Mira]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1971.—1972.
| {{flagathlete|[[Annemarija Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Fransuāza Maki]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Brita Laforga]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1972.—1973.
| {{flagathlete|[[Annemarija Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Monika Kazerere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Patrīcija Emonē]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1973.—1974.
| {{flagathlete|[[Annemarija Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Monika Kazerere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
|-
| style=text-align:center | 1974.—1975.
| {{flagathlete|[[Annemarija Mozere-Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Rozi Mitermaiere]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 1975.—1976.
| {{flagathlete|[[Rozi Mitermaiere]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Liza Marī Morero]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Monika Kazerere]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1976.—1977.
| {{flagathlete|[[Liza Marī Morero]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Annemarija Mozere-Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Monika Kazerere]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1977.—1978.
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Annemarija Mozere-Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Liza Marī Morero]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1978.—1979.
| {{flagathlete|[[Annemarija Mozere-Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Irēne Eple]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 1979.—1980.
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Annemarija Mozere-Prella]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Marija Terēza Nadiga]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1980.—1981.
| {{flagathlete|[[Marija Terēza Nadiga]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Ērika Hesa]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
|-
| style=text-align:center | 1981.—1982.
| {{flagathlete|[[Ērika Hesa]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Irēne Eple]] |Vācija}}
| {{flagathlete|[[Kristīna Kūpere]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 1982.—1983.
| {{flagathlete|[[Tamāra Makinija]] |USA}}
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Ērika Hesa]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1983.—1984.
| {{flagathlete|[[Ērika Hesa]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Hanni Vencele]]|LIE}}
| {{flagathlete|[[Tamāra Makinija]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 1984.—1985.
| {{flagathlete|[[Mikela Fidžīni]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Brigita Ertli]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Marija Vallizere]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1985.—1986.
| {{flagathlete|[[Marija Vallizere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Ērika Hesa]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Vreni Šneidere]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1986.—1987.
| {{flagathlete|[[Marija Vallizere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Vreni Šneidere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Brigita Ertli]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1987.—1988.
| {{flagathlete|[[Mikela Fidžīni]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Brigita Ertli]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Anita Vahtere]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1988.—1989.
| {{flagathlete|[[Vreni Šneidere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Marija Vallizere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Mikela Fidžīni]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1989.—1990.
| {{flagathlete|[[Petra Kronbergere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Anita Vahtere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Mihaela Gerga]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 1990.—1991.
| {{flagathlete|[[Petra Kronbergere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Sabīne Gintere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Vreni Šneidere]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1991.—1992.
| {{flagathlete|[[Petra Kronbergere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Karola Merla]]|FRA}}
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 1992.—1993.
| {{flagathlete|[[Anita Vahtere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Karola Merla]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 1993.—1994.
| {{flagathlete|[[Vreni Šneidere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Pernilla Vīberga]] |SWE}}
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 1994.—1995.
| {{flagathlete|[[Vreni Šneidere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Heidi Cellere]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 1995.—1996.
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Martina Ertla]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Anita Vahtere]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1996.—1997.
| {{flagathlete|[[Pernilla Vīberga]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Hilde Gerga]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 1997.—1998.
| {{flagathlete|[[Katja Zeicingere]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Martina Ertla]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Hilde Gerga]]|Vācija}} 
|-
| style=text-align:center | 1998.—1999.
| {{flagathlete|[[Aleksandra Meisnicere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Hilde Gerga]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Renāte Gečla]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 1999.—2000.
| {{flagathlete|[[Renāte Gečla]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Mihaela Dorfmeistere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Režīna Kavaņo]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 2000.—2001.
| {{flagathlete|[[Janica Kosteliča]]|CRO}}
| {{flagathlete|[[Renāte Gečla]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Režīna Kavaņo]]|FRA}}
|-
| style=text-align:center | 2001.—2002.
| {{flagathlete|[[Mihaela Dorfmeistere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Renāte Gečla]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Sonja Nefa]]|SUI}} 
|-
| style=text-align:center | 2002.—2003.
| {{flagathlete|[[Janica Kosteliča]]|CRO}}
| {{flagathlete|[[Kārena Pucere]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Anja Pēšone]]|SWE}}
|-
| style=text-align:center | 2003.—2004.
| {{flagathlete|[[Anja Pēšone]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Renāte Gečla]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša|Marija Rīša]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 2004.—2005.
| {{flagathlete|[[Anja Pēšone]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Janica Kosteliča]]|CRO}}
| {{flagathlete|[[Renāte Gečla]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2005.—2006.
| {{flagathlete|[[Janica Kosteliča]]|CRO}}
| {{flagathlete|[[Anja Pēšone]]|SWE}}
| {{flagathlete|[[Mihaela Dorfmeistere]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2006.—2007.
| {{flagathlete|[[Nikola Hospa]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Marlīsa Šilda]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Džūlija Mankuso]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 2007.—2008.
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Nikola Hospa]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša|Marija Rīša]]|Vācija}} 
|-
| style=text-align:center | 2008.—2009.
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša|Marija Rīša]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Anja Pēšone]]|SWE}}
|-
| style=text-align:center | 2009.—2010.
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša|Marija Rīša]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Anja Pēšone]]|SWE}}
|-
| style=text-align:center | 2010.—2011.
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša|Marija Rīša]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Tina Maze]]|SLO}}
|-
| style=text-align:center | 2011.—2012.
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Tina Maze]]|SLO}}
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša]]|Vācija}} 
|-
| style=text-align:center | 2012.—2013.
| {{flagathlete|[[Tina Maze]]|SLO}}
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Anna Feita|Anna Fenningere]]|AUT}}
|-
| style=text-align:center | 2013.—2014.
| {{flagathlete|[[Anna Feita|Anna Fenningere]]|AUT}} 
| {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša]]|Vācija}}
| {{flagathlete|[[Lara Guta-Behrami|Lara Guta]]|SUI}} 
|-
| style=text-align:center | 2014.—2015.
| {{flagathlete|[[Anna Feita|Anna Fenningere]]|AUT}}
| {{flagathlete|[[Tina Maze]]|SLO}} 
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}} 
|-
| style=text-align:center | 2015.—2016.
| {{flagathlete|[[Lara Guta-Behrami|Lara Guta]]|SUI}} 
| {{flagathlete|[[Lindsija Vona]]|USA}} 
| {{flagathlete|[[Viktorija Rebensburga]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 2016.—2017.
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}} 
| {{flagathlete|[[Ilka Štuheca]]|SLO}}
| {{flagathlete|[[Sofija Godža]]|ITA}} 
|-
| style=text-align:center | 2017.—2018.
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Vendija Holdenere]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Viktorija Rebensburga]]|Vācija}}
|-
| style=text-align:center | 2018.—2019.
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Petra Vlhova]]|SVK}}
| {{flagathlete|[[Vendija Holdenere]]|SUI}} 
|-
| style=text-align:center | 2019.—2020.
| {{flagathlete|[[Federika Brinjone]]|ITA}} 
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Petra Vlhova]]|SVK}}
|-
| style=text-align:center | 2020.—2021.
| {{flagathlete|[[Petra Vlhova]]|SVK}} 
| {{flagathlete|[[Lara Guta-Behrami]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Mišela Gizina]]|SUI}}
|-
| style=text-align:center | 2021.—2022.
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}} 
| {{flagathlete|[[Petra Vlhova]]|SVK}}
| {{flagathlete|[[Federika Brinjone]]|ITA}}
|-
| style=text-align:center | 2022.—2023.
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Lara Guta-Behrami]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Petra Vlhova]]|SVK}}
|-
| style=text-align:center | 2023.—2024.
| {{flagathlete|[[Lara Guta-Behrami]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Federika Brinjone]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}}
|-
| style=text-align:center | 2024.—2025.
| {{flagathlete|[[Federika Brinjone]]|ITA}}
| {{flagathlete|[[Lara Guta-Behrami]]|SUI}}
| {{flagathlete|[[Sofija Godža]]|ITA}}
|-
| style=text-align:center | 2025.—2026.
| {{flagathlete|[[Mikeila Šifrina]]|USA}}
| {{flagathlete|[[Emma Aihere]]|GER}}
| {{flagathlete|[[Kamila Rasta]]|SUI}}
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140313112258/http://www.fis-ski.com/alpine-skiing/index.html FIS mājaslapa] {{en ikona}}

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{PK ziema}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasaules kauss kalnu slēpošanā| ]]</text>
      <sha1>3rgdphmgr86p3nf9n8k22bh9l8yxim7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Baltkrievijas robeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251658</id>
    <revision>
      <id>4445734</id>
      <parentid>4413943</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:51:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Militārais drons un kontrabanda */</comment>
      <origin>4445734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26000" sha1="71cnhgxfjee9lclk4ih6843vhdtq7zw" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]]
'''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].
Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}}
[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]].

1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)&lt;/ref&gt;

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]]
[[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]]
[[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]]

1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;
Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no &quot;Draudzības kurgāna&quot;. Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nr.
! Latvijas—Baltkrievijas robeža
! robežkontroles veids
! pašreizējais statuss
|-
|1.
|[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'')
|dzelzceļš
|darbojas
|-
|2.
|[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'')
|autoceļš
|darbojas
|-
|3.
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'')
|autoceļš
|slēgts
|-
|4.
|[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'')
|pāreja
| slēgts
|-
|5.
|[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'')
|pāreja (pārceltuve)
|slēgts
|-
|6.
|[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'')
|pāreja
|slēgts
|-
|7.
|[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'')
|pāreja
|slēgts
|}

== Robežas infrastruktūras izbūve ==
[[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]].
Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs&lt;/ref&gt; Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra &quot;Frontex&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt; 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu &quot;Brief&quot;, kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā &lt;/ref&gt;

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos &quot;''Hesco''&quot; bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 31. jūlijā &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
13. septembrī &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Migrantu krīze ==
[[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]]
{{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}}

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas.
Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā &quot;Daugavpils&quot;, pārējos izmitināšanas centrā &quot;[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]&quot;. No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]&lt;/ref&gt;
2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā&lt;/ref&gt; bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu] lsm.lv 2024. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;

Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu &quot;Pāternieki&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Militārais drons un kontrabanda ==
2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots &quot;[[Šahed]]&quot; tipa drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]
* [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.&gt;69.-79.lpp.]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas robežas]]</text>
      <sha1>71cnhgxfjee9lclk4ih6843vhdtq7zw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445736</id>
      <parentid>4445734</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Militārais drons un kontrabanda */</comment>
      <origin>4445736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25999" sha1="ojh2puhx4l467qvk9ynyw6ou7vjcj5f" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]]
'''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].
Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}}
[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]].

1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)&lt;/ref&gt;

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]]
[[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]]
[[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]]

1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;
Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no &quot;Draudzības kurgāna&quot;. Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nr.
! Latvijas—Baltkrievijas robeža
! robežkontroles veids
! pašreizējais statuss
|-
|1.
|[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'')
|dzelzceļš
|darbojas
|-
|2.
|[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'')
|autoceļš
|darbojas
|-
|3.
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'')
|autoceļš
|slēgts
|-
|4.
|[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'')
|pāreja
| slēgts
|-
|5.
|[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'')
|pāreja (pārceltuve)
|slēgts
|-
|6.
|[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'')
|pāreja
|slēgts
|-
|7.
|[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'')
|pāreja
|slēgts
|}

== Robežas infrastruktūras izbūve ==
[[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]].
Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs&lt;/ref&gt; Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra &quot;Frontex&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt; 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu &quot;Brief&quot;, kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā &lt;/ref&gt;

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos &quot;''Hesco''&quot; bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 31. jūlijā &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
13. septembrī &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Migrantu krīze ==
[[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]]
{{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}}

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas.
Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā &quot;Daugavpils&quot;, pārējos izmitināšanas centrā &quot;[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]&quot;. No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]&lt;/ref&gt;
2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā&lt;/ref&gt; bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu] lsm.lv 2024. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;

Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu &quot;Pāternieki&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Militārie droni un kontrabanda ==
2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots &quot;[[Šahed]]&quot; tipa drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]
* [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.&gt;69.-79.lpp.]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas robežas]]</text>
      <sha1>ojh2puhx4l467qvk9ynyw6ou7vjcj5f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445743</id>
      <parentid>4445736</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:00:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mūsdienu robeža */</comment>
      <origin>4445743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26024" sha1="9pyzy2l3sqkr3kchyz5j2s72ia438nl" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]]
'''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].
Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}}
[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]].

1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)&lt;/ref&gt;

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]]
[[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]]
[[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]]

1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;
Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot;. Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nr.
! Latvijas—Baltkrievijas robeža
! robežkontroles veids
! pašreizējais statuss
|-
|1.
|[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'')
|dzelzceļš
|darbojas
|-
|2.
|[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'')
|autoceļš
|darbojas
|-
|3.
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'')
|autoceļš
|slēgts
|-
|4.
|[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'')
|pāreja
| slēgts
|-
|5.
|[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'')
|pāreja (pārceltuve)
|slēgts
|-
|6.
|[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'')
|pāreja
|slēgts
|-
|7.
|[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'')
|pāreja
|slēgts
|}

== Robežas infrastruktūras izbūve ==
[[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]].
Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs&lt;/ref&gt; Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra &quot;Frontex&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt; 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu &quot;Brief&quot;, kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā &lt;/ref&gt;

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos &quot;''Hesco''&quot; bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 31. jūlijā &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
13. septembrī &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Migrantu krīze ==
[[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]]
{{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}}

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas.
Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā &quot;Daugavpils&quot;, pārējos izmitināšanas centrā &quot;[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]&quot;. No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]&lt;/ref&gt;
2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā&lt;/ref&gt; bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu] lsm.lv 2024. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;

Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu &quot;Pāternieki&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Militārie droni un kontrabanda ==
2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots &quot;[[Šahed]]&quot; tipa drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]
* [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.&gt;69.-79.lpp.]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas robežas]]</text>
      <sha1>9pyzy2l3sqkr3kchyz5j2s72ia438nl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445745</id>
      <parentid>4445743</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:05:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mūsdienu robeža */</comment>
      <origin>4445745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26213" sha1="b5xr5i4rw4qoueei32fx4q3cfdpn7g0" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]]
'''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].
Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}}
[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]].

1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)&lt;/ref&gt;

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot; (2009).]]
[[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]]
[[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]]
[[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]]

1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;
Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot;. Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nr.
! Latvijas—Baltkrievijas robeža
! robežkontroles veids
! pašreizējais statuss
|-
|1.
|[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'')
|dzelzceļš
|darbojas
|-
|2.
|[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'')
|autoceļš
|darbojas
|-
|3.
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'')
|autoceļš
|slēgts
|-
|4.
|[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'')
|pāreja
| slēgts
|-
|5.
|[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'')
|pāreja (pārceltuve)
|slēgts
|-
|6.
|[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'')
|pāreja
|slēgts
|-
|7.
|[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'')
|pāreja
|slēgts
|}

== Robežas infrastruktūras izbūve ==
[[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]].
Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs&lt;/ref&gt; Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra &quot;Frontex&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt; 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu &quot;Brief&quot;, kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā &lt;/ref&gt;

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos &quot;''Hesco''&quot; bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 31. jūlijā &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
13. septembrī &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Migrantu krīze ==
[[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]]
{{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}}

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas.
Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā &quot;Daugavpils&quot;, pārējos izmitināšanas centrā &quot;[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]&quot;. No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]&lt;/ref&gt;
2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā&lt;/ref&gt; bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu] lsm.lv 2024. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;

Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu &quot;Pāternieki&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Militārie droni un kontrabanda ==
2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots &quot;[[Šahed]]&quot; tipa drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]
* [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.&gt;69.-79.lpp.]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas robežas]]</text>
      <sha1>b5xr5i4rw4qoueei32fx4q3cfdpn7g0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445746</id>
      <parentid>4445745</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:06:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mūsdienu robeža */</comment>
      <origin>4445746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26213" sha1="c3rc431m6cjf41an5quctt26ktj8qgg" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]]
'''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].
Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}}
[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]].

1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)&lt;/ref&gt;

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot; (2019).]]
[[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]]
[[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]]
[[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]]

1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;
Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot;. Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nr.
! Latvijas—Baltkrievijas robeža
! robežkontroles veids
! pašreizējais statuss
|-
|1.
|[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'')
|dzelzceļš
|darbojas
|-
|2.
|[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'')
|autoceļš
|darbojas
|-
|3.
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'')
|autoceļš
|slēgts
|-
|4.
|[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'')
|pāreja
| slēgts
|-
|5.
|[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'')
|pāreja (pārceltuve)
|slēgts
|-
|6.
|[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'')
|pāreja
|slēgts
|-
|7.
|[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'')
|pāreja
|slēgts
|}

== Robežas infrastruktūras izbūve ==
[[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]].
Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs&lt;/ref&gt; Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra &quot;Frontex&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt; 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu &quot;Brief&quot;, kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā &lt;/ref&gt;

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos &quot;''Hesco''&quot; bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 31. jūlijā &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
13. septembrī &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Migrantu krīze ==
[[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]]
{{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}}

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas.
Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā &quot;Daugavpils&quot;, pārējos izmitināšanas centrā &quot;[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]&quot;. No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]&lt;/ref&gt;
2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā&lt;/ref&gt; bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu] lsm.lv 2024. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;

Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu &quot;Pāternieki&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Militārie droni un kontrabanda ==
2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots &quot;[[Šahed]]&quot; tipa drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]
* [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.&gt;69.-79.lpp.]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas robežas]]</text>
      <sha1>c3rc431m6cjf41an5quctt26ktj8qgg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Krievijas robeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251678</id>
    <revision>
      <id>4445670</id>
      <parentid>4444231</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:29:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skandāli un tiesāšanās */ pap</comment>
      <origin>4445670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26079" sha1="b6i379uk8df9z1ita87joknuyvop9zg" xml:space="preserve">[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]]
[[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]]
[[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]]

'''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}&lt;/ref&gt; gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai.

== Vēsture ==

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu.

[[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu.
Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem.

1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.&lt;ref&gt;LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.&lt;/ref&gt; 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus).
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas)
Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju
Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas
&lt;/gallery&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]]
[[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] 
[[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]]
1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;

1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”]  &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 27.04.2004., Nr. 65&lt;/ref&gt; 
2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [[&quot;Draudzības kurgāns&quot;|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe.

== Robežšķērsošanas punkti ==
Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:&lt;ref name=EUOJ&gt;[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&amp;toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union&lt;/ref&gt;

* dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s;
* &quot;Grebņeva-Ubiļinka&quot;: autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s;
* dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s;
* &quot;Terehova-Burački&quot;: autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]].

Slēgtie robežšķērsošanas punkti:
* &quot;Aizgārša&quot;: autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā);
* &quot;Bērziņi&quot;: autoceļš [[V403]] pie &quot;Robežniekiem&quot;, [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts);
* &quot;Pededze&quot;: autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī);
* &quot;Vientuļi&quot;: autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv  2023. ɡada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;

[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.&lt;ref name=EUOJ/&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus &quot;Terehova&quot; un &quot;Grebņeva&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Žoga un nocietinājumu būve ==
[[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]]
Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts &quot;Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu&quot; paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

2022. gada 30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 27. jūlijā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi &quot;''Citrus Solutions''&quot; (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un &quot;''Hagberg Construction''&quot; (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;
Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja &quot;Nordes Būve&quot; un &quot;[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī&lt;/ref&gt;

2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

12. jūnijā VAS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA &quot;Citrus Solutions&quot;, SIA &quot;HAGBERG Construction&quot; [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA &quot;Nordes būve&quot; un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos.  Darbus plānoja sākt arī VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot;, pilnsabiedrība &quot;P un P Būvniecības grupa&quot; un SIA &quot;Baltic Construction Company&quot;. Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona &quot;pūķa zobi&quot; un tērauda &quot;eži&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;
23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS &quot;Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs&quot; uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada sākumā Valsts AS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī SIA &quot;Citrus Solutions&quot; noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS &quot;Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs&quot; (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;

=== Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) ===
2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus.  Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi &quot;Meža Mackeviči&quot; attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona &quot;Lāčusils&quot; infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

== Skandāli un tiesāšanās ==
2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 
2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka:

 &quot;Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: 
* divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos  devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji,
* trīs fiziskas personas no uzņēmuma &quot;STG Grupa&quot; un &quot;DATI Group&quot; apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, 
* SIA &quot;R1 Security&quot; un firmas &quot;Consumo&quot; pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, 
* bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi,
* par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas,
* sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma &quot;VTV14&quot; valdes locekli, kā arī divus būvfirmas &quot;Igate&quot; pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu.
* aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu &quot;DN Sistēmas&quot; un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

== Drona ielidošana ==
Naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-lsm-no-latgales-drons-kraslavas-novada-nokritis-netalu-no-divam-majam.a640360/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi LSM no Latgales: drons Krāslavas novadā nokritis netālu no divām mājām] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Masļenku robežincidents]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]</text>
      <sha1>b6i379uk8df9z1ita87joknuyvop9zg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445671</id>
      <parentid>4445670</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Drona ielidošana */ pap</comment>
      <origin>4445671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26088" sha1="rze45jo0r4qtvvd34k4s89jscut0w3d" xml:space="preserve">[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]]
[[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]]
[[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]]

'''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}&lt;/ref&gt; gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai.

== Vēsture ==

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu.

[[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu.
Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem.

1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.&lt;ref&gt;LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.&lt;/ref&gt; 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus).
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas)
Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju
Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas
&lt;/gallery&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]]
[[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] 
[[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]]
1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;

1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”]  &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 27.04.2004., Nr. 65&lt;/ref&gt; 
2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [[&quot;Draudzības kurgāns&quot;|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe.

== Robežšķērsošanas punkti ==
Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:&lt;ref name=EUOJ&gt;[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&amp;toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union&lt;/ref&gt;

* dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s;
* &quot;Grebņeva-Ubiļinka&quot;: autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s;
* dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s;
* &quot;Terehova-Burački&quot;: autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]].

Slēgtie robežšķērsošanas punkti:
* &quot;Aizgārša&quot;: autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā);
* &quot;Bērziņi&quot;: autoceļš [[V403]] pie &quot;Robežniekiem&quot;, [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts);
* &quot;Pededze&quot;: autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī);
* &quot;Vientuļi&quot;: autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv  2023. ɡada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;

[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.&lt;ref name=EUOJ/&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus &quot;Terehova&quot; un &quot;Grebņeva&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Žoga un nocietinājumu būve ==
[[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]]
Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts &quot;Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu&quot; paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

2022. gada 30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 27. jūlijā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi &quot;''Citrus Solutions''&quot; (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un &quot;''Hagberg Construction''&quot; (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;
Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja &quot;Nordes Būve&quot; un &quot;[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī&lt;/ref&gt;

2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

12. jūnijā VAS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA &quot;Citrus Solutions&quot;, SIA &quot;HAGBERG Construction&quot; [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA &quot;Nordes būve&quot; un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos.  Darbus plānoja sākt arī VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot;, pilnsabiedrība &quot;P un P Būvniecības grupa&quot; un SIA &quot;Baltic Construction Company&quot;. Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona &quot;pūķa zobi&quot; un tērauda &quot;eži&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;
23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS &quot;Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs&quot; uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada sākumā Valsts AS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī SIA &quot;Citrus Solutions&quot; noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS &quot;Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs&quot; (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;

=== Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) ===
2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus.  Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi &quot;Meža Mackeviči&quot; attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona &quot;Lāčusils&quot; infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

== Skandāli un tiesāšanās ==
2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 
2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka:

 &quot;Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: 
* divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos  devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji,
* trīs fiziskas personas no uzņēmuma &quot;STG Grupa&quot; un &quot;DATI Group&quot; apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, 
* SIA &quot;R1 Security&quot; un firmas &quot;Consumo&quot; pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, 
* bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi,
* par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas,
* sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma &quot;VTV14&quot; valdes locekli, kā arī divus būvfirmas &quot;Igate&quot; pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu.
* aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu &quot;DN Sistēmas&quot; un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

== Drona ielidošana ==
Naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-lsm-no-latgales-drons-kraslavas-novada-nokritis-netalu-no-divam-majam.a640360/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi LSM no Latgales: drons Krāslavas novadā nokritis netālu no divām mājām] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Masļenku robežincidents]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]</text>
      <sha1>rze45jo0r4qtvvd34k4s89jscut0w3d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445732</id>
      <parentid>4445671</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:44:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Drona ielidošana */</comment>
      <origin>4445732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26253" sha1="9cdlyxj8b6pppruqi84m3xkuu3hpm1t" xml:space="preserve">[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]]
[[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]]
[[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]]

'''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}&lt;/ref&gt; gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai.

== Vēsture ==

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu.

[[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu.
Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem.

1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.&lt;ref&gt;LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.&lt;/ref&gt; 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus).
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas)
Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju
Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas
&lt;/gallery&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]]
[[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] 
[[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]]
1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;

1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”]  &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 27.04.2004., Nr. 65&lt;/ref&gt; 
2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [[&quot;Draudzības kurgāns&quot;|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe.

== Robežšķērsošanas punkti ==
Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:&lt;ref name=EUOJ&gt;[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&amp;toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union&lt;/ref&gt;

* dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s;
* &quot;Grebņeva-Ubiļinka&quot;: autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s;
* dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s;
* &quot;Terehova-Burački&quot;: autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]].

Slēgtie robežšķērsošanas punkti:
* &quot;Aizgārša&quot;: autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā);
* &quot;Bērziņi&quot;: autoceļš [[V403]] pie &quot;Robežniekiem&quot;, [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts);
* &quot;Pededze&quot;: autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī);
* &quot;Vientuļi&quot;: autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv  2023. ɡada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;

[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.&lt;ref name=EUOJ/&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus &quot;Terehova&quot; un &quot;Grebņeva&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Žoga un nocietinājumu būve ==
[[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]]
Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts &quot;Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu&quot; paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

2022. gada 30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 27. jūlijā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi &quot;''Citrus Solutions''&quot; (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un &quot;''Hagberg Construction''&quot; (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;
Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja &quot;Nordes Būve&quot; un &quot;[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī&lt;/ref&gt;

2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

12. jūnijā VAS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA &quot;Citrus Solutions&quot;, SIA &quot;HAGBERG Construction&quot; [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA &quot;Nordes būve&quot; un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos.  Darbus plānoja sākt arī VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot;, pilnsabiedrība &quot;P un P Būvniecības grupa&quot; un SIA &quot;Baltic Construction Company&quot;. Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona &quot;pūķa zobi&quot; un tērauda &quot;eži&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;
23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS &quot;Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs&quot; uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada sākumā Valsts AS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī SIA &quot;Citrus Solutions&quot; noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS &quot;Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs&quot; (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;

=== Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) ===
2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus.  Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi &quot;Meža Mackeviči&quot; attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona &quot;Lāčusils&quot; infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

== Skandāli un tiesāšanās ==
2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 
2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka:

 &quot;Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: 
* divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos  devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji,
* trīs fiziskas personas no uzņēmuma &quot;STG Grupa&quot; un &quot;DATI Group&quot; apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, 
* SIA &quot;R1 Security&quot; un firmas &quot;Consumo&quot; pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, 
* bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi,
* par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas,
* sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma &quot;VTV14&quot; valdes locekli, kā arī divus būvfirmas &quot;Igate&quot; pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu.
* aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu &quot;DN Sistēmas&quot; un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

== Drona ielidošana ==
Naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Masļenku robežincidents]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]</text>
      <sha1>9cdlyxj8b6pppruqi84m3xkuu3hpm1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. Bauskas Aizsargu pulks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262691</id>
    <revision>
      <id>4445967</id>
      <parentid>4423987</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:20:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukurs</username>
        <id>12542</id>
      </contributor>
      <comment>stils, saite</comment>
      <origin>4445967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3348" sha1="n1ip7wgxxlf1199vkkmhecne0ox4sh3" xml:space="preserve">[[Attēls:Bauskas aizsargu pulka karogs labā puse 1924.jpg|thumbnail|right|Pulka karoga labā puse]]
[[Attēls:Bauskas aizsargu pulka karogs kreisā puse 1924.jpg|thumbnail|right|Pulka karoga kreisā puse]]
'''13. Bauskas Aizsargu pulks''' izveidots 1922. gada 18. decembrī, apvienojot [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] militārās vienības.

Pirmās aizsargu vienības [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķī]] līdz 1919. gada oktobra sākumam izveidojās [[Bauska|Bauskā]], [[Bārbele|Bārbelē]], [[Misa|Misā]], [[Jaunsaule|Jaunsaulē]], [[Rundāle|Rundālē]] un [[Ceraukste|Ceraukstē]]. Katrā pagastā bija viena nodaļa, bet [[Iecavas pagasts|Iecavas]] un [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagastā]] — divas, pa vienai katrā upes krastā. Kā pēdējā izveidojās aizsargu nodaļa [[Svitene|Svitenē]]. Sākotnēji dienests aizsargos bija obligāts visiem zemkopjiem un pilsētniekiem, bet kopš 1921. gada 18. augusta Aizsargi kļuva par brīvprātīgu organizāciju. 1923. gada 21. martā nodibinājās 1. bataljons, kurā ietilpa trīs rotas un eskadrons. 1923. gada 26. izveidoja 2. bataljonu, kurā ietilpa trīs rotas no tolaik Bauskas apriņķim pievienotajām Jēkabpils apriņķa pagastu aizsargu nodaļām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1935n027{{!}}article:DIVL32{{!}}page:2{{!}}issueType:P |title=Par tēvu zemi dārgo |access-date={{dat|2014|10|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1935n027{{!}}article:DIVL32{{!}}page:2{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Pulks aktīvi piedalījās 1934. gada 15. maija [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsumā]], [[Bauska]]s aizsargi atkārtoti devās patrulēt uz Rīgu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valsts prezidents [[Jānis Čakste]] Bauskā 1924.jpg|Valsts Prezidents Čakste pulka karoga pasniegšanas svētkos, 1924. gads
Attēls:Bauskas aizsargu parāde 1925.jpg|Bauskas aizsargu parāde Bauskas rātslaukumā, 1925. gads
Attēls:Bauskas aizsargu pulka labākie šāvēji, 1925.jpg|Pulka labākie šāvēji ar balvām, 1925. gads
Attēls:13. Bauskas aizsargu pulka komandējošais sastāvs 1927.jpg|Pulka komandējošais sastāvs, 1927. gads
Attēls:Bauskas aizsargi Rīgā 1934.jpg|Bauskas aizsargi 15. maija apvērsuma dienās patrulēja Rīgā
Attēls:Bauskas aizsargu pulka futbola komanda, 1937.jpg|Pulka futbola komanda ar iegūto Sabiedrisko lietu ministra balvu, 1937. gads
&lt;/gallery&gt;

== Komandieri ==
Par pirmo pulka komandieri tika iecelts Bauskas apriņķa priekšnieks Kārlis Berķis, kas komandēja pulku līdz 1923. gada 16. aprīlim. Līdz 1932. gada 4. augustam pulka komandieris bija K. Grebers. No 1932. gada 7. septembra līdz 1934. gada 11. maijam - P. Pommers, kurš vēlāk kļuva par Rīgas prefekta vecāko palīgu.

1924. gada 13. jūlijā valsts prezidents [[Jānis Čakste]] pulkam pasniedza karogu un pēc karogu pasniegšanas secības Aizsargu pulkiem, Bauskas pulks kļuva par 13. 1925. gada 1. oktobrī Bauskā izveidots arī pirmais aizsardžu pulciņš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Bauska]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Aizsargi]]</text>
      <sha1>n1ip7wgxxlf1199vkkmhecne0ox4sh3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280132</id>
    <revision>
      <id>4445882</id>
      <parentid>4445316</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T00:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* V */</comment>
      <origin>4445882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64128" sha1="6cc3170fqol87fq7opyfqll50r21z9i" xml:space="preserve">Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== A ==
{{div col|2}}
* [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists;
* [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks;
* [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise;
* [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs;
* [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe;
* [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise;
* [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors;
* [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja;
* [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis;
* [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks;
* [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks;
* [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs;
* [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas &quot;[[VEF]]&quot; direktors no 1958. līdz 1962. gadam;
* [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise;
* [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts;
* [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors;
* [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks;
* [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; 
* [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise;
* [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise;
* [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise;
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs;
* [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks;
* [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists;
* [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists;
* [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise;
* [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis;
* [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs;
* [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks;
* [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns;
* [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris;
* [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks;
* [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis;
* [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks;
* [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists;
* [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks;
* [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents;
* [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe;
* [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs;
* [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece;
* [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs;
* [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks;
* [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks;
* [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore;
* [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks;
* [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris;
* [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja;
* [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis;
* [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris;
* [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise;
{{div col end}}

== Ā ==
{{div col|2}}
* [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise;
* [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants;
* [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks;
* [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors;
* [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris;
* [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis;
* [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs;
* [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris;
* [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks;
{{div col end}}

== B ==
{{div col|2}}
* [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis;
* [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs;
* [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs;
* [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste;
* [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis;
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis;
* [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors;
* [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise;
* [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs;
* [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis;
* [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise;
* [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks;
* [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts;
* [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists;
* [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors;
* [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja;
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe;
* [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks;
* [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors;
* [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris;
* [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors;
* [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe;
* [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists;
* [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs;
* [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks;
* [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants;
* [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis;
* [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs;
* [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists;
* [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris;
* [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks;
* [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs;
* [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks;
* [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise;
* [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe;
* [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs;
* [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs;
* [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs;
* [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks;
* [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe;
* [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks;
* [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs;
* [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors;
* [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise;
* [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks;
* [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs;
* [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts;
* [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts;
* [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs;
* [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece;
* [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe;
* [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks;
* [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists;
* [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis;
* [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs;
* [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents;
* [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks;
* [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris;
* [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe;
* [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks;
* [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists;
* [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs;
* [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise;
* [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja;
* [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs;
* [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists;
* [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris;
* [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts;
* [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece;
* [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe;
* [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis;
* [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks;
* [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators;
* [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs;
* [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece;
* [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja;
* [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs;
* [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore;
* [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris;
* [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs;
* [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis;
* [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs;
* [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs;
* [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece;
* [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe;
* [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis;
* [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks;
* [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists;
* [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise;
* [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris;
* [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors;
* [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks;
* [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists;
* [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis;
{{div col end}}

== C ==
{{div col|2}}
* [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs;
* [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja;
* [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja;
* [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise;
* [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja;
* [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents;
* [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris;
* [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris;
* [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe;
* [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors;
* [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja;
* [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs;
* [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne;
* [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja;
* [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars;
{{div col end}}

== Č ==
{{div col|2}}
* [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis;
* [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists;
* [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents;
* [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks;
* [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris;
* [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors;
* [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts;
{{div col end}}

== D ==
{{div col|2}}
* [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece;
* [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs;
* [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs;
* [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis;
* [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs;
* [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe;
* [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors;
* [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists;
* [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks;
* [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja;
* [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis;
* [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente;
* [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis;
* [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis;
* [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs;
* [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks;
* [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors;
* [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs;
* [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks;
* [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts;
* [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors;
* [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise;
* [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis;
* [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece;
* [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists;
* [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists;
{{div col end}}

== E ==
{{div col|2}}
* [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks;
* [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs;
* [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis;
* [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs;
* [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe;
* [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs;
* [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks;
* [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis;
* [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise;
* [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks;
* [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis;
{{div col end}}

== Ē ==
{{div col|2}}
* [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris;
* [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise;
{{div col end}}

== F ==
{{div col|2}}
* [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts;
* [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs;
* [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise;
* [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors;
* [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe;
* [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks;
* [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants;
* [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis;
* [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs;
* [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks;
* [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs;
* [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks;
* [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors;
* [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise;
* [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece;
* [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis;
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks;
* [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise;
* [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks;
* [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists;
* [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs;
* [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs;
* [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists;
{{div col end}}

== G ==
{{div col|2}}
* [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors;
* [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis;
* [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris;
* [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis;
* [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps;
* [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs;
* [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis;
* [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis;
* [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks;
* [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe;
* [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste;
* [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors;
* [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors;
* [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris;
* [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris;
* [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris;
* [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs;
* [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents;
* [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks;
* [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors;
* [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs;
* [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs;
* [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste;
* [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists;
* [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs;
* [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs;
* [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste;
* [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe;
* [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks;
* [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis;
* [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise;
* [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise;
* [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece;
* [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis;
* [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps;
* [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja;
* [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists;
* [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns;
* [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise;
* [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja;
* [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs;
* [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs;
* [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks;
* [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris;
* [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe;
* [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja;
* [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks;
* [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks;
* [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs;
{{div col end}}

== Ģ ==
{{div col|2}}
* [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis;
{{div col end}}

== H ==
{{div col|2}}
* [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece;
* [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris;
* [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis;
* [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore;
* [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris;
* [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece;
* [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts;
* [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps;
{{div col end}}

== I ==
{{div col|2}}
* [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja;
* [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors;
* [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe;
* [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise;
* [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists;
* [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps;
* [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors;
* [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists;
* [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis;
{{div col end}}

== J ==
{{div col|2}}
* [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris;
* [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors;
* Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors;
* [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs;
* [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs;
* [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs;
* [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris;
* [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise;
* [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors;
* [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja;
* [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs;
* [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs;
* [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis;
* [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists;
* [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs;
* [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste;
* [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs;
* [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris;
{{div col end}}

== K ==
{{div col|2}}
* [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece;
* [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste;
* [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris;
* [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks;
* [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors;
* [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste;
* [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts;
* [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks;
* [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis;
* [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists;
* [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists;
* [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks;
* [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris;
* [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors;
* [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents;
* [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs;
* [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs;
* [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis;
* [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors;
* [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs;
* [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris;
* [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists;
* [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs;
* [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks;
* [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece;
* [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs;
* [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris;
* [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks;
* [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists;
* [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts;
* [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore;
* [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors;
* [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs;
* [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis;
* [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare;
* [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks;
* [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe;
* [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks;
* [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors;
* [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs;
* [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis;
* [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors;
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris;
* [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise;
* [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis;
* [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators;
* [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis;
* [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists;
* [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe;
* [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors;
* [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja;
* [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs;
* [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja;
* [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece;
* [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis;
* [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente;
* [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste;
* [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents;
* [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents;
* [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents;
* [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs;
* [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors;
* [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists;
* [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs;
* [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs;
* [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs;
* [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors;
* [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists;
* [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts;
* [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris;
* [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors;
* [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe;
* [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris;
* [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise;
* [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents;
* [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris;
* [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors;
* [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris;
* [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja;
* [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs;
* [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis;
* [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators;
* [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks;
* [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks;
* [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise;
* [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts;
* [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists;
* [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis;
* [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs;
* [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks;
* [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists;
* [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors;
* [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis;
* [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis;
* [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris;
* [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks;
* [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs;
* [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise;
* [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs;
* [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents;
* [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris;
* [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents;
{{div col end}}

== Ķ ==
{{div col|2}}
* [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis;
* [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors;
* [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis;
* [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis;
{{div col end}}

== L ==
{{div col|2}}
* [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise;
* [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs;
* [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis;
* [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece;
* [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs;
* [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs;
* [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators;
* [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja;
* [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise;
* [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe;
* [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks;
* [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs;
* [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators;
* [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja;
* [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs;
* [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis;
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks;
* [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors;
* [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors;
* [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise;
* [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris;
* [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs;
* [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis;
* [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors;
* [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs;
* [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise;
* [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris;
* [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks;
* [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece;
* [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe;
* [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs;
* [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris;
* [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors;
* [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs;
* [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents;
* [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs;
* [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs;
* [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors;
* [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā;
* [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris;
* [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise;
* [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris;
* [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks;
* [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists;
* [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks;
* [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris;
* [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja;
* [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis;
* [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs;
* [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks;
* [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis;
* [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis;
* [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis;
{{div col end}}

== M ==
{{div col|2}}
* [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors;
* [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis;
* [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs;
* [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise;
* [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris;
* [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors;
* [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja;
* [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja;
* [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks;
* [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece;
* [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris;
* [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore;
* [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators;
* [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists;
* [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis;
* [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks;
* [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs;
* [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise;
* [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis;
* [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris;
* [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists;
* [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece;
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents;
* [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis;
* [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis;
* [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris;
* [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise;
* [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs;
* [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks;
* [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece;
* [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs;
* [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents;
* [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents;
* [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks;
* [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors;
* [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs;
* [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists;
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors;
* [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis;
* [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris;
* [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks;
* [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs;
* [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators;
* [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs;
* [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs;
* [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs;
* [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore;
* [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks;
* [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs;
* [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs;
* [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja;
* [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks;
* [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe;
* [[Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs;
* [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants;
* [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis;
* [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks;
* [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe;
* [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris;
{{div col end}}

== N ==
{{div col|2}}
* [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists;
* [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors;
* [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs;
* [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore;
* [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis;
* [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore;
* [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts;
* [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs;
* [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents;
* [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs;
{{div col end}}

== O ==
{{div col|2}}
* [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists;
* [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris;
* [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs;
* [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris;
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs;
* [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks;
* [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise;
* [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte;
* [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs;
* [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis;
* [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks;
* [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors;
* [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents;
* [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs;
* [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors;
* [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs;
* [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs;
* [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs;
{{div col end}}

== P ==
{{div col|2}}
* [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks;
* [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris;
* [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs;
* [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks;
* [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks;
* [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja;
* [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe;
* [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis;
* [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks;
* [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs;
* [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks;
* [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece;
* [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis;
* [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs;
* [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece;
* [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs;
* [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks;
* [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja;
* [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis;
* [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs;
* [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts;
* [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere;
* [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks;
* [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss;
* [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs;
* [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks;
* [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece;
* [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs;
* [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists;
* [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris;
* [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs;
* [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs;
* [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis;
* [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs;
* [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts;
* [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis;
* [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors;
* [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors;
* [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks;
* [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece;
* [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece;
* [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis;
* [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs;
* [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja;
* [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris;
* [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste;
* [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs;
* [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks;
* [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks;
* [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste;
* [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis;
* [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs;
* [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks;
* [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs;
* [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors;
* [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece;
* [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris;
{{div col end}}

== R ==
{{div col|2}}
* [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise;
* [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece;
* [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs;
* [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise;
* [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists;
* [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents;
* [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents;
* [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs;
* [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs;
* [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis;
* [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece;
* [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors;
* [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise;
* [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis;
* [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs;
* [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists;
* [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs;
* [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore;
* [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors;
* [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs;
* [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis;
* [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris;
* [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe;
* [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise;
* [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja;
* [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise;
* [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks;
* [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece;
* [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs;
* [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis;
* [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs;
* [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs;
* [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists;
* [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs;
* [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece;
* [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts;
* [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise;
* [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe;
* [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis;
* [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors;
* [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors;
* [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs;
* [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors;
* [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja;
* [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris;
* [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks;
* [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste;
* [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise;
* [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs;
{{div col end}}

== S ==
{{div col|2}}
* [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris;
* [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece;
* [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja;
* [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors;
* [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs;
* [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists;
* [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks;
* [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe;
* [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists;
* [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks;
* [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists;
* [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris;
* [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris;
* [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators;
* [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise;
* [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste;
* [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis;
* [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks;
* [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks;
* [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris;
* [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks;
* [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris;
* [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe;
* [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris;
* [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts;
* [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja;
* [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise;
* [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris;
* [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise;
* [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis;
* [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs;
* [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis;
* [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece;
* [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis;
* [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris;
* [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors;
* [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists;
* [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris;
* [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs;
* [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis;
* [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis;
* [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks;
* [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs;
* [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks;
* [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece;
* [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte;
* [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece;
* [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe;
* [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe;
* [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks;
* [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore;
* [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece;
* [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks;
* [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks;
* [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs;
* [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators;
* [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja;
* [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors;
* [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks;
* [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors;
* [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris;
* [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece;
* [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents;
* [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis;
* [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants;
* [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis;
* [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece;
* [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs;
* [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs;
* [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs;
* [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs;
* [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; 
* [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis;
* [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs;
* [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere;
* [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise;
* [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece;
* [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks;
* [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks;
* [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece;
* [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs;
* [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece;
* [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors;
* [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors;
* [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks;
* [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis;
* [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs;
* [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks;
* [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja;
* [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs;
* [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis;
* [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris;
* [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks;
* [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists;
* [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks;
* [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise;
* [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris;
* [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors;
* [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece;
* [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs;
* [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis;
{{div col end}}

== Š ==
{{div col|2}}
* [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis;
* [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks;
* [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis;
* [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists;
* [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks;
* [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis;
* [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs;
* [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste;
* [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise;
* [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris;
* [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris;
* [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors;
* [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore;
* [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis;
* [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts;
* [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise;
* [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise;
* [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise;
* [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste;
* [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists;
* [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja;
* [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs;
* [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis;
* [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks;
* [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts;
* [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis;
* [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors;
* [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs;
* [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators;
* [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece;
* [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris;
* [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks;
{{div col end}}

== T ==
{{div col|2}}
* [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare;
* [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris;
* [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs;
* [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks;
* [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs;
* [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts;
* [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists;
* [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents;
* [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps;
{{div col end}}

== U ==
{{div col|2}}
* [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks;
* [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs;
* [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks;
* [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks;
* [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis;
* [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks;
* [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs;
* [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs;
{{div col end}}

== Ū ==
{{div col|2}}
* [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis;
* [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe;
{{div col end}}

== V ==
{{div col|2}}
* [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs;
* [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs;
* [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists;
* [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs;
* [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris;
* [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks;
* [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis;
* [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents;
* [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece;
* [[Fridrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis;
* [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis;
* [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs;
* [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe;
* [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris;
* [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore;
* [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise;
* [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists;
* [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors;
* [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise;
* [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs;
* [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks;
* [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs;
* [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars;
* [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis;
* [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris;
* [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise;
* [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore;
* [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris;
* [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore;
* [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja;
* [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors;
* [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors;
* [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks;
* [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks;
* [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists;
* [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs;
* [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs;
* [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs;
* [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs;
* [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists;
* [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece;
* [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe;
* [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists;
* [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists;
* [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs;
* [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece;
* [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs;
* [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists;
* [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs;
* [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks;
* [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks;
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece;
* [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks;
* [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis;
{{div col end}}

== Z ==
{{div col|2}}
* [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs;
* [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece;
* [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris;
* [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja;
* [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris;
* [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors;
* [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs;
* [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists;
* [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs;
* [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs;
* [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks;
* [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis;
* [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks;
* [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks;
* [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis
* [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks;
* [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe;
* [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe;
* [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks;
* [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis;
* [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece;
* [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks;
* [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks;
* [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists;
* [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs;
* [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja;
* [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks;
* [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe;
* [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris;
* [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs;
* [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors;
* [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste
* [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators;
* [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise;
* [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris;
* [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs;
* [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja;
* [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks;
{{div col end}}

== Ž ==
{{div col|2}}
* [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris;
* [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors;
* [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis
{{div col end}}

[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>6cc3170fqol87fq7opyfqll50r21z9i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4445884</id>
      <parentid>4445481</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T02:10:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4445884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="263499" sha1="47wmp7edboi3tqs9b4ac7x3jtj9n7kc" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks?
* ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi?
* ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas?
|2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... par filmu &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā &quot;amerikāņus&quot; vai &quot;jauktas eiropiešu izcelsmes&quot;?
* ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
|2025-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē?
* ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem?
* ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s?
|2025-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta?
* ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]?
* ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus?
|2025-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)&lt;/small&gt;}} ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem?
* ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas?
* ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]?
|2025-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] sastāvā?
* ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde &quot;Latgola.lv&quot;, kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām &quot;Ontans i Anne&quot;, bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa &quot;Latgola.lv 2&quot;?
* ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''&quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot;''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām?
|2025-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Konsepsjons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])?
* ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār?
* ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā?
|2025-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā?
* ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''&quot;[[El Mariači]]&quot;''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''&quot;[[Desperado]]&quot;''' un &quot;[[Reiz Meksikā]]&quot;; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru?
* ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
|2025-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] dibinātājiem un īpašniekiem?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %?
|2025-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju?
* ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]?
|2025-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1?
* ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem?
* ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]?
|2025-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]?
* ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]?
* ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām?
|2025-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Etiopija]]s ziemeļos esošā '''[[Aksuma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā?
* ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs?
* ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu &quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;?
|2025-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu?
* ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja?
* ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)?
|2025-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]?
* ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]?
* ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru?
|2025-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu?
* ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem?
* ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu?
|2025-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos?
* ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] &quot;Saplēstās mežģīnes&quot; tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, &quot;gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus&quot;?
* ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni?
|2025-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu?
* ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]?
|2025-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]?
* ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu?
* ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s?
|2025-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')&lt;/small&gt;}}, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda?
* ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības?
* ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās?
|2025-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās?
* ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem?
|2025-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]}}
* ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs &quot;Zelta ēzelis&quot; (&quot;Metamorfoze&quot;) tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē?
* ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]?
|2025-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild &amp; Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Bohēmijas gandrene]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nodalāmi divi izplatības reģioni: [[Skandināvija]]s—[[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Centrāleiropa|centrālās]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropas]]; tā visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā?
* ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''?
* ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā?
|2025-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē?
* ... '''[[Kagajana (upe)|Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes?
* ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā?
|2025-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Balanoglossus sp.'')&lt;/small&gt;}} rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos?
* ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s?
* ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)?
|2025-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]?
* ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados?
* ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)?
|2025-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]?
* ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības?
* ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]?
|2025-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''&quot;[[Nāve paradīzē]]&quot;''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā?
|2025-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[estragons|estragonam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu?
* ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim?
* ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam?
|2025-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvijas PSR]] laikā draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji?
* ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]?
|2025-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]?
* ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā?
* ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu?
|2025-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]}}
* ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)&lt;/small&gt;}} spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti?
* ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i?
* ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām?
|2025-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]?
* ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu?
* ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti?
|2025-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pavlovas kūka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
* ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''&quot;[[Sakāve]]&quot;''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas?
* ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai?
|2025-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē?
* ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos?
* ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu?
|2025-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dženovas Republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību?
* ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa?
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru?
|2025-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē?
* ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]?
* ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus?
|2025-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]?
* ... kopš seriāla '''&quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma?
|2025-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ipsviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss?
* ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s?
* ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār?
|2025-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strelīciju ģints]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Strelitzia juncea'')&lt;/small&gt;}} ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i?
* ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta?
* ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā?
|2025-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]}}
* ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''&quot;[[Potsdamas milži]]&quot;'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)&lt;/small&gt;}}?
* ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku?
* ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm?
|2025-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs?
* ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti?
* ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli?
|2025-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem?
* ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra?
* ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]?
|2025-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri?
* ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s?
* ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot; un seriāls &quot;[[Pēctecība]]&quot;, kam sekoja &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot; ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]?
|2025-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]?
|2025-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē?
* ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā?
* ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]?
|2025-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Filips Arābs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]?
* ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]?
|2025-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]}}
* ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' [[Mindanao]] salā ir [[Filipīnas|Filipīnu]] augstākā virsotne{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām?
* ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam?
|2025-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes?
* ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s?
* ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū?
|2025-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]}}
* ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts &quot;visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs&quot;)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās?
* ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]?
|2025-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu&quot;?
* ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]?
* ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa?
|2025-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]?
* ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē?
|2025-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem&quot;?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī?
* ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]?
|2025-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī?
* ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā?
|2025-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} labi peld un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim?
* ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]], un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em?
|2025-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]?
* ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus?
|2025-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C?
* ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''&quot;[[Niagāra (filma)|Niagāra]]&quot;''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām &quot;[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]&quot; un &quot;Kā apprecēt miljonāru&quot;, bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu?
|2025-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]?
* ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu?
|2025-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Montekarlo kazino]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās?
* ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku?
* ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Iepazīstieties, spartieši]]&quot;''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās?
|2025-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās&quot;; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu?
* ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam?
* ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā?
* ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas?
* ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers?
|2025-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āgras forts]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence?
* ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji?
* ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina?
|2025-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls?
* ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā?
* ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet?
|2025-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots?
* ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]?
* ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei?
|2025-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā?
* ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]?
* ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] [[Gruzija]]s zemēs, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu?
|2025-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]?
* ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''&quot;[[elles kuģi]]s&quot;''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām?
|2025-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]?
* ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti?
* ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]?
|2025-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s?
* ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu?
|2025-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzas '''[[lauru dzimta]]s''' augu [[suga]]s ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])&lt;/small&gt;}}?
* ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''&quot;[[Tulks (filma)|Tulks]]&quot;''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
|2025-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]?
* ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri?
* ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un [[kurmandži]] dialekti)?
|2025-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ajutaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]?
* ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti?
* ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē?
|2025-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]?
* ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]?
* ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]?
|2025-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem?
* ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]?
* ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī?
|2025-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)?
* ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība?
* ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana?
|2025-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]?
* ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] šajā laikā turnīrs tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas?
|2025-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Sālahs el Arūri]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]?
* ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma &quot;[[Rīgas Praids]] 2005&quot; ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]?
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]?
|2025-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama?
* ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]?
|2025-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē?
* ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos?
* ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]?
|2025-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[apdziras|apdzirām]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]?
* ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas?
|2025-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem&quot;?
* ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests?
|2025-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]?
* ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā?
* ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]?
|2025-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]?
* ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas?
* ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva?
|2025-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tridentes koncils]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti?
* ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem?
|2025-09-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem dižozoliem [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads?
* ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks?
* ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis?
|2025-09-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]?
* ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]?
* ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam?
* ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]?
* ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā &quot;[[Vilcienvakte]]&quot;?
|2025-09-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]?
* ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]?
* ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta?
|2025-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī?
* ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]?
* ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu?
|2025-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''&quot;[[Nabaga radības]]&quot;''' guva lielu kritiķu atzinību, un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]?
* ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]?
|2025-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]}}
* ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas?
* ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]?
* ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni?
|2025-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta?
* ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni?
* ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]?
|2025-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DP &quot;Daugavas Vārti&quot;.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Daugavas vārti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja?
* ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos?
* ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''?
|2025-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''&quot;[[20 dienas Mariupolē]]&quot;''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot; un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā &quot;Labākā dokumentālā filma&quot;?
* ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]?
|2025-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jukatanas Republika]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, kas no [[Meksika]]s atdalījās pēc [[federālisms|federālisma]] atcelšanas, pastāvēja no [[1841. gads|1841.]] līdz [[1848. gads|1848. gadam]]?
* ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi?
* ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas?
|2025-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]?
* ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas?
* ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus?
|2025-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pakta parakstīšana)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''&quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu?
* ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs?
|2025-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā?
* ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās?
* ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs?
|2025-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā '''[[unce]]''' ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]?
* ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]?
|2025-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes?
* ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību?
* ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav?
|2025-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1920. gados)&lt;/small&gt;}} bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis &quot;Uz Tukumu pēc smukuma!&quot; kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s?
* ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi?
* ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]?
|2025-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā?
* ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos?
* ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību?
|2025-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fuli|fulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]?
* ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros?
* ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;, rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]?
|2025-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties?
* ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''?
* ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''?
|2025-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''&quot;[[apaļgalvji]]em&quot;''' un '''&quot;[[kavalieri]]em&quot;'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā &quot;apaļgalvis&quot; Džona Petija gleznā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns?
* ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā?
|2025-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva?
* ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''&quot;[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]&quot;''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus?
|2025-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā?
* ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā?
* ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s?
|2025-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas?
* ... [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijā&quot;]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā?
* ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])?
|2025-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zirgu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s?
* ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', ir teicis: &quot;Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko&quot;?
|2025-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Paolo Nikolato]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases?
* ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu?
* ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma?
|2025-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i?
* ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki?
|2025-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]?
* ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu?
* ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]?
|2025-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai?
* ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''?
|2025-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā?
* ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]?
* ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts?
|2025-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]}}
* ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]?
* ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]?
* ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]?
|2025-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu?
* ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena?
|2025-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs?
* ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]?
* ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus?
|2025-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harrison H. Schmitt at the LM with the US flag, AS17-134-20382.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]?
* ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu?
|2025-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī?
* ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers?
|2025-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česteras katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili?
* ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]?
|2025-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]}}
* ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos?
* ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''?
* ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece?
|2025-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās?
* ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]?
* ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem?
|2025-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]?
* ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā?
* ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā?
|2025-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni?
* ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]?
* ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]?
|2025-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zilene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga?
* ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]?
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]?
|2025-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] notikusī '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena?
* ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim?
* ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]?
|2025-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā?
* ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]?
* ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams?
|2025-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā &quot;[[Smalkais stils]]&quot;, iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]?
* ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi?
* ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri?
|2025-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]?
* ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka?
* ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''?
|2025-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[austrumu galega]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī?
* ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas?
|2025-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs?
* ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī?
* ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki?
|2025-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]?
* ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]?
* ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita?
|2025-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana?
* ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem?
* ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā?
|2025-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās?
* ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās?
|2025-11-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Magnolia coco'')&lt;/small&gt;}} [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes?
* ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā?
* ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]?
|2025-11-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Kārlo Juho Stolbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku &quot;ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam&quot; [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]?
* ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000?
|2025-11-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]}}
* ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence?
* ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)?
* ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē?
|2025-11-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas?
* ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas?
|2025-11-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[samali|samalus]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])&lt;/small&gt;}}, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par &quot;jūras [[čigāni]]em&quot; — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem?
* ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]?
* ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku?
|2025-11-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem?
* ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru?
* ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]?
|2025-11-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku &quot;Sabah&quot; un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos?
* ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē?
|2025-11-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;}}?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
|2025-11-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?
|2025-11-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
|2025-11-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
|2025-11-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas karā]] pēc [[1880. gads|1880. gada]] '''[[Marengo kauja]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]?
|2025-11-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieder rekords ar 143 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
|2025-11-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
|2025-11-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza [[Bahamas|Bahamu]] pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
|2025-11-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]], un kvadrigas tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;}}?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
|2025-11-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
|2025-12-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Casu martzu]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
|2025-12-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tā ir atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
|2025-12-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]}}
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
|2025-12-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
|2025-12-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
|2025-12-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] Pīlesmiesta koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas [[Nīgrande|Nīgrandē]] ir saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
|2025-12-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
|2025-12-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
|2025-12-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
|2025-12-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
|2025-12-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
|2025-12-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
|2025-12-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]}}
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' ir pārgājuši uz apkārtējo tautu valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;}}), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad [[teroristi]] no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsdienu [[Krievija]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
|2025-12-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
|2025-12-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
|2025-12-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fļaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?
|2025-12-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
|2025-12-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
|2025-12-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[šaverma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
|2025-12-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]}}
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?
|2025-12-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet [[Tobāgo]] mūsdienās tās ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
|2025-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]}}
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt;}} tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šo laiku vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
|2025-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
|2025-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
|2025-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
|2025-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
|2025-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja sudraba medaļu [[Augstlēkšana|augstlēkšanā]], piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
|2025-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
|2025-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
|2025-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
|2025-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|200px]]}}
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt;}} darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?
|2026-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
|2026-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
|2026-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
|2026-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
|2026-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
|2026-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
|2026-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
|2026-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt;}} ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
|2026-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
|2026-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
|2026-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
|2026-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
|2026-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?
|2026-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
|2026-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
|2026-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
|2026-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt;}} atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
|2026-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}}
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;}}); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
|2026-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
|2026-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
|2026-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|150px]]}}
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
|2026-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši izplatījusies daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em, un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
|2026-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
|2026-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
|2026-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt;}} var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
|2026-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] jeb gudrības zobs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
|2026-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Džons Netlss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
|2026-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
|2026-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
|2026-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
|2026-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
|2026-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
|2026-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi, un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
|2026-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;}}?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
|2026-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;}}?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
|2026-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
|2026-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt;}} — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
|2026-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|200px]]}}
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
|2026-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
|2026-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
|2026-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
|2026-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
|2026-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
|2026-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
|2026-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|200px]]}}
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
|2026-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
|2026-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
|2026-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
|2026-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
|2026-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
|2026-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
|2026-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
|2026-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
|2026-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}} tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
|2026-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Greiems Hills]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, abi ''[[An-2]]R'' piloti gāja bojā?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
|2026-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lamine Yamal in 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
|2026-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
|2026-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|150px]]}}
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
|2026-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}} atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
|2026-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
|2026-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
|2026-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|150px]]}}
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?
|2026-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
|2026-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums, kas sākās pirms aptuveni {{sk|115000}} gadiem un noslēdzās pirms {{sk|12600}} gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
|2026-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
|2026-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
|2026-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;}}?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
|2026-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
|2026-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;}}, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
|2026-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
|2026-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|200px]]}}
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
|2026-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ikšķile]]s tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu no [[Rīgas ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?
|2026-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt;}} ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
|2026-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
|2026-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
|2026-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt;}} ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
|2026-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|200px]]}}
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
|2026-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;}}?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
|2026-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erm, Johannes 11373.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
|2026-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|200px]]}}
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
|2026-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
|2026-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
|2026-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
|2026-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
|2026-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
|2026-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Loustofta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt;}} ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>47wmp7edboi3tqs9b4ac7x3jtj9n7kc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavs Ķempelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297356</id>
    <revision>
      <id>4445878</id>
      <parentid>4156320</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T22:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Sīkumi</comment>
      <origin>4445878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4013" sha1="taadf48iqf4ghuglkb0bhinlft51rgu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Gustavs Ķempelis
| attēls = Gustavs Ķempelis.png
| att_izmērs = 160px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 7
| dz_vieta = [[Raudonpamūšes muiža]], [[Kauņas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LTU}})
| m_gads = 1940
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 24
| m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Gustavs Ķempelis''' (1874—1940) bija [[latvieši|latviešu]] jurists un sabiedriskais darbinieks. [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas]] vicepriekšsēdētājs. Latvijas pretalkohola kustības veidotājs, vairāku [[Atturība|atturības]] biedrību dibinātājs un vadītājs.&lt;ref&gt;{{LKV|X.|19435—19436}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gada 7. maijā [[Raudonpamūšes muiža]]s uzrauga ģimenē Lietuvā. Pēc tēva nāves 1882. gadā pārcēlās uz Rīgu, mācījās [[Aleksandra ģimnāzija|Aleksandra ģimnāzijā]]. Studēja tieslietas [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] (1896—1900), pēc tam advokāts Rīgā. 1901. gada vasarā atturības [[Auseklis (biedrība)|biedrības „Auseklis”]] valdes sekretārs, 1907. gadā nodibināja [[Vidzeme]]s pret[[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] biedrību. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā darbojās [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]] (1915—1917), bija priekšsēdētāja biedrs. Pēc [[Februāra revolūcija]]s bija [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partijas]] līdzdibinātājs 1917. gada 7. aprīlī. 1917. gada 22. decembrī Ķempeli ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}&lt;/ref&gt; 1921. gada 25. maijā piedalījās [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Bezpartejisko pilsoņu grupas]] dibināšanā.&lt;ref&gt;[http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160123225045/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ |date={{dat|2016|01|23||bez}} }} Edmunds Griģis&lt;/ref&gt;

Līdztekus bija arī laikraksta „[[Jaunā Balss]]” redaktors (1923—1928), bankas direktors un Latvijas Atturības biedrības priekšsēdētājs. A/S „Izdevējs” Valdes un p/s „Latvis” Padomes dalībnieks. Latviešu senatnes biedrības biedrs, [[Latviešu veco strēlnieku biedrība|Latviešu veco strēlnieku biedrības]] biedrs. [[Latvijas Centrālā pretalkohola biedrība|Latvijas Centrālās pretalkohola biedrības]] priekšnieks.

Miris 1940. gada 24. maijā Rīgā, apbedīts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Gustavs-Kempelis-07.05.1874 |title=nekropole.info |access-date=24.10.2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314040445/https://nekropole.info/lv/Gustavs-Kempelis-07.05.1874 |archivedate=14.03.2016 }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] III šķira (1927)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ķempelis, Gustavs}}
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1940. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Republikāņu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>taadf48iqf4ghuglkb0bhinlft51rgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis</title>
    <ns>4</ns>
    <id>300196</id>
    <revision>
      <id>4445766</id>
      <parentid>4445461</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:02:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>/* Unused interface messages */</comment>
      <origin>4445766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94595" sha1="quzlr09io3ha3mj9bqrkzgjus4wgkc4" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)</text>
      <sha1>quzlr09io3ha3mj9bqrkzgjus4wgkc4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Lepnums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303477</id>
    <revision>
      <id>4445920</id>
      <parentid>4365168</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:54:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18801-87</username>
        <id>143261</id>
      </contributor>
      <comment>Jey</comment>
      <origin>4445920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47025" sha1="b20ijsqhoiewdly85981rdfl9vjqg87" xml:space="preserve">'''Latvijas lepnums''' ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem. Apbalvojumu ieviesa [[Diena (laikraksts)|laikraksts &quot;Diena&quot;]] un [[TV3 Latvija|telekompānija TV3]] 2004. gadā.&lt;ref name=&quot;leta-2004-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Diena un TV3 godinās «ikdienas varoņus»|url=http://www.leta.lv/news/latvia/2389E764-A23E-46BF-B6F8-04466AC6BDE6|publisher=Diena|date={{dat|2004|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iniciators bija Kaspars Ozoliņš.&lt;ref name=&quot;leta-2004-2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=26. decembrī TV3 demonstrēs Latvijas lepnums balvu pasniegšanas ceremoniju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/05B4BAD9-4A72-11D9-B337-0010B5A3D79F|publisher=Preses relīze, LETA|date={{dat|2004|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; &quot;Latvijas Lepnuma&quot; simbols un balva — stilizēta Zelta ābele.&lt;ref name=&quot;2004-akna&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Aknas donors Māris Gackis atzīts par „Latvijas lepnumu 2004”|url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2004/12/29/22324|publisher=Latgales laiks|date={{dat|2004|12|29||bez}}|access-date={{dat|2016|01|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081016000004/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2004/12/29/22324|archivedate={{dat|2008|10|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot; /&gt;

Apbalvojuma pieteikumus vispirms izskata žurnālisti&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot;&gt;&quot;Latvijas lepnums.&quot; Laikraksts ''Laiks'', no. 4 (2005): 14.&lt;/ref&gt; (netiek ņemtas vērā vēsturiskās personības un pieteikumi bez stāstījuma par cilvēka labajiem darbiem).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnumam pieteiktie (2004)|url=http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnumam-pieteiktie-12260070|publisher=Diena.lv|date={{dat|2004|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atlasītā informācija tiek nodota prominentu personu žūrijai, kas turpina izvērtēšanu un izvēlas apbalvojuma laureātus desmit kategorijās.&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot; /&gt;

== Vēsture ==
2004. gada 16. augustā [[Diena (laikraksts)|laikraksta &quot;Diena&quot;]] direktors Aleksandrs Tralmaks un telekompānijas TV3 direktors Kaspars Ozoliņš parakstīja nodomu protokolu par kopīga projekta un televīzijas raidījuma ''Latvijas lepnums'' veidošanu.&lt;ref name=&quot;leta-2004-1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=TV3 sadarbībā ar laikrakstu &quot;Diena&quot; veidos raidījumu &quot;Latvijas lepnums&quot;|url=http://www.leta.lv/news/latvia/12821D0E-FE21-415D-B7D6-6E81758CFDC8/|publisher=Dace Rudzīte, LETA|date={{dat|2004|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā apbalvojumam tika pieteikti 426 kandidāti.&lt;ref name=&quot;leta-2004-2&quot; /&gt; Tautas balsojumā tika noteikts apbalvojuma saņēmējs nominācijā &quot;Kaimiņš&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Demonstrēs «Latvijas lepnums» balvu pasniegšanas ceremoniju|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/demonstres-latvijas-lepnums-balvu-pasniegsanas-ceremoniju/296325|publisher=Apollo|date={{dat|2004|12|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Noslēguma ceremonija notika Rīgas Latviešu biedrības namā, 2004. gada decembrī &lt;!-- konkrēts datums nav norādīts, jo dažādos avotos mainās dati par dienu — vai nu 22. dec. vai 26. --&gt;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Televīzijas izlase|url=http://www.diena.lv/arhivs/televizijas-izlase-12261504|publisher=Diena.lv|date={{dat|2004|12|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Balva — bronzā veidota, stilizēta Zelta ābele.&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot; /&gt;

Projektu ikgadēji atbalsta Latvijas reģionu laikraksti.

2006. gadā apbalvojumam tika pieteikti vairāk kā 900 kandidāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Jolantai Rābantei balva Zelta ābele|url=http://news.lv/Auseklis/2006/12/30/jolantai-rabantei-balva-zelta-abele|publisher=Gunita Ozoliņa, Auseklis|date={{dat|2006|12|30||bez}}|access-date={{dat|2016|01|06||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123161928/https://news.lv/Auseklis/2006/12/30/jolantai-rabantei-balva-zelta-abele}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā sadarbībā ar [[Latvijas Pasts|Latvijas Pastu]] tika uzsākta &quot;Latvijas Lepnuma&quot; pastmarku izdošana.&lt;ref name=&quot;pastmarka-2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Prezentēs sociālo tīklu balsojumā uzvarējušo &quot;Latvijas lepnuma&quot; pastmarku &quot;Dziedošie koki&quot;|url=http://www.leta.lv/news/latvia/42C87DFE-5093-4351-ABDA-5D74A14E4CDC|publisher=LETA|date={{dat|2014|1|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā pirmo reizi informatīvo atbalstu sniedza latviešu laikraksts Īrijā ''Sveiks!''&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;

2011. gadā akciju &quot;Latvijas Lepnums&quot; pirmo reizi informatīvi atbalstīja laikraksts ''[[Čas]]'', kas iznāca [[Krievu valoda|krievu valodā]].&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;

2013. gadā (pirms &quot;Latvijas lepnums 2013&quot; sākuma) apbalvojumam saņemti vairāk nekā 7000 pieteikumu. Akcija tika organizēta kopā ar [[Draugiem.lv]]. Godināšanas ceremonija notika 26. decembrī. Pēc pasākuma tika izdots akcijai veltīts žurnāls &quot;Latvijas lepnums 2013&quot; (laikraksta &quot;Diena&quot; speciālizlaidums 27. decembrī).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sākas laikraksta Diena un telekompānijas TV3 rīkotā akcija Latvijas lepnums 2013|url=http://staburags.diena.lv/latvija-un-pasaule/sakas-laikraksta-diena-un-telekompanijas-tv3-rikota-akcija-latvijas-lepnums-2013-84120|publisher=Diena.lv|date={{dat|2013|8|28||bez}}|access-date={{dat|2016|01|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075151/http://staburags.diena.lv/latvija-un-pasaule/sakas-laikraksta-diena-un-telekompanijas-tv3-rikota-akcija-latvijas-lepnums-2013-84120|archivedate={{dat|2016|03|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā pastmarku dizaina konkursā par &quot;Latvijas lepnuma&quot; tēmu sociālo tīklu balsojumā tika izvēlēta Solvitas Kukles dizaina pastmarka &quot;Dziedošie koki&quot; (izdota 300 000 eksemplāros). Konkursam tika iesniegtas 234 pastmarku skices, no kurām žūrija fināla balsojumam izvēlējās 30. Par visām pastmarkām kopā tika balsots 6385 reizes.&lt;ref name=&quot;pastmarka-2014&quot; /&gt;

2015. gadā &quot;Latvijas lepnums 2015&quot; godināšanas ceremoniju TV3 kanālā vēroja aptuveni 227,4 tūkstoši skatītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Decembra skatītāko TV programmu TOP 20 un Jaungada uzrunas|url=http://www.leta.lv/press_releases/B6DDD3F1-EA8F-4FE4-BF38-B753B46DFC2B|publisher=LETA|date={{dat|2016|1|8||bez}}|access-date={{dat|2016|01|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305021616/http://www.leta.lv/press_releases/B6DDD3F1-EA8F-4FE4-BF38-B753B46DFC2B|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc pasākuma tika izdots akcijai veltīts žurnāls &quot;Latvijas lepnums 2015&quot; (laikraksta &quot;Diena&quot; speciālizlaidums 30. decembrī).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FOTO: Godināti Latvijas lepnums 2015 ieguvēji|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/foto-godinati-latvijas-lepnums-2015-ieguveji-14124045|publisher=Diena.lv|date={{dat|2015|12|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā &quot;Latvijas Lepnums&quot; godināšanas ceremonija TV3 kanālā pirmo reizi bija skatāma [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Republikas proklamēšanas dienā]] 18. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/godinasanas-ceremonija-latvijas-lepnums-kanala-tv3-bus-skatama-18-novembri/|title=Godināšanas ceremonija “Latvijas Lepnums” kanālā TV3 būs skatāma 18. novembrī|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt; Dziedātāja [[Aminata Savadogo|Aminata]] &quot;Latvijas Lepnums&quot; laureātiem veltīja dziesmu &quot;Uz neatklātām zvaigznēm&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/muzika/si-ir-pateiciba-visiem-cilvekiem-kas-so-valsti-padara-labaku-ar-darbiem-aminata-veltijusi-dziesmu-latvijas-lepnuma-laureatiem/|title=“Šī ir pateicība visiem cilvēkiem, kas šo valsti padara labāku ar darbiem!” Aminata veltījusi dziesmu &quot;Latvijas lepnuma&quot; laureātiem|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojuma saņēmēji ==

=== 2004. gads ===
* Audzinātājs — Egons Bušs&lt;ref name=&quot;audzinatajs-2004&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kaut šis murgs ātrāk beigtos!|url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293043-kaut_sis_murgs_atrak_beigtos|publisher=TVNET|date={{dat|2005|3|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums no 2004. gada līdz šodienai|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnums-no-2004-gada-lidz-sodienai-14022077|publisher=Diena.lv|date={{dat|2013|8|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Dzīvības glābējs — Māris Gackis&lt;ref name=&quot;2004-akna&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par laikraksta &quot;Diena&quot; un TV sabiedrības &quot;TV 3&quot; rīkotās akcijas &quot;Latvijas lepnums&quot; laureātiem : [raksti].|url=http://preili.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=72402&amp;ident=1275465|publisher=Preiļu bibliotēka &gt; Alise|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123161641/https://preili.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=72402&amp;ident=1275465}}&lt;/ref&gt;
* Darbs taisnīguma vārdā — Daiga Dadzīte un Ināra Šatkovska&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2004|url=http://www.diena.lv/arhivs/2004-13340997|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Kaimiņš — Rūdolfs Eglīte&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;
* Novadnieks — Aldis Pušpurs&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;
* Par pašaizliedzību un ziedošanos — Solveiga Petrova&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma laureāti 2004–2008|url=http://www.leta.lv/news/latvia/A72A1593-3635-4ADD-8595-69B42B063081|publisher=Diena|date={{dat|2009|12|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(atsevišķos avotos — arī Oksana, Oļegs un Melānija Petrovi)&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Labā māsa|url=http://www.diena.lv/arhivs/laba-masa-13338836|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; &lt;/small&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Laima Garklāva&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Armands Skudra&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;
* Ģimene — Kaļvu ģimene (Inese Kaļva un Pēteris Kaļva)&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=KAĻVU ĢIMENE|url=http://palidzesim.lv/uncategorized/kalvu-gimene|publisher=palidzesim.lv|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Māra Šteinberga, Andrejs Ščerbakovs, Mārtiņš Grants, Elīna Lāce, Jānis Baduns, Juris Kukainis, Reinis Grants, Daiga Rumba, Elīna Piterāne, Nikolajs Kuļičevskis, Žanis Buklovskis, Sintija Embrekte, Olga Veldre, Arturs Dutka, Marina Gruzdova&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;

=== 2005. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Arnis Irbe&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Naukšēnu novads &gt; Tikšanās ar &quot;Latvijas lepnums 2005&quot; laureātu Arni Irbi|url=http://www.naukseni.lv/?lang=1&amp;id=15&amp;txt_id=689|publisher=Naukseni.lv|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304200613/http://www.naukseni.lv/?lang=1&amp;id=15&amp;txt_id=689|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas šī gada «Latvijas lepnuma» balvas|url=https://www.ablv.com/lv/press/2005-12-29-381|publisher=Aizkraukles banka|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314125313/http://www.ablv.com/lv/press/2005-12-29-381|archivedate=2013-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Jauniešu iniciatīva — ''Līksnas pagasta jaunieši''&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Daugavpils kaķu sargeņģelis|url=http://www.diena.lv/arhivs/daugavpils-kaku-sargengelis-12925730|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Biedrība „Līksnas jauniešu kopiena”|url=http://www.teterevfond.org/biedriba-%E2%80%9Eliksnas-jauniesu-kopiena%E2%80%9D|publisher=Borisa un Ināras Teterevu fonds|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Glābējs — Andris Gailis&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Skolotāja — Elvīra Aizupe&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Pagasta lepnums&quot; — Voldemārs Eikins&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkam — Ženija Stunda&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Ģimene — Gaida Brezovska&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — ''Auces Latviešu biedrības Krīzes centrs &quot;Namiņš&quot;''&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Pašiniciatīva — Pēteris Spruksts&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Pašaizliedzība — Judīte Dzelza&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2005|url=http://www.diena.lv/arhivs/2005-13340998|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2006. gads ===
* Drosmīga ģimene — Kaspars Maļarčiks&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums 2006|url=http://spektrs.com/zurnals/latvijas-lepnums-2006/|publisher=Spektrs|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305025307/http://spektrs.com/zurnals/latvijas-lepnums-2006/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa ģimene&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Sandra Dzenīte un Juris Cālītis&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Ilga Narbute&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — [[Māris Ceirulis]],&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot; /&gt; Aija Rīvīte&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;
* Jauniešu iniciatīva — ''Pāvilostas kāpas aizstāvji''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par godu dabas lieguma &quot;Pāvilostas pelēkā kāpa&quot; piecu gadu jubilejai notiks sakopšanas talka|url=http://www.leta.lv/news/latvia/243AF50C-FFFD-42F8-868C-5A7AEA63A6C1|publisher=LETA|date={{dat|2012|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; (Aleksandrs Jeršovs,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pāvilostas pelēkās kāpas aizstāvji dāvina Valsts prezidentam smilšu gleznu|url=http://www.leta.lv/news/latvia/147E3674-F83E-42C5-BADC-E8588159414B|publisher=LETA|date={{dat|20109|3|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Artūrs Bikovs, Armands Teteris, Uldis Rebuks, Agnese Ansone)&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;
* Glābēja — Agnija Zorge&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Caur ēkršķiem uz zvaigznēm — Kārlis Dreimanis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Skolotāja — [[Rudīte Urbacāne]]&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2006|url=http://www.diena.lv/arhivs/2006-13340999|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Ingus Maršals&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;liepaja-2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Papildināts – Linda Demitere – Latvijas lepnums 2011|url=http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/papildinats-linda-demitere-latvijas-lepnums-2011-59493|publisher=liepajniekiem.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Ilga Narbute&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Novadniece — Jolanta Rābante&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;

=== 2007. gads ===
* Novadnieki — Liena Muceniece un Edgars Mucenieks&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ar ratiņkrēslu labestības jūrā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/3017BE1E-EF82-4B16-9842-E8DCEE8C0132|publisher=Diena|date={{dat|2008|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Biruta Stepiņa&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Birutas skrejceļš|url=http://www.leta.lv/news/latvia/B2EBD642-6472-49A1-9262-7C38DAC5680C|publisher=Diena (SestDiena)|date={{dat|2009|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Mecenāti — Rita Petričeka un Juris Petričeks&lt;ref name=&quot;mecenati-2007&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Okupācijas muzejā notiks grāmatas par Bertramu Rozenbergu atvēršanas svētki|url=http://www.leta.lv/news/latvia/5CE45C18-C2D0-4F6E-9DC7-FE1950F04680|publisher=LETA|date={{dat|2012|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Drosme un pašaizliedzība — Mārtiņš Vaģelis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Skolotājs — Jānis Āboliņš&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Atbalsts cilvēkiem — Ilze Stikāne&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Glābējs — Jurijs Kodaļevs&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt; &lt;!-- balvu saņēmis 2007. gadā --&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2007&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Apbalvošanas dienā|url=http://www.diena.lv/arhivs/apbalvosanas-diena-13340996|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Ārds Ķiņķeris&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Mārīte Krastiņa un Gatis Krastiņš&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Drosme un pašaizliedzība — Madara Višķere&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par briesmām nedomāja|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2008-gada-stasti/par-briesmam-nedomaja-37589|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Lonija Līce&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2007&quot; /&gt;

=== 2008. gads ===
* Mecenāts — Ādolfs Sīlis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=precizēta – Miris latviešu diasporas darbinieks Ādolfs Sīlis|url=http://www.leta.lv/news/latvia/49F710E3-88EE-44BB-95A4-DC0B0B436B7C|publisher=LETA|date={{dat|2014|4|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Evita Zālīte — Raituma&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Forumā jaunieši radīs idejas Latvijas izaugsmei|url=http://www.leta.lv/news/latvia/320A0818-8E9A-4864-94F4-5FC5BA45DE80|publisher=LETA|date={{dat|2014|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Edgars Raitums&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārb.: pie 2008.g. pieteiktajiem --&gt;
* Glābējs — Vilis Simanovs&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par septiņgadīgās meitas noduršanu &quot;Latvijas lepnumam&quot; 18 gadu cietumsods|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/92089/par-septingadigas-meitas-nodursanu-latvijas-lepnumam-18-gadu-cietumsods|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202538/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/92089/par-septingadigas-meitas-nodursanu-latvijas-lepnumam-18-gadu-cietumsods|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Novadnieki — Valdis Rande un Daina Rande&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārb.: parādās pie visiem 2008.g. pieteiktajiem --&gt;
* Cilvēks cilvēkam, Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Naira Šķone un Juris Šķonis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārb.: parādās pie visiem 2008.g. pieteiktajiem --&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Matīss Barkovskis un Oskars Barkovskis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma balvas ieguvēji turpina labdarību, aicina ziedot malkas iegādei|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/latvijas-lepnuma-balvas-ieguveji-turpina-labdaribu-aicina-ziedot-malkas-iegadei-14072431|publisher=Diena.lv|date={{dat|2014|10|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Skolotāja — Mārīte Pakavniece&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Lai neviens nejustos sliktāks|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2008-gada-stasti/lai-neviens-nejustos-sliktaks-638992|publisher=Diena.lv|date={{dat|2008|11|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2009. gads ===
* Mecenāte — [[Aina Galēja-Dravniece]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Mūžībā aizgājusi mecenāte Dr. Aina Galēja – Dravniece|url=http://latviansonline.com/muziba-aizgajusi-mecenate-dr-aina-galeja-dravniece/|publisher=Latvians online|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2024|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241014173304/https://latviansonline.com/muziba-aizgajusi-mecenate-dr-aina-galeja-dravniece/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Mecenāte|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — [[Ilze Ābola]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par Latvijas lepnuma sišanu – piespiedu darbs|url=http://www.ventasbalss.lv/news/read/3701|publisher=Ventas Balss|date=Par Latvijas lepnuma sišanu – piespiedu darbs}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Ģimene|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Novadniece — Ieva Zepa&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Drosmīgais bērns — Matīss Malnačs&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Drosmīgais bērns|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Poļina Nazarova&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Atbalsts līdzcilvēkiem|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Rihards Snikus&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Caur ērkšķiem uz zvaigznēm|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Glābējs — Dainis Lankovskis&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Glābējs|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Oskars Ambarovs ar Balvu skolēniem&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Jauniešu iniciatīva|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Skolotājs — Inese Kārkliņa&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Skolotājs|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Gints Mellers&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Vairāk, nekā prasa pienākums|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2010. gads ===
* Ģimene — Elīna Puķulauka un [[Raivis Blumfelds]]&lt;ref name=&quot;liepaja-2011&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par Saeimas deputātu kļūst „Latvijas lepnums” Raivis Blumfelds|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/63149/par-saeimas-deputatu-klust-latvijas-lepnums-raivis-blumfelds|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Labā sirds — Linda Kuikulīte&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Broks: Būtiski, ka brīvprātīgā darba gada labās gribas vēstnieki būs savas nozares profesionāļi|url=http://www.leta.lv/news/latvia/17351FF6-1BCF-490C-A974-AD3DE4251FDE|publisher=LETA|date={{dat|2011|3|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Sargeņģelis — [[Anita Liepiņa]]&lt;ref name=&quot;ll-10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2010 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2010-balvas-761272|publisher=Diena.lv|date={{dat|2010|12|26||bez}}|access-date={{dat|2023|11|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160327162645/http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2010-balvas-761272}}&lt;/ref&gt;
* Glābējs — Modris Staņislavskis&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Draugs — Agnese Birkmane&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Skolotājs — Eduards Lapsiņš&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Arnis Kargans&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Mecenāte — Olga Bāre&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Novadnieks — Mihails Pupiņš&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — ''Aizkraukles slimnīcas mediķu komanda''&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;

=== 2011. gads ===
* Draugs — Linda Demitere&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;liepaja-2011&quot; /&gt;
* Ģimene — ''Šūpulnieku ģimene'' (Maija un Pēteris)&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=&quot;TV3&quot; sāks rādīt raidījumu &quot;Bez tabu māju sajūta&quot;|url=http://www.leta.lv/news/latvia/937A4884-5CFA-4E7A-B9AA-7700802609ED|publisher=nozare.lv|date={{dat|2012|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Labā sirds — Velga Vītola&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-12&quot; /&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Oļegs Zubkovs&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Sargeņģelis — Nauris Špels&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Glābēji — Andrejs Zeņevičs, Edgars Grigāns un Jānis Reinbergs&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par &quot;Latvijas lepnumu&quot; kļūst trīs ogrēnieši|url=http://www.fakti.lv/?url=echoart&amp;ArticleId=8290|publisher=fakti.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305044911/http://www.fakti.lv/?url=echoart&amp;ArticleId=8290|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Skolotājs — Vladimirs Priede&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Inguna Mieze un Imants Miezis&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Mecenāti&quot; — Arnis Apsītis un [[Jānis Apsītis]]&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Jauniešu iedvesmotājs — Māris Šlēziņš&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;

=== 2012. gads ===
* Skolotājs — Jānis Auzāns&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Līvānietis Jānis Auzāns ieguvis titulu „Latvijas Lepnums”|url=http://www.gorod.lv/novosti/178635-livanietis-janis-auzans-ieguvis-titulu-latvijas-lepnums|publisher=gorod.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123165535/https://www.gorod.lv/novosti/178635-livanietis-janis-auzans-ieguvis-titulu-latvijas-lepnums}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Mecenāts — Andris Ramoliņš&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Glābējs — Marta Lauva&lt;ref name=&quot;ll-12&quot; /&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm&quot; — Andrejs Kirins&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Labā sirds — Ingvilda Aumeistere&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Jauniešu iedvesmotājs — Jānis Dainis&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Agra Jēgere&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Novadnieks — Andris Ramoliņš&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Drosmīgais bērns — Monta Orlova&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Aleksandrs Faminskis&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Sargeņģeļi — Aigars Kozuls, Ingus Ķimelis, Roberts Mālkalns, Gints Lapsa, Sandis Raubišķis, Jānis Pūce, Andris Drozds, Valdis Medinieks, Rinalds Rode un Ilvars Ceriņš&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;

=== 2013. gads ===
* Cilvēks cilvēkam — Daina Strelēvica&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums un mūsu lepnums – Daina Strelēvica|url=http://www.ievp.gov.lv/index.php/joomla-overview/ievpshema?id=228&amp;lang=en|date={{dat|2013|12|11||bez}}|access-date={{dat|2016|01|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304110101/http://www.ievp.gov.lv/index.php/joomla-overview/ievpshema?id=228&amp;lang=en|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Novadnieks — [[Jānis Elksnis]]&lt;ref name=&quot;rezekne-2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=LATVIJAS LEPNUMS – JĀNIS ELKSNIS|url=http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/_/sabiedriba/-/latvijas-lepnums-janis-elksnis/|publisher=rezekne.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Rēzeknē notiks Latgales Kultūras centra izdevniecības 25 gadu jubilejas svinības|url=http://www.leta.lv/news/latvia/32A4E128-2DF3-4D82-9A82-F2F936BF7080|publisher=Iveta Stelpa, LETA|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Inese Fecere&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Prezidents gandarīts par titula &quot;Latvijas lepnums 2013&quot; ieguvējas Feceres mājas būves progresu|url=http://www.leta.lv/news/latvia/BABAFA47-AD06-48B2-9AE7-4760EDEB85F0|publisher=Edgars Skvariks, LETA|date={{dat|2015|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Mecenāts — Daumants Pfafrods&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Gunārs Koceris&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Sargeņģelis — Regīna Goldberga&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Glābējs — Jānis Pomaskovs&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* No sirds uz sirdi — ''apvienība Sirds siltuma darbnīca''&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Skolotājs — Vitālija Voļina&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Jauniešu iedvesmotājs — Zigurds Zujevs&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;

=== 2014. gads ===
* Skolotājs — Juris Škuškovniks&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Desmit balvu, bet pieteikumu daudz|url=http://www.leta.lv/news/latvia/F17A51C8-AAA4-41EC-A2C4-903FB8EABAC7|publisher=SestDiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Caur ērkšķiem — Mārtiņš Oliņš&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Labā sirds — Anete Asare&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Drosme un vīrišķība — Kaspars Garsils un Ainars Bormeistars&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Sargeņģeļi — ''Borjaginu ģimene'' (Jolanta Borjagina)&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Glābējs — Jēkabs Kalmanis&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* No sirds uz sirdi — Amanda Grase Kotļeva&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Ilga Vanuška&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Mecenāts — Aivars Millers&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Ģimene — Savina Gailume&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;

=== 2015. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Pēteris Augstkalns&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Ģimene — Sandra Gavre&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Labie darbi — Gita Bināne&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Irina Čžou&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Labā sirds — Ildze Leimante&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Glābējs — Aivars Čipāns&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Skolotāja — [[Ieva Lazdāne]]&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Mūsu un Latvijas lepnums -- skolotāja Ieva Lazdāne|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news|publisher=Novadnieks|date={{dat|2016|1|5||bez}}|access-date={{dat|2016|01|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Sargeņģelis — Zane Bārbale un Agris Bārbals&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Sirdsdarbs — Imants Robežnieks&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* No sirds uz sirdi — Margrieta Lestrādena&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;

=== 2016. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Gatis Caunītis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/lepnumukarte/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181230222957/https://skaties.lv/lepnumukarte/ |archivedate={{dat|2018|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Silvija Zemīte&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Andris Biezbārdis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Drosmīgais bērns — Herberts Zeibots&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Iedvesmotājs — Zigmunds Zaļenko&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Skolotāja — Lāsma Gabduļina&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Sargeņģelis — Valentīna Stabulniece&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Sirdsdarbs — Valda Pavloviča&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Novadnieks — Marta Binduka&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;

=== 2017. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Jānis Valdmanis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Ģimene — Anna Verze&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — [[Andrejs Mediņš]]&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Dabas draugs — [[Uģis Bergmanis]]&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Iedvesmotājs — Raimonds Jargans&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Valters Krētainis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Skolotāja — Darja Tihomira&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Sirdsdarbs — Līga Bērziņa&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Patriots — Guntars Norbuts&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Vairāk nekā prasa pienākums — Liene Reinberga&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;

=== 2018. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/latvijas-lepnums/|title=Latvijas Lepnuma laureāti|last=|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt; ===

* Drosme un pašaizliedzība — Tomass Jaunzems
* Iedvesmotājs — Roberts Aseriņš
* Labie darbi — Eva Viļkina
* Novadnieks — Ilze Strēle
* Sirdsdarbs — Elmārs Gulbis
* Glābējs — Daniels Nikitins un Edžus Strods
* Skolotājs — Zinaīda Hermanoviča
* Jauniešu iniciatīva — Miķelis Jānis Benužs
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Mārtiņš Vizulis
* Dižģimene — Aija un Jāzeps Dzierkaļi

=== 2019. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Drosme un pašaizliedzība — Margita Kanopka
* No sirds uz sirdi — Ieva un Arnis Zundas
* Skolotājs — Mihails Siņicins
* Iedvesmotājs — Dāvis Beitlers
* Caur ērķšķiem uz zvaigznēm — Dina Grīnberga
* Ģimene — Liene Kuzmina
* Glābējs — Aleksandrs Kameņevs
* Sargeņģelis — Linda Penēze
* Tētis — Ints Jurka
* Jauniešu iniciatīva — Rojs Puķe

=== 2020. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Atbalsts līdzcilvēkiem — Ilze Neimane-Nešpore
* Labā sirds — Ilze Veilande
* Vairāk kā pienākums — Ņikita Bezborodovs
* Cilvēks cilvēkam — Normunds Smiltnieks
* Ģimene — Jānis Zeimanis
* Novadnieks — Inguna Avota
* Skolotājs — Juris Stīpnieks
* Sargeņģelis — Ilze Dzene
* Glābējs — Sergejs Pavlovs
* Jauniešu iniciatīva — Kaspars Bačkurs

=== 2021. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Glābējs — Līga Rumpa, Ingūna Urtāne, Alise Urtāne, Maija Brice
* Dzīvotspēks — Sanita Akota
* Vecmāmiņa — Velta Ikauniece
* Novadnieks — Māris Valainis
* Novadnieks — Alvids Pupšis
* Cilvēks cilvēkam — Iveta Parravani
* Vairāk nekā pienākums — Vilnis Sosārs
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Edijs Pipars
* Jaunietis — Kristiāns Jakubovskis
* Ģimene — Ivanda un Andris Bites

=== 2022. gads ===

* Mediķis — Daina Eversone
* Cilvēcība un drosme — Mārtiņš Malzubris, Olafs Libermanis
* Dižģimene — Ārija un Ēriks Brūveri
* Iedvesmotājs — Linda Bumbiere
* Jaunietis — Haralds Daniels Vecbaštiks
* Novadnieks — Zoja Sīle
* Sirdsdarbs — Arno Līcis
* Skolotājs — Inita Raginska
* Vairāk nekā prasa pienākums — Inna Zlatkovska
* Cilvēks cilvēkam — Arnis Banga

=== 2023. gads ===

* Glābēji — Laila un Guntis Skrodeļi
* Viens par visiem, visi par vienu — Jēkabpils iedzīvotāji
* Cīnītāja — Alla Beļinska
* Iedvesmotājs — Fricis Gustavs Alliks
* Jaunietis — Didzis Dreimanis
* Novadnieks — Alda Alberte
* Sirdsdarbs — Mareta Bērziņa-Meirāne
* Skolotājs — Aivars Skudra
* Vairāk nekā prasa pienākums — Jurijs Kapustins
* Cilvēks cilvēkam — Ināra Oļena'

=== Pasol nahu8 ===
* Ģimene — Ivita Kļaviņa
* Mūžīgais dzinējs — Natālija Rubīne
* Patriots — Intars Kušners
* Iedvesmotājs — Uldis Purviņš
* Jaunietis — Kristiāna Zīle
* Novadnieks — Jānis Gūtmanis
* Sirdsdarbs — Ināra Aperāne
* Sargeņģelis — Latvijas orgānu donori un viņu piederīgie
* Vairāk nekā prasa pienākums — Anna Nore
* Cilvēks cilvēkam — Dace Šilberga

=== 2025. gads ===

* Ģimene — Vija un Oskars Nilles
* Mecenāte — Gita Ločmele Jones
* Skolotājs — Līga un Ainārs Eidoni
* Iedvesmotājs — Gustavs Pētersīlis
* Cilvēcība un drosme — Rita Šteina
* Novadnieks — Arturs Kuzmins
* Sirdsdarbs — Regīna Grebežniece
* Glābējs — Pēteris Delveris
* Vairāk nekā prasa pienākums — Linda Mocebekere
* Sargeņģelis — Viesturs Morozs

== Žūrija ==
'''2004. gads''': TV3 direktors Kaspars Ozoliņš, laikraksta &quot;Diena&quot; galvenā redaktore [[Sarmīte Ēlerte]] un direktors Aleksandrs Tralmaks, &quot;Aizkraukles bankas&quot; valdes loceklis [[Oļegs Fiļs]], dzejnieki [[Imants Ziedonis]] un [[Māra Zālīte]], mācītājs [[Juris Rubenis]], vingrotājs un Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs [[Jevgeņijs Saproņenko]], bērnu ārsts — reanimatologs [[Pēteris Kļava]] un TV3 sarunu šova vadītāja [[Aina Poiša]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegs balvas &quot;Latvijas lepnums&quot; par cēlu rīcību un labi paveiktiem darbiem|url=http://www.leta.lv/news/latvia/0B420F6A-D304-4171-8E79-AD88C1174B98|publisher=Ilze Jakovļeva, LETA|date={{dat|2004|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2005. gads''': laikraksta Diena galvenā redaktore [[Sarmīte Ēlerte]] un direktors Aleksandrs Tralmaks, telekompānijas TV3 direktors Kaspars Ozoliņš un pārstāve Daina Ostrovska, Aizkraukles bankas valdes loceklis [[Oļegs Fiļs]], Latvijas lepnums 2004 Solveiga Petrova, mūziķis [[Renārs Kaupers]], dzejnieki [[Imants Ziedonis]] un [[Māra Zālīte]], mācītājs [[Juris Rubenis]], organizācijas Glābiet bērnus! valdes priekšsēdētāja [[Inguna Ebela]], sportists [[Raimonds Bergmanis]], diplomāte [[Sandra Kalniete]].&lt;ref name=&quot;2005-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums dzīvo blakus|url=http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnums-dzivo-blakus-12644546|publisher=Diena.lv|date={{dat|2005|12|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2010. gads''': bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jēkabsons, rakstniece [[Nora Ikstena]], laikraksta Diena korespondente [[Anna Rancāne]], Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, fonda Ziedot valdes priekšsēdētāja [[Rūta Dimanta]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un Latvijas lepnums 2009 nominācijā Novadniece Ieva Zepa&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;

'''2011. gads''': Latvijas Universitātes rektors [[Mārcis Auziņš]], Fonda Ziedot vadītāja [[Rūta Dimanta]], Latvijas lepnums 2010 nominācijā Mecenāte uzņēmēja no Talsiem Olga Bāre, rakstniece [[Nora Ikstena]], grupas Instrumenti mūziķis [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un akciju sabiedrības Diena valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols.&lt;ref name=&quot;ll-11&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2011 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2011-gada-stasti/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2011-balvas-13922348|publisher=Diena.lv|date={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2012. gads''': Ziedot.lv vadītāja [[Rūta Dimanta]], mūziķis [[Raimonds Tiguls]], paraolimpiskais čempions [[Aigars Apinis]], Latvijas lepnums 2011 nominācijā ''Labā sirds'' [[Velga Vītola]], rakstniece [[Nora Ikstena]], MTG TV kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena un a/s Diena valdes priekšsēdētājs [[Normunds Staņēvičs]].&lt;ref name=&quot;ll-12&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2012 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2012-balvas-13985309|publisher=Diena.lv|date={{dat|2012|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2013. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs — profesors Aris Lācis, fonda Ziedot vadītāja [[Rūta Dimanta]], Latvijas lepnums 2012 nominācijas Mecenāts uzņēmējs Andris Ramoliņš, rakstniece [[Nora Ikstena]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš.&lt;ref name=&quot;ll-13&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2013 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2013-balvas-14037896|publisher=Diena.lv|date={{dat|2013|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2014. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], fonda Ziedot vadītāja [[Rūta Dimanta]], nominācijas Mecenāts ieguvējs 2013. gadā — uzņēmējs Daumants Pfafrods, mūziķis [[Goran Gora|Jānis Holšteins-Upmanis]] (pazīstams arī kā Goran Gora), rakstniece [[Nora Ikstena]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš.&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FOTO: Pasniegtas Latvijas lepnuma 2014 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/foto-pasniegtas-latvijas-lepnuma-2014-balvas-14082052|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2015. gads''': SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētājs [[Edgars Kots]], MTG Latvia vadītāja Baiba Zūzena, Ziedot.lv vadītāja [[Rūta Dimanta]], aktrise [[Zane Daudziņa]], rakstniece [[Nora Ikstena]], mūziķis [[Dons]], Bobsleja un kamaniņu trases Sigulda valdes priekšsēdētājs [[Dainis Dukurs]], Latvijas lepnums 2014 nominācijā Skolotājs Juris Škuškovniks&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;

'''2016. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], Bērnu slimnīcas fonda vadītāja [[Liene Dambiņa]], nominācijas ''Sargeņģeļi'' ieguvēji 2015. gadā — Zane un Agris Bārbali, BMX riteņbraucējs un treneris [[Ivo Lakučs]], kustības ''Riga Tech Girls'' iniciatore, kā arī koprades telpas ''The Mill'' dibinātāja Anna Andersone, mūziķis [[Dons]], TV raidījumu vadītāja [[Jana Duļevska]], rakstniece Inga Žolude, ''MTG TV'' ''un radio'' vadītāja Latvijā Baiba Zūzena un laikraksta ''Diena'' galvenais redaktors [[Gatis Madžiņš]].

'''2017. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], nominācijas ''Vairāk nekā prasa pienākums'' ieguvējs 2016. gadā — Kaspars Ūdris, BMX riteņbraucējs un treneris [[Ivo Lakučs]], laikmetīgās mākslas centra ''kim?'' dibinātāja Zane Čulkstēna, mūziķis [[Dons]], TV personība [[Jana Duļevska]], ''MTG Latvia'' vadītāja Baiba Zūzena un laikraksta ''Diena'' galvenais redaktors [[Gatis Madžiņš]].

'''2019. gads''': “All Media Latvia” valdes locekle Baiba Beatrise Sleže, grāmatu izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide, rakstniece [[Jana Egle]], Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja un pagājušā gada “Latvijas lepnuma” balvas laureāte Eva Viļķina, basketbolists [[Kristaps Janičenoks]], čellists, grupas “DaGamba” mūziķis Valters Pūce, [[Rīgas Brīvostas pārvalde|Rīgas brīvostas]] pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, aktrise [[Zane Daudziņa]].

'''2021. gads''': režisors [[Dzintars Dreibergs]], ārsts Kārlis Rācenis, skolotājs Jānis Zeimanis (”Latvijas Lepnums 2020” laureāts), Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], aktrise [[Zane Daudziņa]], žurnāliste Inita Sila, ”Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, žurnāliste Kristīne Anže.

'''2022. gads''': TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs Andrejs Mēters, &quot;TV3 Group Latvia&quot; programmu direktore Elīna Jēkabsone, Rīgas brīvostas pārvaldnieks [[Ansis Zeltiņš]], “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja [[Inga Bite]], Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], latviešu valodas un literatūras skolotājs Zemgales vidusskolā un “Latvijas Lepnums 2021” laureāts Kristiāns Jakubovskis, vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, pediatre, BKUS infekciju kontroles dienesta vadītāja Dana Isarova, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents [[Mārtiņš Klišāns]].

'''2023. gads''': “TV3 Group Latvija” programmu direktore Elīna Jēkabsone, TV3 ētera personība Evelīna Strazdiņa, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, pianists, “Osokina Brīvības festivāls Ukrainai” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs [[Andrejs Osokins]], Iļģuciema cietuma priekšniece, pulkvede un 2022. gada “Latvijas Lepnuma” balvas ieguvēja nominācijā “Vairāk nekā prasa pienākums” Inna Zlatkovska, Dailes teātra direktors [[Juris Žagars]], motosportists [[Matīss Karro]].

'''2024. gads''': TV3 programmu direktore Elīna Jēkabsone, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, TV3 ētera personība un ilggadējais ceremonijas vadītājs [[Arnis Krauze]], aktieris Maksims Busels, TV3 ētera personība Evelīna Strazdiņa, hokeja leģenda [[Sandis Ozoliņš]], Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

'''2025. gads''': TV3 programmu direktore Elīna Jēkabsone, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, TV3 ētera personība un ilggadējais ceremonijas vadītājs Arnis Krauze, dramaturģe un Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašaradena, TV3 ētera personība Evelīna Strazdiņa, hokeja leģenda Sandis Ozoliņš, mūziķis un grupas “Instrumenti” dalībnieks [[Reinis Sējāns]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums Laikraksts &quot;Diena&quot; &gt; projekts &quot;Latvijas lepnums&quot;] Oficiālā mājaslapa
* [http://www.draugiem.lv/latvijaslepnums/ Draugiem.lv &gt; Latvijas lepnums]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160102181045/http://skaties.lv/tema/latvijas-lepnums/ Skaties.lv &gt; Latvijas lepnums]
* '''Visi pieteiktie apbalvojumam &quot;Latvijas Lepnums&quot; '''
** [http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnumam-pieteiktie-12260070 2004. gadā] Diena.lv
** [https://web.archive.org/web/20160307032709/http://m.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnumam-2007-pieteiktie-13340993 2007. gadā] Diena.lv
** [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2008-gada-stasti/visi-latvijas-lepnums-2008-pieteiktie-kandidati-629469 2008. gadā] Diena.lv
** [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2009-gada-stasti/latvijas-lepnumam-2009-pieteiktie-686204 2009. gadā] Diena.lv
** [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2010-gada-stasti/latvijas-lepnumam-2010-pieteiktie-750160 2010. gadā] Diena.lv
** [http://www.leta.lv/news/latvia/7B20F63C-0A36-431F-BC50-B117AAA591AE 2014. gadā] LETA
** [http://www.leta.lv/news/latvia/E52FFE95-2F46-493E-A892-915F78D64B54 2015. gadā] LETA

[[Kategorija:Latvijas apbalvojumi]]</text>
      <sha1>b20ijsqhoiewdly85981rdfl9vjqg87</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445925</id>
      <parentid>4445920</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:07:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18801-87|~2026-18801-87]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4365168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47025" sha1="1e08w7qqu9jc03bo186cw5ld4bc6ljb" xml:space="preserve">'''Latvijas lepnums''' ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem. Apbalvojumu ieviesa [[Diena (laikraksts)|laikraksts &quot;Diena&quot;]] un [[TV3 Latvija|telekompānija TV3]] 2004. gadā.&lt;ref name=&quot;leta-2004-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Diena un TV3 godinās «ikdienas varoņus»|url=http://www.leta.lv/news/latvia/2389E764-A23E-46BF-B6F8-04466AC6BDE6|publisher=Diena|date={{dat|2004|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iniciators bija Kaspars Ozoliņš.&lt;ref name=&quot;leta-2004-2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=26. decembrī TV3 demonstrēs Latvijas lepnums balvu pasniegšanas ceremoniju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/05B4BAD9-4A72-11D9-B337-0010B5A3D79F|publisher=Preses relīze, LETA|date={{dat|2004|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; &quot;Latvijas Lepnuma&quot; simbols un balva — stilizēta Zelta ābele.&lt;ref name=&quot;2004-akna&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Aknas donors Māris Gackis atzīts par „Latvijas lepnumu 2004”|url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2004/12/29/22324|publisher=Latgales laiks|date={{dat|2004|12|29||bez}}|access-date={{dat|2016|01|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081016000004/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2004/12/29/22324|archivedate={{dat|2008|10|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot; /&gt;

Apbalvojuma pieteikumus vispirms izskata žurnālisti&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot;&gt;&quot;Latvijas lepnums.&quot; Laikraksts ''Laiks'', no. 4 (2005): 14.&lt;/ref&gt; (netiek ņemtas vērā vēsturiskās personības un pieteikumi bez stāstījuma par cilvēka labajiem darbiem).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnumam pieteiktie (2004)|url=http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnumam-pieteiktie-12260070|publisher=Diena.lv|date={{dat|2004|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atlasītā informācija tiek nodota prominentu personu žūrijai, kas turpina izvērtēšanu un izvēlas apbalvojuma laureātus desmit kategorijās.&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot; /&gt;

== Vēsture ==
2004. gada 16. augustā [[Diena (laikraksts)|laikraksta &quot;Diena&quot;]] direktors Aleksandrs Tralmaks un telekompānijas TV3 direktors Kaspars Ozoliņš parakstīja nodomu protokolu par kopīga projekta un televīzijas raidījuma ''Latvijas lepnums'' veidošanu.&lt;ref name=&quot;leta-2004-1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=TV3 sadarbībā ar laikrakstu &quot;Diena&quot; veidos raidījumu &quot;Latvijas lepnums&quot;|url=http://www.leta.lv/news/latvia/12821D0E-FE21-415D-B7D6-6E81758CFDC8/|publisher=Dace Rudzīte, LETA|date={{dat|2004|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā apbalvojumam tika pieteikti 426 kandidāti.&lt;ref name=&quot;leta-2004-2&quot; /&gt; Tautas balsojumā tika noteikts apbalvojuma saņēmējs nominācijā &quot;Kaimiņš&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Demonstrēs «Latvijas lepnums» balvu pasniegšanas ceremoniju|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/demonstres-latvijas-lepnums-balvu-pasniegsanas-ceremoniju/296325|publisher=Apollo|date={{dat|2004|12|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Noslēguma ceremonija notika Rīgas Latviešu biedrības namā, 2004. gada decembrī &lt;!-- konkrēts datums nav norādīts, jo dažādos avotos mainās dati par dienu — vai nu 22. dec. vai 26. --&gt;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Televīzijas izlase|url=http://www.diena.lv/arhivs/televizijas-izlase-12261504|publisher=Diena.lv|date={{dat|2004|12|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Balva — bronzā veidota, stilizēta Zelta ābele.&lt;ref name=&quot;04-laiks-ll&quot; /&gt;

Projektu ikgadēji atbalsta Latvijas reģionu laikraksti.

2006. gadā apbalvojumam tika pieteikti vairāk kā 900 kandidāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Jolantai Rābantei balva Zelta ābele|url=http://news.lv/Auseklis/2006/12/30/jolantai-rabantei-balva-zelta-abele|publisher=Gunita Ozoliņa, Auseklis|date={{dat|2006|12|30||bez}}|access-date={{dat|2016|01|06||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123161928/https://news.lv/Auseklis/2006/12/30/jolantai-rabantei-balva-zelta-abele}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā sadarbībā ar [[Latvijas Pasts|Latvijas Pastu]] tika uzsākta &quot;Latvijas Lepnuma&quot; pastmarku izdošana.&lt;ref name=&quot;pastmarka-2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Prezentēs sociālo tīklu balsojumā uzvarējušo &quot;Latvijas lepnuma&quot; pastmarku &quot;Dziedošie koki&quot;|url=http://www.leta.lv/news/latvia/42C87DFE-5093-4351-ABDA-5D74A14E4CDC|publisher=LETA|date={{dat|2014|1|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā pirmo reizi informatīvo atbalstu sniedza latviešu laikraksts Īrijā ''Sveiks!''&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;

2011. gadā akciju &quot;Latvijas Lepnums&quot; pirmo reizi informatīvi atbalstīja laikraksts ''[[Čas]]'', kas iznāca [[Krievu valoda|krievu valodā]].&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;

2013. gadā (pirms &quot;Latvijas lepnums 2013&quot; sākuma) apbalvojumam saņemti vairāk nekā 7000 pieteikumu. Akcija tika organizēta kopā ar [[Draugiem.lv]]. Godināšanas ceremonija notika 26. decembrī. Pēc pasākuma tika izdots akcijai veltīts žurnāls &quot;Latvijas lepnums 2013&quot; (laikraksta &quot;Diena&quot; speciālizlaidums 27. decembrī).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sākas laikraksta Diena un telekompānijas TV3 rīkotā akcija Latvijas lepnums 2013|url=http://staburags.diena.lv/latvija-un-pasaule/sakas-laikraksta-diena-un-telekompanijas-tv3-rikota-akcija-latvijas-lepnums-2013-84120|publisher=Diena.lv|date={{dat|2013|8|28||bez}}|access-date={{dat|2016|01|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075151/http://staburags.diena.lv/latvija-un-pasaule/sakas-laikraksta-diena-un-telekompanijas-tv3-rikota-akcija-latvijas-lepnums-2013-84120|archivedate={{dat|2016|03|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā pastmarku dizaina konkursā par &quot;Latvijas lepnuma&quot; tēmu sociālo tīklu balsojumā tika izvēlēta Solvitas Kukles dizaina pastmarka &quot;Dziedošie koki&quot; (izdota 300 000 eksemplāros). Konkursam tika iesniegtas 234 pastmarku skices, no kurām žūrija fināla balsojumam izvēlējās 30. Par visām pastmarkām kopā tika balsots 6385 reizes.&lt;ref name=&quot;pastmarka-2014&quot; /&gt;

2015. gadā &quot;Latvijas lepnums 2015&quot; godināšanas ceremoniju TV3 kanālā vēroja aptuveni 227,4 tūkstoši skatītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Decembra skatītāko TV programmu TOP 20 un Jaungada uzrunas|url=http://www.leta.lv/press_releases/B6DDD3F1-EA8F-4FE4-BF38-B753B46DFC2B|publisher=LETA|date={{dat|2016|1|8||bez}}|access-date={{dat|2016|01|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305021616/http://www.leta.lv/press_releases/B6DDD3F1-EA8F-4FE4-BF38-B753B46DFC2B|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc pasākuma tika izdots akcijai veltīts žurnāls &quot;Latvijas lepnums 2015&quot; (laikraksta &quot;Diena&quot; speciālizlaidums 30. decembrī).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FOTO: Godināti Latvijas lepnums 2015 ieguvēji|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/foto-godinati-latvijas-lepnums-2015-ieguveji-14124045|publisher=Diena.lv|date={{dat|2015|12|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā &quot;Latvijas Lepnums&quot; godināšanas ceremonija TV3 kanālā pirmo reizi bija skatāma [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Republikas proklamēšanas dienā]] 18. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/godinasanas-ceremonija-latvijas-lepnums-kanala-tv3-bus-skatama-18-novembri/|title=Godināšanas ceremonija “Latvijas Lepnums” kanālā TV3 būs skatāma 18. novembrī|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt; Dziedātāja [[Aminata Savadogo|Aminata]] &quot;Latvijas Lepnums&quot; laureātiem veltīja dziesmu &quot;Uz neatklātām zvaigznēm&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/muzika/si-ir-pateiciba-visiem-cilvekiem-kas-so-valsti-padara-labaku-ar-darbiem-aminata-veltijusi-dziesmu-latvijas-lepnuma-laureatiem/|title=“Šī ir pateicība visiem cilvēkiem, kas šo valsti padara labāku ar darbiem!” Aminata veltījusi dziesmu &quot;Latvijas lepnuma&quot; laureātiem|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojuma saņēmēji ==

=== 2004. gads ===
* Audzinātājs — Egons Bušs&lt;ref name=&quot;audzinatajs-2004&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kaut šis murgs ātrāk beigtos!|url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293043-kaut_sis_murgs_atrak_beigtos|publisher=TVNET|date={{dat|2005|3|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums no 2004. gada līdz šodienai|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnums-no-2004-gada-lidz-sodienai-14022077|publisher=Diena.lv|date={{dat|2013|8|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Dzīvības glābējs — Māris Gackis&lt;ref name=&quot;2004-akna&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par laikraksta &quot;Diena&quot; un TV sabiedrības &quot;TV 3&quot; rīkotās akcijas &quot;Latvijas lepnums&quot; laureātiem : [raksti].|url=http://preili.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=72402&amp;ident=1275465|publisher=Preiļu bibliotēka &gt; Alise|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123161641/https://preili.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=72402&amp;ident=1275465}}&lt;/ref&gt;
* Darbs taisnīguma vārdā — Daiga Dadzīte un Ināra Šatkovska&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2004|url=http://www.diena.lv/arhivs/2004-13340997|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Kaimiņš — Rūdolfs Eglīte&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;
* Novadnieks — Aldis Pušpurs&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;
* Par pašaizliedzību un ziedošanos — Solveiga Petrova&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma laureāti 2004–2008|url=http://www.leta.lv/news/latvia/A72A1593-3635-4ADD-8595-69B42B063081|publisher=Diena|date={{dat|2009|12|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(atsevišķos avotos — arī Oksana, Oļegs un Melānija Petrovi)&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Labā māsa|url=http://www.diena.lv/arhivs/laba-masa-13338836|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; &lt;/small&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Laima Garklāva&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Armands Skudra&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;
* Ģimene — Kaļvu ģimene (Inese Kaļva un Pēteris Kaļva)&lt;ref name=&quot;2004-noslegums&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;preili-2004&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=KAĻVU ĢIMENE|url=http://palidzesim.lv/uncategorized/kalvu-gimene|publisher=palidzesim.lv|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Māra Šteinberga, Andrejs Ščerbakovs, Mārtiņš Grants, Elīna Lāce, Jānis Baduns, Juris Kukainis, Reinis Grants, Daiga Rumba, Elīna Piterāne, Nikolajs Kuļičevskis, Žanis Buklovskis, Sintija Embrekte, Olga Veldre, Arturs Dutka, Marina Gruzdova&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;

=== 2005. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Arnis Irbe&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Naukšēnu novads &gt; Tikšanās ar &quot;Latvijas lepnums 2005&quot; laureātu Arni Irbi|url=http://www.naukseni.lv/?lang=1&amp;id=15&amp;txt_id=689|publisher=Naukseni.lv|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304200613/http://www.naukseni.lv/?lang=1&amp;id=15&amp;txt_id=689|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas šī gada «Latvijas lepnuma» balvas|url=https://www.ablv.com/lv/press/2005-12-29-381|publisher=Aizkraukles banka|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314125313/http://www.ablv.com/lv/press/2005-12-29-381|archivedate=2013-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Jauniešu iniciatīva — ''Līksnas pagasta jaunieši''&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Daugavpils kaķu sargeņģelis|url=http://www.diena.lv/arhivs/daugavpils-kaku-sargengelis-12925730|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Biedrība „Līksnas jauniešu kopiena”|url=http://www.teterevfond.org/biedriba-%E2%80%9Eliksnas-jauniesu-kopiena%E2%80%9D|publisher=Borisa un Ināras Teterevu fonds|accessdate={{dat|2016|1|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Glābējs — Andris Gailis&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Skolotāja — Elvīra Aizupe&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Pagasta lepnums&quot; — Voldemārs Eikins&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkam — Ženija Stunda&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Ģimene — Gaida Brezovska&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — ''Auces Latviešu biedrības Krīzes centrs &quot;Namiņš&quot;''&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Pašiniciatīva — Pēteris Spruksts&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot; /&gt;
* Pašaizliedzība — Judīte Dzelza&lt;ref name=&quot;2005-ablv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2005&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2005|url=http://www.diena.lv/arhivs/2005-13340998|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2006. gads ===
* Drosmīga ģimene — Kaspars Maļarčiks&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums 2006|url=http://spektrs.com/zurnals/latvijas-lepnums-2006/|publisher=Spektrs|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305025307/http://spektrs.com/zurnals/latvijas-lepnums-2006/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa ģimene&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Sandra Dzenīte un Juris Cālītis&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Ilga Narbute&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — [[Māris Ceirulis]],&lt;ref name=&quot;2006-spektrs&quot; /&gt; Aija Rīvīte&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;
* Jauniešu iniciatīva — ''Pāvilostas kāpas aizstāvji''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par godu dabas lieguma &quot;Pāvilostas pelēkā kāpa&quot; piecu gadu jubilejai notiks sakopšanas talka|url=http://www.leta.lv/news/latvia/243AF50C-FFFD-42F8-868C-5A7AEA63A6C1|publisher=LETA|date={{dat|2012|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; (Aleksandrs Jeršovs,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pāvilostas pelēkās kāpas aizstāvji dāvina Valsts prezidentam smilšu gleznu|url=http://www.leta.lv/news/latvia/147E3674-F83E-42C5-BADC-E8588159414B|publisher=LETA|date={{dat|20109|3|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Artūrs Bikovs, Armands Teteris, Uldis Rebuks, Agnese Ansone)&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;
* Glābēja — Agnija Zorge&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Caur ēkršķiem uz zvaigznēm — Kārlis Dreimanis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Skolotāja — [[Rudīte Urbacāne]]&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2006|url=http://www.diena.lv/arhivs/2006-13340999|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Ingus Maršals&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;liepaja-2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Papildināts – Linda Demitere – Latvijas lepnums 2011|url=http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/papildinats-linda-demitere-latvijas-lepnums-2011-59493|publisher=liepajniekiem.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Ilga Narbute&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;
* Novadniece — Jolanta Rābante&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2006&quot; /&gt;

=== 2007. gads ===
* Novadnieki — Liena Muceniece un Edgars Mucenieks&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ar ratiņkrēslu labestības jūrā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/3017BE1E-EF82-4B16-9842-E8DCEE8C0132|publisher=Diena|date={{dat|2008|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Biruta Stepiņa&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Birutas skrejceļš|url=http://www.leta.lv/news/latvia/B2EBD642-6472-49A1-9262-7C38DAC5680C|publisher=Diena (SestDiena)|date={{dat|2009|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Mecenāti — Rita Petričeka un Juris Petričeks&lt;ref name=&quot;mecenati-2007&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Okupācijas muzejā notiks grāmatas par Bertramu Rozenbergu atvēršanas svētki|url=http://www.leta.lv/news/latvia/5CE45C18-C2D0-4F6E-9DC7-FE1950F04680|publisher=LETA|date={{dat|2012|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Drosme un pašaizliedzība — Mārtiņš Vaģelis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Skolotājs — Jānis Āboliņš&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Atbalsts cilvēkiem — Ilze Stikāne&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Glābējs — Jurijs Kodaļevs&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt; &lt;!-- balvu saņēmis 2007. gadā --&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2007&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Apbalvošanas dienā|url=http://www.diena.lv/arhivs/apbalvosanas-diena-13340996|publisher=Diena.lv|date={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Ārds Ķiņķeris&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Mārīte Krastiņa un Gatis Krastiņš&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārbaudīts: parādās Diena.lv sarakstā 2007. pieteiktie --&gt;
* Drosme un pašaizliedzība — Madara Višķere&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par briesmām nedomāja|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2008-gada-stasti/par-briesmam-nedomaja-37589|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Lonija Līce&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-2007&quot; /&gt;

=== 2008. gads ===
* Mecenāts — Ādolfs Sīlis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=precizēta – Miris latviešu diasporas darbinieks Ādolfs Sīlis|url=http://www.leta.lv/news/latvia/49F710E3-88EE-44BB-95A4-DC0B0B436B7C|publisher=LETA|date={{dat|2014|4|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Evita Zālīte — Raituma&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Forumā jaunieši radīs idejas Latvijas izaugsmei|url=http://www.leta.lv/news/latvia/320A0818-8E9A-4864-94F4-5FC5BA45DE80|publisher=LETA|date={{dat|2014|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Edgars Raitums&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārb.: pie 2008.g. pieteiktajiem --&gt;
* Glābējs — Vilis Simanovs&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par septiņgadīgās meitas noduršanu &quot;Latvijas lepnumam&quot; 18 gadu cietumsods|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/92089/par-septingadigas-meitas-nodursanu-latvijas-lepnumam-18-gadu-cietumsods|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202538/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/92089/par-septingadigas-meitas-nodursanu-latvijas-lepnumam-18-gadu-cietumsods|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Novadnieki — Valdis Rande un Daina Rande&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārb.: parādās pie visiem 2008.g. pieteiktajiem --&gt;
* Cilvēks cilvēkam, Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Naira Šķone un Juris Šķonis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;!-- pārb.: parādās pie visiem 2008.g. pieteiktajiem --&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Matīss Barkovskis un Oskars Barkovskis&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma balvas ieguvēji turpina labdarību, aicina ziedot malkas iegādei|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/latvijas-lepnuma-balvas-ieguveji-turpina-labdaribu-aicina-ziedot-malkas-iegadei-14072431|publisher=Diena.lv|date={{dat|2014|10|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Skolotāja — Mārīte Pakavniece&lt;ref name=&quot;2004-2008&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Lai neviens nejustos sliktāks|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2008-gada-stasti/lai-neviens-nejustos-sliktaks-638992|publisher=Diena.lv|date={{dat|2008|11|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2009. gads ===
* Mecenāte — [[Aina Galēja-Dravniece]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Mūžībā aizgājusi mecenāte Dr. Aina Galēja – Dravniece|url=http://latviansonline.com/muziba-aizgajusi-mecenate-dr-aina-galeja-dravniece/|publisher=Latvians online|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2024|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241014173304/https://latviansonline.com/muziba-aizgajusi-mecenate-dr-aina-galeja-dravniece/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Mecenāte|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — [[Ilze Ābola]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par Latvijas lepnuma sišanu – piespiedu darbs|url=http://www.ventasbalss.lv/news/read/3701|publisher=Ventas Balss|date=Par Latvijas lepnuma sišanu – piespiedu darbs}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Ģimene|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Novadniece — Ieva Zepa&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Drosmīgais bērns — Matīss Malnačs&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Drosmīgais bērns|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Poļina Nazarova&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Atbalsts līdzcilvēkiem|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Rihards Snikus&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Caur ērkšķiem uz zvaigznēm|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Glābējs — Dainis Lankovskis&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Glābējs|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Oskars Ambarovs ar Balvu skolēniem&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Jauniešu iniciatīva|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Skolotājs — Inese Kārkliņa&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Skolotājs|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — Gints Mellers&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma 2009 laureāti &gt; Vairāk, nekā prasa pienākums|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/latvijas-lepnuma-2009-laureati-713129|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2010. gads ===
* Ģimene — Elīna Puķulauka un [[Raivis Blumfelds]]&lt;ref name=&quot;liepaja-2011&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par Saeimas deputātu kļūst „Latvijas lepnums” Raivis Blumfelds|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/63149/par-saeimas-deputatu-klust-latvijas-lepnums-raivis-blumfelds|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Labā sirds — Linda Kuikulīte&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Broks: Būtiski, ka brīvprātīgā darba gada labās gribas vēstnieki būs savas nozares profesionāļi|url=http://www.leta.lv/news/latvia/17351FF6-1BCF-490C-A974-AD3DE4251FDE|publisher=LETA|date={{dat|2011|3|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Sargeņģelis — [[Anita Liepiņa]]&lt;ref name=&quot;ll-10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2010 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2010-balvas-761272|publisher=Diena.lv|date={{dat|2010|12|26||bez}}|access-date={{dat|2023|11|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160327162645/http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2010-balvas-761272}}&lt;/ref&gt;
* Glābējs — Modris Staņislavskis&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Draugs — Agnese Birkmane&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Skolotājs — Eduards Lapsiņš&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Arnis Kargans&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Mecenāte — Olga Bāre&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Novadnieks — Mihails Pupiņš&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;
* Vairāk, nekā prasa pienākums — ''Aizkraukles slimnīcas mediķu komanda''&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;

=== 2011. gads ===
* Draugs — Linda Demitere&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;liepaja-2011&quot; /&gt;
* Ģimene — ''Šūpulnieku ģimene'' (Maija un Pēteris)&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=&quot;TV3&quot; sāks rādīt raidījumu &quot;Bez tabu māju sajūta&quot;|url=http://www.leta.lv/news/latvia/937A4884-5CFA-4E7A-B9AA-7700802609ED|publisher=nozare.lv|date={{dat|2012|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Labā sirds — Velga Vītola&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ll-12&quot; /&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Oļegs Zubkovs&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Sargeņģelis — Nauris Špels&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Glābēji — Andrejs Zeņevičs, Edgars Grigāns un Jānis Reinbergs&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par &quot;Latvijas lepnumu&quot; kļūst trīs ogrēnieši|url=http://www.fakti.lv/?url=echoart&amp;ArticleId=8290|publisher=fakti.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305044911/http://www.fakti.lv/?url=echoart&amp;ArticleId=8290|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Skolotājs — Vladimirs Priede&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Inguna Mieze un Imants Miezis&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Mecenāti&quot; — Arnis Apsītis un [[Jānis Apsītis]]&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;
* Jauniešu iedvesmotājs — Māris Šlēziņš&lt;ref name=&quot;ll-11&quot; /&gt;

=== 2012. gads ===
* Skolotājs — Jānis Auzāns&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Līvānietis Jānis Auzāns ieguvis titulu „Latvijas Lepnums”|url=http://www.gorod.lv/novosti/178635-livanietis-janis-auzans-ieguvis-titulu-latvijas-lepnums|publisher=gorod.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123165535/https://www.gorod.lv/novosti/178635-livanietis-janis-auzans-ieguvis-titulu-latvijas-lepnums}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Mecenāts — Andris Ramoliņš&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Glābējs — Marta Lauva&lt;ref name=&quot;ll-12&quot; /&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm&quot; — Andrejs Kirins&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Labā sirds — Ingvilda Aumeistere&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Jauniešu iedvesmotājs — Jānis Dainis&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Agra Jēgere&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Novadnieks — Andris Ramoliņš&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Drosmīgais bērns — Monta Orlova&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Aleksandrs Faminskis&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Sargeņģeļi — Aigars Kozuls, Ingus Ķimelis, Roberts Mālkalns, Gints Lapsa, Sandis Raubišķis, Jānis Pūce, Andris Drozds, Valdis Medinieks, Rinalds Rode un Ilvars Ceriņš&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;

=== 2013. gads ===
* Cilvēks cilvēkam — Daina Strelēvica&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums un mūsu lepnums – Daina Strelēvica|url=http://www.ievp.gov.lv/index.php/joomla-overview/ievpshema?id=228&amp;lang=en|date={{dat|2013|12|11||bez}}|access-date={{dat|2016|01|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304110101/http://www.ievp.gov.lv/index.php/joomla-overview/ievpshema?id=228&amp;lang=en|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Novadnieks — [[Jānis Elksnis]]&lt;ref name=&quot;rezekne-2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=LATVIJAS LEPNUMS – JĀNIS ELKSNIS|url=http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/_/sabiedriba/-/latvijas-lepnums-janis-elksnis/|publisher=rezekne.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Rēzeknē notiks Latgales Kultūras centra izdevniecības 25 gadu jubilejas svinības|url=http://www.leta.lv/news/latvia/32A4E128-2DF3-4D82-9A82-F2F936BF7080|publisher=Iveta Stelpa, LETA|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Inese Fecere&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Prezidents gandarīts par titula &quot;Latvijas lepnums 2013&quot; ieguvējas Feceres mājas būves progresu|url=http://www.leta.lv/news/latvia/BABAFA47-AD06-48B2-9AE7-4760EDEB85F0|publisher=Edgars Skvariks, LETA|date={{dat|2015|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Mecenāts — Daumants Pfafrods&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Gunārs Koceris&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Sargeņģelis — Regīna Goldberga&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Glābējs — Jānis Pomaskovs&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* No sirds uz sirdi — ''apvienība Sirds siltuma darbnīca''&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Skolotājs — Vitālija Voļina&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;
* Jauniešu iedvesmotājs — Zigurds Zujevs&lt;ref name=&quot;ll-13&quot; /&gt;

=== 2014. gads ===
* Skolotājs — Juris Škuškovniks&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Desmit balvu, bet pieteikumu daudz|url=http://www.leta.lv/news/latvia/F17A51C8-AAA4-41EC-A2C4-903FB8EABAC7|publisher=SestDiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Caur ērkšķiem — Mārtiņš Oliņš&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Labā sirds — Anete Asare&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Drosme un vīrišķība — Kaspars Garsils un Ainars Bormeistars&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Sargeņģeļi — ''Borjaginu ģimene'' (Jolanta Borjagina)&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Glābējs — Jēkabs Kalmanis&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* No sirds uz sirdi — Amanda Grase Kotļeva&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Ilga Vanuška&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Mecenāts — Aivars Millers&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;
* Ģimene — Savina Gailume&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot; /&gt;

=== 2015. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Pēteris Augstkalns&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Ģimene — Sandra Gavre&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Labie darbi — Gita Bināne&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Irina Čžou&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Labā sirds — Ildze Leimante&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Glābējs — Aivars Čipāns&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Skolotāja — [[Ieva Lazdāne]]&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Mūsu un Latvijas lepnums -- skolotāja Ieva Lazdāne|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news|publisher=Novadnieks|date={{dat|2016|1|5||bez}}|access-date={{dat|2016|01|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Sargeņģelis — Zane Bārbale un Agris Bārbals&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* Sirdsdarbs — Imants Robežnieks&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;
* No sirds uz sirdi — Margrieta Lestrādena&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;

=== 2016. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Gatis Caunītis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/lepnumukarte/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181230222957/https://skaties.lv/lepnumukarte/ |archivedate={{dat|2018|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Ģimene — Silvija Zemīte&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — Andris Biezbārdis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Drosmīgais bērns — Herberts Zeibots&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Iedvesmotājs — Zigmunds Zaļenko&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Skolotāja — Lāsma Gabduļina&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Sargeņģelis — Valentīna Stabulniece&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Sirdsdarbs — Valda Pavloviča&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Novadnieks — Marta Binduka&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;

=== 2017. gads ===
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Jānis Valdmanis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Ģimene — Anna Verze&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Cilvēks cilvēkam — [[Andrejs Mediņš]]&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Dabas draugs — [[Uģis Bergmanis]]&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Iedvesmotājs — Raimonds Jargans&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Jauniešu iniciatīva — Valters Krētainis&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Skolotāja — Darja Tihomira&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Sirdsdarbs — Līga Bērziņa&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Patriots — Guntars Norbuts&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;
* Vairāk nekā prasa pienākums — Liene Reinberga&lt;ref name=&quot;lepnums-2016&quot; /&gt;

=== 2018. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/latvijas-lepnums/|title=Latvijas Lepnuma laureāti|last=|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt; ===

* Drosme un pašaizliedzība — Tomass Jaunzems
* Iedvesmotājs — Roberts Aseriņš
* Labie darbi — Eva Viļkina
* Novadnieks — Ilze Strēle
* Sirdsdarbs — Elmārs Gulbis
* Glābējs — Daniels Nikitins un Edžus Strods
* Skolotājs — Zinaīda Hermanoviča
* Jauniešu iniciatīva — Miķelis Jānis Benužs
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm — Mārtiņš Vizulis
* Dižģimene — Aija un Jāzeps Dzierkaļi

=== 2019. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Drosme un pašaizliedzība — Margita Kanopka
* No sirds uz sirdi — Ieva un Arnis Zundas
* Skolotājs — Mihails Siņicins
* Iedvesmotājs — Dāvis Beitlers
* Caur ērķšķiem uz zvaigznēm — Dina Grīnberga
* Ģimene — Liene Kuzmina
* Glābējs — Aleksandrs Kameņevs
* Sargeņģelis — Linda Penēze
* Tētis — Ints Jurka
* Jauniešu iniciatīva — Rojs Puķe

=== 2020. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Atbalsts līdzcilvēkiem — Ilze Neimane-Nešpore
* Labā sirds — Ilze Veilande
* Vairāk kā pienākums — Ņikita Bezborodovs
* Cilvēks cilvēkam — Normunds Smiltnieks
* Ģimene — Jānis Zeimanis
* Novadnieks — Inguna Avota
* Skolotājs — Juris Stīpnieks
* Sargeņģelis — Ilze Dzene
* Glābējs — Sergejs Pavlovs
* Jauniešu iniciatīva — Kaspars Bačkurs

=== 2021. gads&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Glābējs — Līga Rumpa, Ingūna Urtāne, Alise Urtāne, Maija Brice
* Dzīvotspēks — Sanita Akota
* Vecmāmiņa — Velta Ikauniece
* Novadnieks — Māris Valainis
* Novadnieks — Alvids Pupšis
* Cilvēks cilvēkam — Iveta Parravani
* Vairāk nekā pienākums — Vilnis Sosārs
* Atbalsts līdzcilvēkiem — Edijs Pipars
* Jaunietis — Kristiāns Jakubovskis
* Ģimene — Ivanda un Andris Bites

=== 2022. gads ===

* Mediķis — Daina Eversone
* Cilvēcība un drosme — Mārtiņš Malzubris, Olafs Libermanis
* Dižģimene — Ārija un Ēriks Brūveri
* Iedvesmotājs — Linda Bumbiere
* Jaunietis — Haralds Daniels Vecbaštiks
* Novadnieks — Zoja Sīle
* Sirdsdarbs — Arno Līcis
* Skolotājs — Inita Raginska
* Vairāk nekā prasa pienākums — Inna Zlatkovska
* Cilvēks cilvēkam — Arnis Banga

=== 2023. gads ===

* Glābēji — Laila un Guntis Skrodeļi
* Viens par visiem, visi par vienu — Jēkabpils iedzīvotāji
* Cīnītāja — Alla Beļinska
* Iedvesmotājs — Fricis Gustavs Alliks
* Jaunietis — Didzis Dreimanis
* Novadnieks — Alda Alberte
* Sirdsdarbs — Mareta Bērziņa-Meirāne
* Skolotājs — Aivars Skudra
* Vairāk nekā prasa pienākums — Jurijs Kapustins
* Cilvēks cilvēkam — Ināra Oļena'

=== 2024. gads ===

* Ģimene — Ivita Kļaviņa
* Mūžīgais dzinējs — Natālija Rubīne
* Patriots — Intars Kušners
* Iedvesmotājs — Uldis Purviņš
* Jaunietis — Kristiāna Zīle
* Novadnieks — Jānis Gūtmanis
* Sirdsdarbs — Ināra Aperāne
* Sargeņģelis — Latvijas orgānu donori un viņu piederīgie
* Vairāk nekā prasa pienākums — Anna Nore
* Cilvēks cilvēkam — Dace Šilberga

=== 2025. gads ===

* Ģimene — Vija un Oskars Nilles
* Mecenāte — Gita Ločmele Jones
* Skolotājs — Līga un Ainārs Eidoni
* Iedvesmotājs — Gustavs Pētersīlis
* Cilvēcība un drosme — Rita Šteina
* Novadnieks — Arturs Kuzmins
* Sirdsdarbs — Regīna Grebežniece
* Glābējs — Pēteris Delveris
* Vairāk nekā prasa pienākums — Linda Mocebekere
* Sargeņģelis — Viesturs Morozs

== Žūrija ==
'''2004. gads''': TV3 direktors Kaspars Ozoliņš, laikraksta &quot;Diena&quot; galvenā redaktore [[Sarmīte Ēlerte]] un direktors Aleksandrs Tralmaks, &quot;Aizkraukles bankas&quot; valdes loceklis [[Oļegs Fiļs]], dzejnieki [[Imants Ziedonis]] un [[Māra Zālīte]], mācītājs [[Juris Rubenis]], vingrotājs un Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs [[Jevgeņijs Saproņenko]], bērnu ārsts — reanimatologs [[Pēteris Kļava]] un TV3 sarunu šova vadītāja [[Aina Poiša]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegs balvas &quot;Latvijas lepnums&quot; par cēlu rīcību un labi paveiktiem darbiem|url=http://www.leta.lv/news/latvia/0B420F6A-D304-4171-8E79-AD88C1174B98|publisher=Ilze Jakovļeva, LETA|date={{dat|2004|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2005. gads''': laikraksta Diena galvenā redaktore [[Sarmīte Ēlerte]] un direktors Aleksandrs Tralmaks, telekompānijas TV3 direktors Kaspars Ozoliņš un pārstāve Daina Ostrovska, Aizkraukles bankas valdes loceklis [[Oļegs Fiļs]], Latvijas lepnums 2004 Solveiga Petrova, mūziķis [[Renārs Kaupers]], dzejnieki [[Imants Ziedonis]] un [[Māra Zālīte]], mācītājs [[Juris Rubenis]], organizācijas Glābiet bērnus! valdes priekšsēdētāja [[Inguna Ebela]], sportists [[Raimonds Bergmanis]], diplomāte [[Sandra Kalniete]].&lt;ref name=&quot;2005-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnums dzīvo blakus|url=http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnums-dzivo-blakus-12644546|publisher=Diena.lv|date={{dat|2005|12|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2010. gads''': bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jēkabsons, rakstniece [[Nora Ikstena]], laikraksta Diena korespondente [[Anna Rancāne]], Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, fonda Ziedot valdes priekšsēdētāja [[Rūta Dimanta]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un Latvijas lepnums 2009 nominācijā Novadniece Ieva Zepa&lt;ref name=&quot;ll-10&quot; /&gt;

'''2011. gads''': Latvijas Universitātes rektors [[Mārcis Auziņš]], Fonda Ziedot vadītāja [[Rūta Dimanta]], Latvijas lepnums 2010 nominācijā Mecenāte uzņēmēja no Talsiem Olga Bāre, rakstniece [[Nora Ikstena]], grupas Instrumenti mūziķis [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un akciju sabiedrības Diena valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols.&lt;ref name=&quot;ll-11&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2011 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2011-gada-stasti/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2011-balvas-13922348|publisher=Diena.lv|date={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2012. gads''': Ziedot.lv vadītāja [[Rūta Dimanta]], mūziķis [[Raimonds Tiguls]], paraolimpiskais čempions [[Aigars Apinis]], Latvijas lepnums 2011 nominācijā ''Labā sirds'' [[Velga Vītola]], rakstniece [[Nora Ikstena]], MTG TV kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena un a/s Diena valdes priekšsēdētājs [[Normunds Staņēvičs]].&lt;ref name=&quot;ll-12&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2012 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2012-balvas-13985309|publisher=Diena.lv|date={{dat|2012|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2013. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs — profesors Aris Lācis, fonda Ziedot vadītāja [[Rūta Dimanta]], Latvijas lepnums 2012 nominācijas Mecenāts uzņēmējs Andris Ramoliņš, rakstniece [[Nora Ikstena]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš.&lt;ref name=&quot;ll-13&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegtas Latvijas lepnuma 2013 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/jaunumi/pasniegtas-latvijas-lepnuma-2013-balvas-14037896|publisher=Diena.lv|date={{dat|2013|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2014. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], fonda Ziedot vadītāja [[Rūta Dimanta]], nominācijas Mecenāts ieguvējs 2013. gadā — uzņēmējs Daumants Pfafrods, mūziķis [[Goran Gora|Jānis Holšteins-Upmanis]] (pazīstams arī kā Goran Gora), rakstniece [[Nora Ikstena]], TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš.&lt;ref name=&quot;lepnums-2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FOTO: Pasniegtas Latvijas lepnuma 2014 balvas|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/foto-pasniegtas-latvijas-lepnuma-2014-balvas-14082052|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|1|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''2015. gads''': SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētājs [[Edgars Kots]], MTG Latvia vadītāja Baiba Zūzena, Ziedot.lv vadītāja [[Rūta Dimanta]], aktrise [[Zane Daudziņa]], rakstniece [[Nora Ikstena]], mūziķis [[Dons]], Bobsleja un kamaniņu trases Sigulda valdes priekšsēdētājs [[Dainis Dukurs]], Latvijas lepnums 2014 nominācijā Skolotājs Juris Škuškovniks&lt;ref name=&quot;lepnums-2015&quot; /&gt;

'''2016. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], Bērnu slimnīcas fonda vadītāja [[Liene Dambiņa]], nominācijas ''Sargeņģeļi'' ieguvēji 2015. gadā — Zane un Agris Bārbali, BMX riteņbraucējs un treneris [[Ivo Lakučs]], kustības ''Riga Tech Girls'' iniciatore, kā arī koprades telpas ''The Mill'' dibinātāja Anna Andersone, mūziķis [[Dons]], TV raidījumu vadītāja [[Jana Duļevska]], rakstniece Inga Žolude, ''MTG TV'' ''un radio'' vadītāja Latvijā Baiba Zūzena un laikraksta ''Diena'' galvenais redaktors [[Gatis Madžiņš]].

'''2017. gads''': aktrise [[Zane Daudziņa]], Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], nominācijas ''Vairāk nekā prasa pienākums'' ieguvējs 2016. gadā — Kaspars Ūdris, BMX riteņbraucējs un treneris [[Ivo Lakučs]], laikmetīgās mākslas centra ''kim?'' dibinātāja Zane Čulkstēna, mūziķis [[Dons]], TV personība [[Jana Duļevska]], ''MTG Latvia'' vadītāja Baiba Zūzena un laikraksta ''Diena'' galvenais redaktors [[Gatis Madžiņš]].

'''2019. gads''': “All Media Latvia” valdes locekle Baiba Beatrise Sleže, grāmatu izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide, rakstniece [[Jana Egle]], Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja un pagājušā gada “Latvijas lepnuma” balvas laureāte Eva Viļķina, basketbolists [[Kristaps Janičenoks]], čellists, grupas “DaGamba” mūziķis Valters Pūce, [[Rīgas Brīvostas pārvalde|Rīgas brīvostas]] pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, aktrise [[Zane Daudziņa]].

'''2021. gads''': režisors [[Dzintars Dreibergs]], ārsts Kārlis Rācenis, skolotājs Jānis Zeimanis (”Latvijas Lepnums 2020” laureāts), Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], aktrise [[Zane Daudziņa]], žurnāliste Inita Sila, ”Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, žurnāliste Kristīne Anže.

'''2022. gads''': TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs Andrejs Mēters, &quot;TV3 Group Latvia&quot; programmu direktore Elīna Jēkabsone, Rīgas brīvostas pārvaldnieks [[Ansis Zeltiņš]], “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja [[Inga Bite]], Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja [[Liene Dambiņa]], latviešu valodas un literatūras skolotājs Zemgales vidusskolā un “Latvijas Lepnums 2021” laureāts Kristiāns Jakubovskis, vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, pediatre, BKUS infekciju kontroles dienesta vadītāja Dana Isarova, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents [[Mārtiņš Klišāns]].

'''2023. gads''': “TV3 Group Latvija” programmu direktore Elīna Jēkabsone, TV3 ētera personība Evelīna Strazdiņa, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, pianists, “Osokina Brīvības festivāls Ukrainai” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs [[Andrejs Osokins]], Iļģuciema cietuma priekšniece, pulkvede un 2022. gada “Latvijas Lepnuma” balvas ieguvēja nominācijā “Vairāk nekā prasa pienākums” Inna Zlatkovska, Dailes teātra direktors [[Juris Žagars]], motosportists [[Matīss Karro]].

'''2024. gads''': TV3 programmu direktore Elīna Jēkabsone, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, TV3 ētera personība un ilggadējais ceremonijas vadītājs [[Arnis Krauze]], aktieris Maksims Busels, TV3 ētera personība Evelīna Strazdiņa, hokeja leģenda [[Sandis Ozoliņš]], Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

'''2025. gads''': TV3 programmu direktore Elīna Jēkabsone, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, TV3 ētera personība un ilggadējais ceremonijas vadītājs Arnis Krauze, dramaturģe un Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašaradena, TV3 ētera personība Evelīna Strazdiņa, hokeja leģenda Sandis Ozoliņš, mūziķis un grupas “Instrumenti” dalībnieks [[Reinis Sējāns]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums Laikraksts &quot;Diena&quot; &gt; projekts &quot;Latvijas lepnums&quot;] Oficiālā mājaslapa
* [http://www.draugiem.lv/latvijaslepnums/ Draugiem.lv &gt; Latvijas lepnums]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160102181045/http://skaties.lv/tema/latvijas-lepnums/ Skaties.lv &gt; Latvijas lepnums]
* '''Visi pieteiktie apbalvojumam &quot;Latvijas Lepnums&quot; '''
** [http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnumam-pieteiktie-12260070 2004. gadā] Diena.lv
** [https://web.archive.org/web/20160307032709/http://m.diena.lv/arhivs/latvijas-lepnumam-2007-pieteiktie-13340993 2007. gadā] Diena.lv
** [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2008-gada-stasti/visi-latvijas-lepnums-2008-pieteiktie-kandidati-629469 2008. gadā] Diena.lv
** [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2009-gada-stasti/latvijas-lepnumam-2009-pieteiktie-686204 2009. gadā] Diena.lv
** [http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2010-gada-stasti/latvijas-lepnumam-2010-pieteiktie-750160 2010. gadā] Diena.lv
** [http://www.leta.lv/news/latvia/7B20F63C-0A36-431F-BC50-B117AAA591AE 2014. gadā] LETA
** [http://www.leta.lv/news/latvia/E52FFE95-2F46-493E-A892-915F78D64B54 2015. gadā] LETA

[[Kategorija:Latvijas apbalvojumi]]</text>
      <sha1>1e08w7qqu9jc03bo186cw5ld4bc6ljb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas ciemi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>305932</id>
    <revision>
      <id>4445883</id>
      <parentid>4376544</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T01:10:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Termgrauzis</username>
        <id>2708</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ciemu klasifikācija */ typo</comment>
      <origin>4445883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5104" sha1="ftbea8qdb5usfvsb0a0v76g9btj1ukh" xml:space="preserve">[[Latvija|Latvijā]] saskaņā ar &quot;Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu&quot; [[ciems]] ir viens no četriem [[apdzīvotā vieta|apdzīvoto vietu]] veidiem (līdzās [[pilsēta]]i, [[Mazciems|mazciemam]] un [[viensēta]]i). Ciema statusu var piešķirt un atcelt attiecīgā [[pašvaldība]] (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |date={{dat|2010|10|12||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;

== Ciemu klasifikācija ==
Ciemu klasifikācijas veidi Latvijā:
* '''[[Lielciems]]''' — ir [[lauki|lauku]] [[apdzīvotā vieta]] ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu. Lielciemā ir attīstīta [[infrastruktūra]] ([[skola]], [[pagasta padome]], [[pasts]], ārstniecības iestādes, veikali utt.) un vismaz 400 pastāvīgo [[iedzīvotājs|iedzīvotāju]]. Ja ciemā ir tikai daži no minētajiem objektiem, iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500; ja infrastruktūras objektu nav vispār, — 600. Šajā ciemu kategorijā parasti iekļaujas lielie pagastu centri un bijušie pilsētciemati, kur nereti atrodas starppagastu vai pat starprajonu iestādes un objekti, kā arī lielo pilsētu piepilsētas ciemi.&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://map.lgia.gov.lv/index.php?cPath=3&amp;txt_id=96 |title=Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums. |accessdate= |author=Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra |date=2007 |publisher= |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805112542/http://map.lgia.gov.lv/index.php?cPath=3&amp;txt_id=96 }}&lt;/ref&gt;
* '''[[Vidējciems]]''' — lauku apdzīvota vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, ar 40 — 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti, vai 100 — 600 iedzīvotāju, ka infrastruktūras objektu nav. Vidējciemi parasti ir bijuši vai pašreizējo pagasta un bijušo kopsaimniecību vai padomju saimniecību centri, nereti arī lielāku pilsētu piepilsētas ciemi.&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot; /&gt;
* '''[[Mazciems]]''' — lauku apdzīvota vieta ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz 3 kompakti izvietotas dzīvojamās mājas. Mazciemā iedzīvotāju skaits nav liels: ja infrastruktūras objektu nav, iedzīvotāju skaits var sniegties līdz 100; ja ir — līdz 40. Mazciemi ir visbiežāk sastopamais ciemu veids Latvijā.&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot; /&gt;
* '''[[Skrajciems]]''' — vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu; skrajciemi visbiežāk veidojušies, sadalot vecsaimniecības un muižas, kā arī agrākajiem kompaktajiem ciemiem pārejot atstatu izvietotās viensētās. Dabā skrajciems vairākumā gadījumu neizskatās pēc ciema, tomēr nav pareizi to uzskatīt tikai par atsevišķām viensētām. Skrajciemi sevišķi bieži atrodami Latvijas austrumdaļā.&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot; /&gt;
* '''[[Vasarnīcu ciems]]''' — lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi, galvenokārt sezonālu apdzīvotību un apvienojošu nosaukumu. Šie ciemi visbiežāk veidojušies no [[dārzkopība]]s sabiedrībām un [[vasarnīca|vasarnīcu]] kooperatīviem.&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot; /&gt;
* '''[[Aprūpes ciems]]''' — lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs dzīvojošie un strādājošie.&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
|colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Latvijas ciemu&lt;br&gt;sadalījums pēc tipa&lt;ref name=&quot;Latvijas ciemi&quot; /&gt;'''
|rowspan=&quot;8&quot;| {{Graph:Chart|width=100|height=100|type=pie|legend=Tips|x=Lielciemi,Vidējciemi,Mazciemi,Skrajciemi,Vasarnīcu ciemi,Aprūpes ciemi|y1=261,819,2078,5435,243,43}}
|-
!style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Ciemu veids
!style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Skaits
!style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| %
|-
| Lielciemi
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 261
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9
|-
| Vidējciemi
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 819
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 9,2
|-
| Mazciemi
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 2078
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 23,4
|-
| Skrajciemi
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 5435
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 61,2
|-
| Vasarnīcu ciemi
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 243
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8
|-
| Aprūpes ciemi
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 43
|style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi| ]]</text>
      <sha1>ftbea8qdb5usfvsb0a0v76g9btj1ukh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēju iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>313335</id>
    <revision>
      <id>4445869</id>
      <parentid>4213195</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:35:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4445869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1463" sha1="0dzzjhftpb8amc9a36cya5z1jp3gw17" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vēju iela|Vēju iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vēju iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Vaivari]]
|ielas garums     = 450 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Vēju iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Vaivari|Vaivaru]] apkaimē. Vēju iela sākas pie [[Vaivari|Vaivaru]] pludmales un beidzas krustojumā ar [[Asaru prospekts|Asaru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 450 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vēju ielā satiksmes kustība norit vienā joslā un ielai ir vienvirziena posms no Asaru prospekta līdz [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu ielai]]. Blakus Vēju ielai atrodas Nacionālais Rehabilitācijas Centrs „Vaivari“. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Vēju iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu iela]]
* [[Asaru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Vaivari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Vaivaros]]</text>
      <sha1>0dzzjhftpb8amc9a36cya5z1jp3gw17</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445870</id>
      <parentid>4445869</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:55:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4445870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1463" sha1="f9r0x9vyrfnt1v9unyr54yg2m9afvkw" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vēju iela|Vēju iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vēju iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Vaivari]]
|ielas garums     = 450 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Vēju iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Vaivari|Vaivaru]] apkaimē. Vēju iela sākas pie [[Vaivari|Vaivaru]] pludmales un beidzas krustojumā ar [[Asaru prospekts|Asaru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 450 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vēju ielā satiksmes kustība norit vienā joslā un ielai ir vienvirziena posms no Asaru prospekta līdz [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu ielai]]. Blakus Vēju ielai atrodas Nacionālais Rehabilitācijas Centrs „Vaivari“. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Vēju iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu iela]]
* [[Asaru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Vaivari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Vaivaros]]</text>
      <sha1>f9r0x9vyrfnt1v9unyr54yg2m9afvkw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Jane023/TED speakers</title>
    <ns>2</ns>
    <id>315143</id>
    <revision>
      <id>4445880</id>
      <parentid>4442755</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T23:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4445880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="961059" sha1="jwfaz2e7akf24fpn5wv3nehapqupfv5" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P2611 ?sub1 }
|section=
|sort=label
|columns=P18,label:Title,description,P106,P569,P21,P27,P2611,item
|thumb=128
|min_section=
|freq=30
}}
{| class='wikitable sortable'
! attēls
! Title
! description
! nodarbošanās
! dzimšanas datums
! dzimums
! pilsonība
! TED runātāja ID
! item
|-
| [[Attēls:A j Jacobs 5187774.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q278801|A. J. Jacobs]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1968-03-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/a_j_jacobs a_j_jacobs]
| [[:d:Q278801|Q278801]]
|-
| [[Attēls:KavliPrize-7273 (42704615130).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q278824|A. James Hudspeth]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-11-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_hudspeth jim_hudspeth]
| [[:d:Q278824|Q278824]]
|-
| [[Attēls:AR Rahman At The ‘Marvel Anthem’ Launch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q108560|A. R. Rahman]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1327329|multiinstrumentālists]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1198887|music director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1966-01-06&lt;br/&gt;1967-01-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ar_rahman ar_rahman]
| [[:d:Q108560|Q108560]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759591|Aakash Odedra]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1984-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aakash_odedra aakash_odedra]
| [[:d:Q23759591|Q23759591]]
|-
| [[Attēls:Aaron Bastani 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21005001|Aaron Bastani]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1984-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_bastani aaron_bastani]
| [[:d:Q21005001|Q21005001]]
|-
| [[Attēls:Aaron OConnell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895013|Aaron D. O'Connell]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1981-03-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_o_connell aaron_o_connell]
| [[:d:Q2895013|Q2895013]]
|-
| [[Attēls:Aaron Koblin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4662151|Aaron Koblin]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1982-01-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_koblin aaron_koblin]
| [[:d:Q4662151|Q4662151]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59655902|Aaron Maniam]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_maniam aaron_maniam]
| [[:d:Q59655902|Q59655902]]
|-
| 
| ''[[:d:Q82925462|Aaswath Raman]]''
| 
| ''[[:d:Q21329070|materials scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aaswath_raman aaswath_raman]
| [[:d:Q82925462|Q82925462]]
|-
| [[Attēls:Chris Abani (32683010407).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1076935|Chris Abani]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1966-12-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_abani chris_abani]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/137 137]
| [[:d:Q1076935|Q1076935]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4664452|Abby Dobson]]''
| 
| [[dziedātājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abby_dobson abby_dobson]
| [[:d:Q4664452|Q4664452]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769266|Abe Davis]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/abe_davis abe_davis]
| [[:d:Q23769266|Q23769266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q320497|Abha Dawesar]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/abha_dawesar abha_dawesar]
| [[:d:Q320497|Q320497]]
|-
| [[Attēls:Abigail Disney 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4667675|Abigail Disney]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1960-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_e_disney abigail_e_disney]
| [[:d:Q4667675|Q4667675]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76490837|Abigail Marsh]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_marsh abigail_marsh]
| [[:d:Q76490837|Q76490837]]
|-
| [[Attēls:Dr Abraham Verghese in 2023 06.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1446797|Abraham Verghese]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-05-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/abraham_verghese abraham_verghese]
| [[:d:Q1446797|Q1446797]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22976267|Achenyo Idachaba]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/achenyo_idachaba achenyo_idachaba]
| [[:d:Q22976267|Q22976267]]
|-
| [[Attēls:Achim Steiner-IMG 0837.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q85606|Achim Steiner]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]
| 1961-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/achim_steiner achim_steiner]
| [[:d:Q85606|Q85606]]
|-
| [[Attēls:Adam Davidson (NPR) May 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4678940|Adam Davidson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_davidson adam_davidson]
| [[:d:Q4678940|Q4678940]]
|-
| [[Attēls:Adam Galinsky.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19873437|Adam Galinsky]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_galinsky adam_galinsky]
| [[:d:Q19873437|Q19873437]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662644|Adam Garone]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_garone adam_garone]
| [[:d:Q23662644|Q23662644]]
|-
| [[Attēls:Adam Grant.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14712273|Adam Grant]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q122759479|organizational psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1981-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_grant adam_grant]
| [[:d:Q14712273|Q14712273]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759997|Adam Grosser]]''
| 
| ''[[:d:Q5532381|general partner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/adam_grosser adam_grosser]
| [[:d:Q23759997|Q23759997]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87666320|Adam Kucharski]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_kucharski adam_kucharski]
| [[:d:Q87666320|Q87666320]]
|-
| [[Attēls:Head of Instagram Adam Mosseri META (52321290009) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56877012|Adam Mosseri]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1983-01-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_mosseri adam_mosseri]
| [[:d:Q56877012|Q56877012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712711|Adam Ockelford]]''
| 
| ''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/adam_ockelford adam_ockelford]
| [[:d:Q23712711|Q23712711]]
|-
| [[Attēls:Adam Ostrow at The Future of Social Media in Higher Education - Hosted by McGraw-Hill (4333514730) (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679571|Adam Ostrow]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/adam_ostrow adam_ostrow]
| [[:d:Q4679571|Q4679571]]
|-
| [[Attēls:Adam Sadowsky, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679718|Adam Sadowsky]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]
| 1970-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_sadowsky adam_sadowsky]
| [[:d:Q4679718|Q4679718]]
|-
| [[Attēls:Adam Spencer 255.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679827|Adam Spencer]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;[[Galvenais treneris (futbols)|futbola treneris]]
| 1969-01-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_spencer adam_spencer]
| [[:d:Q4679827|Q4679827]]
|-
| [[Attēls:Adena Friedman, President, NASDAQ (40040735371).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17003309|Adena Friedman]]''
| 
| [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adena_friedman adena_friedman]
| [[:d:Q17003309|Q17003309]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23703823|Adeola Fayehun]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1984-07-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adeola_fayehun adeola_fayehun]
| [[:d:Q23703823|Q23703823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28421819|Aditi Gupta]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/aditi_gupta aditi_gupta]
| [[:d:Q28421819|Q28421819]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4683041|Aditi Shankardass]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aditi_shankardass aditi_shankardass]
| [[:d:Q4683041|Q4683041]]
|-
| [[Attēls:Adjany Costa 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q97181377|Adjany Costa]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Angola]]
| [https://www.ted.com/speakers/adjany_costa adjany_costa]
| [[:d:Q97181377|Q97181377]]
|-
| [[Attēls:AdoraSvitakOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4684605|Adora Svitak]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1997-10-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adora_svitak adora_svitak]
| [[:d:Q4684605|Q4684605]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728757|Adrianne Haslet-Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;[[mecenāts]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adrianne_haslet_davis adrianne_haslet_davis]
| [[:d:Q23728757|Q23728757]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671006|Afra Raymond]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/afra_raymond afra_raymond]
| [[:d:Q23671006|Q23671006]]
|-
| [[Attēls:Dr. Agnes Binagwaho.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4693015|Agnes Binagwaho]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1919436|pediatrician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12416358|vice-chancellor]]''&lt;br/&gt;[[ministrs]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ruanda]]
| [https://www.ted.com/speakers/agnes_binagwaho agnes_binagwaho]
| [[:d:Q4693015|Q4693015]]
|-
| [[Attēls:Ahn Trio (anyjazz65).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q845628|Ahn Trio]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ahn_trio ahn_trio]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/812 812]
| [[:d:Q845628|Q845628]]
|-
| [[Attēls:Ai Jen Poo 2012 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4696468|Ai-jen Poo]]''
| 
| ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ai_jen_poo ai_jen_poo]
| [[:d:Q4696468|Q4696468]]
|-
| [[Attēls:Aicha Evans at TechCrunch Disrupt, SF 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60574360|Aicha Evans]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aicha_evans aicha_evans]
| [[:d:Q60574360|Q60574360]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809255|Aicha el-Wafi and Phyllis Rodriguez]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez]
| [[:d:Q23809255|Q23809255]]
|-
| [[Attēls:Aimee Mullins portrait 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q261056|Aimee Mullins]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aimee_mullins aimee_mullins]
| [[:d:Q261056|Q261056]]
|-
| [[Attēls:Aja Monet 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16157106|Aja Monet]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1987-08-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aja_monet aja_monet]
| [[:d:Q16157106|Q16157106]]
|-
| [[Attēls:Ajay Banga.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4699676|Ajaypal Singh Banga]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1959-11-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ajay_banga ajay_banga]
| [[:d:Q4699676|Q4699676]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16221463|Ajit Narayanan]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ajit_narayanan ajit_narayanan]
| [[:d:Q16221463|Q16221463]]
|-
| [[Attēls:Akash with the President of India.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56249786|Akash Manoj]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 2001-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/akash_manoj akash_manoj]
| [[:d:Q56249786|Q56249786]]
|-
| [[Attēls:Al Roker by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3240869|Al Roker]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1154500|weather presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q44508716|televīzijas personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22662561|game show host]]''
| 1954-08-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_roker al_roker]
| [[:d:Q3240869|Q3240869]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657171|Al Vernacchio]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/al_vernacchio al_vernacchio]
| [[:d:Q23657171|Q23657171]]
|-
| [[Attēls:Murabit, Alaa Open Debate.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20684900|Alaa Murabit]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1989-10-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/alaa_murabit alaa_murabit]
| [[:d:Q20684900|Q20684900]]
|-
| [[Attēls:Alain de Botton.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123273|Alain de Botton]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1969-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alain_de_botton alain_de_botton]
| [[:d:Q123273|Q123273]]
|-
| [[Attēls:Alan Eustace in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18340990|Alan Eustace]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6060450|skydiver]]''
| 1956-12-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_eustace alan_eustace]
| [[:d:Q18340990|Q18340990]]
|-
| [[Attēls:Alan Jamieson gn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44462701|Alan J. Jamieson]]''
| 
| ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587 alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587]
| [[:d:Q44462701|Q44462701]]
|-
| [[Attēls:Alanlightman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2664403|Alan Lightman]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1948-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_lightman alan_lightman]
| [[:d:Q2664403|Q2664403]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4707679|Alan Russell]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1956-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_russell alan_russell]
| [[:d:Q4707679|Q4707679]]
|-
| [[Attēls:AlanSiegel2010TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4707764|Alan Siegel]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1938-08-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_siegel alan_siegel]
| [[:d:Q4707764|Q4707764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663053|Alanna Shaikh]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alanna_shaikh alanna_shaikh]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1383 1383]
| [[:d:Q23663053|Q23663053]]
|-
| [[Attēls:Alan Kay (3097597186) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Alans Kejs]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1940-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_kay alan_kay]
| [[:d:Q92742|Q92742]]
|-
| 
| ''[[:d:Q36122199|Alasdair Harris]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alasdair_harris alasdair_harris]
| [[:d:Q36122199|Q36122199]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712851|Alastair Parvin]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1983-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alastair_parvin alastair_parvin]
| [[:d:Q23712851|Q23712851]]
|-
| [[Attēls:Albert-Laszlo Barabasi - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q725467|Albert-László Barabási]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q93173891|network scientist]]''
| 1967-03-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/albert_laszlo_barabasi albert_laszlo_barabasi]
| [[:d:Q725467|Q725467]]
|-
| [[Attēls:Alberto Cairo - veDrò 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3608178|Alberto Kairo]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q694748|fizioterapeits]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1952-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alberto_cairo alberto_cairo]
| [[:d:Q3608178|Q3608178]]
|-
| [[Attēls:Alec Soth Headshot.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q979236|Alec Soth]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alec_soth alec_soth]
| [[:d:Q979236|Q979236]]
|-
| [[Attēls:Premio Abdón Cifuentes 2015 - Alejandro Aravena 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3609433|Alejandro Alavena]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-06-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/alejandro_aravena alejandro_aravena]
| [[:d:Q3609433|Q3609433]]
|-
| [[Attēls:Photo A. Sanchez Alvarado Si'an Kaan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916228|Alejandro Sánchez Alvarado]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1964-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alejandro_sanchez_alvarado alejandro_sanchez_alvarado]
| [[:d:Q27916228|Q27916228]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661662|Aleph Molinari]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/aleph_molinari aleph_molinari]
| [[:d:Q23661662|Q23661662]]
|-
| [[Attēls:TICTeC 2019- keynote Alessandra Orofino.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759674|Alessandra Orofino]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alessandra_orofino alessandra_orofino]
| [[:d:Q23759674|Q23759674]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712668|Alessandro Acquisti]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alessandro_acquisti alessandro_acquisti]
| [[:d:Q23712668|Q23712668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41804368|Alex Edmans]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_edmans alex_edmans]
| [[:d:Q41804368|Q41804368]]
|-
| [[Attēls:Alex Honnold in 2023 in Antarctica.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q979249|Alex Honnold]]''
| 
| ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1985-08-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_honnold alex_honnold]
| [[:d:Q979249|Q979249]]
|-
| [[Attēls:Alex Kipman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18237257|Alex Kipman]]''
| 
| 
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_kipman alex_kipman]
| [[:d:Q18237257|Q18237257]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671474|Alex Laskey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_laskey alex_laskey]
| [[:d:Q23671474|Q23671474]]
|-
| [[Attēls:Washington Football Team QB Alex Smith pregame (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q717897|Alex Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''
| 1984-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_smith alex_smith]
| [[:d:Q717897|Q717897]]
|-
| 
| ''[[:d:Q119582933|Alex Soojung-Kim Pang]]''
| 
| ''[[:d:Q112125625|job coach]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_soojung-kim_pang alex_soojung-kim_pang]
| [[:d:Q119582933|Q119582933]]
|-
| [[Attēls:Alex Steffen, 2008 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4717834|Alex Steffen]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_steffen alex_steffen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/74 74]
| [[:d:Q4717834|Q4717834]]
|-
| [[Attēls:Alex Tabarrok speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4717865|Alex Tabarrok]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_tabarrok alex_tabarrok]
| [[:d:Q4717865|Q4717865]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727955|Alex Wissner-Gross]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_wissner_gross alex_wissner_gross]
| [[:d:Q23727955|Q23727955]]
|-
| [[Attēls:Double Take-Alexa Meade.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q621627|Alexa Meade]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1986-09-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexa_meade alexa_meade]
| [[:d:Q621627|Q621627]]
|-
| [[Attēls:Alexander Betts .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28531177|Alexander Betts]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1980-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexander_betts alexander_betts]
| [[:d:Q28531177|Q28531177]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16185639|Alexander Tsiaras]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexander_tsiaras alexander_tsiaras]
| [[:d:Q16185639|Q16185639]]
|-
| [[Attēls:Guillaume Pousaz &amp; Alexandr Wang - The Grove 2022 (Wang crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112629173|Alexandr Wang]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1997
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexandr_wang alexandr_wang]
| [[:d:Q112629173|Q112629173]]
|-
| [[Attēls:Alexandra Horowitz at the 2019 National Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q66013634|Alexandra Horowitz]]''
| 
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''
| 1969-07-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alexandra_horowitz alexandra_horowitz]
| [[:d:Q66013634|Q66013634]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107342867|Alexey Karpenkov]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1987-01-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexeykarpenkov alexeykarpenkov]
| [[:d:Q107342867|Q107342867]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108480961|Alexis Nikole Nelson]]''
| 
| ''[[:d:Q2906862|influencers]]''&lt;br/&gt;[[pavārs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q78847256|gatherer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]''
| 1992-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexis_nikole_nelson alexis_nikole_nelson]
| [[:d:Q108480961|Q108480961]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2015 - Day 3 (17205541529).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4721504|Alexis Ohanian]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1983-04-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexis_ohanian alexis_ohanian]
| [[:d:Q4721504|Q4721504]]
|-
| [[Attēls:Al Seckel in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2023240|Al Seckel]]''
| 
| ''[[:d:Q3243461|kolekcionārs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1958-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_seckel al_seckel]
| [[:d:Q2023240|Q2023240]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784887|Ali Carr-Chellman]]''
| 
| ''[[:d:Q723682|dean]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ali_carr_chellman ali_carr_chellman]
| [[:d:Q23784887|Q23784887]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4724839|Ali Hajimiri]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ali_hajimiri ali_hajimiri]
| [[:d:Q4724839|Q4724839]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4725100|Ali Noorani]]''
| 
| 
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ali_noorani ali_noorani]
| [[:d:Q4725100|Q4725100]]
|-
| [[Attēls:Alice Dreger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15430564|Alice Dreger]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_dreger alice_dreger]
| [[:d:Q15430564|Q15430564]]
|-
| [[Attēls:17goffman-facebookJumbo-v2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20017747|Alice Goffman]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_goffman alice_goffman]
| [[:d:Q20017747|Q20017747]]
|-
| [[Attēls:Alice Bows-Larkin at Elevate Festival 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760514|Alice Larkin]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alice_bows_larkin alice_bows_larkin]
| [[:d:Q23760514|Q23760514]]
|-
| 
| ''[[:d:Q94687894|Alice Pailhès]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alice_pailhes alice_pailhes]
| [[:d:Q94687894|Q94687894]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4726061|Alice Rawsthorn]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1958-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_rawsthorn alice_rawsthorn]
| [[:d:Q4726061|Q4726061]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108655421|Alicia Chong Rodriguez]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_chong alicia_chong]
| [[:d:Q108655421|Q108655421]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111986830|Alicia Eggert]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_eggert alicia_eggert]
| [[:d:Q111986830|Q111986830]]
|-
| [[Attēls:Alicia Garza.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609542|Alicia Garza]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1981-01-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_garza alicia_garza]
| [[:d:Q19609542|Q19609542]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759747|Alisa Miller]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alisa_miller alisa_miller]
| [[:d:Q23759747|Q23759747]]
|-
| [[Attēls:Alison Gopnik Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2647225|Alison Gopnik]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1955-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_gopnik alison_gopnik]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/998 998]
| [[:d:Q2647225|Q2647225]]
|-
| [[Attēls:Alison Jackson at Haifa Museum of Art (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q431375|Alison Jackson]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1960-05-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_jackson alison_jackson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/186 186]
| [[:d:Q431375|Q431375]]
|-
| [[Attēls:MJK39380 Alison Killing (See-Conference 2017).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769251|Alison Killing]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_killing alison_killing]
| [[:d:Q23769251|Q23769251]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782666|Alix Generous]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alix_generous alix_generous]
| [[:d:Q23782666|Q23782666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727980|Allan Adams]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/allan_adams allan_adams]
| [[:d:Q23727980|Q23727980]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784267|Allan Jones]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/allan_jones allan_jones]
| [[:d:Q23784267|Q23784267]]
|-
| [[Attēls:Allan Savory (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4730957|Allan Savory]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1935-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/allan_savory allan_savory]
| [[:d:Q4730957|Q4730957]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662577|Allison Hunt]]''
| 
| ''[[:d:Q2296674|social media manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900657|marketer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61911662|tirgvedības konsultanti]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/allison_hunt allison_hunt]
| [[:d:Q23662577|Q23662577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125824589|Almudena Toral]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/almudena_toral almudena_toral]
| [[:d:Q125824589|Q125824589]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Alok Sharma crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q478531|Alok Sharma]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2883465|investment banker]]''
| 1967-09-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alok_sharma alok_sharma]
| [[:d:Q478531|Q478531]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91949388|Alona Fyshe]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alona_fyshe alona_fyshe]
| [[:d:Q91949388|Q91949388]]
|-
| [[Attēls:Alvin Ailey - Revelations.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449026|Alvin Ailey American Dance Theater]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alvin_ailey_american_dance_theater alvin_ailey_american_dance_theater]
| [[:d:Q449026|Q449026]]
|-
| [[Attēls:Bala portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4647578|Alwar Balasubramaniam]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''
| 1971-06-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/a_balasubramaniam a_balasubramaniam]
| [[:d:Q4647578|Q4647578]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782900|Alyson McGregor]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alyson_mcgregor alyson_mcgregor]
| [[:d:Q23782900|Q23782900]]
|-
| 
| ''[[:d:Q450477|Alyssa Monks]]''
| 
| [[gleznotājs]]
| 1977-11-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alyssa_monks alyssa_monks]
| [[:d:Q450477|Q450477]]
|-
| [[Attēls:Amanda Bennett, USAGM CEO.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151611|Amanda Bennett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1952-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_bennett amanda_bennett]
| [[:d:Q16151611|Q16151611]]
|-
| [[Attēls:Amanda-Burden (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4739580|Amanda Burden]]''
| 
| [[ainavu arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_burden amanda_burden]
| [[:d:Q4739580|Q4739580]]
|-
| [[Attēls:Amanda Gorman 2021.jpg|center|128px]]
| [[Amanda Gormana]]
| amerikāņu dzejniece un aktīviste
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1998-03-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_gorman amanda_gorman]
| [[:d:Q52369134|Q52369134]]
|-
| [[Attēls:Amanda Palmer Open Piano for Refugees Vienna 2019 36.jpg|center|128px]]
| [[Amanda Pālmere]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1976-04-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_palmer amanda_palmer]
| [[:d:Q240377|Q240377]]
|-
| [[Attēls:Amanda Renteria (January 2025) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14948755|Amanda Renteria]]''
| 
| ''[[:d:Q13388586|softball player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''&lt;br/&gt;[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1974-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_renteria amanda_renteria]
| [[:d:Q14948755|Q14948755]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47554100|Amanda Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_williams amanda_williams]
| [[:d:Q47554100|Q47554100]]
|-
| [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48935550272).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797155|Amber Case]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_case amber_case]
| [[:d:Q23797155|Q23797155]]
|-
| [[Attēls:Amber Galloway.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27902885|Amber Galloway Gallego]]''
| 
| ''[[:d:Q10691728|sign language interpreter]]''
| 1977-03-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_galloway_gallego amber_galloway_gallego]
| [[:d:Q27902885|Q27902885]]
|-
| 
| ''[[:d:Q83432826|Amber Hikes]]''
| 
| ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_hikes amber_hikes]
| [[:d:Q83432826|Q83432826]]
|-
| [[Attēls:Amber McReynolds, USPS Governor.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105675680|Amber McReynolds]]''
| 
| 
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_mcreynolds amber_mcreynolds]
| [[:d:Q105675680|Q105675680]]
|-
| [[Attēls:Ameenah Gurib-Fakim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1959-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maurīcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ameenah_gurib_fakim ameenah_gurib_fakim]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2073 2073]
| [[:d:Q20022984|Q20022984]]
|-
| [[Attēls:AmelKarboul20160204London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15703367|Amel Karboul]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1973-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Tunisija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_amel_karboul dr_amel_karboul]
| [[:d:Q15703367|Q15703367]]
|-
| [[Attēls:America Ferrera at the 2025 Toronto International Film Festival (cropped2).jpg|center|128px]]
| [[Amerika Ferrera]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1984-04-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/america_ferrera america_ferrera]
| [[:d:Q219402|Q219402]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4746085|Ami Klin]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ami_klin ami_klin]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1370 1370]
| [[:d:Q4746085|Q4746085]]
|-
| [[Attēls:United Nations Deputy Secretary General Amina Mohammed in 2023 - (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4746340|Amina J. Mohammed]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[ministrs]]
| 1961-06-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/amina_j_mohammed amina_j_mohammed]
| [[:d:Q4746340|Q4746340]]
|-
| 
| ''[[:d:Q53147966|Amir Nizar Zuabi]]''
| 
| [[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/amir_nizar_zuabi amir_nizar_zuabi]
| [[:d:Q53147966|Q53147966]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59340673|Amisha Padnani]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_padnani amy_padnani]
| [[:d:Q59340673|Q59340673]]
|-
| [[Attēls:Amishi Jha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16211585|Amishi Jha]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amishi_jha amishi_jha]
| [[:d:Q16211585|Q16211585]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784357|Amit Sood]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amit_sood amit_sood]
| [[:d:Q23784357|Q23784357]]
|-
| [[Attēls:Amory Lovins, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q474194|Amory Lovins]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11295636|car designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1947-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amory_lovins amory_lovins]
| [[:d:Q474194|Q474194]]
|-
| [[Attēls:Amos Winter - MIT Mobility Lab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21550740|Amos Winter]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amos_winter amos_winter]
| [[:d:Q21550740|Q21550740]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4749093|Amy B. Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1962-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_smith amy_smith]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/3 3]
| [[:d:Q4749093|Q4749093]]
|-
| [[Attēls:Acuddy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749151|Amy Cuddy]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1972-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_cuddy amy_cuddy]
| [[:d:Q4749151|Q4749151]]
|-
| [[Attēls:Photo Credit- Evgenia Eliseeva.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30069746|Amy Edmondson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1959-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_edmondson amy_edmondson]
| [[:d:Q30069746|Q30069746]]
|-
| 
| ''[[:d:Q63456301|Amy Herman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_herman amy_herman]
| [[:d:Q63456301|Q63456301]]
|-
| 
| ''[[:d:Q78873106|Amy L Baxter]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_baxter amy_baxter]
| [[:d:Q78873106|Q78873106]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46782105|Amy L. Milton]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_milton amy_milton]
| [[:d:Q46782105|Q46782105]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656175|Amy Lockwood]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_lockwood amy_lockwood]
| [[:d:Q23656175|Q23656175]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798804|Amy O'Toole]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_o_toole amy_o_toole]
| [[:d:Q23798804|Q23798804]]
|-
| [[Attēls:Amy Purdy - 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749355|Amy Purdy]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q133901084|para snowboarder]]''
| 1979-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_purdy amy_purdy]
| [[:d:Q4749355|Q4749355]]
|-
| [[Attēls:Amy Tan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234989|Amy Tan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1952-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_tan amy_tan]
| [[:d:Q234989|Q234989]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Amy Webb.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749439|Amy Webb]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q846430|futurist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1974-10-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_webb amy_webb]
| [[:d:Q4749439|Q4749439]]
|-
| [[Attēls:Anab Jain (3331817244).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125746197|Anab Jain]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q846430|futurist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anab_jain anab_jain]
| [[:d:Q125746197|Q125746197]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661617|Anand Agarawala]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anand_agarawala anand_agarawala]
| [[:d:Q23661617|Q23661617]]
|-
| [[Attēls:Anand Giridharadas - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4751249|Anand Giridharadas]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1981-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anand_giridharadas anand_giridharadas]
| [[:d:Q4751249|Q4751249]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18398176|Anand Varma]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anand_varma anand_varma]
| [[:d:Q18398176|Q18398176]]
|-
| [[Attēls:Ananda Shankar Jayant for her outstanding contribution to Bharatanatyam (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19898324|Ananda Shankar Jayant]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1961-09-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ananda_shankar_jayant ananda_shankar_jayant]
| [[:d:Q19898324|Q19898324]]
|-
| [[Attēls:Anant Agarwal in 2015 New America panel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92736|Anant Agarwal]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1959&lt;br/&gt;1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anant_agarwal anant_agarwal]
| [[:d:Q92736|Q92736]]
|-
| [[Attēls:Anas Aremeyaw Anas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4751775|Anas Aremeyaw Anas]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1970s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/anas_aremeyaw_anas anas_aremeyaw_anas]
| [[:d:Q4751775|Q4751775]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16199723|Anastasia Taylor-Lind]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1981-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anastasia_taylor_lind anastasia_taylor_lind]
| [[:d:Q16199723|Q16199723]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23772818|Anders Fjellberg]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1988-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anders_fjellberg anders_fjellberg]
| [[:d:Q23772818|Q23772818]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784626|Anders Ynnerman]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1963-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anders_ynnerman anders_ynnerman]
| [[:d:Q23784626|Q23784626]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2016 - Day 3 (26682587010).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712695|Andras Forgacs]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andras_forgacs andras_forgacs]
| [[:d:Q23712695|Q23712695]]
|-
| [[Attēls:Andrea Ghez (cropped1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q493956|Andrea M. Ghez]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1965-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrea_ghez andrea_ghez]
| [[:d:Q493956|Q493956]]
|-
| [[Attēls:Andreas Ekström.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5707482|Andreas Ekström]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1975-10-29&lt;br/&gt;1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_ekstrom andreas_ekstrom]
| [[:d:Q5707482|Q5707482]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670498|Andreas Raptopoulos]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_raptopoulos andreas_raptopoulos]
| [[:d:Q23670498|Q23670498]]
|-
| [[Attēls:Andreas Schleicher, 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q71557|Andreas Schleicher]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1964-07-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_schleicker andreas_schleicker]
| [[:d:Q71557|Q71557]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713628|Andres Lozano]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 20th century&lt;br/&gt;1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/andres_lozano andres_lozano]
| [[:d:Q23713628|Q23713628]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728849|Andrew Bastawrous]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_bastawrous andrew_bastawrous]
| [[:d:Q23728849|Q23728849]]
|-
| [[Attēls:Andrew Bird (52413565996) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q503783|Andrew Bird]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3560496|fiddler]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792566|whistle artist]]''
| 1973-07-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_bird andrew_bird]
| [[:d:Q503783|Q503783]]
|-
| [[Attēls:Kiosk Copyright, Design, and Digital Culture (15461376932) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662266|Andrew Blum]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1977-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_blum andrew_blum]
| [[:d:Q23662266|Q23662266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42808292|Andrew E. Pelling]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_pelling andrew_pelling]
| [[:d:Q42808292|Q42808292]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713796|Andrew Fitzgerald]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_fitzgerald andrew_fitzgerald]
| [[:d:Q23713796|Q23713796]]
|-
| [[Attēls:Andrew Forrest (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q504773|Andrew Forrest]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6116070|jackaroo]]''
| 1961-11-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_forrest andrew_forrest]
| [[:d:Q504773|Q504773]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23073107|Andrew J. Connolly]]''
| 
| ''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_connolly andrew_connolly]
| [[:d:Q23073107|Q23073107]]
|-
| 
| ''[[:d:Q78398013|Andrew Marantz]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1984-09-26&lt;br/&gt;1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_marantz andrew_marantz]
| [[:d:Q78398013|Q78398013]]
|-
| [[Attēls:Andrew McAfee FT-McKinsey BBYA 2014(LowerContrast).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15109666|Andrew McAfee]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_mcafee andrew_mcafee]
| [[:d:Q15109666|Q15109666]]
|-
| [[Attēls:Andrew Mwenda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4591759|Andrew Mwenda]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_mwenda andrew_mwenda]
| [[:d:Q4591759|Q4591759]]
|-
| [[Attēls:Andrew Solomon 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q645362|Andrew Solomon]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1963-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_solomon andrew_solomon]
| [[:d:Q645362|Q645362]]
|-
| [[Attēls:Andrew Ng at TechCrunch Disrupt SF 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2846695|Andrew Y. Ng]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1976-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_ng andrew_ng]
| [[:d:Q2846695|Q2846695]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20020931|Andrew Youn]]''
| 
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_youn andrew_youn]
| [[:d:Q20020931|Q20020931]]
|-
| [[Attēls:Andri Snaer Magnason.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q463575|Andri Snær Magnason]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1973-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/andri_snaer_magnason andri_snaer_magnason]
| [[:d:Q463575|Q463575]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23840135|Andrés Ruzo]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Peru]]&lt;br/&gt;[[Nikaragva]]
| [https://www.ted.com/speakers/andres_ruzo andres_ruzo]
| [[:d:Q23840135|Q23840135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16218437|Andy Dunn]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1979-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_dunn andy_dunn]
| [[:d:Q16218437|Q16218437]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4760818|Andy Hobsbawm]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1963-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_hobsbawm andy_hobsbawm]
| [[:d:Q4760818|Q4760818]]
|-
| [[Attēls:Andy Puddicombe (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214139|Andy Puddicombe]]''
| 
| ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1972-09-23&lt;br/&gt;1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_puddicombe andy_puddicombe]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1519 1519]
| [[:d:Q16214139|Q16214139]]
|-
| [[Attēls:Andy Yen - Is Privacy Supporting Cybercrime.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759707|Andy Yen]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4479442|founder]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andy_yen andy_yen]
| [[:d:Q23759707|Q23759707]]
|-
| [[Attēls:Angel Hsu headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59348689|Angel Hsu]]''
| 
| ''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1983-02-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/angel_hsu angel_hsu]
| [[:d:Q59348689|Q59348689]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4762378|Angela Belcher]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angela_belcher angela_belcher]
| [[:d:Q4762378|Q4762378]]
|-
| [[Attēls:Angela Duckworth, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198258|Angela Duckworth]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angela_lee_duckworth angela_lee_duckworth]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1648 1648]
| [[:d:Q16198258|Q16198258]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797730|Angela Patton]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/angela_patton angela_patton]
| [[:d:Q23797730|Q23797730]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90287679|Angelicque E. White]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelicque_white angelicque_white]
| [[:d:Q90287679|Q90287679]]
|-
| [[Attēls:Angélique Kidjo 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231276|Angelique Kidjo]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q66314404|jazz singer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1960-07-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Benina]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelique_kidjo angelique_kidjo]
| [[:d:Q231276|Q231276]]
|-
| [[Attēls:Angelo Vermeulen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13429632|Angelo Vermeulen]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[kosmonauts]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelo_vermeulen angelo_vermeulen]
| [[:d:Q13429632|Q13429632]]
|-
| [[Attēls:Angélica Dass retratos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51882246|Angélica Dass]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelica_dass angelica_dass]
| [[:d:Q51882246|Q51882246]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20880943|Anicka Yi]]''
| 
| [[gleznotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anicka_yi anicka_yi]
| [[:d:Q20880943|Q20880943]]
|-
| 
| ''[[:d:Q53865446|Anika Goss-Foster]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anika_goss anika_goss]
| [[:d:Q53865446|Q53865446]]
|-
| [[Attēls:Anil Ananthaswamy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783480|Anil Ananthaswamy]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_ananthaswamy anil_ananthaswamy]
| [[:d:Q23783480|Q23783480]]
|-
| [[Attēls:Anil K gupta Erudite Conclave Medical College, Thiruvananthapuram.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4764657|Anil Kumar Gupta]]''
| 
| ''[[:d:Q1900657|marketer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_gupta anil_gupta]
| [[:d:Q4764657|Q4764657]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22087352|Anil Seth]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1972-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_seth anil_seth]
| [[:d:Q22087352|Q22087352]]
|-
| [[Attēls:Anima Anandkumar speaking at AAAS 2026.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29167831|Anima Anandkumar]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anima_anandkuma anima_anandkuma]
| [[:d:Q29167831|Q29167831]]
|-
| 
| ''[[:d:Q83274545|Anirudh Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anirudh_sharma anirudh_sharma]
| [[:d:Q83274545|Q83274545]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117222036|Anjali Kumar]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_kumar anjali_kumar]
| [[:d:Q117222036|Q117222036]]
|-
| [[Attēls:Anjali Sud 41139141434.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55686689|Anjali Sud]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_sud anjali_sud]
| [[:d:Q55686689|Q55686689]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60195513|Anjali Tripathi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_tripathi anjali_tripathi]
| [[:d:Q60195513|Q60195513]]
|-
| [[Attēls:Anjan Chatterjee-neuroscientist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4765748|Anjan Chatterjee]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1958-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjan_chatterjee anjan_chatterjee]
| [[:d:Q4765748|Q4765748]]
|-
| [[Attēls:Anjan Sundaram 2025 Oslo Freedom Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16981606|Anjan Sundaram]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjan_sundaram anjan_sundaram]
| [[:d:Q16981606|Q16981606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782708|Ann Cooper]]''
| 
| ''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1495660|food critic]]''
| 1934
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ann_cooper ann_cooper]
| [[:d:Q23782708|Q23782708]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783053|Ann Morgan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ann_morgan ann_morgan]
| [[:d:Q23783053|Q23783053]]
|-
| [[Attēls:AnnMarie Thomas (17598060293) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22073671|AnnMarie Thomas]]''
| 
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/annmarie_thomas annmarie_thomas]
| [[:d:Q22073671|Q22073671]]
|-
| [[Attēls:Anna Deavere Smith.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q286777|Anna Deavere Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1950-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_deavere_smith anna_deavere_smith]
| [[:d:Q286777|Q286777]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60212870|Anna Greka]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_greka anna_greka]
| [[:d:Q60212870|Q60212870]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4767076|Anna Heringer]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977-10-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_heringer anna_heringer]
| [[:d:Q4767076|Q4767076]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125484256|Anna Malaika Tubbs]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_malaika_tubbs anna_malaika_tubbs]
| [[:d:Q125484256|Q125484256]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42320877|Anna Maria Coclite]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437 anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437]
| [[:d:Q42320877|Q42320877]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656753|Anna Mracek Dietrich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_mracek_dietrichs anna_mracek_dietrichs]
| [[:d:Q23656753|Q23656753]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111575965|Anna Piperal]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_piperal anna_piperal]
| [[:d:Q111575965|Q111575965]]
|-
| [[Attēls:Anna Rosling Rönnlund on &quot;Factfulness&quot;.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24680868|Anna Rosling Rönnlund]]''
| 
| [[programmatūras izstrādātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975-04-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_rosling_ronnlund anna_rosling_ronnlund]
| [[:d:Q24680868|Q24680868]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58754610|Anna Rothschild]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_rothschild anna_rothschild]
| [[:d:Q58754610|Q58754610]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27058390|Anne Basting]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_basting anne_basting]
| [[:d:Q27058390|Q27058390]]
|-
| [[Attēls:Anne Curzan - Anatol Rodgers Lecture.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19364739|Anne Curzan]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anne_curzan anne_curzan]
| [[:d:Q19364739|Q19364739]]
|-
| [[Attēls:Anne-Lamott-2013-San-Francisco (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2838773|Anne Lamott]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1954-04-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_lamott anne_lamott]
| [[:d:Q2838773|Q2838773]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56722014|Anne Madden]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anne_madden anne_madden]
| [[:d:Q56722014|Q56722014]]
|-
| 
| ''[[:d:Q79317367|Anne Marie Albano]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_albano anne_marie_albano]
| [[:d:Q79317367|Q79317367]]
|-
| [[Attēls:Anne Milgram official DEA photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4768651|Anne Milgram]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1970-12-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_milgram anne_milgram]
| [[:d:Q4768651|Q4768651]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23091382|Anne Pasternak]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_pasternak anne_pasternak]
| [[:d:Q23091382|Q23091382]]
|-
| [[Attēls:Special Operations Policy Forum 2018 (45000180525).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465477|Anne-Marie Slaughter]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1958-09-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_slaughter anne_marie_slaughter]
| [[:d:Q465477|Q465477]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670515|Annette Heuser]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annette_heuser annette_heuser]
| [[:d:Q23670515|Q23670515]]
|-
| [[Attēls:Annie Murphy Paul &amp; Alice Wilder (7747958128).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657111|Annie Murphy Paul]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_murphy_paul annie_murphy_paul]
| [[:d:Q23657111|Q23657111]]
|-
| [[Attēls:Annie Rauwerda smiling 1 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q109628790|Annie Rauwerda]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1999-11-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_rauwerda annie_rauwerda]
| [[:d:Q109628790|Q109628790]]
|-
| [[Attēls:Anote Tong (1) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57456|Anote Tong]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]
| 1952-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kiribati]]
| [https://www.ted.com/speakers/anote_tong anote_tong]
| [[:d:Q57456|Q57456]]
|-
| [[Attēls:Anthony Atala, Printing a Human Kidney on Stage (5507356887).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4772039|Anthony Atala]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1958-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_atala anthony_atala]
| [[:d:Q4772039|Q4772039]]
|-
| [[Attēls:Anthony Fauci in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q573246|Anthony Fauci]]''
| 
| ''[[:d:Q12119633|imunologi]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1940-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_fauci anthony_fauci]
| [[:d:Q573246|Q573246]]
|-
| [[Attēls:Anthony Goldbloom Kaggle founder and CEO (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4772605|Anthony Goldbloom]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1983-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_goldbloom anthony_goldbloom]
| [[:d:Q4772605|Q4772605]]
|-
| [[Attēls:ACLU Anthony D Romero.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1568107|Anthony Romero]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1965-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_d_romero anthony_d_romero]
| [[:d:Q1568107|Q1568107]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97585702|Anthony Veneziale]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_veneziale anthony_veneziale]
| [[:d:Q97585702|Q97585702]]
|-
| 
| ''[[:d:Q33225951|Antoine Gourévitch]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1967-10-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/antoine_gourevitch antoine_gourevitch]
| [[:d:Q33225951|Q33225951]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759553|Antonio Donato Nobre]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_donato_nobre antonio_donato_nobre]
| [[:d:Q23759553|Q23759553]]
|-
| [[Attēls:António Guterres United Nations Secretary-General in 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Antoniu Guterrešs]]
| 
| [[politiķis]]
| 1949-04-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Austrumtimora]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_guterres antonio_guterres]
| [[:d:Q311440|Q311440]]
|-
| [[Attēls:AntonyGarrettLisi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2600403|Antony Garrett Lisi]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13561328|surfer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1968-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/garrett_lisi garrett_lisi]
| [[:d:Q2600403|Q2600403]]
|-
| [[Attēls:Antony Gormley Встреча с Гормли на выставке crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q360371|Antony Gormley]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]
| 1950-08-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/antony_gormley antony_gormley]
| [[:d:Q360371|Q360371]]
|-
| [[Attēls:António Damásio no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2013 cropped.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q380207|António Damásio]]''
| 
| ''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1944-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_damasio antonio_damasio]
| [[:d:Q380207|Q380207]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106520203|Anu Puusa]]''
| 
| 
| 1975-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anu_puusa anu_puusa]
| [[:d:Q106520203|Q106520203]]
|-
| [[Attēls:Anupam Mishra.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4777823|Anupam Mishra]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1947-06-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anupam_mishra anupam_mishra]
| [[:d:Q4777823|Q4777823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58813001|Anushka Naiknaware]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 2003
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anushka_naiknaware anushka_naiknaware]
| [[:d:Q58813001|Q58813001]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24051923|Aomawa Shields]]''
| 
| [[astronoms]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aomawa_shields aomawa_shields]
| [[:d:Q24051923|Q24051923]]
|-
| [[Attēls:Aparna Nancherla LBJ Presidential Library 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24884398|Aparna Nancherla]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1982-08-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aparna_nancherla aparna_nancherla]
| [[:d:Q24884398|Q24884398]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657177|Aparna Rao]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aparna_rao aparna_rao]
| [[:d:Q23657177|Q23657177]]
|-
| [[Attēls:Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey in hijab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106228455|Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1988-04-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/apiorkor_seyiram_ashong_abbey apiorkor_seyiram_ashong_abbey]
| [[:d:Q106228455|Q106228455]]
|-
| [[Attēls:Apolinario Passos at SXSW London 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q136515003|Apolinário Passos]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/apolinario_passos apolinario_passos]
| [[:d:Q136515003|Q136515003]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4780347|Apollo Robbins]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/apollo_robbins apollo_robbins]
| [[:d:Q4780347|Q4780347]]
|-
| [[Attēls:Picture of Ari Wallach.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4790131|Ari Wallach]]''
| 
| ''[[:d:Q846430|futurist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ari_wallach ari_wallach]
| [[:d:Q4790131|Q4790131]]
|-
| 
| ''[[:d:Q93523410|Ariana Curtis]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q47090899|museum professional]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ariana_curtis ariana_curtis]
| [[:d:Q93523410|Q93523410]]
|-
| [[Attēls:Arianna Huffington 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q233397|Arianna Huffington]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1950-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arianna_huffington arianna_huffington]
| [[:d:Q233397|Q233397]]
|-
| [[Attēls:Ariel Garten Playing Quintephone at ICMC2007imgp7900cpq.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4790411|Ariel Garten]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1979-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ariel_garten ariel_garten]
| [[:d:Q4790411|Q4790411]]
|-
| [[Attēls:Ariel Waldman (8543944344).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65122975|Ariel Waldman]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ariel_waldman ariel_waldman]
| [[:d:Q65122975|Q65122975]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662627|Aris Venetikidis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aris_venetikidis aris_venetikidis]
| [[:d:Q23662627|Q23662627]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59428262|Armando Azua-Bustos]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/armando_azua_bustos armando_azua_bustos]
| [[:d:Q59428262|Q59428262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123785656|Arnav Kapur]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/arnav_kapur arnav_kapur]
| [[:d:Q123785656|Q123785656]]
|-
| [[Attēls:Arthur Brooks (16066140274).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4798155|Arthur C. Brooks]]''
| 
| ''[[:d:Q19729565|mežradznieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1964-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_brooks arthur_brooks]
| [[:d:Q4798155|Q4798155]]
|-
| 
| ''[[:d:Q709449|Arthur Ganson]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q713223|artist-in-residence]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_ganson arthur_ganson]
| [[:d:Q709449|Q709449]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4800011|Arthur Potts Dawson]]''
| 
| 
| 1971-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_potts_dawson arthur_potts_dawson]
| [[:d:Q4800011|Q4800011]]
|-
| [[Attēls:Arthur T. Benjamin in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2865351|Arthur T. Benjamin]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1961-03-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_benjamin arthur_benjamin]
| [[:d:Q2865351|Q2865351]]
|-
| [[Attēls:Arunabha Ghosh at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q118640613|Arunabha Ghosh]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arunabha_ghosh arunabha_ghosh]
| [[:d:Q118640613|Q118640613]]
|-
| [[Attēls:Arunachalam Muruganantham in California.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q235553|Arunachalam Muruganantham]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1962-10-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arunachalam_muruganantham arunachalam_muruganantham]
| [[:d:Q235553|Q235553]]
|-
| [[Attēls:Arvind Gupta Oct 2010 IUCAA.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3633965|Arvind Gupta]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1953-12-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arvind_gupta arvind_gupta]
| [[:d:Q3633965|Q3633965]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727967|Ash Beckham]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ash_beckham ash_beckham]
| [[:d:Q23727967|Q23727967]]
|-
| [[Attēls:Asha de Vos cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768737|Asha de Vos]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šrilanka]]
| [https://www.ted.com/speakers/asha_de_vos asha_de_vos]
| [[:d:Q23768737|Q23768737]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783386|Asher Hasan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/asher_hasan asher_hasan]
| [[:d:Q23783386|Q23783386]]
|-
| [[Attēls:Ashif Shaikh.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4805056|Ashif Shaikh]]''
| 
| 
| 1982-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashif_shaikh ashif_shaikh]
| [[:d:Q4805056|Q4805056]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87237972|Ashley V. Whillans]]''
| 
| ''[[:d:Q99193996|behavioral scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1988-05-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans_1 ashley_whillans_1]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans ashley_whillans]
| [[:d:Q87237972|Q87237972]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4806016|Ashton Applewhite]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1952-06-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashton_applewhite ashton_applewhite]
| [[:d:Q4806016|Q4806016]]
|-
| [[Attēls:Asmeret Asefaw Berhe, DOE Director.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55955709|Asmeret Asefaw Berhe]]''
| 
| ''[[:d:Q12370538|soil scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/asmeret_berhe asmeret_berhe]
| [[:d:Q55955709|Q55955709]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782514|Aspen Baker]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aspen_baker aspen_baker]
| [[:d:Q23782514|Q23782514]]
|-
| [[Attēls:Astro Teller candid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4811519|Astro Teller]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1970-05-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/astro_teller astro_teller]
| [[:d:Q4811519|Q4811519]]
|-
| [[Attēls:Atul Gawande, USAID Assistant Administrator.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2751383|Atul Gawande]]''
| 
| ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/atul_gawande_1 atul_gawande_1]
| [[:d:Q2751383|Q2751383]]
|-
| [[Attēls:Aubrey de Grey - How We Will Beat Aging.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q175969|Aubrey de Grey]]''
| 
| ''[[:d:Q20107384|gerontologi]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]''
| 1963-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aubrey_de_grey aubrey_de_grey]
| [[:d:Q175969|Q175969]]
|-
| [[Attēls:Audrey Choi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q112670837|Audrey Choi]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/audrey_choi audrey_choi]
| [[:d:Q112670837|Q112670837]]
|-
| [[Attēls:EPFL 2020 Auke Ijspeert Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24040710|Auke Jan Ijspeert]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/auke_ijspeert auke_ijspeert]
| [[:d:Q24040710|Q24040710]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795350|Auret van Heerden]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/auret_van_heerden auret_van_heerden]
| [[:d:Q23795350|Q23795350]]
|-
| [[Attēls:Ava DuVernay 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4827381|Ava DuVernay]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-08-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ava_duvernay ava_duvernay]
| [[:d:Q4827381|Q4827381]]
|-
| [[Attēls:Avi Loeb in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2821842|Avi Loeb]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18921227|ufologist]]''
| 1962-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_loeb avi_loeb]
| [[:d:Q2821842|Q2821842]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22279966|Avi Reichental]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1957-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_reichental avi_reichental]
| [[:d:Q22279966|Q22279966]]
|-
| [[Attēls:Avi rubin kimball brace cfp2006 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4828480|Avi Rubin]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1967-11-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_rubin avi_rubin]
| [[:d:Q4828480|Q4828480]]
|-
| [[Attēls:Prof. Avinash Persaud (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4828876|Avinash Persaud]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1966-06-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/avinash_persaud avinash_persaud]
| [[:d:Q4828876|Q4828876]]
|-
| 
| ''[[:d:Q33199187|Axel Reinaud]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1967-10-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/axel_reinaud axel_reinaud]
| [[:d:Q33199187|Q33199187]]
|-
| [[Attēls:Ayana Johnson, profile of a marine biologist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50074170|Ayana Elizabeth Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q16185210|policy advisor]]''
| 1980-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayana_elizabeth_johnson ayana_elizabeth_johnson]
| [[:d:Q50074170|Q50074170]]
|-
| [[Attēls:Ayanna M. Howard - SnoMote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11644|Ayanna Howard]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1972-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayanna_howard ayanna_howard]
| [[:d:Q11644|Q11644]]
|-
| [[Attēls:Picture of Professor Ayelet Fishbach.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54805533|Ayelet Fishbach]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayelet_fishbach ayelet_fishbach]
| [[:d:Q54805533|Q54805533]]
|-
| [[Attēls:Ayọ Tometi - 2021 (51648565860) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19885291|Ayọ Tometi]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/opal_tometi opal_tometi]
| [[:d:Q19885291|Q19885291]]
|-
| 
| ''[[:d:Q50208514|Azim F. Shariff]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/azim_shariff azim_shariff]
| [[:d:Q50208514|Q50208514]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4832583|Azim Khamisa]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/azim_n_khamisa azim_n_khamisa]
| [[:d:Q4832583|Q4832583]]
|-
| [[Attēls:Aziz Abu Sarah.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65030161|Aziz Abu Sarah]]''
| 
| ''[[:d:Q1039099|gidi]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aziz_abu_sarah aziz_abu_sarah]
| [[:d:Q65030161|Q65030161]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728292|Aziza Chaouni]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977-06-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/aziza_chaouni aziza_chaouni]
| [[:d:Q23728292|Q23728292]]
|-
| [[Attēls:Aschraf Ghani MSC 2017 2 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ašrafs Gani]]
| Afganistānas politiķis, akadēmiķis un ekonomists, no 2014. līdz 2021. gadam bija Afganistānas prezidents
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1949-05-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Afganistānas Islāma Republika]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashraf_ghani ashraf_ghani]
| [[:d:Q172388|Q172388]]
|-
| [[Attēls:B. Joseph Pine at SXSW 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4834072|B. Joseph Pine II]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_pine joseph_pine]
| [[:d:Q4834072|Q4834072]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769545|BJ Miller]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1971-10-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bj_miller bj_miller]
| [[:d:Q23769545|Q23769545]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16245994|Baba Shiv]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/baba_shiv baba_shiv]
| [[:d:Q16245994|Q16245994]]
|-
| [[Attēls:Bahia Shehab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662610|Bahia Shehab]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/bahia_shehab bahia_shehab]
| [[:d:Q23662610|Q23662610]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662600|Bandi Mbubi]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bandi_mbubi bandi_mbubi]
| [[:d:Q23662600|Q23662600]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4858477|Barat Ali Batoor]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/barat_ali_batoor barat_ali_batoor]
| [[:d:Q4858477|Q4858477]]
|-
| [[Attēls:Baratunde Thurston at ROFLCon II.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4858494|Baratunde Thurston]]''
| 
| ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1977-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/baratunde_thurston baratunde_thurston]
| [[:d:Q4858494|Q4858494]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4858754|Barbara Block]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_block barbara_block]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/801 801]
| [[:d:Q4858754|Q4858754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17026605|Barbara F. Walter]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_f_walter barbara_f_walter]
| [[:d:Q17026605|Q17026605]]
|-
| 
| ''[[:d:Q29871142|Barbara J. King]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1956-08-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_j_king barbara_j_king]
| [[:d:Q29871142|Q29871142]]
|-
| [[Attēls:Barbandkath.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23016646|Barbara Natterson-Horowitz]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_natterson_horowitz barbara_natterson_horowitz]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/b_n_horowitz b_n_horowitz]
| [[:d:Q23016646|Q23016646]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4864717|Barry Schuler]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1953-09-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barry_schuler barry_schuler]
| [[:d:Q4864717|Q4864717]]
|-
| [[Attēls:Barry Schwartz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3500411|Barry Schwartz]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1946-08-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barry_schwartz barry_schwartz]
| [[:d:Q3500411|Q3500411]]
|-
| [[Attēls:BartKnols2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662325|Bart G. J. &quot;GeeJay&quot; Knols]]''
| 
| [[profesors]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bart_knols bart_knols]
| [[:d:Q23662325|Q23662325]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795783|Bart Weetjens]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bart_weetjens bart_weetjens]
| [[:d:Q23795783|Q23795783]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4865683|Barton Seaver]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1979-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/barton_seaver barton_seaver]
| [[:d:Q4865683|Q4865683]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769533|Bassam Tariq]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1986-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bassam_tariq bassam_tariq]
| [[:d:Q23769533|Q23769533]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671506|Bastian Schaefer]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bastian_schaefer bastian_schaefer]
| [[:d:Q23671506|Q23671506]]
|-
| [[Attēls:Beardyman at Camp Bestival 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2573649|Beardyman]]''
| 
| ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1982-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/beardyman beardyman]
| [[:d:Q2573649|Q2573649]]
|-
| [[Attēls:Beau Lotto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795352|Beau Lotto]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/beau_lotto beau_lotto]
| [[:d:Q23795352|Q23795352]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56948669|Becca Heller]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/becca_heller becca_heller]
| [[:d:Q56948669|Q56948669]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662243|Becci Manson]]''
| 
| ''[[:d:Q33383789|retoucher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/becci_manson becci_manson]
| [[:d:Q23662243|Q23662243]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795670|Becky Blanton]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/becky_blanton becky_blanton]
| [[:d:Q23795670|Q23795670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q121542981|Becky Kennedy]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/becky_kennedy becky_kennedy]
| [[:d:Q121542981|Q121542981]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Baroness Kidron crop 2, 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335605|Beeban Kidron]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1961-05-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/beeban_kidron beeban_kidron]
| [[:d:Q335605|Q335605]]
|-
| [[Attēls:Bel Pesce - 12285922333.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769253|Bel Pesce]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1988-02-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bel_pesce bel_pesce]
| [[:d:Q23769253|Q23769253]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760173|Ben Ambridge]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_ambridge ben_ambridge]
| [[:d:Q23760173|Q23760173]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796181|Ben Cameron]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_cameron ben_cameron]
| [[:d:Q23796181|Q23796181]]
|-
| [[Attēls:Ben Goldacre TAM London 2009.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q816499|Ben Goldacre]]''
| 
| ''[[:d:Q17433421|science journalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1974-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_goldacre ben_goldacre]
| [[:d:Q816499|Q816499]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656758|Ben Kacyra]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_kacyra ben_kacyra]
| [[:d:Q23656758|Q23656758]]
|-
| [[Attēls:Loz-katchor.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q464432|Ben Katchor]]''
| 
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8178443|libretists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_katchor ben_katchor]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/438 438]
| [[:d:Q464432|Q464432]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657093|Ben Roche]]''
| 
| [[pavārs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_roche ben_roche]
| [[:d:Q23657093|Q23657093]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4886414|Ben Saunders]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_saunders ben_saunders]
| [[:d:Q4886414|Q4886414]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760188|Ben Wellington]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_wellington ben_wellington]
| [[:d:Q23760188|Q23760188]]
|-
| [[Attēls:Benedetta Berti (2019), FORUM 2000, Prague.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769525|Benedetta Berti]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/benedetta_berti benedetta_berti]
| [[:d:Q23769525|Q23769525]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4888224|Benjamin B. Dunlap]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_dunlap ben_dunlap]
| [[:d:Q4888224|Q4888224]]
|-
| [[Attēls:Benjamin R Barber in 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q817665|Benjamin Barber]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_barber benjamin_barber]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1565 1565]
| [[:d:Q817665|Q817665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782723|Benjamin Wallace]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1968-09-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_wallace benjamin_wallace]
| [[:d:Q23782723|Q23782723]]
|-
| [[Attēls:Benjamin Zander 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q817758|Benjamin Zander]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 1939-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_zander benjamin_zander]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/247 247]
| [[:d:Q817758|Q817758]]
|-
| [[Attēls:Benoit Mandelbrot mg 1804-d.jpg|center|128px]]
| [[Benuā Mandelbrots]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1924-11-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benoit_mandelbrot benoit_mandelbrot]
| [[:d:Q101740|Q101740]]
|-
| [[Attēls:Bernie Krause (8734312024).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2899063|Bernie Krause]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''
| 1938-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bernie_kraus bernie_kraus]
| [[:d:Q2899063|Q2899063]]
|-
| [[Attēls:Bertrand Piccard 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366255|Bertrand Piccard]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q728425|balloonist]]''
| 1958-03-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bertrand_piccard bertrand_piccard]
| [[:d:Q366255|Q366255]]
|-
| [[Attēls:Beth Ford 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q69927444|Beth Ford]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/beth_ford beth_ford]
| [[:d:Q69927444|Q69927444]]
|-
| [[Attēls:BethNoveckJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3661885|Beth Simone Noveck]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/beth_noveck beth_noveck]
| [[:d:Q3661885|Q3661885]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115793635|Beth Viner]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/beth_viner beth_viner]
| [[:d:Q115793635|Q115793635]]
|-
| [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-26-Friday-39.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q137939824|Bettina Warburg]]''
| 
| ''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[orators]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bettina_warburg bettina_warburg]
| [[:d:Q137939824|Q137939824]]
|-
| [[Attēls:Betul Kacar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52450733|Betül Kaçar]]''
| 
| ''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/betul_kacar betul_kacar]
| [[:d:Q52450733|Q52450733]]
|-
| [[Attēls:Bevy Smith.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16204817|Bevy Smith]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1966-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bevy_smith bevy_smith]
| [[:d:Q16204817|Q16204817]]
|-
| [[Attēls:Pranab Mukherjee presenting the Tenzing Norgay National Adventure Award for the year-2011 to Ms. Bhakti Sharma for Water Adventure, in a glittering ceremony, at Rashtrapati Bhavan, in New Delhi on August 29, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18763485|Bhakti Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1989-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bhakti_sharma bhakti_sharma]
| [[:d:Q18763485|Q18763485]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661644|Bilal Bomani]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bilal_bomani bilal_bomani]
| [[:d:Q23661644|Q23661644]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784989|Bill Davenhall]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bill_davenhall bill_davenhall]
| [[:d:Q23784989|Q23784989]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662933|Bill Doyle]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bill_doyle bill_doyle]
| [[:d:Q23662933|Q23662933]]
|-
| [[Attēls:Bill Gross.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16192727|Bill Gross]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_gross bill_gross]
| [[:d:Q16192727|Q16192727]]
|-
| [[Attēls:Bill Joy at World Economic Forum (Davos), 2003-01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335047|Bill Joy]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1954-11-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_joy bill_joy]
| [[:d:Q335047|Q335047]]
|-
| [[Attēls:Bill Strickland in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4911032|Bill Strickland]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1947-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_strickland bill_strickland]
| [[:d:Q4911032|Q4911032]]
|-
| [[Attēls:Bill T. Jones.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2903368|Bill T. Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1952-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_t_jones bill_t_jones]
| [[:d:Q2903368|Q2903368]]
|-
| [[Attēls:Billie Jean King at the 2026 Sundance Film Festival 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Billija Džīna Kinga]]
| 
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13219424|tenisa treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2986228|sporta komentētājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1943-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billie_jean_king billie_jean_king]
| [[:d:Q54527|Q54527]]
|-
| [[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|center|128px]]
| [[Billijs Greiems]]
| 
| ''[[:d:Q152002|pastor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[luterāņu mācītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[mācītājs]]
| 1918-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billy_graham billy_graham]
| [[:d:Q213550|Q213550]]
|-
| [[Attēls:Bill Gates at the European Commission - 2025 - P067383-987995 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Bills Geitss]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1955-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_gates bill_gates]
| [[:d:Q5284|Q5284]]
|-
| [[Attēls:Bill Clinton 1999.jpg|center|128px]]
| [[Bills Klintons]]
| ASV politiķis un jurists, ASV prezidents no 1993. līdz 2001. gadam
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12800682|saksofonists]]''&lt;br/&gt;[[gubernators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1946-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_clinton bill_clinton]
| [[:d:Q1124|Q1124]]
|-
| [[Attēls:Billy Collins.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q863057|Billy Collins]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16308156|scholar of English]]''
| 1941-03-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billy_collins billy_collins]
| [[:d:Q863057|Q863057]]
|-
| [[Attēls:Bina Venkataraman at New America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92590788|Bina Venkataraman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1979-10-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bina_venkataraman bina_venkataraman]
| [[:d:Q92590788|Q92590788]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798780|Birke Baehr]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/birke_baehr birke_baehr]
| [[:d:Q23798780|Q23798780]]
|-
| [[Attēls:Bjarke Ingels in Frankfurt.20150617.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q429817|Bjarke Ingels]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjarke_ingels bjarke_ingels]
| [[:d:Q429817|Q429817]]
|-
| [[Attēls:Bjørn Lomborg (1) (54350992828).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q318511|Bjørn Lomborg]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1965-01-06&lt;br/&gt;1965-01-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjorn_lomborg bjorn_lomborg]
| [[:d:Q318511|Q318511]]
|-
| [[Attēls:Bjørn Otto Sverdrup (50266182078).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17110808|Bjørn Otto Sverdrup]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1968-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjorn_otto_sverdrup bjorn_otto_sverdrup]
| [[:d:Q17110808|Q17110808]]
|-
| [[Attēls:Björn Ulvaeus 2023 (53338026438) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Bjērns Ulveuss]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8178443|libretists]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1945-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjoern_ulvaeus bjoern_ulvaeus]
| [[:d:Q179682|Q179682]]
|-
| [[Attēls:Black Yoyo 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17214011|Black]]''
| 
| 
| 1982-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/black black]
| [[:d:Q17214011|Q17214011]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797800|Black Label Movement]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/black_label_movement black_label_movement]
| [[:d:Q23797800|Q23797800]]
|-
| [[Attēls:Blaise Agüera y Arcas in 2025 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4924259|Blaise Agüera y Arcas]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1975-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/blaise_aguera_y_arcas blaise_aguera_y_arcas]
| [[:d:Q4924259|Q4924259]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662240|Boaz Almog]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/boaz_almog boaz_almog]
| [[:d:Q23662240|Q23662240]]
|-
| [[Attēls:Bob Inglis congressional portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q888008|Bob Inglis]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1959-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_inglis bob_inglis]
| [[:d:Q888008|Q888008]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4934421|Bob Wiltfong]]''
| amerikāņu aktieris
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1969-11-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_wiltfong bob_wiltfong]
| [[:d:Q4934421|Q4934421]]
|-
| [[Attēls:DIG13846-061.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312782|Bob Woodward]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1943-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_woodward bob_woodward]
| [[:d:Q312782|Q312782]]
|-
| [[Attēls:Bobby Ghosh - 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4935035|Bobby Ghosh]]''
| 
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bobby_ghosh bobby_ghosh]
| [[:d:Q4935035|Q4935035]]
|-
| [[Attēls:Bobby McFerrin 2011.jpg|center|128px]]
| [[Bobijs Makferins]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[animators]]
| 1950-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bobby_mcferrin bobby_mcferrin]
| [[:d:Q310894|Q310894]]
|-
| [[Attēls:Boghuma Kabisen Titanji 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670967|Boghuma Kabisen Titanji]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/boghuma_kabisen_titanji boghuma_kabisen_titanji]
| [[:d:Q23670967|Q23670967]]
|-
| [[Attēls:Re publica Accra 18 – Day 2 (44534526750) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2411298|Boniface Mwangi]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1983-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/boniface_mwangi boniface_mwangi]
| [[:d:Q2411298|Q2411298]]
|-
| [[Attēls:Bassler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60545293|Bonnie L. Bassler]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bonnie_bassler bonnie_bassler]
| [[:d:Q60545293|Q60545293]]
|-
| [[Attēls:Bono singing in Indianapolis on Joshua Tree Tour 2017 9-10-17.jpg|center|128px]]
| [[Bono]]
| īru dziedātājs un grupas U2 solists
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1960-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bono bono]
| [[:d:Q834621|Q834621]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713817|Boyd Varty]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/boyd_varty boyd_varty]
| [[:d:Q23713817|Q23713817]]
|-
| [[Attēls:Bozoma Saint John at Essence Festival of Culture July 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24851630|Bozoma Saint John]]''
| 
| ''[[:d:Q1072339|chief marketing officer]]''
| 1977-01-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/bozoma_saint_john bozoma_saint_john]
| [[:d:Q24851630|Q24851630]]
|-
| [[Attēls:Bryce Dallas Howard June 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Braisa Dalasa Hauarda]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1981-03-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bryce_dallas_howard bryce_dallas_howard]
| [[:d:Q229775|Q229775]]
|-
| [[Attēls:Etech05 Bran1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4956294|Bran Ferren]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1953-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bran_ferren bran_ferren]
| [[:d:Q4956294|Q4956294]]
|-
| [[Attēls:Brenda-laurel-sxsw.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4960717|Brenda Laurel]]''
| 
| ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1950-11-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brenda_laurel brenda_laurel]
| [[:d:Q4960717|Q4960717]]
|-
| [[Attēls:Brenda Romero at 2015 IGF Awards-GDCA (16102142533) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q521361|Brenda Romero]]''
| 
| ''[[:d:Q58287519|video game developer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966-10-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brenda_brathwaite brenda_brathwaite]
| [[:d:Q521361|Q521361]]
|-
| [[Attēls:Dr. Brene Brown at Texas Conference for Women (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4961808|Brené Brown]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brene_brown brene_brown]
| [[:d:Q4961808|Q4961808]]
|-
| 
| ''[[:d:Q102283364|Brett Hennig]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/brett_hennig brett_hennig]
| [[:d:Q102283364|Q102283364]]
|-
| [[Attēls:Brewster Kahle (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92945|Brewster Kahle]]''
| 
| ''[[:d:Q20013489|digital librarian]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q635734|arhivārs]]''&lt;br/&gt;[[bibliotekārs]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1960-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brewster_kahle brewster_kahle]
| [[:d:Q92945|Q92945]]
|-
| [[Attēls:Professor Brian Cox OBE FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q463581|Brian Cox]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1968-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_cox brian_cox]
| [[:d:Q463581|Q463581]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4963566|Brian Dettmer]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_dettmer brian_dettmer]
| [[:d:Q4963566|Q4963566]]
|-
| [[Attēls:Brian Goldman - EMWF 2018 - DanH-0278 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4963859|Brian Goldman]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1956-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_goldman brian_goldman]
| [[:d:Q4963859|Q4963859]]
|-
| [[Attēls:Brian Greene, February 28, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60815|Brian Greene]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1963-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_greene brian_greene]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/227 227]
| [[:d:Q60815|Q60815]]
|-
| 
| ''[[:d:Q68215808|Brian Little]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/brian_little brian_little]
| [[:d:Q68215808|Q68215808]]
|-
| [[Attēls:Brian Skerry.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4965308|Brian Skerry]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_skerry brian_skerry]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/717 717]
| [[:d:Q4965308|Q4965308]]
|-
| [[Attēls:Bright Simons speak on Facts-based Activism During 2013 UN General Assembly Meeting..jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17145806|Bright Simons]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/bright_simons bright_simons]
| [[:d:Q17145806|Q17145806]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120544947|Britt Wray]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/britt_wray britt_wray]
| [[:d:Q120544947|Q120544947]]
|-
| [[Attēls:Britta Riley (6993163852).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656783|Britta Riley]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/britta_riley britta_riley]
| [[:d:Q23656783|Q23656783]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64009850|Brittany K. Barnett]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/brittany_k_barnett brittany_k_barnett]
| [[:d:Q64009850|Q64009850]]
|-
| [[Attēls:Brittany Packnett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26924387|Brittany Packnett]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984-11-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brittany_packnett brittany_packnett]
| [[:d:Q26924387|Q26924387]]
|-
| 
| ''[[:d:Q84598788|Brittany Young]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|pedagogs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/brittany_young brittany_young]
| [[:d:Q84598788|Q84598788]]
|-
| [[Attēls:Brittney Cooper.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52187077|Brittney C. Cooper]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1980-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brittney_cooper brittney_cooper]
| [[:d:Q52187077|Q52187077]]
|-
| 
| ''[[:d:Q75732840|Bronwyn King]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bronwyn_king bronwyn_king]
| [[:d:Q75732840|Q75732840]]
|-
| [[Attēls:Bruce Aylward at NetHope Global Summit (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q87914789|Bruce Aylward]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_aylward bruce_aylward]
| [[:d:Q87914789|Q87914789]]
|-
| [[Attēls:Bruce Bueno de Mesquita.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2926412|Bruce Bueno de Mesquita]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-11-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_bueno_de_mesquita bruce_bueno_de_mesquita]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/344 344]
| [[:d:Q2926412|Q2926412]]
|-
| [[Attēls:Bruce Feiler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4977459|Bruce Feiler]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1964-10-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_feiler bruce_feiler]
| [[:d:Q4977459|Q4977459]]
|-
| [[Attēls:Bruce Friedrich.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4977515|Bruce Friedrich]]''
| 
| ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''
| 1969-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_friedrich bruce_friedrich]
| [[:d:Q4977515|Q4977515]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4977974|Bruce McCall]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12406482|humorists]]''
| 1935&lt;br/&gt;1935-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_mccall bruce_mccall]
| [[:d:Q4977974|Q4977974]]
|-
| [[Attēls:Bruce Schneier 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q368328|Bruce Schneier]]''
| 
| ''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1963-01-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_schneier bruce_schneier]
| [[:d:Q368328|Q368328]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759795|Bruno Bowden]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_bowden bruno_bowden]
| [[:d:Q23759795|Q23759795]]
|-
| [[Attēls:Bruno Giussani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2616493|Bruno Giussani]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_giussani bruno_giussani]
| [[:d:Q2616493|Q2616493]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5395568|Bruno Maisonnier]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1958-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_maisonnier bruno_maisonnier]
| [[:d:Q5395568|Q5395568]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759670|Bruno Torturra]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_torturra bruno_torturra]
| [[:d:Q23759670|Q23759670]]
|-
| [[Attēls:Bryan Stevenson in 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2698978|Bryan Stevenson]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1959-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bryan_stevenson bryan_stevenson]
| [[:d:Q2698978|Q2698978]]
|-
| [[Attēls:Sanjit Bunker Roy at Time 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2654764|Bunker Roy]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16278103|squash player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q662729|public figure]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1945-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bunker_roy bunker_roy]
| [[:d:Q2654764|Q2654764]]
|-
| [[Attēls:Burt Rutan - Cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q453046|Burt Rutan]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1943-06-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/burt_rutan burt_rutan]
| [[:d:Q453046|Q453046]]
|-
| [[Attēls:Dr.BurcinMP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54871429|Burçin Mutlu Pakdil]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/burcin_mutlu_pakdil burcin_mutlu_pakdil]
| [[:d:Q54871429|Q54871429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23691925|Béatrice Coron]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1956-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/beatrice_coron beatrice_coron]
| [[:d:Q23691925|Q23691925]]
|-
| [[Attēls:CKWilliams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2930440|C. K. Williams]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]''
| 1936-11-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/c_k_williams c_k_williams]
| [[:d:Q2930440|Q2930440]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662175|C. Noel Bairey Merz]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/c_noel_bairey_merz c_noel_bairey_merz]
| [[:d:Q23662175|Q23662175]]
|-
| [[Attēls:Caitlin Doughty in red evergreen background.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18149464|Caitlin Doughty]]''
| 
| ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q316490|funeral director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1984-08-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caitlin_doughty caitlin_doughty]
| [[:d:Q18149464|Q18149464]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662822|Caitria O'Neill]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/caitria_o_neill caitria_o_neill]
| [[:d:Q23662822|Q23662822]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782397|Caleb Chung]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/caleb_chung caleb_chung]
| [[:d:Q23782397|Q23782397]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56448414|Cameron E Webb]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_webb cameron_webb]
| [[:d:Q56448414|Q56448414]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18921892|Cameron Herold]]''
| 
| 
| 1965-10-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_herold cameron_herold]
| [[:d:Q18921892|Q18921892]]
|-
| [[Attēls:Cameron Russell upstate New York 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5026365|Cameron Russell]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1987-06-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_russell cameron_russell]
| [[:d:Q5026365|Q5026365]]
|-
| [[Attēls:Architecture for Humanity - Design like you give a damn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1916995|Cameron Sinclair]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1973-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_sinclair cameron_sinclair]
| [[:d:Q1916995|Q1916995]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90318322|Camilla Arndal Andersen]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/camilla_arndal_andersen camilla_arndal_andersen]
| [[:d:Q90318322|Q90318322]]
|-
| [[Attēls:Camille A. Brown.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q5026614|Camille A. Brown]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/camille_brown camille_brown]
| [[:d:Q5026614|Q5026614]]
|-
| [[Attēls:Camille Seaman (16574061918).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657188|Camille Seaman]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/camille_seaman camille_seaman]
| [[:d:Q23657188|Q23657188]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662781|Candy Chang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/candy_chang candy_chang]
| [[:d:Q23662781|Q23662781]]
|-
| [[Attēls:Cara Elizabeth Yar Khan MFF24 BodiesInMotion Coury.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112895258|Cara Elizabeth Yar Khan]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q22336956|humānists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cara_e_yar_khan cara_e_yar_khan]
| [[:d:Q112895258|Q112895258]]
|-
| [[Attēls:Carin Bondar 1 (22826880310).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670521|Carin Bondar]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1975-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/carin_bondar carin_bondar]
| [[:d:Q23670521|Q23670521]]
|-
| [[Attēls:Carl H. June, M.D. (2015).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19277113|Carl H. June]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12119633|imunologi]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|onkologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_june carl_june]
| [[:d:Q19277113|Q19277113]]
|-
| [[Attēls:Carl Honoré.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4355090|Carl Honoré]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_honore carl_honore]
| [[:d:Q4355090|Q4355090]]
|-
| [[Attēls:Carl Safina.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5040752|Carl Safina]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_safina carl_safina]
| [[:d:Q5040752|Q5040752]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662330|Carl Schoonover]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carl_schoonover carl_schoonover]
| [[:d:Q23662330|Q23662330]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108001876|Carla A. Harris]]''
| 
| 
| 1962-10-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carla_harris carla_harris]
| [[:d:Q108001876|Q108001876]]
|-
| [[Attēls:Carlo Ratti (3330956571).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q552294|Carlo Ratti]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1971-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlo_ratti carlo_ratti]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/887 887]
| [[:d:Q552294|Q552294]]
|-
| [[Attēls:CarlosMDuarteatIlulisatBay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q37616399|Carlos M. Duarte]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1960-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_m_duarte carlos_m_duarte]
| [[:d:Q37616399|Q37616399]]
|-
| [[Attēls:Carlos Orsi IQC 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q9697265|Carlos Orsi]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news]
| [[:d:Q9697265|Q9697265]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5751609|Carlos Rodriguez-Pastor]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q806798|baņķieris]]''
| 1959-04-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Peru]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_rodriguez-pastor carlos_rodriguez-pastor]
| [[:d:Q5751609|Q5751609]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5043415|Carmen Agra Deedy]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carmen_agra_deedy carmen_agra_deedy]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/280 280]
| [[:d:Q5043415|Q5043415]]
|-
| [[Attēls:Carne Ross (Independent Diplomat).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2682141|Carne Ross]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carne_ross carne_ross]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/793 793]
| [[:d:Q2682141|Q2682141]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28697869|Carol Fishman Cohen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carol_f_cohen carol_f_cohen]
| [[:d:Q28697869|Q28697869]]
|-
| [[Attēls:Carol Dweck for Innovation documentary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2939829|Carol S. Dweck]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carol_dweck carol_dweck]
| [[:d:Q2939829|Q2939829]]
|-
| [[Attēls:Carole Cadwalladr 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5044664|Carole Cadwalladr]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1969-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carole_cadwalladr carole_cadwalladr]
| [[:d:Q5044664|Q5044664]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109651279|Carole Hooven]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carole_k_hooven carole_k_hooven]
| [[:d:Q109651279|Q109651279]]
|-
| [[Attēls:Caroline Casey (born 1971) at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797152|Caroline Casey]]''
| 
| 
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_casey caroline_casey]
| [[:d:Q23797152|Q23797152]]
|-
| [[Attēls:Photo - Festival de Cornouaille 2012 - Loreena McKennitt en concert le 26 juillet - 006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450712|Caroline Lavelle]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_lavelle caroline_lavelle]
| [[:d:Q450712|Q450712]]
|-
| [[Attēls:Caroline Paul.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3660607|Caroline Paul]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[ugunsdzēsējs]]
| 1963-07-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_paul caroline_paul]
| [[:d:Q3660607|Q3660607]]
|-
| [[Attēls:Caroline Phillips (Baiona) (Portrait mode).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797623|Caroline Phillips]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_phillips caroline_phillips]
| [[:d:Q23797623|Q23797623]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Bertozzi IMG 9384.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7442|Carolyn Bertozzi]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_bertozzi carolyn_bertozzi]
| [[:d:Q7442|Q7442]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Jones by Jaka Vinsek 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21781554|Carolyn Jones]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_jones carolyn_jones]
| [[:d:Q21781554|Q21781554]]
|-
| [[Attēls:Carolyn-porco-2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q257420|Carolyn Porco]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''
| 1953-03-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_porco carolyn_porco]
| [[:d:Q257420|Q257420]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Steel - Hungry City.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783079|Carolyn Steel]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1959-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_steel carolyn_steel]
| [[:d:Q23783079|Q23783079]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64436737|Carrie Nugent]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carrie_nugent carrie_nugent]
| [[:d:Q64436737|Q64436737]]
|-
| [[Attēls:Carrie Poppy at Skepticon 2018 (30766946987).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61719716|Carrie Poppy]]''
| 
| ''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carrie_poppy carrie_poppy]
| [[:d:Q61719716|Q61719716]]
|-
| 
| ''[[:d:Q43870341|Carson J. Bruns]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carson_bruns carson_bruns]
| [[:d:Q43870341|Q43870341]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797359|Carter Emmart]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carter_emmart carter_emmart]
| [[:d:Q23797359|Q23797359]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662237|Carvens Lissaint]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carvens_lissaint carvens_lissaint]
| [[:d:Q23662237|Q23662237]]
|-
| [[Attēls:Cary Fowler Department of State official photograph.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2940713|Cary Fowler]]''
| 
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1781198|agronoms]]''
| 1949-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cary_fowler cary_fowler]
| [[:d:Q2940713|Q2940713]]
|-
| [[Attēls:Casey gerald 8315591.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q66013571|Casey Gerald]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/casey_gerald casey_gerald]
| [[:d:Q66013571|Q66013571]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783406|Cat Laine]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cat_laine cat_laine]
| [[:d:Q23783406|Q23783406]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662763|Catarina Mota]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catarina_mota catarina_mota]
| [[:d:Q23662763|Q23662763]]
|-
| [[Attēls:Catherine Bracy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16727624|Catherine Bracy]]''
| 
| [[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12376667|technologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_bracy catherine_bracy]
| [[:d:Q16727624|Q16727624]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20035599|Catherine Crump]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_crump catherine_crump]
| [[:d:Q20035599|Q20035599]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782401|Catherine Mohr]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1968-11-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_mohr catherine_mohr]
| [[:d:Q23782401|Q23782401]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123700709|Catherine Price]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_price catherine_price]
| [[:d:Q123700709|Q123700709]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89911883|Catherine R Mulzer]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cathy_mulzer cathy_mulzer]
| [[:d:Q89911883|Q89911883]]
|-
| [[Attēls:Cathy O'Neil at Google Cambridge.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16499729|Cathy O'Neil]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cathy_o_neil cathy_o_neil]
| [[:d:Q16499729|Q16499729]]
|-
| [[Attēls:Catie Cuan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q111377979|Catie Cuan]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/catie_cuan catie_cuan]
| [[:d:Q111377979|Q111377979]]
|-
| [[Attēls:Cecile Richards (2016) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5056393|Cecile Richards]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1957-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cecile_richards cecile_richards]
| [[:d:Q5056393|Q5056393]]
|-
| 
| ''[[:d:Q9931|Cecilia R. Aragon]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6075971|aerobatics pilot]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cecilia_aragon cecilia_aragon]
| [[:d:Q9931|Q9931]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89896571|Cedric Habiyaremye]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cedric_habiyaremye cedric_habiyaremye]
| [[:d:Q89896571|Q89896571]]
|-
| 
| ''[[:d:Q72088039|Cedrik Neike]]''
| 
| 
| 1973-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cedrik_neike cedrik_neike]
| [[:d:Q72088039|Q72088039]]
|-
| [[Attēls:Celeste Headlee, co-host of The Takeaway, April, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5057852|Celeste Headlee]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1969-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/celeste_headlee celeste_headlee]
| [[:d:Q5057852|Q5057852]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52274785|Celina de Sola]]''
| 
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1976-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/celina_de_sola celina_de_sola]
| [[:d:Q52274785|Q52274785]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663116|Cesar Harada]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_harada cesar_harada]
| [[:d:Q23663116|Q23663116]]
|-
| [[Attēls:Cesar Kuriyama Picture.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q22088262|Cesar Kuriyama]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_kuriyama cesar_kuriyama]
| [[:d:Q22088262|Q22088262]]
|-
| [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48934812908).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q81911422|Chad Frischmann]]''
| 
| ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chad_frischmann chad_frischmann]
| [[:d:Q81911422|Q81911422]]
|-
| [[Attēls:TanChadeMeng-20170715-BuddhistFellowship-Singapore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5066429|Chade-Meng Tan]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chade_meng_tan chade_meng_tan]
| [[:d:Q5066429|Q5066429]]
|-
| [[Attēls:Chanda Prescod-Weinstein, Becoming Interplanetary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48472405|Chanda Prescod-Weinstein]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''
| 1982-08-23
| ''[[:d:Q505371|agender]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chanda_prescod_weinstein chanda_prescod_weinstein]
| [[:d:Q48472405|Q48472405]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5074528|Charity Sunshine Tillemann-Dick]]''
| 
| ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1983-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charity_tilleman_dick charity_tilleman_dick]
| [[:d:Q5074528|Q5074528]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59166742|Charity Wayua]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/charity_wayua charity_wayua]
| [[:d:Q59166742|Q59166742]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783383|Charles Anderson]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/charles_anderson charles_anderson]
| [[:d:Q23783383|Q23783383]]
|-
| [[Attēls:Charles C. Mann at the Miller Center.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1749059|Charles C. Mann]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17433421|science journalist]]''
| 1955-06-12&lt;br/&gt;1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_c_mann charles_c_mann]
| [[:d:Q1749059|Q1749059]]
|-
| [[Attēls:CharlesElachi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1950678|Charles Elachi]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1947-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_elachi charles_elachi]
| [[:d:Q1950678|Q1950678]]
|-
| [[Attēls:Charles Fleischer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q658690|Charles Fleischer]]''
| 
| ''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q47541952|producer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1950-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_fleischer charles_fleischer]
| [[:d:Q658690|Q658690]]
|-
| [[Attēls:Charles Hazlewood conducts the Paraorchestra at Southbank Centre (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5078872|Charles Hazlewood]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 1966-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_hazlewood charles_hazlewood]
| [[:d:Q5078872|Q5078872]]
|-
| [[Attēls:Charles J. Moore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5079370|Charles J. Moore]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_moore charles_moore]
| [[:d:Q5079370|Q5079370]]
|-
| [[Attēls:Charles Limb3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783472|Charles Limb]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_limb charles_limb]
| [[:d:Q23783472|Q23783472]]
|-
| [[Attēls:Charles blow 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5080439|Charles M. Blow]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1970-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_m_blow charles_m_blow]
| [[:d:Q5080439|Q5080439]]
|-
| [[Attēls:Charles Leadbeater author of WeThink 2008-09-17.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q354448|Charles R. Leadbeater]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
| 1959-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_leadbeater charles_leadbeater]
| [[:d:Q354448|Q354448]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23714138|Charles Robertson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/charles_robertson charles_robertson]
| [[:d:Q23714138|Q23714138]]
|-
| [[Attēls:Charlie Jane Anders 1120381.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5084448|Charlie Jane Anders]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1969-07-24
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlie_jane_anders charlie_jane_anders]
| [[:d:Q5084448|Q5084448]]
|-
| [[Attēls:Charlie Todd (Improw Everywhere) (8704860056) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657205|Charlie Todd]]''
| 
| [[komiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlie_todd charlie_todd]
| [[:d:Q23657205|Q23657205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q110110748|Charlotte Degot]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q77293133|data analyst]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlotte_degot charlotte_degot]
| [[:d:Q110110748|Q110110748]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18057048|Charmian Gooch]]''
| 
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charmian_gooch charmian_gooch]
| [[:d:Q18057048|Q18057048]]
|-
| [[Attēls:ChelseaShields2.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21285550|Chelsea Shields]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1981-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chelsea_shields chelsea_shields]
| [[:d:Q21285550|Q21285550]]
|-
| [[Attēls:Chenqiufan02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8941041|Chen Qiufan]]''
| 
| ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1981-11-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/chen_qiufan chen_qiufan]
| [[:d:Q8941041|Q8941041]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90129333|Cheryl L. Holder]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15924224|internist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cheryl_holder cheryl_holder]
| [[:d:Q90129333|Q90129333]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5092736|Cheryl Y. Hayashi]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17344952|arachnologist]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cheryl_hayashi cheryl_hayashi]
| [[:d:Q5092736|Q5092736]]
|-
| 
| ''[[:d:Q113074520|Chetan Bhatt]]''
| 
| [[profesors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chetan_bhatt chetan_bhatt]
| [[:d:Q113074520|Q113074520]]
|-
| [[Attēls:India's Role in the World (39195651954).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5094180|Chetna Gala Sinha]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[zemnieks]]
| 1959-03-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chetana_gala_sinha chetana_gala_sinha]
| [[:d:Q5094180|Q5094180]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117221968|Chieh Huang]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chieh_huang chieh_huang]
| [[:d:Q117221968|Q117221968]]
|-
| [[Attēls:Field experiment in Nihonbashi, Tokyo (Feb 2017) 1-19 screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q11557098|Chieko Asakawa]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/chieko_asakawa chieko_asakawa]
| [[:d:Q11557098|Q11557098]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99432535|Chika Ezeanya Esiobu]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chika_ezeanya_esiobu chika_ezeanya_esiobu]
| [[:d:Q99432535|Q99432535]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15647582|Chiki Sarkar]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chiki_sarkar chiki_sarkar]
| [[:d:Q15647582|Q15647582]]
|-
| [[Attēls:Chinaka Hodge 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21593044|Chinaka Hodge]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chinaka_hodge chinaka_hodge]
| [[:d:Q21593044|Q21593044]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64597330|Chip Colwell-Chanthaphonh]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1975-09-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_colwell chip_colwell]
| [[:d:Q64597330|Q64597330]]
|-
| [[Attēls:ChipConley Google.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15452491|Chip Conley]]''
| 
| ''[[:d:Q1631120|hotel manager]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1960-10-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_conley chip_conley]
| [[:d:Q15452491|Q15452491]]
|-
| [[Attēls:6.28.12ChipKiddByLuigiNovi1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3675120|Chip Kidd]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1964-09-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_kidd chip_kidd]
| [[:d:Q3675120|Q3675120]]
|-
| [[Attēls:Chloe Valdary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18347428|Chloé Valdary]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chloe_valdary chloe_valdary]
| [[:d:Q18347428|Q18347428]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5105677|Chris Adami]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-08-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_adami christoph_adami]
| [[:d:Q5105677|Q5105677]]
|-
| [[Attēls:Chris Anderson (16209935970).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q706222|Chris Anderson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1961-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_wired chris_anderson_wired]
| [[:d:Q706222|Q706222]]
|-
| [[Attēls:Chris Bangle in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q702921|Chris Bangle]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11295636|car designer]]''
| 1956-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_bangle chris_bangle]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/6 6]
| [[:d:Q702921|Q702921]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5105920|Chris Bliss]]''
| 
| ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10540773|juggler]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_bliss chris_bliss]
| [[:d:Q5105920|Q5105920]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16200974|Chris Burkard]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1986-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_burkard chris_burkard]
| [[:d:Q16200974|Q16200974]]
|-
| [[Attēls:Chris Charles Scott (6).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q136416769|Chris Charles Scott]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/Chris_Charles_Scott Chris_Charles_Scott]
| [[:d:Q136416769|Q136416769]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759541|Chris Domas]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_domas chris_domas]
| [[:d:Q23759541|Q23759541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712280|Chris Downey]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_downey chris_downey]
| [[:d:Q23712280|Q23712280]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662509|Chris Gerdes]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_gerdes chris_gerdes]
| [[:d:Q23662509|Q23662509]]
|-
| [[Attēls:Journey to Midway Island (5578265463).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895170|Chris Jordan]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_jordan chris_jordan]
| [[:d:Q2895170|Q2895170]]
|-
| [[Attēls:Chris Kluwe postgame 2010-11-28.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1077409|Chris Kluwe]]''
| 
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1981-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_kluwe chris_kluwe]
| [[:d:Q1077409|Q1077409]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727966|Chris McKnett]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_mcknett chris_mcknett]
| [[:d:Q23727966|Q23727966]]
|-
| [[Attēls:Chris Milk - Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1077562|Chris Milk]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_milk chris_milk]
| [[:d:Q1077562|Q1077562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46993874|Chris Sheldrick]]''
| 
| 
| 1981-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_sheldrick chris_sheldrick]
| [[:d:Q46993874|Q46993874]]
|-
| [[Attēls:ChrisUrmson2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760309|Chris Urmson]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_urmson chris_urmson]
| [[:d:Q23760309|Q23760309]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11963620|Christer Mjåset]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1973-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christer_mjaset christer_mjaset]
| [[:d:Q11963620|Q11963620]]
|-
| [[Attēls:Christian Happi - 2021 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q73133547|Christian Happi]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''
| 1968-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/christian_happi christian_happi]
| [[:d:Q73133547|Q73133547]]
|-
| [[Attēls:Christian Picciolini.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5110031|Christian Picciolini]]''
| 
| [[talantu aģentūra]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1973-11-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christian_picciolini christian_picciolini]
| [[:d:Q5110031|Q5110031]]
|-
| [[Attēls:Christiana Figueres in London - 2018 (39536174340) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q518828|Christiana Figueres]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1956-08-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kostarika]]
| [https://www.ted.com/speakers/christiana_figueres christiana_figueres]
| [[:d:Q518828|Q518828]]
|-
| [[Attēls:Rafael Mariano Grossi &amp; Christiane Amanpour (cop26 0474) (51649883934) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q236939|Christiane Amanpour]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1155838|korespondents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q94498772|program host]]''
| 1958-01-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christiane_amanpour christiane_amanpour]
| [[:d:Q236939|Q236939]]
|-
| [[Attēls:Christien Meindertsma (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12270277|Christien Meindertsma]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christien_meindertsma christien_meindertsma]
| [[:d:Q12270277|Q12270277]]
|-
| [[Attēls:Christina Agapakis - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60039865|Christina Agapakis]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_agapakis christina_agapakis]
| [[:d:Q60039865|Q60039865]]
|-
| [[Attēls:Christina-Tosi.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q17505053|Christina Tosi]]''
| 
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10689386|television celebrity chef]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1981-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_tosi christina_tosi]
| [[:d:Q17505053|Q17505053]]
|-
| [[Attēls:TNW USA 2015 (23184168653) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64853888|Christina Wallace]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_wallace christina_wallace]
| [[:d:Q64853888|Q64853888]]
|-
| [[Attēls:Warinner-headshot-3.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662209|Christina Warinner]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_warinner christina_warinner]
| [[:d:Q23662209|Q23662209]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56647253|Christine L. Porath]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/christine_porath christine_porath]
| [[:d:Q56647253|Q56647253]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112186123|Christine Schuler Deschryver]]''
| 
| [[direktors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christine_schuler_deschryver christine_schuler_deschryver]
| [[:d:Q112186123|Q112186123]]
|-
| [[Attēls:Christine Sun Kim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664324|Christine Sun Kim]]''
| 
| ''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christine_sun_kim christine_sun_kim]
| [[:d:Q19664324|Q19664324]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61820616|Christoph Keplinger]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_keplinger christoph_keplinger]
| [[:d:Q61820616|Q61820616]]
|-
| [[Attēls:Christoph Niemann (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110841|Christoph Niemann]]''
| 
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2000124|postage stamp designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;[[animators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_niemann christoph_niemann]
| [[:d:Q110841|Q110841]]
|-
| [[Attēls:Wiki ategeka.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17411054|Christopher Ategeka]]''
| 
| ''[[:d:Q623279|chief operating officer]]''
| 1984-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_ategeka christopher_ategeka]
| [[:d:Q17411054|Q17411054]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797209|Christopher C. Deam]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_deam christopher_deam]
| [[:d:Q23797209|Q23797209]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16728823|Christopher Emdin]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_emdin chris_emdin]
| [[:d:Q16728823|Q16728823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5112847|Christopher McDougall]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1962-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_mcdougall christopher_mcdougall]
| [[:d:Q5112847|Q5112847]]
|-
| [[Attēls:Chris nowinski.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1140002|Christopher Nowinski]]''
| 
| ''[[:d:Q13474373|profesionāls cīkstonis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1978-09-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_nowinski chris_nowinski]
| [[:d:Q1140002|Q1140002]]
|-
| [[Attēls:Christopher Poole at XOXO Festival September 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3135308|Christopher Poole]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_moot_poole christopher_moot_poole]
| [[:d:Q3135308|Q3135308]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5113183|Christopher Ryan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962-02-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_ryan christopher_ryan]
| [[:d:Q5113183|Q5113183]]
|-
| [[Attēls:2013-12-29 30C3 - Christopher Soghoian 3145.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q652791|Christopher Soghoian]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_soghoian christopher_soghoian]
| [[:d:Q652791|Q652791]]
|-
| [[Attēls:Leweb 2014 - conference - leweb trends - the future of the mind - christopher decharms.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5113488|Christopher deCharms]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_decharms christopher_decharms]
| [[:d:Q5113488|Q5113488]]
|-
| [[Attēls:Christy Haynes for UFSCar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q42810368|Christy Haynes]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1977-07-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christy_l_haynes christy_l_haynes]
| [[:d:Q42810368|Q42810368]]
|-
| [[Attēls:Chrystia Freeland in Ukraine - 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4492815|Chrystia Freeland]]''
| 
| ''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1968-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/chrystia_freeland chrystia_freeland]
| [[:d:Q4492815|Q4492815]]
|-
| [[Attēls:Chuck Nice at Caroline's.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5115638|Chuck Nice]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1966-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chuck_nice chuck_nice]
| [[:d:Q5115638|Q5115638]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123422283|Chuck Plunkett]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chuck_plunkett chuck_plunkett]
| [[:d:Q123422283|Q123422283]]
|-
| [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 Cindy Gallop Cropped.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5120529|Cindy Gallop]]''
| 
| ''[[:d:Q21507004|sex educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900657|marketer]]''
| 1960-02-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cindy_gallop cindy_gallop]
| [[:d:Q5120529|Q5120529]]
|-
| 
| ''[[:d:Q105622544|Claire Wardle]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/claire_wardle claire_wardle]
| [[:d:Q105622544|Q105622544]]
|-
| [[Attēls:Clara Sousa Silva 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58156032|Clara Sousa-Silva]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/clara_sousa_silva clara_sousa_silva]
| [[:d:Q58156032|Q58156032]]
|-
| [[Attēls:Claron Mc Faddon 01 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q454090|Claron McFadden]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/claron_mcfadden claron_mcfadden]
| [[:d:Q454090|Q454090]]
|-
| 
| ''[[:d:Q104820110|Claudia Miner]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/claudia_miner claudia_miner]
| [[:d:Q104820110|Q104820110]]
|-
| [[Attēls:Clay Shirky (6723907001).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q930425|Clay Shirky]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clay_shirky clay_shirky]
| [[:d:Q930425|Q930425]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728708|Clayton Cameron]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/clayton_cameron clayton_cameron]
| [[:d:Q23728708|Q23728708]]
|-
| [[Attēls:Clemantine Wamariya.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61483352|Clemantine Wamariya]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q755070|narrator]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ruanda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clemantine_wamariya clemantine_wamariya]
| [[:d:Q61483352|Q61483352]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111144946|Clementine Jacoby]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/clementine_jacoby clementine_jacoby]
| [[:d:Q111144946|Q111144946]]
|-
| [[Attēls:2010-05-08 Cleo Wade (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26865869|Cleo Wade]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q110990999|Instagrammer]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1989-09-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cleo_wade cleo_wade]
| [[:d:Q26865869|Q26865869]]
|-
| [[Attēls:San Diego, California, USA - 53946478090 (Clifford Stoll crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q556998|Clifford Stoll]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1950-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clifford_stoll clifford_stoll]
| [[:d:Q556998|Q556998]]
|-
| [[Attēls:Clint Smith - 2019 (48915241016) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759721|Clint Smith]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1988-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clint_smith clint_smith]
| [[:d:Q23759721|Q23759721]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109919925|Clover Hogan]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/clover_hogan clover_hogan]
| [[:d:Q109919925|Q109919925]]
|-
| [[Attēls:Coleman Hughes on Rebel Wisdom.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62977947|Coleman Hughes]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1996
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/coleman_hughes coleman_hughes]
| [[:d:Q62977947|Q62977947]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99439559|Colette Pichon Battle]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colette_pichon_battle colette_pichon_battle]
| [[:d:Q99439559|Q99439559]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89869456|Colin Averill]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colin_averill colin_averill]
| [[:d:Q89869456|Q89869456]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1108379|Colin Camerer]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-12-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_camerer colin_camerer]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1566 1566]
| [[:d:Q1108379|Q1108379]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5145149|Colin Grant]]''
| 
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-04-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_grant colin_grant]
| [[:d:Q5145149|Q5145149]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662150|Colin Robertson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colin_robertson colin_robertson]
| [[:d:Q23662150|Q23662150]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670969|Colin Stokes]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colin_stokes colin_stokes]
| [[:d:Q23670969|Q23670969]]
|-
| 
| ''[[:d:Q122927695|Colombe Cahen-Salvador]]''
| 
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1994-03-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/colombe_cahen_salvador colombe_cahen_salvador]
| [[:d:Q122927695|Q122927695]]
|-
| 
| ''[[:d:Q29571616|Conor Russomanno]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1988-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/conor_russomanno conor_russomanno]
| [[:d:Q29571616|Q29571616]]
|-
| [[Attēls:Transmediale-2010-Conrad Wolfram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5162640|Conrad Wolfram]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1970-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/conrad_wolfram conrad_wolfram]
| [[:d:Q5162640|Q5162640]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2997459|Corneille Ewango]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2083925|botanical collector]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/corneille_ewango corneille_ewango]
| [[:d:Q2997459|Q2997459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54507319|Cornelia Geppert]]''
| 
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cornelia_geppert cornelia_geppert]
| [[:d:Q54507319|Q54507319]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760253|Cosmin Mihaiu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cosmin_mihaiu cosmin_mihaiu]
| [[:d:Q23760253|Q23760253]]
|-
| [[Attēls:Courtney Martin at PopTech 2014 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21062672|Courtney E. Martin]]''
| 
| [[autors]]
| 1979-12-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/courtney_e_martin courtney_e_martin]
| [[:d:Q21062672|Q21062672]]
|-
| 
| ''[[:d:Q103352006|Craig Costello]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/craig_costello craig_costello]
| [[:d:Q103352006|Q103352006]]
|-
| [[Attēls:Craigventer2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q311003|Craig Venter]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/craig_venter craig_venter]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/7 7]
| [[:d:Q311003|Q311003]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112058793|Crispin Thurlow]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/crispin_thurlow crispin_thurlow]
| [[:d:Q112058793|Q112058793]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769089|Cristina Domenech]]''
| 
| 
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cristina_domenech cristina_domenech]
| [[:d:Q23769089|Q23769089]]
|-
| [[Attēls:Cris Junqueira.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q110750746|Cristina Junqueira]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cristina_junqueira cristina_junqueira]
| [[:d:Q110750746|Q110750746]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76438248|Curtis Carroll]]''
| 
| 
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/curtis_wall_street_carroll curtis_wall_street_carroll]
| [[:d:Q76438248|Q76438248]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728751|Curtis Wong]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/curtis_wong curtis_wong]
| [[:d:Q23728751|Q23728751]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111577024|Cyndi Stivers]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cyndi_stivers cyndi_stivers]
| [[:d:Q111577024|Q111577024]]
|-
| [[Attēls:2010 Cynthia Breazeal 4641804653.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21585|Cynthia Breazeal]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_breazeal cynthia_breazeal]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/817 817]
| [[:d:Q21585|Q21585]]
|-
| [[Attēls:Cynthia Erivo - Wicked-FYC-1.jpg|center|128px]]
| [[Sintija Erīvo|Cynthia Erivo]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1987-01-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_erivo cynthia_erivo]
| [[:d:Q21592474|Q21592474]]
|-
| [[Attēls:Cyntia Kenyon 01.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q437333|Cynthia Kenyon]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1954-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_kenyon cynthia_kenyon]
| [[:d:Q437333|Q437333]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5200139|Cynthia P. Schneider]]''
| 
| [[diplomāts]]
| 1953-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_schneider cynthia_schneider]
| [[:d:Q5200139|Q5200139]]
|-
| [[Attēls:Cedric Villani at his office 2015 n3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q334065|Cédric Villani]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q97768158|professors, scientific professions]]''
| 1973-10-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cedric_villani cedric_villani]
| [[:d:Q334065|Q334065]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108821940|César Cuauhtémoc García Hernández]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez]
| [[:d:Q108821940|Q108821940]]
|-
| [[Attēls:Cesar Hidalgo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22004920|César A. Hidalgo]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1979-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_hidalgo cesar_hidalgo]
| [[:d:Q22004920|Q22004920]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114338974|DK Osseo-Asare]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dk_osseo_asare dk_osseo_asare]
| [[:d:Q114338974|Q114338974]]
|-
| [[Attēls:1.PortraitDaanRoosegaardebyWillemdeKam.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5207373|Daan Roosegaarde]]''
| 
| ''[[:d:Q3492227|innovator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106208189|computer artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q108818918|gaismu mākslinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[programmatūras izstrādātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''
| 1979-07-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daan_roosegaarde daan_roosegaarde]
| [[:d:Q5207373|Q5207373]]
|-
| [[Attēls:The Future of Higher Education Daphne Koller (8411917358).jpg|center|128px]]
| [[Dafne Kollere]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daphne_koller daphne_koller]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1309 1309]
| [[:d:Q11755|Q11755]]
|-
| [[Attēls:Dale-Dougherty-2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4819967|Dale Dougherty]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dale_dougherty dale_dougherty]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/940 940]
| [[:d:Q4819967|Q4819967]]
|-
| [[Attēls:Dalia Mogahed.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3012376|Dalia Mogahed]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/dalia_mogahed dalia_mogahed]
| [[:d:Q3012376|Q3012376]]
|-
| 
| ''[[:d:Q131541970|Dallas Taylor]]''
| 
| ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dallas_taylor dallas_taylor]
| [[:d:Q131541970|Q131541970]]
|-
| [[Attēls:Dambisa Moyo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q466993|Dambisa Moyo, Baroness Moyo]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1969-02-02&lt;br/&gt;1969-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zambija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dambisa_moyo dambisa_moyo]
| [[:d:Q466993|Q466993]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662494|Damian Palin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/damian_palin damian_palin]
| [[:d:Q23662494|Q23662494]]
|-
| [[Attēls:Whose Streets? A Social Cinema Screening (35731793401).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28086150|Damon Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1985-03-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/damon_davis damon_davis]
| [[:d:Q28086150|Q28086150]]
|-
| [[Attēls:Damon Gameau.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5212833|Damon Gameau]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709 damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709]
| [[:d:Q5212833|Q5212833]]
|-
| [[Attēls:DamonH.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656822|Damon Horowitz]]''
| 
| 
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/damon_horowitz damon_horowitz]
| [[:d:Q23656822|Q23656822]]
|-
| [[Attēls:Dan Ariely January 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q731905|Dan Ariely]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-04-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_ariely dan_ariely]
| [[:d:Q731905|Q731905]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759547|Dan Barasch]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_barasch daniel_barasch]
| [[:d:Q23759547|Q23759547]]
|-
| [[Attēls:Dan Barber of Blue Hill.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5213116|Dan Barber]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_barber dan_barber]
| [[:d:Q5213116|Q5213116]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60770645|Dan Bell]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1977-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_bell dan_bell]
| [[:d:Q60770645|Q60770645]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727949|Dan Berkenstock]]''
| 
| 
| 1980-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_berkenstock dan_berkenstock]
| [[:d:Q23727949|Q23727949]]
|-
| [[Attēls:Dan Bricklin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92624|Dan Bricklin]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1951-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_bricklin dan_bricklin]
| [[:d:Q92624|Q92624]]
|-
| [[Attēls:DanBuettnerOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5213207|Dan Buettner]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_buettner dan_buettner]
| [[:d:Q5213207|Q5213207]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796178|Dan Cobley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_cobley dan_cobley]
| [[:d:Q23796178|Q23796178]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759538|Dan Ellsey]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_ellsey dan_ellsey]
| [[:d:Q23759538|Q23759538]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16224737|Dan Gross]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_gross dan_gross]
| [[:d:Q16224737|Q16224737]]
|-
| [[Attēls:Jørgensen EC Portrait 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1159092|Dan Jørgensen]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[ministrs]]
| 1975-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_jorgensen dan_jorgensen]
| [[:d:Q1159092|Q1159092]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90630014|Dan Knights]]''
| 
| ''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q43548373|speedcuber]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_knights dan_knights]
| [[:d:Q90630014|Q90630014]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785279|Dan Meyer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_meyer dan_meyer]
| [[:d:Q23785279|Q23785279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759543|Dan Pacholke]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_pacholke dan_pacholke]
| [[:d:Q23759543|Q23759543]]
|-
| [[Attēls:Curing the Charitable Curse.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5214160|Dan Pallotta]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1961-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_pallotta dan_pallotta]
| [[:d:Q5214160|Q5214160]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5214203|Dan Phillips]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1940s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_phillips dan_phillips]
| [[:d:Q5214203|Q5214203]]
|-
| [[Attēls:Dan Schulman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5214356|Dan Schulman]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1958-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_schulman dan_schulman]
| [[:d:Q5214356|Q5214356]]
|-
| 
| ''[[:d:Q102388022|Dana Kanze]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dana_kanze dana_kanze]
| [[:d:Q102388022|Q102388022]]
|-
| [[Attēls:Wikimedia-Summit-2024-Saturday-112.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125590347|Daniel Bögre Udell]]''
| 
| ''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_boegre_udell daniel_boegre_udell]
| [[:d:Q125590347|Q125590347]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109822743|Daniel Engber]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3745071|science writer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_engber daniel_engber]
| [[:d:Q109822743|Q109822743]]
|-
| 
| ''[[:d:Q43094303|Daniel G. Streicker]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_streicker daniel_streicker]
| [[:d:Q43094303|Q43094303]]
|-
| [[Attēls:Daniel Todd Gilbert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449564|Daniel Gilbert]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_gilbert dan_gilbert]
| [[:d:Q449564|Q449564]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3701617|Daniel Goldstein]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-04-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_goldstein dan_goldstein]
| [[:d:Q3701617|Q3701617]]
|-
| [[Attēls:Daniel Goleman - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q351701|Daniel Goleman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1946-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_goleman daniel_goleman]
| [[:d:Q351701|Q351701]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712794|Daniel H. Cohen]]''
| 
| 
| 1953-11-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_cohen dan_cohen]
| [[:d:Q23712794|Q23712794]]
|-
| [[Attēls:Daniel H. Pink (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q978171|Daniel H. Pink]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1964-07-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_pink daniel_pink]
| [[:d:Q978171|Q978171]]
|-
| 
| ''[[:d:Q100593535|Daniel J. Watts]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1982-07-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_j_watts daniel_j_watts]
| [[:d:Q100593535|Q100593535]]
|-
| [[Attēls:Daniel Kish - PopTech 2011 - Camden Maine USA 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5217808|Daniel Kish]]''
| 
| 
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kish daniel_kish]
| [[:d:Q5217808|Q5217808]]
|-
| [[Attēls:Kraft-PicColor.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5217831|Daniel Kraft]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kraft daniel_kraft]
| [[:d:Q5217831|Q5217831]]
|-
| [[Attēls:Levitin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1981608|Daniel Levitin]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1957-12-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_levitin daniel_levitin]
| [[:d:Q1981608|Q1981608]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27881272|Daniel Lismore]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1984-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_lismore daniel_lismore]
| [[:d:Q27881272|Q27881272]]
|-
| [[Attēls:DanielWolpert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15990373|Daniel M. Wolpert]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''
| 1963-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_wolpert daniel_wolpert]
| [[:d:Q15990373|Q15990373]]
|-
| [[Attēls:Daniel Pauly Pauly Symposium.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q581515|Daniel Pauly]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_pauly daniel_pauly]
| [[:d:Q581515|Q581515]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670526|Daniel Reisel]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_reisel daniel_reisel]
| [[:d:Q23670526|Q23670526]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662187|Daniel Schnitzer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_schnitzer daniel_schnitzer]
| [[:d:Q23662187|Q23662187]]
|-
| [[Attēls:DanielSuarezJI.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1162833|Daniel Suarez]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1964-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_suarez daniel_suarez]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1571 1571]
| [[:d:Q1162833|Q1162833]]
|-
| [[Attēls:Daniel Susskind at 1r Congrés Català del Treball.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116244710|Daniel Susskind]]''
| 
| ''[[:d:Q27177003|research professor]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_susskind daniel_susskind]
| [[:d:Q116244710|Q116244710]]
|-
| [[Attēls:Daniel Tammet Paris portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12857|Daniel Tammet]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q860918|esperantists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1979-01-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_tammet daniel_tammet]
| [[:d:Q12857|Q12857]]
|-
| [[Attēls:UN AI for Good Summit 2025 - Daniela Rus 01 (cropped) 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14223|Daniela L. Rus]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniela_rus daniela_rus]
| [[:d:Q14223|Q14223]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768726|Daniele Quercia]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniele_quercia daniele_quercia]
| [[:d:Q23768726|Q23768726]]
|-
| [[Attēls:Danielle Allen 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5219331|Danielle Allen]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2468727|classical scholar]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_allen danielle_allen]
| [[:d:Q5219331|Q5219331]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28366283|Danielle Feinberg]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinooperators]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_feinberg danielle_feinberg]
| [[:d:Q28366283|Q28366283]]
|-
| [[Attēls:Danielle Citron 110748.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19867132|Danielle K. Citron]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-12-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_citron danielle_citron]
| [[:d:Q19867132|Q19867132]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24049147|Danielle N. Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_lee danielle_lee]
| [[:d:Q24049147|Q24049147]]
|-
| [[Attēls:Danielle Wood (48278825827) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63304349|Danielle Wood]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_wood danielle_wood]
| [[:d:Q63304349|Q63304349]]
|-
| [[Attēls:Danielle de Niese.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q271031|Danielle de Niese]]''
| 
| ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1979-04-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_de_niese danielle_de_niese]
| [[:d:Q271031|Q271031]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24040721|Danit Peleg]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/danit_peleg danit_peleg]
| [[:d:Q24040721|Q24040721]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112551695|Dannagal G. Young]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dannagal_young dannagal_young]
| [[:d:Q112551695|Q112551695]]
|-
| [[Attēls:Danny Dorling at Bookmarks bookshop, Bloomsbury in 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5220292|Danny Dorling]]''
| 
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''
| 1968-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/danny_dorling danny_dorling]
| [[:d:Q5220292|Q5220292]]
|-
| [[Attēls:Daphné Bavelier.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q19956013|Daphne Bavelier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16328995|député de l'Université]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daphne_bavelier daphne_bavelier]
| [[:d:Q19956013|Q19956013]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1165874|Daria van den Bercken]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1979-08-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daria_van_den_bercken daria_van_den_bercken]
| [[:d:Q1165874|Q1165874]]
|-
| [[Attēls:Darren Walker by Brokaw Photography.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16193921|Darren Walker]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/darren_walker darren_walker]
| [[:d:Q16193921|Q16193921]]
|-
| [[Attēls:Making Education Work (29872410888) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43396457|Darrick Hamilton]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/darrick_hamilton darrick_hamilton]
| [[:d:Q43396457|Q43396457]]
|-
| [[Attēls:P20240222AS-0099 (53556136889).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q107182509|Darya Navalnaya]]''
| 
| ''[[:d:Q315247|university student]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 2001-09-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dasha_navalnaya dasha_navalnaya]
| [[:d:Q107182509|Q107182509]]
|-
| [[Attēls:Dave Eggers (11483).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q589497|Dave Eggers]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2823717|activist shareholder]]''
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_eggers dave_eggers]
| [[:d:Q589497|Q589497]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16731592|Dave Logan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-03-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_logan david_logan]
| [[:d:Q16731592|Q16731592]]
|-
| [[Attēls:Dave Meslin, at ELN Studio 2010 IMG 9800 (5266909950).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783490|Dave Meslin]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dave_meslin dave_meslin]
| [[:d:Q23783490|Q23783490]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768720|Dave Troy]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dave_troy dave_troy]
| [[:d:Q23768720|Q23768720]]
|-
| [[Attēls:Dave deBronkart-20091229.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5230186|Dave deBronkart]]''
| 
| 
| 1950-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_debronkart dave_debronkart]
| [[:d:Q5230186|Q5230186]]
|-
| 
| ''[[:d:Q40097388|David A. Asch]]''
| 
| ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_asch david_asch]
| [[:d:Q40097388|Q40097388]]
|-
| [[Attēls:David B. Agus World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5230638|David Agus]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|onkologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-01-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_agus david_agus]
| [[:d:Q5230638|Q5230638]]
|-
| [[Attēls:David Autor - Festival Economia 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609648|David Autor]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_autor david_autor]
| [[:d:Q19609648|Q19609648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99248354|David B Lindell]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_lindell david_lindell]
| [[:d:Q99248354|Q99248354]]
|-
| [[Attēls:David Baker, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 4 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3814528|David Baker]]''
| 
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15709480|computational biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q106341153|biochemistry teacher]]''
| 1962-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_baker david_baker]
| [[:d:Q3814528|Q3814528]]
|-
| 
| ''[[:d:Q118106032|David Biello]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_biello david_biello]
| [[:d:Q118106032|Q118106032]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5231412|David Binder]]''
| 
| 
| 1967-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_binder david_binder]
| [[:d:Q5231412|Q5231412]]
|-
| [[Attēls:David Birch (6777171896).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23663105|David Birch]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_birch david_birch]
| [[:d:Q23663105|Q23663105]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795339|David Bismark]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bismark david_bismark]
| [[:d:Q23795339|Q23795339]]
|-
| [[Attēls:David Blaine by David Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q353983|David Blaine]]''
| 
| ''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1658894|illusionist]]''&lt;br/&gt;[[kaskadieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q107986049|escape artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q111844534|regurgitation performer]]''
| 1973-04-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_blaine david_blaine]
| [[:d:Q353983|Q353983]]
|-
| [[Attēls:David Bolinsky 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151626|David Bolinsky]]''
| 
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19507792|scientific illustrator]]''&lt;br/&gt;[[animators]]
| 1952-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bolinsky david_bolinsky]
| [[:d:Q16151626|Q16151626]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125391273|David Brain]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dave_brain dave_brain]
| [[:d:Q125391273|Q125391273]]
|-
| [[Attēls:David Brooks 2022 (51984628869).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q938475|David Brooks]]''
| 
| ''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1961-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_brooks david_brooks]
| [[:d:Q938475|Q938475]]
|-
| [[Attēls:David Cage 20080927 Festival du jeu video 05.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q218686|David Cage]]''
| 
| ''[[:d:Q2702296|video game producer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18882335|video game designer]]''
| 1969-06-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_cage david_cage]
| [[:d:Q218686|Q218686]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106717200|David Camarillo]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_camarillo david_camarillo]
| [[:d:Q106717200|Q106717200]]
|-
| [[Attēls:TYPO Berlin 2014 – Day Two (14178868916).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562699|David Carson]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1955-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_carson david_carson]
| [[:d:Q562699|Q562699]]
|-
| [[Attēls:David chalmers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366123|David Chalmers]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1966-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_chalmers david_chalmers]
| [[:d:Q366123|Q366123]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1909499|David Christian]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-06-30&lt;br/&gt;1946-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_christian david_christian]
| [[:d:Q1909499|Q1909499]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657118|David Damberger]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_damberger david_damberger]
| [[:d:Q23657118|Q23657118]]
|-
| [[Attēls:David Deutsch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q543682|David Deutsch]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1953-05-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_deutsch david_deutsch]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/48 48]
| [[:d:Q543682|Q543682]]
|-
| [[Attēls:David Eagleman (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q999577|David Eagleman]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_eagleman david_eagleman]
| [[:d:Q999577|Q999577]]
|-
| [[Attēls:Sportsfile (Web Summit) (15523969837).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5233407|David Epstein]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_epstein david_epstein]
| [[:d:Q5233407|Q5233407]]
|-
| [[Attēls:David Albert Friedberg.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112898833|David Friedberg]]''
| 
| ''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_friedberg david_friedberg]
| [[:d:Q112898833|Q112898833]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759665|David Gallo]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_gallo david_gallo]
| [[:d:Q23759665|Q23759665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768708|David Grady]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_grady david_grady]
| [[:d:Q23768708|Q23768708]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769550|David Griffin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_griffin david_griffin]
| [[:d:Q23769550|Q23769550]]
|-
| [[Attēls:Davidgruber.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24054769|David Gruber]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_gruber david_gruber]
| [[:d:Q24054769|Q24054769]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57037578|David H Rosmarin]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_rosmarin david_rosmarin]
| [[:d:Q57037578|Q57037578]]
|-
| [[Attēls:Sophia with her creator David Hanson at Digital World 2017 conference, Dhaka, Bangladesh in December 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5234712|David Hanson]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1969-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_hanson david_hanson]
| [[:d:Q5234712|Q5234712]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235077|David Hoffman]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q47541952|producer]]''
| 1941
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_hoffman david_hoffman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/218 218]
| [[:d:Q5235077|Q5235077]]
|-
| [[Attēls:David Holt.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5235117|David Holt]]''
| 
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q101084010|folkmūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q105186|farmaceits]]''
| 1946-10-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_holt david_holt]
| [[:d:Q5235117|Q5235117]]
|-
| 
| ''[[:d:Q82775159|David Ikard]]''
| 
| ''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_ikard david_ikard]
| [[:d:Q82775159|Q82775159]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15437070|David Isay]]''
| 
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1966-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_isay dave_isay]
| [[:d:Q15437070|Q15437070]]
|-
| [[Attēls:David J. Anderson speaking at Keystone in Korea.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5235389|David J. Anderson]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_anderson david_anderson]
| [[:d:Q5235389|Q5235389]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124739165|David J. Bier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q485178|analītiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bier david_bier]
| [[:d:Q124739165|Q124739165]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235397|David J. Brenner]]''
| 
| ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 1953-06-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_brenner david_brenner]
| [[:d:Q5235397|Q5235397]]
|-
| [[Attēls:David J. Peterson by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16221516|David J. Peterson]]''
| 
| ''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1206912|language inventor]]''
| 1981-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_peterson david_peterson]
| [[:d:Q16221516|Q16221516]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61657085|David J. Wright]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[Vietņvedis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7621877|strategist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/2004326 2004326]
| [[:d:Q61657085|Q61657085]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235901|David Keith]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_keith david_keith]
| [[:d:Q5235901|Q5235901]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24570636|David Korins]]''
| 
| ''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11613590|theatre designer]]''
| 1976-08-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_korins david_korins]
| [[:d:Q24570636|Q24570636]]
|-
| [[Attēls:David Kwong at NYSM (cropped).gif|center|128px]]
| ''[[:d:Q16204183|David Kwong]]''
| 
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16157743|crossword creator]]''
| 1980-08-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_kwong david_kwong]
| [[:d:Q16204183|Q16204183]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5236204|David L. Heymann]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1946
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_heymann david_heymann]
| [[:d:Q5236204|Q5236204]]
|-
| [[Attēls:David Lammy, 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q534727|David Lammy]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1972-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Gajāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_lammy david_lammy]
| [[:d:Q534727|Q534727]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727546|David Lang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_lang david_lang]
| [[:d:Q23727546|Q23727546]]
|-
| [[Attēls:David M Kelley (9375796736) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1174951|David M. Kelley]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
| 1951-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_kelley david_kelley]
| [[:d:Q1174951|Q1174951]]
|-
| [[Attēls:David John Cameron MacKay by David Stern.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q446862|David MacKay]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mackay david_mackay]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1360 1360]
| [[:d:Q446862|Q446862]]
|-
| [[Attēls:David Macaulay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1134356|David Macaulay]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''
| 1946-12-02&lt;br/&gt;1942-12-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_macaulay david_macaulay]
| [[:d:Q1134356|Q1134356]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5237283|David McCandless]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mccandless david_mccandless]
| [[:d:Q5237283|Q5237283]]
|-
| [[Attēls:David McWilliams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3567091|David McWilliams]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mcwilliams david_mcwilliams]
| [[:d:Q3567091|Q3567091]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782406|David Merrill]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_merrill david_merrill]
| [[:d:Q23782406|Q23782406]]
|-
| [[Attēls:David Perry.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1643588|David Perry]]''
| 
| [[komersants]]
| 1967-04-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_perry david_perry]
| [[:d:Q1643588|Q1643588]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662636|David Pizarro]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_pizarro david_pizarro]
| [[:d:Q23662636|Q23662636]]
|-
| [[Attēls:DavidPogueOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3018632|David Pogue]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1963-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_pogue david_pogue]
| [[:d:Q3018632|Q3018632]]
|-
| [[Attēls:DavidPuttnamBAFTA07b.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q335507|David Puttnam]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q47541952|producer]]''
| 1941-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_puttnam david_puttnam]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1798 1798]
| [[:d:Q335507|Q335507]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663083|David R. Dow]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_r_dow david_r_dow]
| [[:d:Q23663083|Q23663083]]
|-
| [[Attēls:DavidRLiu2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214492|David R. Liu]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1973-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_liu david_liu]
| [[:d:Q16214492|Q16214492]]
|-
| [[Attēls:David R. Williams of Harvard University.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25189761|David R. Williams]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1954-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_r_williams david_r_williams]
| [[:d:Q25189761|Q25189761]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3018716|David Rockwell]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_rockwell david_rockwell]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/9 9]
| [[:d:Q3018716|Q3018716]]
|-
| [[Attēls:David Rothkopf Bio Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1176391|David Rothkopf]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1955-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_rothkopf david_rothkopf]
| [[:d:Q1176391|Q1176391]]
|-
| [[Attēls:David S. Rose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5239392|David S. Rose]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1957-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_s_rose david_s_rose]
| [[:d:Q5239392|Q5239392]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054786|David Sedlak]]''
| 
| ''[[:d:Q19377727|environmental engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_sedlak david_sedlak]
| [[:d:Q24054786|Q24054786]]
|-
| [[Attēls:David Moinina Sengeh in Boston in 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728768|David Sengeh]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[ministrs]]
| 1986-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sjerraleone]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_sengeh david_sengeh]
| [[:d:Q23728768|Q23728768]]
|-
| [[Attēls:Br.David St.Gerold.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q324330|David Steindl-Rast]]''
| 
| [[mūks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1926-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/br_david_steindl_rast br_david_steindl_rast]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1617 1617]
| [[:d:Q324330|Q324330]]
|-
| [[Attēls:David W. Titley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17385810|David Titley]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1958-10-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_titley david_titley]
| [[:d:Q17385810|Q17385810]]
|-
| [[Attēls:David Wallace-Wells.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61766571|David Wallace-Wells]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_wallace_wells david_wallace_wells]
| [[:d:Q61766571|Q61766571]]
|-
| [[Attēls:David Wengrow no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53235359260) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64594136|David Wengrow]]''
| 
| ''[[:d:Q3621491|arheologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''
| 1972-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_wengrow david_wengrow]
| [[:d:Q64594136|Q64594136]]
|-
| [[Attēls:David Whyte 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4352814|David Whyte]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 1955-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_whyte david_whyte]
| [[:d:Q4352814|Q4352814]]
|-
| [[Attēls:Dawn Landes at the Chicago Winery 2015-02-03 21.39.45 (16255005127).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2803858|Dawn Landes]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q128124|audio inženieris]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1980-12-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dawn_landes dawn_landes]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2448 2448]
| [[:d:Q2803858|Q2803858]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117252368|Dawn Lippert]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dawn_lippert dawn_lippert]
| [[:d:Q117252368|Q117252368]]
|-
| [[Attēls:Swami Dayananda Saraswati.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5243052|Dayananda Saraswati]]''
| 
| [[filozofs]]
| 1930-08-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/swami_dayananda_saraswati swami_dayananda_saraswati]
| [[:d:Q5243052|Q5243052]]
|-
| [[Attēls:Sen. DeAndrea Salvador.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55759657|DeAndrea Salvador]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deandrea_salvador deandrea_salvador]
| [[:d:Q55759657|Q55759657]]
|-
| [[Attēls:Dean Kamen visits Team Whiteman 160426-F-TQ704-039 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q720457|Dean Kamen]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1951-04-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dean_kamen dean_kamen]
| [[:d:Q720457|Q720457]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52517772|Dean Lomax]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dean_lomax dean_lomax]
| [[:d:Q52517772|Q52517772]]
|-
| [[Attēls:DeanOrnishJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1181109|Dean Ornish]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1953-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_dean_ornish dr_dean_ornish]
| [[:d:Q1181109|Q1181109]]
|-
| 
| ''[[:d:Q126145794|Deanna Van Buren]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/deanna_van_buren deanna_van_buren]
| [[:d:Q126145794|Q126145794]]
|-
| [[Attēls:Deb Roy (11881280833).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16875165|Deb Roy]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/deb_roy deb_roy]
| [[:d:Q16875165|Q16875165]]
|-
| [[Attēls:Debbie Millman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5247974|Debbie Millman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/debbie_millman debbie_millman]
| [[:d:Q5247974|Q5247974]]
|-
| [[Attēls:Deborah Lipstadt, U.S. Special Envoy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q254798|Deborah Lipstadtqp]]''
| 
| ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_lipstadt deborah_lipstadt]
| [[:d:Q254798|Q254798]]
|-
| [[Attēls:Deborah Gordon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2310251|Deborah M. Gordon]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_gordon deborah_gordon]
| [[:d:Q2310251|Q2310251]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797192|Deborah Rhodes]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_rhodes deborah_rhodes]
| [[:d:Q23797192|Q23797192]]
|-
| [[Attēls:Deborah Scranton 2010 Tribeca Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5248376|Deborah Scranton]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_scranton deborah_scranton]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/150 150]
| [[:d:Q5248376|Q5248376]]
|-
| [[Attēls:Deborah Willis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5248410|Deborah Willis]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1948-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_willis deborah_willis]
| [[:d:Q5248410|Q5248410]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759731|Debra Jarvis]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/debra_jarvis debra_jarvis]
| [[:d:Q23759731|Q23759731]]
|-
| 
| ''[[:d:Q50379261|Deepa Narayan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/deepa_narayan deepa_narayan]
| [[:d:Q50379261|Q50379261]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114466073|Deepak Shukla]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1986-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/deepak-shukla deepak-shukla]
| [[:d:Q114466073|Q114466073]]
|-
| [[Attēls:Deepika Kurup White House Science Fair.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q17466359|Deepika Kurup]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[students]]
| 1996-04-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deepika_kurup deepika_kurup]
| [[:d:Q17466359|Q17466359]]
|-
| [[Attēls:Deeyah Khan 2017 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2741760|Deeyah Khan]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1977-08-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/deeyah_khan deeyah_khan]
| [[:d:Q2741760|Q2741760]]
|-
| [[Attēls:David Byrne San Diego.jpg|center|128px]]
| [[Deivids Bērns]]
| amerikāņu dziedātājs
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1952-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_byrne david_byrne]
| [[:d:Q336640|Q336640]]
|-
| [[Attēls:David Cameron Official Portrait 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Deivids Kemerons]]
| 
| [[politiķis]]
| 1966-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_cameron david_cameron]
| [[:d:Q192|Q192]]
|-
| [[Attēls:David Miliband 2.jpg|center|128px]]
| [[Deivids Milibends]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1965-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_miliband david_miliband]
| [[:d:Q272670|Q272670]]
|-
| [[Attēls:The Strangeness of Scale at Twitter (13448795183).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23727975|Del Harvey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/del_harvey del_harvey]
| [[:d:Q23727975|Q23727975]]
|-
| [[Attēls:Demis Hassabis, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 7 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3022141|Demis Hassabis]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10873124|šahists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[Videospēļu programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15295720|poker player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q29169143|data scientist]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q58287519|video game developer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''
| 1976-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/demis_hassabis demis_hassabis]
| [[:d:Q3022141|Q3022141]]
|-
| [[Attēls:Dutton HandAxe Steve Jurvetson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1187362|Denis Dutton]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/denis_dutton denis_dutton]
| [[:d:Q1187362|Q1187362]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20090899|Denise L. Herzing]]''
| 
| ''[[:d:Q15450044|cetologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/denise_herzing denise_herzing]
| [[:d:Q20090899|Q20090899]]
|-
| [[Attēls:Daniel Dennett 2.jpg|center|128px]]
| [[Denjels Denets]]
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1942-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_dennett dan_dennett]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/92 92]
| [[:d:Q215263|Q215263]]
|-
| [[Attēls:Daniel Kahneman (3283955327) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Denjels Kanemans]]
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1934-03-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kahneman daniel_kahneman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/607 607]
| [[:d:Q233950|Q233950]]
|-
| [[Attēls:Daniel Libeskind.jpg|center|128px]]
| [[Denjels Libeskinds]]
| 
| [[arhitekts]]
| 1946-05-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_libeskind daniel_libeskind]
| [[:d:Q154538|Q154538]]
|-
| [[Attēls:2017 02월 22일 MBN Y Forum 2017 (22).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795342|Dennis Hong]]''
| 
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dennis_hong dennis_hong]
| [[:d:Q23795342|Q23795342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782382|Dennis vanEngelsdorp]]''
| 
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''&lt;br/&gt;[[biškopis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dennis_vanengelsdorp dennis_vanengelsdorp]
| [[:d:Q23782382|Q23782382]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3023696|Dereck and Beverly Joubert]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/beverly_dereck_joubert beverly_dereck_joubert]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/856 856]
| [[:d:Q3023696|Q3023696]]
|-
| [[Attēls:Derek Paravicini 20apr08 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3023778|Derek Paravicini]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1979-07-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/derek_paravicini derek_paravicini]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1674 1674]
| [[:d:Q3023778|Q3023778]]
|-
| [[Attēls:Derek Sivers, November 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5262357|Derek Sivers]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1969-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/derek_sivers derek_sivers]
| [[:d:Q5262357|Q5262357]]
|-
| [[Attēls:2018-09-17 Derren Brown at Foyles (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449048|Derren Brown]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16746942|hypnotist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1658894|illusionist]]''
| 1971-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/derren_brown derren_brown]
| [[:d:Q449048|Q449048]]
|-
| [[Attēls:Deval Patrick official photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11100|Deval Patrick]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1956-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deval_patrick deval_patrick]
| [[:d:Q11100|Q11100]]
|-
| [[Attēls:Devdutt Pattanaik 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5266636|Devdutt Pattanaik]]''
| 
| ''[[:d:Q24387326|mītu pierakstītājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1970-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/devdutt_pattanaik devdutt_pattanaik]
| [[:d:Q5266636|Q5266636]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59785700|Dexter Dias]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dexter_dias dexter_dias]
| [[:d:Q59785700|Q59785700]]
|-
| 
| ''[[:d:Q63215543|Diana Greene Foster]]''
| 
| ''[[:d:Q12360779|demogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_greene_foster diana_greene_foster]
| [[:d:Q63215543|Q63215543]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796030|Diana Laufenberg]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_laufenberg diana_laufenberg]
| [[:d:Q23796030|Q23796030]]
|-
| [[Attēls:Diana Nyad by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5271254|Diana Nyad]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16278103|squash player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107932010|long-distance swimmer]]''
| 1949-08-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_nyad diana_nyad]
| [[:d:Q5271254|Q5271254]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5271279|Diana Reiss]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_reiss diana_reiss]
| [[:d:Q5271279|Q5271279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797204|Diane Benscoter]]''
| 
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/diane_benscoter diane_benscoter]
| [[:d:Q23797204|Q23797204]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662554|Diane Kelly]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/diane_kelly diane_kelly]
| [[:d:Q23662554|Q23662554]]
|-
| [[Attēls:NLN Diane Savino.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5271567|Diane Savino]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1963-09-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diane_j_savino diane_j_savino]
| [[:d:Q5271567|Q5271567]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796688|Dianna Cohen]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dianna_cohen dianna_cohen]
| [[:d:Q23796688|Q23796688]]
|-
| [[Attēls:Didier Sornette.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1210578|Didier Sornette]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1957-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/didier_sornette didier_sornette]
| [[:d:Q1210578|Q1210578]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17155900|Dilip Ratha]]''
| 
| [[filozofs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dilip_ratha dilip_ratha]
| [[:d:Q17155900|Q17155900]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5277447|Dimitar Sasselov]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1961-08-15&lt;br/&gt;1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dimitar_sasselov dimitar_sasselov]
| [[:d:Q5277447|Q5277447]]
|-
| [[Attēls:Dina Katabi.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q15995234|Dina Katabi]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dina_katabi dina_katabi]
| [[:d:Q15995234|Q15995234]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28976249|Dina Zielinski]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dina_zielinski dina_zielinski]
| [[:d:Q28976249|Q28976249]]
|-
| 
| ''[[:d:Q80843138|Dixon Chibanda]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dixon_chibanda dixon_chibanda]
| [[:d:Q80843138|Q80843138]]
|-
| [[Attēls:Francis Kere, 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99416|Diébédo Francis Kéré]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1965-04-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Burkinafaso]]
| [https://www.ted.com/speakers/diebedo_francis_kere diebedo_francis_kere]
| [[:d:Q99416|Q99416]]
|-
| [[Attēls:Dolores Huerta (33552046043) (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q468843|Dolores Huerta]]''
| 
| ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1930-04-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dolores_huerta dolores_huerta]
| [[:d:Q468843|Q468843]]
|-
| [[Attēls:Don Tapscott BW.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984369|Don Tapscott]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1947-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_tapscott don_tapscott]
| [[:d:Q984369|Q984369]]
|-
| [[Attēls:DonaldHoffman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769269|Donald Hoffman]]''
| 
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q112972705|popular science author]]''
| 1955-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/donald_hoffman donald_hoffman]
| [[:d:Q23769269|Q23769269]]
|-
| [[Attēls:Donald Norman at AWF05.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92804|Donald Norman]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1935-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_norman don_norman]
| [[:d:Q92804|Q92804]]
|-
| [[Attēls:Donald Sadoway at NTNU (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5295111|Donald Sadoway]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1950-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/donald_sadoway donald_sadoway]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1143 1143]
| [[:d:Q5295111|Q5295111]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712628|Dong Woo Jang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/dong_woo_jang dong_woo_jang]
| [[:d:Q23712628|Q23712628]]
|-
| [[Attēls:Donnel Baird - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115735314|Donnel Baird]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/donnel_baird donnel_baird]
| [[:d:Q115735314|Q115735314]]
|-
| [[Attēls:Dorie Clark headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q101130818|Dorie Clark]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dorie_clark dorie_clark]
| [[:d:Q101130818|Q101130818]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-doris-kearns-goodwin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q442008|Doris Kearns Goodwin]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1943-01-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/doris_kearns_goodwin doris_kearns_goodwin]
| [[:d:Q442008|Q442008]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662639|Doris Kim Sung]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/doris_kim_sung doris_kim_sung]
| [[:d:Q23662639|Q23662639]]
|-
| [[Attēls:Dorothy Roberts.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5298611|Dorothy Roberts]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1956-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dorothy_roberts dorothy_roberts]
| [[:d:Q5298611|Q5298611]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22114682|Doug Roble]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/doug_roble doug_roble]
| [[:d:Q22114682|Q22114682]]
|-
| [[Attēls:2023-09-13 Douglas Ruskoff no Fronteiras do Pensamento 2023 em Porto Alegre (53188358494) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q717884|Douglas Rushkoff]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/douglas_rushkoff douglas_rushkoff]
| [[:d:Q717884|Q717884]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809276|Dr. Hawa Abdi and Dr. Deqo Mohamed]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed]
| [[:d:Q23809276|Q23809276]]
|-
| [[Attēls:Dr. Srikumar Rao.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5304404|Dr. Srikumar Rao]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1951-04-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/srikumar_rao srikumar_rao]
| [[:d:Q5304404|Q5304404]]
|-
| [[Attēls:Dread Scott.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26899216|Dread Scott]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dread_scott dread_scott]
| [[:d:Q26899216|Q26899216]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5307132|Drew Berry]]''
| 
| [[animators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4915128|biomedical scientist]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/drew_berry drew_berry]
| [[:d:Q5307132|Q5307132]]
|-
| [[Attēls:Drew Curtis 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5307157|Drew Curtis]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1973-02-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/drew_curtis drew_curtis]
| [[:d:Q5307157|Q5307157]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661672|Drew Dudley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/drew_dudley drew_dudley]
| [[:d:Q23661672|Q23661672]]
|-
| [[Attēls:Douglas adams portrait.jpg|center|128px]]
| [[Duglass Adamss]]
| angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks un humorists
| [[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1952-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/douglas_adams douglas_adams]
| [[:d:Q42|Q42]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56964152|Dustin M. Schroeder]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dustin_schroeder dustin_schroeder]
| [[:d:Q56964152|Q56964152]]
|-
| [[Attēls:DY portrait edit.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5317151|Dustin Yellin]]''
| 
| ''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''
| 1975-07-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dustin_yellin_1 dustin_yellin_1]
| [[:d:Q5317151|Q5317151]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656142|Dyan deNapoli]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dyan_denapoli dyan_denapoli]
| [[:d:Q23656142|Q23656142]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106939040|Dyhia Belhabib]]''
| 
| ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dyhia_belhabib dyhia_belhabib]
| [[:d:Q106939040|Q106939040]]
|-
| [[Attēls:Welcome to Night Vale in Atlanta (17860741530) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50874748|Dylan Marron]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1988-05-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dylan_marron dylan_marron]
| [[:d:Q50874748|Q50874748]]
|-
| [[Attēls:J. K. Rowling 2010.jpg|center|128px]]
| [[Dž. K. Roulinga]]
| britu rakstniece
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q111597957|anti-transgender activist]]''
| 1965-07-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jk_rowling jk_rowling]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/661 661]
| [[:d:Q34660|Q34660]]
|-
| [[Attēls:Jaron Lanier 1.jpg|center|128px]]
| [[Džarons Laniērs]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1960-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jaron_lanier jaron_lanier]
| [[:d:Q92862|Q92862]]
|-
| [[Attēls:J. J. Abrams (23175170706) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]
| amerikāņu producents un režisors
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q47541952|producer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1966-06-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/j_j_abrams j_j_abrams]
| [[:d:Q188137|Q188137]]
|-
| [[Attēls:Jeff Bezos at Amazon Spheres Grand Opening in Seattle - 2018 (39074799225) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džefs Beizoss]]
| amerikāņu uzņēmējs un investors
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2868586|commercial astronaut]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2006045|business oligarch]]''
| 1964-01-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_bezos jeff_bezos]
| [[:d:Q312556|Q312556]]
|-
| [[Attēls:January 2025 Official Vice Presidential Portrait of JD Vance.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Deivids Venss]]
| amerikāņu politiķis
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2262551|corporate lawyer]]''&lt;br/&gt;[[tirgotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3791825|ideologue]]''
| 1984-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jd_vance jd_vance]
| [[:d:Q28935729|Q28935729]]
|-
| [[Attēls:Jim Simons at MSRI.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Heriss Simonss]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q683476|financial adviser]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1938-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_simons jim_simons]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2417 2417]
| [[:d:Q560847|Q560847]]
|-
| [[Attēls:James Cameron at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Kemerons]]
| kanādiešu kinorežisors un producents
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1954-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_cameron james_cameron]
| [[:d:Q42574|Q42574]]
|-
| [[Attēls:Preferred official head-shot from James Randi Educational Foundation.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Randi]]
| Kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionists un zinātniskais skeptiķis
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1658894|illusionist]]''
| 1928-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_randi james_randi]
| [[:d:Q294918|Q294918]]
|-
| [[Attēls:James D. Watson (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Votsons]]
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1928-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_watson james_watson]
| [[:d:Q83333|Q83333]]
|-
| [[Attēls:2019.12.06 Fire Drill Fridays, Washington, DC USA 340 60024 (49180015037) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džeina Fonda]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1937-12-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_fonda jane_fonda]
| [[:d:Q41142|Q41142]]
|-
| [[Attēls:Deputy Secretary Higginbottom Poses for a Photo With Dr. Jane Goodall and the State Department's Global Health Diplomacy Director Jordan in Washington (22365513310) (2) (cropped 2).jpg|center|128px]]
| [[Džeina Gudola]]
| angļu primatoloģe un antropoloģe
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16825962|primatologist]]''
| 1934-04-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_goodall jane_goodall]
| [[:d:Q184746|Q184746]]
|-
| [[Attēls:Jeanette Winterson 02.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q233584|Dženeta Vintersone]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeanette_winterson jeanette_winterson]
| [[:d:Q233584|Q233584]]
|-
| [[Attēls:Professor Jennifer Doudna ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Dženifera Daudna]]
| Amerikas Savienoto Valstu bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15142825|kristalogrāfs]]''
| 1964-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_doudna jennifer_doudna]
| [[:d:Q56068|Q56068]]
|-
| [[Attēls:JimmyCarterPortrait2.jpg|center|128px]]
| [[Džimijs Kārters]]
| 
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[zemnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3492027|submariner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q22336956|humānists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q115784320|Nobel Prize winner]]''
| 1924-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_carter jimmy_carter]
| [[:d:Q23685|Q23685]]
|-
| [[Attēls:Jimmy Wales in New York City March 2023 blurred cropped.jpg|center|128px]]
| [[Džimijs Veilss]]
| Vikipēdijas dibinātājs
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[tirgotājs]]
| 1966-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_wales jimmy_wales]
| [[:d:Q181|Q181]]
|-
| [[Attēls:JodyWilliamsMay2010 headcrop.jpg|center|128px]]
| [[Džodija Viljamsa]]
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1950-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jody_williams jody_williams]
| [[:d:Q211239|Q211239]]
|-
| [[Attēls:Let's Talk about Money - Vlogbrothers YouTube at 0009 (cropped).png|center|128px]]
| [[Džons Grīns]]
| amerikāņu rakstnieks
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q58209937|vēstures skolotājs]]''
| 1977-08-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_green john_green]
| [[:d:Q630446|Q630446]]
|-
| [[Attēls:John F. Kerry.jpg|center|128px]]
| [[Džons Kerijs]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1943-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_kerry john_kerry]
| [[:d:Q22316|Q22316]]
|-
| [[Attēls:George smoot 06N7133a.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q179572|Džordžs Smūts]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_smoot george_smoot]
| [[:d:Q179572|Q179572]]
|-
| [[Attēls:George Takei in 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110154|Džordžs Takei]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1937-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_takei george_takei]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2018 2018]
| [[:d:Q110154|Q110154]]
|-
| [[Attēls:Joseph Gordon Levitt Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džozefs Gordons-Levits]]
| amerikāņu aktieris un režisors
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q948329|character actor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1981-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_gordon_levitt joseph_gordon_levitt]
| [[:d:Q177311|Q177311]]
|-
| [[Attēls:Julia Gillard.jpg|center|128px]]
| [[Džūlija Gilarde]]
| Austrālijas premjerministre no 2010. līdz 2013. gadam
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1961-09-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_gillard julia_gillard]
| [[:d:Q41563|Q41563]]
|-
| [[Attēls:Julie Taymor at Opening Ceremony of the Tokyo International Film Festival 2022 (52461091576).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q240490|Džūlija Teimore]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1952-12-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_taymor julie_taymor]
| [[:d:Q240490|Q240490]]
|-
| [[Attēls:RUEDA DE PRENSA CONJUNTA ENTRE CANCILLER RICARDO PATIÑO Y JULIAN ASSANGE (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džūljans Asānžs]]
| austrāliešu žurnālists, izdevējs un interneta aktīvists
| ''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''&lt;br/&gt;[[hakeris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[trauksmes cēlējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''
| 1971-07-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_assange julian_assange]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/779 779]
| [[:d:Q360|Q360]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5403061|ETHEL]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ethel ethel]
| [[:d:Q5403061|Q5403061]]
|-
| [[Attēls:Eames Demetrios Keynote - Industrial Designers Society of America Western Conference Keynote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795632|Eames Demetrios]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eames_demetrios eames_demetrios]
| [[:d:Q23795632|Q23795632]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795453|Eben Bayer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eben_bayer eben_bayer]
| [[:d:Q23795453|Q23795453]]
|-
| [[Attēls:Abigail Washburn (6001364251).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3603703|Ebigeila Vašbērna]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''
| 1977-11-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_washburn abigail_washburn]
| [[:d:Q3603703|Q3603703]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662606|Ed Gavagan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ed_gavagan ed_gavagan]
| [[:d:Q23662606|Q23662606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797198|Ed Ulbrich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ed_ulbrich ed_ulbrich]
| [[:d:Q23797198|Q23797198]]
|-
| [[Attēls:Ed Yong (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3047215|Ed Yong]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1981-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ed_yong ed_yong]
| [[:d:Q3047215|Q3047215]]
|-
| [[Attēls:Eddi Reader2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443837|Eddi Reader]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eddi_reader eddi_reader]
| [[:d:Q443837|Q443837]]
|-
| [[Attēls:Eddie Obeng on ball.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5336369|Eddie Obeng]]''
| 
| ''[[:d:Q48072011|uzņēmējdarbības teorētiķis]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/eddie_obeng eddie_obeng]
| [[:d:Q5336369|Q5336369]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727579|Eddy Cartaya]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eddy_cartaya eddy_cartaya]
| [[:d:Q23727579|Q23727579]]
|-
| [[Attēls:Edi Rama (2024-02-29).jpg|center|128px]]
| [[Edi Rama]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1964-07-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Albānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/edi_rama edi_rama]
| [[:d:Q316901|Q316901]]
|-
| [[Attēls:Edie thumb 33 ft.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5338692|Edith Widder]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1951-06-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/edith_widder edith_widder]
| [[:d:Q5338692|Q5338692]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115591288|Edsel Salvana]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/edsel_salvana edsel_salvana]
| [[:d:Q115591288|Q115591288]]
|-
| [[Attēls:Foto oficial de Eduardo Paes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q972007|Eduardo Paes]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1969-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mayor_eduardo_paes mayor_eduardo_paes]
| [[:d:Q972007|Q972007]]
|-
| [[Attēls:Cómo piensa un matemático, Eduardo Sáenz de Cabezón 3 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769256|Eduardo Sáenz de Cabezón]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eduardo_saenz_de_cabezon eduardo_saenz_de_cabezon]
| [[:d:Q23769256|Q23769256]]
|-
| [[Attēls:Edward Snowden-2.jpg|center|128px]]
| [[Edvards Snoudens]]
| 
| ''[[:d:Q327353|system administrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5121444|intelligence officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q856887|security guard]]''&lt;br/&gt;[[trauksmes cēlējs]]&lt;br/&gt;[[disidents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]''
| 1983-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/edward_snowden edward_snowden]
| [[:d:Q13424289|Q13424289]]
|-
| [[Attēls:Edward Boyden World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5341974|Edward Boyden]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1979-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ed_boyden ed_boyden]
| [[:d:Q5341974|Q5341974]]
|-
| [[Attēls:Ed Burtynsky (38148537).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q967163|Edward Burtynsky]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1955-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/edward_burtynsky edward_burtynsky]
| [[:d:Q967163|Q967163]]
|-
| [[Attēls:Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Edvards Osborns Vilsons|Edward O. Wilson]]
| 
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18805|naturālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3745071|science writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1929-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/e_o_wilson e_o_wilson]
| [[:d:Q211029|Q211029]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795681|Edward Tenner]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1944
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/edward_tenner edward_tenner]
| [[:d:Q23795681|Q23795681]]
|-
| [[Attēls:Edwidge Danticat by David Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450346|Edwidge Danticat]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-01-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Haiti]]
| [https://www.ted.com/speakers/edwidge_danticat edwidge_danticat]
| [[:d:Q450346|Q450346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q104157816|Efosa Ojomo]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/efosa_ojomo efosa_ojomo]
| [[:d:Q104157816|Q104157816]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23691666|Einstein]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/einstein_the_parrot einstein_the_parrot]
| [[:d:Q23691666|Q23691666]]
|-
| [[Attēls:Elaine Morgan in 1998.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449734|Elaine Morgan]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1920-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/elaine_morgan elaine_morgan]
| [[:d:Q449734|Q449734]]
|-
| [[Attēls:Dr Eleanor Longden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712765|Eleanor Longden]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleanor_longden eleanor_longden]
| [[:d:Q23712765|Q23712765]]
|-
| [[Attēls:Ellen McArthur, 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Elena Makartūra]]
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q254651|kuģa stūrmanis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q476246|burātājs]]''
| 1976-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_macarthur ellen_macarthur]
| [[:d:Q262259|Q262259]]
|-
| [[Attēls:TED2022 20220413 2GT0014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q107467003|Eleni Myrivili]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1757008|assistant director]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleni_myrivili eleni_myrivili]
| [[:d:Q107467003|Q107467003]]
|-
| [[Attēls:Dr Eleni Gabre-Madhin.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q3050741|Eleni Zaude Gabre-Madhin]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1964-07-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleni_gabre_madhin eleni_gabre_madhin]
| [[:d:Q3050741|Q3050741]]
|-
| [[Attēls:אלי ביר איחוד הצלה.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214344|Eli Beer]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1973-09-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/eli_beer eli_beer]
| [[:d:Q16214344|Q16214344]]
|-
| [[Attēls:EliPariser.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1328841|Eli Pariser]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1980-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eli_pariser eli_pariser]
| [[:d:Q1328841|Q1328841]]
|-
| [[Attēls:Eliezer Yudkowsky, Stanford 2006 (square crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q704195|Eliezer Yudkowsky]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1979-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eliezer_yudkowsky eliezer_yudkowsky]
| [[:d:Q704195|Q704195]]
|-
| [[Attēls:ElifShafak Ask EbruBilun Wiki.jpg|center|128px]]
| [[Elifa Šafaka]]
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1971-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/elif_shafak elif_shafak]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/752 752]
| [[:d:Q270739|Q270739]]
|-
| [[Attēls:Elise LeGrow at Roy Thomson Hall - 2017 (36530356835).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5361673|Elise LeGrow]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1987-06-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/elise_legrow elise_legrow]
| [[:d:Q5361673|Q5361673]]
|-
| [[Attēls:Allyson Felix Doha 2015.jpg|center|128px]]
| [[Elisone Fēliksa]]
| 
| ''[[:d:Q4009406|sprinteris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''
| 1985-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/allyson_felix allyson_felix]
| [[:d:Q5799|Q5799]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Blackburn CHF Heritage Day 2012 Rush 001.JPG|center|128px]]
| [[Elizabete Blekbērna]]
| Austrālijas un Amerikas Savienoto Valstu molekulārā bioloģe un bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948-11-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_blackburn elizabeth_blackburn]
| [[:d:Q26321|Q26321]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Wayne at Sci Foo camp, 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48720234|Elizabeth C. Wayne]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_wayne elizabeth_wayne]
| [[:d:Q48720234|Q48720234]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5362609|Elizabeth Coleman]]''
| 
| ''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_coleman liz_coleman]
| [[:d:Q5362609|Q5362609]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Diller.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1225543|Elizabeth Diller]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_diller liz_diller]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/290 290]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/elizabeth_diller elizabeth_diller]
| [[:d:Q1225543|Q1225543]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Dunn PopTech 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q75040175|Elizabeth Dunn]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1977-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_dunn elizabeth_dunn]
| [[:d:Q75040175|Q75040175]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Gilbert at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231424|Elizabeth Gilbert]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''
| 1969-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_gilbert elizabeth_gilbert]
| [[:d:Q231424|Q231424]]
|-
| 
| ''[[:d:Q100304748|Elizabeth Howell]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_howell elizabeth_howell]
| [[:d:Q100304748|Q100304748]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Kapuʻuwailani Lindsey.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5363053|Elizabeth Kapu'uwailani Lindsey]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1956-04-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lindsey elizabeth_lindsey]
| [[:d:Q5363053|Q5363053]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18155703|Elizabeth Lesser]]''
| 
| [[Vecmāte|akušiere]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lesser elizabeth_lesser]
| [[:d:Q18155703|Q18155703]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24040890|Elizabeth Lev]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lev elizabeth_lev]
| [[:d:Q24040890|Q24040890]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Loftus.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q262154|Elizabeth Loftus]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q93068487|forensic psychologist]]''
| 1944-10-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_loftus elizabeth_loftus]
| [[:d:Q262154|Q262154]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18913035|Elizabeth Murchison]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|onkologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_murchison elizabeth_murchison]
| [[:d:Q18913035|Q18913035]]
|-
| [[Attēls:EPhoto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782690|Elizabeth Nyamayaro]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[diplomāts]]
| 1975-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_nyamayaro elizabeth_nyamayaro]
| [[:d:Q23782690|Q23782690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17916880|Elizabeth P. Turtle]]''
| 
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_turtle elizabeth_turtle]
| [[:d:Q17916880|Q17916880]]
|-
| [[Attēls:ElizabethPisaniAtQEDcon2014-2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5363352|Elizabeth Pisani]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_pisani elizabeth_pisani]
| [[:d:Q5363352|Q5363352]]
|-
| 
| ''[[:d:Q65682598|Ella Al-Shamahi]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1980s
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ella_al_shamahi ella_al_shamahi]
| [[:d:Q65682598|Q65682598]]
|-
| [[Attēls:Reina Del Cid First Avenue Minneapolis (26864573768).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24525280|Reina del Cid]]''
| 
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1988-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elle_cordova elle_cordova]
| [[:d:Q24525280|Q24525280]]
|-
| [[Attēls:Ellen 't Hoen, at UNITAID Market Forum, April 7, 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5364710|Ellen 't Hoen]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_t_hoen ellen_t_hoen]
| [[:d:Q5364710|Q5364710]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115655693|Ellen Agler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_agler ellen_agler]
| [[:d:Q115655693|Q115655693]]
|-
| [[Attēls:Ellen Dunham-Jones (6931479086) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23796172|Ellen Dunham-Jones]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1959-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_dunham_jones ellen_dunham_jones]
| [[:d:Q23796172|Q23796172]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5364858|Ellen Gustafson]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_gustafson ellen_gustafson]
| [[:d:Q5364858|Q5364858]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662797|Ellen Jorgensen]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1955-06-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_jorgensen ellen_jorgensen]
| [[:d:Q23662797|Q23662797]]
|-
| 
| ''[[:d:Q78906351|Ellen Støkken Dahl]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1991
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_stokken_dahl ellen_stokken_dahl]
| [[:d:Q78906351|Q78906351]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784323|Elliot Krane]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elliot_krane elliot_krane]
| [[:d:Q23784323|Q23784323]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760249|Elora Hardy]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/elora_hardy elora_hardy]
| [[:d:Q23760249|Q23760249]]
|-
| [[Attēls:Al Gore, Vice President of the United States, official portrait 1994.jpg|center|128px]]
| [[Els Gors]]
| amerikāņu politiķis
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1948-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_gore al_gore]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2 2]
| [[:d:Q19673|Q19673]]
|-
| [[Attēls:Elyn Saks at Yale Law School.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5368497|Elyn Saks]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1955-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elyn_saks elyn_saks]
| [[:d:Q5368497|Q5368497]]
|-
| [[Attēls:12 6 2022 Breaking the Barriers of Entry for Women Leaders in Africa (52577486307) (Ellen Johnson-Sirleaf).jpg|center|128px]]
| [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1938-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_johnson_sirleaf ellen_johnson_sirleaf]
| [[:d:Q43179|Q43179]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759555|Eman Mohammed]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/eman_mohammed eman_mohammed]
| [[:d:Q23759555|Q23759555]]
|-
| [[Attēls:Emeli Sandé September 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q470429|Emeli Sandé]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q822146|liriķis]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1987-03-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/emeli_sande emeli_sande]
| [[:d:Q470429|Q470429]]
|-
| [[Attēls:Emiliano Salinas.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q8263870|Emiliano Salinas]]''
| 
| ''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1976-02-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/emiliano_salinas emiliano_salinas]
| [[:d:Q8263870|Q8263870]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782719|Emilie Wapnick]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emilie_wapnick emilie_wapnick]
| [[:d:Q23782719|Q23782719]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57024600|Emily A. Grubert]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_grubert emily_grubert]
| [[:d:Q57024600|Q57024600]]
|-
| [[Attēls:Emily Balcetis in 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768714|Emily Balcetis]]''
| 
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_balcetis emily_balcetis]
| [[:d:Q23768714|Q23768714]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106452648|Emily Esfahani Smith]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_esfahani_smith emily_esfahani_smith]
| [[:d:Q106452648|Q106452648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57037547|Emily F Rothman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_rothman emily_rothman]
| [[:d:Q57037547|Q57037547]]
|-
| [[Attēls:EmilyKingAtDougFir2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13562073|Emily King]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1985-07-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_king emily_king]
| [[:d:Q13562073|Q13562073]]
|-
| 
| ''[[:d:Q105702342|Emily Leproust]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_leproust emily_leproust]
| [[:d:Q105702342|Q105702342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24851691|Emily Levesque]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1984-08-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_levesque emily_levesque]
| [[:d:Q24851691|Q24851691]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4260929|Emily Levine]]''
| 
| ''[[:d:Q12406482|humorists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1944-10-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_levine emily_levine]
| [[:d:Q4260929|Q4260929]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106860592|Emily Nagoski]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26831130|life coach]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_nagoski emily_nagoski]
| [[:d:Q106860592|Q106860592]]
|-
| [[Attēls:ECB COVID-19 Webinar Series Emily Oster 54m40s.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5372306|Emily Oster]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1980-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_oster emily_oster]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/126 126]
| [[:d:Q5372306|Q5372306]]
|-
| [[Attēls:Emily Pilloton - PopTech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795673|Emily Pilloton-Lam]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16515647|mentor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_pilloton emily_pilloton]
| [[:d:Q23795673|Q23795673]]
|-
| [[Attēls:Emma Teeling for The Story of Your Stuff.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21392291|Emma C. Teeling]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_teeling emma_teeling]
| [[:d:Q21392291|Q21392291]]
|-
| [[Attēls:Emma Hart.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61741269|Emma Hart]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_hart emma_hart]
| [[:d:Q61741269|Q61741269]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19662329|Emma Marris]]''
| 
| ''[[:d:Q3745071|science writer]]''
| 1979-01-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_marris emma_marris]
| [[:d:Q19662329|Q19662329]]
|-
| 
| ''[[:d:Q80226037|Emma Nehrenheim]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emma_nehrenheim emma_nehrenheim]
| [[:d:Q80226037|Q80226037]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19986788|Emma R. Schachner]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emma_schachner emma_schachner]
| [[:d:Q19986788|Q19986788]]
|-
| [[Attēls:Emmanuel Acho.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q3724672|Emmanuel Acho]]''
| 
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7579803|sports analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1990-11-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_acho emmanuel_acho]
| [[:d:Q3724672|Q3724672]]
|-
| [[Attēls:Emmanuel Jal (152417).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1338331|Emmanuel Jal]]''
| 
| ''[[:d:Q2252262|reperis]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1980-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sudāna]]&lt;br/&gt;[[Dienvidsudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_jal emmanuel_jal]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/492 492]
| [[:d:Q1338331|Q1338331]]
|-
| [[Attēls:Web Summit 2018 - Contentmakers - Day 2, November 7 SM7 9280 (45715722382).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5373565|Emmett Shear]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmett_shear emmett_shear]
| [[:d:Q5373565|Q5373565]]
|-
| [[Attēls:Emi Mahmoud Islamic Poet.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26702742|Emtithal Mahmoud]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/emtithal_mahmoud emtithal_mahmoud]
| [[:d:Q26702742|Q26702742]]
|-
| [[Attēls:Andrew Stanton at the 2026 Sundance Film Festival for In the Blink of an Eye (01) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q328723|Endrū Stentons]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[animators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1965-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_stanton andrew_stanton]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1134 1134]
| [[:d:Q328723|Q328723]]
|-
| [[Attēls:The river of Borgvik.jpg|center|128px]]
| [[Enija Lenoksa]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2340668|music video director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q96034777|HIV/AIDS aktīvists]]''
| 1954-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_lennox annie_lennox]
| [[:d:Q151231|Q151231]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5379508|Enric Sala]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1968-11-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/enric_sala enric_sala]
| [[:d:Q5379508|Q5379508]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89654407|Enrico Ramirez-Ruiz]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/enrico_ramirez_ruiz enrico_ramirez_ruiz]
| [[:d:Q89654407|Q89654407]]
|-
| [[Attēls:Enrique Peñalosa no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre (7417396154).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q989831|Enrique Peñalosa]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1954-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kolumbija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/enrique_penalosa enrique_penalosa]
| [[:d:Q989831|Q989831]]
|-
| [[Attēls:Erez Lieberman Aiden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5385746|Erez Lieberman Aiden]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erez_lieberman_aiden erez_lieberman_aiden]
| [[:d:Q5385746|Q5385746]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795686|Eric Berlow]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_berlow eric_berlow]
| [[:d:Q23795686|Q23795686]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797191|Eric Dishman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_dishman eric_dishman]
| [[:d:Q23797191|Q23797191]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111240404|Eric Dyer]]''
| 
| ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_dyer eric_dyer]
| [[:d:Q111240404|Q111240404]]
|-
| [[Attēls:Eric Garcetti official mayoral portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386557|Eric Garcetti]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1971-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_garcetti eric_garcetti]
| [[:d:Q5386557|Q5386557]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783074|Eric Giler]]''
| 
| 
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_giler eric_giler]
| [[:d:Q23783074|Q23783074]]
|-
| 
| ''[[:d:Q976346|Eric Haseltine]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1951-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_haseltine eric_haseltine]
| [[:d:Q976346|Q976346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107663251|Eric Hirshberg]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_hirshberg eric_hirshberg]
| [[:d:Q107663251|Q107663251]]
|-
| [[Attēls:Eric Topol in 2026 A.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5387640|Eric J. Topol]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1954-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_topol eric_topol]
| [[:d:Q5387640|Q5387640]]
|-
| [[Attēls:Eric Lewis-33.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386963|Eric Lewis]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1973-05-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_lewis eric_lewis]
| [[:d:Q5386963|Q5386963]]
|-
| [[Attēls:Eric Liu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386981|Eric Liu]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_liu eric_liu]
| [[:d:Q5386981|Q5386981]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785222|Eric Mead]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_mead eric_mead]
| [[:d:Q23785222|Q23785222]]
|-
| [[Attēls:Eric Yuan (born 1970) at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q44870909|Eric S. Yuan]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1970-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_s_yuan eric_s_yuan]
| [[:d:Q44870909|Q44870909]]
|-
| [[Attēls:Manhatta author at NYBG 2022 jeh (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5387689|Eric W. Sanderson]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_sanderson eric_sanderson]
| [[:d:Q5387689|Q5387689]]
|-
| [[Attēls:Eric Whitacre.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q726206|Eric Whitacre]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1076502|kordiriģents]]''
| 1970-01-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_whitacre eric_whitacre]
| [[:d:Q726206|Q726206]]
|-
| [[Attēls:EricXunLi2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18653772|Eric X. Li]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_x_li eric_x_li]
| [[:d:Q18653772|Q18653772]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662179|Erica Frenkel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erica_frenkel erica_frenkel]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1216 1216]
| [[:d:Q23662179|Q23662179]]
|-
| [[Attēls:Erik Brynjolfsson at MIT Sloan CIO Symposium 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5388515|Erik Brynjolfsson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erik_brynjolfsson erik_brynjolfsson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1486 1486]
| [[:d:Q5388515|Q5388515]]
|-
| [[Attēls:Erik Hersman PopTech 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5388622|Erik Hersman]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erik_hersman erik_hersman]
| [[:d:Q5388622|Q5388622]]
|-
| [[Attēls:Erik Johansson portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18353878|Erik Johansson]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/erik_johannson erik_johannson]
| [[:d:Q18353878|Q18353878]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671001|Erik Schlangen]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erik_schlangen erik_schlangen]
| [[:d:Q23671001|Q23671001]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28501534|Erika Bachiochi]]''
| 
| ''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erika_bachiochi erika_bachiochi]
| [[:d:Q28501534|Q28501534]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92949328|Erika Cheung]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erika_cheung erika_cheung]
| [[:d:Q92949328|Q92949328]]
|-
| [[Attēls:Erikahamden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61019127|Erika T. Hamden]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erika_hamden erika_hamden]
| [[:d:Q61019127|Q61019127]]
|-
| [[Attēls:Erin McKean.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2559665|Erin McKean]]''
| 
| ''[[:d:Q14972848|lexicographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erin_mckean erin_mckean]
| [[:d:Q2559665|Q2559665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57265823|Ermias Kebreab]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ermias_kebreab ermias_kebreab]
| [[:d:Q57265823|Q57265823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760623|Ernest Madu]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ernest_madu ernest_madu]
| [[:d:Q23760623|Q23760623]]
|-
| [[Attēls:Ernesto Sirolli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662694|Ernesto Sirolli]]''
| 
| 
| 1950-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ernesto_sirolli ernesto_sirolli]
| [[:d:Q23662694|Q23662694]]
|-
| [[Attēls:Erricka Bridgeford 03.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47003561|Erricka Bridgeford]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erricka_bridgeford erricka_bridgeford]
| [[:d:Q47003561|Q47003561]]
|-
| [[Attēls:Es Devlin in Studio.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5396618|Es Devlin]]''
| 
| ''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11613590|theatre designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2962070|production designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''
| 1971-09-24&lt;br/&gt;1971-09-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/es_devlin es_devlin]
| [[:d:Q5396618|Q5396618]]
|-
| [[Attēls:Esta Soler Headshot North Porch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22703937|Esta Soler]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esta_soler esta_soler]
| [[:d:Q22703937|Q22703937]]
|-
| [[Attēls:Esther Duflo - Pop!Tech 2009 - 001 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q434509|Esther Duflo]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1972-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_duflo esther_duflo]
| [[:d:Q434509|Q434509]]
|-
| [[Attēls:Esther Choo at Medicine 2.0'12 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40100759|Esther K. Choo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q336641|emergency physician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_choo esther_choo]
| [[:d:Q40100759|Q40100759]]
|-
| [[Attēls:Esther Perel 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17388335|Esther Perel]]''
| 
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16614000|sex therapist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6001194|marriage counselor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_perel esther_perel]
| [[:d:Q17388335|Q17388335]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61980065|Ethan Lindenberger]]''
| 
| 
| 2001
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_lindenberger ethan_lindenberger]
| [[:d:Q61980065|Q61980065]]
|-
| [[Attēls:Ethan A. Nadelmann - World Economic Forum on Latin America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5402967|Ethan Nadelmann]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1957-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_nadelmann ethan_nadelmann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2032 2032]
| [[:d:Q5402967|Q5402967]]
|-
| [[Attēls:Ethan Zuckerman (48278826342) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4451591|Ethan Zuckerman]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1973-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_zuckerman ethan_zuckerman]
| [[:d:Q4451591|Q4451591]]
|-
| [[Attēls:EugeniaCheng PhiBetaKappa EnLightningTalksChicago2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20831455|Eugenia Cheng]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1976-08-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eugenia_cheng eugenia_cheng]
| [[:d:Q20831455|Q20831455]]
|-
| 
| ''[[:d:Q433087|Euna Lee]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/euna_lee euna_lee]
| [[:d:Q433087|Q433087]]
|-
| [[Attēls:Euvin Naidoo - World Economic Forum on Africa 2012 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5414626|Euvin Naidoo]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/euvin_naidoo euvin_naidoo]
| [[:d:Q5414626|Q5414626]]
|-
| [[Attēls:Eva Galperin 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q35746033|Eva Galperin]]''
| 
| ''[[:d:Q327353|system administrator]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eva_galperin eva_galperin]
| [[:d:Q35746033|Q35746033]]
|-
| [[Attēls:Eva Vertes in 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5415201|Eva Vertes George]]''
| 
| 
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eva_vertes eva_vertes]
| [[:d:Q5415201|Q5415201]]
|-
| [[Attēls:Eva Zeisel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q216141|Eva Zeisel]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1906-11-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eva_zeisel eva_zeisel]
| [[:d:Q216141|Q216141]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783431|Evan Grant]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/evan_grant evan_grant]
| [[:d:Q23783431|Q23783431]]
|-
| [[Attēls:Ev Williams (15527604887).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q561960|Evan Williams]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1972-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/evan_williams evan_williams]
| [[:d:Q561960|Q561960]]
|-
| [[Attēls:Evelyn-glennie.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q239275|Evelyn Glennie]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12795793|marimbas spēlētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q66370835|xylophonist]]''
| 1965-07-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/evelyn_glennie evelyn_glennie]
| [[:d:Q239275|Q239275]]
|-
| [[Attēls:Wer kann die neue Zukunft machen? (17333061348).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93054|Evgeny Morozov]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/evgeny_morozov evgeny_morozov]
| [[:d:Q93054|Q93054]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784493|Eythor Bender]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eythor_bender eythor_bender]
| [[:d:Q23784493|Q23784493]]
|-
| [[Attēls:Ashley Judd SXSW 2024.jpg|center|128px]]
| [[Ešlija Džada]]
| amerikāņu aktrise
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1968-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashley_judd ashley_judd]
| [[:d:Q228645|Q228645]]
|-
| [[Attēls:NEXT14 Day 2, NEXT Conference, Germany (13935053809).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23796639|Fabian Hemmert]]''
| 
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fabian_hemmert fabian_hemmert]
| [[:d:Q23796639|Q23796639]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16223327|Fabian Oefner]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/fabian_oefner fabian_oefner]
| [[:d:Q16223327|Q16223327]]
|-
| [[Attēls:TEDxBrooklyn - Fabien Cousteau (5173719132).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5427748|Fabien Cousteau]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1967-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fabien_cousteau fabien_cousteau]
| [[:d:Q5427748|Q5427748]]
|-
| [[Attēls:Fadi-chehade-toronto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q536854|Fadi Chehadé]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Libāna]]&lt;br/&gt;[[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/fadi_chehade fadi_chehade]
| [[:d:Q536854|Q536854]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670985|Fahad Al-Attiya]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Katara]]
| [https://www.ted.com/speakers/fahad_al_attiya fahad_al_attiya]
| [[:d:Q23670985|Q23670985]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662658|Faith Jegede]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/faith_jegede faith_jegede]
| [[:d:Q23662658|Q23662658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21259711|Faith Osier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12119633|imunologi]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/faith_osier faith_osier]
| [[:d:Q21259711|Q21259711]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120416183|Fallon R Goodman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260 dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260]
| [[:d:Q120416183|Q120416183]]
|-
| [[Attēls:Fareed Zakaria World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q333425|Fareed Zakaria]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17342450|editorial columnist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1964-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fareed_zakaria fareed_zakaria]
| [[:d:Q333425|Q333425]]
|-
| [[Attēls:Farida Nabourema (103909).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54362908|Farida Nabourema]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1990-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Togo]]
| [https://www.ted.com/speakers/farida_nabourema farida_nabourema]
| [[:d:Q54362908|Q54362908]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5435347|Farish A. Noor]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Malaizija]]
| [https://www.ted.com/speakers/farish_ahmad_noor farish_ahmad_noor]
| [[:d:Q5435347|Q5435347]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42791593|Fatima AlZahra'a Alatraktchi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1989-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/fatima_alzahra_a_alatraktchi fatima_alzahra_a_alatraktchi]
| [[:d:Q42791593|Q42791593]]
|-
| [[Attēls:Haas&amp;Hahn Dutch Artists.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17097956|Favela Painting]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/haas_hahn haas_hahn]
| [[:d:Q17097956|Q17097956]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108292525|Fehinti Balogun]]''
| 
| [[aktieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fehinti_balogun fehinti_balogun]
| [[:d:Q108292525|Q108292525]]
|-
| [[Attēls:Fei-Fei Li at AI for Good 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18686107|Fei-Fei Li]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1976-07-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fei_fei_li fei_fei_li]
| [[:d:Q18686107|Q18686107]]
|-
| [[Attēls:Imam Feisal Abdul Rauf (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5441577|Feisal Abdul Rauf]]''
| 
| [[Imāms]]
| 1948-10-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/imam_feisal_abdul_rauf imam_feisal_abdul_rauf]
| [[:d:Q5441577|Q5441577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5442186|Felix Dennis]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1947-05-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/felix_dennis felix_dennis]
| [[:d:Q5442186|Q5442186]]
|-
| [[Attēls:Femi Oke.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5442799|Femi Oke]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''
| 1966-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/femi_oke femi_oke]
| [[:d:Q5442799|Q5442799]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28811045|Feras Fayyad]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11814411|documentarian]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/feras_fayyad feras_fayyad]
| [[:d:Q28811045|Q28811045]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783216|Fields Wicker-Miurin]]''
| 
| 
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fields_wicker_miurin fields_wicker_miurin]
| [[:d:Q23783216|Q23783216]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784380|Fiorenzo Omenetto]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fiorenzo_omenetto fiorenzo_omenetto]
| [[:d:Q23784380|Q23784380]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42562201|Floyd E Romesberg]]''
| 
| ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/floyd_romesberg floyd_romesberg]
| [[:d:Q42562201|Q42562201]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782707|Frances Larson]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15985128|medical historian]]''
| 1976-08-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frances_larson frances_larson]
| [[:d:Q23782707|Q23782707]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59649465|Frances S. Chance]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frances_s_chance frances_s_chance]
| [[:d:Q59649465|Q59649465]]
|-
| 
| ''[[:d:Q39260921|Frances X. Frei]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frances_frei frances_frei]
| [[:d:Q39260921|Q39260921]]
|-
| [[Attēls:Franlacma.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104076874|Francesca Hogi]]''
| 
| ''[[:d:Q27658988|reality television participant]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1973-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/francesca_hogi francesca_hogi]
| [[:d:Q104076874|Q104076874]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783036|Francesco Sauro]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century&lt;br/&gt;1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/francesco_sauro francesco_sauro]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2667 2667]
| [[:d:Q23783036|Q23783036]]
|-
| [[Attēls:Francis Collins official portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336658|Francis Collins]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1950-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/francis_collins francis_collins]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1556 1556]
| [[:d:Q336658|Q336658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759562|Francis de los Reyes]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/francis_de_los_reyes francis_de_los_reyes]
| [[:d:Q23759562|Q23759562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28817248|Francisca Mutapi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/francisca_mutapi francisca_mutapi]
| [[:d:Q28817248|Q28817248]]
|-
| [[Attēls:Pope Francis Korea Haemi Castle 19.jpg|center|128px]]
| [[Francisks]]
| Katoļu baznīcas 266. pāvests
| [[ksendzs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[luterāņu mācītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q102039658|Latin Catholic bishop]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5090503|chemical technologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98833890|Catholic theologian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1936-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pope_francis pope_francis]
| [[:d:Q450675|Q450675]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769571|Franco Sacchi]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/franco_sacchi franco_sacchi]
| [[:d:Q23769571|Q23769571]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657144|Frank Warren]]''
| 
| 
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frank_warren frank_warren]
| [[:d:Q23657144|Q23657144]]
|-
| [[Attēls:Franklin Leonard for Mercer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16499779|Franklin Leonard]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/franklin_leonard franklin_leonard]
| [[:d:Q16499779|Q16499779]]
|-
| [[Attēls:Frans Lanting; September 13, 2006; Ittoqqortoormiit, Greenland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q722227|Frans Lanting]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1951-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/frans_lanting frans_lanting]
| [[:d:Q722227|Q722227]]
|-
| [[Attēls:Frans de Waal.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q303350|Frans de Waal]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1948-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/frans_de_waal frans_de_waal]
| [[:d:Q303350|Q303350]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19787217|Franz Freudenthal]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bolīvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/franz_freudenthal franz_freudenthal]
| [[:d:Q19787217|Q19787217]]
|-
| [[Attēls:Françoise Mouly.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q941550|Françoise Mouly]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1111648|colorist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q706364|art director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1955-10-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/francoise_mouly francoise_mouly]
| [[:d:Q941550|Q941550]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769264|Fred Jansen]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fred_jansen fred_jansen]
| [[:d:Q23769264|Q23769264]]
|-
| [[Attēls:The Global Energy Context Fred Krupp talks (8417459670).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5495700|Fred Krupp]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fred_krupp fred_krupp]
| [[:d:Q5495700|Q5495700]]
|-
| [[Attēls:Fred Swaniker - PopTech 2015 - Camden, Maine.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16216114|Fred Swaniker]]''
| 
| [[komersants]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/fred_swaniker fred_swaniker]
| [[:d:Q16216114|Q16216114]]
|-
| [[Attēls:Frédéric Kaplan (3330993703).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23714153|Frederic Kaplan]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1974-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frederic_kaplan frederic_kaplan]
| [[:d:Q23714153|Q23714153]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785270|Frederick Balagadde]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frederick_balagadde frederick_balagadde]
| [[:d:Q23785270|Q23785270]]
|-
| [[Attēls:Fredros Okumu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49675220|Fredros O Okumu]]''
| 
| ''[[:d:Q12773412|parasitologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fredros_okumu fredros_okumu]
| [[:d:Q49675220|Q49675220]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5499597|Fredy Peccerelli]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]
| [https://www.ted.com/speakers/fredy_peccerelli fredy_peccerelli]
| [[:d:Q5499597|Q5499597]]
|-
| [[Attēls:Freeman Hrabowski 2012 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5500990|Freeman A. Hrabowski III]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4376769|university president]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1950-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_hrabowski freeman_hrabowski]
| [[:d:Q5500990|Q5500990]]
|-
| 
| ''[[:d:Q26915346|Freeman Shen]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1970-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_h_shen freeman_h_shen]
| [[:d:Q26915346|Q26915346]]
|-
| [[Attēls:Frank Gehry, Viljo Revell Centenary reception, 2010 (S2311 fl2969 it0089) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Frenks Gērijs]]
| amerikāņu arhitekts, Prickera balvas ieguvējs
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11455387|furniture designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2519376|juvelieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''
| 1929-02-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/frank_gehry frank_gehry]
| [[:d:Q180374|Q180374]]
|-
| [[Attēls:Freeman Dyson (2005).jpg|center|128px]]
| [[Frīmens Daisons]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1923-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_dyson freeman_dyson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/259 259]
| [[:d:Q153717|Q153717]]
|-
| [[Attēls:GT Bynum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25040837|G. T. Bynum]]''
| 
| ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''
| 1977-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/g_t_bynum g_t_bynum]
| [[:d:Q25040837|Q25040837]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797774|Gabby Giffords and Mark Kelly]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_kelly_and_gabby_giffords mark_kelly_and_gabby_giffords]
| [[:d:Q23797774|Q23797774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52106895|Gabby Rivera]]''
| 
| ''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabby_rivera gabby_rivera]
| [[:d:Q52106895|Q52106895]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16727388|Gabe Barcia-Colombo]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabriel_barcia_colombo gabriel_barcia_colombo]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1388 1388]
| [[:d:Q16727388|Q16727388]]
|-
| [[Attēls:TNW Con EU15- Gabe Zichermann -1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214845|Gabe Zichermann]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1974-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gabe_zichermann gabe_zichermann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1107 1107]
| [[:d:Q16214845|Q16214845]]
|-
| [[Attēls:“Astronomía con ondas Gravitacionales” (43603989761).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16843449|Gabriela González]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1965-02-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabriela_gonzalez gabriela_gonzalez]
| [[:d:Q16843449|Q16843449]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759565|Gail Reed]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gail_reed gail_reed]
| [[:d:Q23759565|Q23759565]]
|-
| [[Attēls:Gareth Thomas (rugby player).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q949204|Gareth Thomas]]''
| 
| ''[[:d:Q14373094|regbists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14089670|rugby union player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1974-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gareth_thomas gareth_thomas]
| [[:d:Q949204|Q949204]]
|-
| [[Attēls:Garry Kasparov European Union 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Garijs Kasparovs]]
| 
| ''[[:d:Q10873124|šahists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]]
| 1963-04-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [https://www.ted.com/speakers/garry_kasparov garry_kasparov]
| [[:d:Q28614|Q28614]]
|-
| [[Attēls:Garik Israelian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5523322|Garik Israelyan]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/garik_israelian garik_israelian]
| [[:d:Q5523322|Q5523322]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108175668|Garry Cooper Jr.]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/garry_cooper garry_cooper]
| [[:d:Q108175668|Q108175668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661679|Garth Lenz]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/garth_lenz garth_lenz]
| [[:d:Q23661679|Q23661679]]
|-
| [[Attēls:The hidden root of global poverty, according to Gary Haugen? It's broken law enforcement.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5525220|Gary Haugen]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1963&lt;br/&gt;1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_haugen gary_haugen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2420 2420]
| [[:d:Q5525220|Q5525220]]
|-
| 
| ''[[:d:Q51105165|Gary Barker]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1961-05-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gary_barker gary_barker]
| [[:d:Q51105165|Q51105165]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662677|Gary Greenberg]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gary_greenberg gary_greenberg]
| [[:d:Q23662677|Q23662677]]
|-
| [[Attēls:Gary Kovacs at the World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions in Tianjin, China, 2012..jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3916015|Gary Kovacs]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1963&lt;br/&gt;1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_kovacs gary_kovacs]
| [[:d:Q3916015|Q3916015]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785051|Gary Lauder]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gary_lauder gary_lauder]
| [[:d:Q23785051|Q23785051]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115591397|Gary Liu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gary_liu gary_liu]
| [[:d:Q115591397|Q115591397]]
|-
| [[Attēls:Gary Marcus.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3348133|Gary Marcus]]''
| 
| ''[[:d:Q7256360|psycholinguist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_marcus gary_marcus]
| [[:d:Q3348133|Q3348133]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712673|Gary Slutkin]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_slutkin gary_slutkin]
| [[:d:Q23712673|Q23712673]]
|-
| [[Attēls:Gary Vaynerchuk public domain.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3098629|Gary Vaynerchuk]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q897317|winegrower]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[tirgotājs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1975-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_vaynerchuk gary_vaynerchuk]
| [[:d:Q3098629|Q3098629]]
|-
| [[Attēls:Gary William Flake FLoC 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5526162|Gary William Flake]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_flake gary_flake]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/672 672]
| [[:d:Q5526162|Q5526162]]
|-
| [[Attēls:Gary Wolf (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17090269|Gary Wolf]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_wolf gary_wolf]
| [[:d:Q17090269|Q17090269]]
|-
| [[Attēls:Gastón Acurio realizó conversatorio en la ADP sobre la proyección externa de la gastronomía peruana.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q142216|Gastón Acurio]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[pavārs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''
| 1967-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Peru]]
| [https://www.ted.com/speakers/gaston_acurio gaston_acurio]
| [[:d:Q142216|Q142216]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27663103|Gautam Bhan]]''
| 
| ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gautam_bhan gautam_bhan]
| [[:d:Q27663103|Q27663103]]
|-
| [[Attēls:Gavin Schmidt - climate scientist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1496443|Gavin A. Schmidt]]''
| 
| ''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gavin_schmidt gavin_schmidt]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1782 1782]
| [[:d:Q1496443|Q1496443]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5528244|Gavin Pretor-Pinney]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gavin_pretor_pinney gavin_pretor_pinney]
| [[:d:Q5528244|Q5528244]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55979378|Gay Gordon-Byrne]]''
| 
| 
| 1954-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gay_gordon_byrne gay_gordon_byrne]
| [[:d:Q55979378|Q55979378]]
|-
| [[Attēls:Gayle King of CBS 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5528805|Gayle King]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]''
| 1954-12-28&lt;br/&gt;1956
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gayle_king gayle_king]
| [[:d:Q5528805|Q5528805]]
|-
| [[Attēls:2015-10-06 WDC 0045 Gayle Tzemach Lemmon (22009448265).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5528818|Gayle Tzemach Lemmon]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1973-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gayle_tzemach_lemmon gayle_tzemach_lemmon]
| [[:d:Q5528818|Q5528818]]
|-
| [[Attēls:Gbenga-Sesan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5529334|Gbenga Sesan]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1977-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gbenga_sesan gbenga_sesan]
| [[:d:Q5529334|Q5529334]]
|-
| [[Attēls:GeWang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5529428|Ge Wang]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1977-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ge_wang ge_wang]
| [[:d:Q5529428|Q5529428]]
|-
| [[Attēls:Geena Rocero for Chromat.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205705|Geena Rocero]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q728711|Playmate]]''
| 1983-10-24
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Filipīnas]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/geena_rocero geena_rocero]
| [[:d:Q16205705|Q16205705]]
|-
| [[Attēls:Geert Chatrou 2005.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3759206|Geert Chatrou]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q713200|performing artist]]''
| 1969-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geert_chatrou geert_chatrou]
| [[:d:Q3759206|Q3759206]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-gene-luen-yang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5531537|Gene Luen Yang]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107436166|graphic novelist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1973-08-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/gene_yang gene_yang]
| [[:d:Q5531537|Q5531537]]
|-
| [[Attēls:Genevieve Bell by Tegan Osborne (ABC RN).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5533059|Genevieve Bell]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/genevieve_bell genevieve_bell]
| [[:d:Q5533059|Q5533059]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760544|Genevieve von Petzinger]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/genevieve_von_petzinger genevieve_von_petzinger]
| [[:d:Q23760544|Q23760544]]
|-
| [[Attēls:Geoff Mulgan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4993665|Geoff Mulgan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoff_mulgan geoff_mulgan]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/517 517]
| [[:d:Q4993665|Q4993665]]
|-
| [[Attēls:GeoffreyCanada.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5534498|Geoffrey Canada]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1952-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_canada geoffrey_canada]
| [[:d:Q5534498|Q5534498]]
|-
| [[Attēls:Geoffrey West by Augustas Didzgalvis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q964122|Geoffrey West]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1940-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_west geoffrey_west]
| [[:d:Q964122|Q964122]]
|-
| [[Attēls:George Ayittey detail.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3101406|George Ayittey]]''
| ganas ekonomists un rakstnieks (1945–2022)
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1945-10-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_ayittey george_ayittey]
| [[:d:Q3101406|Q3101406]]
|-
| [[Attēls:George Dyson, portrait 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q447285|George Dyson]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17486338|historian of technology]]''
| 1953-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_dyson george_dyson]
| [[:d:Q447285|Q447285]]
|-
| [[Attēls:George M. Whitesides HD2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q701501|George M. Whitesides]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_whitesides george_whitesides]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/609 609]
| [[:d:Q701501|Q701501]]
|-
| [[Attēls:George beach crop4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q390147|George Monbiot]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q106638245|documentary participant]]''
| 1963-01-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_monbiot george_monbiot]
| [[:d:Q390147|Q390147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1508284|George Steinmetz]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_steinmetz george_steinmetz]
| [[:d:Q1508284|Q1508284]]
|-
| [[Attēls:Whitesides George 119th Congress.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3511804|George T. Whitesides]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1974-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_t_whitesides george_t_whitesides]
| [[:d:Q3511804|Q3511804]]
|-
| 
| ''[[:d:Q70058501|George Tulevski]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/george_tulevski george_tulevski]
| [[:d:Q70058501|Q70058501]]
|-
| [[Attēls:Georges Benjamin, Executive Director, American Public Health Association (49585876116).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609711|Georges C. Benjamin]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1952-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/georges_c_benjamin georges_c_benjamin]
| [[:d:Q19609711|Q19609711]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21600083|Georgette Mulheir]]''
| 
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/georgette_mulheir georgette_mulheir]
| [[:d:Q21600083|Q21600083]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727544|Geraldine Hamilton]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/geraldine_hamilton geraldine_hamilton]
| [[:d:Q23727544|Q23727544]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15442598|Gerard Ryle]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gerard_ryle gerard_ryle]
| [[:d:Q15442598|Q15442598]]
|-
| [[Attēls:Gero Miesenböck FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5552368|Gero Miesenböck]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gero_miesenboeck gero_miesenboeck]
| [[:d:Q5552368|Q5552368]]
|-
| [[Attēls:Gever Tulley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5554907|Gever Tulley]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gever_tulley gever_tulley]
| [[:d:Q5554907|Q5554907]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54921386|Ghada Wali]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/ghada_wali ghada_wali]
| [[:d:Q54921386|Q54921386]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88420518|Giada Gerboni]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/giada_gerboni giada_gerboni]
| [[:d:Q88420518|Q88420518]]
|-
| [[Attēls:Gian Francesco Giudice.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3762636|Gian Francesco Giudice]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1961-01-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gian_giudice gian_giudice]
| [[:d:Q3762636|Q3762636]]
|-
| [[Attēls:Giles Duley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5561638|Giles Duley]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1971-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/giles_duley giles_duley]
| [[:d:Q5561638|Q5561638]]
|-
| [[Attēls:Gill Hicks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5561888|Gill Hicks]]''
| 
| 
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gill_hicks gill_hicks]
| [[:d:Q5561888|Q5561888]]
|-
| [[Attēls:Gillian Tett FT Autumn Party 2014 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5562297|Gillian Tett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1967-07-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gillian_tett gillian_tett]
| [[:d:Q5562297|Q5562297]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108075050|Gina Brillon]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[modele]]
| 1980-04-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gina_brillon gina_brillon]
| [[:d:Q108075050|Q108075050]]
|-
| [[Attēls:Giorgia Lupi, 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50345179|Giorgia Lupi]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/giorgia_lupi giorgia_lupi]
| [[:d:Q50345179|Q50345179]]
|-
| [[Attēls:Papandreou handover cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q151917|Giorgos Papandreou]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1952-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_papandreou george_papandreou]
| [[:d:Q151917|Q151917]]
|-
| [[Attēls:Giulia Enders 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16937497|Giulia Enders]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/giulia_enders giulia_enders]
| [[:d:Q16937497|Q16937497]]
|-
| [[Attēls:Glenn Greenwald 2014-01-20 001.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5568842|Glenn Greenwald]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1967-03-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/2081 2081]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/glenn_greenwald glenn_greenwald]
| [[:d:Q5568842|Q5568842]]
|-
| [[Attēls:Glenn Close TIFF 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Glenna Klouza]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1947-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/glenn_close glenn_close]
| [[:d:Q372311|Q372311]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117351788|Gloria Kasang Bulus]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gloria_kasang_bulus gloria_kasang_bulus]
| [[:d:Q117351788|Q117351788]]
|-
| [[Attēls:Gloria Steinem (29126367513) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231178|Gloria Steinem]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1934-03-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gloria_steinem gloria_steinem]
| [[:d:Q231178|Q231178]]
|-
| [[Attēls:Golan Levin in 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5578394|Golan Levin]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/golan_levin golan_levin]
| [[:d:Q5578394|Q5578394]]
|-
| [[Attēls:Golshifteh Farahani at the 2024 Toronto International Film Festival 4 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q464712|Golshifteh Farahani]]''
| 
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1983-07-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/golshifteh_farahani golshifteh_farahani]
| [[:d:Q464712|Q464712]]
|-
| [[Attēls:Gordon Brown (2008).jpg|center|128px]]
| [[Gordons Brauns]]
| Apvienotās Karalistes premjerministrs no 2007. līdz 2010. gadam
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gordon_brown gordon_brown]
| [[:d:Q10648|Q10648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124639290|Gorick Ng]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gorick_ng gorick_ng]
| [[:d:Q124639290|Q124639290]]
|-
| [[Attēls:Grady Booch, CHM 2011 2 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92803|Grady Booch]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmatūras izstrādātājs]]
| 1955-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/grady_booch grady_booch]
| [[:d:Q92803|Q92803]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5592891|Graham Hawkes]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1947-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/graham_hawkes graham_hawkes]
| [[:d:Q5592891|Q5592891]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795659|Graham Hill]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/graham_hill graham_hill]
| [[:d:Q23795659|Q23795659]]
|-
| [[Attēls:Graham T. Allison, Jr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2663882|Graham T. Allison]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1940-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/graham_allison graham_allison]
| [[:d:Q2663882|Q2663882]]
|-
| [[Attēls:Greg Asner.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670497|Greg Asner]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/greg_asner greg_asner]
| [[:d:Q23670497|Q23670497]]
|-
| [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 (48838200316) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q100604534|Greg Brockman]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1987-11-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/greg_brockman greg_brockman]
| [[:d:Q100604534|Q100604534]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663036|Greg Gage]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/greg_gage greg_gage]
| [[:d:Q23663036|Q23663036]]
|-
| [[Attēls:Greg Lynn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q513374|Greg Lynn]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/greg_lynn greg_lynn]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/387 387]
| [[:d:Q513374|Q513374]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796887|Greg Stone]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/greg_stone greg_stone]
| [[:d:Q23796887|Q23796887]]
|-
| [[Attēls:Image copy.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q5607114|Gregory Petsko]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1948-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gregory_petsko gregory_petsko]
| [[:d:Q5607114|Q5607114]]
|-
| 
| ''[[:d:Q372400|Gregory Stock]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gregory_stock gregory_stock]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/432 432]
| [[:d:Q372400|Q372400]]
|-
| [[Attēls:Photo of Gretchen Carlson in 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465597|Gretchen Carlson]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''
| 1966-06-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gretchen_carlson gretchen_carlson]
| [[:d:Q465597|Q465597]]
|-
| [[Attēls:Grégoire Courtine in 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670337|Grégoire Courtine]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gregoire_courtine gregoire_courtine]
| [[:d:Q23670337|Q23670337]]
|-
| [[Attēls:Greta Thunberg in November in Stockholm (cropped)(2).jpg|center|128px]]
| [[Grēta Tūnberja]]
| zviedru vides aktīviste
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 2003-01-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/greta_thunberg greta_thunberg]
| [[:d:Q56434717|Q56434717]]
|-
| [[Attēls:Guillaume Nery.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3120107|Guillaume Néry]]''
| 
| ''[[:d:Q17318006|freediver]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1866686|diver]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1982-07-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/guillaume_nery guillaume_nery]
| [[:d:Q3120107|Q3120107]]
|-
| [[Attēls:Casely-Hayford2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5620629|Gus Casely-Hayford]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gus_casely_hayford gus_casely_hayford]
| [[:d:Q5620629|Q5620629]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5620805|Gus Worland]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gus_worland gus_worland]
| [[:d:Q5620805|Q5620805]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809293|Gustavo Dudamel and the Teresa Carreño Youth Orchestra]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/the_teresa_carreno_youth_orchestra the_teresa_carreno_youth_orchestra]
| [[:d:Q23809293|Q23809293]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728362|Guy Hoffman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/guy_hoffman guy_hoffman]
| [[:d:Q23728362|Q23728362]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769541|Guy Winch]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/guy_winch guy_winch]
| [[:d:Q23769541|Q23769541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657222|Guy-Philippe Goldstein]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/guy_philippe_goldstein guy_philippe_goldstein]
| [[:d:Q23657222|Q23657222]]
|-
| [[Attēls:Gwynne Shotwell at pre-launch briefing for CRS-2 mission (KSC-2013-1704).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1557944|Gwynne Shotwell]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1963-11-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gwynne_shotwell gwynne_shotwell]
| [[:d:Q1557944|Q1557944]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662747|Hadyn Parry]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hadyn_parry hadyn_parry]
| [[:d:Q23662747|Q23662747]]
|-
| [[Attēls:Hajer Sharief, 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55606238|Hajer Al-Sharief]]''
| 
| ''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1994
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Lībija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hajer_sharief hajer_sharief]
| [[:d:Q55606238|Q55606238]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59522884|Hal Harvey]]''
| 
| ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hal_harvey hal_harvey]
| [[:d:Q59522884|Q59522884]]
|-
| [[Attēls:Halima Aden Paris Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28859847|Halima Aden]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q22336956|humānists]]''
| 1997-09-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/halima_aden halima_aden]
| [[:d:Q28859847|Q28859847]]
|-
| [[Attēls:Halla Tómasdóttir at Arctic Circle 2024 cropped.jpg|center|128px]]
| [[Halla Tomasdotira]]
| Islandes politiķe
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1968-10-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/halla_tomasdottir halla_tomasdottir]
| [[:d:Q24494577|Q24494577]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Hamdi Ulukaya.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12071778|Hamdi Ulukaya]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1972-10-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hamdi_ulukaya hamdi_ulukaya]
| [[:d:Q12071778|Q12071778]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23748667|Hamish Jolly]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hamish_jolly hamish_jolly]
| [[:d:Q23748667|Q23748667]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5647664|Handspring Puppet Company]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/handspring_puppet_company handspring_puppet_company]
| [[:d:Q5647664|Q5647664]]
|-
| 
| ''[[:d:Q51924844|Hani Goodarzi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hani_goodarzi hani_goodarzi]
| [[:d:Q51924844|Q51924844]]
|-
| [[Attēls:Hank Willis Thomas at the unveiling of the &quot;The Embrace&quot; (FmcSzEoXoAAQCdX) (1) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5648502|Hank Willis Thomas]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q21550489|conceptual artist]]''
| 1976-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hank_willis_thomas hank_willis_thomas]
| [[:d:Q5648502|Q5648502]]
|-
| [[Attēls:Hanna Rosin 216714.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3126824|Hanna Rosin]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/hanna_rosin hanna_rosin]
| [[:d:Q3126824|Q3126824]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662784|Hannah Brencher]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_brencher hannah_brencher]
| [[:d:Q23662784|Q23662784]]
|-
| [[Attēls:Hannah Fry at the Data of Tomorrow Conference 2017 (36638999274) (cropped 2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657278|Hannah Fry]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q20856740|audiobook narrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1984-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_fry hannah_fry]
| [[:d:Q23657278|Q23657278]]
|-
| [[Attēls:Hannah-Gadsby-at-the-2024-Edinburgh-Festival-Fringe-2 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5648835|Hannah Gadsby]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1978-01-12
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_gadsby hannah_gadsby]
| [[:d:Q5648835|Q5648835]]
|-
| 
| ''[[:d:Q96139192|Hannah Ritchie]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_ritchie hannah_ritchie]
| [[:d:Q96139192|Q96139192]]
|-
| [[Attēls:NRW-Filmpremiere „The Cleaners - Im Schatten der Netzwelt“-0912.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52554723|Hans Block]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinooperators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hans_block hans_block]
| [[:d:Q52554723|Q52554723]]
|-
| [[Attēls:Hans Rosling, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q588259|Hans Rosling]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1948-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hans_rosling hans_rosling]
| [[:d:Q588259|Q588259]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5653782|Harald Haas]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harald_haas harald_haas]
| [[:d:Q5653782|Q5653782]]
|-
| [[Attēls:Flickr - World Economic Forum - Harish Manwani - Annual Meeting of the New Champions Tianjin 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5657894|Harish Manwani]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1953-06-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harish_manwani harish_manwani]
| [[:d:Q5657894|Q5657894]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769245|Harry Baker]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/harry_baker harry_baker]
| [[:d:Q23769245|Q23769245]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23840678|Harry Cliff]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/harry_cliff harry_cliff]
| [[:d:Q23840678|Q23840678]]
|-
| [[Attēls:Harsha Bhogle walks for Manish Malhotra &amp; Shaina NC's show for CPAA 21.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12053146|Harsha Bhogle]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''
| 1961-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harsha_bhogle harsha_bhogle]
| [[:d:Q12053146|Q12053146]]
|-
| [[Attēls:Harvey V Fineberg 2021 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5677639|Harvey V. Fineberg]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1945-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/harvey_fineberg harvey_fineberg]
| [[:d:Q5677639|Q5677639]]
|-
| [[Attēls:Hasan Kwame Jeffries nonprofit report.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q97704712|Hasan Kwame Jeffries]]''
| 
| [[vēsturnieks]]
| 1973-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hasan_kwame_jeffries hasan_kwame_jeffries]
| [[:d:Q97704712|Q97704712]]
|-
| [[Attēls:Hasan Elahi 20110204.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5678224|Hasan M. Elahi]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hasan_elahi hasan_elahi]
| [[:d:Q5678224|Q5678224]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20740945|Heather Barnett]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_barnett_1 heather_barnett_1]
| [[:d:Q20740945|Q20740945]]
|-
| [[Attēls:Heather Brooke, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2367689|Heather Brooke]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_brooke heather_brooke]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1317 1317]
| [[:d:Q2367689|Q2367689]]
|-
| [[Attēls:Heather Knight, College of Engineering (41832666920).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797061|Heather Knight]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heather_knight heather_knight]
| [[:d:Q23797061|Q23797061]]
|-
| [[Attēls:HeatherMcGeeCitizenUniversity.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q51689299|Heather McGhee]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_c_mcghee heather_c_mcghee]
| [[:d:Q51689299|Q51689299]]
|-
| [[Attēls:HectorRuiz.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q563211|Hector Ruiz]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1945-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/hector_ruiz hector_ruiz]
| [[:d:Q563211|Q563211]]
|-
| [[Attēls:Heidi Hammel Upgraded Hubble Space Telescope Images.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4347768|Heidi B. Hammel]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1960-03-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_b_hammel heidi_b_hammel]
| [[:d:Q4347768|Q4347768]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112449748|Heidi Grant-Halvorson]]''
| 
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_grant heidi_grant]
| [[:d:Q112449748|Q112449748]]
|-
| [[Attēls:Heidi Larson for World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21238913|Heidi Larson]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1957-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_larson heidi_larson]
| [[:d:Q21238913|Q21238913]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56697413|Heidi M Sosik]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_m_sosik heidi_m_sosik]
| [[:d:Q56697413|Q56697413]]
|-
| [[Attēls:Heidi Sørensen (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5698986|Heidi Sørensen]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1970-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_sorensen heidi_sorensen]
| [[:d:Q5698986|Q5698986]]
|-
| [[Attēls:Helen Czerski 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4509588|Helen Czerski]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_czerski helen_czerski]
| [[:d:Q4509588|Q4509588]]
|-
| [[Attēls:Helen Fisher at LaWeb 2008 in Paris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q457262|Helen E. Fisher]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1945-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_fisher helen_fisher]
| [[:d:Q457262|Q457262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q65383021|Helen Pearson]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_pearson helen_pearson]
| [[:d:Q65383021|Q65383021]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1605088|Hendrik N. Poinar]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-05-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hendrik hendrik]
| [[:d:Q1605088|Q1605088]]
|-
| 
| ''[[:d:Q78849966|Henna-Maria Uusitupa]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/henna_maria_uusitupa henna_maria_uusitupa]
| [[:d:Q78849966|Q78849966]]
|-
| [[Attēls:Henrietta Fore UNICEF (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12057924|Henrietta H. Fore]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4115780|environmental health officer]]''
| 1948-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/henrietta_fore henrietta_fore]
| [[:d:Q12057924|Q12057924]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712262|Henry Evans]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/henry_evans henry_evans]
| [[:d:Q23712262|Q23712262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18044616|Henry Lin]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1995
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/henry_lin henry_lin]
| [[:d:Q18044616|Q18044616]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Henry Markram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000022|Henry Markram]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1962-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/henry_markram henry_markram]
| [[:d:Q2000022|Q2000022]]
|-
| [[Attēls:Herbie Hancock.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105875|Herbie Hancock]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q806349|bandleader]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''
| 1940-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/herbie_hancock herbie_hancock]
| [[:d:Q105875|Q105875]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795333|Heribert Watzke]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heribert_watzke heribert_watzke]
| [[:d:Q23795333|Q23795333]]
|-
| 
| ''[[:d:Q29913415|Herman Narula]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 1988
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/herman_narula herman_narula]
| [[:d:Q29913415|Q29913415]]
|-
| [[Attēls:Hetain Patel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712659|Hetain Patel]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hetain_patel hetain_patel]
| [[:d:Q23712659|Q23712659]]
|-
| [[Attēls:Radically Reinventing Social Systems (45933060145) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5760932|Hilary Cottam]]''
| 
| [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hilary_cottam hilary_cottam]
| [[:d:Q5760932|Q5760932]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796161|Hillel Cooperman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hillel_cooperman hillel_cooperman]
| [[:d:Q23796161|Q23796161]]
|-
| [[Attēls:Hindou Oumarou Ibrahim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57087586|Hindou Oumarou Ibrahim]]''
| 
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čada]]
| [https://www.ted.com/speakers/hindou_oumarou_ibrahim hindou_oumarou_ibrahim]
| [[:d:Q57087586|Q57087586]]
|-
| [[Attēls:Orgyen Trinley Dorje, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465033|His Holiness the 17th Gyalwang Karmapa Orgyen Trinley Dorje]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q29514511|compiler]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''
| 1985-06-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]&lt;br/&gt;[[Dominika]]
| [https://www.ted.com/speakers/his_holiness_the_17th_karmapa his_holiness_the_17th_karmapa]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/539 539]
| [[:d:Q465033|Q465033]]
|-
| [[Attēls:Waiter- The New World of 3D Printing and Computation (9972110315).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12406466|Hod Lipson]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hod_lipson hod_lipson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/151 151]
| [[:d:Q12406466|Q12406466]]
|-
| [[Attēls:Holly Herndon 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16203447|Holly Herndon]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/holly_herndon holly_herndon]
| [[:d:Q16203447|Q16203447]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5882187|Holly Morris]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1965-09-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/holly_morris holly_morris]
| [[:d:Q5882187|Q5882187]]
|-
| [[Attēls:Homaro Cantu Cusp Conference 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5887763|Homaro Cantu]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1976-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/homaro_cantu homaro_cantu]
| [[:d:Q5887763|Q5887763]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125129729|Hongqiao Liu]]''
| 
| ''[[:d:Q107235593|environmental journalist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/hongqiao_liu hongqiao_liu]
| [[:d:Q125129729|Q125129729]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Honor Harger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5896804|Honor Harger]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/honor_harger honor_harger]
| [[:d:Q5896804|Q5896804]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123351824|Howard C. Stevenson]]''
| 
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1958-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/howard_stevenson howard_stevenson]
| [[:d:Q123351824|Q123351824]]
|-
| [[Attēls:HowardRheingoldJI4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q962698|Howard Rheingold]]''
| 
| ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1947-07-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/howard_rheingold howard_rheingold]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/192 192]
| [[:d:Q962698|Q962698]]
|-
| [[Attēls:Nordiske Mediedager 2018 (26998536817) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18044119|Hrishikesh Hirway]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]
| 1979-02-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hrishikesh_hirway hrishikesh_hirway]
| [[:d:Q18044119|Q18044119]]
|-
| [[Attēls:Hubertus Knabe auf dem Blauen Sofa (6318869369) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q74348|Hubertus Knabe]]''
| 
| ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1959-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hubertus_knabe hubertus_knabe]
| [[:d:Q74348|Q74348]]
|-
| [[Attēls:Hugh Herr, 2013-crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3738041|Hugh Herr]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3951423|rock climber]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1964-10-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hugh_herr hugh_herr]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1779 1779]
| [[:d:Q3738041|Q3738041]]
|-
| [[Attēls:Hong Huang at TEDxBeijing 2009.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5942570|Hung Huang]]''
| 
| ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1962-07-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hung_huang hung_huang]
| [[:d:Q5942570|Q5942570]]
|-
| [[Attēls:HELDER (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17280334|Hélder Guimarães]]''
| 
| 
| 1982-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/helder_guimaraes helder_guimaraes]
| [[:d:Q17280334|Q17280334]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797233|Iain Hutchison]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/iain_hutchison iain_hutchison]
| [[:d:Q23797233|Q23797233]]
|-
| [[Attēls:Iain McGilchrist.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16732304|Iain McGilchrist]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/iain_mcgilchrist iain_mcgilchrist]
| [[:d:Q16732304|Q16732304]]
|-
| [[Attēls:Ian Bremmer headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5980992|Ian Bremmer]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_bremmer ian_bremmer]
| [[:d:Q5980992|Q5980992]]
|-
| [[Attēls:Ian Chang in 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99693632|Ian Chang]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1988-10-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ian_chang ian_chang]
| [[:d:Q99693632|Q99693632]]
|-
| 
| ''[[:d:Q39202|Ian Dunbar]]''
| 
| [[veterinārārsts]]
| 1947-04-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_dunbar ian_dunbar]
| [[:d:Q39202|Q39202]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55314755|Ian Firth]]''
| 
| ''[[:d:Q2305987|structural engineer]]''
| 1956-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_firth ian_firth]
| [[:d:Q55314755|Q55314755]]
|-
| [[Attēls:Professor Ian Goldin, Director, Oxford Martin School, University of Oxford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5981666|Ian Goldin]]''
| 
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_goldin ian_goldin]
| [[:d:Q5981666|Q5981666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5981963|Ian Kerner]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1966-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ian_kerner ian_kerner]
| [[:d:Q5981963|Q5981963]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5982726|Ian Ritchie]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_ritchie ian_ritchie]
| [[:d:Q5982726|Q5982726]]
|-
| [[Attēls:Ibeyi by Maya Dagnino 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16800947|Ibeyi]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ibeyi ibeyi]
| [[:d:Q16800947|Q16800947]]
|-
| [[Attēls:Ibram Kendi 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q31213305|Ibram X. Kendi]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1982-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ibram_kendi ibram_kendi]
| [[:d:Q31213305|Q31213305]]
|-
| [[Attēls:Iké Udé - 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18217444|Iké Udé]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ike_ude ike_ude]
| [[:d:Q18217444|Q18217444]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91255530|Ilissa B Ocko]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ilissa_ocko ilissa_ocko]
| [[:d:Q91255530|Q91255530]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117249231|Ilona Stengel]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ilona_stengel ilona_stengel]
| [[:d:Q117249231|Q117249231]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759716|Ilona Szabó de Carvalho]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1978-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ilona_szabo_de_carvalho ilona_szabo_de_carvalho]
| [[:d:Q23759716|Q23759716]]
|-
| [[Attēls:Imogen Heap at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q230484|Imogen Heap]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1294626|mūzikas mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1977-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/imogen_heap imogen_heap]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/487 487]
| [[:d:Q230484|Q230484]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1139870|Improv Everywhere]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/improv_everywhere improv_everywhere]
| [[:d:Q1139870|Q1139870]]
|-
| [[Attēls:Imran Chaudhri 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51046824|Imran Chaudhri]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/imran_chaudhri imran_chaudhri]
| [[:d:Q51046824|Q51046824]]
|-
| [[Attēls:InaraGeorge2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q274117|Inara George]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1974-07-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/inara_george inara_george]
| [[:d:Q274117|Q274117]]
|-
| [[Attēls:Ines Pedras Architekten und Planer Albretch in Denmark Hall Exhibition.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104034316|Ines J. Pedras]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/imported imported]
| [[:d:Q104034316|Q104034316]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795297|Inge Missmahl]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/inge_missmahl inge_missmahl]
| [[:d:Q23795297|Q23795297]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120606787|Ingrid Fetell Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ingrid_fetell_lee ingrid_fetell_lee]
| [[:d:Q120606787|Q120606787]]
|-
| [[Attēls:Íngrid Betancourt (2014) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ingrīda Betankūra]]
| 
| [[politiķis]]
| 1961-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Kolumbija]]&lt;br/&gt;[[Seišelas]]
| [https://www.ted.com/speakers/ingrid_betancourt ingrid_betancourt]
| [[:d:Q152472|Q152472]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108444407|Ione Wells]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15973695|political reporter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22976182|television journalist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ione_wells ione_wells]
| [[:d:Q108444407|Q108444407]]
|-
| [[Attēls:Iqbal Quadir.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3347269|Iqbal Quadir]]''
| 
| ''[[:d:Q11960402|propriétaire d'entreprise]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1958-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/iqbal_quadir iqbal_quadir]
| [[:d:Q3347269|Q3347269]]
|-
| [[Attēls:Irina Karamanos retrato oficial.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110221567|Irina Karamanos]]''
| 
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1989-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/irina_karamanos_adrian irina_karamanos_adrian]
| [[:d:Q110221567|Q110221567]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89307223|Irina Kareva]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/irina_kareva irina_kareva]
| [[:d:Q89307223|Q89307223]]
|-
| [[Attēls:Iredlener-photo small.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6075109|Irwin Redlener]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1944-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/irwin_redlener irwin_redlener]
| [[:d:Q6075109|Q6075109]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4578334|Isaac Lidsky]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1979-07-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isaac_lidsky isaac_lidsky]
| [[:d:Q4578334|Q4578334]]
|-
| [[Attēls:Isaac Mizrahi (12852).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1673431|Isaac Mizrahi]]''
| 
| ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1961-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isaac_mizrahi isaac_mizrahi]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/312 312]
| [[:d:Q1673431|Q1673431]]
|-
| [[Attēls:Isabel B Congo Bonobo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18684694|Isabel Behncke]]''
| 
| ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''
| 1976-11-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_behncke_izquierdo isabel_behncke_izquierdo]
| [[:d:Q18684694|Q18684694]]
|-
| [[Attēls:Isabel wilkerson 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6077806|Isabel Wilkerson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_wilkerson isabel_wilkerson]
| [[:d:Q6077806|Q6077806]]
|-
| [[Attēls:Isabel Allende Frankfurter Buchmesse 2015 (cropped).JPG|center|128px]]
| [[Isabela Aljende]]
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1942-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_allende isabel_allende]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/181 181]
| [[:d:Q83566|Q83566]]
|-
| [[Attēls:Isabella Kirkland in 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125141065|Isabella Kirkland]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/isabella_kirkland isabella_kirkland]
| [[:d:Q125141065|Q125141065]]
|-
| [[Attēls:Isabelle Boemeke (2024) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106290121|Isabelle Boemeke]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2906862|influencers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabelle_boemeke isabelle_boemeke]
| [[:d:Q106290121|Q106290121]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124812502|Isadora Kosofsky]]''
| 
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isadora_kosofsky isadora_kosofsky]
| [[:d:Q124812502|Q124812502]]
|-
| [[Attēls:Isha Datar (29669893021) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q111293082|Isha Datar]]''
| 
| ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''
| 1988-01-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isha_datar isha_datar]
| [[:d:Q111293082|Q111293082]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760196|Ismael Nazario]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ismael_nazario ismael_nazario]
| [[:d:Q23760196|Q23760196]]
|-
| [[Attēls:Itay Talgam02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6094174|Itay Talgam]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/itay_talgam itay_talgam]
| [[:d:Q6094174|Q6094174]]
|-
| [[Attēls:Ivan Coyote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6096094|Ivan Coyote]]''
| 
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1969-08-11
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_coyote ivan_coyote]
| [[:d:Q6096094|Q6096094]]
|-
| [[Attēls:Ivan Krastev 2025 BHO-4473.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2340462|Ivan Krastev]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_krastev ivan_krastev]
| [[:d:Q2340462|Q2340462]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662491|Ivan Oransky]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_oransky ivan_oransky]
| [[:d:Q23662491|Q23662491]]
|-
| [[Attēls:NEXT Conference 2024 (54023049561).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q130418516|Ivan Poupyrev]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_poupyrev ivan_poupyrev]
| [[:d:Q130418516|Q130418516]]
|-
| [[Attēls:Iwan at Rock Garden.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3156399|Iwan Baan]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3381574|architectural photographer]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]
| 1975-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/iwan_baan iwan_baan]
| [[:d:Q3156399|Q3156399]]
|-
| [[Attēls:Iyad Rahwan (24346536449).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29453267|Iyad Rahwan]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sīrija]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/iyad_rahwan iyad_rahwan]
| [[:d:Q29453267|Q29453267]]
|-
| [[Attēls:Dr. Marshall Shepherd in 2004 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205502|J. Marshall Shepherd]]''
| 
| ''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/j_marshall_shepherd j_marshall_shepherd]
| [[:d:Q16205502|Q16205502]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26171481963).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12318774|J.P. Rangaswami]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1957-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jp_rangaswami jp_rangaswami]
| [[:d:Q12318774|Q12318774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657167|JD Schramm]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jd_schramm jd_schramm]
| [[:d:Q23657167|Q23657167]]
|-
| [[Attēls:JR (artist) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1312565|JR]]''
| 
| ''[[:d:Q19890761|artivist]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1983-02-22&lt;br/&gt;2023
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jr jr]
| [[:d:Q1312565|Q1312565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769228|Jaap de Roode]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jaap_de_roode jaap_de_roode]
| [[:d:Q23769228|Q23769228]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782383|Jacek Utko]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jacek_utko jacek_utko]
| [[:d:Q23782383|Q23782383]]
|-
| [[Attēls:Jack Andraka 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2626989|Jack Andraka]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q30086937|cancer researcher]]''
| 1997-01-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_andraka jack_andraka]
| [[:d:Q2626989|Q2626989]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657134|Jack Choi]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jack_choi jack_choi]
| [[:d:Q23657134|Q23657134]]
|-
| [[Attēls:Jack Conte 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14648645|Jack Conte]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1984-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_conte jack_conte]
| [[:d:Q14648645|Q14648645]]
|-
| [[Attēls:Remarks by Mr. Jack Dangermond at the Geographic Information Systems Conference (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3157158|Jack Dangermond]]''
| 
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1945-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_dangermond jack_dangermond]
| [[:d:Q3157158|Q3157158]]
|-
| [[Attēls:Jack Dorsey 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335552|Jack Dorsey]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q125471676|tech VIP]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1062083|billionaire]]''
| 1976-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_dorsey jack_dorsey]
| [[:d:Q335552|Q335552]]
|-
| [[Attēls:2015JackHorner (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q247264|Jack Horner]]''
| 
| [[ģeologs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-06-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_horner jack_horner]
| [[:d:Q247264|Q247264]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729170|Jackie Savitz]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jackie_savitz jackie_savitz]
| [[:d:Q23729170|Q23729170]]
|-
| [[Attēls:RabbiJackieTabick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6116680|Jackie Tabick]]''
| 
| [[rabīns]]
| 1948
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackie_tabick jackie_tabick]
| [[:d:Q6116680|Q6116680]]
|-
| [[Attēls:JacksonBrowne3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q355009|Jackson Browne]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1948-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackson_brown jackson_brown]
| [[:d:Q355009|Q355009]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6117187|Jackson Katz]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1960-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackson_katz jackson_katz]
| [[:d:Q6117187|Q6117187]]
|-
| [[Attēls:Jake Barton in Local Projects, Aug 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17386582|Jacob Barton]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1972-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jake_barton jake_barton]
| [[:d:Q17386582|Q17386582]]
|-
| [[Attēls:Jacob Collier -1180632.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24900882|Jacob Collier]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1994-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacob_collier jacob_collier]
| [[:d:Q24900882|Q24900882]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57089959|Jacob G. Scott]]''
| 
| ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7280361|radiation oncologist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/ https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/]
| [[:d:Q57089959|Q57089959]]
|-
| [[Attēls:Jacqueline Novogratz DJO2709.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q924979|Jacqueline Novogratz]]''
| 
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1961-03-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_novogratz jacqueline_novogratz]
| [[:d:Q924979|Q924979]]
|-
| [[Attēls:2018-us-nationalbookfestival-jacqueline-woodson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6120237|Jacqueline Woodson]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1963-02-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_woodson jacqueline_woodson]
| [[:d:Q6120237|Q6120237]]
|-
| [[Attēls:Jad Abumrad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2856132|Jad Abumrad]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jad_abumrad jad_abumrad]
| [[:d:Q2856132|Q2856132]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19663314|Jae Rhim Lee]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jae_rhim_lee jae_rhim_lee]
| [[:d:Q19663314|Q19663314]]
|-
| [[Attēls:Фото Игорь Катаев 1-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q923927|Jaime Lerner]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jaime_lerner jaime_lerner]
| [[:d:Q923927|Q923927]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662959|Jake Wood]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jake_wood jake_wood]
| [[:d:Q23662959|Q23662959]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89526310|Jakob Magolan]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jakob_magolan jakob_magolan]
| [[:d:Q89526310|Q89526310]]
|-
| [[Attēls:Jakob Trollbäck.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6215569|Jakob Trollbäck]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1959-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jakob_trollback jakob_trollback]
| [[:d:Q6215569|Q6215569]]
|-
| [[Attēls:Jamais Cascio 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22277279|Jamais Cascio]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamais_cascio jamais_cascio]
| [[:d:Q22277279|Q22277279]]
|-
| [[Attēls:Rev James A Forbes speaking 2006.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6128099|James A. Forbes]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15995642|reliģiskais līderis]]''
| 1935-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_forbes james_forbes]
| [[:d:Q6128099|Q6128099]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760213|James A. White Sr.]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_a_white_sr james_a_white_sr]
| [[:d:Q23760213|Q23760213]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671470|James B. Glattfelder]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_b_glattfelder james_b_glattfelder]
| [[:d:Q23671470|Q23671470]]
|-
| [[Attēls:James Balog Iceland.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6129316|James Balog]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1952-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_balog james_balog]
| [[:d:Q6129316|Q6129316]]
|-
| [[Attēls:James Beacham - Kolkata 2023-12-19 9686.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67466997|James Beacham]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_beacham james_beacham]
| [[:d:Q67466997|Q67466997]]
|-
| [[Attēls:Re publica 2015 - Tag 1 (17379378221).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20683898|James Bridle]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1980-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_bridle james_bridle]
| [[:d:Q20683898|Q20683898]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769563|James Burchfield]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_burchfield james_burchfield]
| [[:d:Q23769563|Q23769563]]
|-
| [[Attēls:James Hansen profile (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q724095|James E. Hansen]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1941-03-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_hansen james_hansen]
| [[:d:Q724095|Q724095]]
|-
| [[Attēls:James Geary 1140811 06.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6134546|James Geary]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_geary james_geary]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/478 478]
| [[:d:Q6134546|Q6134546]]
|-
| 
| ''[[:d:Q9010694|James H. Fallon]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_fallon jim_fallon]
| [[:d:Q9010694|Q9010694]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6136003|James Heywood]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1966-10-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_heywood jamie_heywood]
| [[:d:Q6136003|Q6136003]]
|-
| [[Attēls:Jim w mustache.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q962004|James Howard Kunstler]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1948-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_howard_kunstler james_howard_kunstler]
| [[:d:Q962004|Q962004]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712699|James Lyne]]''
| 
| ''[[:d:Q123577390|kiberdrošības speciālisti]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_lyne james_lyne]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1472 1472]
| [[:d:Q23712699|Q23712699]]
|-
| [[Attēls:Nachtwey MSK2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q437013|James Nachtwey]]''
| 
| ''[[:d:Q11496048|war photographer]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1948-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_nachtwey james_nachtwey]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/84 84]
| [[:d:Q437013|Q437013]]
|-
| [[Attēls:James Patten (24375372394).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23748686|James Patten]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_patten james_patten]
| [[:d:Q23748686|Q23748686]]
|-
| [[Attēls:Jim Flynn Political Studies University of Otago.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1383120|James Flynn]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1934-04-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_flynn jim_flynn]
| [[:d:Q1383120|Q1383120]]
|-
| [[Attēls:Admiral Stavridis in the remote studio at The Fletcher School.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116464|James Stavridis]]''
| 
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q45199|jūrnieks]]''&lt;br/&gt;[[Karavīrs|kareivis]]
| 1955-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_stavridis james_stavridis]
| [[:d:Q116464|Q116464]]
|-
| [[Attēls:JamesSurowieckiMUleft.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1496028|James Surowiecki]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-04-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_surowiecki james_surowiecki]
| [[:d:Q1496028|Q1496028]]
|-
| [[Attēls:James Thornton, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6144245|James Thornton]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_thornton james_thornton]
| [[:d:Q6144245|Q6144245]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6144629|James Veitch]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]
| 1980-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_veitch james_veitch]
| [[:d:Q6144629|Q6144629]]
|-
| [[Attēls:Jamey Stillings.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106946796|Jamey Stillings]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamey_stillings jamey_stillings]
| [[:d:Q106946796|Q106946796]]
|-
| [[Attēls:Jamie Bartlett in conversation with Inotai Edit at CASM 14.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20675953|Jamie Bartlett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_bartlett jamie_bartlett]
| [[:d:Q20675953|Q20675953]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662542|Jamie Drummond]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_drummond jamie_drummond]
| [[:d:Q23662542|Q23662542]]
|-
| [[Attēls:Jamie Oliver (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q190051|Jamie Oliver]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1975-05-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_oliver jamie_oliver]
| [[:d:Q190051|Q190051]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55264825|Jamie Paik]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_paik jamie_paik]
| [[:d:Q55264825|Q55264825]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795294|Jamil Abu-Wardeh]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamil_abu_wardeh jamil_abu_wardeh]
| [[:d:Q23795294|Q23795294]]
|-
| [[Attēls:Jamil Zaki Stanford October 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q76643244|Jamil Zaki]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamil_zaki jamil_zaki]
| [[:d:Q76643244|Q76643244]]
|-
| [[Attēls:Portrait de Jamila Gordon2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106919199|Jamila Gordon]]''
| 
| [[komersants]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Somālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_gordon jamila_gordon]
| [[:d:Q106919199|Q106919199]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759680|Jamila Lyiscott]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_lyiscott jamila_lyiscott]
| [[:d:Q23759680|Q23759680]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111145278|Jamila Raqib]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_raqib jamila_raqib]
| [[:d:Q111145278|Q111145278]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6148692|Jan Chipchase]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jan_chipchase jan_chipchase]
| [[:d:Q6148692|Q6148692]]
|-
| 
| ''[[:d:Q116487988|Jan Rader]]''
| 
| ''[[:d:Q5451558|fire chief]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jan_k_rader jan_k_rader]
| [[:d:Q116487988|Q116487988]]
|-
| [[Attēls:Jane Marie Chen, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6151247|Jane Chen]]''
| 
| [[komersants]]
| 1978-12-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_chen jane_chen]
| [[:d:Q6151247|Q6151247]]
|-
| [[Attēls:Jane Ferguson Head Shot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56274344|Jane Ferguson]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1984-09-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_ferguson jane_ferguson]
| [[:d:Q56274344|Q56274344]]
|-
| [[Attēls:Jane McGonigal Meet the Media Guru 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2699296|Jane McGonigal]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3630699|game designer]]''
| 1977-10-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_mcgonigal jane_mcgonigal]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/600 600]
| [[:d:Q2699296|Q2699296]]
|-
| [[Attēls:Champions for Change photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6152636|Jane Poynter]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_poynter jane_poynter]
| [[:d:Q6152636|Q6152636]]
|-
| 
| ''[[:d:Q66497786|Janelle Shane]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/janelle_shane janelle_shane]
| [[:d:Q66497786|Q66497786]]
|-
| [[Attēls:Janet Echelman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2346435|Janet Echelman]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1966-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janet_echelman janet_echelman]
| [[:d:Q2346435|Q2346435]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729136|Janet Iwasa]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''&lt;br/&gt;[[animators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janet_iwasa janet_iwasa]
| [[:d:Q23729136|Q23729136]]
|-
| [[Attēls:Janette Sadik-Khan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6153709|Janette Sadik-Khan]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1961-04-28&lt;br/&gt;1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janette_sadik_khan janette_sadik_khan]
| [[:d:Q6153709|Q6153709]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3161983|Janine Benyus]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18805|naturālists]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_benyus janine_benyus]
| [[:d:Q3161983|Q3161983]]
|-
| [[Attēls:Janine Shepherd.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6154579|Janine Shepherd]]''
| 
| ''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1962-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_shepherd janine_shepherd]
| [[:d:Q6154579|Q6154579]]
|-
| [[Attēls:Janine di Giovanni at the International Journalism Festival 2024 in Perugia, Italy (cropped2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1304314|Janine di Giovanni]]''
| 
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_di_giovanni janine_di_giovanni]
| [[:d:Q1304314|Q1304314]]
|-
| [[Attēls:2019-04-13 Yanis Varoufakis by Olaf Kosinsky-0658 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Janis Varufakis]]
| Grieķu ekonomists
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yanis_varoufakis yanis_varoufakis]
| [[:d:Q40688|Q40688]]
|-
| [[Attēls:Beyond the Cradle 2019 Janna Levin (47422163091).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6155075|Janna Levin]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janna_levin janna_levin]
| [[:d:Q6155075|Q6155075]]
|-
| [[Attēls:Jared diamond.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q205772|Jared Diamond]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1937-09-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jared_diamond jared_diamond]
| [[:d:Q205772|Q205772]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657161|Jared Ficklin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jared_ficklin jared_ficklin]
| [[:d:Q23657161|Q23657161]]
|-
| [[Attēls:Jarreth Merz 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1683706|Jarreth Merz]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1970-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/jarreth_merz jarreth_merz]
| [[:d:Q1683706|Q1683706]]
|-
| [[Attēls:Jarrett Krosoczka (10747).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6161021|Jarrett J. Krosoczka]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1977-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jarrett_j_krosoczka jarrett_j_krosoczka]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1511 1511]
| [[:d:Q6161021|Q6161021]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795288|Jason Clay]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jason_clay jason_clay]
| [[:d:Q23795288|Q23795288]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795888|Jason Fried]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jason_fried jason_fried]
| [[:d:Q23795888|Q23795888]]
|-
| [[Attēls:Headshot of human rights lawyer Jason McCue.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662557|Jason McCue]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jason_mccue jason_mccue]
| [[:d:Q23662557|Q23662557]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112526488|Jason Michael Webb]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q822146|liriķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1198887|music director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3922505|DJ producer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1643514|mūzikas aranžētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3355249|orchestrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_webb jason_webb]
| [[:d:Q112526488|Q112526488]]
|-
| [[Attēls:Jason Pontin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6163277|Jason Pontin]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
| 1967-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_pontin jason_pontin]
| [[:d:Q6163277|Q6163277]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1684006|Jason deCaires Taylor]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1974-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_decaires_taylor jason_decaires_taylor]
| [[:d:Q1684006|Q1684006]]
|-
| [[Attēls:Javed Akhtar at Jaipur Literature Festival 2026.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2319562|Javed Akhtar]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q822146|liriķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1945-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/javed_akhtar javed_akhtar]
| [[:d:Q2319562|Q2319562]]
|-
| [[Attēls:Jawad-Sharif.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123126708|Jawad Sharif]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jawad_sharif jawad_sharif]
| [[:d:Q123126708|Q123126708]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656752|Jay Bradner]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jay_bradner jay_bradner]
| [[:d:Q23656752|Q23656752]]
|-
| [[Attēls:Jay Walker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6167147|Jay S. Walker]]''
| 
| [[komersants]]
| 1955-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jay_walker jay_walker]
| [[:d:Q6167147|Q6167147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19667282|Jay Silver]]''
| 
| 
| 1979-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jay_silver jay_silver]
| [[:d:Q19667282|Q19667282]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657155|Jean-Baptiste Michel]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jean_baptiste_michel jean_baptiste_michel]
| [[:d:Q23657155|Q23657155]]
|-
| [[Attēls:Jean-Paul Mari.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3168596|Jean-Paul Mari]]''
| 
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1950-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jean_paul_mari jean_paul_mari]
| [[:d:Q3168596|Q3168596]]
|-
| [[Attēls:Jeanne Gang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q444257|Jeanne Gang]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeanne_gang jeanne_gang]
| [[:d:Q444257|Q444257]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6172378|Jeannie Suk Gersen]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q63677188|law professor]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeannie_suk_gersen jeannie_suk_gersen]
| [[:d:Q6172378|Q6172378]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760219|Jedidah C. Isler]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jedidah_isler jedidah_isler]
| [[:d:Q23760219|Q23760219]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662685|Jeff Hancock]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26759595|communication scholar]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_hancock jeff_hancock]
| [[:d:Q23662685|Q23662685]]
|-
| [[Attēls:Jeff Hawkins by Jeff Kubina.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92993|Jeff Hawkins]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1957-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_hawkins jeff_hawkins]
| [[:d:Q92993|Q92993]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768700|Jeff Iliff]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_iliff jeff_iliff]
| [[:d:Q23768700|Q23768700]]
|-
| [[Attēls:Jeff Skoll 2013 (5576999744).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q710924|Jeff Skoll]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1965-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_skoll jeff_skoll]
| [[:d:Q710924|Q710924]]
|-
| [[Attēls:Jeffsmithedited-400x600.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15498191|Jeff Smith]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1973-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_smith jeff_smith]
| [[:d:Q15498191|Q15498191]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713807|Jeff Speck]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1963-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_speck jeff_speck]
| [[:d:Q23713807|Q23713807]]
|-
| [[Attēls:Table-cum-touch display.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6175484|Jefferson Han]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_han jeff_han]
| [[:d:Q6175484|Q6175484]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760258|Jeffrey Brown]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rev_jeffrey_brown rev_jeffrey_brown]
| [[:d:Q23760258|Q23760258]]
|-
| [[Attēls:Jeffrey Kluger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1686458|Jeffrey Kluger]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1954-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeffrey_kluger jeffrey_kluger]
| [[:d:Q1686458|Q1686458]]
|-
| [[Attēls:Jehane Noujaim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2264148|Jehane Noujaim]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1974-05-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jehane_noujaim jehane_noujaim]
| [[:d:Q2264148|Q2264148]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92483311|Jenna Lester]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jenna_c_lester jenna_c_lester]
| [[:d:Q92483311|Q92483311]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6177767|Jenna McCarthy]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jenna_mccarthy jenna_mccarthy]
| [[:d:Q6177767|Q6177767]]
|-
| [[Attēls:WorldPride 2017 - Madrid Summit - 170626 182102.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23809207|Jenni Chang and Lisa Dazols]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jenni_chang_and_lisa_dazols jenni_chang_and_lisa_dazols]
| [[:d:Q23809207|Q23809207]]
|-
| [[Attēls:Jay-dixit jay-dixit-photos wikimedia-2024 -15 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q702510|Jennifer 8. Lee]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1976-03-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_8_lee jennifer_8_lee]
| [[:d:Q702510|Q702510]]
|-
| [[Attēls:HeadshotNew.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429153|Jennifer A. Golbeck]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1976-12-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_golbeck jennifer_golbeck]
| [[:d:Q15429153|Q15429153]]
|-
| [[Attēls:Dr. Jennifer Aaker (2013).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178057|Jennifer Aaker]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1967-01-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_aaker jennifer_aaker]
| [[:d:Q6178057|Q6178057]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24578998|Jennifer Brea]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jen_brea jen_brea]
| [[:d:Q24578998|Q24578998]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18098124|Jennifer Eberhardt]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_eberhardt jennifer_eberhardt]
| [[:d:Q18098124|Q18098124]]
|-
| [[Attēls:Secretary Jennifer Granholm (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234994|Jennifer Granholm]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''&lt;br/&gt;[[tiesnesis]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1959-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granholm jennifer_granholm]
| [[:d:Q234994|Q234994]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Granick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178367|Jennifer Granick]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1969-06-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granick jennifer_granick]
| [[:d:Q6178367|Q6178367]]
|-
| [[Attēls:Jen Gunter CSICon 2018 Vaginal Snake Oil Profiteers, from Paltrow to the Patriarchy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40736296|Jennifer Gunter]]''
| 
| ''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13638192|obstetrician]]''
| 1966-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_gunter jen_gunter]
| [[:d:Q40736296|Q40736296]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59208749|Jennifer H Walsh]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jen_walsh jen_walsh]
| [[:d:Q59208749|Q59208749]]
|-
| [[Attēls:TNW Conference 2014 - Jennifer Healey (14014859332) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713350|Jennifer Healey]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_healey jennifer_healey]
| [[:d:Q23713350|Q23713350]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Holmgren at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q114874308|Jennifer Holmgren]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_holmgren jennifer_holmgren]
| [[:d:Q114874308|Q114874308]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61138464|Jennifer Kahn]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_kahn jennifer_kahn]
| [[:d:Q61138464|Q61138464]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91955096|Jennifer L. Pluznick]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_pluznick jennifer_pluznick]
| [[:d:Q91955096|Q91955096]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6178542|Jennifer Lin]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_lin jennifer_lin]
| [[:d:Q6178542|Q6178542]]
|-
| 
| ''[[:d:Q98285075|Jennifer Louise Petriglieri]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_petriglieri jennifer_petriglieri]
| [[:d:Q98285075|Q98285075]]
|-
| 
| ''[[:d:Q84201612|Jennifer Nuzzo]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_b_nuzzo jennifer_b_nuzzo]
| [[:d:Q84201612|Q84201612]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Pahlka of Code for America, speaking at the opening of Open Up!.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178697|Jennifer Pahlka]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1969-12-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_pahlka jen_pahlka]
| [[:d:Q6178697|Q6178697]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728486|Jennifer Senior]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_senior jennifer_senior]
| [[:d:Q23728486|Q23728486]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Wilcox .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60197318|Jennifer Wilcox]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_wilcox jen_wilcox]
| [[:d:Q60197318|Q60197318]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Zhu Scott at Global Technology Governance Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q62050613|Jennifer Zhu Scott]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_zhu_scott jennifer_zhu_scott]
| [[:d:Q62050613|Q62050613]]
|-
| [[Attēls:Jer Thorp - PopTech 2012 - Camden Maine USA (8102975934) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662183|Jer Thorp]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jer_thorp jer_thorp]
| [[:d:Q23662183|Q23662183]]
|-
| [[Attēls:JeremyJackson1243.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15485171|Jeremy B. C. Jackson]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1942-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_jackson jeremy_jackson]
| [[:d:Q15485171|Q15485171]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Gilley (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1653797|Jeremy Gilley]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_gilley jeremy_gilley]
| [[:d:Q1653797|Q1653797]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Heimans Purpose Co-founder CEO.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16729741|Jeremy Heimans]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_heimans jeremy_heimans]
| [[:d:Q16729741|Q16729741]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Howard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6181501|Jeremy Howard]]''
| 
| ''[[:d:Q29169143|data scientist]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1973-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_howard jeremy_howard]
| [[:d:Q6181501|Q6181501]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Rifkin, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q505154|Jeremy Rifkin]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12047093|prognostician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1945-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_rifkin jeremy_rifkin]
| [[:d:Q505154|Q505154]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56871312|Jerome H Kim]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jerome_h_kim jerome_h_kim]
| [[:d:Q56871312|Q56871312]]
|-
| [[Attēls:Jesper Brodin (born 1968) at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q56305687|Jesper Brodin]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesper_brodin jesper_brodin]
| [[:d:Q56305687|Q56305687]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6186043|Jessa Gamble]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1979-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessa_gamble jessa_gamble]
| [[:d:Q6186043|Q6186043]]
|-
| [[Attēls:Jesse J. Perez (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20966512|Jesse J. Perez]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesse_j_perez jesse_j_perez]
| [[:d:Q20966512|Q20966512]]
|-
| [[Attēls:Jesse Schell (4670646737).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6186836|Jesse Schell]]''
| 
| [[programmatūras izstrādātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970-06-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesse_schell jesse_schell]
| [[:d:Q6186836|Q6186836]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656726|Jessi Arrington]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jessi_arrington jessi_arrington]
| [[:d:Q23656726|Q23656726]]
|-
| [[Attēls:Jessica Green visits the Center for Total Health 39089 (13428328504).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21062122|Jessica Green]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_green jessica_green]
| [[:d:Q21062122|Q21062122]]
|-
| [[Attēls:Jessica Jackley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6187288|Jessica Jackley]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1977-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_jackley jessica_jackley]
| [[:d:Q6187288|Q6187288]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783057|Jessica Shortall]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1900&lt;br/&gt;20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_shortall jessica_shortall]
| [[:d:Q23783057|Q23783057]]
|-
| [[Attēls:Jessie Christiansen at Palomar Observatory.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47492985|Jessie Christiansen]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessie_christiansen jessie_christiansen]
| [[:d:Q47492985|Q47492985]]
|-
| [[Attēls:Jessie Reyez - Collision 2019 Toronto (47105669284) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29898660|Jessie Reyez]]''
| 
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1991-06-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessie_reyez jessie_reyez]
| [[:d:Q29898660|Q29898660]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124658950|Jessy Kate Schingler]]''
| 
| ''[[:d:Q94246114|policy analyst]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jessy_kate_schingler jessy_kate_schingler]
| [[:d:Q124658950|Q124658950]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657121|Jew]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chee_pearlman chee_pearlman]
| [[:d:Q23657121|Q23657121]]
|-
| [[Attēls:Jherek Bischoff Roxy Theater 18 July 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16199394|Jherek Bischoff]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 1979-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jherek_bischoff jherek_bischoff]
| [[:d:Q16199394|Q16199394]]
|-
| [[Attēls:증명사진 jiha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16887739|Ji-hae Park]]''
| 
| [[vijolnieks]]
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/ji_hae_park ji_hae_park]
| [[:d:Q16887739|Q16887739]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88771643|Jiaying Zhao]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jiaying_zhao jiaying_zhao]
| [[:d:Q88771643|Q88771643]]
|-
| [[Attēls:Jill Bolte Taylor - observing a stroke from within.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2550602|Jill Bolte Taylor]]''
| 
| ''[[:d:Q10872101|anatomist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1959-05-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_bolte_taylor jill_bolte_taylor]
| [[:d:Q2550602|Q2550602]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15839341|Jill Farrant]]''
| 
| ''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_farrant jill_farrant]
| [[:d:Q15839341|Q15839341]]
|-
| [[Attēls:JillHeinerth.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17484182|Jill Heinerth]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55383113|cave diver]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_heinerth jill_heinerth]
| [[:d:Q17484182|Q17484182]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759545|Jill Shargaa]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jill_shargaa jill_shargaa]
| [[:d:Q23759545|Q23759545]]
|-
| [[Attēls:Jill Sobule 1 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q520324|Jill Sobule]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1959-01-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_sobule jill_sobule]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/105 105]
| [[:d:Q520324|Q520324]]
|-
| [[Attēls:Jill Tarter at Starmus IV Trondheim 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445596|Jill Tarter]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1944-01-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_cornell_tarter jill_cornell_tarter]
| [[:d:Q445596|Q445596]]
|-
| [[Attēls:Jim Al-Khalili (cropped and shadow enhanced).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q259054|Jim Al-Khalili]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_al_khalili jim_al_khalili]
| [[:d:Q259054|Q259054]]
|-
| [[Attēls:Jim Chuchu in 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18637239|Jim Chuchu]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1982-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_chuchu jim_chuchu]
| [[:d:Q18637239|Q18637239]]
|-
| [[Attēls:Jim Hagemann Snabe World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1350380|Jim Hagemann Snabe]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1965-10-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_hagemann_snabe jim_hagemann_snabe]
| [[:d:Q1350380|Q1350380]]
|-
| 
| ''[[:d:Q13566451|Jim Holt]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1954-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_holt jim_holt]
| [[:d:Q13566451|Q13566451]]
|-
| [[Attēls:Jim Toomey 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6198539|Jim Toomey]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1960-12-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_toomey jim_toomey]
| [[:d:Q6198539|Q6198539]]
|-
| [[Attēls:Jim VandeHei on Morning Joe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6198676|Jim VandeHei]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1971-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_vandehei jim_vandehei]
| [[:d:Q6198676|Q6198676]]
|-
| [[Attēls:Jim Yong Kim (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q313297|Jim Yong Kim]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_yong_kim jim_yong_kim]
| [[:d:Q313297|Q313297]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107295167|Jimmie Briggs]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jimmie_briggs jimmie_briggs]
| [[:d:Q107295167|Q107295167]]
|-
| [[Attēls:Jimmy Nelson (photographer) - TEDxAMS 2014-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17198658|Jimmy Nelson]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_nelson jimmy_nelson]
| [[:d:Q17198658|Q17198658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670510|Jinsop Lee]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jinsop_lee jinsop_lee]
| [[:d:Q23670510|Q23670510]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57409974|Jioji Ravulo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jioji_ravulo jioji_ravulo]
| [[:d:Q57409974|Q57409974]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18208314|JoAnn Kuchera-Morin]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joann_kuchera_morin joann_kuchera_morin]
| [[:d:Q18208314|Q18208314]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6204680|Joachim de Posada]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joachim_de_posada joachim_de_posada]
| [[:d:Q6204680|Q6204680]]
|-
| [[Attēls:Joan Blades (2011).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6204866|Joan Blades]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1956-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joan_blades joan_blades]
| [[:d:Q6204866|Q6204866]]
|-
| [[Attēls:Joan C Williams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17004429|Joan C. Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joan_c_williams joan_c_williams]
| [[:d:Q17004429|Q17004429]]
|-
| [[Attēls:Joan Halifax and the Dalai Lama.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3179589|Joan Halifax]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q24262594|religious writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1942-07-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joan_halifax joan_halifax]
| [[:d:Q3179589|Q3179589]]
|-
| [[Attēls:Joanne Chory at Salk in 2022 11 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15994359|Joanne Chory]]''
| 
| ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1955-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joanne_chory joanne_chory]
| [[:d:Q15994359|Q15994359]]
|-
| [[Attēls:EPFL Jocelyne Bloch Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q38548794|Jocelyne Bloch]]''
| 
| ''[[:d:Q9385011|neurosurgeon]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/jocelyne_bloch jocelyne_bloch]
| [[:d:Q38548794|Q38548794]]
|-
| [[Attēls:Jochen Wegner 1MB.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15821109|Jochen Wegner]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1969-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jochen_wegner jochen_wegner]
| [[:d:Q15821109|Q15821109]]
|-
| [[Attēls:Joe-gebbia-2024-cropped.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19560551|Joe Gebbia]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_gebbia joe_gebbia]
| [[:d:Q19560551|Q19560551]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727954|Joe Kowan]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_kowan joe_kowan]
| [[:d:Q23727954|Q23727954]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18714137|Joe Landolina]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''
| 1993-01-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_landolina joe_landolina]
| [[:d:Q18714137|Q18714137]]
|-
| [[Attēls:Joe Madiath, Skoll Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6211071|Joe Madiath]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1950-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_madiath joe_madiath]
| [[:d:Q6211071|Q6211071]]
|-
| [[Attēls:Joe Sabia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6212143|Joe Sabia]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_sabia joe_sabia]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1110 1110]
| [[:d:Q6212143|Q6212143]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662319|Joe Smith]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_smith joe_smith]
| [[:d:Q23662319|Q23662319]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6213282|Joel Burns]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1969-02-04&lt;br/&gt;1965-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_burns joel_burns]
| [[:d:Q6213282|Q6213282]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47784150|Joel Jackson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joel_jackson joel_jackson]
| [[:d:Q47784150|Q47784150]]
|-
| [[Attēls:Joel S. Levine NASA headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23785260|Joel Levine]]''
| 
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17276189|atmosfēras zinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q27177003|research professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_levine joel_levine]
| [[:d:Q23785260|Q23785260]]
|-
| [[Attēls:Joel Selanikio at TEDxAustin in 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23671459|Joel Selanikio]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_selanikio joel_selanikio]
| [[:d:Q23671459|Q23671459]]
|-
| [[Attēls:Joey Alexander with MPR leader (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19922013|Joey Alexander]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 2003-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joey_alexander joey_alexander]
| [[:d:Q19922013|Q19922013]]
|-
| [[Attēls:Re publica 19 - Day 3 (47015668824).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6075610|Johan Rockström]]''
| 
| ''[[:d:Q3644587|hydrologist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1781198|agronoms]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 1965-12-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/johan_rockstrom johan_rockstrom]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/792 792]
| [[:d:Q6075610|Q6075610]]
|-
| [[Attēls:Johannhari.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q437536|Johann Hari]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1979-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/johann_hari johann_hari]
| [[:d:Q437536|Q437536]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795344|Johanna Blakley]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/johanna_blakley johanna_blakley]
| [[:d:Q23795344|Q23795344]]
|-
| 
| ''[[:d:Q116964435|John Biewen]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11814411|documentarian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_biewen john_biewen]
| [[:d:Q116964435|Q116964435]]
|-
| [[Attēls:2012-04-21 USA Trip 1574 - NECSS (New York) (7980184439).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6222357|John Bohannon]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_bohannon john_bohannon]
| [[:d:Q6222357|Q6222357]]
|-
| [[Attēls:Webb First Images Broadcast (52272775759).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104651|John C. Mather]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_c_mather john_c_mather]
| [[:d:Q104651|Q104651]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796177|John Delaney]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_delaney john_delaney]
| [[:d:Q23796177|Q23796177]]
|-
| [[Attēls:John Doerr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1380459|John Doerr]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1951-06-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_doerr john_doerr]
| [[:d:Q1380459|Q1380459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6233855|John Francis]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1946
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_francis john_francis]
| [[:d:Q6233855|Q6233855]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107749673|John Gable]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q56027890|political staffer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gable john_gable]
| [[:d:Q107749673|Q107749673]]
|-
| [[Attēls:John Gerzema (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6235206|John Gerzema]]''
| 
| ''[[:d:Q16849727|business consultant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gerzema john_gerzema]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/568 568]
| [[:d:Q6235206|Q6235206]]
|-
| [[Attēls:Dr. John Gottman 123 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q776341|John Gottman]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''
| 1942-04-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gottman john_gottman]
| [[:d:Q776341|Q776341]]
|-
| [[Attēls:Image of John Graham-Cumming.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3181625|John Graham-Cumming]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_graham_cumming john_graham_cumming]
| [[:d:Q3181625|Q3181625]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23688353|John Hardy]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hardy john_hardy]
| [[:d:Q23688353|Q23688353]]
|-
| [[Attēls:John Hockenberry at New America NYC (Dis)Honesty - The Truth About Lies (19962005979) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6239461|John Hockenberry]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1956-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hockenberry john_hockenberry]
| [[:d:Q6239461|Q6239461]]
|-
| [[Attēls:John Hodgman at BookExpo (05165).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q329372|John Hodgman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1971-06-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hodgman john_hodgman]
| [[:d:Q329372|Q329372]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784955|John Hunter]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_hunter john_hunter]
| [[:d:Q23784955|Q23784955]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783403|John Kasaona]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_kasaona john_kasaona]
| [[:d:Q23783403|Q23783403]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124285668|John Koenig]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_koenig john_koenig]
| [[:d:Q124285668|Q124285668]]
|-
| [[Attēls:John La Grou at TED 2014 Vancouver.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783066|John La Grou]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_la_grou john_la_grou]
| [[:d:Q23783066|Q23783066]]
|-
| [[Attēls:John Legend 2019 by Glenn Francis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44857|John Legend]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]
| 1978-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_legend john_legend]
| [[:d:Q44857|Q44857]]
|-
| [[Attēls:John Lewis-2006 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q45380|John Lewis]]''
| amerikāņu politiķis
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q140686|chairperson]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1940-02-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_lewis john_lewis]
| [[:d:Q45380|Q45380]]
|-
| [[Attēls:John lloyd secret comedy podcast.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366162|John Lloyd]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1951-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_lloyd john_lloyd]
| [[:d:Q366162|Q366162]]
|-
| [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0084-John Maeda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93024|John Maeda]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_maeda john_maeda]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/155 155]
| [[:d:Q93024|Q93024]]
|-
| [[Attēls:JohnMcWhorter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2468338|John McWhorter]]''
| 
| ''[[:d:Q89675028|creolist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_mcwhorter john_mcwhorter]
| [[:d:Q2468338|Q2468338]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782393|John Q. Walker]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_walker john_walker]
| [[:d:Q23782393|Q23782393]]
|-
| [[Attēls:John Searle speaking at Google 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q295012|John Searle]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1932-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_searle john_searle]
| [[:d:Q295012|Q295012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783401|John Underkoffler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_underkoffler john_underkoffler]
| [[:d:Q23783401|Q23783401]]
|-
| [[Attēls:John Wilbanks Portrait by Nick Vedros.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000014|John Wilbanks]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_wilbanks john_wilbanks]
| [[:d:Q2000014|Q2000014]]
|-
| [[Attēls:Johnwooden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q551032|John Wooden]]''
| 
| [[virsnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5137571|basketbola treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1910-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_wooden john_wooden]
| [[:d:Q551032|Q551032]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6267100|Johnny Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/johnny_lee johnny_lee]
| [[:d:Q6267100|Q6267100]]
|-
| [[Attēls:Joi Ito.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q934616|Joi Ito]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1966-06-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/joi_ito joi_ito]
| [[:d:Q934616|Q934616]]
|-
| [[Attēls:Joia Mukherjee headshot2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6268941|Joia Mukherjee]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joia_mukherjee joia_mukherjee]
| [[:d:Q6268941|Q6268941]]
|-
| [[Attēls:Jok Church.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6269643|Jok Church]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1949-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jok_church jok_church]
| [[:d:Q6269643|Q6269643]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107364017|Jon Boogz]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jon_boogz jon_boogz]
| [[:d:Q107364017|Q107364017]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16729389|Jon Gosier]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1981-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_gosier jon_gosier]
| [[:d:Q16729389|Q16729389]]
|-
| [[Attēls:Jon Lowenstein.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16731659|Jon Lowenstein]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1970-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_lowenstein jon_lowenstein]
| [[:d:Q16731659|Q16731659]]
|-
| [[Attēls:Jon M. Chu 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1702754|Jon M. Chu]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_m_chu jon_m_chu]
| [[:d:Q1702754|Q1702754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19880666|Jon Mooallem]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q66622318|obituary writer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_mooallem jon_mooallem]
| [[:d:Q19880666|Q19880666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662502|Jon Nguyen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jon_nguyen jon_nguyen]
| [[:d:Q23662502|Q23662502]]
|-
| [[Attēls:Jon Ronson (27846097432) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3400803|Jon Ronson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1967-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_ronson jon_ronson]
| [[:d:Q3400803|Q3400803]]
|-
| [[Attēls:Jonas Eliasson at TEDxKTH 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5708819|Jonas Eliasson]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1969-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonas_eliasson jonas_eliasson]
| [[:d:Q5708819|Q5708819]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662200|Jonathan A. Foley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_foley jonathan_foley]
| [[:d:Q23662200|Q23662200]]
|-
| [[Attēls:8oCongresoInnovacion08.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q15710897|Jonathan Bergmann]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5758653|vidusskolas skolotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_bergmann jon_bergmann]
| [[:d:Q15710897|Q15710897]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782385|Jonathan Drori]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_drori jonathan_drori]
| [[:d:Q23782385|Q23782385]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Eisen - PLOS Biology Tenth Anniversary (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000017|Jonathan A. Eisen]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967&lt;br/&gt;1968-08-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_eisen jonathan_eisen]
| [[:d:Q2000017|Q2000017]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Haidt 2012 03.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q845573|Jonathan Haidt]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_haidt jonathan_haidt]
| [[:d:Q845573|Q845573]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Harris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6273354|Jonathan Harris]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1979-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_harris jonathan_harris]
| [[:d:Q6273354|Q6273354]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Klein Getty 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6273583|Jonathan Klein]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_klein jonathan_klein]
| [[:d:Q6273583|Q6273583]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46999694|Jonathan Rossiter]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_rossiter jonathan_rossiter]
| [[:d:Q46999694|Q46999694]]
|-
| [[Attēls:Rabbi Jonathan Sacks zt&quot;l.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336766|Jonathan Sacks]]''
| 
| [[rabīns]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948-03-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rabbi_lord_jonathan_sacks rabbi_lord_jonathan_sacks]
| [[:d:Q336766|Q336766]]
|-
| [[Attēls:John Tepperman (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17145793|Jonathan Tepperman]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_tepperman jonathan_tepperman]
| [[:d:Q17145793|Q17145793]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662788|Jonathan Trent]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_trent jonathan_trent]
| [[:d:Q23662788|Q23662788]]
|-
| [[Attēls:Wilker poptech.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18385701|Jonathan Wilker]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_wilker jonathan_wilker]
| [[:d:Q18385701|Q18385701]]
|-
| [[Attēls:Zittrain-20080308-crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6274894|Jonathan Zittrain]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1969-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_zittrain jonathan_zittrain]
| [[:d:Q6274894|Q6274894]]
|-
| [[Attēls:Jonny Sun at In Conversation at Indigo Chapters - 2017 - IMG 2958 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32064150|Jonny Sun]]''
| 
| [[scenārists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonny_sun jonny_sun]
| [[:d:Q32064150|Q32064150]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2068759|Jor-El]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jor_el jor_el]
| [[:d:Q2068759|Q2068759]]
|-
| [[Attēls:Goyas 2025 - Jorge Drexler (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q543506|Jorge Drexler]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]''
| 1964-09-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Urugvaja]]
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_drexler jorge_drexler]
| [[:d:Q543506|Q543506]]
|-
| [[Attēls:NASA Univision Hispanic Education Campaign DVIDS858679 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1981462|Jorge Ramos]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1958-03-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_ramos jorge_ramos]
| [[:d:Q1981462|Q1981462]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759657|Jorge Soto]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_soto jorge_soto]
| [[:d:Q23759657|Q23759657]]
|-
| [[Attēls:Jose Antonio Vargas at Knight Foundation 2010 News Challenge.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1865602|Jose Antonio Vargas]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1981-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Filipīnas]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_vargas jose_antonio_vargas]
| [[:d:Q1865602|Q1865602]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670640|Jose Miguel Sokoloff]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jose_miguel_sokoloff jose_miguel_sokoloff]
| [[:d:Q23670640|Q23670640]]
|-
| [[Attēls:Joseph DeRisi 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6282538|Joseph DeRisi]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15634281|virusologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_derisi joe_derisi]
| [[:d:Q6282538|Q6282538]]
|-
| [[Attēls:Joseph DeSimone portrait Innovation Day 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6282541|Joseph DeSimone]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1964-05-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_desimone joseph_desimone]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2457 2457]
| [[:d:Q6282541|Q6282541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97553147|Joseph E. Ravenell]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_ravenell joseph_ravenell]
| [[:d:Q97553147|Q97553147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671269|Joseph Kim]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ziemeļkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_kim joseph_kim]
| [[:d:Q23671269|Q23671269]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16499778|Joseph Lekuton]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_lekuton joseph_lekuton]
| [[:d:Q16499778|Q16499778]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Dr. Joseph S. Nye, Jr., Assistant Secretary of Defense, International Security Affairs.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q210362|Joseph Nye]]''
| 
| ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_nye joseph_nye]
| [[:d:Q210362|Q210362]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123202312|Joseph Redmon]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_redmon joseph_redmon]
| [[:d:Q123202312|Q123202312]]
|-
| [[Attēls:Josette Sheeran Shiner 2020.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q433934|Josette Sheeran]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16961937|discussion moderator]]''
| 1954-06-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/josette_sheeran josette_sheeran]
| [[:d:Q433934|Q433934]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114874716|Josh Giegel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/josh_giegel josh_giegel]
| [[:d:Q114874716|Q114874716]]
|-
| [[Attēls:Josh Luber.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783050|Josh Luber]]''
| 
| 
| 1978-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/josh_luber josh_luber]
| [[:d:Q23783050|Q23783050]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87904343|Joshua A Chu-Tan]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_chu_tan joshua_chu_tan]
| [[:d:Q87904343|Q87904343]]
|-
| [[Attēls:Joshua-foer-2007.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16729033|Joshua Foer]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1982-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_foer joshua_foer]
| [[:d:Q16729033|Q16729033]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6289972|Joshua Klein]]''
| 
| 
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_klein joshua_klein]
| [[:d:Q6289972|Q6289972]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6290132|Joshua Prager]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_prager joshua_prager]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1469 1469]
| [[:d:Q6290132|Q6290132]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6290134|Joshua Ramus]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1969-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_prince_ramus joshua_prince_ramus]
| [[:d:Q6290134|Q6290134]]
|-
| [[Attēls:Joshua Roman (TED 2011).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6290164|Joshua Roman]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1983-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_roman joshua_roman]
| [[:d:Q6290164|Q6290164]]
|-
| [[Attēls:Etech05 Joshua1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3539667|Joshua Schachter]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_schachter joshua_schachter]
| [[:d:Q3539667|Q3539667]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6290197|Joshua Silver]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_silver joshua_silver]
| [[:d:Q6290197|Q6290197]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656020|Joshua Walters]]''
| 
| [[komiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_walters joshua_walters]
| [[:d:Q23656020|Q23656020]]
|-
| [[Attēls:Jose Andres.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3751091|José Andrés]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[pavārs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''
| 1969-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_andres jose_andres]
| [[:d:Q3751091|Q3751091]]
|-
| [[Attēls:Antonio ABREU.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q671147|José Antonii jhendry jaja]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q765778|ērģelnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5371902|harpsichordist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1939-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_abreu jose_antonio_abreu]
| [[:d:Q671147|Q671147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662467|José Bowen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jose_bowen jose_bowen]
| [[:d:Q23662467|Q23662467]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123702639|Jota Samper]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jota_samper jota_samper]
| [[:d:Q123702639|Q123702639]]
|-
| [[Attēls:Joy Buolamwini, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q31359093|Joy Buolamwini]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/joy_buolamwini joy_buolamwini]
| [[:d:Q31359093|Q31359093]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729164|Joy Sun]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joy_sun joy_sun]
| [[:d:Q23729164|Q23729164]]
|-
| [[Attēls:Joy Wolfram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57017996|Joy Wolfram]]''
| 
| ''[[:d:Q88105809|nanoscientist]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joy_wolfram joy_wolfram]
| [[:d:Q57017996|Q57017996]]
|-
| [[Attēls:Juan Enríquez - PopTech 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15454884|Juan Enríquez]]''
| 
| ''[[:d:Q3745071|science writer]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/juan_enriquez juan_enriquez]
| [[:d:Q15454884|Q15454884]]
|-
| [[Attēls:Jude Kelly @ Edge Hill Station, Liverpool - 2460482450.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6302366|Jude Kelly]]''
| 
| [[Režisors|teātra režisors]]
| 1954-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jude_kelly jude_kelly]
| [[:d:Q6302366|Q6302366]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18683810|Judith Adong]]''
| 
| [[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/adong_judith adong_judith]
| [[:d:Q18683810|Q18683810]]
|-
| [[Attēls:Judith Heumann, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6303462|Judith Heumann]]''
| 
| ''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]''
| 1947-12-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judith_heumann judith_heumann]
| [[:d:Q6303462|Q6303462]]
|-
| [[Attēls:2012 at Elon University 14 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6303488|Judith Jamison]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1797162|artistic director]]''
| 1943-05-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judith_jamison judith_jamison]
| [[:d:Q6303488|Q6303488]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24053213|Judson Brewer]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judson_brewer judson_brewer]
| [[:d:Q24053213|Q24053213]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671268|Judy MacDonald Johnston]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/judy_macdonald_johnston judy_macdonald_johnston]
| [[:d:Q23671268|Q23671268]]
|-
| [[Attēls:Julia Bacha Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q519340|Julia Bacha]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_bacha julia_bacha]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1039 1039]
| [[:d:Q519340|Q519340]]
|-
| [[Attēls:20150126 Julia Galef 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19873435|Julia Galef]]''
| 
| ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1983-07-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_galef julia_galef]
| [[:d:Q19873435|Q19873435]]
|-
| [[Attēls:Julia Shaw 2018-03-10 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26996789|Julia Shaw]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_shaw julia_shaw]
| [[:d:Q26996789|Q26996789]]
|-
| [[Attēls:Sweeney julia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270774|Julia Sweeney]]''
| 
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1959-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_sweeney julia_sweeney]
| [[:d:Q270774|Q270774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112555393|Julia Watson]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_watson julia_watson]
| [[:d:Q112555393|Q112555393]]
|-
| [[Attēls:Julian Baggini-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q737519|Julian Baggini]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1968-09-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_baggini julian_baggini]
| [[:d:Q737519|Q737519]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117256119|Julian Burschka]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/julian_burschka julian_burschka]
| [[:d:Q117256119|Q117256119]]
|-
| [[Attēls:The Power of Sound - Thursday (Dovregubben) - NMD 2013 (8723048924) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795650|Julian Treasure]]''
| 
| 
| 1958-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_treasure julian_treasure]
| [[:d:Q23795650|Q23795650]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785249|Juliana Machado Ferreira]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliana_machado_ferreira juliana_machado_ferreira]
| [[:d:Q23785249|Q23785249]]
|-
| [[Attēls:Juliana Rotich - World Economic Forum on Africa 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51700|Juliana Rotich]]''
| 
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliana_rotich juliana_rotich]
| [[:d:Q51700|Q51700]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657214|Julie Burstein]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3406651|radio producer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/julie_burstein julie_burstein]
| [[:d:Q23657214|Q23657214]]
|-
| [[Attēls:Julie Cordua, CEO of Thorn Skoll Awardee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q97766892|Julie Cordua]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/julie_cordua julie_cordua]
| [[:d:Q97766892|Q97766892]]
|-
| [[Attēls:JLHHeadShot2020.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q107822851|Julie Lythcott-Haims]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_lythcott_haims julie_lythcott_haims]
| [[:d:Q107822851|Q107822851]]
|-
| [[Attēls:Julie Gottman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50810346|Julie Schwartz Gottman]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1951-04-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_gottman julie_gottman]
| [[:d:Q50810346|Q50810346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6308612|Julieanna Richardson]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1954-06-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julieanna_l_richardson julieanna_l_richardson]
| [[:d:Q6308612|Q6308612]]
|-
| 
| ''[[:d:Q104130163|Juliet K Brophy]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/juliet_brophy juliet_brophy]
| [[:d:Q104130163|Q104130163]]
|-
| [[Attēls:Juliet Schor in CORE project interview.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6308905|Juliet Schor]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1955-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliet_schor juliet_schor]
| [[:d:Q6308905|Q6308905]]
|-
| [[Attēls:Julius Maada Bio - 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q283829|Julius Maada Bio]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[virsnieks]]
| 1964-05-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sjerraleone]]
| [https://www.ted.com/speakers/julius_maada_bio julius_maada_bio]
| [[:d:Q283829|Q283829]]
|-
| 
| ''[[:d:Q30068176|Julián Delgado Lopera]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1988-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kolumbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_delgado_lopera julian_delgado_lopera]
| [[:d:Q30068176|Q30068176]]
|-
| [[Attēls:Jun Wang at the HGM 2015 meeting.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16027697|Jun Wang]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1976-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/jun_wang jun_wang]
| [[:d:Q16027697|Q16027697]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52450865|Juna Kollmeier]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/juna_kollmeier juna_kollmeier]
| [[:d:Q52450865|Q52450865]]
|-
| 
| ''[[:d:Q95948649|June P Tangney]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1958-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/june_tangney june_tangney]
| [[:d:Q95948649|Q95948649]]
|-
| [[Attēls:June Sarpong at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15972568|June Sarpong]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1977-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/june_sarpong june_sarpong]
| [[:d:Q15972568|Q15972568]]
|-
| [[Attēls:Jupta Itoewaki, 3.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q92067916|Jupta Lilian Itoewaki]]''
| 
| ''[[:d:Q2824523|valdes loceklis]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[tulks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Surinama]]
| [https://www.ted.com/speakers/jupta_itoewaki jupta_itoewaki]
| [[:d:Q92067916|Q92067916]]
|-
| [[Attēls:Justin Baldoni in 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1303706|Justin Baldoni]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q937857|futbolists]]''&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1984-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_baldoni justin_baldoni]
| [[:d:Q1303706|Q1303706]]
|-
| [[Attēls:Justin Davidson introduces his book Magnetic City at Columbia GSAPP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6317508|Justin Davidson]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1350157|mūzikas kritiķis]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_davidson justin_davidson]
| [[:d:Q6317508|Q6317508]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657166|Justin Hall-Tipping]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/justin_hall_tipping justin_hall_tipping]
| [[:d:Q23657166|Q23657166]]
|-
| [[Attēls:Justin J Pearson August 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116739449|Justin Pearson]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1995-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_j_pearson justin_j_pearson]
| [[:d:Q116739449|Q116739449]]
|-
| 
| ''[[:d:Q10313432|Júlio Gil]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1924-04-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/julio_gil julio_gil]
| [[:d:Q10313432|Q10313432]]
|-
| [[Attēls:Prime Minister Gahr Store in April 2025.jpg|center|128px]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]
| 1960-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonas_gahr_store jonas_gahr_store]
| [[:d:Q467948|Q467948]]
|-
| 
| ''[[:d:Q126744986|KC Davis]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475 kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475]
| [[:d:Q126744986|Q126744986]]
|-
| 
| ''[[:d:Q126490660|Kade Crockford]]''
| 
| ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kade_crockford kade_crockford]
| [[:d:Q126490660|Q126490660]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90253693|Kaeli Swift]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kaeli_swift kaeli_swift]
| [[:d:Q90253693|Q90253693]]
|-
| [[Attēls:2007GoogleTaiwanPressConference KaifuLee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q699605|Kai-Fu Lee]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1265807|information scientist]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1961-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīnas Republika]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kai_fu_lee kai_fu_lee]
| [[:d:Q699605|Q699605]]
|-
| [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|center|128px]]
| [[Kailašs Satjarti]]
| Indijas bērnu un jauniešu tiesību aktīvists
| ''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''
| 1954-01-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kailash_satyarthi kailash_satyarthi]
| [[:d:Q3442375|Q3442375]]
|-
| [[Attēls:Kaitlyn Sadtler headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q88258658|Kaitlyn Sadtler]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12119633|imunologi]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kaitlyn_sadtler kaitlyn_sadtler]
| [[:d:Q88258658|Q88258658]]
|-
| [[Attēls:Kakenya Ntaiya.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18386676|Kakenya Ntaiya]]''
| 
| ''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kakenya_ntaiya kakenya_ntaiya]
| [[:d:Q18386676|Q18386676]]
|-
| [[Attēls:WebsterHall2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445648|Kaki King]]''
| 
| [[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1979-08-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kaki_king kaki_king]
| [[:d:Q445648|Q445648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6355487|Kamal Meattle]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kamal_meattle kamal_meattle]
| [[:d:Q6355487|Q6355487]]
|-
| 
| ''[[:d:Q70058569|Kamau Gachigi]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kamau_gachigi kamau_gachigi]
| [[:d:Q70058569|Q70058569]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759742|Kare Anderson]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kare_anderson kare_anderson]
| [[:d:Q23759742|Q23759742]]
|-
| [[Attēls:Karen Armstrong.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q256548|Karen Armstrong]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3155377|Islamicist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488357|historian of religion]]''
| 1944-11-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_armstrong karen_armstrong]
| [[:d:Q256548|Q256548]]
|-
| [[Attēls:Bakker Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58804715|Karen Bakker]]''
| 
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_bakker karen_bakker]
| [[:d:Q58804715|Q58804715]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662231|Karen Bass]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/karen_bass karen_bass]
| [[:d:Q23662231|Q23662231]]
|-
| [[Attēls:Karen B. DeSalvo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198214|Karen DeSalvo]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_desalvo karen_desalvo]
| [[:d:Q16198214|Q16198214]]
|-
| 
| ''[[:d:Q43199273|Karen G. Lloyd]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/karen_lloyd karen_lloyd]
| [[:d:Q43199273|Q43199273]]
|-
| [[Attēls:Karen Tse.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6369726|Karen I. Tse]]''
| 
| 
| 1964-10-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_tse karen_tse]
| [[:d:Q6369726|Q6369726]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6369738|Karen Jean Meech]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1959-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_j_meech karen_j_meech]
| [[:d:Q6369738|Q6369738]]
|-
| [[Attēls:Karen Scrivener mg 2616-b.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59306305|Karen Scrivener]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1958-08-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_scrivener karen_scrivener]
| [[:d:Q59306305|Q59306305]]
|-
| [[Attēls:Karen Thompson Walker 2025 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6370083|Karen Thompson Walker]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_t_walker karen_t_walker]
| [[:d:Q6370083|Q6370083]]
|-
| [[Attēls:Karen Willcox MNZM (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56744321|Karen Willcox]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_willcox karen_willcox]
| [[:d:Q56744321|Q56744321]]
|-
| [[Attēls:I Am Because You Are (17715083350) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609479|Karim Abouelnaga]]''
| 
| [[komersants]]
| 1991-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karim_abouelnaga karim_abouelnaga]
| [[:d:Q19609479|Q19609479]]
|-
| [[Attēls:Karima Bennoune.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759696|Karima Bennoune]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1967-06-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Alžīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karima_bennoune karima_bennoune]
| [[:d:Q23759696|Q23759696]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23008042|Karin Öberg]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1982-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karin_oeberg karin_oeberg]
| [[:d:Q23008042|Q23008042]]
|-
| [[Attēls:Karissa wikipedia2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63190411|Karissa Sanbonmatsu]]''
| 
| ''[[:d:Q84505215|structural biologist]]''
| 
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karissa_sanbonmatsu karissa_sanbonmatsu]
| [[:d:Q63190411|Q63190411]]
|-
| [[Attēls:GDC Europe 2015 Session- Cities- Skylines, a Case Study (Tuesday (20660971258).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28828004|Karoliina Korppoo]]''
| 
| ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karoliina_korppoo karoliina_korppoo]
| [[:d:Q28828004|Q28828004]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783421|Kartick Satyanarayan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kartick_satyanarayan kartick_satyanarayan]
| [[:d:Q23783421|Q23783421]]
|-
| [[Attēls:Kary Mullis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q157224|Kary Mullis]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1944-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kary_mullis kary_mullis]
| [[:d:Q157224|Q157224]]
|-
| [[Attēls:Snowden's former house selfie (20140825) (Kashmir Hill).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110064852|Kashmir Hill]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1981-03-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kashmir_hill kashmir_hill]
| [[:d:Q110064852|Q110064852]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54892135|Kasiva Mutua]]''
| 
| ''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kasiva_mutua kasiva_mutua]
| [[:d:Q54892135|Q54892135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46805725|Kate A Stafford]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_stafford kate_stafford]
| [[:d:Q46805725|Q46805725]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55114635|Kate Bowler]]''
| 
| ''[[:d:Q19829980|religious studies scholar]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_bowler kate_bowler]
| [[:d:Q55114635|Q55114635]]
|-
| [[Attēls:Kate Darling 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67188911|Kate Darling]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1982-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_darling kate_darling]
| [[:d:Q67188911|Q67188911]]
|-
| [[Attēls:Kate Fagan at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23664138|Kate Fagan]]''
| 
| ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''
| 1981-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508 kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508]
| [[:d:Q23664138|Q23664138]]
|-
| [[Attēls:Decoded speaker 2011 (6308556603).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23784307|Kate Hartman]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_hartman kate_hartman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/898 898]
| [[:d:Q23784307|Q23784307]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64901031|Kate Lister]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_lister kate_lister]
| [[:d:Q64901031|Q64901031]]
|-
| [[Attēls:Kate Marvel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55640226|Kate Marvel]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_marvel kate_marvel]
| [[:d:Q55640226|Q55640226]]
|-
| [[Attēls:Kate Orff - Climate Change and the Scales of Environment (24705846441) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6375703|Kate Orff]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[ainavu arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_orff kate_orff]
| [[:d:Q6375703|Q6375703]]
|-
| [[Attēls:Kate Raworth, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q37424557|Kate Raworth]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-12-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_raworth kate_raworth]
| [[:d:Q37424557|Q37424557]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26750367556).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670574|Kate Stone]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_stone kate_stone]
| [[:d:Q23670574|Q23670574]]
|-
| [[Attēls:Katharine Hayhoe 2018 (DIG14287-042).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429497|Katharine Hayhoe]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18805|naturālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 1972-04-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/katharine_hayhoe katharine_hayhoe]
| [[:d:Q15429497|Q15429497]]
|-
| 
| ''[[:d:Q80672929|Katharine Wilkinson]]''
| 
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1983-01-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katharine_wilkinson katharine_wilkinson]
| [[:d:Q80672929|Q80672929]]
|-
| 
| ''[[:d:Q83811568|Katherine Eban]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_eban katherine_eban]
| [[:d:Q83811568|Q83811568]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795674|Katherine Fulton]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_fulton katherine_fulton]
| [[:d:Q23795674|Q23795674]]
|-
| [[Attēls:Katherine M Gehl.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41694025|Katherine Gehl]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_gehl katherine_gehl]
| [[:d:Q41694025|Q41694025]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301824|Katherine Kuchenbecker]]''
| 
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_kuchenbecker katherine_kuchenbecker]
| [[:d:Q23301824|Q23301824]]
|-
| [[Attēls:Katie Mack-IMG 8876.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22046575|Katherine Mack]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1981-05-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_mack katie_mack]
| [[:d:Q22046575|Q22046575]]
|-
| [[Attēls:Katherine Mangu-Ward.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q111575379|Katherine Mangu-Ward]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_mangu_ward katherine_mangu_ward]
| [[:d:Q111575379|Q111575379]]
|-
| [[Attēls:Kathleen McGinty (2015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6376840|Kathleen McGinty]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1963-05-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_mcginty katie_mcginty]
| [[:d:Q6376840|Q6376840]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61161958|Kathryn A Whitehead]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_a_whitehead kathryn_a_whitehead]
| [[:d:Q61161958|Q61161958]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90656504|Kathryn E Ackerman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508 kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508]
| [[:d:Q90656504|Q90656504]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6377078|Kathryn Kolbert]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_kolbert kathryn_kolbert]
| [[:d:Q6377078|Q6377078]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61590783|Kathryn Mannix]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_mannix kathryn_mannix]
| [[:d:Q61590783|Q61590783]]
|-
| [[Attēls:Kathryn Schulz - official author photo (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3194102|Kathryn Schulz]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_schulz kathryn_schulz]
| [[:d:Q3194102|Q3194102]]
|-
| [[Attēls:Katie Bouman answers questions about the Event Horizon Telescope project.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63080922|Katie Bouman]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''
| 1989-05-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_bouman katie_bouman]
| [[:d:Q63080922|Q63080922]]
|-
| 
| ''[[:d:Q63147154|Katie Fahey]]''
| 
| 
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katie_fahey katie_fahey]
| [[:d:Q63147154|Q63147154]]
|-
| [[Attēls:Katie Hinde speaks at NIH in 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41201157|Katie Hinde]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 2000
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_hinde katie_hinde]
| [[:d:Q41201157|Q41201157]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117221963|Katie Hood]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katie_hood katie_hood]
| [[:d:Q117221963|Q117221963]]
|-
| [[Attēls:Oliver Mark - Katie Paterson, Berlin 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16734263|Katie Paterson]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_paterson katie_paterson]
| [[:d:Q16734263|Q16734263]]
|-
| [[Attēls:Performance artist Kat Kai Koi-Kes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54921856|Katlego Kai Kolanyane-Kesupile]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1988-01
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/katlego_kolanyane_kesupile katlego_kolanyane_kesupile]
| [[:d:Q54921856|Q54921856]]
|-
| [[Attēls:Katrina Spade Headshot 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55081332|Katrina Spade]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1977-09-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katrina_spade katrina_spade]
| [[:d:Q55081332|Q55081332]]
|-
| [[Attēls:Megan McArthur, official portrait (2020) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ketrina Megana Makartūra|Katrīna Megana Makartūra]]
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1971-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_mcarthur megan_mcarthur]
| [[:d:Q240701|Q240701]]
|-
| [[Attēls:Kavita N. Ramdas World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6379296|Kavita Ramdas]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1963&lt;br/&gt;1962-09-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kavita_ramdas kavita_ramdas]
| [[:d:Q6379296|Q6379296]]
|-
| [[Attēls:Kay tye.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21526064|Kay Tye]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kay_tye kay_tye]
| [[:d:Q21526064|Q21526064]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90813027|Keely A. Muscatell]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keely_muscatell keely_muscatell]
| [[:d:Q90813027|Q90813027]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112713989|Keenan Scott II]]''
| 
| [[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keenan_scott_ii keenan_scott_ii]
| [[:d:Q112713989|Q112713989]]
|-
| [[Attēls:KeesMoeliker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4493781|Kees Moeliker]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''
| 1960-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kees_moeliker kees_moeliker]
| [[:d:Q4493781|Q4493781]]
|-
| [[Attēls:TED Magic Show.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5566371|Keith Barry]]''
| 
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1976-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_barry keith_barry]
| [[:d:Q5566371|Q5566371]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782683|Keith Bellows]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keith_bellows keith_bellows]
| [[:d:Q23782683|Q23782683]]
|-
| 
| ''[[:d:Q63036933|Keith Kirkland]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keith_kirkland keith_kirkland]
| [[:d:Q63036933|Q63036933]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661670|Keith Nolan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keith_nolan keith_nolan]
| [[:d:Q23661670|Q23661670]]
|-
| [[Attēls:Keith Schacht.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6384989|Keith Schacht]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1979-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_schacht keith_schacht]
| [[:d:Q6384989|Q6384989]]
|-
| [[Attēls:Keller Rinaudo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713542|Keller Rinaudo Cliffton]]''
| 
| ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keller_rinaudo keller_rinaudo]
| [[:d:Q23713542|Q23713542]]
|-
| [[Attēls:Kelli Anderson 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662160|Kelli Anderson]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelli_anderson kelli_anderson]
| [[:d:Q23662160|Q23662160]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712681|Kelli Swazey]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelli_swazey kelli_swazey]
| [[:d:Q23712681|Q23712681]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16216668|Kelly McGonigal]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977-10-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_mcgonigal kelly_mcgonigal]
| [[:d:Q16216668|Q16216668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59828743|Kelly Richmond Pope]]''
| 
| ''[[:d:Q8142883|criminologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_richmond_pope kelly_richmond_pope]
| [[:d:Q59828743|Q59828743]]
|-
| [[Attēls:Kelly Wanser speaking.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q124304813|Kelly Wanser]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_wanser kelly_wanser]
| [[:d:Q124304813|Q124304813]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59675801|Kelsey Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelsey_johnson kelsey_johnson]
| [[:d:Q59675801|Q59675801]]
|-
| [[Attēls:K Leonard Oxford Grad-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6386502|Kelsey T. Leonard]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelsey_leonard kelsey_leonard]
| [[:d:Q6386502|Q6386502]]
|-
| [[Attēls:Dr Kemi Dasilva Ibru.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123688006|Kemi DaSilva-Ibru]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13638192|obstetrician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kemi_dasilva_ibru kemi_dasilva_ibru]
| [[:d:Q123688006|Q123688006]]
|-
| [[Attēls:KenJenningsByPhilKonstantin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q186|Ken Jennings]]''
| 
| ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q47454185|game show contestant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61747890|prāta spēļu spēlētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22662561|game show host]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_jennings ken_jennings]
| [[:d:Q186|Q186]]
|-
| [[Attēls:Sir Ken Robinson (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q718012|Ken Robinson]]''
| 
| ''[[:d:Q13423598|education expert]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1758037|speaker]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q736415|conferencier]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q106638245|documentary participant]]''
| 1950-03-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sir_ken_robinson sir_ken_robinson]
| [[:d:Q718012|Q718012]]
|-
| [[Attēls:Candace Parker (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Kendesa Pārkere]]
| 
| ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1986-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/candace_parker candace_parker]
| [[:d:Q242278|Q242278]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6389224|Kenichi Ebina]]''
| 
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenichi_ebina kenichi_ebina]
| [[:d:Q6389224|Q6389224]]
|-
| [[Attēls:Kenneth Chenault.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q516550|Kenneth Chenault]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1951-06-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_chenault ken_chenault]
| [[:d:Q516550|Q516550]]
|-
| [[Attēls:Kenneth Cukier.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23729173|Kenneth Cukier]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_cukier kenneth_cukier]
| [[:d:Q23729173|Q23729173]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6390295|Kenneth Kamler]]''
| 
| ''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_kamler ken_kamler]
| [[:d:Q6390295|Q6390295]]
|-
| [[Attēls:Kenneth J. Lacovara with Dreadnoughtus femur.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17517145|Kenneth Lacovara]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1961-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_lacovara kenneth_lacovara]
| [[:d:Q17517145|Q17517145]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769238|Kenneth Shinozuka]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_shinozuka kenneth_shinozuka]
| [[:d:Q23769238|Q23769238]]
|-
| [[Attēls:Ken-Goldberg-Apr-2019-med-res.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6387683|Ken Goldberg]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1961-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_goldberg ken_goldberg]
| [[:d:Q6387683|Q6387683]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6391818|Kent Larson]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kent_larson kent_larson]
| [[:d:Q6391818|Q6391818]]
|-
| [[Attēls:Dr. Keolu Fox.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q92662381|Keolu Fox]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keolu_fox keolu_fox]
| [[:d:Q92662381|Q92662381]]
|-
| [[Attēls:Keren Elazari at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29027689414) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728252|Keren Elazari]]''
| 
| ''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18922761|white hat]]''&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/keren_elezari keren_elezari]
| [[:d:Q23728252|Q23728252]]
|-
| [[Attēls:Catherine Coleman.jpg|center|128px]]
| [[Ketrina Kolmena]]
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19934710|air force officer]]''&lt;br/&gt;[[kosmonauts]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1960-12-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cady_coleman cady_coleman]
| [[:d:Q7468|Q7468]]
|-
| [[Attēls:2023 - Opening night POM 8999 (53329983016) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ketrīna Māra]]
| Wikimedia Foundation izpilddirektore
| ''[[:d:Q267936|executive director]]''
| 1983-04-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_maher katherine_maher]
| [[:d:Q23034479|Q23034479]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662144|Kevin Allocca]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_allocca kevin_allocca]
| [[:d:Q23662144|Q23662144]]
|-
| [[Attēls:Kevin Bales at Chatham House 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1740079|Kevin Bales]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_bales kevin_bales]
| [[:d:Q1740079|Q1740079]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712692|Kevin Breel]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_breel kevin_breel]
| [[:d:Q23712692|Q23712692]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16159323|Kevin Briggs]]''
| 
| ''[[:d:Q384593|policists]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_briggs kevin_briggs]
| [[:d:Q16159323|Q16159323]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117863301|Kevin J. Krizek]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_j_krizek kevin_j_krizek]
| [[:d:Q117863301|Q117863301]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88134979|Kevin Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_jones kevin_jones]
| [[:d:Q88134979|Q88134979]]
|-
| [[Attēls:Kevin Kelly, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2707355|Kevin Kelly]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q45916492|co-founder]]''
| 1952-04-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_kelly kevin_kelly]
| [[:d:Q2707355|Q2707355]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6397296|Kevin R. Stone]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 1955-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_stone kevin_stone]
| [[:d:Q6397296|Q6397296]]
|-
| [[Attēls:Kevin Roose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24248260|Kevin Roose]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_roose kevin_roose]
| [[:d:Q24248260|Q24248260]]
|-
| [[Attēls:Kevin Slavin (5417557447).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656201|Kevin Slavin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_slavin kevin_slavin]
| [[:d:Q23656201|Q23656201]]
|-
| [[Attēls:At the WEF in Davos- Kevin Surace (5851680253).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6397572|Kevin Surace]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1962-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_surace kevin_surace]
| [[:d:Q6397572|Q6397572]]
|-
| 
| ''[[:d:Q101443338|Kevin Toolis]]''
| 
| ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_toolis kevin_toolis]
| [[:d:Q101443338|Q101443338]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90746452|Kevin Y Njabo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_njabo kevin_njabo]
| [[:d:Q90746452|Q90746452]]
|-
| [[Attēls:Kevin Rudd DFAT (smile).jpg|center|128px]]
| [[Kevins Rads]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1957-09-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_rudd kevin_rudd]
| [[:d:Q43135|Q43135]]
|-
| [[Attēls:Keyu Jin, 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q76713918|Keyu Jin]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/keyu_jin keyu_jin]
| [[:d:Q76713918|Q76713918]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769225|Khadija Gbla]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/khadija_gbla khadija_gbla]
| [[:d:Q23769225|Q23769225]]
|-
| [[Attēls:Khalida Brohi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20987867|Khalida Brohi]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/khalida_brohi khalida_brohi]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2043 2043]
| [[:d:Q20987867|Q20987867]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87609577|Khalil B Ramadi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/khalil_ramadi khalil_ramadi]
| [[:d:Q87609577|Q87609577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q122841509|Kiana Hayeri]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiana_hayeri kiana_hayeri]
| [[:d:Q122841509|Q122841509]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795688|Kim Gorgens]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kim_gorgens kim_gorgens]
| [[:d:Q23795688|Q23795688]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19893432|Kim Katrin Milan]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|pedagogs]]''
| 1984-03-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kim_katrin_milan kim_katrin_milan]
| [[:d:Q19893432|Q19893432]]
|-
| [[Attēls:Kim Scott WikiPortrait at SXSW 2024 taken March 9, 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58326777|Kim Scott]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kim_scott kim_scott]
| [[:d:Q58326777|Q58326777]]
|-
| [[Attēls:Kimyoungha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q140135|Kim Young-ha]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-11-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/young_ha_kim young_ha_kim]
| [[:d:Q140135|Q140135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20684882|Kimberley Motley]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberley_motley kimberley_motley]
| [[:d:Q20684882|Q20684882]]
|-
| 
| ''[[:d:Q113109762|Kimberly G. Noble]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberly_noble kimberly_noble]
| [[:d:Q113109762|Q113109762]]
|-
| [[Attēls:Kimberlé Crenshaw (40901215153).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6409990|Kimberlé Crenshaw]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-05-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberle_crenshaw kimberle_crenshaw]
| [[:d:Q6409990|Q6409990]]
|-
| [[Attēls:Kim Stanley Robinson by Gage Skidmore 2.jpg|center|128px]]
| [[Kims Stenlijs Robinsons]]
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1952-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kim_stanley_robinson kim_stanley_robinson]
| [[:d:Q130779|Q130779]]
|-
| [[Attēls:Kiran Bedi at the SWIM Conference.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q2722085|Kiran Bedi]]''
| 
| ''[[:d:Q384593|policists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10833314|tenisists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1949-06-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_bedhi kiran_bedhi]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/816 816]
| [[:d:Q2722085|Q2722085]]
|-
| [[Attēls:Kiran Bir Sethi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17089348|Kiran Bir Sethi]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1966-04-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_sethi kiran_sethi]
| [[:d:Q17089348|Q17089348]]
|-
| [[Attēls:Kiran Ghandi, 'Madame Ghandi' at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28545688|Kiran Gandhi]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/madame_gandhi madame_gandhi]
| [[:d:Q28545688|Q28545688]]
|-
| [[Attēls:Kiran Mazumdar-Shaw HD2014 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q467215|Kiran Mazumdar-Shaw]]''
| 
| ''[[:d:Q764811|brewmaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1953-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_mazumdar_shaw kiran_mazumdar_shaw]
| [[:d:Q467215|Q467215]]
|-
| [[Attēls:Kirby Ferguson by Rachel Lovinger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662751|Kirby Ferguson]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kirby_ferguson kirby_ferguson]
| [[:d:Q23662751|Q23662751]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785264|Kirk Citron]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kirk_citron kirk_citron]
| [[:d:Q23785264|Q23785264]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661631|Kirk Sorensen]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kirk_sorensen kirk_sorensen]
| [[:d:Q23661631|Q23661631]]
|-
| [[Attēls:Kirsty Duncan2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3197422|Kirsty Duncan]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2066131|sportists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1966-10-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kirsty_duncan kirsty_duncan]
| [[:d:Q3197422|Q3197422]]
|-
| [[Attēls:Kishore Mahbubani - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q933957|Kishore Mahbubani]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1948-10-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Singapūra]]
| [https://www.ted.com/speakers/kishore_mahbubani kishore_mahbubani]
| [[:d:Q933957|Q933957]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23748704|Kitra Cahana]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kitra_cahana kitra_cahana]
| [[:d:Q23748704|Q23748704]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657081|Klaus Stadlmann]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/klaus_stadlmann klaus_stadlmann]
| [[:d:Q23657081|Q23657081]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115671327|Knut Haanaes]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/knut_haanaes knut_haanaes]
| [[:d:Q115671327|Q115671327]]
|-
| [[Attēls:Colin Powell official Secretary of State photo.jpg|center|128px]]
| [[Kolins Pauels]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q38239859|army officer]]''
| 1937-04-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_powell colin_powell]
| [[:d:Q150851|Q150851]]
|-
| [[Attēls:Kotchakorn Voraakhom (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59160125|Kotchakorn Voraakhom]]''
| 
| [[ainavu arhitekts]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Taizeme]]
| [https://www.ted.com/speakers/kotchakorn_voraakhom kotchakorn_voraakhom]
| [[:d:Q59160125|Q59160125]]
|-
| [[Attēls:Kris Tompkins11.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6437293|Kris Tompkins]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''
| 1950-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristine_tompkins kristine_tompkins]
| [[:d:Q6437293|Q6437293]]
|-
| [[Attēls:TED Curator Chris Anderson.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]]
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_ted chris_anderson_ted]
| [[:d:Q2536856|Q2536856]]
|-
| [[Attēls:Chris Hadfield 2011.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Hedfīlds]]
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1208175|camera operator]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_hadfield chris_hadfield]
| [[:d:Q1076962|Q1076962]]
|-
| [[Attēls:Chris Hemsworth - Crime 101.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Hemsvorts]]
| austrāliešu aktieris
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1983-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_hemsworth chris_hemsworth]
| [[:d:Q54314|Q54314]]
|-
| [[Attēls:Krista Donaldson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713567|Krista Donaldson]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/krista_donaldson krista_donaldson]
| [[:d:Q23713567|Q23713567]]
|-
| [[Attēls:Krista tippett 1050.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6437693|Krista Tippett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1960-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/krista_tippett krista_tippett]
| [[:d:Q6437693|Q6437693]]
|-
| [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|center|128px]]
| [[Kristalina Georgijeva]]
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]
| 1953-08-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristalina_georgieva kristalina_georgieva]
| [[:d:Q265277|Q265277]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6437748|Kristen Ashburn]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_ashburn kristen_ashburn]
| [[:d:Q6437748|Q6437748]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760564|Kristen Marhaver]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_marhaver kristen_marhaver]
| [[:d:Q23760564|Q23760564]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90329415|Kristen Wenz]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_wenz kristen_wenz]
| [[:d:Q90329415|Q90329415]]
|-
| [[Attēls:Kristie L. Ebi, Professor, Center for Health and the Global Environment, University of Washington 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58039850|Kristie L. Ebi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristie_ebi kristie_ebi]
| [[:d:Q58039850|Q58039850]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57891612|Kristin Poinar]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristin_poinar kristin_poinar]
| [[:d:Q57891612|Q57891612]]
|-
| [[Attēls:Kristina Gjerde.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795680|Kristina Gjerde]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1956&lt;br/&gt;1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristina_gjerde kristina_gjerde]
| [[:d:Q23795680|Q23795680]]
|-
| 
| ''[[:d:Q110816239|Kristopher Alexander]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kris_alexander kris_alexander]
| [[:d:Q110816239|Q110816239]]
|-
| [[Attēls:AI for Good Global Summit 2018 (42155745511).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27576279|Kriti Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kriti_sharma kriti_sharma]
| [[:d:Q27576279|Q27576279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6449926|Kwabena Boahen]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 1964-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/kwabena_boahen kwabena_boahen]
| [[:d:Q6449926|Q6449926]]
|-
| [[Attēls:Kwame Anthony Appiah in 2024 at the Library of Congress Great Hall (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q572741|Kwame Anthony Appiah]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1954-05-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_appiah anthony_appiah]
| [[:d:Q572741|Q572741]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6451751|Kym Worthy]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kym_worthy kym_worthy]
| [[:d:Q6451751|Q6451751]]
|-
| [[Attēls:Kyra D. Gaunt 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63699019|Kyra Gaunt]]''
| 
| ''[[:d:Q17484288|etnomuzikologi]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kyra_gaunt kyra_gaunt]
| [[:d:Q63699019|Q63699019]]
|-
| [[Attēls:LZ Granderson on New America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6460513|LZ Granderson]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1972-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lz_granderson lz_granderson]
| [[:d:Q6460513|Q6460513]]
|-
| [[Attēls:LaToya Ruby Frazier (54162833127).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667999|LaToya Ruby Frazier]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q56884373|book artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/latoya_ruby_frazier latoya_ruby_frazier]
| [[:d:Q19667999|Q19667999]]
|-
| [[Attēls:Lightbulb-braids.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64627129|Laetitia Ky]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3610436|personal stylist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1996-06-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kotdivuāra]]
| [https://www.ted.com/speakers/laetitia_ky laetitia_ky]
| [[:d:Q64627129|Q64627129]]
|-
| [[Attēls:Lakshmi Pratury.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6479908|Lakshmi Pratury]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lakshmi_pratury lakshmi_pratury]
| [[:d:Q6479908|Q6479908]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301825|Lalitesh Katragadda]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lalitesh_katragadda lalitesh_katragadda]
| [[:d:Q23301825|Q23301825]]
|-
| [[Attēls:Laolu Senbanjo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30323325|Laolu Senbanjo]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/laolu_senbanjo laolu_senbanjo]
| [[:d:Q30323325|Q30323325]]
|-
| [[Attēls:Lara Setrakian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6488591|Lara Setrakian]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1982-02-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lara_setrakian lara_setrakian]
| [[:d:Q6488591|Q6488591]]
|-
| [[Attēls:Larry Brilliant in 2023 04.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2301314|Larry Brilliant]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1944-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_brilliant larry_brilliant]
| [[:d:Q2301314|Q2301314]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6490024|Larry Burns]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_burns larry_burns]
| [[:d:Q6490024|Q6490024]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662777|Larry Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_smith larry_smith]
| [[:d:Q23662777|Q23662777]]
|-
| [[Attēls:Latif Nasser at TED 2025 by Kaila Colbin-3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760296|Latif Nasser]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1986-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/latif_nasser latif_nasser]
| [[:d:Q23760296|Q23760296]]
|-
| [[Attēls:Laura Boushnak.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23767452|Laura Boushnak]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kuveita]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_boushnak laura_boushnak]
| [[:d:Q23767452|Q23767452]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90497004|Laura Galante]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_galante laura_galante]
| [[:d:Q90497004|Q90497004]]
|-
| [[Attēls:LauraJSnyder.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18207085|Laura J. Snyder]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_snyder laura_snyder]
| [[:d:Q18207085|Q18207085]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498217|Laura L. Carstensen]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_carstensen laura_carstensen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1277 1277]
| [[:d:Q23498217|Q23498217]]
|-
| [[Attēls:Dr. Laura M. Boykin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21506394|Laura Marie Boykin]]''
| 
| ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_boykin laura_boykin]
| [[:d:Q21506394|Q21506394]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21264244|Laura Robinson]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_robinson laura_robinson]
| [[:d:Q21264244|Q21264244]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20675690|Laura Schulz]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_schulz laura_schulz]
| [[:d:Q20675690|Q20675690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769557|Laura Trice]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_trice laura_trice]
| [[:d:Q23769557|Q23769557]]
|-
| [[Attēls:Laura Vanderkam at Bullish Conference 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112537324|Laura Vanderkam]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_vanderkam laura_vanderkam]
| [[:d:Q112537324|Q112537324]]
|-
| [[Attēls:Laurel Braitman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16738992|Laurel Braitman]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1978-02-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurel_braitman laurel_braitman]
| [[:d:Q16738992|Q16738992]]
|-
| [[Attēls:Lauren Sallan in 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54704043|Lauren Cole Sallan]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_sallan lauren_sallan]
| [[:d:Q54704043|Q54704043]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798375|Lauren Hodge]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_hodge lauren_hodge]
| [[:d:Q23798375|Q23798375]]
|-
| [[Attēls:Lauren Zalaznick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797175|Lauren Zalaznick]]''
| 
| ''[[:d:Q47541952|producer]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_zalaznick lauren_zalaznick]
| [[:d:Q23797175|Q23797175]]
|-
| [[Attēls:Laurie Garrett at Poptech shot by Kris Krug.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11351111|Laurie Garrett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurie_garrett laurie_garrett]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/302 302]
| [[:d:Q11351111|Q11351111]]
|-
| [[Attēls:Laurie Santos (52733234543).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16215537|Laurie R. Santos]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[direktors]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurie_santos laurie_santos]
| [[:d:Q16215537|Q16215537]]
|-
| [[Attēls:Lawrence Lessig May 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q217790|Lawrence Lessig]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1961-06-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_lessig larry_lessig]
| [[:d:Q217790|Q217790]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6509162|Leah Buechley]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leah_buechley leah_buechley]
| [[:d:Q6509162|Q6509162]]
|-
| [[Attēls:LeahChaseAp08Crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6509170|Leah Chase]]''
| 
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1923-01-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leah_chase leah_chase]
| [[:d:Q6509170|Q6509170]]
|-
| 
| ''[[:d:Q81540695|Leah Garcés]]''
| 
| ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''
| 1978-02-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leah_garces leah_garces]
| [[:d:Q81540695|Q81540695]]
|-
| [[Attēls:Leana Wen 2017 04 14.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6509479|Leana Wen]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1983-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leana_wen leana_wen]
| [[:d:Q6509479|Q6509479]]
|-
| [[Attēls:Lee Hyeon-seo (2013).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17306046|Lee Hyeon-seo]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ziemeļkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/hyeonseo_lee hyeonseo_lee]
| [[:d:Q17306046|Q17306046]]
|-
| [[Attēls:삼성전자 연구원 이진하 트위터 프로필 사진.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21059962|Lee Jin-ha]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/jinha_lee jinha_lee]
| [[:d:Q21059962|Q21059962]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760283|Lee Mokobe]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lerato_mokobe lerato_mokobe]
| [[:d:Q23760283|Q23760283]]
|-
| [[Attēls:LeeSmolinAtHarvard.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q437263|Lee Smolin]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lee_smolin lee_smolin]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/310 310]
| [[:d:Q437263|Q437263]]
|-
| [[Attēls:Picture of Leila Hoteit.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q111658783|Leila Hoteit]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/leila_hoteit leila_hoteit]
| [[:d:Q111658783|Q111658783]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55854926|Leila Pirhaji]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/leila_pirhaji leila_pirhaji]
| [[:d:Q55854926|Q55854926]]
|-
| [[Attēls:Leila Takayama - PopTech 2012 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65733114|Leila Takayama]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leila_takayama leila_takayama]
| [[:d:Q65733114|Q65733114]]
|-
| [[Attēls:LEILI ANVAR.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3229191|Leili Anvar]]''
| 
| ''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16832248|iranologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-05-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/leili_anvar leili_anvar]
| [[:d:Q3229191|Q3229191]]
|-
| [[Attēls:Leymah Gbowee (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Leimaha Gbovī]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-02-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leymah_gbowee leymah_gbowee]
| [[:d:Q107037|Q107037]]
|-
| [[Attēls:Lemn Sissay hopemas xmas partyeventful-org-uk low 18 (5273390039).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6521230|Lemn Sissay]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1967-05-21&lt;br/&gt;1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lemn_sissay lemn_sissay]
| [[:d:Q6521230|Q6521230]]
|-
| [[Attēls:Lemon Andersen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6521290|Lemon Andersen]]''
| 
| [[aktieris]]
| 1975-04-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lemon_andersen lemon_andersen]
| [[:d:Q6521290|Q6521290]]
|-
| [[Attēls:Lennart Green 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5769932|Lennart Green]]''
| 
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1941-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lennart_green lennart_green]
| [[:d:Q5769932|Q5769932]]
|-
| [[Attēls:Leo Igwe at TAM 7-12-2012.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6523857|Leo Igwe]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10527030|humanist]]''
| 1970-07-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leo_igwe leo_igwe]
| [[:d:Q6523857|Q6523857]]
|-
| [[Attēls:LeonardSusskindStanfordNov2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q203243|Leonard Susskind]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q118313857|string theorist]]''
| 1940-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leonard_susskind leonard_susskind]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/992 992]
| [[:d:Q203243|Q203243]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19664256|Leor Weinberger]]''
| 
| ''[[:d:Q15634281|virusologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leor_weinberger leor_weinberger]
| [[:d:Q19664256|Q19664256]]
|-
| [[Attēls:Lera Boroditsky.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6528728|Lera Boroditsky]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1976-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lera_boroditsky lera_boroditsky]
| [[:d:Q6528728|Q6528728]]
|-
| [[Attēls:Larry Page in the European Parliament, 17.06.2009.jpg|center|128px]]
| [[Lerijs Peidžs]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1973-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin_and_larry_page sergey_brin_and_larry_page]
| [[:d:Q4934|Q4934]]
|-
| [[Attēls:Dr. Leroy Cronin portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6528921|Leroy Cronin]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1973-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lee_cronin lee_cronin]
| [[:d:Q6528921|Q6528921]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4116838|Lesley Hazleton]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q24262594|religious writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1945-09-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lesley_hazleton lesley_hazleton]
| [[:d:Q4116838|Q4116838]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656887|Leslie Dodson]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_dodson leslie_dodson]
| [[:d:Q23656887|Q23656887]]
|-
| [[Attēls:Leslie Herod.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q28480953|Leslie Herod]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_herod leslie_herod]
| [[:d:Q28480953|Q28480953]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6531033|Leslie Morgan Steiner]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1965-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_morgan_steiner leslie_morgan_steiner]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1527 1527]
| [[:d:Q6531033|Q6531033]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6531172|Leslie T. Chang]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_chang leslie_chang]
| [[:d:Q6531172|Q6531172]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115671096|Leticia Gasca]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leticia_gasca leticia_gasca]
| [[:d:Q115671096|Q115671096]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124728014|Levon Biss]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/levon_biss levon_biss]
| [[:d:Q124728014|Q124728014]]
|-
| [[Attēls:Headshot Lewis Pugh.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q715979|Lewis Pugh]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1969-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lewis_pugh lewis_pugh]
| [[:d:Q715979|Q715979]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670651|Leyla Acaroglu]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leyla_acaroglu leyla_acaroglu]
| [[:d:Q23670651|Q23670651]]
|-
| 
| ''[[:d:Q9337816|Li-Huei Tsai]]''
| 
| ''[[:d:Q3368718|pathologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/li_huei_tsai li_huei_tsai]
| [[:d:Q9337816|Q9337816]]
|-
| [[Attēls:POPULATED BY ROBOTS HOW CRYPTOCURRENCY WILL RE-OPEN THE ARCTIC (36920210013).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18342403|Liam Young]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1979-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/liam_young liam_young]
| [[:d:Q18342403|Q18342403]]
|-
| [[Attēls:Lian Pin Koh, Founding Director, ConservationDrones.org; and Professor of Applied Ecology and Conservation, University of Adelaide (34299001125) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670480|Lian Pin Koh]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1976-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lian_pin_koh lian_pin_koh]
| [[:d:Q23670480|Q23670480]]
|-
| [[Attēls:Liana Finck (30817591717) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62575529|Liana Finck]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liana_finck liana_finck]
| [[:d:Q62575529|Q62575529]]
|-
| [[Attēls:Lidia Yuknavitch 2141146.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21067165|Lidia Yuknavitch]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1963-06-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lidia_yuknavitch lidia_yuknavitch]
| [[:d:Q21067165|Q21067165]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112958470|Liene Ozoliņa]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12347522|etnogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/liene_ozoli_a liene_ozoli_a]
| [[:d:Q112958470|Q112958470]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6547401|Lil Buck]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17307272|circus performer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1988-05-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lil_buck lil_buck]
| [[:d:Q6547401|Q6547401]]
|-
| [[Attēls:Lili Haydn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51603|Lili Haydn]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[vijolnieks]]
| 1969-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lili_haydn lili_haydn]
| [[:d:Q51603|Q51603]]
|-
| [[Attēls:Lily Tomlin in 2014.jpg|center|128px]]
| [[Lilija Tomlina]]
| amerikāņu aktrise un komiķe
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1939-09-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lily_tomlin lily_tomlin]
| [[:d:Q229271|Q229271]]
|-
| [[Attēls:Lilly Singh SDG 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17403226|Lilly Singh]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1988-09-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lilly_singh lilly_singh]
| [[:d:Q17403226|Q17403226]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21552205|Linda A. Hill]]''
| 
| ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1956-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/linda_hill linda_hill]
| [[:d:Q21552205|Q21552205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760269|Linda Cliatt-Wayman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/linda_cliatt_wayman linda_cliatt_wayman]
| [[:d:Q23760269|Q23760269]]
|-
| [[Attēls:Linda Liukas at the Data of Tomorrow Conference 2017 (23496747288) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20252140|Linda Liukas]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/linda_liukas linda_liukas]
| [[:d:Q20252140|Q20252140]]
|-
| [[Attēls:Lindiwe Masibuko DA MP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q937119|Lindiwe Mazibuko]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1980-04-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/lindiwe_mazibuko lindiwe_mazibuko]
| [[:d:Q937119|Q937119]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89161733|Lindsay C Malloy]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lindsay_malloy lindsay_malloy]
| [[:d:Q89161733|Q89161733]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125649033|Lindsay Morcom]]''
| 
| ''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lindsay_morcom lindsay_morcom]
| [[:d:Q125649033|Q125649033]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712829|Lisa Bu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_bu lisa_bu]
| [[:d:Q23712829|Q23712829]]
|-
| [[Attēls:Lisa Damour 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q79446431|Lisa Damour]]''
| 
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_damour lisa_damour]
| [[:d:Q79446431|Q79446431]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52394619|Lisa Dyson]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_dyson lisa_dyson]
| [[:d:Q52394619|Q52394619]]
|-
| [[Attēls:Lisa Feldman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6557970|Lisa Feldman Barrett]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_feldman_barrett lisa_feldman_barrett]
| [[:d:Q6557970|Q6557970]]
|-
| [[Attēls:Lisa Gansky, entrepreneur, investor and author of The Mesh (15851050897).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6558012|Lisa Gansky]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1958-05-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_gansky lisa_gansky]
| [[:d:Q6558012|Q6558012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q13563157|Lisa Genova]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1970-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_genova lisa_genova]
| [[:d:Q13563157|Q13563157]]
|-
| [[Attēls:Lisa Harouni (6783963974).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23661649|Lisa Harouni]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_harouni lisa_harouni]
| [[:d:Q23661649|Q23661649]]
|-
| [[Attēls:Kofi Portrait.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6558163|Lisa Kristine]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1965-09-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_kristine lisa_kristine]
| [[:d:Q6558163|Q6558163]]
|-
| [[Attēls:Lisa Margonelli 2011 (6263290261).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797751|Lisa Margonelli]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_margonelli lisa_margonelli]
| [[:d:Q23797751|Q23797751]]
|-
| [[Attēls:Lisa Mosconi (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65201723|Lisa Mosconi]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_mosconi lisa_mosconi]
| [[:d:Q65201723|Q65201723]]
|-
| [[Attēls:Lisa P. Jackson official portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445734|Lisa P. Jackson]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1962-02-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_jackson lisa_jackson]
| [[:d:Q445734|Q445734]]
|-
| [[Attēls:Liu Bolin painted portrait from Laurent Baillet.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q710377|Liu Bolin]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]''
| 1973-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/liu_bolin liu_bolin]
| [[:d:Q710377|Q710377]]
|-
| [[Attēls:Liu Thai Ker, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19561233|Liu Thai Ker]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1938-02-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Singapūra]]
| [https://www.ted.com/speakers/liu_thai_ker liu_thai_ker]
| [[:d:Q19561233|Q19561233]]
|-
| [[Attēls:Liv Boeree 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q272529|Liv Boeree]]''
| 
| ''[[:d:Q15295720|poker player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[modele]]
| 1984-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/liv_boeree liv_boeree]
| [[:d:Q272529|Q272529]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120610499|Liz Fosslien]]''
| 
| ''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/liz_fosslien liz_fosslien]
| [[:d:Q120610499|Q120610499]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109566748|Liz Ogbu]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_ogbu liz_ogbu]
| [[:d:Q109566748|Q109566748]]
|-
| [[Attēls:Portrait-liza-donnelly.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6660387|Liza Donnelly]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1955-01-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liza_donnelly liza_donnelly]
| [[:d:Q6660387|Q6660387]]
|-
| 
| ''[[:d:Q51473738|Lonneke Gordijn]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1980-03-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lonneke_gordijn lonneke_gordijn]
| [[:d:Q51473738|Q51473738]]
|-
| [[Attēls:Napoleoni Loretta by Peter Hodsoll 380dpi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2617501|Loretta Napoleoni]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1155838|korespondents]]''
| 1955-07-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/loretta_napoleoni loretta_napoleoni]
| [[:d:Q2617501|Q2617501]]
|-
| [[Attēls:Loretta Ross The Laura Flanders Show 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50361895|Loretta Ross]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1953-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/loretta_j_ross loretta_j_ross]
| [[:d:Q50361895|Q50361895]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6681071|Lori Gottlieb]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1966-12-20&lt;br/&gt;1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lori_gottlieb lori_gottlieb]
| [[:d:Q6681071|Q6681071]]
|-
| [[Attēls:Privacy and security in a connected age.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6681722|Lorrie Cranor]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1971-02-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lorrie_faith_cranor lorrie_faith_cranor]
| [[:d:Q6681722|Q6681722]]
|-
| [[Attēls:Louie Schwartzberg (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3260256|Louis Schwartzberg]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinooperators]]
| 1950-02-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/louie_schwartzberg louie_schwartzberg]
| [[:d:Q3260256|Q3260256]]
|-
| 
| ''[[:d:Q454074|Louise Leakey]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 1972-03-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/louise_leakey louise_leakey]
| [[:d:Q454074|Q454074]]
|-
| [[Attēls:Fresco Louise Foto Henk Thomas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3490296|Louise O. Fresco]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1952-02-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/louise_fresco louise_fresco]
| [[:d:Q3490296|Q3490296]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11763228|Luca Turin]]''
| 
| ''[[:d:Q5287861|chief technology officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1953-11-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/luca_turin luca_turin]
| [[:d:Q11763228|Q11763228]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90257762|Lucas N. Joppa]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lucas_joppa lucas_joppa]
| [[:d:Q90257762|Q90257762]]
|-
| [[Attēls:Lucianne Walkowicz (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656158|Lucianne M. Walkowicz]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1979
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucianne_walkowicz lucianne_walkowicz]
| [[:d:Q23656158|Q23656158]]
|-
| [[Attēls:LuciePinson2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q104081019|Lucie Pinson]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucie_pinson lucie_pinson]
| [[:d:Q104081019|Q104081019]]
|-
| [[Attēls:TEDxAmsterdam Live 0511 (5933038975).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16194527|Lucien Engelen]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1962-07-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lucien_engelen lucien_engelen]
| [[:d:Q16194527|Q16194527]]
|-
| 
| ''[[:d:Q69619569|Lucy C. Hone]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_hone lucy_hone]
| [[:d:Q69619569|Q69619569]]
|-
| 
| ''[[:d:Q33127640|Lucy Cooke]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11814411|documentarian]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1970-03-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_cooke lucy_cooke]
| [[:d:Q33127640|Q33127640]]
|-
| [[Attēls:Lucy McBath, official portrait, 116th Congress.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54358424|Lucy McBath]]''
| 
| ''[[:d:Q101539|flight attendant]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1960-06-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcbath lucy_mcbath]
| [[:d:Q54358424|Q54358424]]
|-
| [[Attēls:Body Architect.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662194|Lucy McRae]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3317836|modeler]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcrae lucy_mcrae]
| [[:d:Q23662194|Q23662194]]
|-
| 
| ''[[:d:Q86901696|Ludmila Rattis]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ludmila_rattis ludmila_rattis]
| [[:d:Q86901696|Q86901696]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662726|Ludwick Marishane]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ludwick_marishane ludwick_marishane]
| [[:d:Q23662726|Q23662726]]
|-
| 
| ''[[:d:Q68704888|Luhan Yang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/luhan_yang luhan_yang]
| [[:d:Q68704888|Q68704888]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28086279|Luis Zayas]]''
| 
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/luis_zayas luis_zayas]
| [[:d:Q28086279|Q28086279]]
|-
| [[Attēls:Luis von Ahn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92984|Luis von Ahn]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]
| [https://www.ted.com/speakers/luis_von_ahn luis_von_ahn]
| [[:d:Q92984|Q92984]]
|-
| [[Attēls:2025-04-29-Luisa Neubauer-Maischberger-2989.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61625543|Luisa Neubauer]]''
| 
| ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1996-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/luisa_neubauer luisa_neubauer]
| [[:d:Q61625543|Q61625543]]
|-
| [[Attēls:Luke Sital-Singh (Haldern Pop Festival 2014) IMGP1705 smial wp.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16232430|Luke Sital-Singh]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1988-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/luke_sital_singh luke_sital_singh]
| [[:d:Q16232430|Q16232430]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727939|Luke Syson]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;[[direktors]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/luke_syson luke_syson]
| [[:d:Q23727939|Q23727939]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6702999|Luma Mufleh]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[treneris]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]''
| 1975-03-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/luma_mufleh luma_mufleh]
| [[:d:Q6702999|Q6702999]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27494203|Luvvie Ajayi]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q70591255|digital strategist]]''
| 1985-01-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/luvvie_ajayi luvvie_ajayi]
| [[:d:Q27494203|Q27494203]]
|-
| [[Attēls:Lynn Rothschild 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4795205|Lynn J. Rothschild]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1957-05-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lynn_rothschild lynn_rothschild]
| [[:d:Q4795205|Q4795205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91830904|Lýdia Machová]]''
| 
| [[poliglots]]
| 1989-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lydia_machova lydia_machova]
| [[:d:Q91830904|Q91830904]]
|-
| [[Attēls:Leland Melvin.jpg|center|128px]]
| [[Līlends Melvins]]
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1964-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leland_melvin leland_melvin]
| [[:d:Q632907|Q632907]]
|-
| [[Attēls:Lc3 2018 (263682303) (cropped).jpeg|center|128px]]
| [[Līnuss Tūrvaldss]]
| Somijas zviedru-amerikāņu programmētājs
| [[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[programmatūras izstrādātājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1969-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/linus_torvalds linus_torvalds]
| [[:d:Q34253|Q34253]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60655946|M. Saad Bhamla]]''
| 
| ''[[:d:Q108348508|biomechanic]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/saad_bhamla saad_bhamla]
| [[:d:Q60655946|Q60655946]]
|-
| [[Attēls:Ma Jun - Annual Meeting of the New Champions 2012 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q986613|Ma Jun]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1968-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/jun_ma jun_ma]
| [[:d:Q986613|Q986613]]
|-
| [[Attēls:Ma Yansong World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8048959|Ma Yansong]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ma_yansong ma_yansong]
| [[:d:Q8048959|Q8048959]]
|-
| [[Attēls:Maajid Nawaz speaking at LibDem campaign event.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6721039|Maajid Nawaz]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1977-11-02&lt;br/&gt;1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/maajid_nawaz maajid_nawaz]
| [[:d:Q6721039|Q6721039]]
|-
| [[Attēls:20250906SM0283 (54805322818).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6722199|Mac Barnett]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1982-08-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mac_barnett mac_barnett]
| [[:d:Q6722199|Q6722199]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782713|Mac Stone]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mac_stone mac_stone]
| [[:d:Q23782713|Q23782713]]
|-
| 
| ''[[:d:Q113976785|Machine Dazzle]]''
| 
| [[gleznotājs]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/machine_dazzle machine_dazzle]
| [[:d:Q113976785|Q113976785]]
|-
| [[Attēls:Madison McFerrin - 51627141277.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58413987|Madison McFerrin]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1991-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/madison_mcferrin madison_mcferrin]
| [[:d:Q58413987|Q58413987]]
|-
| [[Attēls:Madeleine Albright 1997.jpg|center|128px]]
| [[Medlina Olbraita|Madlēna Olbraita]]
| amerikāņu politiķe
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[vēstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[ministrs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7330070|ārlietu ministrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''
| 1937-05-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čehoslovākija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/madeleine_albright madeleine_albright]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/814 814]
| [[:d:Q174438|Q174438]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125320068|Mads Tang-Christensen]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mads_tang_christensen mads_tang_christensen]
| [[:d:Q125320068|Q125320068]]
|-
| [[Attēls:Mae Carol Jemison.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q34091|Mae Jemison]]''
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1956-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mae_jemison mae_jemison]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/444 444]
| [[:d:Q34091|Q34091]]
|-
| [[Attēls:Magatte Wade 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30547266|Magatte Wade]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Senegāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/magatte_wade magatte_wade]
| [[:d:Q30547266|Q30547266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q84076056|Magda Sayeg]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/magda_sayeg magda_sayeg]
| [[:d:Q84076056|Q84076056]]
|-
| 
| ''[[:d:Q600738|Magnus Larsson]]''
| 
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''
| 1970-03-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/magnus_larsson magnus_larsson]
| [[:d:Q600738|Q600738]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115735933|Mahendra Singhi]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mahendra_singhi mahendra_singhi]
| [[:d:Q115735933|Q115735933]]
|-
| [[Attēls:Mai Lan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15211605|Mai Lan]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mai_lan mai_lan]
| [[:d:Q15211605|Q15211605]]
|-
| [[Attēls:Maira kalman 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6736888|Maira Kalman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maira_kalman maira_kalman]
| [[:d:Q6736888|Q6736888]]
|-
| [[Attēls:Majora-Carter-headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6738379|Majora Carter]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q104541864|urban activist]]''
| 1966-10-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/majora_carter majora_carter]
| [[:d:Q6738379|Q6738379]]
|-
| [[Attēls:Malcolm Gladwell 2014 (cropped) -2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q318429|Malcolm Gladwell]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1963-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_gladwell malcolm_gladwell]
| [[:d:Q318429|Q318429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713725|Malcolm London]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_london malcolm_london]
| [[:d:Q23713725|Q23713725]]
|-
| [[Attēls:MalcomMcLarenspeaking.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q325377|Malcolm McLaren]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[talantu aģentūra]]&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21550489|conceptual artist]]''
| 1946-01-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_mclaren malcolm_mclaren]
| [[:d:Q325377|Q325377]]
|-
| [[Attēls:Mallika-sarabhai-before-performance-saarang-2011-iit-madras.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3518417|Mallika Sarabhai]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1954-05-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mallika_sarabhai mallika_sarabhai]
| [[:d:Q3518417|Q3518417]]
|-
| [[Attēls:Rp23wiki-67.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1525015|Malte Spitz]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1984-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/malte_spitz malte_spitz]
| [[:d:Q1525015|Q1525015]]
|-
| [[Attēls:Malala Yousafzai at the 2024 Toronto International Film Festival 5.jpg|center|128px]]
| [[Malāla Jūsafzaja]]
| pakistāniešu sieviešu tiesību aktīviste
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774156|memoirist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1997-07-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/malala_yousafzai malala_yousafzai]
| [[:d:Q32732|Q32732]]
|-
| [[Attēls:Manal al-Shraif face (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445754|Manal al-Sharif]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1979-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Saūda Arābija]]
| [https://www.ted.com/speakers/manal_al_sharif manal_al_sharif]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1587 1587]
| [[:d:Q445754|Q445754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782698|Mandy Len Catron]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mandy_len_catron mandy_len_catron]
| [[:d:Q23782698|Q23782698]]
|-
| [[Attēls:Mandë Holford at World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55264577|Mandë Holford]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mande_holford mande_holford]
| [[:d:Q55264577|Q55264577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41571330|Manoush Zomorodi]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1973-06-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/manoush_zomorodi manoush_zomorodi]
| [[:d:Q41571330|Q41571330]]
|-
| [[Attēls:Manu Prakash at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22063727|Manu Prakash]]''
| 
| ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/manu_prakash manu_prakash]
| [[:d:Q22063727|Q22063727]]
|-
| [[Attēls:Manuel Lima.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6752682|Manuel Lima]]''
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1978-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/manuel_lima manuel_lima]
| [[:d:Q6752682|Q6752682]]
|-
| [[Attēls:Mar Hershenson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q87147801|Mar Hershenson]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mar_hershenson mar_hershenson]
| [[:d:Q87147801|Q87147801]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91998245|Marah J. Hardt]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marah_j_hardt marah_j_hardt]
| [[:d:Q91998245|Q91998245]]
|-
| [[Attēls:Marc Abraham in Chile with AECH 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755336|Marc Abrahams]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3579163|scientific editor]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_abrahams marc_abrahams]
| [[:d:Q6755336|Q6755336]]
|-
| [[Attēls:Marc Bamuthi Joseph, interview with YBCA (July 2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755368|Marc Bamuthi Joseph]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8178443|libretists]]''&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_bamuthi_joseph marc_bamuthi_joseph]
| [[:d:Q6755368|Q6755368]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662529|Marc Goodman]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marc_goodman marc_goodman]
| [[:d:Q23662529|Q23662529]]
|-
| [[Attēls:Marc koska.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755670|Marc Koska]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1961-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_koska marc_koska]
| [[:d:Q6755670|Q6755670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19881192|Marc Kushner]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1977-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_kushner marc_kushner]
| [[:d:Q19881192|Q19881192]]
|-
| [[Attēls:Acting Director of the National Museum of American History Marc Jay Pachter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15917299|Marc Pachter]]''
| 
| ''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1943-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_pachter marc_pachter]
| [[:d:Q15917299|Q15917299]]
|-
| [[Attēls:Marc raibert cebit hannover 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755817|Marc Raibert]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1949-10-22&lt;br/&gt;1949-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_raibert marc_raibert]
| [[:d:Q6755817|Q6755817]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92425263|Marc Z Miskin]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marc_miskin marc_miskin]
| [[:d:Q92425263|Q92425263]]
|-
| [[Attēls:MarcelDicke2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18521479|Marcel Dicke]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 1957-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcel_dicke marcel_dicke]
| [[:d:Q18521479|Q18521479]]
|-
| [[Attēls:Marcelo Mena.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44010940|Marcelo Mena]]''
| 
| ''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1975-03-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcelo_mena_carrasco marcelo_mena_carrasco]
| [[:d:Q44010940|Q44010940]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23303134|Marcin Jakubowski]]''
| 
| 
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marcin_jakubowski marcin_jakubowski]
| [[:d:Q23303134|Q23303134]]
|-
| [[Attēls:MarcoAlverà.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43191861|Marco Alverà]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1975-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marco_alvera marco_alvera]
| [[:d:Q43191861|Q43191861]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728391|Marco Annunziata]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marco_annunziata marco_annunziata]
| [[:d:Q23728391|Q23728391]]
|-
| [[Attēls:Marco Tempest.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q124966|Marco Tempest]]''
| 
| [[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1964-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/marco_tempest marco_tempest]
| [[:d:Q124966|Q124966]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18352586|Marcus Byrne]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcus_byrne marcus_byrne]
| [[:d:Q18352586|Q18352586]]
|-
| [[Attēls:Sautoy2 cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q536457|Marcus du Sautoy]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-08-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcus_du_sautoy marcus_du_sautoy]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/420 420]
| [[:d:Q536457|Q536457]]
|-
| 
| ''[[:d:Q101242984|Margaret Bourdeaux]]''
| 
| ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_bourdeaux margaret_bourdeaux]
| [[:d:Q101242984|Q101242984]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23765418|Margaret Gould Stewart]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_stewart margaret_stewart]
| [[:d:Q23765418|Q23765418]]
|-
| [[Attēls:Margaret Heffernan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6759505|Margaret Heffernan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1955-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_heffernan margaret_heffernan]
| [[:d:Q6759505|Q6759505]]
|-
| [[Attēls:Margaret Levi (48747801107).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6759639|Margaret Levi]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-03-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_levi margaret_levi]
| [[:d:Q6759639|Q6759639]]
|-
| [[Attēls:MargaretMitchell2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50346871|Margaret Mitchell]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q123574267|AI ethicist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_mitchell margaret_mitchell]
| [[:d:Q50346871|Q50346871]]
|-
| [[Attēls:Margaret Wertheim speaking at TED in 2009 (cropped closer).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4990332|Margaret Wertheim]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1958-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_wertheim margaret_wertheim]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/334 334]
| [[:d:Q4990332|Q4990332]]
|-
| [[Attēls:Margrethe Vestager by Christian Ursilva (2026).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270820|Margrethe Vestager]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1968-04-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/margrethe_vestager margrethe_vestager]
| [[:d:Q270820|Q270820]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671015|Maria Bezaitis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/maria_bezaitis maria_bezaitis]
| [[:d:Q23671015|Q23671015]]
|-
| [[Attēls:Maria DAMANAKI.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q261709|Maria Damanaki]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1952-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_damanaki maria_damanaki]
| [[:d:Q261709|Q261709]]
|-
| [[Attēls:Maria Popova.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6761505|Maria Popova]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1984-07-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_popova maria_popova]
| [[:d:Q6761505|Q6761505]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28025108|Maria Van Kerkhove]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1977-02-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_van_kerkhove maria_van_kerkhove]
| [[:d:Q28025108|Q28025108]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24083392|Mariam Veiszadeh]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177 mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177]
| [[:d:Q24083392|Q24083392]]
|-
| [[Attēls:Marian Bantjes Pop!Tech.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3847649|Marian Bantjes]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1963-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/marian_bantjes marian_bantjes]
| [[:d:Q3847649|Q3847649]]
|-
| [[Attēls:Marian Wright Edelman, 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1896700|Marian Wright Edelman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''
| 1939-06-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marian_wright_edelman marian_wright_edelman]
| [[:d:Q1896700|Q1896700]]
|-
| [[Attēls:Mariana Mazzucato.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15127513|Mariana Mazzucato]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1968-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mariana_mazzucato mariana_mazzucato]
| [[:d:Q15127513|Q15127513]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55688837|Mariano Sigman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/mariano_sigman mariano_sigman]
| [[:d:Q55688837|Q55688837]]
|-
| [[Attēls:Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|center|128px]]
| [[Marijs Gells-Manns]]
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1929-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/murray_gell_mann murray_gell_mann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/173 173]
| [[:d:Q172840|Q172840]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88976878|Marily Oppezzo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marily_oppezzo marily_oppezzo]
| [[:d:Q88976878|Q88976878]]
|-
| [[Attēls:Marilyn Waring 2020 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q268510|Marilyn Waring]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[zemnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1952-10-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/marilyn_waring marilyn_waring]
| [[:d:Q268510|Q268510]]
|-
| [[Attēls:Marina Abramović. The Cleaner (45524492341).jpg|center|128px]]
| [[Marina Abramoviča]]
| 
| ''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1946-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| ''[[:d:Q1290149|Federal People's Republic of Yugoslavia]]''&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q838261|Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]''&lt;br/&gt;[[Serbija un Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marina_abramovic marina_abramovic]
| [[:d:Q47496|Q47496]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760166|Marisa Fick-Jordan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marisa_fick_jordan marisa_fick_jordan]
| [[:d:Q23760166|Q23760166]]
|-
| 
| ''[[:d:Q113679918|Marisa Franco]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marisa_franco marisa_franco]
| [[:d:Q113679918|Q113679918]]
|-
| [[Attēls:Nacht van de Radicale Vernieuwing (44737558181) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33044550|Marjan van Aubel]]''
| 
| ''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marjan_van_aubel marjan_van_aubel]
| [[:d:Q33044550|Q33044550]]
|-
| [[Attēls:Mark Applebaum at TEDx Stanford (7231657568).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6766581|Mark Applebaum]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_applebaum mark_applebaum]
| [[:d:Q6766581|Q6766581]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784752|Mark Bezos]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1969-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_bezos mark_bezos]
| [[:d:Q23784752|Q23784752]]
|-
| [[Attēls:Mark Bittman 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3294002|Mark Bittman]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1950-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_bittman mark_bittman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/234 234]
| [[:d:Q3294002|Q3294002]]
|-
| [[Attēls:Mark Forsyth portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16216552|Mark Forsyth]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16312408|etymologist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1977-04-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_forsyth mark_forsyth]
| [[:d:Q16216552|Q16216552]]
|-
| [[Attēls:Mark Kendall (born 1972) in the video 'WearOptimo and ANU – towards a healthcare future within the fourth industrial revolution'.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670507|Mark Kendall]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''
| 1972-04-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_kendall mark_kendall]
| [[:d:Q23670507|Q23670507]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15994669|Mark Pagel]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1954-06-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_pagel mark_pagel]
| [[:d:Q15994669|Q15994669]]
|-
| [[Attēls:D07cd11-Guarup-Xingu-2007-Sue photos (22).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6769279|Mark Plotkin]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''
| 1955-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_plotkin mark_plotkin]
| [[:d:Q6769279|Q6769279]]
|-
| [[Attēls:Mark Pollock.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6769287|Mark Pollock]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13382576|airētājs]]''
| 1976-02-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_pollock mark_pollock]
| [[:d:Q6769287|Q6769287]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662165|Mark Raymond]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_raymond mark_raymond]
| [[:d:Q23662165|Q23662165]]
|-
| [[Attēls:Mark Ronson and Jennifer Su, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q425821|Mark Ronson]]''
| 
| [[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1975-09-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_ronson mark_ronson]
| [[:d:Q425821|Q425821]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6769512|Mark Roth]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_roth mark_roth]
| [[:d:Q6769512|Q6769512]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713549|Mark Shaw]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_shaw mark_shaw]
| [[:d:Q23713549|Q23713549]]
|-
| 
| ''[[:d:Q51002222|Mark W. Tyndall]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_tyndall mark_tyndall]
| [[:d:Q51002222|Q51002222]]
|-
| [[Attēls:Mark Z. Jacobson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6770480|Mark Z. Jacobson]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19377727|environmental engineer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_z_jacobson mark_z_jacobson]
| [[:d:Q6770480|Q6770480]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662733|Markham Nolan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/markham_nolan markham_nolan]
| [[:d:Q23662733|Q23662733]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656649|Markus Fischer]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/markus_fischer markus_fischer]
| [[:d:Q23656649|Q23656649]]
|-
| [[Attēls:Markus giesler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1789020|Markus Giesler]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q104629540|editor]]''
| 1976-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/markus_giesler markus_giesler]
| [[:d:Q1789020|Q1789020]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16751209|Marla Spivak]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marla_spivak marla_spivak]
| [[:d:Q16751209|Q16751209]]
|-
| [[Attēls:Marlene Zuk, Palmerston North City Library.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7472231|Marlene Zuk]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1956-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marlene_zuk marlene_zuk]
| [[:d:Q7472231|Q7472231]]
|-
| [[Attēls:1 martha minow commencement 2010 harvard.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q522066|Martha Minow]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1954-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martha_minow martha_minow]
| [[:d:Q522066|Q522066]]
|-
| [[Attēls:Martin Ford Speaking July 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19971558|Martin Ford]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q846430|futurist]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_ford martin_ford]
| [[:d:Q19971558|Q19971558]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656755|Martin Hanczyc]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/martin_hanczyc martin_hanczyc]
| [[:d:Q23656755|Q23656755]]
|-
| [[Attēls:Martin Jacques (2012).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6775790|Martin Jacques]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''
| 1945-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_jacques martin_jacques]
| [[:d:Q6775790|Q6775790]]
|-
| [[Attēls:Martin Lockley - Dinosaur Age Meets the Space Age at NASA Goddard (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6776022|Martin Lockley]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1950-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475 martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475]
| [[:d:Q6776022|Q6776022]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20011313|Martin Pistorius]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6859454|web developer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975-12-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_pistorius martin_pistorius]
| [[:d:Q20011313|Q20011313]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Rees of Ludlow crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335213|Martin Rees]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''
| 1942-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sir_martin_rees sir_martin_rees]
| [[:d:Q335213|Q335213]]
|-
| [[Attēls:Martin Seligman Philadelphia 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q320927|Martin Seligman]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18437198|bridža spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1942-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_seligman martin_seligman]
| [[:d:Q320927|Q320927]]
|-
| [[Attēls:Photo of filmmaker Martin Villeneuve, April 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3295670|Martin Villeneuve]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1978-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_villeneuve martin_villeneuve]
| [[:d:Q3295670|Q3295670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q30754553|Martina Flor]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/martina_flor martina_flor]
| [[:d:Q30754553|Q30754553]]
|-
| [[Attēls:Martine-Rothblatt2-5773.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6777103|Martine Rothblatt]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1954-10-10
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martine_rothblatt martine_rothblatt]
| [[:d:Q6777103|Q6777103]]
|-
| [[Attēls:Marvin Rees - 2023 (52717617130) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24039198|Marvin Rees]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q837703|non-executive director]]''
| 1972-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marvin_rees marvin_rees]
| [[:d:Q24039198|Q24039198]]
|-
| [[Attēls:Marwa Al-Sabouni.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q71169687|Marwa Al-Sabouni]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1981-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marwa_al_sabouni marwa_al_sabouni]
| [[:d:Q71169687|Q71169687]]
|-
| [[Attēls:Mary Ann Sieghart at Chiswick Book Festival (51456855512) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6778913|Mary Ann Sieghart]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1961-08-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_ann_sieghart mary_ann_sieghart]
| [[:d:Q6778913|Q6778913]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114731911|Mary Ellen Hannibal]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mary_ellen_hannibal mary_ellen_hannibal]
| [[:d:Q114731911|Q114731911]]
|-
| [[Attēls:Mary Gray, Microsoft Research, December 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59434193|Mary L. Gray]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6386271|media scholar]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_gray mary_gray]
| [[:d:Q59434193|Q59434193]]
|-
| [[Attēls:Mlj feb 25-hires.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41638|Mary Lou Jepsen]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1965-04-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_lou_jepsen mary_lou_jepsen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1465 1465]
| [[:d:Q41638|Q41638]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123557701|Mary Maker]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidsudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_maker mary_maker]
| [[:d:Q123557701|Q123557701]]
|-
| [[Attēls:Mary Norris 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20979342|Mary Norris]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1952-02-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_norris mary_norris]
| [[:d:Q20979342|Q20979342]]
|-
| [[Attēls:2025 Mary Roach at the Library of Congress on 25 September (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q444136|Mary Roach]]''
| 
| ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q123853167|magazine writer]]''
| 1959-03-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_roach mary_roach]
| [[:d:Q444136|Q444136]]
|-
| [[Attēls:MARY T. BASSETT in 2023 06.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23767444|Mary Travis Bassett]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_bassett mary_bassett]
| [[:d:Q23767444|Q23767444]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108913675|Mary Ziegler]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1982-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mary_ziegler mary_ziegler]
| [[:d:Q108913675|Q108913675]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498467|Maryn McKenna]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1959-01-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maryn_mckenna maryn_mckenna]
| [[:d:Q23498467|Q23498467]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6004352|María Neira]]''
| 
| [[direktors]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_neira maria_neira]
| [[:d:Q6004352|Q6004352]]
|-
| [[Attēls:-VLPowerSummit 2017 - María Teresa Kumar (38165224031).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59110013|María Teresa Kumar]]''
| 
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kolumbija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_teresa_kumar maria_teresa_kumar]
| [[:d:Q59110013|Q59110013]]
|-
| [[Attēls:Massimo banzi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16174456|Massimo Banzi]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1968-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/massimo_banzi massimo_banzi]
| [[:d:Q16174456|Q16174456]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91168750|Mathias Basner]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mathias_basner mathias_basner]
| [[:d:Q91168750|Q91168750]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783045|Mathias Jud]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mathias_jud mathias_jud]
| [[:d:Q23783045|Q23783045]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3298792|Mathieu Lehanneur]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1974-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mathieu_lehanneur mathieu_lehanneur]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/501 501]
| [[:d:Q3298792|Q3298792]]
|-
| [[Attēls:Matt Cutts Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q890702|Matt Cutts]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_cutts matt_cutts]
| [[:d:Q890702|Q890702]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16194081|Matt Goldman]]''
| 
| [[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1969-12-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_goldman matt_goldman]
| [[:d:Q16194081|Q16194081]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3299487|Matt Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 1970-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_johnson matt_johnson]
| [[:d:Q3299487|Q3299487]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769530|Matt Kenyon]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_kenyon matt_kenyon]
| [[:d:Q23769530|Q23769530]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662668|Matt Killingsworth]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matt_killingsworth matt_killingsworth]
| [[:d:Q23662668|Q23662668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662543|Matt Mills]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_mills_and_tamara_roukaerts matthew_mills_and_tamara_roukaerts]
| [[:d:Q23662543|Q23662543]]
|-
| [[Attēls:Matt Mullenweg (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92877|Matt Mullenweg]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1984-01-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_mullenweg matt_mullenweg]
| [[:d:Q92877|Q92877]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Viscount Ridley crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q961972|Matt Ridley]]''
| 
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1483709|zemes īpašnieks]]''
| 1958-02-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_ridley matt_ridley]
| [[:d:Q961972|Q961972]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301826|Matt Weinstein]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matt_weinstein matt_weinstein]
| [[:d:Q23301826|Q23301826]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124606154|Matthew A. Wilson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matt_wilson matt_wilson]
| [[:d:Q124606154|Q124606154]]
|-
| [[Attēls:Matthew Carter, 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q383244|Matthew Carter]]''
| 
| ''[[:d:Q354034|type designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q635734|arhivārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1937-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_carter matthew_carter]
| [[:d:Q383244|Q383244]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783062|Matthew Childs]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_childs matthew_childs]
| [[:d:Q23783062|Q23783062]]
|-
| [[Attēls:Mathew Mazzotta head shot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q66685136|Matthew Mazzotta]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_mazzotta matthew_mazzotta]
| [[:d:Q66685136|Q66685136]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759559|Matthew O'Reilly]]''
| 
| ''[[:d:Q1497094|emergency medical technician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_o_reilly matthew_o_reilly]
| [[:d:Q23759559|Q23759559]]
|-
| [[Attēls:Matt Scientist Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52637795|Matthew P. Walker]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_walker matthew_walker]
| [[:d:Q52637795|Q52637795]]
|-
| 
| ''[[:d:Q131552206|Matthew S. Broadhurst]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_broadhurst matthew_broadhurst]
| [[:d:Q131552206|Q131552206]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783080|Matthew White]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_white matthew_white]
| [[:d:Q23783080|Q23783080]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24041573|Matthew Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q2066131|sportists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_williams matthew_williams]
| [[:d:Q24041573|Q24041573]]
|-
| [[Attēls:Portrait de Matthieu Ricard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q732418|Matthieu Ricard]]''
| 
| ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''
| 1946-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthieu_ricard matthieu_ricard]
| [[:d:Q732418|Q732418]]
|-
| [[Attēls:Seracini.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q283470|Maurizio Seracini]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[speciālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maurizio_seracini maurizio_seracini]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1296 1296]
| [[:d:Q283470|Q283470]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662756|Max Little]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/max_little max_little]
| [[:d:Q23662756|Q23662756]]
|-
| [[Attēls:Max Rashbrooke writer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93320757|Max Rashbrooke]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/max_rashbrooke max_rashbrooke]
| [[:d:Q93320757|Q93320757]]
|-
| [[Attēls:Max Tegmark 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2076321|Max Tegmark]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/max_tegmark max_tegmark]
| [[:d:Q2076321|Q2076321]]
|-
| [[Attēls:IMG2055 Timchenko Max crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13718768|Maxim Timchenko]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1975-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/maxim_timchenko maxim_timchenko]
| [[:d:Q13718768|Q13718768]]
|-
| [[Attēls:20101227 May El-Khalil cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1489143|May El-Khalil]]''
| 
| 
| 1955-12-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/may_el_khalil may_el_khalil]
| [[:d:Q1489143|Q1489143]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4081184|Maya Beiser]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1963-12-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maya_beiser maya_beiser]
| [[:d:Q4081184|Q4081184]]
|-
| [[Attēls:Maya Penn headshot.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664921|Maya Penn]]''
| 
| [[animators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 2000-02-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maya_penn_1 maya_penn_1]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/maya_penn maya_penn]
| [[:d:Q19664921|Q19664921]]
|-
| [[Attēls:Maya Shankar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28033873|Maya Shankar]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/maya_shankar maya_shankar]
| [[:d:Q28033873|Q28033873]]
|-
| [[Attēls:General Session with Maysoon Zayid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6797978|Maysoon Zayid]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maysoon_zayid maysoon_zayid]
| [[:d:Q6797978|Q6797978]]
|-
| [[Attēls:Maz Jobrani VOA 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1142510|Maz Jobrani]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1972-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/maz_jobrani maz_jobrani]
| [[:d:Q1142510|Q1142510]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798616|McKenna Pope]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mckenna_pope mckenna_pope]
| [[:d:Q23798616|Q23798616]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759676|Meaghan Ramsey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/meaghan_ramsey meaghan_ramsey]
| [[:d:Q23759676|Q23759676]]
|-
| [[Attēls:Mechai Viravaidya 2008 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6584188|Mechai Viravaidya]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1941-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Taizeme]]
| [https://www.ted.com/speakers/mechai_viravaidya mechai_viravaidya]
| [[:d:Q6584188|Q6584188]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759544|Meera Vijayann]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/meera_vijayann meera_vijayann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2071 2071]
| [[:d:Q23759544|Q23759544]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670504|Meg Jay]]''
| 
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1969-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/meg_jay meg_jay]
| [[:d:Q23670504|Q23670504]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662848|Megan Kamerick]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5394545|freelance journalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/megan_kamerick megan_kamerick]
| [[:d:Q23662848|Q23662848]]
|-
| [[Attēls:Megan Phelps-Roper 266660.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22279168|Megan Phelps-Roper]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2296674|social media manager]]''
| 1986-01-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_phelps_roper megan_phelps_roper]
| [[:d:Q22279168|Q22279168]]
|-
| [[Attēls:Megan Washington.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6808754|Megan Washington]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1986-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_washington megan_washington]
| [[:d:Q6808754|Q6808754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q101111736|Mehret Mandefro]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mehret_mandefro mehret_mandefro]
| [[:d:Q101111736|Q101111736]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59706643|Mei Lin Neo]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mei_lin_neo mei_lin_neo]
| [[:d:Q59706643|Q59706643]]
|-
| [[Attēls:Meklit Hadero and Susie Ibarra (15276289548) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6810590|Meklit Hadero Meklit]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/meklit_hadero meklit_hadero]
| [[:d:Q6810590|Q6810590]]
|-
| [[Attēls:Mélaku Belay &amp; Zenash Tsegay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16664015|Melaku Belay]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/melaku_belay melaku_belay]
| [[:d:Q16664015|Q16664015]]
|-
| [[Attēls:ChangeNOW2022- Melati Wijsen, Youthtopia (52131649583) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40757815|Melati Wijsen]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/melati_wijsen melati_wijsen]
| [[:d:Q40757815|Q40757815]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23688634|Melati and Isabel Wijsen]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melati_and_isabel_wijsen melati_and_isabel_wijsen]
| [[:d:Q23688634|Q23688634]]
|-
| [[Attēls:Melinda Gates - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| [[Melinda Geitsa]]
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[mecenāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4479442|founder]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1964-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melinda_french_gates melinda_french_gates]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/803 803]
| [[:d:Q463877|Q463877]]
|-
| [[Attēls:Melissa Fleming (2021).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759770|Melissa Fleming]]''
| 
| ''[[:d:Q17221|spokesperson]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_fleming melissa_fleming]
| [[:d:Q23759770|Q23759770]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662348|Melissa Garren]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_garren melissa_garren]
| [[:d:Q23662348|Q23662348]]
|-
| 
| ''[[:d:Q85954688|Melissa J. Moore]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_j_moore melissa_j_moore]
| [[:d:Q85954688|Q85954688]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662916|Melissa Marshall]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_marshall melissa_marshall]
| [[:d:Q23662916|Q23662916]]
|-
| [[Attēls:Melissa Villasenor (Sad People Talking) 6843626905.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26924494|Melissa Villaseñor]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1987-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_villasenor melissa_villasenor]
| [[:d:Q26924494|Q26924494]]
|-
| [[Attēls:Mellody Hobson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6813152|Mellody Hobson]]''
| 
| [[komersants]]
| 1969-04-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mellody_hobson mellody_hobson]
| [[:d:Q6813152|Q6813152]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22095432|Keith Chen]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_chen keith_chen]
| [[:d:Q22095432|Q22095432]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054818|Melvin Russell]]''
| 
| ''[[:d:Q384593|policists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melvin_russell melvin_russell]
| [[:d:Q24054818|Q24054818]]
|-
| [[Attēls:Memory Banda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760334|Memory Banda]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1996-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Malāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/memory_banda memory_banda]
| [[:d:Q23760334|Q23760334]]
|-
| [[Attēls:Mena Trott from The Sew Weekly.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52826|Mena Grabowski Trott]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mena_trott mena_trott]
| [[:d:Q52826|Q52826]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54956679|Mennat El Ghalid]]''
| 
| ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/mennat_el_ghalid mennat_el_ghalid]
| [[:d:Q54956679|Q54956679]]
|-
| [[Attēls:Menno schilthuizen-1578685008.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6817184|Menno Schilthuizen]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16271261|malacologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2083925|botanical collector]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/menno_schilthuizen menno_schilthuizen]
| [[:d:Q6817184|Q6817184]]
|-
| [[Attēls:Meta - Meron Gribetz - Founder-CEO - A.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25095565|Meron Gribetz]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/meron_gribetz meron_gribetz]
| [[:d:Q25095565|Q25095565]]
|-
| [[Attēls:Meryam Sugulle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q100739878|Meryam Sugulle]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/meryam_sugulle meryam_sugulle]
| [[:d:Q100739878|Q100739878]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61159386|Mesmin Destin]]''
| 
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392 dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392]
| [[:d:Q61159386|Q61159386]]
|-
| [[Attēls:Mia Birdsong.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782693|Mia Birdsong]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mia_birdsong mia_birdsong]
| [[:d:Q23782693|Q23782693]]
|-
| [[Attēls:Michael Nielsen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6833069|Michael A. Nielsen]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]
| 1974-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_nielsen michael_nielsen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1094 1094]
| [[:d:Q6833069|Q6833069]]
|-
| [[Attēls:Michael Anti.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q536668|Michael Anti]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_anti michael_anti]
| [[:d:Q536668|Q536668]]
|-
| [[Attēls:Michael Bierut.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3856114|Michael Bierut]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_bierut michael_bierut]
| [[:d:Q3856114|Q3856114]]
|-
| [[Attēls:Michael Botticelli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6828740|Michael Botticelli]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1958-01-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_botticelli michael_botticelli]
| [[:d:Q6828740|Q6828740]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6829848|Michael Dickinson]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_dickinson michael_dickinson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1551 1551]
| [[:d:Q6829848|Q6829848]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670632|Michael Green]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_green michael_green]
| [[:d:Q23670632|Q23670632]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759758|Michael Green]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_green_spi michael_green_spi]
| [[:d:Q23759758|Q23759758]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6830936|Michael Hansmeyer]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_hansmeyer michael_hansmeyer]
| [[:d:Q6830936|Q6830936]]
|-
| 
| ''[[:d:Q40001545|Michael Hendryx]]''
| 
| [[profesors]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_hendryx michael_hendryx]
| [[:d:Q40001545|Q40001545]]
|-
| [[Attēls:Sociologist Michael Kimmel in 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1498283|Michael Kimmel]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_kimmel michael_kimmel]
| [[:d:Q1498283|Q1498283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q96176298|Michael L Middlebrooks]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536 michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536]
| [[:d:Q96176298|Q96176298]]
|-
| [[Attēls:Michael Levin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q39444955|Michael Levin]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_levin michael_levin]
| [[:d:Q39444955|Q39444955]]
|-
| [[Attēls:Michael Patrick Lynch at Senate House.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6832368|Michael Lynch]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_lynch michael_lynch]
| [[:d:Q6832368|Q6832368]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662341|Michael McDaniel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_mcdaniel michael_mcdaniel]
| [[:d:Q23662341|Q23662341]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6832811|Michael Merzenich]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1942-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_merzenich michael_merzenich]
| [[:d:Q6832811|Q6832811]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727972|Michael Metcalfe]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_metcalfe michael_metcalfe]
| [[:d:Q23727972|Q23727972]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3308398|Michael Moschen]]''
| 
| ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_moschen michael_moschen]
| [[:d:Q3308398|Q3308398]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662981|Michael Norton]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_norton michael_norton]
| [[:d:Q23662981|Q23662981]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784724|Michael Pawlyn]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1967-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pawlyn michael_pawlyn]
| [[:d:Q23784724|Q23784724]]
|-
| [[Attēls:Michael Pollan at Yale 1 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1138996|Michael Pollan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1955-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pollan michael_pollan]
| [[:d:Q1138996|Q1138996]]
|-
| [[Attēls:Michael porter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q272146|Michael Porter]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_porter michael_porter]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1622 1622]
| [[:d:Q272146|Q272146]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783071|Michael Pritchard]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pritchard michael_pritchard]
| [[:d:Q23783071|Q23783071]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768729|Michael Rubinstein]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_rubinstein michael_rubinstein]
| [[:d:Q23768729|Q23768729]]
|-
| [[Attēls:2023-08-07 Michael Sandel no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53103759044) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q381044|Michael Sandel]]''
| 
| ''[[:d:Q18930007|politikas filozofs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953-03-05&lt;br/&gt;1953-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_sandel michael_sandel]
| [[:d:Q381044|Q381044]]
|-
| [[Attēls:Michael Schur 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1929297|Michael Schur]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1975-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_schur michael_schur]
| [[:d:Q1929297|Q1929297]]
|-
| [[Attēls:Michael Sheen crop n2 Good Omens panel at NYCC (61104).jpg|center|128px]]
| [[Maikls Šīns|Michael Sheen]]
| Velsas aktieris
| ''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q116695160|video game actor]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1969-02-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_sheen michael_sheen]
| [[:d:Q298276|Q298276]]
|-
| [[Attēls:Michael Shellenberger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6834344|Michael Shellenberger]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q30131998|cultural anthropologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1971-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_shellenberger michael_shellenberger]
| [[:d:Q6834344|Q6834344]]
|-
| [[Attēls:Michael Shermer wiki portrait4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q126225|Michael Shermer]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2309784|riteņbraucējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1954-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_shermer michael_shermer]
| [[:d:Q126225|Q126225]]
|-
| [[Attēls:Michael Specter Headshot new.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2356503|Michael Specter]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_specter michael_specter]
| [[:d:Q2356503|Q2356503]]
|-
| [[Attēls:Michael Stevens VidCon 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14436762|Michael Stevens]]''
| 
| ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q138858|entertainer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1986-01-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_stevens michael_stevens]
| [[:d:Q14436762|Q14436762]]
|-
| [[Attēls:MTTKeepingScore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q520493|Michael Tilson Thomas]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''
| 1944-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_tilson_thomas michael_tilson_thomas]
| [[:d:Q520493|Q520493]]
|-
| [[Attēls:Michael Tubbs (34490285296).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916401|Michael Tubbs]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1990-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_tubbs michael_tubbs]
| [[:d:Q27916401|Q27916401]]
|-
| [[Attēls:General Fusion Michel Laberge (33250324636).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23727986|Michel Laberge]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/michel_laberge michel_laberge]
| [[:d:Q23727986|Q23727986]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60754633|Michel M Dugon]]''
| 
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michel_dugon michel_dugon]
| [[:d:Q60754633|Q60754633]]
|-
| [[Attēls:Michele Wucker - 2019.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q24204274|Michele Wucker]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michele_wucker michele_wucker]
| [[:d:Q24204274|Q24204274]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661627|Michelle Borkin]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_borkin michelle_borkin]
| [[:d:Q23661627|Q23661627]]
|-
| 
| ''[[:d:Q96002234|Michelle Greene]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_greene michelle_greene]
| [[:d:Q96002234|Q96002234]]
|-
| 
| ''[[:d:Q110336312|Michelle Kuo]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_kuo michelle_kuo]
| [[:d:Q110336312|Q110336312]]
|-
| [[Attēls:2024-11-29 Michèle Lamont 1080309.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3311640|Michèle Lamont]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1957-12-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/michele_lamont michele_lamont]
| [[:d:Q3311640|Q3311640]]
|-
| [[Attēls:Mick Cornett (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12003032|Mick Cornett]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1958-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_cornett mick_cornett]
| [[:d:Q12003032|Q12003032]]
|-
| [[Attēls:Mick Ebeling (2015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6838160|Mick Ebeling]]''
| 
| [[kinoproducents]]
| 1970-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_ebeling mick_ebeling]
| [[:d:Q6838160|Q6838160]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16732921|Mick Mountz]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_mountz mick_mountz]
| [[:d:Q16732921|Q16732921]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92753609|Miguel A Modestino]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/miguel_modestino miguel_modestino]
| [[:d:Q92753609|Q92753609]]
|-
| [[Attēls:Miguel Nicolelis (16397324065).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q976399|Miguel Nicolelis]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1961-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/miguel_nicolelis miguel_nicolelis]
| [[:d:Q976399|Q976399]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89906394|Miho Janvier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/miho_janvier miho_janvier]
| [[:d:Q89906394|Q89906394]]
|-
| [[Attēls:Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|center|128px]]
| [[Mihājs Čīksentmihāji]]
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1934-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mihaly_csikszentmihalyi mihaly_csikszentmihalyi]
| [[:d:Q316147|Q316147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q957612|Mike Archer]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-03-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_archer michael_archer]
| [[:d:Q957612|Q957612]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657163|Mike Biddle]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_biddle michael_biddle]
| [[:d:Q23657163|Q23657163]]
|-
| [[Attēls:Mike Cannon-Brookes Australian businessman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23939846|Mike Cannon-Brookes]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1979-11-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_cannon_brookes mike_cannon_brookes]
| [[:d:Q23939846|Q23939846]]
|-
| [[Attēls:Mikematas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21463338|Mike Matas]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107573818|icon designer]]''
| 1986-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_matas mike_matas]
| [[:d:Q21463338|Q21463338]]
|-
| [[Attēls:Mike Rowe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q455808|Mike Rowe]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1962-03-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_rowe mike_rowe]
| [[:d:Q455808|Q455808]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24053199|Mike Velings]]''
| 
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q56249301|pisciculturist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mike_velings mike_velings]
| [[:d:Q24053199|Q24053199]]
|-
| [[Attēls:Mike deGruy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6849378|Mike deGruy]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;[[kinooperators]]
| 1951-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_degruy mike_degruy]
| [[:d:Q6849378|Q6849378]]
|-
| [[Attēls:Mikhail Zygar 2024 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4194814|Mikhail Zygar]]''
| 
| ''[[:d:Q15973695|political reporter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q108800680|media executive]]''
| 1981-01-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mikhail_zygar mikhail_zygar]
| [[:d:Q4194814|Q4194814]]
|-
| [[Attēls:Mikko Hyppönen - 2021 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2489610|Mikko Hyppönen]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;[[speciālists]]
| 1969-10-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mikko_hypponen mikko_hypponen]
| [[:d:Q2489610|Q2489610]]
|-
| [[Attēls:Milton Glaser at Cooper Hewitt, Smithsonian Design Museum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1351481|Milton Glaser]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1929-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/milton_glaser milton_glaser]
| [[:d:Q1351481|Q1351481]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4794835|Mina Bissell]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1940
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mina_bissell mina_bissell]
| [[:d:Q4794835|Q4794835]]
|-
| 
| ''[[:d:Q73482980|Mindy Scheier]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mindy_scheier mindy_scheier]
| [[:d:Q73482980|Q73482980]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809265|Miranda Wang and Jeanny Yao]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/miranda_wang_and_jenny_yao miranda_wang_and_jenny_yao]
| [[:d:Q23809265|Q23809265]]
|-
| [[Attēls:Miru Kim in paris catacombs.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6874759|Miru Kim]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/miru_kim miru_kim]
| [[:d:Q6874759|Q6874759]]
|-
| [[Attēls:2022 - Opening Night PO1 3566 (52470197912) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99528599|Misan Harriman]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/misan_harriman misan_harriman]
| [[:d:Q99528599|Q99528599]]
|-
| [[Attēls:MishaGlenny.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3859025|Misha Glenny]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]
| 1958-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/misha_glenny misha_glenny]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/486 486]
| [[:d:Q3859025|Q3859025]]
|-
| [[Attēls:Mitchel Resnick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q650983|Mitchel Resnick]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1956-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitch_resnick mitch_resnick]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1529 1529]
| [[:d:Q650983|Q650983]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795567|Mitchell Bessel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_besser mitchell_besser]
| [[:d:Q23795567|Q23795567]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6881232|Mitchell H. Katz]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_katz mitchell_katz]
| [[:d:Q6881232|Q6881232]]
|-
| [[Attēls:Mitchell joachim 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984089|Mitchell Joachim]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1972-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_joachim mitchell_joachim]
| [[:d:Q984089|Q984089]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795336|Miwa Matreyek]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/miwa_matreyek miwa_matreyek]
| [[:d:Q23795336|Q23795336]]
|-
| [[Attēls:First Lady Michelle Obama and Dr. Jill Biden greet Scott Kelly, First Lady's State of the Union box guest, in the Blue Room of the White House, Jan. 20, 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Mišela Obama]]
| ASV pirmā lēdija no 2009. gada līdz 2017. gadam
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1964-01-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_obama michelle_obama]
| [[:d:Q13133|Q13133]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712268|Mohamed Ali]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mohamed_ali mohamed_ali]
| [[:d:Q23712268|Q23712268]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712650|Mohamed Hijri]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mohamed_hijri mohamed_hijri]
| [[:d:Q23712650|Q23712650]]
|-
| [[Attēls:Molly Crockett at World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15989936|Molly J. Crockett]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1983-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/molly_crockett molly_crockett]
| [[:d:Q15989936|Q15989936]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Molly Stevens.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15896847|Molly Stevens]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/molly_stevens molly_stevens]
| [[:d:Q15896847|Q15896847]]
|-
| 
| ''[[:d:Q75746978|Molly Webster]]''
| 
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/molly_webster molly_webster]
| [[:d:Q75746978|Q75746978]]
|-
| [[Attēls:Mona Chalabi, 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21793960|Mona Chalabi]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mona_chalabi mona_chalabi]
| [[:d:Q21793960|Q21793960]]
|-
| [[Attēls:Monica Byrne Author.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21642356|Monica Byrne]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]
| 1981-07-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_byrne monica_byrne]
| [[:d:Q21642356|Q21642356]]
|-
| [[Attēls:MONIKA BULAJ 2015.1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3860861|Monika Bulaj]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1966-05-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Polija]]
| [https://www.ted.com/speakers/monika_bulaj monika_bulaj]
| [[:d:Q3860861|Q3860861]]
|-
| [[Attēls:MonicaLewinsky-byPhilipRomano.jpg|center|128px]]
| [[Monika Levinska]]
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1973-07-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_lewinsky monica_lewinsky]
| [[:d:Q212659|Q212659]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92967714|Moreangels M Mbizah]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/moreangels_mbizah moreangels_mbizah]
| [[:d:Q92967714|Q92967714]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662833|Morgan O'Neill]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/morgan_o_neill morgan_o_neill]
| [[:d:Q23662833|Q23662833]]
|-
| [[Attēls:Morgan Spurlock 2012 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q364421|Morgan Spurlock]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11814411|documentarian]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1970-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/morgan_spurlock morgan_spurlock]
| [[:d:Q364421|Q364421]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769521|Morgana Bailey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/morgana_bailey morgana_bailey]
| [[:d:Q23769521|Q23769521]]
|-
| [[Attēls:JahTEDFellow.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58468214|Moriba Jah]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''
| 1971-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/moriba_jah moriba_jah]
| [[:d:Q58468214|Q58468214]]
|-
| [[Attēls:Grimmepreis 2019 012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52554729|Moritz Riesewieck]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/moritz_riesewieck moritz_riesewieck]
| [[:d:Q52554729|Q52554729]]
|-
| [[Attēls:Morley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6912508|Morley]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/morley morley]
| [[:d:Q6912508|Q6912508]]
|-
| [[Attēls:Moshe Safdie by Michal Ronnen Safdie (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q220944|Moshe Safdie]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1938-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/moshe_safdie moshe_safdie]
| [[:d:Q220944|Q220944]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 26.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429344|Moshe Szyf]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/moshe_szyf moshe_szyf]
| [[:d:Q15429344|Q15429344]]
|-
| [[Attēls:Seminci 2025 - Mounia Akl-1 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q69525885|Mounia Akl]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
| 1989-06-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/mounia_akl mounia_akl]
| [[:d:Q69525885|Q69525885]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768724|Mundano]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1986
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mundano mundano]
| [[:d:Q23768724|Q23768724]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662706|Munir Virani]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/munir_virani munir_virani]
| [[:d:Q23662706|Q23662706]]
|-
| [[Attēls:Musimbi Kanyoro, CEO and President, Global Fund for Women, speaking at the Girl Summit 2014 (14701908346).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16185411|Musimbi Kanyoro]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''
| 1953-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/musimbi_kanyoro musimbi_kanyoro]
| [[:d:Q16185411|Q16185411]]
|-
| [[Attēls:Mustafa Akyol.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6943223|Mustafa Akyol]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q84681895|political analyst]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1972-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mustafa_akyol mustafa_akyol]
| [[:d:Q6943223|Q6943223]]
|-
| [[Attēls:Festival des Vieilles Charrues 2019 - Muthoni Drummer Queen - 039.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60836183|Muthoni Drummer Queen]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2252262|reperis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/muthoni_drummer_queen muthoni_drummer_queen]
| [[:d:Q60836183|Q60836183]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123219996|Mwende Katwiwa]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 
| ''[[:d:Q12964198|genderqueer]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mwende_freequency_katwiwa mwende_freequency_katwiwa]
| [[:d:Q123219996|Q123219996]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6947648|Myles Allen]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1965-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/myles_allen myles_allen]
| [[:d:Q6947648|Q6947648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759569|Myriam Sidibe]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/myriam_sidibe myriam_sidibe]
| [[:d:Q23759569|Q23759569]]
|-
| [[Attēls:Monica Araya donated by Dave Malkoff (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q109969488|Mónica Araya]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kostarika]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_araya monica_araya]
| [[:d:Q109969488|Q109969488]]
|-
| [[Attēls:Marvin Minsky at OLPC.jpg|center|128px]]
| [[Mārvins Minskis]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1927-08-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marvin_minsky marvin_minsky]
| [[:d:Q204815|Q204815]]
|-
| [[Attēls:Mary Robinson (2014).jpg|center|128px]]
| [[Mērija Robinsone]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q808967|barrister]]''
| 1944-05-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_robinson mary_robinson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2526 2526]
| [[:d:Q188214|Q188214]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22095670|N. Jeremy Kasdin]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_kasdin jeremy_kasdin]
| [[:d:Q22095670|Q22095670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q95970932|Nabiha Saklayen]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nabiha_saklayen nabiha_saklayen]
| [[:d:Q95970932|Q95970932]]
|-
| [[Attēls:Nadia Al-Sakkaf, AlJazeera Channel - May 11, 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20423647|Nadia Al-Sakkaf]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1977-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jemena]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadia_al_sakkaf nadia_al_sakkaf]
| [[:d:Q20423647|Q20423647]]
|-
| 
| ''[[:d:Q43252548|Nadia Drake]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadia_drake nadia_drake]
| [[:d:Q43252548|Q43252548]]
|-
| [[Attēls:Nadine Burke Harris (38590996961).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19878640|Nadine Burke Harris]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1975-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nadine_burke_harris_1 nadine_burke_harris_1]
| [[:d:Q19878640|Q19878640]]
|-
| 
| ''[[:d:Q48043037|Nadya Mason]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadya_mason nadya_mason]
| [[:d:Q48043037|Q48043037]]
|-
| [[Attēls:Nadezhda Tolokonnikova während einer Paneldisskusion auf der republica 2015-cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q288956|Nadya Tolokonnikova]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q108309647|sewing machine slave]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1027930|webcam model]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12359071|anarchist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q852857|sex worker]]''
| 1989-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadya_tolokonnikova nadya_tolokonnikova]
| [[:d:Q288956|Q288956]]
|-
| [[Attēls:Nagin Cox with JPL icon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28678622|Nagin Cox]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nagin_cox nagin_cox]
| [[:d:Q28678622|Q28678622]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795283|Naif Al-Mutawa]]''
| 
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naif_al_mutawa naif_al_mutawa]
| [[:d:Q23795283|Q23795283]]
|-
| [[Attēls:Nalini Nadkarni speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1275902|Nalini M. Nadkarni]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''
| 1954-10-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nalini_nadkarni nalini_nadkarni]
| [[:d:Q1275902|Q1275902]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6962654|Nancy Duarte]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1758037|speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_duarte nancy_duarte]
| [[:d:Q6962654|Q6962654]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11789453|Nancy Etcoff]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_etcoff nancy_etcoff]
| [[:d:Q11789453|Q11789453]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768711|Nancy Frates]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_frates nancy_frates]
| [[:d:Q23768711|Q23768711]]
|-
| [[Attēls:Introduction to the Simons Center, Nancy Kanwisher, 2m33s.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6962770|Nancy Kanwisher]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_kanwisher nancy_kanwisher]
| [[:d:Q6962770|Q6962770]]
|-
| [[Attēls:Nancy Lublin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6962820|Nancy Lublin]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3492227|innovator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1971-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_lublin nancy_lublin]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1307 1307]
| [[:d:Q6962820|Q6962820]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18156724|Nancy N. Rabalais]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_n_rabalais nancy_n_rabalais]
| [[:d:Q18156724|Q18156724]]
|-
| [[Attēls:Nandan M. Nilekani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1391255|Nandan Nilekani]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1955-06-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nandan_nilekani nandan_nilekani]
| [[:d:Q1391255|Q1391255]]
|-
| [[Attēls:Nanfu Wang 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24609090|Nanfu Wang]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/nanfu_wang nanfu_wang]
| [[:d:Q24609090|Q24609090]]
|-
| [[Attēls:Naná Vasconcelos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q707607|Naná Vasconcelos]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1944-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nana_vasconcelos nana_vasconcelos]
| [[:d:Q707607|Q707607]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11584846|Naoko Ishii]]''
| 
| ''[[:d:Q622807|seiyū]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/naoko_ishii naoko_ishii]
| [[:d:Q11584846|Q11584846]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120615040|Naomi Bagdonas]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_bagdonas naomi_bagdonas]
| [[:d:Q120615040|Q120615040]]
|-
| [[Attēls:Naomi Klein - Brainwash Festival 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q236606|Naomi Klein]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1970-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_klein naomi_klein]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/845 845]
| [[:d:Q236606|Q236606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59631607|Naomi McDougall Jones]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_mcdougall_jones naomi_mcdougall_jones]
| [[:d:Q59631607|Q59631607]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41232526|Naomi Mwaura]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_mwaura naomi_mwaura]
| [[:d:Q41232526|Q41232526]]
|-
| [[Attēls:Naomi Oreskes 2nd European TA conference in Berlin 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q205618|Naomi Oreskes]]''
| 
| ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''
| 1958-11-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_oreskes naomi_oreskes]
| [[:d:Q205618|Q205618]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798128|Naomi Shah]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_shah naomi_shah]
| [[:d:Q23798128|Q23798128]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15126459|Nat Keohane]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nat_keohane nat_keohane]
| [[:d:Q15126459|Q15126459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q126278106|Natalie Cargill]]''
| 
| ''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_cargill natalie_cargill]
| [[:d:Q126278106|Q126278106]]
|-
| [[Attēls:Natalie Jeremijenko.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6968182|Natalie Jeremijenko]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1779650|design engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_jeremijenko natalie_jeremijenko]
| [[:d:Q6968182|Q6968182]]
|-
| [[Attēls:Natalie MacMaster - Seattle - 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6968206|Natalie MacMaster]]''
| 
| ''[[:d:Q3560496|fiddler]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1972-06-13&lt;br/&gt;1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_macmaster natalie_macmaster]
| [[:d:Q6968206|Q6968206]]
|-
| [[Attēls:Natalie Merchant 07 15 2017 -13 (36837904352).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q238215|Natalie Merchant]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1963-10-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_merchant natalie_merchant]
| [[:d:Q238215|Q238215]]
|-
| [[Attēls:Natalie Panek, NASA internship with Henning Leidecker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50379483|Natalie Panek]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_panek natalie_panek]
| [[:d:Q50379483|Q50379483]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656760|Natalie Warne]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_warne natalie_warne]
| [[:d:Q23656760|Q23656760]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57201099|Natasha Hurley-Walker]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natasha_hurley_walker natasha_hurley_walker]
| [[:d:Q57201099|Q57201099]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16982366|Natasha Tsakos]]''
| 
| [[aktieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natasha_tsakos natasha_tsakos]
| [[:d:Q16982366|Q16982366]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661623|Nate Garvis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nate_garvis nate_garvis]
| [[:d:Q23661623|Q23661623]]
|-
| [[Attēls:Nate silver poker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562521|Nate Silver]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15295720|poker player]]''
| 1978-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nate_silver nate_silver]
| [[:d:Q562521|Q562521]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-nathalie-cabrol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21005247|Nathalie A. Cabrol]]''
| 
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17318006|freediver]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1963-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathalie_cabrol nathalie_cabrol]
| [[:d:Q21005247|Q21005247]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656749|Nathalie Miebach]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nathalie_miebach nathalie_miebach]
| [[:d:Q23656749|Q23656749]]
|-
| [[Attēls:Nathan Myhrvold.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q365578|Nathan Myhrvold]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[pavārs]]&lt;br/&gt;[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1959-08-03&lt;br/&gt;1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathan_myhrvold nathan_myhrvold]
| [[:d:Q365578|Q365578]]
|-
| [[Attēls:Nathan Wolfe 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q15438588|Nathan Wolfe]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15634281|virusologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1970-08-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathan_wolfe nathan_wolfe]
| [[:d:Q15438588|Q15438588]]
|-
| [[Attēls:Nathaniel Kahn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3329419|Nathaniel Kahn]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1962-11-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathaniel_kahn nathaniel_kahn]
| [[:d:Q3329419|Q3329419]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54954376|Natsai Audrey Chieza]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natsai_audrey_chieza natsai_audrey_chieza]
| [[:d:Q54954376|Q54954376]]
|-
| [[Attēls:2018-07-01 ZDF Fernsehgarten Naturally 7-0347.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1970037|Naturally 7]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naturally_7 naturally_7]
| [[:d:Q1970037|Q1970037]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6982299|Navi Radjou]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/navi_radjou navi_radjou]
| [[:d:Q6982299|Q6982299]]
|-
| [[Attēls:Ndidi Nwuneli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19564385|Ndidi Okonkwo Nwuneli]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1975-03-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ndidi_nwuneli ndidi_nwuneli]
| [[:d:Q19564385|Q19564385]]
|-
| [[Attēls:Neal Katyal portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1747322|Neal Katyal]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neal_katyal neal_katyal]
| [[:d:Q1747322|Q1747322]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115429801|Nedra Glover Tawwab]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nedra_tawwab nedra_tawwab]
| [[:d:Q115429801|Q115429801]]
|-
| [[Attēls:Negin Farsad and Jason Tottenham Rosemead-40 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6987345|Negin Farsad]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/negin_farsad negin_farsad]
| [[:d:Q6987345|Q6987345]]
|-
| [[Attēls:Neha Narula at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q102962826|Neha Narula]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/neha_narula neha_narula]
| [[:d:Q102962826|Q102962826]]
|-
| [[Attēls:Neil Burgess Royal Society.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657268|Neil Burgess]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_burgess neil_burgess]
| [[:d:Q23657268|Q23657268]]
|-
| [[Attēls:Neil Gershenfeld 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1030183|Neil Gershenfeld]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1959-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_gershenfeld neil_gershenfeld]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/88 88]
| [[:d:Q1030183|Q1030183]]
|-
| [[Attēls:Neil Harbisson cyborgist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1355729|Neil Harbisson]]''
| 
| ''[[:d:Q15977906|experimental artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1984-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_harbisson neil_harbisson]
| [[:d:Q1355729|Q1355729]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90240394|Neil M Vora]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/neil_vora neil_vora]
| [[:d:Q90240394|Q90240394]]
|-
| [[Attēls:Neil MacGregor Frankfurter Buchmesse 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q1226759|Neil MacGregor]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1946-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_macgregor neil_macgregor]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1018 1018]
| [[:d:Q1226759|Q1226759]]
|-
| [[Attēls:Neil Pasricha San Diego.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16733247|Neil Pasricha]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26831130|life coach]]''
| 1979-09-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_pasricha neil_pasricha]
| [[:d:Q16733247|Q16733247]]
|-
| [[Attēls:Neil Turok AIMS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1386754|Neil Turok]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1958-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_turok neil_turok]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/207 207]
| [[:d:Q1386754|Q1386754]]
|-
| [[Attēls:Nellie McKay.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q454975|Nellie McKay]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1982-04-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nellie_mckay nellie_mckay]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/248 248]
| [[:d:Q454975|Q454975]]
|-
| [[Attēls:Nemonte Nenquimo 2020 UNEP Champions of the Earth laureate credit UNEP020-compressed.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99543783|Nemonte Nenquimo]]''
| 
| ''[[:d:Q62933979|indigenous leader of the Americas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ekvadora]]
| [https://www.ted.com/speakers/nemonte_nenquimo nemonte_nenquimo]
| [[:d:Q99543783|Q99543783]]
|-
| [[Attēls:Neri Oxman - Pop!Tech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4981374|Neri Oxman]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neri_oxman neri_oxman]
| [[:d:Q4981374|Q4981374]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124130309|Newsha Ghaeli]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/newsha_ghaeli newsha_ghaeli]
| [[:d:Q124130309|Q124130309]]
|-
| [[Attēls:Newton Aduaka.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2422311|Newton Aduaka]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/newton_aduaka newton_aduaka]
| [[:d:Q2422311|Q2422311]]
|-
| [[Attēls:Okonjo-Iweala, Ngozi (2008 portrait).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q289350|Ngozi Okonjo-Iweala]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[ministrs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q32947888|bank manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1944407|money management]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7614320|finanšu ministrs]]''
| 1954-06-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ngozi_okonjo_iweala ngozi_okonjo_iweala]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/115 115]
| [[:d:Q289350|Q289350]]
|-
| [[Attēls:Niall Ferguson no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (37840342015) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q377638|Niall Ferguson]]''
| 
| ''[[:d:Q17488363|economic historian]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1964-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/niall_ferguson niall_ferguson]
| [[:d:Q377638|Q377638]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22279054|Nic Marks]]''
| 
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nic_marks nic_marks]
| [[:d:Q22279054|Q22279054]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Christakis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1094336|Nicholas A. Christakis]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1962-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_christakis nicholas_christakis]
| [[:d:Q1094336|Q1094336]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92979518|Nicholas J. Leeper]]''
| 
| ''[[:d:Q15401884|medical researcher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_leeper nicholas_leeper]
| [[:d:Q92979518|Q92979518]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Negroponte USNA 20090415 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92601|Nicholas Negroponte]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1943-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_negroponte nicholas_negroponte]
| [[:d:Q92601|Q92601]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Herbert Stern, Baron Stern of Brentford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335441|Nicholas Stern, Baron Stern of Brentford]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q806798|baņķieris]]''
| 1946-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lord_nicholas_stern lord_nicholas_stern]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2127 2127]
| [[:d:Q335441|Q335441]]
|-
| [[Attēls:Prof Nick Bostrom 324-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460475|Nick Bostrom]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973-03-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_bostrom nick_bostrom]
| [[:d:Q460475|Q460475]]
|-
| [[Attēls:Nick Hanauer Laura Flanders 2016.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q14633126|Nick Hanauer]]''
| 
| [[komersants]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_hanauer nick_hanauer]
| [[:d:Q14633126|Q14633126]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769567|Nick Sears]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nick_sears_1 nick_sears_1]
| [[:d:Q23769567|Q23769567]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7028078|Nick Veasey]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_veasey nick_veasey]
| [[:d:Q7028078|Q7028078]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727944|Nicolas Perony]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_perony nicholas_perony]
| [[:d:Q23727944|Q23727944]]
|-
| [[Attēls:Nicole Maines by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33124715|Nicole Maines]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1997-10-07
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicole_maines nicole_maines]
| [[:d:Q33124715|Q33124715]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054775|Nicole Paris and Ed Cage]]''
| 
| ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nicole_paris nicole_paris]
| [[:d:Q24054775|Q24054775]]
|-
| [[Attēls:NielsDiffrient.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3277342|Niels Diffrient]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 1928-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/niels_diffrient niels_diffrient]
| [[:d:Q3277342|Q3277342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783481|Nigel Marsh]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nigel_marsh nigel_marsh]
| [[:d:Q23783481|Q23783481]]
|-
| [[Attēls:Nigel Topping at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q115655521|Nigel Topping]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nigel_topping nigel_topping]
| [[:d:Q115655521|Q115655521]]
|-
| [[Attēls:Nighat Dad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20050928|Nighat Dad]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/nighat_dad nighat_dad]
| [[:d:Q20050928|Q20050928]]
|-
| [[Attēls:Nicola Sturgeon 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q467112|Nikola Stērdžena]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1970-07-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicola_sturgeon nicola_sturgeon]
| [[:d:Q467112|Q467112]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729145|Nikolai Begg]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nikolai_begg nikolai_begg]
| [[:d:Q23729145|Q23729145]]
|-
| [[Attēls:Nili Gilbert at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q115671502|Nili Gilbert]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nili_gilbert nili_gilbert]
| [[:d:Q115671502|Q115671502]]
|-
| [[Attēls:Nilofer Merchant At Inspirefest 2017 -July 2017--130283 (35410533590).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670940|Nilofer Merchant]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[orators]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nilofer_merchant nilofer_merchant]
| [[:d:Q23670940|Q23670940]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55236636|Nina Brochmann]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1987-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_dolvik_brochmann nina_dolvik_brochmann]
| [[:d:Q55236636|Q55236636]]
|-
| [[Attēls:Nina Fedoroff at the New America Foundation (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4494049|Nina Fedoroff]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1942
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_fedoroff nina_fedoroff]
| [[:d:Q4494049|Q4494049]]
|-
| [[Attēls:Nina Jablonski.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16730096|Nina G. Jablonski]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1953-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_jablonski nina_jablonski]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/340 340]
| [[:d:Q16730096|Q16730096]]
|-
| [[Attēls:Nina Tandon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657225|Nina Tandon]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_tandon nina_tandon]
| [[:d:Q23657225|Q23657225]]
|-
| [[Attēls:Dr. Nir Eyal at Harvard Effective Altruism lecture, April 2015.2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56808752|Nir Eyal]]''
| 
| ''[[:d:Q47455777|bioethicist]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nir_eyal nir_eyal]
| [[:d:Q56808752|Q56808752]]
|-
| [[Attēls:Nirmalya Kumar.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7040060|Nirmalya Kumar]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 1960-03-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nirmalya_kumar nirmalya_kumar]
| [[:d:Q7040060|Q7040060]]
|-
| [[Attēls:Nita A Farahany at the World Economic Forum in 2016.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q60322343|Nita A Farahany]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q47455777|bioethicist]]''
| 1978-04-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nita_farahany nita_farahany]
| [[:d:Q60322343|Q60322343]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91232279|Nithya Ramanathan]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nithya_ramanathan nithya_ramanathan]
| [[:d:Q91232279|Q91232279]]
|-
| [[Attēls:Re publica 19 - Day 2 (32852536387).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63790029|Niti Bhan]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/niti_bhan niti_bhan]
| [[:d:Q63790029|Q63790029]]
|-
| 
| ''[[:d:Q93152278|Nitish Padmanaban]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nitish_padmanaban nitish_padmanaban]
| [[:d:Q93152278|Q93152278]]
|-
| [[Attēls:Nizar Ibrahim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769268|Nizar Ibrahim]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/nizar_ibrahim nizar_ibrahim]
| [[:d:Q23769268|Q23769268]]
|-
| 
| ''[[:d:Q101769900|Nkosilathi Nyathi]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 2003
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/nkosilathi_nyathi nkosilathi_nyathi]
| [[:d:Q101769900|Q101769900]]
|-
| [[Attēls:Nnedi Okorafor (37108184821).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3877423|Nnedi Okorafor]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1974-04-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nnedi_okorafor nnedi_okorafor]
| [[:d:Q3877423|Q3877423]]
|-
| [[Attēls:Noah Feldman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1959850|Noah Feldman]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1970-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/noah_feldman noah_feldman]
| [[:d:Q1959850|Q1959850]]
|-
| [[Attēls:Noah Headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q95988606|Noah Raford]]''
| 
| 
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/noah_raford noah_raford]
| [[:d:Q95988606|Q95988606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663073|Noah Wilson-Rich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/noah_wilson_rich noah_wilson_rich]
| [[:d:Q23663073|Q23663073]]
|-
| [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0967-Nonny de la Pena.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18354191|Nonny de la Peña]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nonny_de_la_pena nonny_de_la_pena]
| [[:d:Q18354191|Q18354191]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92203204|Nora E. Atkinson]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nora_atkinson nora_atkinson]
| [[:d:Q92203204|Q92203204]]
|-
| 
| ''[[:d:Q62611988|Nora McInerny]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nora_mcinerny nora_mcinerny]
| [[:d:Q62611988|Q62611988]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797707|Nora York]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nora_york nora_york]
| [[:d:Q23797707|Q23797707]]
|-
| [[Attēls:Noreena Hertz - Trento - 1.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q94555|Noreena Hertz]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18190897|foreign correspondent]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''
| 1967-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/noreena_hertz noreena_hertz]
| [[:d:Q94555|Q94555]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18817338|Noriko Arai]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/noriko_arai noriko_arai]
| [[:d:Q18817338|Q18817338]]
|-
| [[Attēls:20120515-OSEC-RBN-2077 (7205167124).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88078173|Norma Pimentel]]''
| 
| [[gleznotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/norma_pimentel norma_pimentel]
| [[:d:Q88078173|Q88078173]]
|-
| [[Attēls:Norman Lear 1975 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1270283|Norman Lear]]''
| 
| ''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1922-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/norman_lear norman_lear]
| [[:d:Q1270283|Q1270283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7052808|Norman Spack]]''
| 
| ''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/norman_spack norman_spack]
| [[:d:Q7052808|Q7052808]]
|-
| 
| ''[[:d:Q83978785|Normand Voyer]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/normand_voyer normand_voyer]
| [[:d:Q83978785|Q83978785]]
|-
| [[Attēls:Un edificio sostenible de acero y cristal, nuevo proyecto de Foster para Madrid 04 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Normans Fosters]]
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1935-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/norman_foster norman_foster]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/157 157]
| [[:d:Q104898|Q104898]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769298|Noy Thrupkaew]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/noy_thrupkaew noy_thrupkaew]
| [[:d:Q23769298|Q23769298]]
|-
| [[Attēls:OK Go at Lotusphere 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q736107|OK Go]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ok_go ok_go]
| [[:d:Q736107|Q736107]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87990786|Oded Shoseyov]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/oded_shoseyov oded_shoseyov]
| [[:d:Q87990786|Q87990786]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61994730|Ofer Levy]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ofer_levy ofer_levy]
| [[:d:Q61994730|Q61994730]]
|-
| [[Attēls:Ola Rosling on Factfulness.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22280133|Ola Rosling]]''
| 
| [[programmatūras izstrādātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1975-11-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ola_rosling ola_rosling]
| [[:d:Q22280133|Q22280133]]
|-
| [[Attēls:Ole Scheeren in Frankfurt.20130525.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67031|Ole Scheeren]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ole_scheeren ole_scheeren]
| [[:d:Q67031|Q67031]]
|-
| [[Attēls:Oleksandra Matviichuk December 2022 laughing.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q108128555|Oleksandra Matviichuk]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1983-10-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/oleksandra_matviichuk oleksandra_matviichuk]
| [[:d:Q108128555|Q108128555]]
|-
| 
| ''[[:d:Q95204574|Olesya Khromeychuk]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/olesya_khromeychuk olesya_khromeychuk]
| [[:d:Q95204574|Q95204574]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-oliver-jeffers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3350659|Oliver Jeffers]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/oliver_jeffers oliver_jeffers]
| [[:d:Q3350659|Q3350659]]
|-
| [[Attēls:Oliversacks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q258662|Oliver Sacks]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q551835|physician writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1933-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/oliver_sacks oliver_sacks]
| [[:d:Q258662|Q258662]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47109725|Olivia Affuso]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/olivia_affuso olivia_affuso]
| [[:d:Q47109725|Q47109725]]
|-
| [[Attēls:Olivia Arthur - Magnum Photographer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16146066|Olivia Arthur]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/olivia_arthur olivia_arthur]
| [[:d:Q16146066|Q16146066]]
|-
| 
| ''[[:d:Q116865135|Olivier Scalabre]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1976-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olivier_scalabre olivier_scalabre]
| [[:d:Q116865135|Q116865135]]
|-
| [[Attēls:OluTimehin Adegbeye Norwegian Council for Africa 2018 (174840).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32537994|OluTimehin Kukoyi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1991-10-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olutimehin_adegbeye olutimehin_adegbeye]
| [[:d:Q32537994|Q32537994]]
|-
| [[Attēls:TaiwoLeiden2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99501373|Olúfẹ́mi Táíwò]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olu_fe_mi_ta_i_wo olu_fe_mi_ta_i_wo]
| [[:d:Q99501373|Q99501373]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7089622|Omar Ahmad]]''
| 
| ''[[:d:Q5287861|chief technology officer]]''&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1964-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/omar_ahmad omar_ahmad]
| [[:d:Q7089622|Q7089622]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Baroness O'Neill of Bengarve crop 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336089|Onora O'Neill]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1941-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/onora_o_neill onora_o_neill]
| [[:d:Q336089|Q336089]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656126|Onyx Ashanti]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/onyx_ashanti onyx_ashanti]
| [[:d:Q23656126|Q23656126]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759585|Oren Yakobovich]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/oren_yakobovich oren_yakobovich]
| [[:d:Q23759585|Q23759585]]
|-
| [[Attēls:Ory Okolloh, Sept. 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49275|Ory Okolloh]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ory_okolloh ory_okolloh]
| [[:d:Q49275|Q49275]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7106910|Oskar Eustis]]''
| 
| ''[[:d:Q1797162|artistic director]]''&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]
| 1958-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/oskar_eustis oskar_eustis]
| [[:d:Q7106910|Q7106910]]
|-
| [[Attēls:P. Dee Boersma portrait at International Penguin Conference 10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16971310|P. Dee Boersma]]''
| 
| ''[[:d:Q76928813|conservation biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q104828277|biology teacher]]''
| 1946-11-01
| No/unknown value
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dee_boersma dee_boersma]
| [[:d:Q16971310|Q16971310]]
|-
| [[Attēls:P W Singer Political Scientist and International Relations Expert (26294536015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q320696|P. W. Singer]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/p_w_singer p_w_singer]
| [[:d:Q320696|Q320696]]
|-
| 
| ''[[:d:Q112686007|Paige Alexander]]''
| 
| 
| 1966-03-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paige_alexander paige_alexander]
| [[:d:Q112686007|Q112686007]]
|-
| [[Attēls:PamelaMeyerSeptember2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21063835|Pamela Meyer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pamela_meyer pamela_meyer]
| [[:d:Q21063835|Q21063835]]
|-
| [[Attēls:March for Science San Francisco 20170422-4376.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7129246|Pamela Ronald]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pamela_ronald pamela_ronald]
| [[:d:Q7129246|Q7129246]]
|-
| [[Attēls:Pam Warhurst at TDC12.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7129276|Pamela Warhurst]]''
| 
| ''[[:d:Q4479442|founder]]''
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/pam_warhurst pam_warhurst]
| [[:d:Q7129276|Q7129276]]
|-
| [[Attēls:Vienna 2013-07-12 'central garden' - Blublut feat. Colin Webster 078 Pamelia Kurstin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q275179|Pamelia Kurstin]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13219637|čellists]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1976-05-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pamelia_kurstin pamelia_kurstin]
| [[:d:Q275179|Q275179]]
|-
| [[Attēls:Pankaj Ghemawat - 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7131284|Pankaj Ghemawat]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;No/unknown value
| [https://www.ted.com/speakers/pankaj_ghemawat pankaj_ghemawat]
| [[:d:Q7131284|Q7131284]]
|-
| [[Attēls:Paola Antonelli in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q440493|Paola Antonelli]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1963-05-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paola_antonelli paola_antonelli]
| [[:d:Q440493|Q440493]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662717|Paolo Cardini]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paolo_cardini paolo_cardini]
| [[:d:Q23662717|Q23662717]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Parag Khanna.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2051465|Parag Khanna]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1977-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/parag_khanna parag_khanna]
| [[:d:Q2051465|Q2051465]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97655984|Paramjit Parmar]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pj_parmar pj_parmar]
| [[:d:Q97655984|Q97655984]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4970590|Paraorchestra]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/british_paraorchestra british_paraorchestra]
| [[:d:Q4970590|Q4970590]]
|-
| [[Attēls:Pardis Sabeti - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3063122|Pardis C. Sabeti]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1975-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pardis_sabeti pardis_sabeti]
| [[:d:Q3063122|Q3063122]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7136564|Pardis Parker]]''
| 
| [[aktieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pardis_parker pardis_parker]
| [[:d:Q7136564|Q7136564]]
|-
| [[Attēls:Yeonmi Park (53065489343) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18437771|Park Yeon-mi]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1993-10-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ziemeļkoreja]]&lt;br/&gt;[[Dienvidkoreja]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yeonmi_park yeonmi_park]
| [[:d:Q18437771|Q18437771]]
|-
| [[Attēls:Parul Sehgal NBCC 2011 Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7141204|Parul Sehgal]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/parul_sehgal_1 parul_sehgal_1]
| [[:d:Q7141204|Q7141204]]
|-
| [[Attēls:Pat Mitchell (8157972890) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7143792|Pat Mitchell]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1943-01-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pat_mitchell pat_mitchell]
| [[:d:Q7143792|Q7143792]]
|-
| [[Attēls:2011 portrait - Patience Mthunzi (6197342763) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782661|Patience Mthunzi]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1976-05-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/patience_mthunzi patience_mthunzi]
| [[:d:Q23782661|Q23782661]]
|-
| [[Attēls:Patrice Gordon at SXSW London 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q136514661|Patrice Gordon]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrice_gordon patrice_gordon]
| [[:d:Q136514661|Q136514661]]
|-
| [[Attēls:Stanford2010PatriciaBurchat.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782676|Patricia Burchat]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_burchat patricia_burchat]
| [[:d:Q23782676|Q23782676]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7145662|Patricia K. Kuhl]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]''
| 1946-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_kuhl patricia_kuhl]
| [[:d:Q7145662|Q7145662]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784397|Patricia Ryan]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_ryan patricia_ryan]
| [[:d:Q23784397|Q23784397]]
|-
| [[Attēls:Patrick Awuah (Ashesi).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7146064|Patrick Awuah, Jr.]]''
| 
| ''[[:d:Q6017510|Independent inventor]]''&lt;br/&gt;[[Biznesa inkubators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_awuah patrick_awuah]
| [[:d:Q7146064|Q7146064]]
|-
| [[Attēls:Patrick Chappatte-IMG 8680-square.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116361|Patrick Chappatte]]''
| 
| ''[[:d:Q3658608|karikatūrists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_chappatte patrick_chappatte]
| [[:d:Q116361|Q116361]]
|-
| [[Attēls:Patrick James McGinnis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50082695|Patrick James McGinnis]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1976-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_mcginnis patrick_mcginnis]
| [[:d:Q50082695|Q50082695]]
|-
| [[Attēls:Patrisse Cullors.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20090524|Patrisse Khan-Cullors]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrisse_cullors patrisse_cullors]
| [[:d:Q20090524|Q20090524]]
|-
| [[Attēls:PATRICIA MEDICI. Foto por João Marcos Rosa.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769549|Patrícia Medici]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_medici patricia_medici]
| [[:d:Q23769549|Q23769549]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7148280|Patsy Rodenburg]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q20971450|voice coach]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]
| 1953-09-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/patsy_rodenburg patsy_rodenburg]
| [[:d:Q7148280|Q7148280]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Pattie Maes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7552|Pattie Maes]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pattie_maes pattie_maes]
| [[:d:Q7552|Q7552]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60539319|Patty McCord]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patty_mccord patty_mccord]
| [[:d:Q60539319|Q60539319]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782390|Paul Bennett]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_bennett paul_bennett]
| [[:d:Q23782390|Q23782390]]
|-
| [[Attēls:Paul Bloom no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2014 (14929910380).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1590549|Paul Bloom]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1963-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_bloom paul_bloom]
| [[:d:Q1590549|Q1590549]]
|-
| [[Attēls:Paul Collier World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2059187|Paul Collier]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1949-04-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_collier paul_collier]
| [[:d:Q2059187|Q2059187]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661675|Paul Conneally]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_conneally paul_conneally]
| [[:d:Q23661675|Q23661675]]
|-
| [[Attēls:Paul Debevec.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93006|Paul Debevec]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_debevec paul_debevec]
| [[:d:Q93006|Q93006]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108171225|Paul F. Hessburg]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_hessburg paul_hessburg]
| [[:d:Q108171225|Q108171225]]
|-
| [[Attēls:PaulGilding.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2754187|Paul Gilding]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_gilding paul_gilding]
| [[:d:Q2754187|Q2754187]]
|-
| [[Attēls:OmegaAuthPhoto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16196964|Paul Greenberg]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_greenberg paul_greenberg]
| [[:d:Q16196964|Q16196964]]
|-
| [[Attēls:Paul Hudson at the World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67029500|Paul Hudson]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1967-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_hudson paul_hudson]
| [[:d:Q67029500|Q67029500]]
|-
| [[Attēls:Paul J. Zak.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1967906|Paul J. Zak]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1962-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_zak paul_zak]
| [[:d:Q1967906|Q1967906]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712890|Paul Kemp-Robertson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_kemp_robertson paul_kemp_robertson]
| [[:d:Q23712890|Q23712890]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16274683|Paul Knoepfler]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1967-04-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_knoepfler paul_knoepfler]
| [[:d:Q16274683|Q16274683]]
|-
| [[Attēls:NMD 2019 Høyrepopulismens fremvekst 6 (32873985077) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7152025|Paul Lewis]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_lewis paul_lewis]
| [[:d:Q7152025|Q7152025]]
|-
| [[Attēls:Paul maccready.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1374080|Paul MacCready]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q27732138|glider pilot]]''
| 1925-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_maccready paul_maccready]
| [[:d:Q1374080|Q1374080]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7152338|Paul McEuen]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_mceuen paul_mceuen]
| [[:d:Q7152338|Q7152338]]
|-
| [[Attēls:Paul Romer, 2005 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q509262|Paul M. Romer]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1955-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_romer paul_romer]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/471 471]
| [[:d:Q509262|Q509262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q705347|Paul Moller]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1936-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_moller paul_moller]
| [[:d:Q705347|Q705347]]
|-
| [[Attēls:Paul Nicklen’s Polar Wonderland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7152732|Paul Nicklen]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''
| 1968-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_nicklen paul_nicklen]
| [[:d:Q7152732|Q7152732]]
|-
| [[Attēls:Paul Pholeros, SUST cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15430944|Paul Pholeros]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_pholeros paul_pholeros]
| [[:d:Q15430944|Q15430944]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728301|Paul Piff]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_piff paul_piff]
| [[:d:Q23728301|Q23728301]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7153314|Paul Root Wolpe]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1957-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_root_wolpe paul_root_wolpe]
| [[:d:Q7153314|Q7153314]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106687213|Paul Rucker]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_rucker paul_rucker]
| [[:d:Q106687213|Q106687213]]
|-
| [[Attēls:Paul Sereno Lab Photo (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562813|Paul Sereno]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''
| 1957-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_sereno paul_sereno]
| [[:d:Q562813|Q562813]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657114|Paul Snelgrove]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_snelgrove paul_snelgrove]
| [[:d:Q23657114|Q23657114]]
|-
| [[Attēls:Paul Stamets with Agarikon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q783942|Paul Stamets]]''
| 
| ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1955-07-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_stamets paul_stamets]
| [[:d:Q783942|Q783942]]
|-
| [[Attēls:Paul Tudor Jones, Tudor Investments.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7154092|Paul Tudor Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q4182927|stockbroker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3704253|tirgotājs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1954-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_tudor_jones_ii paul_tudor_jones_ii]
| [[:d:Q7154092|Q7154092]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2663689|Paul W. Ewald]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1950s&lt;br/&gt;1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_ewald paul_ewald]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/230 230]
| [[:d:Q2663689|Q2663689]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7154189|Paul W. K. Rothemund]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_rothemund paul_rothemund]
| [[:d:Q7154189|Q7154189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498304|Paula Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_johnson paula_johnson]
| [[:d:Q23498304|Q23498304]]
|-
| [[Attēls:Paula Scher interview OnCreativity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7154764|Paula Scher]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1948-10-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_scher paula_scher]
| [[:d:Q7154764|Q7154764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64748198|Paula Stone Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q7143049|pastorālā padomdošana]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_stone_williams paula_stone_williams]
| [[:d:Q64748198|Q64748198]]
|-
| [[Attēls:Paula Hammond, PCAST Member (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16195100|Paula T. Hammond]]''
| 
| ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_hammond paula_hammond]
| [[:d:Q16195100|Q16195100]]
|-
| [[Attēls:Pavan Sukhdev (10186874696) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16254734|Pavan Sukhdev]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1960-03-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pavan_sukhdev pavan_sukhdev]
| [[:d:Q16254734|Q16254734]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7156113|Pawan Sinha]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1968-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pawan_sinha pawan_sinha]
| [[:d:Q7156113|Q7156113]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120643687|Peachy Liv]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peachy_liv peachy_liv]
| [[:d:Q120643687|Q120643687]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671263|Pearl Arredondo]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pearl_arredondo pearl_arredondo]
| [[:d:Q23671263|Q23671263]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Ashdown of Norton-sub-Hamdon crop 2.jpg|center|128px]]
| [[Pedijs Ešdauns]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]
| 1941-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paddy_ashdown paddy_ashdown]
| [[:d:Q333066|Q333066]]
|-
| [[Attēls:Peggy Orenstein on Boys and Sex.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7160710|Peggy Orenstein]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peggy_orenstein peggy_orenstein]
| [[:d:Q7160710|Q7160710]]
|-
| [[Attēls:Penelope Boston lecturing on Subsurface Astrobiology Cave Habitats on Earth, Mars, and Beyond.webp|center|128px]]
| ''[[:d:Q7162562|Penelope Boston]]''
| 
| ''[[:d:Q16742175|speleologist]]''&lt;br/&gt;[[ģeologs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/penelope_boston penelope_boston]
| [[:d:Q7162562|Q7162562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662947|Penelope Jagessar Chaffer]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/penelope_jagessar_chaffer penelope_jagessar_chaffer]
| [[:d:Q23662947|Q23662947]]
|-
| [[Attēls:Per Espen Stoknes (2017) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11995189|Per Espen Stoknes]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1967-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/per_espen_stoknes per_espen_stoknes]
| [[:d:Q11995189|Q11995189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783063|Pete Alcorn]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pete_alcorn pete_alcorn]
| [[:d:Q23783063|Q23783063]]
|-
| [[Attēls:2025 Peter Attia (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712954|Peter Attia]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-03-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_attia peter_attia]
| [[:d:Q23712954|Q23712954]]
|-
| [[Attēls:Peter Calthorpe on book tour (6545182197) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7173152|Peter Calthorpe]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_calthorpe peter_calthorpe]
| [[:d:Q7173152|Q7173152]]
|-
| 
| ''[[:d:Q950763|Peter D. Ward]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_ward peter_ward]
| [[:d:Q950763|Q950763]]
|-
| [[Attēls:Peter-Diamandis-Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562799|Peter Diamandis]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_diamandis peter_diamandis]
| [[:d:Q562799|Q562799]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7173699|Peter Donnelly]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1959-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_donnelly peter_donnelly]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/63 63]
| [[:d:Q7173699|Q7173699]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712235|Peter Doolittle]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_doolittle peter_doolittle]
| [[:d:Q23712235|Q23712235]]
|-
| [[Attēls:Petereigenfeature.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q95830|Peter Eigen]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1938-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_eigen peter_eigen]
| [[:d:Q95830|Q95830]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759857|Peter Haas]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_haas peter_haas]
| [[:d:Q23759857|Q23759857]]
|-
| [[Attēls:Peter Hirshberg (916338285).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769555|Peter Hirshberg]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_hirshberg peter_hirshberg]
| [[:d:Q23769555|Q23769555]]
|-
| [[Attēls:Peter Molyneux 20080927 Festival du jeu video 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q164565|Peter Molyneux]]''
| 
| [[Videospēļu programmētājs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3630699|game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18882335|video game designer]]''
| 1959-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_molyneux peter_molyneux]
| [[:d:Q164565|Q164565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58812993|Peter Ouko]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_ouko peter_ouko]
| [[:d:Q58812993|Q58812993]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20853515|Peter Reinhart]]''
| 
| ''[[:d:Q160131|maiznieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 20th century&lt;br/&gt;1950
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_reinhart peter_reinhart]
| [[:d:Q20853515|Q20853515]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662569|Peter Saul]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_saul peter_saul]
| [[:d:Q23662569|Q23662569]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796156|Peter Tyack]]''
| 
| ''[[:d:Q107267362|behavioral ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107267423|marine mammalogist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_tyack peter_tyack]
| [[:d:Q23796156|Q23796156]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712817|Peter van Manen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_van_manen peter_van_manen]
| [[:d:Q23712817|Q23712817]]
|-
| [[Attēls:Peter van Uhm.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2079298|Peter van Uhm]]''
| 
| ''[[:d:Q47064|militārpersona]]''
| 1955-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_van_uhm peter_van_uhm]
| [[:d:Q2079298|Q2079298]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7181721|Phil Borges]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_borges phil_borges]
| [[:d:Q7181721|Q7181721]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3378790|Phil Hansen]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_hansen phil_hansen]
| [[:d:Q3378790|Q3378790]]
|-
| [[Attēls:Philip Plait 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2701388|Phil Plait]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1412961|Trekkie]]''
| 1964-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_plait phil_plait]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1109 1109]
| [[:d:Q2701388|Q2701388]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728383|Philip Evans]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/philip_evans philip_evans]
| [[:d:Q23728383|Q23728383]]
|-
| [[Attēls:Philip K. Howard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7183880|Philip K. Howard]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_k_howard philip_k_howard]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/621 621]
| [[:d:Q7183880|Q7183880]]
|-
| [[Attēls:Philip Rosedale in 2021 by Chris Michel 1d35908-4-26.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1978446|Philip Rosedale]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1968-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_rosedale philip_rosedale]
| [[:d:Q1978446|Q1978446]]
|-
| [[Attēls:Professor Zimbardo (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q296042|Philip Zimbardo]]''
| 
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1933-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_zimbardo philip_zimbardo]
| [[:d:Q296042|Q296042]]
|-
| [[Attēls:PhilippePetitAAFeb09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q705289|Philippe Petit]]''
| 
| ''[[:d:Q11957145|akrobāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17307272|circus performer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3090865|tightrope walker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kaskadieris]]
| 1949-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/philippe_petit philippe_petit]
| [[:d:Q705289|Q705289]]
|-
| [[Attēls:Phillippe Starck 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q316906|Philippe Starck]]''
| 
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1949-01-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/philippe_starck philippe_starck]
| [[:d:Q316906|Q316906]]
|-
| [[Attēls:Phillip Atiba Goff (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27063586|Phillip Atiba Solomon]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phillip_goff phillip_goff]
| [[:d:Q27063586|Q27063586]]
|-
| [[Attēls:Pia Mancini.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18326639|Pia Mancini]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pia_mancini pia_mancini]
| [[:d:Q18326639|Q18326639]]
|-
| [[Attēls:Pico Iyer 2.08.12 (6847745503).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2955951|Pico Iyer]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-02-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/pico_iyer pico_iyer]
| [[:d:Q2955951|Q2955951]]
|-
| [[Attēls:The make it happen crew - 4826111428 Pierre Thiam (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q127305851|Pierre Thiam]]''
| 
| [[pavārs]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Senegāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/pierre_thiam pierre_thiam]
| [[:d:Q127305851|Q127305851]]
|-
| 
| ''[[:d:Q766390|Pilobolus]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pilobolus pilobolus]
| [[:d:Q766390|Q766390]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662189|Plankton Chronicles Project]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/plankton_chronicles_project plankton_chronicles_project]
| [[:d:Q23662189|Q23662189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56882240|Poppy Crum]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/poppy_crum poppy_crum]
| [[:d:Q56882240|Q56882240]]
|-
| [[Attēls:Pranavmistry.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2722796|Pranav Mistry]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pranav_mistry pranav_mistry]
| [[:d:Q2722796|Q2722796]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59696234|Pratik Shah]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pratik_shah pratik_shah]
| [[:d:Q59696234|Q59696234]]
|-
| [[Attēls:Preston Reed June 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q357378|Preston Reed]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1955-04-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/preston_reed preston_reed]
| [[:d:Q357378|Q357378]]
|-
| [[Attēls:Priyanka Chopra at Bulgary launch, 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Prijanka Čopra]]
| indiešu aktrise
| ''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3357567|fotomodele]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[modele]]
| 1982-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/priyanka_chopra priyanka_chopra]
| [[:d:Q158957|Q158957]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2891977|Princess Al Mayassa bint Hamad of Qatar]]''
| 
| ''[[:d:Q140686|chairperson]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Katara]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheikha_al_mayassa sheikha_al_mayassa]
| [[:d:Q2891977|Q2891977]]
|-
| [[Attēls:Priti Krishtel - Initiative for Medicines, Access and Knowledge (I-MAK).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110316854|Priti Krishtel]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/priti_krishtel priti_krishtel]
| [[:d:Q110316854|Q110316854]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106904404|Priya Parker]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/priya_parker priya_parker]
| [[:d:Q106904404|Q106904404]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662531|Prof. Todd Humphreys]]''
| 
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4479442|founder]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/todd_humphreys todd_humphreys]
| [[:d:Q23662531|Q23662531]]
|-
| [[Attēls:LSU Museum of Natural Science - Prosanta Chakrabarty with zoological specimen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21338838|Prosanta Chakrabarty]]''
| 
| ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1978-11-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/prosanta_chakrabarty prosanta_chakrabarty]
| [[:d:Q21338838|Q21338838]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656762|Péter Fankhauser]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_fankhauser peter_fankhauser]
| [[:d:Q23656762|Q23656762]]
|-
| [[Attēls:Peter Gabriel, Denver 2023.jpg|center|128px]]
| [[Pīters Geibriels]]
| britu mūziķis
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1950-02-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_gabriel peter_gabriel]
| [[:d:Q175195|Q175195]]
|-
| [[Attēls:Peter Norvig in 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92832|Pīters Norvigs]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1956-12-05&lt;br/&gt;1956-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_norvig peter_norvig]
| [[:d:Q92832|Q92832]]
|-
| [[Attēls:Peter Singer 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Pīters Singers]]
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1946-07-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_singer peter_singer]
| [[:d:Q211539|Q211539]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783069|Qi Zhang]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/qi_zhang qi_zhang]
| [[:d:Q23783069|Q23783069]]
|-
| 
| ''[[:d:Q45175182|Qudus Onikeku]]''
| 
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/qudus_onikeku qudus_onikeku]
| [[:d:Q45175182|Q45175182]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657158|Quixotic Fusion]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/quixotic quixotic]
| [[:d:Q23657158|Q23657158]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657089|Quyen Nguyen]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/quyen_nguyen quyen_nguyen]
| [[:d:Q23657089|Q23657089]]
|-
| [[Attēls:Lukedubois.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7273818|R. Luke DuBois]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''
| 1975-09-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/r_luke_dubois r_luke_dubois]
| [[:d:Q7273818|Q7273818]]
|-
| [[Attēls:Rachel Armstrong (8460277065).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795664|Rachel Armstrong]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_armstrong rachel_armstrong]
| [[:d:Q23795664|Q23795664]]
|-
| [[Attēls:Explaining the Sharing Economy - Rachel Botsman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20995290|Rachel Botsman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_botsman rachel_botsman]
| [[:d:Q20995290|Q20995290]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109651518|Rachel Kleinfeld]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_kleinfeld rachel_kleinfeld]
| [[:d:Q109651518|Q109651518]]
|-
| [[Attēls:Vienna Energy Forum 2013 Rachel Kyte Kandeh Yumkella (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19663370|Rachel Kyte]]''
| 
| 
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_kyte rachel_kyte]
| [[:d:Q19663370|Q19663370]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783093|Rachel Pike]]''
| 
| ''[[:d:Q105839787|atmospheric chemist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_pike rachel_pike]
| [[:d:Q23783093|Q23783093]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7279417|Rachel Sussman]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_sussman rachel_sussman]
| [[:d:Q7279417|Q7279417]]
|-
| [[Attēls:Horizonte 2014 Fr 1464.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q18397247|Rachelle Garniez]]''
| 
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1965-03-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachelle_garniez rachelle_garniez]
| [[:d:Q18397247|Q18397247]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17517256|Radhika Nagpal]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/radhika_nagpal radhika_nagpal]
| [[:d:Q17517256|Q17517256]]
|-
| [[Attēls:Raffaello D’Andrea, Professor and artist (48088758103).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16864843|Raffaello D'Andrea]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1967-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/raffaello_d_andrea raffaello_d_andrea]
| [[:d:Q16864843|Q16864843]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795356|Raghava KK]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kk_raghava kk_raghava]
| [[:d:Q23795356|Q23795356]]
|-
| [[Attēls:Ramesh Mashelkar Apr09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7283012|Raghunath Anant Mashelkar]]''
| 
| ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1943-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/r_a_mashelkar r_a_mashelkar]
| [[:d:Q7283012|Q7283012]]
|-
| [[Attēls:Raghuram Rajan, IMF 69MS040421048l.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q981496|Raghuram Rajan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1963-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/raghuram_rajan raghuram_rajan]
| [[:d:Q981496|Q981496]]
|-
| [[Attēls:Rahaf Harfoush.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11996983|Rahaf Harfoush]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rahaf_harfoush rahaf_harfoush]
| [[:d:Q11996983|Q11996983]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7283604|Rahul Mehrotra]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rahul_mehrotra rahul_mehrotra]
| [[:d:Q7283604|Q7283604]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768717|Rainer Strack]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rainer_strack rainer_strack]
| [[:d:Q23768717|Q23768717]]
|-
| [[Attēls:Rainn Wilson 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q349548|Rainn Wilson]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q948329|character actor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q685433|salesperson]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1966-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rainn_wilson rainn_wilson]
| [[:d:Q349548|Q349548]]
|-
| [[Attēls:Raj Jayadev at Pacific News Service 40th anniversary celebration.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q100178541|Raj Jayadev]]''
| 
| ''[[:d:Q28532974|community organizer]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/raj_jayadev raj_jayadev]
| [[:d:Q100178541|Q100178541]]
|-
| [[Attēls:Raj Panjabi, NSC Senior Director.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28101938|Raj Panjabi]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1981-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/raj_panjabi raj_panjabi]
| [[:d:Q28101938|Q28101938]]
|-
| [[Attēls:Rajesh Rao 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14751924|Rajesh P.N. Rao]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970-07-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rajesh_rao rajesh_rao]
| [[:d:Q14751924|Q14751924]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760316|Rajiv Maheswaran]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rajiv_maheswaran rajiv_maheswaran]
| [[:d:Q23760316|Q23760316]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41799934|Ralph Chami]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_chami ralph_chami]
| [[:d:Q41799934|Q41799934]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784293|Ralph Langner]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_langner ralph_langner]
| [[:d:Q23784293|Q23784293]]
|-
| [[Attēls:Ralph nader portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q193156|Ralph Nader]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15958642|political writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1934-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_nader ralph_nader]
| [[:d:Q193156|Q193156]]
|-
| [[Attēls:Ramanan laxminarayan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759575|Ramanan Laxminarayan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ramanan_laxminarayan ramanan_laxminarayan]
| [[:d:Q23759575|Q23759575]]
|-
| [[Attēls:Ramesh Raskar (11539797465).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16735003|Ramesh Raskar]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1265807|information scientist]]''
| 1970-06-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ramesh_raskar ramesh_raskar]
| [[:d:Q16735003|Q16735003]]
|-
| [[Attēls:Ramez Naam at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29025926993).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4177760|Ramez Naam]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10272926|computer engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/ramez_naam ramez_naam]
| [[:d:Q4177760|Q4177760]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657180|Ramona Pierson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ramona_pierson ramona_pierson]
| [[:d:Q23657180|Q23657180]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712989|Ramsey Musallam]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ramsey_musallam ramsey_musallam]
| [[:d:Q23712989|Q23712989]]
|-
| [[Attēls:Families Belong Together SF march 20180630-4564.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33103779|Rana Abdelhamid]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1993-05-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rana_abdelhamid rana_abdelhamid]
| [[:d:Q33103779|Q33103779]]
|-
| [[Attēls:Rana el Kaliouby.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17465952|Rana el Kaliouby]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/rana_el_kaliouby rana_el_kaliouby]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2533 2533]
| [[:d:Q17465952|Q17465952]]
|-
| [[Attēls:Randall Munroe 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q285048|Randall Munroe]]''
| 
| [[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98668847|geohasher]]''
| 1984-10-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/randall_munroe randall_munroe]
| [[:d:Q285048|Q285048]]
|-
| [[Attēls:RandyPausch Wiki 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49828|Randy Pausch]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960-10-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/randy_pausch randy_pausch]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/643 643]
| [[:d:Q49828|Q49828]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7294792|Rashad Robinson]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rashad_robinson rashad_robinson]
| [[:d:Q7294792|Q7294792]]
|-
| 
| ''[[:d:Q12332886|Rasmus Ankersen]]''
| 
| ''[[:d:Q26481809|sporta funkcionārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q937857|futbolists]]''&lt;br/&gt;[[treneris]]
| 1983-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852 rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852]
| [[:d:Q12332886|Q12332886]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23751633|Raspyni Brothers]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/raspyni_brothers raspyni_brothers]
| [[:d:Q23751633|Q23751633]]
|-
| [[Attēls:The Raul Midón Trio - Leverkusener Jazztage 2017-1537.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1375278|Raul Midón]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1966-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/raul_midon raul_midon]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/168 168]
| [[:d:Q1375278|Q1375278]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784984|Ravin Agrawal]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ravin_agrawal ravin_agrawal]
| [[:d:Q23784984|Q23784984]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5555893|Ray Anderson]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1934-07-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_anderson ray_anderson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/351 351]
| [[:d:Q5555893|Q5555893]]
|-
| [[Attēls:Web Summit 2018 - Forum - Day 2, November 7 HM1 7481 (44858045925).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7297378|Ray Dalio]]''
| 
| ''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''
| 1949-08-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_dalio ray_dalio]
| [[:d:Q7297378|Q7297378]]
|-
| [[Attēls:Ray Zahab speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7298329|Ray Zahab]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''
| 1968&lt;br/&gt;1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_zahab ray_zahab]
| [[:d:Q7298329|Q7298329]]
|-
| [[Attēls:Rayma Suprani 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685271|Rayma Suprani]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1969-04-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/rayma_suprani rayma_suprani]
| [[:d:Q20685271|Q20685271]]
|-
| [[Attēls:Ray Kurzweil @ SXSW 2017 (32594766664).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q298341|Raymond Kurzweil]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q846430|futurist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1948-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_kurzweil ray_kurzweil]
| [[:d:Q298341|Q298341]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054740|Raymond Wang]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/raymond_wang raymond_wang]
| [[:d:Q24054740|Q24054740]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7300377|Read Montague]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/read_montague read_montague]
| [[:d:Q7300377|Q7300377]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115671548|Rebeca Hwang Eun Young]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rebeca_hwang rebeca_hwang]
| [[:d:Q115671548|Q115671548]]
|-
| 
| ''[[:d:Q86113114|Rebecca A Brachman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_brachman rebecca_brachman]
| [[:d:Q86113114|Q86113114]]
|-
| [[Attēls:Rebecca Goldstein.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q766723|Rebecca Goldstein]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2468727|classical scholar]]''
| 1950-02-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_newberger_goldstein rebecca_newberger_goldstein]
| [[:d:Q766723|Q766723]]
|-
| [[Attēls:Rebecca MacKinnon (WMEU 2023 photoshoot).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2915379|Rebecca MacKinnon]]''
| 
| ''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1969-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_mackinnon rebecca_mackinnon]
| [[:d:Q2915379|Q2915379]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7301850|Rebecca Onie]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_onie rebecca_onie]
| [[:d:Q7301850|Q7301850]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7301901|Rebecca Saxe]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_saxe rebecca_saxe]
| [[:d:Q7301901|Q7301901]]
|-
| 
| ''[[:d:Q85582624|Rebekah Shirley]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rebekah_shirley rebekah_shirley]
| [[:d:Q85582624|Q85582624]]
|-
| [[Attēls:Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg|center|128px]]
| [[Redžijs Votss]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1198887|music director]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1972-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reggie_watts reggie_watts]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1160 1160]
| [[:d:Q3423441|Q3423441]]
|-
| [[Attēls:Reed Hastings, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7306657|Reed Hastings]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1960-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reed_hastings reed_hastings]
| [[:d:Q7306657|Q7306657]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759787|Reed Kroloff]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/reed_kroloff reed_kroloff]
| [[:d:Q23759787|Q23759787]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Refik Anadol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63718992|Refik Anadol]]''
| 
| ''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/refik_anadol refik_anadol]
| [[:d:Q63718992|Q63718992]]
|-
| [[Attēls:DARPA Director Dr regina dugan.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1709949|Regina E. Dugan]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1963-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/regina_dugan regina_dugan]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1161 1161]
| [[:d:Q1709949|Q1709949]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783055|Regina Hartley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/regina_hartley regina_hartley]
| [[:d:Q23783055|Q23783055]]
|-
| [[Attēls:Renata Salecl, Munich Security Conference 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6118610|Renata Salecl]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-01-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Slovēnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/renata_salecl renata_salecl]
| [[:d:Q6118610|Q6118610]]
|-
| [[Attēls:Renee Montgomery UConn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q299943|Renee Montgomery]]''
| 
| ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''
| 1986-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/renee_montgomery renee_montgomery]
| [[:d:Q299943|Q299943]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795629|Renny Gleeson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/renny_gleeson renny_gleeson]
| [[:d:Q23795629|Q23795629]]
|-
| [[Attēls:Renzo Piano, portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q190148|Renzo Piano]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1937-09-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/renzo_piano renzo_piano]
| [[:d:Q190148|Q190148]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124428915|Renzo Vitale]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/renzo_vitale renzo_vitale]
| [[:d:Q124428915|Q124428915]]
|-
| [[Attēls:Renee Hlozek.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q54318944|Renée Hložek]]''
| 
| ''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1983-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/1388817 1388817]
| [[:d:Q54318944|Q54318944]]
|-
| [[Attēls:2018-prathamusa-reshma-saujani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7315375|Reshma Saujani]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1975-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reshma_saujani reshma_saujani]
| [[:d:Q7315375|Q7315375]]
|-
| 
| ''[[:d:Q105441098|Resson Kantai Duff]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/resson_kantai_duff resson_kantai_duff]
| [[:d:Q105441098|Q105441098]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11140288|Reuben Heyday Margolin]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reuben_margolin reuben_margolin]
| [[:d:Q11140288|Q11140288]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114630044|Reuben Jonathan Miller]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8142883|criminologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q37941017|fieldworker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q27177003|research professor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/reuben_jonathan_miller reuben_jonathan_miller]
| [[:d:Q114630044|Q114630044]]
|-
| [[Attēls:Rhiannon Giddens (53972453002).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7320514|Rhiannon Giddens]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[vijolnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8178443|libretists]]''
| 1977-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rhiannon_giddens rhiannon_giddens]
| [[:d:Q7320514|Q7320514]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17486500|Ric Elias]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1967-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ric_elias ric_elias]
| [[:d:Q17486500|Q17486500]]
|-
| 
| ''[[:d:Q706665|Ricardo Semler]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ricardo_semler ricardo_semler]
| [[:d:Q706665|Q706665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7323191|Rich Benjamin]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rich_benjamin rich_benjamin]
| [[:d:Q7323191|Q7323191]]
|-
| [[Attēls:Rich Powell at World Economic Forum Growth Summit 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q117249162|Rich Powell]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rich_powell rich_powell]
| [[:d:Q117249162|Q117249162]]
|-
| [[Attēls:Richard Bona-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25679|Richard Bona]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1967-10-28&lt;br/&gt;1966-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_bona richard_bona]
| [[:d:Q25679|Q25679]]
|-
| [[Attēls:Richard Browning.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30610966|Richard Browning]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1979-01-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_browning richard_browning]
| [[:d:Q30610966|Q30610966]]
|-
| [[Attēls:Richard Baraniuk at the SPARC 2014 OA Meeting - DSC00777 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7323946|Richard G. Baraniuk]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_baraniuk richard_baraniuk]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/26 26]
| [[:d:Q7323946|Q7323946]]
|-
| [[Attēls:Richard G Wilkinson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2096593|Richard G. Wilkinson]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1943-07-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_wilkinson richard_wilkinson]
| [[:d:Q2096593|Q2096593]]
|-
| [[Attēls:Mayor Richard J. Berry first photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7326701|Richard J. Berry]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1962-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_j_berry richard_j_berry]
| [[:d:Q7326701|Q7326701]]
|-
| [[Attēls:Richard L. Pyle On Boat in Philippines, with Poseidon SE7EN Rebreather.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21340682|Richard L. Pyle]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q109120509|zoological collector]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1967-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_pyle richard_pyle]
| [[:d:Q21340682|Q21340682]]
|-
| [[Attēls:Richard H. Ledgett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17079639|Richard Ledgett]]''
| 
| 
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_ledgett rick_ledgett]
| [[:d:Q17079639|Q17079639]]
|-
| 
| ''[[:d:Q320884|Richard Preston]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17433421|science journalist]]''
| 1954-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_preston richard_preston]
| [[:d:Q320884|Q320884]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656666|Richard Resnick]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_resnick richard_resnick]
| [[:d:Q23656666|Q23656666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785283|Richard Sears]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_sears richard_sears]
| [[:d:Q23785283|Q23785283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657219|Richard Seymour]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_seymour richard_seymour]
| [[:d:Q23657219|Q23657219]]
|-
| [[Attēls:Richard St. John, The 8 Traits Successful People Have in Common - Gulltaggen 2010 (4561385080).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795641|Richard St. John]]''
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_st_john richard_st_john]
| [[:d:Q23795641|Q23795641]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18609935|Richard T. Ford]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q63677188|law professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''
| 1966-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_thompson_ford richard_thompson_ford]
| [[:d:Q18609935|Q18609935]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797900|Richard Turere]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_turere richard_turere]
| [[:d:Q23797900|Q23797900]]
|-
| [[Attēls:Making Education Work (42839111875).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7328635|Richard V. Reeves]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1969-07-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_v_reeves richard_v_reeves]
| [[:d:Q7328635|Q7328635]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670529|Richard Weller]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_weller richard_weller]
| [[:d:Q23670529|Q23670529]]
|-
| [[Attēls:Rick Doblin - MAPS.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7331358|Rick Doblin]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1953-11-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_doblin rick_doblin]
| [[:d:Q7331358|Q7331358]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662323|Rick Guidotti]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rick_guidotti_s rick_guidotti_s]
| [[:d:Q23662323|Q23662323]]
|-
| [[Attēls:Rick.Smolan.headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7331756|Rick Smolan]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1949-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_smolan rick_smolan]
| [[:d:Q7331756|Q7331756]]
|-
| [[Attēls:Rick Warren (2016).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q380107|Rick Warren]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q152002|pastor]]''
| 1954-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_warren rick_warren]
| [[:d:Q380107|Q380107]]
|-
| [[Attēls:Rickard Falkvinge - 2006-06-03 (Jon Åslund).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443624|Rickard Falkvinge]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662485|information professional]]''
| 1972-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_falkvinge rick_falkvinge]
| [[:d:Q443624|Q443624]]
|-
| [[Attēls:Riitta ikonen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16299293|Riitta Ikonen]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/riitta_ikonen riitta_ikonen]
| [[:d:Q16299293|Q16299293]]
|-
| [[Attēls:Risa Wechsler 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48698841|Risa Wechsler]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/risa_wechsler risa_wechsler]
| [[:d:Q48698841|Q48698841]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759728|Rishi Manchanda]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rishi_manchanda rishi_manchanda]
| [[:d:Q23759728|Q23759728]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671271|Rita F. Pierson]]''
| 
| 
| 1951-10-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rita_f_pierson rita_f_pierson]
| [[:d:Q23671271|Q23671271]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3433529|Rives]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 1968-10-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rives rives]
| [[:d:Q3433529|Q3433529]]
|-
| [[Attēls:5.3.10RichardBransonByDavidShankbone.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Brensons]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1950-07-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_branson richard_branson]
| [[:d:Q194419|Q194419]]
|-
| [[Attēls:Dinner with Richard Dawkins and CFI... like a candle in the dark.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Dokinss]]
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3745071|science writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16270720|theoretical biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15632482|epistemologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q116695160|video game actor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1941-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_dawkins richard_dawkins]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/93 93]
| [[:d:Q44461|Q44461]]
|-
| [[Attēls:RichardFeynman-PaineMansionWoods1984 copyrightTamikoThiel bw.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Fainmens]]
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16745601|quantum physicist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1918-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_feynman richard_feynman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/673 673]
| [[:d:Q39246|Q39246]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796184|Rob Dunbar]]''
| 
| ''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rob_dunbar rob_dunbar]
| [[:d:Q23796184|Q23796184]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22087979|Rob Forbes]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rob_forbes rob_forbes]
| [[:d:Q22087979|Q22087979]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783483|Rob Harmon]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rob_harmon rob_harmon]
| [[:d:Q23783483|Q23783483]]
|-
| [[Attēls:Rob Hopkins, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1594109|Rob Hopkins]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17010072|militant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_hopkins rob_hopkins]
| [[:d:Q1594109|Q1594109]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro 2020 - Rob Knight 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20657126|Rob Knight]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_knight rob_knight]
| [[:d:Q20657126|Q20657126]]
|-
| [[Attēls:Robb Willer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41634525|Robb Willer]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robb_willer robb_willer]
| [[:d:Q41634525|Q41634525]]
|-
| [[Attēls:Kid President in White House 2013 Easter Egg Roll Promo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18196390|Robby Novak]]''
| 
| [[aktieris]]
| 2004-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kid_president kid_president]
| [[:d:Q18196390|Q18196390]]
|-
| [[Attēls:Dr. Ballard visit 2023 (52976464273) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312867|Robert Ballard]]''
| 
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[ģeologs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1942-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_ballard robert_ballard]
| [[:d:Q312867|Q312867]]
|-
| [[Attēls:330-PSA-153-63 (USN 711326) (22171848378) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2357840|Robert Fischell]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1929-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_fischell robert_fischell]
| [[:d:Q2357840|Q2357840]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728142|Robert Full]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_full robert_full]
| [[:d:Q23728142|Q23728142]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797194|Robert Gupta]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_gupta robert_gupta]
| [[:d:Q23797194|Q23797194]]
|-
| [[Attēls:RobReid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2798390|Robert H. Reid]]''
| 
| ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1965-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_reid rob_reid]
| [[:d:Q2798390|Q2798390]]
|-
| 
| ''[[:d:Q104510834|Robert Hakiza]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]&lt;br/&gt;[[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_hakiza robert_hakiza]
| [[:d:Q104510834|Q104510834]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17299886|Robert Hammond]]''
| 
| 
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_hammond robert_hammond]
| [[:d:Q17299886|Q17299886]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7345891|Robert J. Gordon]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1940-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_j_gordon robert_j_gordon]
| [[:d:Q7345891|Q7345891]]
|-
| [[Attēls:Robert J. Lang, origami expert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q642995|Robert J. Lang]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1961-05-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_lang robert_lang]
| [[:d:Q642995|Q642995]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16150166|Robert J. Waldinger]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_waldinger robert_waldinger]
| [[:d:Q16150166|Q16150166]]
|-
| [[Attēls:ETH-BIB-Katzschmann, Robert-Portr 17424.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56415714|Robert Katzschmann]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_katzschmann robert_katzschmann]
| [[:d:Q56415714|Q56415714]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797695|Robert Lee Hotz]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_lee_hotz robert_lee_hotz]
| [[:d:Q23797695|Q23797695]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8342|Robert Legato]]''
| 
| [[kinooperators]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1956-05-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_legato robert_legato]
| [[:d:Q8342|Q8342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7347308|Robert Mankoff]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1944-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_mankoff bob_mankoff]
| [[:d:Q7347308|Q7347308]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759693|Robert Muggah]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1974-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_muggah robert_muggah]
| [[:d:Q23759693|Q23759693]]
|-
| [[Attēls:Robert Neuwirth in 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7348003|Robert Neuwirth]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_neuwirth robert_neuwirth]
| [[:d:Q7348003|Q7348003]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23931473|Robert Palmer]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_palmer robert_palmer]
| [[:d:Q23931473|Q23931473]]
|-
| 
| ''[[:d:Q67942469|Robert Reffkin]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_reffkin robert_reffkin]
| [[:d:Q67942469|Q67942469]]
|-
| [[Attēls:Robert Sapolsky in 2023 A 16.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3118802|Robert Sapolsky]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1957-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_sapolsky robert_sapolsky]
| [[:d:Q3118802|Q3118802]]
|-
| [[Attēls:BobStein2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7350029|Robert Stein]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q88109319|computer pioneer]]''
| 1946-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_stein bob_stein]
| [[:d:Q7350029|Q7350029]]
|-
| [[Attēls:Robert Swan in 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2582394|Robert Swan]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1956-07-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_swan robert_swan]
| [[:d:Q2582394|Q2582394]]
|-
| [[Attēls:Robert Thurman 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1377791|Robert Thurman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1941-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_thurman bob_thurman]
| [[:d:Q1377791|Q1377791]]
|-
| [[Attēls:Robert Wright journalist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3123126|Robert Wright]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-01-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_wright robert_wright]
| [[:d:Q3123126|Q3123126]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809243|Roberto D'Angelo and Francesca Fedeli]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roberto_and_francesca_d_angelo roberto_and_francesca_d_angelo]
| [[:d:Q23809243|Q23809243]]
|-
| [[Attēls:Robinchase2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7352317|Robin Chase]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_chase robin_chase]
| [[:d:Q7352317|Q7352317]]
|-
| [[Attēls:Robin Hanson in a field 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2159779|Robin Hanson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15319501|social scientist]]''
| 1959-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_hanson robin_hanson]
| [[:d:Q2159779|Q2159779]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106687805|Robin Hauser]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robin_hauser robin_hauser]
| [[:d:Q106687805|Q106687805]]
|-
| [[Attēls:Robin Ince - EdSciFest 2014.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7352559|Robin Ince]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1969-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_ince robin_ince]
| [[:d:Q7352559|Q7352559]]
|-
| [[Attēls:RobinMorgan profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450796|Robin Morgan]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1941-01-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_morgan robin_morgan]
| [[:d:Q450796|Q450796]]
|-
| [[Attēls:Murphy talk.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782688|Robin Murphy]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1957-08-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_murphy robin_murphy]
| [[:d:Q23782688|Q23782688]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713828|Robin Nagle]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robin_nagle robin_nagle]
| [[:d:Q23713828|Q23713828]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89132134|Robin S S Kramer]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robin_kramer robin_kramer]
| [[:d:Q89132134|Q89132134]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55583699|Robin Steinberg]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robin_steinberg robin_steinberg]
| [[:d:Q55583699|Q55583699]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760207|Robyn Stein DeLuca]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robyn_stein_deluca robyn_stein_deluca]
| [[:d:Q23760207|Q23760207]]
|-
| [[Attēls:Rodney Brooks ML40.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92809|Rodney Brooks]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1954-12-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rodney_brooks rodney_brooks]
| [[:d:Q92809|Q92809]]
|-
| [[Attēls:Rodney Mullen PopTech 2013 01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q313447|Rodney Mullen]]''
| 
| ''[[:d:Q17502714|skateboarder]]''
| 1966-08-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rodney_mullen rodney_mullen]
| [[:d:Q313447|Q313447]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24052043|Rodrigo Bijou]]''
| 
| ''[[:d:Q65952601|computer security engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_bijou rodrigo_bijou]
| [[:d:Q24052043|Q24052043]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712290|Rodrigo Canales]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_canales rodrigo_canales]
| [[:d:Q23712290|Q23712290]]
|-
| [[Attēls:Rodrigo y Gabriela.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1469093|Rodrigo y Gabriela]]''
| 
| [[komponists]]
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_y_gabriela rodrigo_y_gabriela]
| [[:d:Q1469093|Q1469093]]
|-
| [[Attēls:Roger Ebert cropped.jpg|center|128px]]
| [[Rodžers Īberts]]
| Amerikāņu kinokritiķis, autors, žurnālists un scenārists
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4220892|kinokritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1942-06-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_ebert roger_ebert]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/904 904]
| [[:d:Q212173|Q212173]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106736121|Roger Antonsen]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[pasniedzējs]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]
| 1976-08-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_antonsen roger_antonsen]
| [[:d:Q106736121|Q106736121]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657103|Roger Doiron]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roger_doiron roger_doiron]
| [[:d:Q23657103|Q23657103]]
|-
| [[Attēls:2021 - Centre Stage SM5 1003 (51652425540) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7358633|Roger McNamee]]''
| 
| ''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1956-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_mcnamee roger_mcnamee]
| [[:d:Q7358633|Q7358633]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728309|Roger Stein]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roger_stein roger_stein]
| [[:d:Q23728309|Q23728309]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57010924|Roger T. Hanlon]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_hanlon roger_hanlon]
| [[:d:Q57010924|Q57010924]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7359408|Rogier van der Heide]]''
| 
| [[Gaismu mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rogier_van_der_heide rogier_van_der_heide]
| [[:d:Q7359408|Q7359408]]
|-
| [[Attēls:Rokia Traoré - Festival du Bout du Monde 2013 - 012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q256065|Rokia Traoré]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1974-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Mali]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rokia_traore rokia_traore]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/166 166]
| [[:d:Q256065|Q256065]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52151628|Rola Hallam]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rola_hallam rola_hallam]
| [[:d:Q52151628|Q52151628]]
|-
| 
| ''[[:d:Q105338430|Roman Krznaric]]''
| 
| [[filozofs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/roman_krznaric roman_krznaric]
| [[:d:Q105338430|Q105338430]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17388690|Roman Mars]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q112120568|radio program designer]]''&lt;br/&gt;[[orators]]
| 1974-10-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roman_mars roman_mars]
| [[:d:Q17388690|Q17388690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769241|Romina Libster]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/romina_libster romina_libster]
| [[:d:Q23769241|Q23769241]]
|-
| [[Attēls:Mr. Romulus Whitaker.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3532796|Romulus Whitaker]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''
| 1943-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/romulus_whitaker romulus_whitaker]
| [[:d:Q3532796|Q3532796]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11099812|Ron Eglash]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1958-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_eglash ron_eglash]
| [[:d:Q11099812|Q11099812]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7363766|Ron Finley]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q758780|gardener]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ron_finley ron_finley]
| [[:d:Q7363766|Q7363766]]
|-
| [[Attēls:Photo of Ron Gutman.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7363861|Ron Gutman]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_gutman ron_gutman]
| [[:d:Q7363861|Q7363861]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7364137|Ron McCallum]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1948-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_mccallum ron_mccallum]
| [[:d:Q7364137|Q7364137]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107012903|Ronald Rael]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ronald_rael ronald_rael]
| [[:d:Q107012903|Q107012903]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7365256|Ronald S. Sullivan Jr.]]''
| 
| [[profesors]]
| 1966-12-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ronald_sullivan ronald_sullivan]
| [[:d:Q7365256|Q7365256]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662811|Ronny Edry]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ronny_edry ronny_edry]
| [[:d:Q23662811|Q23662811]]
|-
| [[Attēls:Rory Bremner at the Savoy 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3400702|Rory Bremner]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3149505|improviser]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1961-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_bremner rory_bremner]
| [[:d:Q3400702|Q3400702]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Rory Stewart crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q328892|Rory Stewart]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3579035|travel writer]]''&lt;br/&gt;[[virsnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2066131|sportists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1973-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_stewart rory_stewart]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1045 1045]
| [[:d:Q328892|Q328892]]
|-
| [[Attēls:Business of Software - Rory Sutherland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19666293|Rory Sutherland]]''
| 
| ''[[:d:Q10355417|advertising person]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4178004|publicist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q106879368|marketing theorist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1965-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_sutherland rory_sutherland]
| [[:d:Q19666293|Q19666293]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7367220|Rosalind Brewer]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosalind_g_brewer rosalind_g_brewer]
| [[:d:Q7367220|Q7367220]]
|-
| [[Attēls:Panel Discussion Close-up, Science, Faith, and Technology Cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14109|Rosalind Picard]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1962-05-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosalind_picard rosalind_picard]
| [[:d:Q14109|Q14109]]
|-
| 
| ''[[:d:Q75975492|Rosamund Adoo-Kissi-Debrah]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosamund_kissi_debrah rosamund_kissi_debrah]
| [[:d:Q75975492|Q75975492]]
|-
| [[Attēls:Rosanne Cash, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q462289|Rosanne Cash]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1955-05-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosanne_cash rosanne_cash]
| [[:d:Q462289|Q462289]]
|-
| [[Attēls:Rose George on The Big Necessity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4949823|Rose George]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rose_george rose_george]
| [[:d:Q4949823|Q4949823]]
|-
| [[Attēls:Rose Goslinga - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6264061943).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759550|Rose Goslinga]]''
| 
| ''[[:d:Q285759|apdrošinātājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rose_goslinga rose_goslinga]
| [[:d:Q23759550|Q23759550]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76469472|Rose Mutiso]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rose_m_mutiso rose_m_mutiso]
| [[:d:Q76469472|Q76469472]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728320|Roselinde Torres]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roselinde_torres roselinde_torres]
| [[:d:Q23728320|Q23728320]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759581|Rosie King]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1998
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosie_king rosie_king]
| [[:d:Q23759581|Q23759581]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Ross Lovegrove.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q573143|Ross Lovegrove]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1958-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ross_lovegrove ross_lovegrove]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/28 28]
| [[:d:Q573143|Q573143]]
|-
| [[Attēls:Roxane gay 9134940.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16202911|Roxane Gay]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20708269|Scrabble player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|editing staff]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''
| 1974-10-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roxane_gay roxane_gay]
| [[:d:Q16202911|Q16202911]]
|-
| [[Attēls:Roy Bahat, head of Bloomberg Beta.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q117249859|Roy Bahat]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roy_bahat roy_bahat]
| [[:d:Q117249859|Q117249859]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728739|Roy R. Gould]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roy_gould roy_gould]
| [[:d:Q23728739|Q23728739]]
|-
| [[Attēls:Roy Wood Jr. at Essence Festival of Culture July 2025 - 01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7373522|Roy Wood Jr.]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1978-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roy_wood_jr roy_wood_jr]
| [[:d:Q7373522|Q7373522]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Roz Savage MP crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7375304|Roz Savage]]''
| 
| ''[[:d:Q21081635|ocean rower]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1967-12-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/roz_savage roz_savage]
| [[:d:Q7375304|Q7375304]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7376380|Ruby Sales]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1948-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruby_sales ruby_sales]
| [[:d:Q7376380|Q7376380]]
|-
| [[Attēls:Ruby-Wax-2016 (cropped again).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460549|Ruby Wax]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1953-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruby_wax ruby_wax]
| [[:d:Q460549|Q460549]]
|-
| [[Attēls:Rufus Cappadocia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7378014|Rufus Cappadocia]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_cappadocia rufus_cappadocia]
| [[:d:Q7378014|Q7378014]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809230|Rufus Griscom and Alisa Volkman]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_griscom_alisa_volkam rufus_griscom_alisa_volkam]
| [[:d:Q23809230|Q23809230]]
|-
| [[Attēls:Oliver Mark - Rufus Wainwright, Berlin 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q192402|Rufus Wainwright]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1973-07-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_wainwright rufus_wainwright]
| [[:d:Q192402|Q192402]]
|-
| [[Attēls:Ruha Benjamin, Databite 124, 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28935115|Ruha Benjamin]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ruha_benjamin ruha_benjamin]
| [[:d:Q28935115|Q28935115]]
|-
| [[Attēls:Rumaitha Al Busaidi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q106923101|Rumaitha Al Busaidi]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Omāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/rumaitha_al_busaidi rumaitha_al_busaidi]
| [[:d:Q106923101|Q106923101]]
|-
| [[Attēls:Rumman Chowdhury at the AI for Good Global Summit 2018 (42110666692).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41241224|Rumman Chowdhury]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q29169143|data scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rumman_chowdhury rumman_chowdhury]
| [[:d:Q41241224|Q41241224]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713556|Rupal Patel]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rupal_patel rupal_patel]
| [[:d:Q23713556|Q23713556]]
|-
| [[Attēls:Russ B. Altman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7381092|Russ Altman]]''
| 
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 1961-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/russ_altman russ_altman]
| [[:d:Q7381092|Q7381092]]
|-
| [[Attēls:Russell G Foster - EdSciFest 2014 (20).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7381511|Russell G. Foster]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/russell_foster russell_foster]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1623 1623]
| [[:d:Q7381511|Q7381511]]
|-
| [[Attēls:Russell Wilson at the 2013 Jessie Vetter Classic, July 1, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1149781|Russell Wilson]]''
| 
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10871364|beisbolists]]''
| 1988-11-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/russell_wilson russell_wilson]
| [[:d:Q1149781|Q1149781]]
|-
| [[Attēls:Rutger Bregman (2024)-32 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19747970|Rutger Bregman]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q24885626|thinker]]''
| 1988-04-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rutger_bregman rutger_bregman]
| [[:d:Q19747970|Q19747970]]
|-
| [[Attēls:Ruth Chang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7382918|Ruth Chang]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q63677188|law professor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruth_chang ruth_chang]
| [[:d:Q7382918|Q7382918]]
|-
| 
| ''[[:d:Q116456709|Ryan Gersava]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_gersava ryan_gersava]
| [[:d:Q116456709|Q116456709]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59939117|Ryan Gravel]]''
| 
| ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_gravel ryan_gravel]
| [[:d:Q59939117|Q59939117]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24852229|Ryan Heffington]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1973-06-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_heffington ryan_heffington]
| [[:d:Q24852229|Q24852229]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727935|Ryan Holladay]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_holladay ryan_holladay]
| [[:d:Q23727935|Q23727935]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783358|Ryan Lobo]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_lobo ryan_lobo]
| [[:d:Q23783358|Q23783358]]
|-
| [[Attēls:TerBurgDSCF0820 (34367491515).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16876158|Ryan Merkley]]''
| 
| ''[[:d:Q707492|Chief of Staff]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_merkley ryan_merkley]
| [[:d:Q16876158|Q16876158]]
|-
| [[Attēls:Ryan Panchadsaram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17580365|Ryan Panchadsaram]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_panchadsaram ryan_panchadsaram]
| [[:d:Q17580365|Q17580365]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107224420|Ryan Phelan]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_phelan ryan_phelan]
| [[:d:Q107224420|Q107224420]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109715748|S. Julio Friedmann]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/julio_friedmann julio_friedmann]
| [[:d:Q109715748|Q109715748]]
|-
| 
| ''[[:d:Q94458419|Sabine Doebel]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sabine_doebel sabine_doebel]
| [[:d:Q94458419|Q94458419]]
|-
| [[Attēls:Safeena Husain at Jaipur Literature Festival 2026 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18353268|Safeena Husain]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/safeena_husain safeena_husain]
| [[:d:Q18353268|Q18353268]]
|-
| [[Attēls:Safi Rauf Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112056335|Safi Rauf]]''
| 
| 
| 1994
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/safi_rauf safi_rauf]
| [[:d:Q112056335|Q112056335]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56448248|Sahar Zand]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1989-01-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sahar_zand sahar_zand]
| [[:d:Q56448248|Q56448248]]
|-
| [[Attēls:Sakena Yacoobi Profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7402892|Sakena Yacoobi]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sakena_yacoobi sakena_yacoobi]
| [[:d:Q7402892|Q7402892]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670961|Saki Mafundikwa]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/saki_mafundikwa saki_mafundikwa]
| [[:d:Q23670961|Q23670961]]
|-
| [[Attēls:Salman Khan TED 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q471472|Sal Khan]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1056391|skolas direktors]]''
| 1976-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/salman_khan salman_khan]
| [[:d:Q471472|Q471472]]
|-
| [[Attēls:Sallie Chisholm.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4794852|Sallie W. Chisholm]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1947-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/penny_chisholm penny_chisholm]
| [[:d:Q4794852|Q4794852]]
|-
| [[Attēls:Sally Kohn by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7405192|Sally Kohn]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499163|political pundit]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28532974|community organizer]]''
| 1977-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sally_kohn sally_kohn]
| [[:d:Q7405192|Q7405192]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670952|Salvatore Iaconesi]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[hakeris]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/salvatore_iaconesi salvatore_iaconesi]
| [[:d:Q23670952|Q23670952]]
|-
| [[Attēls:Sam Gregory at Republica25 2025-05-26 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115558789|Sam Gregory]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sam_gregory sam_gregory]
| [[:d:Q115558789|Q115558789]]
|-
| [[Attēls:SamKass2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16220987|Sam Kass]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_kass sam_kass]
| [[:d:Q16220987|Q16220987]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795645|Sam Martin]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sam_martin sam_martin]
| [[:d:Q23795645|Q23795645]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4844862|Sam Richards]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1960-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_richards sam_richards]
| [[:d:Q4844862|Q4844862]]
|-
| 
| ''[[:d:Q39067085|Sam Van Aken]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sam_van_aken sam_van_aken]
| [[:d:Q39067085|Q39067085]]
|-
| [[Attēls:Samantha Nutt New Image - -14.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7408709|Samantha Nutt]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1969-10-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/samantha_nutt samantha_nutt]
| [[:d:Q7408709|Q7408709]]
|-
| [[Attēls:Samantha Power in 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q454970|Samantha Power]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-09-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/samantha_power samantha_power]
| [[:d:Q454970|Q454970]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782711|Samuel Cohen]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/samuel_cohen samuel_cohen]
| [[:d:Q23782711|Q23782711]]
|-
| 
| ''[[:d:Q94488349|Sandeep Jauhar]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandeep_jauhar sandeep_jauhar]
| [[:d:Q94488349|Q94488349]]
|-
| 
| ''[[:d:Q122963546|Sandersan Onie]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709 sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709]
| [[:d:Q122963546|Q122963546]]
|-
| [[Attēls:Sandi Toksvig - Secret Comedy Podcast - 2013 (9468814916) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q293020|Sandi Toksvig]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3149505|improviser]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1958-05-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandi_toksvig sandi_toksvig]
| [[:d:Q293020|Q293020]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111649594|Sandor Markon]]''
| 
| ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1948-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/speaker0046 speaker0046]
| [[:d:Q111649594|Q111649594]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670660|Sandra Aamodt]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandra_aamodt sandra_aamodt]
| [[:d:Q23670660|Q23670660]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657109|Sandra Fisher-Martins]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandra_fisher_martins sandra_fisher_martins]
| [[:d:Q23657109|Q23657109]]
|-
| [[Attēls:S Dixson-Declève.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64853068|Sandrine Dixson-Declève]]''
| 
| [[speciālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandrine_dixson_decleve sandrine_dixson_decleve]
| [[:d:Q64853068|Q64853068]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782729|Sandrine Thuret]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandrine_thuret sandrine_thuret]
| [[:d:Q23782729|Q23782729]]
|-
| [[Attēls:William Darity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7417229|Sandy Darity, Jr.]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15319501|social scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953-04-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_sandy_darity william_sandy_darity]
| [[:d:Q7417229|Q7417229]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7417607|Sanford Biggers]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sanford_biggers sanford_biggers]
| [[:d:Q7417607|Q7417607]]
|-
| [[Attēls:Sangeeta N. Bhatia-Heritage-Day-2019-115.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7417919|Sangeeta N. Bhatia]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sangeeta_bhatia sangeeta_bhatia]
| [[:d:Q7417919|Q7417919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769249|Sangu Delle]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sangu_delle sangu_delle]
| [[:d:Q23769249|Q23769249]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713544|Sanjay Dastoor]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sanjay_dastoor sanjay_dastoor]
| [[:d:Q23713544|Q23713544]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662565|Sanjay Pradhan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sanjay_pradhan sanjay_pradhan]
| [[:d:Q23662565|Q23662565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728286|Sara Lewis]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sara_lewis sara_lewis]
| [[:d:Q23728286|Q23728286]]
|-
| [[Attēls:Sara Menker 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54908063|Sara Menker]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_menker sara_menker]
| [[:d:Q54908063|Q54908063]]
|-
| [[Attēls:Sara Ramírez3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40069|Sara Ramirez]]''
| 
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1975-08-31
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_ramirez sara_ramirez]
| [[:d:Q40069|Q40069]]
|-
| [[Attēls:Sara Seager.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7421764|Sara Seager]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1971-07-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_seager sara_seager]
| [[:d:Q7421764|Q7421764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q93349658|Sara-Jane Dunn]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sara_jane_dunn sara_jane_dunn]
| [[:d:Q93349658|Q93349658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760629|Sarah Bergbreiter]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_bergbreiter sarah_bergbreiter]
| [[:d:Q23760629|Q23760629]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7422132|Sarah Brosnan]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_brosnan sarah_brosnan]
| [[:d:Q7422132|Q7422132]]
|-
| [[Attēls:Sarah P Corbett (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205571|Sarah Corbett]]''
| 
| ''[[:d:Q10694573|tekstilmākslinieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_corbett sarah_corbett]
| [[:d:Q16205571|Q16205571]]
|-
| 
| ''[[:d:Q125749606|Sarah Jill Kurnick]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kurnick sarah_kurnick]
| [[:d:Q125749606|Q125749606]]
|-
| [[Attēls:SarahJones.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422463|Sarah Jones]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1973-11-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_jones sarah_jones]
| [[:d:Q7422463|Q7422463]]
|-
| [[Attēls:Sarah Kaminsky - TEDxTalk 2010 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797164|Sarah Kaminsky]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1979-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kaminsky sarah_kaminsky]
| [[:d:Q23797164|Q23797164]]
|-
| [[Attēls:Sarah Kay 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32931|Sarah Kay]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1988-06-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kay sarah_kay]
| [[:d:Q32931|Q32931]]
|-
| [[Attēls:Sarah Lewis at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422530|Sarah Lewis]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1979-08-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_lewis sarah_lewis]
| [[:d:Q7422530|Q7422530]]
|-
| [[Attēls:Sarah Longwell - Publisher of the Bulwark (52549214676).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q72759128|Sarah Longwell]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_longwell sarah_longwell]
| [[:d:Q72759128|Q72759128]]
|-
| [[Attēls:Sarah Parcak, 2014 (crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422673|Sarah Parcak]]''
| 
| ''[[:d:Q1350189|ēģiptologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_parcak sarah_parcak]
| [[:d:Q7422673|Q7422673]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57653565|Sarah Rugheimer]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_rugheimer sarah_rugheimer]
| [[:d:Q57653565|Q57653565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3473432|Sarah Sze]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_sze sarah_sze]
| [[:d:Q3473432|Q3473432]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24890253|Sarah T. Stewart-Mukhopadhyay]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_t_stewart sarah_t_stewart]
| [[:d:Q24890253|Q24890253]]
|-
| [[Attēls:Sarah-Jayne Blakemore, University College London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15739591|Sarah-Jayne Blakemore]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_jayne_blakemore sarah_jayne_blakemore]
| [[:d:Q15739591|Q15739591]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656709|Sasha Dichter]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sasha_dichter sasha_dichter]
| [[:d:Q23656709|Q23656709]]
|-
| [[Attēls:Sasha Luccioni 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q122439015|Sasha Luccioni]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sasha_luccioni sasha_luccioni]
| [[:d:Q122439015|Q122439015]]
|-
| [[Attēls:Saul Griffith shot at Pop!Tech by Kris Krug.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7427302|Saul Griffith]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/saul_griffith saul_griffith]
| [[:d:Q7427302|Q7427302]]
|-
| [[Attēls:Sauti-Sol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7427621|Sauti Sol]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sauti_sol sauti_sol]
| [[:d:Q7427621|Q7427621]]
|-
| [[Attēls:Sayu Bhojwani (14271186660) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88463628|Sayu Bhojwani]]''
| 
| 
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sayu_bhojwani sayu_bhojwani]
| [[:d:Q88463628|Q88463628]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17017620|Saša Vučinić]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Serbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sasa_vucinic sasa_vucinic]
| [[:d:Q17017620|Q17017620]]
|-
| 
| ''[[:d:Q539960|Scilla Elworthy]]''
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1943-06-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/scilla_elworthy scilla_elworthy]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1403 1403]
| [[:d:Q539960|Q539960]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782703|Scott Dinsmore]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/scott_dinsmore scott_dinsmore]
| [[:d:Q23782703|Q23782703]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662590|Scott Fraser]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/scott_fraser scott_fraser]
| [[:d:Q23662590|Q23662590]]
|-
| [[Attēls:Scott Galloway (51933097365) (cropped) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29017701|Scott Galloway]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964-11-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_galloway scott_galloway]
| [[:d:Q29017701|Q29017701]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3476245|Scott Kim]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_kim scott_kim]
| [[:d:Q3476245|Q3476245]]
|-
| [[Attēls:Scott McCloud.Making Comics Tour.RISD.gk.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q454833|Scott McCloud]]''
| 
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]
| 1960-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_mccloud scott_mccloud]
| [[:d:Q454833|Q454833]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661641|Scott Rickard]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/scott_rickard scott_rickard]
| [[:d:Q23661641|Q23661641]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21551156|Scott Summit]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_summit scott_summit]
| [[:d:Q21551156|Q21551156]]
|-
| 
| ''[[:d:Q37390205|Sean Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sean_davis sean_davis]
| [[:d:Q37390205|Q37390205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054846|Sean Follmer]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_follmer sean_follmer]
| [[:d:Q24054846|Q24054846]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23817870|Sean Gourley]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_gourley sean_gourley]
| [[:d:Q23817870|Q23817870]]
|-
| [[Attēls:Seanmcarroll2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3129354|Sean M. Carroll]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966-10-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_carroll sean_carroll]
| [[:d:Q3129354|Q3129354]]
|-
| [[Attēls:Sean Sherman at the Tatanka Truck 2021-10-09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64541096|Sean Sherman]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sean_sherman sean_sherman]
| [[:d:Q64541096|Q64541096]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Deterding (6777479684).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662471|Sebastian Deterding]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_deterding sebastian_deterding]
| [[:d:Q23662471|Q23662471]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Junger, April 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q969298|Sebastian Junger]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinooperators]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1962-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_junger sebastian_junger]
| [[:d:Q969298|Q969298]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7442523|Sebastian Seung]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_seung sebastian_seung]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/751 751]
| [[:d:Q7442523|Q7442523]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Thrun at IAA 2019 IMG 0893.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62901|Sebastian Thrun]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1967-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_thrun sebastian_thrun]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/972 972]
| [[:d:Q62901|Q62901]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795349|Sebastian Wernicke]]''
| 
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_wernicke sebastian_wernicke]
| [[:d:Q23795349|Q23795349]]
|-
| [[Attēls:Sebastião Salgado (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q358158|Sebastião Salgado]]''
| 
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1944-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastiao_salgado sebastiao_salgado]
| [[:d:Q358158|Q358158]]
|-
| [[Attēls:Sam Harris 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Sems Heriss]]
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1967-04-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_harris sam_harris]
| [[:d:Q296047|Q296047]]
|-
| [[Attēls:Sendhil Mullainathan - Behavioral Economics of Extreme Poverty - 2014 (13927918920) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q655590|Sendhil Mullainathan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sendhil_mullainathan sendhil_mullainathan]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/546 546]
| [[:d:Q655590|Q655590]]
|-
| [[Attēls:Serena Williams at 2013 US Open.jpg|center|128px]]
| [[Serīna Viljamsa|Serena Viljamsa]]
| amerikāņu tenisiste
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1981-09-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/serena_williams serena_williams]
| [[:d:Q11459|Q11459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729052|Sergei Lupashin]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sergei_lupashin sergei_lupashin]
| [[:d:Q23729052|Q23729052]]
|-
| [[Attēls:Sergey Brin Ted 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Sergejs Brins]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1973-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin sergey_brin]
| [[:d:Q92764|Q92764]]
|-
| [[Attēls:Sergiu P. Pașca in 2025 at Stanford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49018109|Sergiu Pasca]]''
| 
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1982-01-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Rumānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergiu_p_pasca sergiu_p_pasca]
| [[:d:Q49018109|Q49018109]]
|-
| [[Attēls:Seth F. Berkley - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7456439|Seth Berkley]]''
| 
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1956-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_berkley seth_berkley]
| [[:d:Q7456439|Q7456439]]
|-
| [[Attēls:Seth Godin in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q439396|Seth Godin]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1960-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_godin seth_godin]
| [[:d:Q439396|Q439396]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7456582|Seth Priebatsch]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_priebatsch seth_priebatsch]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/784 784]
| [[:d:Q7456582|Q7456582]]
|-
| [[Attēls:CSICON 2011-Seth Shostak.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5762284|Seth Shostak]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1943-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_shostak seth_shostak]
| [[:d:Q5762284|Q5762284]]
|-
| [[Attēls:Sethembile Msezane- Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54915207|Sethembile Msezane]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1991
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sethembile_msezane sethembile_msezane]
| [[:d:Q54915207|Q54915207]]
|-
| [[Attēls:Severn Cullis-Suzuki.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q385329|Severn Cullis-Suzuki]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1979-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/severn_cullis_suzuki severn_cullis_suzuki]
| [[:d:Q385329|Q385329]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109971390|Sevidzem Ernestine Leikeki]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1985&lt;br/&gt;1985-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ernestine_leikeki_sevidzem ernestine_leikeki_sevidzem]
| [[:d:Q109971390|Q109971390]]
|-
| [[Attēls:Seyi Oyesola.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7459066|Seyi Oyesola]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/seyi_oyesola seyi_oyesola]
| [[:d:Q7459066|Q7459066]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498237|Shabana Basij-Rasikh]]''
| 
| ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22336956|humānists]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shabana_basij_rasikh shabana_basij_rasikh]
| [[:d:Q23498237|Q23498237]]
|-
| [[Attēls:Shad Begum at 2012 IWOC Award (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7460202|Shad Begum]]''
| 
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1979-01-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shad_begum shad_begum]
| [[:d:Q7460202|Q7460202]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16212117|Shaffi Mather]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1970-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaffi_mather shaffi_mather]
| [[:d:Q16212117|Q16212117]]
|-
| [[Attēls:Shai Agassi2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1235658|Shai Agassi]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1968-04-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shai_agassi shai_agassi]
| [[:d:Q1235658|Q1235658]]
|-
| [[Attēls:Shai Reshef.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7462389|Shai Reshef]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1955-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shai_reshef shai_reshef]
| [[:d:Q7462389|Q7462389]]
|-
| [[Attēls:Shaka Senghor - Flickr - Knight Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23498341|Shaka Senghor]]''
| 
| [[pasniedzējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaka_senghor shaka_senghor]
| [[:d:Q23498341|Q23498341]]
|-
| [[Attēls:Shane Campbell-Staton.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62018991|Shane Campbell-Staton]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shane_campbell-staton shane_campbell-staton]
| [[:d:Q62018991|Q62018991]]
|-
| [[Attēls:Shane Koyczan and the Short Story Long.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6483777|Shane Koyczan]]''
| 
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1976-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/shane_koyczan shane_koyczan]
| [[:d:Q6483777|Q6483777]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22278829|Shane Legg]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/shane_legg shane_legg]
| [[:d:Q22278829|Q22278829]]
|-
| [[Attēls:Shankar Vedantam April 4, 2016 (26216540846).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18153945|Shankar Vedantam]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shankar_vedantam shankar_vedantam]
| [[:d:Q18153945|Q18153945]]
|-
| [[Attēls:Shannon Lee.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q698411|Shannon Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kaskadieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1969-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shannon_lee shannon_lee]
| [[:d:Q698411|Q698411]]
|-
| [[Attēls:Shantell Martin in 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16221050|Shantell Martin]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1980-10-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/shantell_martin shantell_martin]
| [[:d:Q16221050|Q16221050]]
|-
| [[Attēls:ShaoLan speaks at TED 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19058856|Shaolan Hsueh]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīnas Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaolan_hsueh shaolan_hsueh]
| [[:d:Q19058856|Q19058856]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89387184|Shari Liu]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shari_liu_TEDxMIT20221204-52121 shari_liu_TEDxMIT20221204-52121]
| [[:d:Q89387184|Q89387184]]
|-
| [[Attēls:Sharmeen Obaid Chinoy World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3563826|Sharmeen Obaid-Chinoy]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1978-11-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharmeen_obaid_chinoy sharmeen_obaid_chinoy]
| [[:d:Q3563826|Q3563826]]
|-
| [[Attēls:Sharon Brous.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7489999|Sharon Brous]]''
| 
| [[rabīns]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_brous sharon_brous]
| [[:d:Q7489999|Q7489999]]
|-
| [[Attēls:Sharon F Terry headshot 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7490049|Sharon F. Terry]]''
| 
| 
| 1956-11-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_terry sharon_terry]
| [[:d:Q7490049|Q7490049]]
|-
| [[Attēls:Sharon Weinberger al Magnànim (34839642425).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7490261|Sharon Weinberger]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_weinberger sharon_weinberger]
| [[:d:Q7490261|Q7490261]]
|-
| [[Attēls:Shashi Tharoor 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q195616|Shashi Tharoor]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1956-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shashi_tharoor shashi_tharoor]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/560 560]
| [[:d:Q195616|Q195616]]
|-
| [[Attēls:Shawn Achor by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16156426|Shawn Achor]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1978-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shawn_achor shawn_achor]
| [[:d:Q16156426|Q16156426]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7492127|Shea Hembrey]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shea_hembrey shea_hembrey]
| [[:d:Q7492127|Q7492127]]
|-
| [[Attēls:Sheena Iyengar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29752|Sheena Iyengar]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1969-11-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheena_iyengar sheena_iyengar]
| [[:d:Q29752|Q29752]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17118618|Sheila Nirenberg]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheila_nirenberg sheila_nirenberg]
| [[:d:Q17118618|Q17118618]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797211|Sheila Patek]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sheila_patek sheila_patek]
| [[:d:Q23797211|Q23797211]]
|-
| [[Attēls:Shekhar kapur 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q522232|Shekhar Kapur]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q326653|accountant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1945-12-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shekhar_kapur shekhar_kapur]
| [[:d:Q522232|Q522232]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60057095|Shekinah Elmore]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1982-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shekinah_elmore shekinah_elmore]
| [[:d:Q60057095|Q60057095]]
|-
| 
| ''[[:d:Q63121753|Shep Doeleman]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1967-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheperd_doeleman sheperd_doeleman]
| [[:d:Q63121753|Q63121753]]
|-
| 
| ''[[:d:Q14159717|Shereen El Feki]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/shereen_el_feki shereen_el_feki]
| [[:d:Q14159717|Q14159717]]
|-
| [[Attēls:Sherry Turkle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52919|Sherry Turkle]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1948-06-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sherry_turkle sherry_turkle]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1166 1166]
| [[:d:Q52919|Q52919]]
|-
| [[Attēls:Sherwin Nuland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2278468|Sherwin B. Nuland]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1930-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sherwin_nuland sherwin_nuland]
| [[:d:Q2278468|Q2278468]]
|-
| [[Attēls:Sheryl Lee Ralph - Philadelphia BME Leadership Awards (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q457180|Sheryl Lee Ralph]]''
| 
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1956-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_lee_ralph sheryl_lee_ralph]
| [[:d:Q457180|Q457180]]
|-
| [[Attēls:Sheryl Sandberg WEF 2013 (crop by James Tamim).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234653|Sheryl Sandberg]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1969-08-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_sandberg sheryl_sandberg]
| [[:d:Q234653|Q234653]]
|-
| [[Attēls:WuDunn, Sheryl.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7126275|Sheryl WuDunn]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2883465|investment banker]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1959-11-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_wudunn sheryl_wudunn]
| [[:d:Q7126275|Q7126275]]
|-
| [[Attēls:Shigeru Ban.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q526725|Shigeru Ban]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2145981|restorer]]''
| 1957-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shigeru_ban shigeru_ban]
| [[:d:Q526725|Q526725]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729147|Shih Chieh Huang]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shih_chieh_huang shih_chieh_huang]
| [[:d:Q23729147|Q23729147]]
|-
| [[Attēls:Shilo Shiv Suleman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685693|Shilo Shiv Suleman]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shilo_shiv_suleman shilo_shiv_suleman]
| [[:d:Q20685693|Q20685693]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795685|Shimon Schocken]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shimon_schocken shimon_schocken]
| [[:d:Q23795685|Q23795685]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796822|Shimon Steinberg]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shimon_steinberg shimon_steinberg]
| [[:d:Q23796822|Q23796822]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18233521|Shinpei Takahashi]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shimpei_takahashi shimpei_takahashi]
| [[:d:Q18233521|Q18233521]]
|-
| [[Attēls:Viennale talk (2), Shirin Neshat.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q262413|Shirin Neshat]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q106227216|video installation artist]]''&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11814411|documentarian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1957-03-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shirin_neshat shirin_neshat]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/830 830]
| [[:d:Q262413|Q262413]]
|-
| [[Attēls:Shivani Sirona (38198572896).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61446521|Shivani Siroya]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shivani_siroya shivani_siroya]
| [[:d:Q61446521|Q61446521]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662139|Shlomo Benartzi]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shlomo_benartzi shlomo_benartzi]
| [[:d:Q23662139|Q23662139]]
|-
| [[Attēls:Shohini brch 2018-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52707485|Shohini Ghose]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shohini_ghose shohini_ghose]
| [[:d:Q52707485|Q52707485]]
|-
| [[Attēls:Shonda Rhimes 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q242329|Shonda Rhimes]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1970-01-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shonda_rhimes shonda_rhimes]
| [[:d:Q242329|Q242329]]
|-
| [[Attēls:TikTok CEO Shou Zi Chew.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115591126|Shou Zi Chew]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 1983-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Singapūra]]
| [https://www.ted.com/speakers/shou_chew shou_chew]
| [[:d:Q115591126|Q115591126]]
|-
| [[Attēls:Shree Bose (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797949|Shree Bose]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1994-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shree_bose shree_bose]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1190 1190]
| [[:d:Q23797949|Q23797949]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728304|Shubhendu Sharma]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shubhendu_sharma shubhendu_sharma]
| [[:d:Q23728304|Q23728304]]
|-
| [[Attēls:Shukla bose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7504834|Shukla Bose]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shukla_bose shukla_bose]
| [[:d:Q7504834|Q7504834]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662246|Shyam Sankar]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shyam_sankar shyam_sankar]
| [[:d:Q23662246|Q23662246]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16192736|Siamak Hariri]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/siamak_hariri siamak_hariri]
| [[:d:Q16192736|Q16192736]]
|-
| [[Attēls:Sian Beilock - Dartmouth College - 10 January 2024 - 21 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198523|Sian Beilock]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1976-01-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sian_leah_beilock sian_leah_beilock]
| [[:d:Q16198523|Q16198523]]
|-
| [[Attēls:Siddhartha Mukherjee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q983450|Siddhartha Mukherjee]]''
| 
| ''[[:d:Q551835|physician writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|onkologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1970-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_mukherjee siddhartha_mukherjee]
| [[:d:Q983450|Q983450]]
|-
| [[Attēls:Siddhartha Roy - Kolkata 2011-05-21 3594.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q27663696|Siddhartha Roy]]''
| 
| ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 1954-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_roy siddhartha_roy]
| [[:d:Q27663696|Q27663696]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670511|Siddharthan Chandran]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/siddharthan_chandran siddharthan_chandran]
| [[:d:Q23670511|Q23670511]]
|-
| [[Attēls:Siegfried Woldhek (2017).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7510710|Siegfried Woldhek]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3024627|editorial cartoonist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1951-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/siegfried_woldhek siegfried_woldhek]
| [[:d:Q7510710|Q7510710]]
|-
| [[Attēls:Simon Anholt.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7518172|Simon Anholt]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simon_anholt simon_anholt]
| [[:d:Q7518172|Q7518172]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657275|Simon Berrow]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/simon_berrow simon_berrow]
| [[:d:Q23657275|Q23657275]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657193|Simon Lewis]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/simon_lewis simon_lewis]
| [[:d:Q23657193|Q23657193]]
|-
| [[Attēls:Simon Sinek speaks to I MIG Marines (2) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7519777|Simon Sinek]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simon_sinek simon_sinek]
| [[:d:Q7519777|Q7519777]]
|-
| 
| ''[[:d:Q113534602|Simon Stiell]]''
| 
| [[politiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/simon_stiell simon_stiell]
| [[:d:Q113534602|Q113534602]]
|-
| 
| ''[[:d:Q12335376|Simona Abdallah]]''
| 
| ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simona_abdallah simona_abdallah]
| [[:d:Q12335376|Q12335376]]
|-
| 
| ''[[:d:Q96065599|Simona Francese]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/simona_francese simona_francese]
| [[:d:Q96065599|Q96065599]]
|-
| [[Attēls:Simone Giertz in Studio.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23304510|Simone Giertz]]''
| 
| ''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1990-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/simone_giertz simone_giertz]
| [[:d:Q23304510|Q23304510]]
|-
| [[Attēls:Sinan Aral - 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88200399|Sinan Aral]]''
| 
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q29169143|data scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sinan_aral sinan_aral]
| [[:d:Q88200399|Q88200399]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7530129|Sirena Huang]]''
| 
| [[vijolnieks]]
| 1994-05-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sirena_huang sirena_huang]
| [[:d:Q7530129|Q7530129]]
|-
| [[Attēls:Sisonke Msimang - TEDxSoweto 2014 - arm raised (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q72181398|Sisonke Msimang]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q84681895|political analyst]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sisonke_msimang sisonke_msimang]
| [[:d:Q72181398|Q72181398]]
|-
| [[Attēls:Sivamani 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3595145|Sivamani]]''
| 
| ''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 1959-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sivamani sivamani]
| [[:d:Q3595145|Q3595145]]
|-
| [[Attēls:Siyanda Mohutsiwa (26683928862) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27987700|Siyanda Mohutsiwa]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1993-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/siyanda_mohutsiwa siyanda_mohutsiwa]
| [[:d:Q27987700|Q27987700]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19564457|Skylar Tibbits]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/skylar_tibbits skylar_tibbits]
| [[:d:Q19564457|Q19564457]]
|-
| [[Attēls:Slava Balbek.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123992858|Slava Balbek]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1983-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/slava_balbek slava_balbek]
| [[:d:Q123992858|Q123992858]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1493085|Sleepy Man]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sleepy_man_banjo_boys sleepy_man_banjo_boys]
| [[:d:Q1493085|Q1493085]]
|-
| [[Attēls:Sofi Tukker 06 04 2016 -14 (27454016316).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22044898|Sofi Tukker]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sofi_tukker sofi_tukker]
| [[:d:Q22044898|Q22044898]]
|-
| [[Attēls:Sofia Crespo - Art Basel 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123682708|Sofia Crespo]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1991-04-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_crespo sofia_crespo]
| [[:d:Q123682708|Q123682708]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108514270|Sofia Jawed-Wessel]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_jawed_wessel sofia_jawed_wessel]
| [[:d:Q108514270|Q108514270]]
|-
| [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-Sofia-Ongele.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125724755|Sofia Ongele]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 2000
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_ongele sofia_ongele]
| [[:d:Q125724755|Q125724755]]
|-
| [[Attēls:Solitaire Townsend.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7558197|Solitaire Townsend]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/solitaire_townsend solitaire_townsend]
| [[:d:Q7558197|Q7558197]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52004376|Solomon Goldstein-Rose]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1993-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/solomon_goldstein_rose solomon_goldstein_rose]
| [[:d:Q52004376|Q52004376]]
|-
| [[Attēls:SOMI, концерт в рамках фестиваля &quot;Акваджаз&quot; в &quot;Зимнем театре&quot;.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7560413|Somi]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1979-06-06&lt;br/&gt;1981-06-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/somi_kakoma somi_kakoma]
| [[:d:Q7560413|Q7560413]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661638|Sonaar Luthra]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sonaar_luthra sonaar_luthra]
| [[:d:Q23661638|Q23661638]]
|-
| [[Attēls:SoniaShahByJohnnyMartyr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3964777|Sonia Shah]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sonia_shah sonia_shah]
| [[:d:Q3964777|Q3964777]]
|-
| [[Attēls:Sophal Ear (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685614|Sophal Ear]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kambodža]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophal_ear sophal_ear]
| [[:d:Q20685614|Q20685614]]
|-
| [[Attēls:Sophia Kianni headshot outside.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q95692533|Sophia Kianni]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q970153|bērnu aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 2001-12-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophia_kianni sophia_kianni]
| [[:d:Q95692533|Q95692533]]
|-
| [[Attēls:Sophie Howe Change Now.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q102277721|Sophie Howe]]''
| 
| [[politiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_howe sophie_howe]
| [[:d:Q102277721|Q102277721]]
|-
| [[Attēls:Sophie Hunger 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q260336|Sophie Hunger]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1983-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_hunger sophie_hunger]
| [[:d:Q260336|Q260336]]
|-
| [[Attēls:Sophie scott photo.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17278767|Sophie Scott]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_scott sophie_scott]
| [[:d:Q17278767|Q17278767]]
|-
| [[Attēls:Annual Membership Meeting 2017 9832 3 - Soraya Chemaly.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60695598|Soraya Chemaly]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Bahamas]]
| [https://www.ted.com/speakers/soraya_chemaly soraya_chemaly]
| [[:d:Q60695598|Q60695598]]
|-
| [[Attēls:Sougwen Chung at World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q28871477|Sougwen Chung]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sougwen_chung sougwen_chung]
| [[:d:Q28871477|Q28871477]]
|-
| [[Attēls:Soul Rebels in 2012.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7564283|Soul Rebels Brass Band]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/the_soul_rebels the_soul_rebels]
| [[:d:Q7564283|Q7564283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91346129|Soyapi L Mumba]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/soyapi_mumba soyapi_mumba]
| [[:d:Q91346129|Q91346129]]
|-
| [[Attēls:Spencer Wells.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3595861|Spencer Wells]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/spencer_wells spencer_wells]
| [[:d:Q3595861|Q3595861]]
|-
| [[Attēls:Srđa Popović, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2315360|Srđa Popović]]''
| 
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1973-02-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Serbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/srdja_popovic srdja_popovic]
| [[:d:Q2315360|Q2315360]]
|-
| [[Attēls:Stacey Abrams by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7595813|Stacey Abrams]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106758751|voting rights activist]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1973-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_abrams stacey_abrams]
| [[:d:Q7595813|Q7595813]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769382|Stacey Baker]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_baker stacey_baker]
| [[:d:Q23769382|Q23769382]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796642|Stacey Kramer]]''
| 
| ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_kramer stacey_kramer]
| [[:d:Q23796642|Q23796642]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117222205|Stacy Smith]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stacy_smith stacy_smith]
| [[:d:Q117222205|Q117222205]]
|-
| [[Attēls:Stanley McChrystal BG 1999.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q374338|Stanley A. McChrystal]]''
| 
| ''[[:d:Q38239859|army officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11545923|military commander]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1954-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stanley_mcchrystal stanley_mcchrystal]
| [[:d:Q374338|Q374338]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713770|Stefan Larsson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_larsson stefan_larsson]
| [[:d:Q23713770|Q23713770]]
|-
| [[Attēls:MJK61338 Stefan Sagmeister (Beyond Tellerrand München 2018).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q89568|Stefan Sagmeister]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1962-08-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_sagmeister stefan_sagmeister]
| [[:d:Q89568|Q89568]]
|-
| [[Attēls:Stefan Wolff.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7606332|Stefan Wolff]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1969-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_wolff stefan_wolff]
| [[:d:Q7606332|Q7606332]]
|-
| [[Attēls:Stefana Broadbent (6920625333).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795676|Stefana Broadbent]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stefana_broadbent stefana_broadbent]
| [[:d:Q23795676|Q23795676]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27825327|Stefano Fratepietro]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[Kiberdrošība|datordrošība]]
| 1983-04-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefano_fratepietro stefano_fratepietro]
| [[:d:Q27825327|Q27825327]]
|-
| [[Attēls:Stefano Mancuso Laterza.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795300|Stefano Mancuso]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-05-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefano_mancuso stefano_mancuso]
| [[:d:Q23795300|Q23795300]]
|-
| [[Attēls:Stefon Harris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q720524|Stefon Harris]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1973-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefon_harris stefon_harris]
| [[:d:Q720524|Q720524]]
|-
| [[Attēls:Stella Young.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16222140|Stella Young]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''
| 1982-02-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stella_young stella_young]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1937 1937]
| [[:d:Q16222140|Q16222140]]
|-
| [[Attēls:Stephanie Burt.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7608816|Stephanie Burt]]''
| 
| ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_burt stephen_burt]
| [[:d:Q7608816|Q7608816]]
|-
| [[Attēls:Secretary Blinken Participates in an Interview (51700746148).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q76832840|Stephanie Busari]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1977-08-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_busari stephanie_busari]
| [[:d:Q76832840|Q76832840]]
|-
| [[Attēls:Kelton Ring Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15999879|Stephanie Kelton]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1969-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_kelton stephanie_kelton]
| [[:d:Q15999879|Q15999879]]
|-
| [[Attēls:240130 StephanieMehta.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92622586|Stephanie Mehta]]''
| 
| 
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_mehta stephanie_mehta]
| [[:d:Q92622586|Q92622586]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727585|Stephen Cave]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_cave stephen_cave]
| [[:d:Q23727585|Q23727585]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661665|Stephen Coleman]]''
| 
| 
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_coleman stephen_coleman]
| [[:d:Q23661665|Q23661665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q120052205|Stephen DeBerry]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_deberry stephen_deberry]
| [[:d:Q120052205|Q120052205]]
|-
| [[Attēls:Stephen Friend at NightScience 2013 in Paris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q891710|Stephen Friend]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1953-12-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_friend stephen_friend]
| [[:d:Q891710|Q891710]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661621|Stephen Lawler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_lawler stephen_lawler]
| [[:d:Q23661621|Q23661621]]
|-
| [[Attēls:Steve Palumbi on Climate Change Recovery (52391781204).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797692|Stephen Palumbi]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_palumbi stephen_palumbi]
| [[:d:Q23797692|Q23797692]]
|-
| [[Attēls:Stephen Petranek 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23301821|Stephen Petranek]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_petranek stephen_petranek]
| [[:d:Q23301821|Q23301821]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662878|Stephen Ritz]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_ritz stephen_ritz]
| [[:d:Q23662878|Q23662878]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3498677|Stephen Webb]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1963-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_webb stephen_webb]
| [[:d:Q3498677|Q3498677]]
|-
| [[Attēls:Stephen Wilkes Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7610852|Stephen Wilkes]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_wilkes stephen_wilkes]
| [[:d:Q7610852|Q7610852]]
|-
| [[Attēls:Stephen Wolfram PR.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q310798|Stephen Wolfram]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q715679|patent inventor]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[tirgotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_wolfram stephen_wolfram]
| [[:d:Q310798|Q310798]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670647|Steve Howard]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_howard steve_howard]
| [[:d:Q23670647|Q23670647]]
|-
| [[Attēls:Steve Jurvetson 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q9079904|Steve Jurvetson]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1967-03-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_jurvetson steve_jurvetson]
| [[:d:Q9079904|Q9079904]]
|-
| [[Attēls:TNW Conference 2012 - Day 2 (6970534756).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656010|Steve Keil]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_keil steve_keil]
| [[:d:Q23656010|Q23656010]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712705|Steve Ramirez]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_ramirez steve_ramirez]
| [[:d:Q23712705|Q23712705]]
|-
| [[Attēls:Dame Stephanie Shirley - 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q214661|Steve Shirley]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1933-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/dame_stephanie_steve_shirley dame_stephanie_steve_shirley]
| [[:d:Q214661|Q214661]]
|-
| [[Attēls:Steve Silberman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7613926|Steve Silberman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1957-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_silberman steve_silberman]
| [[:d:Q7613926|Q7613926]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7614168|Steve Truglia]]''
| 
| ''[[:d:Q2833480|stunt coordinator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17318006|freediver]]''&lt;br/&gt;[[kaskadieris]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_truglia steve_truglia]
| [[:d:Q7614168|Q7614168]]
|-
| 
| ''[[:d:Q30530673|Steven A McCarroll]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_mccarroll steve_mccarroll]
| [[:d:Q30530673|Q30530673]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662571|Steven Addis]]''
| 
| ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steven_addis steven_addis]
| [[:d:Q23662571|Q23662571]]
|-
| [[Attēls:Professor Steven Cowley FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2347488|Steven Cowley]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_cowley steven_cowley]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/463 463]
| [[:d:Q2347488|Q2347488]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56488609|Steven D. Allison]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steven_d_allison steven_d_allison]
| [[:d:Q56488609|Q56488609]]
|-
| [[Attēls:Steven Levitt, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q730969|Steven D. Levitt]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1967-05-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_levitt steven_levitt]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/30 30]
| [[:d:Q730969|Q730969]]
|-
| [[Attēls:Steven Strogatz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1384920|Steven H. Strogatz]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_strogatz steven_strogatz]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/382 382]
| [[:d:Q1384920|Q1384920]]
|-
| [[Attēls:Steven Berlin Johnson - South by Southwest 2008 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q980046|Steven Johnson]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_johnson steven_johnson]
| [[:d:Q980046|Q980046]]
|-
| [[Attēls:Attorney Steven M. Wise at Boston Vegetarian Society, 10-13-2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7615012|Steven M. Wise]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1950-12-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_wise steven_wise]
| [[:d:Q7615012|Q7615012]]
|-
| [[Attēls:StevenPetrow02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7615140|Steven Petrow]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1957-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_petrow steven_petrow]
| [[:d:Q7615140|Q7615140]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670976|Steven Schwaitzberg]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steven_schwaitzberg steven_schwaitzberg]
| [[:d:Q23670976|Q23670976]]
|-
| [[Attēls:Stevesoundcheck.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4442562|Steven Sharp Nelson]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1977-07-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_sharp_nelson steven_sharp_nelson]
| [[:d:Q4442562|Q4442562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7615646|Stew]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1961-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stew stew]
| [[:d:Q7615646|Q7615646]]
|-
| [[Attēls:Stewart Brand -Sausalito, California, USA -at home-14Dec2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q971994|Stewart Brand]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1208175|camera operator]]''
| 1938-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stewart_brand stewart_brand]
| [[:d:Q971994|Q971994]]
|-
| [[Attēls:Sting in April 2018.jpg|center|128px]]
| [[Sting]]
| angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q584301|basists]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q21166956|lautists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1951-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sting sting]
| [[:d:Q483203|Q483203]]
|-
| [[Attēls:Stuart Firestein 2012.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7626530|Stuart Firestein]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_firestein stuart_firestein]
| [[:d:Q7626530|Q7626530]]
|-
| [[Attēls:Stuart Russell 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3656334|Stuart J. Russell]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_russell stuart_russell]
| [[:d:Q3656334|Q3656334]]
|-
| [[Attēls:Stuart Kauffman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q516009|Stuart Kauffman]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 1939-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_kauffman stuart_kauffman]
| [[:d:Q516009|Q516009]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783413|Stuart L. Brown]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1933
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_brown stuart_brown]
| [[:d:Q23783413|Q23783413]]
|-
| [[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|center|128px]]
| [[Stīvens Hokings]]
| Britu teorētiskais fiziķis un kosmologs
| ''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1942-01-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_hawking stephen_hawking]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/209 209]
| [[:d:Q17714|Q17714]]
|-
| [[Attēls:Steven Pinker in 2023 A 04 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Stīvens Pinkers]]
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q84320739|evolutionary psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q115736435|experimental psychologist]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1954-09-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_pinker steven_pinker]
| [[:d:Q212730|Q212730]]
|-
| [[Attēls:Steve Jobs Headshot 2010-CROP2.jpg|center|128px]]
| [[Stīvs Džobss]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''
| 1955-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_jobs steve_jobs]
| [[:d:Q19837|Q19837]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47498682|Suchitra Krishnan-Sarin]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suchitra_krishnan_sarin suchitra_krishnan_sarin]
| [[:d:Q47498682|Q47498682]]
|-
| [[Attēls:Sue Austin at TedX Monterrey (crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23308975|Sue Austin]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1965-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_austin sue_austin]
| [[:d:Q23308975|Q23308975]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61457270|Sue Klebold]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1949-03-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_klebold sue_klebold]
| [[:d:Q61457270|Q61457270]]
|-
| [[Attēls:Sue Savage Rumbaugh 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3088125|Sue Savage-Rumbaugh]]''
| 
| ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_savage_rumbaugh susan_savage_rumbaugh]
| [[:d:Q3088125|Q3088125]]
|-
| [[Attēls:Sugra mitra.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4352958|Sugata Mitra]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1952-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sugata_mitra sugata_mitra]
| [[:d:Q4352958|Q4352958]]
|-
| [[Attēls:SuheirHammad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895141|Suheir Hammad]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/suheir_hammad suheir_hammad]
| [[:d:Q2895141|Q2895141]]
|-
| [[Attēls:Suki Kim, Miami Book Fair 2015 - 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7635852|Suki Kim]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1970-09-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/suki_kim suki_kim]
| [[:d:Q7635852|Q7635852]]
|-
| [[Attēls:Writer Suleika Jaouad in 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20858396|Suleika Jaouad]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1988-07-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/suleika_jaouad suleika_jaouad]
| [[:d:Q20858396|Q20858396]]
|-
| [[Attēls:SunithaKrishnanJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3530114|Sunitha Krishnan]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-05-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sunitha_krishnan sunitha_krishnan]
| [[:d:Q3530114|Q3530114]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7640561|Sunni Brown]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1977-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sunni_brown sunni_brown]
| [[:d:Q7640561|Q7640561]]
|-
| 
| ''[[:d:Q113667764|Supasorn Suwajanakorn]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/supasorn_suwajanakorn supasorn_suwajanakorn]
| [[:d:Q113667764|Q113667764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56709133|Surya Mattu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/surya_mattu surya_mattu]
| [[:d:Q56709133|Q56709133]]
|-
| [[Attēls:Susan Blackmore (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q155199|Susan Blackmore]]''
| 
| ''[[:d:Q215279|freelancer]]''&lt;br/&gt;[[pasniedzējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-07-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_blackmore susan_blackmore]
| [[:d:Q155199|Q155199]]
|-
| [[Attēls:SusanCainPortrait 250px 20120305.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2036370|Susan Cain]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1968-03-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_cain susan_cain]
| [[:d:Q2036370|Q2036370]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769279|Susan Colantuono]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_colantuono susan_colantuono]
| [[:d:Q23769279|Q23769279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q96060013|Susan D. Emmett]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_emmett susan_emmett]
| [[:d:Q96060013|Q96060013]]
|-
| [[Attēls:Susan Shaw with Seal Pup 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429604|Susan D. Shaw]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q113827227|environmental health scientist]]''
| 1943-10-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_shaw susan_shaw]
| [[:d:Q15429604|Q15429604]]
|-
| [[Attēls:SusanDavid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105970190|Susan David]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1970-09-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_david susan_david]
| [[:d:Q105970190|Q105970190]]
|-
| [[Attēls:SDH-3249.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7647750|Susan Desmond-Hellmann]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_desmond_hellman sue_desmond_hellman]
| [[:d:Q7647750|Q7647750]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759572|Susan Etlinger]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_etlinger susan_etlinger]
| [[:d:Q23759572|Q23759572]]
|-
| [[Attēls:Susan L. Solomon Philanthropy Summit 2016 00.47.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151526|Susan L. Solomon]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1951-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_solomon susan_solomon]
| [[:d:Q16151526|Q16151526]]
|-
| [[Attēls:Dr Susan Lim Mey Lee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7648117|Susan Lim]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_lim susan_lim]
| [[:d:Q7648117|Q7648117]]
|-
| [[Attēls:Dr. Susan Lozier, Ronie-Richelle Garcia-Johnson Professor of Earth and Ocean Sciences at Duke University.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667508|Susan Lozier]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_lozier susan_lozier]
| [[:d:Q19667508|Q19667508]]
|-
| [[Attēls:Susan Pinker no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (38182000214).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q542461|Susan Pinker]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1957-06-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_pinker susan_pinker]
| [[:d:Q542461|Q542461]]
|-
| [[Attēls:As Conexões e Desconexões do Amor - Suzana Herculano-Houzel em Sorocaba.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q10375239|Suzana Herculano-Houzel]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzana_herculano_houzel suzana_herculano_houzel]
| [[:d:Q10375239|Q10375239]]
|-
| 
| ''[[:d:Q70058784|Suzanne Barakat]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_barakat suzanne_barakat]
| [[:d:Q70058784|Q70058784]]
|-
| [[Attēls:Christine Butler-426.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7650902|Suzanne Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_lee suzanne_lee]
| [[:d:Q7650902|Q7650902]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727927|Suzanne Talhouk]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_talhouk suzanne_talhouk]
| [[:d:Q23727927|Q23727927]]
|-
| [[Attēls:Suzanne Simard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26702907|Suzanne W. Simard]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18805|naturālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_simard suzanne_simard]
| [[:d:Q26702907|Q26702907]]
|-
| [[Attēls:Suzie Sheehy, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55230019|Suzie Sheehy]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzie_sheehy suzie_sheehy]
| [[:d:Q55230019|Q55230019]]
|-
| [[Attēls:Professor Svante Paabo ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Svante Pēbo]]
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1955-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/svante_paabo svante_paabo]
| [[:d:Q170342|Q170342]]
|-
| [[Attēls:Sviatlana Tsikhanouskaya in 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Svjatlana Cihanouska]]
| 
| [[politiķis]]
| 1982-09-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sviatlana_tsikhanouskaya sviatlana_tsikhanouskaya]
| [[:d:Q97010473|Q97010473]]
|-
| [[Attēls:SwizzBeatz-byPhilipRomano.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q240523|Swizz Beatz]]''
| 
| [[mūzikas producents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2252262|reperis]]''&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3089940|music executive]]''
| 1978-09-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/swizz_beatz swizz_beatz]
| [[:d:Q240523|Q240523]]
|-
| [[Attēls:Sxip Shirey performing in 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7659404|Sxip Shirey]]''
| 
| [[komponists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sxip_shirey sxip_shirey]
| [[:d:Q7659404|Q7659404]]
|-
| 
| ''[[:d:Q115275764|Sylvester Chauke]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sylvester_chauke sylvester_chauke]
| [[:d:Q115275764|Q115275764]]
|-
| [[Attēls:SylviaEarle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q439046|Sylvia A. Earle]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1935-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sylvia_earle sylvia_earle]
| [[:d:Q439046|Q439046]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3510362|Sébastien de Halleux]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1977-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastien_de_halleux sebastien_de_halleux]
| [[:d:Q3510362|Q3510362]]
|-
| [[Attēls:Autessereheadshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759752|Séverine Autesserre]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1976-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/severine_autesserre severine_autesserre]
| [[:d:Q23759752|Q23759752]]
|-
| [[Attēls:Caroline Shaw with Attacca Quartet and So Percussion at Miller Theater - 49517620871.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3487248|Sō Percussion]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/so_percussion so_percussion]
| [[:d:Q3487248|Q3487248]]
|-
| [[Attēls:T. Boone Pickens discusses the impact of shale natural gas on the American economy at the Hudson Institute on 6 April 2016 - 25 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q370092|T. Boone Pickens]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1524582|rančo īpašnieks]]''
| 1928-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/t_boone_pickens t_boone_pickens]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1170 1170]
| [[:d:Q370092|Q370092]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58920868|T. Jane Zelikova]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1978-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jane_zelikova jane_zelikova]
| [[:d:Q58920868|Q58920868]]
|-
| [[Attēls:TabethaSuzanneBoyajian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22080714|Tabetha S. Boyajian]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tabetha_boyajian tabetha_boyajian]
| [[:d:Q22080714|Q22080714]]
|-
| [[Attēls:TaiyeSelasi P1030135.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7484811|Taiye Selasi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/taiye_selasi taiye_selasi]
| [[:d:Q7484811|Q7484811]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11496991|Takaharu Tezuka]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1964-02-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/takaharu_tezuka takaharu_tezuka]
| [[:d:Q11496991|Q11496991]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760236|Tal Danino]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tal_danino tal_danino]
| [[:d:Q23760236|Q23760236]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662204|Tal Golesworthy]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tal_golesworthy tal_golesworthy]
| [[:d:Q23662204|Q23662204]]
|-
| [[Attēls:Tali Sharot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667092|Tali Sharot]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/tali_sharot tali_sharot]
| [[:d:Q19667092|Q19667092]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729163|Talithia Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/talithia_williams talithia_williams]
| [[:d:Q23729163|Q23729163]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662544|Tamara Roukaerts]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tamara_roukaerts tamara_roukaerts]
| [[:d:Q23662544|Q23662544]]
|-
| [[Attēls:TanTTLe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q10823919|Tan Le]]''
| 
| [[komersants]]
| 1977-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tan_le tan_le]
| [[:d:Q10823919|Q10823919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23714031|Tania Luna]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tania_luna tania_luna]
| [[:d:Q23714031|Q23714031]]
|-
| 
| ''[[:d:Q39754563|Tania S. Douglas]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tania_douglas tania_douglas]
| [[:d:Q39754563|Q39754563]]
|-
| [[Attēls:Tania Simoncelli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7683264|Tania Simoncelli]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tania_simoncelli tania_simoncelli]
| [[:d:Q7683264|Q7683264]]
|-
| 
| ''[[:d:Q51929051|Tanya Y Berger-Wolf]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tanya_berger_wolf tanya_berger_wolf]
| [[:d:Q51929051|Q51929051]]
|-
| [[Attēls:Tara Houska .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104094025|Tara Houska]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tara_houska tara_houska]
| [[:d:Q104094025|Q104094025]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123348125|Tara Winkler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tara_winkler tara_winkler]
| [[:d:Q123348125|Q123348125]]
|-
| [[Attēls:Tarana Burke from She's Revolutionary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43177774|Tarana Burke]]''
| 
| ''[[:d:Q17010072|militant]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q34074720|feministe]]''
| 1973-09-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tarana_burke tarana_burke]
| [[:d:Q43177774|Q43177774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q534385|Taryn Simon]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1975-02-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taryn_simon taryn_simon]
| [[:d:Q534385|Q534385]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108168053|Tasos Frantzolas]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tasos_frantzolas tasos_frantzolas]
| [[:d:Q108168053|Q108168053]]
|-
| [[Attēls:CDH - Comissão de Direitos Humanos e Legislação Participativa (26495983277).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759688|Tasso Azevedo]]''
| 
| ''[[:d:Q16021386|forestry engineer]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tasso_azevedo tasso_azevedo]
| [[:d:Q23759688|Q23759688]]
|-
| [[Attēls:Does Technology Need The Arts To Build A Better Future?, Tavares Strachan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7689031|Tavares Strachan]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1979-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tavares_strachan tavares_strachan]
| [[:d:Q7689031|Q7689031]]
|-
| [[Attēls:MAKERS event New York Feb 7, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443207|Tavi Gevinson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]''
| 1996-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tavi_gevinson tavi_gevinson]
| [[:d:Q443207|Q443207]]
|-
| [[Attēls:Tawanda Kanhema Profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q68519572|Tawanda Kanhema]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1980s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tawanda_kanhema tawanda_kanhema]
| [[:d:Q68519572|Q68519572]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117640068|Taylor Cassidy]]''
| 
| ''[[:d:Q94791573|TikToker]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_cassidy taylor_cassidy]
| [[:d:Q117640068|Q117640068]]
|-
| [[Attēls:Taylor Mali.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5973239|Taylor Mali]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1965-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_mali taylor_mali]
| [[:d:Q5973239|Q5973239]]
|-
| [[Attēls:Taylor Wilson - 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1421302|Taylor Wilson]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''
| 1994-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_wilson taylor_wilson]
| [[:d:Q1421302|Q1421302]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7693254|Ted Halstead]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ted_halstead ted_halstead]
| [[:d:Q7693254|Q7693254]]
|-
| [[Attēls:MK34966 Teddy Cruz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17350521|Teddy Cruz]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/teddy_cruz teddy_cruz]
| [[:d:Q17350521|Q17350521]]
|-
| [[Attēls:Teitur Lassen 20090502-DSCF1829.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q737181|Teitur Lassen]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]
| 1977-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/teitur teitur]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2396 2396]
| [[:d:Q737181|Q737181]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23887635|Temie Giwa]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17232000|health care]]''
| 1985-12-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/temie_giwa_tubosun temie_giwa_tubosun]
| [[:d:Q23887635|Q23887635]]
|-
| [[Attēls:TempleGrandin (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q232810|Temple Grandin]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1947-08-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/temple_grandin temple_grandin]
| [[:d:Q232810|Q232810]]
|-
| [[Attēls:Thandiwe Newton Peabody Awards, June 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q229029|Tendija Ņūtona]]''
| 
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1972-11-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thandie_newton thandie_newton]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/thandiwe_newton thandiwe_newton]
| [[:d:Q229029|Q229029]]
|-
| [[Attēls:Teresa Bejan 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30674189|Teresa Bejan]]''
| 
| ''[[:d:Q15994177|politikas teorētiķis]]''
| 1984-03-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/teresa_bejan teresa_bejan]
| [[:d:Q30674189|Q30674189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783488|Terry Moore]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/terry_moore terry_moore]
| [[:d:Q23783488|Q23783488]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106253912|Tessa Khan]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tessa_khan tessa_khan]
| [[:d:Q106253912|Q106253912]]
|-
| 
| ''[[:d:Q130640464|Tessa West]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tessa_west tessa_west]
| [[:d:Q130640464|Q130640464]]
|-
| [[Attēls:Thandiswa Mazwai1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4348940|Thandiswa Mazwai]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1976-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/thandiswa_mazwai thandiswa_mazwai]
| [[:d:Q4348940|Q4348940]]
|-
| 
| ''[[:d:Q96002081|Thasunda Duckett]]''
| 
| 
| 1973-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thasunda_duckett thasunda_duckett]
| [[:d:Q96002081|Q96002081]]
|-
| [[Attēls:A Tribe Called Red, Hideaway Records and Bar, February 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4660300|The Halluci Nation]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/a_tribe_called_red a_tribe_called_red]
| [[:d:Q4660300|Q4660300]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797818|The LXD]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lxd lxd]
| [[:d:Q23797818|Q23797818]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797880|The Lady Lifers]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/the_lady_lifers the_lady_lifers]
| [[:d:Q23797880|Q23797880]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798957|The TED Staff]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daffodil_hudson daffodil_hudson]
| [[:d:Q23798957|Q23798957]]
|-
| [[Attēls:Unleashing Entrepreneurial Innovation with Stanford University Theaster Gates.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7777257|Theaster Gates]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''
| 1973-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/theaster_gates theaster_gates]
| [[:d:Q7777257|Q7777257]]
|-
| [[Attēls:Thelma Golden - David Adjaye (4) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7781067|Thelma Golden]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1966-09-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thelma_golden thelma_golden]
| [[:d:Q7781067|Q7781067]]
|-
| [[Attēls:Jansen Theo Hannover.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q540764|Theo Jansen]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21000481|kinetic artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1779650|design engineer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1948-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/theo_jansen theo_jansen]
| [[:d:Q540764|Q540764]]
|-
| [[Attēls:They Might Be Giants in Asheville, 2025.jpg|center|128px]]
| [[They Might Be Giants]]
| amerikāņu rokgrupa
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/they_might_be_giants they_might_be_giants]
| [[:d:Q420880|Q420880]]
|-
| [[Attēls:Thom Mayne, USC, 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312847|Thom Mayne]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thom_mayne thom_mayne]
| [[:d:Q312847|Q312847]]
|-
| [[Attēls:Photo by Mark Ostrow.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99237228|Thomas Abt]]''
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q600751|prokurors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_abt thomas_abt]
| [[:d:Q99237228|Q99237228]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57091929|Thomas Curran]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1987-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_curran thomas_curran]
| [[:d:Q57091929|Q57091929]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109414016|Thomas Dohmke]]''
| 
| [[programmatūras izstrādātājs]]&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_dohmke thomas_dohmke]
| [[:d:Q109414016|Q109414016]]
|-
| [[Attēls:Thomas Dolby, 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q553790|Thomas Dolby]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1958-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_dolby thomas_dolby]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/107 107]
| [[:d:Q553790|Q553790]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783479|Thomas Goetz]]''
| 
| ''[[:d:Q5780518|communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_goetz thomas_goetz]
| [[:d:Q23783479|Q23783479]]
|-
| [[Attēls:CREDIT Raquel Diniz BO5A8061 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3051023|Thomas Heatherwick]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1970-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_heatherwick thomas_heatherwick]
| [[:d:Q3051023|Q3051023]]
|-
| [[Attēls:Tidenes TV-seilas - NMD 2012 (7176547966) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768719|Thomas Hellum]]''
| 
| ''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_hellum thomas_hellum]
| [[:d:Q23768719|Q23768719]]
|-
| 
| ''[[:d:Q77873402|Thomas L. Griffiths]]''
| 
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_griffiths tom_griffiths]
| [[:d:Q77873402|Q77873402]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7792920|Thomas P. Campbell]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_p_campbell thomas_p_campbell]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1217 1217]
| [[:d:Q7792920|Q7792920]]
|-
| [[Attēls:Thomas Barnett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q381984|Thomas P. M. Barnett]]''
| 
| ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q115429803|geostrategist]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_barnett thomas_barnett]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/33 33]
| [[:d:Q381984|Q381984]]
|-
| [[Attēls:Thomas Piketty2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984448|Thomas Piketty]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1971-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_piketty thomas_piketty]
| [[:d:Q984448|Q984448]]
|-
| [[Attēls:2014-01-08 Thomas Pogge 4737-cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q66820|Thomas Pogge]]''
| 
| [[filozofs]]
| 1953-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_pogge thomas_pogge]
| [[:d:Q66820|Q66820]]
|-
| [[Attēls:Thomas Insel NIMH 2011.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q891667|Thomas R. Insel]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1951-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_insel thomas_insel]
| [[:d:Q891667|Q891667]]
|-
| [[Attēls:Tom Shannon, The Highline.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7817541|Thomas Shannon]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1947-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_shannon tom_shannon]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/445 445]
| [[:d:Q7817541|Q7817541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657200|Thomas Suarez]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_suarez thomas_suarez]
| [[:d:Q23657200|Q23657200]]
|-
| [[Attēls:Thomas Thwaites - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6267267862).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23784804|Thomas Thwaites]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_thwaites thomas_thwaites]
| [[:d:Q23784804|Q23784804]]
|-
| [[Attēls:Thordis Elva December 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28962547|Thordis Elva]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q487596|dramaturgs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/thordis_elva thordis_elva]
| [[:d:Q28962547|Q28962547]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7798747|Thulasiraj Ravilla]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ravilla_thulasiraj ravilla_thulasiraj]
| [[:d:Q7798747|Q7798747]]
|-
| [[Attēls:Tierney Thys5 (14807437303) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20090055|Tierney Thys]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tierney_thys tierney_thys]
| [[:d:Q20090055|Q20090055]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109498389|Tiffany Watt Smith]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tiffany_watt_smith tiffany_watt_smith]
| [[:d:Q109498389|Q109498389]]
|-
| [[Attēls:Tiffany Yu, Founder of Diversability, at A Day in the Life of a Refugee, Davos 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q91765487|Tiffany Yu]]''
| 
| 
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856 tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856]
| [[:d:Q91765487|Q91765487]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7803180|Tim Birkhead]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''
| 1950-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_birkhead tim_birkhead]
| [[:d:Q7803180|Q7803180]]
|-
| [[Attēls:Interview with IDEO CEO Tim Brown about innovating together (Drucker Forum 2018) 3-5 screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1735158|Tim Brown]]''
| 
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 1962-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_brown tim_brown]
| [[:d:Q1735158|Q1735158]]
|-
| [[Attēls:Timothy Ferriss (2315822162).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q563672|Tim Ferriss]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1977-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_ferriss tim_ferriss]
| [[:d:Q563672|Q563672]]
|-
| [[Attēls:Tim Flannery.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q728660|Tim Flannery]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18805|naturālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1956-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_flannery tim_flannery]
| [[:d:Q728660|Q728660]]
|-
| [[Attēls:Tim Guinee by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q788586|Tim Guinee]]''
| amerikāņu aktieris
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1962-11-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_guinee tim_guinee]
| [[:d:Q788586|Q788586]]
|-
| [[Attēls:Tim Harford in 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1141956|Tim Harford]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1973-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_harford tim_harford]
| [[:d:Q1141956|Q1141956]]
|-
| [[Attēls:Tim Jackson, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q509730|Tim Jackson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_jackson tim_jackson]
| [[:d:Q509730|Q509730]]
|-
| [[Attēls:Tim Leberecht - 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23663091|Tim Leberecht]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_leberecht tim_leberecht]
| [[:d:Q23663091|Q23663091]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114349266|Tim Urban]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tim_urban tim_urban]
| [[:d:Q114349266|Q114349266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7807273|Timothy J. Bartik]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_bartik timothy_bartik]
| [[:d:Q7807273|Q7807273]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662586|Timothy Prestero]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_prestero timothy_prestero]
| [[:d:Q23662586|Q23662586]]
|-
| [[Attēls:Timothy Snyder, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Timotijs Snaiders]]
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1969-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_snyder timothy_snyder]
| [[:d:Q747312|Q747312]]
|-
| [[Attēls:LS3 4919 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Tims Bērnerss-Lī]]
| Britu zinātnieks, Vispasaules tīmekļa izgudrotājs
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6859454|web developer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1955-06-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_berners_lee tim_berners_lee]
| [[:d:Q80|Q80]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2435551|Tina Seelig]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20158113|management engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1958&lt;br/&gt;1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tina_seelig tina_seelig]
| [[:d:Q2435551|Q2435551]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19893434|Tiq Milan]]''
| 
| [[orators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tiq_milan tiq_milan]
| [[:d:Q19893434|Q19893434]]
|-
| [[Attēls:Titus Kaphar at CitizenUCon17 - Reckoning With History - Panel Discussion.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q28839817|Titus Kaphar]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/titus_kaphar titus_kaphar]
| [[:d:Q28839817|Q28839817]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670500|Toby Eccles]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/toby_eccles toby_eccles]
| [[:d:Q23670500|Q23670500]]
|-
| [[Attēls:PeVa IMG 7892 Vu Communicatie OAJ Toby Kiers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q78103998|Toby Kiers]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2487799|mikologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/toby_kiers toby_kiers]
| [[:d:Q78103998|Q78103998]]
|-
| [[Attēls:Toby Shapshak - In Africa, necessity is the mother of innovation - Screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664221|Toby Shapshak]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/toby_shapshak toby_shapshak]
| [[:d:Q19664221|Q19664221]]
|-
| [[Attēls:Tod Machover JI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3738050|Tod Machover]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1953-11-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tod_machover tod_machover]
| [[:d:Q3738050|Q3738050]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656743|Todd Kuiken]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/todd_kuiken todd_kuiken]
| [[:d:Q23656743|Q23656743]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88052951|Todd P Coleman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/todd_coleman todd_coleman]
| [[:d:Q88052951|Q88052951]]
|-
| [[Attēls:Tom Chatfield - Debating Europe.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7815261|Tom Chatfield]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_chatfield tom_chatfield]
| [[:d:Q7815261|Q7815261]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7816025|Tom Gruber]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_gruber tom_gruber]
| [[:d:Q7816025|Q7816025]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23765117|Tom Honey]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[vikārs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rev_tom_honey rev_tom_honey]
| [[:d:Q23765117|Q23765117]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108801323|Tom Hulme]]''
| 
| 
| 1976-06-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_hulme tom_hulme]
| [[:d:Q108801323|Q108801323]]
|-
| [[Attēls:Thomas Oxley with Stentrode.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q65048589|Tom Oxley]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1980-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_oxley thomas_oxley]
| [[:d:Q65048589|Q65048589]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23655997|Tom Rielly]]''
| 
| [[komiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_rielly tom_rielly]
| [[:d:Q23655997|Q23655997]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76140953|Tom Rivett-Carnac]]''
| 
| ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''
| 1977-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_rivett_carnac tom_rivett_carnac]
| [[:d:Q76140953|Q76140953]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712919|Tom Thum]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_thum tom_thum]
| [[:d:Q23712919|Q23712919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783043|Tom Uglow]]''
| 
| ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_uglow tom_uglow]
| [[:d:Q23783043|Q23783043]]
|-
| [[Attēls:Tom Wujec Speaking Photo.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7818114|Tom Wujec]]''
| 
| [[autors]]
| 1959-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_wujec tom_wujec]
| [[:d:Q7818114|Q7818114]]
|-
| [[Attēls:Tomás Saraceno a Firenze, 21 febbraio 2020, 04.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2441279|Tomás Saraceno]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15977927|mākslas skolotājs]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/toma_s_saraceno toma_s_saraceno]
| [[:d:Q2441279|Q2441279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727824|Toni Griffin]]''
| 
| ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/toni_griffin toni_griffin]
| [[:d:Q23727824|Q23727824]]
|-
| [[Attēls:Tony Fadell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92879|Tony Fadell]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1969-03-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tony_fadell tony_fadell]
| [[:d:Q92879|Q92879]]
|-
| 
| ''[[:d:Q9360020|Tony Porter]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tony_porter tony_porter]
| [[:d:Q9360020|Q9360020]]
|-
| [[Attēls:Tony Robbins (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q380429|Tony Robbins]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1960-02-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tony_robbins tony_robbins]
| [[:d:Q380429|Q380429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782672|Tony Wyss-Coray]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tony_wyss_coray tony_wyss_coray]
| [[:d:Q23782672|Q23782672]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769244|Topher White]]''
| 
| ''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4479442|founder]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/topher_white topher_white]
| [[:d:Q23769244|Q23769244]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759778|Torsten Reil]]''
| 
| ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/torsten_reil torsten_reil]
| [[:d:Q23759778|Q23759778]]
|-
| [[Attēls:Touria El Glaoui.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27999600|Touria El Glaoui]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q173950|art dealer]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/touria_el_glaoui touria_el_glaoui]
| [[:d:Q27999600|Q27999600]]
|-
| [[Attēls:TraceeEllisRossbyErikMelvin (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q534371|Tracee Ellis Ross]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracee_ellis_ross tracee_ellis_ross]
| [[:d:Q534371|Q534371]]
|-
| [[Attēls:Tracy Chevalier tree.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q232212|Tracy Chevalier]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1962-10-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracy_chevalier tracy_chevalier]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1393 1393]
| [[:d:Q232212|Q232212]]
|-
| [[Attēls:HRH Princess Haya of Jordan meets with Tracy Edwards MBE (cropped 2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7831729|Tracy Edwards]]''
| 
| ''[[:d:Q476246|burātājs]]''
| 1962-09-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracy_edwards tracy_edwards]
| [[:d:Q7831729|Q7831729]]
|-
| [[Attēls:Travis Kalanick at DLD Munich 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7836291|Travis Kalanick]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1976-08-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/travis_kalanick travis_kalanick]
| [[:d:Q7836291|Q7836291]]
|-
| [[Attēls:Travis rieder5188080.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88971005|Travis N Rieder]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/travis_rieder travis_rieder]
| [[:d:Q88971005|Q88971005]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 2 (26728456081).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115309212|Trebor Scholz]]''
| 
| 
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/trebor_scholz trebor_scholz]
| [[:d:Q115309212|Q115309212]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18763756|Trevor Aaronson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/trevor_aaronson trevor_aaronson]
| [[:d:Q18763756|Q18763756]]
|-
| 
| ''[[:d:Q123334883|Trevor Copp]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/trevor_copp trevor_copp]
| [[:d:Q123334883|Q123334883]]
|-
| [[Attēls:Tristan Harris at Collision Conf 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59781806|Tristan Harris]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristan_harris tristan_harris]
| [[:d:Q59781806|Q59781806]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729168|Tristram D. Wyatt]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''
| 1956-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristram_wyatt tristram_wyatt]
| [[:d:Q23729168|Q23729168]]
|-
| [[Attēls:Tristram Stuart, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2451241|Tristram Stuart]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1977-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristram_stuart tristram_stuart]
| [[:d:Q2451241|Q2451241]]
|-
| [[Attēls:Attitudes from Tehran - New America Foundation - Trita Parsi.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4674518|Trita Parsi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1974-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/trita_parsi trita_parsi]
| [[:d:Q4674518|Q4674518]]
|-
| 
| ''[[:d:Q124413853|Tsedal Neeley]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tsedal_neeley tsedal_neeley]
| [[:d:Q124413853|Q124413853]]
|-
| [[Attēls:Tshering Tobgay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1965-09-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Butāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/tshering_tobgay tshering_tobgay]
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670993|Tyler &quot;The Hand&quot; DeWitt]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tyler_dewitt tyler_dewitt]
| [[:d:Q23670993|Q23670993]]
|-
| [[Attēls:Tyler Cowen 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q602278|Tyler Cowen]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tyler_cowen tyler_cowen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1186 1186]
| [[:d:Q602278|Q602278]]
|-
| [[Attēls:Tyrone Hayes at King University in 2013 (10680719164).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7861609|Tyrone Hayes]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1967-07-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tyrone_hayes tyrone_hayes]
| [[:d:Q7861609|Q7861609]]
|-
| [[Attēls:Tzeporah Berman, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14949536|Tzeporah Berman]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1969-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/tzeporah_berman tzeporah_berman]
| [[:d:Q14949536|Q14949536]]
|-
| [[Attēls:Gegenschatz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q666346|Ueli Gegenschatz]]''
| 
| ''[[:d:Q6060450|skydiver]]''
| 1971-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/ueli_gegenschatz ueli_gegenschatz]
| [[:d:Q666346|Q666346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21635200|Uldus Bakhtiozina]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1986-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/uldus_bakhtiozina uldus_bakhtiozina]
| [[:d:Q21635200|Q21635200]]
|-
| 
| ''[[:d:Q117222245|Uma Valeti]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/uma_valeti uma_valeti]
| [[:d:Q117222245|Q117222245]]
|-
| [[Attēls:Alon Uri.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7900508|Uri Alon]]''
| 
| ''[[:d:Q11827483|ordinary professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-03-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/uri_alon uri_alon]
| [[:d:Q7900508|Q7900508]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42791358|Uri Hasson]]''
| 
| ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/uri_hasson uri_hasson]
| [[:d:Q42791358|Q42791358]]
|-
| [[Attēls:Ursus Wehrli, 2011 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q1672786|Ursus Wehrli]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1969-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/ursus_wehrli ursus_wehrli]
| [[:d:Q1672786|Q1672786]]
|-
| [[Attēls:Ursula von der Leyen 2024.jpg|center|128px]]
| [[Urzula fon der Leiena|Urzula fon der Leiene]]
| Vācijas politiķe
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2730732|jātnieks]]''
| 1958-10-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ursula_von_der_leyen ursula_von_der_leyen]
| [[:d:Q60772|Q60772]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662548|Usman Riaz]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/usman_riaz usman_riaz]
| [[:d:Q23662548|Q23662548]]
|-
| [[Attēls:Ugur Sahin v1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2505089|Uğur Şahin]]''
| 
| ''[[:d:Q16062369|onkologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1965-09-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ugur_sahin ugur_sahin]
| [[:d:Q2505089|Q2505089]]
|-
| [[Attēls:Eve Ensler at a Hudson Union Society event in March 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2086841|V]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1953-05-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eve_ensler eve_ensler]
| [[:d:Q2086841|Q2086841]]
|-
| [[Attēls:Valarie Kaur, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25197171|Valarie Kaur]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1981-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/valarie_kaur valarie_kaur]
| [[:d:Q25197171|Q25197171]]
|-
| 
| ''[[:d:Q77814457|Valerie Purdie Greenaway]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/valerie_purdie_greenaway valerie_purdie_greenaway]
| [[:d:Q77814457|Q77814457]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16728981|Valorie Kondos Field]]''
| 
| ''[[:d:Q3246315|galvenais treneris]]''
| 1959-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/valorie_kondos_field valorie_kondos_field]
| [[:d:Q16728981|Q16728981]]
|-
| [[Attēls:Van Jones (27958227305) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3742492|Van Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''
| 1968-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/van_jones van_jones]
| [[:d:Q3742492|Q3742492]]
|-
| [[Attēls:Vanessa Nakate.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q83614709|Vanessa Nakate]]''
| 
| ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1996-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/vanessa_nakate vanessa_nakate]
| [[:d:Q83614709|Q83614709]]
|-
| [[Attēls:Varun Sivaram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916436|Varun Sivaram]]''
| 
| ''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/varun_sivaram varun_sivaram]
| [[:d:Q27916436|Q27916436]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88961214|Veerle Provoost]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1974
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/veerle_provoost veerle_provoost]
| [[:d:Q88961214|Q88961214]]
|-
| [[Attēls:Vera Songwe at the UK-Africa Investment Summit 2020 (49418317753) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22097089|Vera Songwe]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/vera_songwe vera_songwe]
| [[:d:Q22097089|Q22097089]]
|-
| [[Attēls:Vernā Myers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769282|Vernā Myers]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/verna_myers verna_myers]
| [[:d:Q23769282|Q23769282]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663066|Vicki Arroyo]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vicki_arroyo vicki_arroyo]
| [[:d:Q23663066|Q23663066]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28823210|Victor Rios]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/victor_rios victor_rios]
| [[:d:Q28823210|Q28823210]]
|-
| [[Attēls:VVescovo at the Calypso Deep Prior to Diving Feb 2020 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60050774|Victor Vescovo]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[kosmonauts]]
| 1966-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/victor_vescovo victor_vescovo]
| [[:d:Q60050774|Q60050774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7929163|Vijay Kumar]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1962-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vijay_kumar vijay_kumar]
| [[:d:Q7929163|Q7929163]]
|-
| [[Attēls:Visita - Artista Plástico Vik Muniz (53515588190) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1288454|Vik Muniz]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[gleznotājs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q33123562|land artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14623005|architectural draftsperson]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1961-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vik_muniz vik_muniz]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/32 32]
| [[:d:Q1288454|Q1288454]]
|-
| [[Attēls:Vikram Patel at The Asian Awards.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21712261|Vikram Patel]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1964-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vikram_patel vikram_patel]
| [[:d:Q21712261|Q21712261]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87839253|Vikram Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vikram_sharma vikram_sharma]
| [[:d:Q87839253|Q87839253]]
|-
| [[Attēls:Viktor Frankl2.jpg|center|128px]]
| [[Viktors Frankls]]
| 
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q64485042|existential therapist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1905-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/viktor_e_frankl viktor_e_frankl]
| [[:d:Q154723|Q154723]]
|-
| [[Attēls:Vilayanur S Ramachandran 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q380221|Vilayanur S. Ramachandran]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951-08-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vilayanur_ramachandran vilayanur_ramachandran]
| [[:d:Q380221|Q380221]]
|-
| 
| ''[[:d:Q114874475|Vinay Shandal]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vinay_shandal vinay_shandal]
| [[:d:Q114874475|Q114874475]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662545|Vinay Venkatraman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vinay_venkatraman vinay_venkatraman]
| [[:d:Q23662545|Q23662545]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16682693|Vincent Cochetel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vincent_cochetel vincent_cochetel]
| [[:d:Q16682693|Q16682693]]
|-
| [[Attēls:Vincent Moon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q977743|Vincent Moon]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1979-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vincent_moon vincent_moon]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2104 2104]
| [[:d:Q977743|Q977743]]
|-
| [[Attēls:Vinod Khosla, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q738005|Vinod Khosla]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1955-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vinod_khosla vinod_khosla]
| [[:d:Q738005|Q738005]]
|-
| [[Attēls:Dr Vint Cerf ForMemRS.jpg|center|128px]]
| [[Vints Serfs]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''
| 1943-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vint_cerf vint_cerf]
| [[:d:Q92743|Q92743]]
|-
| [[Attēls:Virginia Postrel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7934461|Virginia Postrel]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1960-01-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/virginia_postrel virginia_postrel]
| [[:d:Q7934461|Q7934461]]
|-
| [[Attēls:Vishaan Chakrabarti Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q85678964|Vishaan Chakrabarti]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vishaan_chakrabarti vishaan_chakrabarti]
| [[:d:Q85678964|Q85678964]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783076|Vishal Vaid]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vishal_vaid vishal_vaid]
| [[:d:Q23783076|Q23783076]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88839071|Vittorio Loreto]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vittorio_loreto vittorio_loreto]
| [[:d:Q88839071|Q88839071]]
|-
| [[Attēls:Vivek Maru.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24248305|Vivek Maru]]''
| 
| ''[[:d:Q380075|advokāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vivek_maru vivek_maru]
| [[:d:Q24248305|Q24248305]]
|-
| [[Attēls:Vivian Hunt public headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47010849|Vivian Hunt]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;[[Vecmāte|akušiere]]
| 1967-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vivian_hunt vivian_hunt]
| [[:d:Q47010849|Q47010849]]
|-
| [[Attēls:Vusi Mahlasela 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q909069|Vusi Mahlasela]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/vusi_mahlasela vusi_mahlasela]
| [[:d:Q909069|Q909069]]
|-
| [[Attēls:Wadah Khanfar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2918071|Wadah Khanfar]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/wadah_khanfar wadah_khanfar]
| [[:d:Q2918071|Q2918071]]
|-
| [[Attēls:Wade-Davis (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7959036|Wade Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''
| 1953-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/wade_davis wade_davis]
| [[:d:Q7959036|Q7959036]]
|-
| [[Attēls:Wael ghonim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312823|Wael Ghonim]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1980-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/wael_ghonim wael_ghonim]
| [[:d:Q312823|Q312823]]
|-
| [[Attēls:SXSW-2024-OB7A0147-alih-Wajahat Ali.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65493690|Wajahat Ali]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wajahat_ali wajahat_ali]
| [[:d:Q65493690|Q65493690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55080924|Wale Oyejide]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wale_oyejide wale_oyejide]
| [[:d:Q55080924|Q55080924]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22110955|Wan F.A. Jusoh]]''
| 
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wan_faridah_akmal_jusoh wan_faridah_akmal_jusoh]
| [[:d:Q22110955|Q22110955]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41570105|Wanda Díaz-Merced]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanda_diaz_merced wanda_diaz_merced]
| [[:d:Q41570105|Q41570105]]
|-
| 
| ''[[:d:Q457420|Wangechi Mutu]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22343478|kolāžists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1972-06-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wangechi_mutu wangechi_mutu]
| [[:d:Q457420|Q457420]]
|-
| [[Attēls:Wanjira Mathai at Global Scholars Symposium 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q79996197|Wanjira Mathai]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1971-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanjira_mathai wanjira_mathai]
| [[:d:Q79996197|Q79996197]]
|-
| [[Attēls:Wanuri Kahiu at the 2025 Sundance Film Festival (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3566180|Wanuri Kahiu]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1980-06-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanuri_kahiu wanuri_kahiu]
| [[:d:Q3566180|Q3566180]]
|-
| [[Attēls:Wayne McGregor (Random Dance Company) (2545447164).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2553119|Wayne McGregor]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/wayne_mcgregor wayne_mcgregor]
| [[:d:Q2553119|Q2553119]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111536479|Wayne Ting]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wayne_ting wayne_ting]
| [[:d:Q111536479|Q111536479]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727987|Wendy Chung]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_chung wendy_chung]
| [[:d:Q23727987|Q23727987]]
|-
| [[Attēls:Wendy Freedman (4617812603).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5384049|Wendy Freedman]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1957-07-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_freedman wendy_freedman]
| [[:d:Q5384049|Q5384049]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7982704|Wendy Luers]]''
| 
| [[politiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_woods wendy_woods]
| [[:d:Q7982704|Q7982704]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7982712|Wendy MacNaughton]]''
| 
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1977-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_macnaughton wendy_macnaughton]
| [[:d:Q7982712|Q7982712]]
|-
| [[Attēls:Wendy Suzuki at National Institutes of Health Director’s Lecture (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56065068|Wendy Suzuki]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_suzuki wendy_suzuki]
| [[:d:Q56065068|Q56065068]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56026002|Wendy Troxel]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_troxel wendy_troxel]
| [[:d:Q56026002|Q56026002]]
|-
| [[Attēls:Wes Moore Official Governor Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7983732|Wes Moore]]''
| 
| [[Karavīrs|kareivis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2883465|investment banker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1978-10-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wes_moore wes_moore]
| [[:d:Q7983732|Q7983732]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18978040|Will Guidara]]''
| 
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''
| 1979-11-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_guidara will_guidara]
| [[:d:Q18978040|Q18978040]]
|-
| [[Attēls:Will Hurd Texas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18639742|Will Hurd]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1977-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_hurd will_hurd]
| [[:d:Q18639742|Q18639742]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt San Francisco 2018 - day 1 (43784198524).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23688148|Will Marshall]]''
| 
| [[iestādes vadītājs]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_marshall will_marshall]
| [[:d:Q23688148|Q23688148]]
|-
| [[Attēls:Will Potter 0959.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q8003021|Will Potter]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_potter will_potter]
| [[:d:Q8003021|Q8003021]]
|-
| [[Attēls:Will Wright - Game Developers Conference 2010 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q309493|Will Wright]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3630699|game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q58287519|video game developer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1960-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_wright will_wright]
| [[:d:Q309493|Q309493]]
|-
| [[Attēls:Willard Wigan (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8003505|Willard Wigan]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1957-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/willard_wigan willard_wigan]
| [[:d:Q8003505|Q8003505]]
|-
| [[Attēls:Bill Ford 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q321698|William Clay Ford]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13382533|tekvondists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1957-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_ford bill_ford]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/912 912]
| [[:d:Q321698|Q321698]]
|-
| [[Attēls:Danny Hillis2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92942|William Daniel Hillis]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1956-09-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danny_hillis danny_hillis]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/961 961]
| [[:d:Q92942|Q92942]]
|-
| [[Attēls:William K. Black.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3568755|William K. Black]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1951-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_black william_black]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1888 1888]
| [[:d:Q3568755|Q3568755]]
|-
| [[Attēls:William Kamkwamba at TED in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q448964|William Kamkwamba]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326820|electronician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]''
| 1987-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Malāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_kamkwamba william_kamkwamba]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/245287 245287]
| [[:d:Q448964|Q448964]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783392|William Li]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/william_li william_li]
| [[:d:Q23783392|Q23783392]]
|-
| [[Attēls:William MacAskill Portrait 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20684655|William MacAskill]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5403434|ethicist]]''
| 1987-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_macaskill will_macaskill]
| [[:d:Q20684655|Q20684655]]
|-
| [[Attēls:William McDonough (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1662745|William McDonough]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_mcdonough william_mcdonough]
| [[:d:Q1662745|Q1662745]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662458|William Noel]]''
| 
| ''[[:d:Q12008505|academic librarian]]''
| 1965-08-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/will_noel will_noel]
| [[:d:Q23662458|Q23662458]]
|-
| [[Attēls:William Stone by VPosypai (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8018871|William Stone]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1952-12-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_stone bill_stone]
| [[:d:Q8018871|Q8018871]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18749288|William Ury]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_ury william_ury]
| [[:d:Q18749288|Q18749288]]
|-
| [[Attēls:Willie Smits.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q939502|Willie Smits]]''
| 
| ''[[:d:Q21244999|forestry scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1957-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/willie_smits willie_smits]
| [[:d:Q939502|Q939502]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301429|Wingham Rowan]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wingham_rowan wingham_rowan]
| [[:d:Q23301429|Q23301429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662498|Wolfgang Kessling]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wolfgang_kessling wolfgang_kessling]
| [[:d:Q23662498|Q23662498]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8033686|Woody Norris]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1938
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/woody_norris woody_norris]
| [[:d:Q8033686|Q8033686]]
|-
| [[Attēls:Xavier Cortada 2007 artist headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16195477|Xavier Cortada]]''
| 
| [[gleznotājs]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kuba]]
| [https://www.ted.com/speakers/xavier_cortada xavier_cortada]
| [[:d:Q16195477|Q16195477]]
|-
| [[Attēls:Xavier Vilalta.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8043321|Xavier Vilalta]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1980-05-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/xavier_vilalta xavier_vilalta]
| [[:d:Q8043321|Q8043321]]
|-
| [[Attēls:Xiye Bastida, 2020 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q81646058|Xiye Bastida]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 2002-04-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Meksika]]&lt;br/&gt;[[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/xiye_bastida xiye_bastida]
| [[:d:Q81646058|Q81646058]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713831|Xu Liu]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/xu_liu xu_liu]
| [[:d:Q23713831|Q23713831]]
|-
| 
| ''[[:d:Q82046593|Yael Eisenstat]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yael_eisenstat yael_eisenstat]
| [[:d:Q82046593|Q82046593]]
|-
| [[Attēls:Yang Lan - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8048424|Yang Lan]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1420621|media proprietor]]''
| 1968-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/yang_lan yang_lan]
| [[:d:Q8048424|Q8048424]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28976247|Yaniv Erlich]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yaniv_erlich yaniv_erlich]
| [[:d:Q28976247|Q28976247]]
|-
| [[Attēls:Yann Arthus-Bertrand, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q314223|Yann Arthus-Bertrand]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q728425|balloonist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1946-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yann_arthus_bertrand yann_arthus_bertrand]
| [[:d:Q314223|Q314223]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728380|Yann Dall'Aglio]]''
| 
| [[filozofs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yann_dall_aglio yann_dall_aglio]
| [[:d:Q23728380|Q23728380]]
|-
| [[Attēls:Yann LeCun - 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3571662|Yann Le Cun]]''
| 
| ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1960-07-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yann_lecun yann_lecun]
| [[:d:Q3571662|Q3571662]]
|-
| [[Attēls:Yara Shahidi in 2018.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q453620|Yara Shahidi]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[modele]]
| 2000-02-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yara_shahidi yara_shahidi]
| [[:d:Q453620|Q453620]]
|-
| [[Attēls:Huang Yasheng.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14948726|Yasheng Huang]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1960-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yasheng_huang yasheng_huang]
| [[:d:Q14948726|Q14948726]]
|-
| 
| ''[[:d:Q119840344|Yasmin Green]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yasmin_green yasmin_green]
| [[:d:Q119840344|Q119840344]]
|-
| [[Attēls:Yasmin Hurd.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18044124|Yasmin Hurd]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yasmin_hurd yasmin_hurd]
| [[:d:Q18044124|Q18044124]]
|-
| [[Attēls:-5 - Yassmin Abdel-Magied.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760263|Yassmin Abdel-Magied]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1991-03-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Sudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/yassmin_abdel_magied yassmin_abdel_magied]
| [[:d:Q23760263|Q23760263]]
|-
| [[Attēls:Yat Siu, Chief Executive Officer, Outblaze, Hong Kong - Flickr - Horasis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214630|Yat Siu]]''
| 
| [[komersants]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yat_siu yat_siu]
| [[:d:Q16214630|Q16214630]]
|-
| [[Attēls:Yejin Choi © John D. and Catherine T. MacArthur Foundation–used with permission.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51363202|Yejin Choi]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976270|computational linguist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/yejin_choi yejin_choi]
| [[:d:Q51363202|Q51363202]]
|-
| 
| ''[[:d:Q129739802|Yifat Susskind]]''
| 
| ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yifat_susskind yifat_susskind]
| [[:d:Q129739802|Q129739802]]
|-
| [[Attēls:Yilian-Canzares-350kzm1qdtka22tddedrcw6zxumisuqsur9ufxckj5ubj0cvu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20056629|Yilian Cañizares]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[vijolnieks]]
| 1980-12-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Kuba]]
| [https://www.ted.com/speakers/yilian_canizares yilian_canizares]
| [[:d:Q20056629|Q20056629]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656971|Yoav Medan]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yoav_medan yoav_medan]
| [[:d:Q23656971|Q23656971]]
|-
| [[Attēls:YochaiBenklerJI6.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q982240|Yochai Benkler]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yochai_benkler yochai_benkler]
| [[:d:Q982240|Q982240]]
|-
| [[Attēls:Yongey-Mingyur-Rinpoche-in-2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3314967|Yongey Mingyur Rinpoche]]''
| 
| ''[[:d:Q191421|Lama]]''&lt;br/&gt;[[mācītājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1975-11&lt;br/&gt;1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nepāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yongey_mingyur_rinpoche yongey_mingyur_rinpoche]
| [[:d:Q3314967|Q3314967]]
|-
| [[Attēls:Yoram Yovell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6977235|Yoram Yovell]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3410028|psihoanalītiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1958-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yoram_yovell yoram_yovell]
| [[:d:Q6977235|Q6977235]]
|-
| [[Attēls:Yoruba Richen (7311549170).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16738382|Yoruba Richen]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yoruba_richen yoruba_richen]
| [[:d:Q16738382|Q16738382]]
|-
| [[Attēls:Yossi Vardi, 2005.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4027187|Yossi Vardi]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1942-09-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yossi_vardi yossi_vardi]
| [[:d:Q4027187|Q4027187]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8060785|Yuko Munakata]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q357813|adjunct professor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yuko_munakata_1 yuko_munakata_1]
| [[:d:Q8060785|Q8060785]]
|-
| [[Attēls:MKr364751 Yuval Noah Harari (Frankfurter Buchmesse 2024).jpg|center|128px]]
| [[Juvals Noa Harari|Yuval Harari]]
| 
| ''[[:d:Q3332711|medievalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q112972705|popular science author]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1493121|military historian]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1976-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yuval_noah_harari yuval_noah_harari]
| [[:d:Q2484404|Q2484404]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712653|Yuyu Rau]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yuyu_rau yuyu_rau]
| [[:d:Q23712653|Q23712653]]
|-
| 
| ''[[:d:Q118444951|Yve Blake]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yve_blake yve_blake]
| [[:d:Q118444951|Q118444951]]
|-
| [[Attēls:Yves Behar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123419|Yves Béhar]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-05-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_behar yves_behar]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/236 236]
| [[:d:Q123419|Q123419]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728732|Yves Morieux]]''
| 
| ''[[:d:Q683476|financial adviser]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_morieux yves_morieux]
| [[:d:Q23728732|Q23728732]]
|-
| [[Attēls:Yves Rossi mg 4625.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460670|Yves Rossy]]''
| 
| [[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1959-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_rossy yves_rossy]
| [[:d:Q460670|Q460670]]
|-
| [[Attēls:Yvonne Aki-Sawyerr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55238200|Yvonne Aki-Sawyerr]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q326653|accountant]]''
| 1968-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sjerraleone]]
| [https://www.ted.com/speakers/yvonne_aki_sawyerr yvonne_aki_sawyerr]
| [[:d:Q55238200|Q55238200]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Goldsmith of Richmond Park crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q391562|Zac Goldsmith]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1975-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/zac_goldsmith zac_goldsmith]
| [[:d:Q391562|Q391562]]
|-
| [[Attēls:Zach Kaplan and Brian Fitzpatrick at ORD Camp 2014 (13907776842) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8063810|Zach Kaplan]]''
| 
| [[komersants]]
| 1970s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zach_kaplan zach_kaplan]
| [[:d:Q8063810|Q8063810]]
|-
| [[Attēls:Zach King Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15734051|Zach King]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1990-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zach_king zach_king]
| [[:d:Q15734051|Q15734051]]
|-
| [[Attēls:Hindi Zahra @ le Chabada, Angers (4315967453).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670988|Zahra' Langhi]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''
| 1975-01-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Lībija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zahra_langhi zahra_langhi]
| [[:d:Q23670988|Q23670988]]
|-
| [[Attēls:Zainab Salbi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12214935|Zainab Salbi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4479442|founder]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1969-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| ''[[:d:Q3108185|Ba'athist Iraq]]''&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zainab_salbi zainab_salbi]
| [[:d:Q12214935|Q12214935]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99197458|Zainab Usman]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zainab_usman zainab_usman]
| [[:d:Q99197458|Q99197458]]
|-
| [[Attēls:Zak Ebrahim (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728371|Zak Ebrahim]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16003550|pacifists]]''
| 1983-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zak_ebrahim zak_ebrahim]
| [[:d:Q23728371|Q23728371]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47544805|Zaria Forman]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zaria_forman zaria_forman]
| [[:d:Q47544805|Q47544805]]
|-
| 
| ''[[:d:Q110028598|Zarlasht Halaimzai]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/zarlasht_halaimzai zarlasht_halaimzai]
| [[:d:Q110028598|Q110028598]]
|-
| [[Attēls:Ze Frank at the 2010 Streamy Awards (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q169286|Ze Frank]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ze_frank ze_frank]
| [[:d:Q169286|Q169286]]
|-
| [[Attēls:Zeresenay Alemseged (2013-01).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q163169|Zeresenay Alemseged]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zeresenay_alemseged zeresenay_alemseged]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/141 141]
| [[:d:Q163169|Q163169]]
|-
| [[Attēls:Zeynep Tufekci crop.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759736|Zeynep Tüfekçi]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q123853167|magazine writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zeynep_tufekci zeynep_tufekci]
| [[:d:Q23759736|Q23759736]]
|-
| [[Attēls:Photo of Ziauddin Yousafzai.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8071389|Ziauddin Yousafzai]]''
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q47799218|education activist]]''
| 1969-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ziauddin_yousafzai ziauddin_yousafzai]
| [[:d:Q8071389|Q8071389]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728728|Ziyah Gafić]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bosnija un Hercegovina]]
| [https://www.ted.com/speakers/ziyah_gafic ziyah_gafic]
| [[:d:Q23728728|Q23728728]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97160702|Zoia Lytvyn]]''
| 
| ''[[:d:Q662729|public figure]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1986-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/zoya_lytvyn zoya_lytvyn]
| [[:d:Q97160702|Q97160702]]
|-
| [[Attēls:Zubaida Bai 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24572427|Zubaida Bai]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zubaida_bai zubaida_bai]
| [[:d:Q24572427|Q24572427]]
|-
| [[Attēls:EL Seed (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12955922|eL Seed]]''
| 
| [[gleznotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Tunisija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/el_seed el_seed]
| [[:d:Q12955922|Q12955922]]
|-
| [[Attēls:IO Tillett Wright.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5972933|iO Tillett Wright]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1985-09-02
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/io_tillett_wright io_tillett_wright]
| [[:d:Q5972933|Q5972933]]
|-
| [[Attēls:Prince of Wales in Normandy 2024.jpg|center|128px]]
| [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]]
| 
| [[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13218361|polo player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20726593|helicopter pilot]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2478141|aristokrāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1982-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/prince_william_duke_of_cambridge prince_william_duke_of_cambridge]
| [[:d:Q36812|Q36812]]
|-
| [[Attēls:Ólafur Elíasson Internationale Jury Berlinale 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q365691|Ólafur Elíasson]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1967-02-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/olafur_eliasson olafur_eliasson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/336 336]
| [[:d:Q365691|Q365691]]
|-
| [[Attēls:Ozlem Tureci v1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92379963|Özlem Türeci]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12119633|imunologi]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-03-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/oezlem_tuereci oezlem_tuereci]
| [[:d:Q92379963|Q92379963]]
|-
| [[Attēls:Adam Driver.jpg|center|128px]]
| [[Ādams Draivers]]
| ASV aktieris
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1983-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_driver adam_driver]
| [[:d:Q4678990|Q4678990]]
|-
| [[Attēls:AdamSavageJul2011 cropped.jpg|center|128px]]
| [[Ādams Sevidžs]]
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21560152|specefektu mākslinieks]]''
| 1967-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_savage adam_savage]
| [[:d:Q297618|Q297618]]
|-
| [[Attēls:Aaron Huey, 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q302103|Ārons Hjuijs]]''
| 
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1975-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_huey aaron_huey]
| [[:d:Q302103|Q302103]]
|-
| [[Attēls:2025-06-16 Chimamanda Ngozi Adichie no Fronteiras do Pensamento 2025 em São Paulo, 013 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Čimamānda Ngozi Adīčija]]
| Nigērijas rakstniece
| [[pavārs]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1977-09-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chimamanda_ngozi_adichie chimamanda_ngozi_adichie]
| [[:d:Q230141|Q230141]]
|-
| [[Attēls:Elon Musk - 54820081119 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Īlons Masks]]
| ASV uzņēmējs
| [[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11481802|dub actor]]''
| 1971-06-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elon_musk elon_musk]
| [[:d:Q317521|Q317521]]
|-
| [[Attēls:Ethan Hawke at the 2025 Berlin International Film Festival-67055.jpg|center|128px]]
| [[Ītans Hoks]]
| amerikāņu aktieris
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]
| 1970-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_hawke ethan_hawke]
| [[:d:Q484615|Q484615]]
|-
| [[Attēls:Shah Rukh Khan graces the launch of the new Santro.jpg|center|128px]]
| [[Šāhruhs Hāns]]
| indiešu aktieris
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1965-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shah_rukh_khan shah_rukh_khan]
| [[:d:Q9535|Q9535]]
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>jwfaz2e7akf24fpn5wv3nehapqupfv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas vēsturiskās zemes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334895</id>
    <revision>
      <id>4445842</id>
      <parentid>4081841</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:46:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-17789-65</username>
        <id>143028</id>
      </contributor>
      <comment>Latvijas kultūrvēsturiskā likumā minēto(kartē) Kurzemes kultūrvēsturisko novadu pievienošana, jo Maliena un Piebalga ir tādi paši kultūrvēsturiskie novadi</comment>
      <origin>4445842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12091" sha1="qnl99kaohl69kxxrizeclfhbcupo0ye" xml:space="preserve">[[Attēls:Historical regions of Latvia.svg|thumb|300x300px|Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā]]
[[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|300px|Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Latviešu, līvu un igauņu vēsturiskās zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954)]]
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|thumb|300px|Latviešu valodas dialektu izplatība]]
'''Latviešu vēsturiskās zemes''' (sauktas arī par '''Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem''') ir vēsturiski veidojušās [[Latvija|Latvijas]] daļas, kuras raksturo unikāla kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte. Latviešu vēsturiskajās zemēs uz [[Kurši|kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Zemgaļi|zemgaļu]] sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju – [[Lībieši|lībiešu]] – kultūras un valodas bāzes veidojusies [[Latvieši|latviešu]] nācija. Katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/vesturiskas-zemes|title=Latviešu vēsturiskās zemes {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2024-02-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Šo teritoriju robežas un pastāvēšanu regulē [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Likuma preambulā iekļauti [[latviešu nācija]]s veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu.a409308/ Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu] lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmi]] valsts teritoriju sastāda [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]] un [[Zemgale]]. [[Sēlija|Sēliju]] Satversmes tapšanas laikā iekļāva Zemgalē.
2006. gadā [[Latvijas Republikas Saeima]] izveidoja piecus plānošanas reģionus ([[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes]], [[Latgales plānošanas reģions|Latgales]], [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]], [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes]] un [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales]]) ar juridisku statusu. Rīgas plānošanas reģions ietver daļu no Vidzemes un Zemgales un Kurzemes vēsturiskajām zemēm, bet Latgales plānošanas reģions ietver daļu no Latgales un Sēlijas vēsturiskajām zemēm.

== Simboli ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Novads
!Ģerbonis
!Karogs
|-
|[[Kurzeme]]
|[[Attēls:Coat of arms of Kurzeme.svg|75px]]
|''nav''
|-
|[[Latgale]]
|[[Attēls:Coat of arms of Latgale.svg|75px]]
|[[Attēls:Flag of Latgale.svg|150px]]
|-
|[[Sēlija]]
|[[Attēls:Coat of arms of Sēlija.svg|75px]]
|[[Attēls:Sēlijas karogs.svg|150px]]
|-
|[[Vidzeme]]
|[[Attēls:Coat of arms of Vidzeme.svg|75px]]
|''nav''
|-
|[[Zemgale]]
|[[Attēls:Coat of arms of Zemgale.svg|75px]]
|[[Attēls:Flag of Zemgale.svg|150px]]
|}

== Kurzeme ==
[[Kurzeme]] ir latviešu vēsturiskā zeme Latvijas rietumu daļā, ko agrāk apdzīvoja [[kurši]]. Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā. Pirms tam to pazina kā [[Kursa (valsts)|Kuršu valsti]] ({{val|la|Churland}}) ar astoņām zemēm, ko pārvaldīja kuršu [[ķēniņi]], ietverot arī daļu no mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijas ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). 
Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Formula regiminis un Kurzemes statūti|1617. gada satversmes]] pieņemšanas valsts Kurzemes daļu veidoja [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis|Kuldīgas]] un daļa no [[Tukuma virspilskunga iecirknis|Tukuma virspilskunga iecirkņa]], kā arī autonomais [[Piltenes apgabals]].
Līdz mūsdienām saglabājušās atšķirības starp Kurzemes dienviddaļu, kurā pamatiedzīvotāji runā [[Vidus dialekts|vidus dialektā]] un ziemeļdaļu, kurā pamatiedzīvotāji runā [[Lībiskais dialekts|lībiskā dialekta]] izloksnēs.

=== Suitu novads ===
Uz katoļticības pamata izveidojusies identitāte Alsungas apkaimē. Skatīt [[Suiti]].

=== Lejaskurzeme ===
Atrodas Kurzemes dienvidu daļā. Unikāls ar to, ka Rucavas, Nīcas un Bārtas novados ir savas kulturālas tradīcijas ar atšķirīgiem tautastērpiem. Skatīt arī [[Lejaskurzeme]]. 

=== Lībiešu krasts ===
[[Lībiešu krasts]] ([[līvu valoda|lībiešu]]: ''Līvõd Rānda'') ir Ziemeļkurzemes piekrastes teritorija no [[Ovīši]]em Baltijas jūras krastā līdz [[Ģipka]]i Rīgas līča pusē. No 1991. gada līdz 2003. gadam te bija Valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija un lībiešu kultūras atjaunošanas programma.

== Latgale ==
[[Latgale]] ir latviešu vēsturiskā zeme Latvijas austrumu daļā, ko apdzīvo [[latgaļi]]. Mūsdienu Latgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā, kas latīņu tekstos saukta par „[[Letija|Letiju]]” ({{val|la|Lettia}}), bet senkrievu rakstos par „[[Lotigola|Lotigolu]]” ({{val|ru|Лотыголa}}). Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sadalīšanas tā [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], vēlāk [[Krievijas Impērija]]s ietvaros ilgstoši saglabāja savu kultūrvēsturisko savdabību un katolisko ticību. Vēl mūsdienās Latgales pamatiedzīvotāji runā dažādās [[latgaliešu valoda]]s izloksnēs, ko uzskata arī par [[latviešu valoda]]s [[Augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] paveidu.

== Sēlija ==
[[Sēlija]] ir latviešu vēsturiskā zeme Latvijas dienvidaustrumu daļā, ko agrāk apdzīvoja [[sēļi]]. Sēļu zemes tolaik ietvēra arī daļu no mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijas ([[Tovrakste]], [[Maleisine]], [[Pelone]] un [[Medene]]). Mūsdienu Sēlijas teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Sēlijas bīskapija]]s dibināšanas 1218. gadā, vēlāk to sāka dēvēt par Augšzemi ({{val|de|Oberland}} jeb Augškurzemi. 
Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Formula regiminis un Kurzemes statūti|1617. gada satversmes]] pieņemšanas valsts Sēlijas daļā atradās [[Sēlpils virspilskunga iecirknis]].
20. gadsimtā to parasti pieskaitīja Zemgales (rietumdaļu) un Latgales (austrumdaļu) kultūrvēsturiskajiem novadiem. Sēlijas pamatiedzīvotāji vēl mūsdienās runā dažādās [[Augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] sēliskajās izloksnēs.

== Vidzeme ==
[[Vidzeme]] ir latviešu vēsturiskā zeme Latvijas ziemeļu un centrālajā daļā, ko agrāk apdzīvoja [[līvi]] un [[leti]]. Sākotnēji tās līvu apdzīvoto daļu ([[Metsepole|Metsepoli]], [[Gauja]]s un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemes) dēvēja par [[Līvzeme|Līvzemi]], bet letu un sēļu apdzīvoto daļu ([[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Tālava]]s valstis) par [[Letija|Letiju]]. [[Livonijas Konfederācija]]s laikā tā bija daudz pašāka teritoriāla veidojuma vidus daļa ar [[Rīga]]s pilsētu centrā. Pirmo reizi rakstos &quot;Vidus zemes&quot; nosaukums parādījās pēc [[Zviedru Livonija]]s provinces izveides (''Weddu-Semm'', [[Pauls Einhorns]] 1649. gadā; ''Wyddu Zemme'' [[Georgs Elgers]] 1683. gadā; ''Widda-semme'', [[Jānis Langijs]] 1685. gadā). Līdz mūsdienām saglabājušās atšķirības starp Vidzemes rietumu daļu, kurā pamatiedzīvotāji runā [[Vidus dialekts|Vidus dialektā]], ziemeļdaļu, kurā pamatiedzīvotāji runā [[Lībiskais dialekts|Lībiskā dialekta]] izloksnēs un austrumdaļu ([[Maliena|Malienu]], kurā pamatiedzīvotāji runā dažādās [[Augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] sēliskajās un nesēliskajās izloksnēs.

=== Maliena, Vidiena un Piebalga ===
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā atsevišķs kultūrvēsturiskais novads tika izdalīta arī [[Maliena]] — [[Vidzeme]]s austrumu daļa, kurā runāja [[Augšzemnieku dialekts|augšzemnieku izloksnē]], pārējā Vidzemes daļa tika dēvēta par [[Vidiena|Vidienu]]. [[Piebalga]] ir kultūrvēsturisks novads Vidzemes vidusdaļā.

Valsts valodas centra komisija atbalstīja nosaukumu &quot;Malēnija&quot; attiecināt uz Vidzemes ziemeļaustrumu daļu. Malēnija aptver gandrīz visu [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]] (izņemot [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastu]]), [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] austrumdaļu un tagadējā [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] ziemeļaustrumu daļu (bijušo [[Apes novads|Apes novada]] lauku teritoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/156/national/120032737/valodas-eksperti-vidzemes-ziemelaustrumu-dalu-piekrit-devet-par-maleniju|title=Valodas eksperti Vidzemes ziemeļaustrumu daļu piekrīt dēvēt par Malēniju|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;)

[[Piebalga]] ir kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas. Aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Inešu pagasts|Inešu]], [[Kaives pagasts|Kaives]], [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas]], [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas]] un [[Zosēnu pagasts|Zosēnu]] pagastu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Piebalga:1|title=Piebalga {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-01}}&lt;/ref&gt; Šis kultūrvēsturiskais novads ir pazīstams ar saviem amatniekiem un tirgotājiem, bet vēlākos laikos ar lielu skaitu rakstnieku, dzejnieku un citus radošu ļaužu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sturu-sturiem/piebalga-un-tas-divas-savu-ipatnibu-apzinosas-dalas-vecpiebalga-.a159763/|title=Piebalga un tās divas savu īpatnību apzinošās daļas - Vecpiebalga un Jaunpiebalga|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-02-01}}&lt;/ref&gt; Latviešu vēsturisko zemju likumā šīs zemes netiek atsevišķi izdalītas no Vidzemes.

== Zemgale ==
[[Zemgale]] ir latviešu vēsturiskā zeme Latvijas dienvidu daļā, ko agrāk apdzīvoja [[zemgaļi]]. Mūsdienu Zemgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Zemgales bīskapija]]s dibināšanas 1226. gadā, līdz 14. gadsimta sākumam Zemgales dienvidu robeža aptuveni gāja gar [[Mūsa]]s upes gaitu tagadējās Lietuvas teritorijā. [[Zemgale (valsts)|Zemgales valsti]] ({{val|la|Semigallia}}, {{val|de|Semegallen lant}}) pārvaldīja viens vai vairāki ķēniņi, no kuriem pēdējais ([[Nameisis]]) pēc zaudējuma krustnešiem 1281. gadā turpināja karot kopā ar žemaišiem un lietuviešiem. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pastāvēšanas sākuma posmā 1598. — 1618. gadā pastāvēja [[Zemgales hercogiste]].
Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Formula regiminis un Kurzemes statūti|1617. gada satversmes]] pieņemšanas valsts Zemgales daļu veidoja [[Jelgavas virspilskunga iecirknis|Jelgavas]] un, daļēji, [[Tukuma virspilskunga iecirknis]].
19. gadsimtā Zemgali uzskatīja par Kurzemes daļu ([[Kurzemes guberņa]]s austrumu daļu). Pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga Zemgales identitāte, kas ietvēra arī Sēlijas teritoriju. Zemgales pamatiedzīvotāji runā dažādās [[Vidus dialekts|Vidus dialekta]] zemgaliskajās izloksnēs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.vestnesis.lv/ta/id/24760 Par Latvijas zemju robežām 1000 gados] Prof. [[Rihards Treijs]], &quot;[[Latvijas Vēstnesis]]&quot;  28.05.1999., Nr. 174/176

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas vēlēšanu apgabali]]
* [[Latvijas tiesu apgabali]]
* [[Vidzemes valdnieku uzskaitījums]]
* [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]]
* [[Zemgales valdnieku uzskaitījums]]
{{Latviešu vēsturiskās zemes}}
[[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]]</text>
      <sha1>qnl99kaohl69kxxrizeclfhbcupo0ye</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Priekules vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347131</id>
    <revision>
      <id>4445717</id>
      <parentid>4411888</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:23:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18682-72</username>
        <id>143233</id>
      </contributor>
      <origin>4445717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4616" sha1="a6gy1ndg3kd3m8mkc84ojqqmq47ogod" xml:space="preserve">{{saistīts teksts}}
{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Priekules vidusskola
|attēla_nos   = Priekules vidusskola.jpg
|att_izm      = 
|att_apraksts = Priekules vidusskola 2017. gadā
|dibin        = 1951
|vieta        = Aizputes iela 1, [[Priekule]], {{LAT}}  
|tips         = vidusskola
|direktors    = Madara Jansone (''p.i.'')
|skoleni      = 268 (2022)
|mlapa        = {{URL|www.priekule.edu.lv}}
}}
'''Priekules vidusskola''' atrodas [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]], [[Priekule|Priekulē]], Aizputes ielā 1. Skolā tiek izdota skolas avīze ''Solutions'', skolēni un skolotāji piedalās dažādos [[Erasmus+]] projektos. 

== Vēsture ==
Priekules vidusskola dibināta 1951./1952. mācību gadā Ganību ielā 3, Priekulē. 1955. gada 1. septembrī Priekules vidusskola sāk mācības jaunuzceltajā skolas ēkā Skolas ielā 12 (šodien – [[Priekules Mūzikas un mākslas skola]]). Kopš 1957. gada skola atrodas [[Priekules muižas pils|Priekules muižas pilī]], savukārt Skolas ielā 12 tika atvērta Priekules 2. vidusskola ar krievu valodu kā mācību valodu. Abas skolas Priekulē darbojās līdz 1996. gada 1. augustam, kad 2. vidusskola tika likvidēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/vesturei-pa-pedam/pilsetas-un-pagasti/priekules-vidusskola/|title=Priekules vidusskola - PILSĒTAS UN PAGASTI - Piedzīvojumi, ekskursijas, pārgājieni|website=www.dienvidkurzeme.travel|access-date=2025-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Laika gaitā skolas nosaukumi ir mainījušies:
* Priekules pilsētas septiņgadīgā skola — 1945. — 1950
* Priekules vidusskola — 1951. — 1957
* Priekules 1. vidusskola — 1957. — 1998
* Priekules vidusskola — 1998. — līdz mūsdienām
2020. gadā veikta pilnīga skolas fasādes renovācija, restaurētas muižas kāpnes un balkoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/priekules-vidusskola-atguvusi-pils-skaistumu/|title=Priekules vidusskola atguvusi pils skaistumu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā Priekules vidusskola tiks reorganizēta par Priekules pamatskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/foto-priekules-vidusskola-piedzivos-verienigu-renovaciju-jaunas-klases-pacelajs-un-musdieniga-macibu/|title=Foto: Priekules vidusskola piedzīvos vērienīgu renovāciju – jaunas klases, pacēlājs un mūsdienīga mācību vide par 1,5 miljoniem eiro|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==

Izglītības programmas (2016./2017.mācību gadā)
# Pamatizglītības programma (21011111);
# Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011);
# Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811);
# Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma (31014011);
# Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (21015611);
# Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem (21015521);
# Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013).

== Direktori ==
Līdz 2024. gadam Priekules vidusskolu vadījuši 12 direktori:
* E. Bahs (1941—1955)
* G. Gudermanis
* K. Zunde
* I. Bieze (1961—1962)
* A. Vilcāne (1962—1967)
* A. Feldmane (1967—1976)
* V. Vilerts (1976—1989)
* V. Jablonska
* A. Cīrulis
* I. Tiesnese (2013—2021)
* S. Grosberga (2021— 2024)
* M. Jansone  (2024—līdz šim)

== Skolas tradīcijas ==
* Zinību diena;
* 10. klases iesvētības;
* 5. klases iesvētības;
* Rudens izstādes;
* Vecvecāku pēcpusdiena;
* Mārtiņdienas tirgus;
* Lāčplēša diena Aizvīķos;
* Latvijas valsts dzimšanas dienas pasākums;
* Ziemassvētku labdarības koncerti;
* Labo un teicamo skolēnu un viņu vecāku godināšanas pasākums;
* Svētā Valentīna diena;
* Lieldienas;
* Rudens un pavasara ekskursiju un pārgājienu dienas;
* Žetonu vakars;
* Pēdējais zvans;
* Ekskursija olimpiāžu uzvarētājiem un godalgotu vietu ieguvējiem;
* Izlaidumi;
* Vecāku dienas;
* Absolventu salidojumi reizi piecos gados

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.priekule.edu.lv/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170507090134/http://www.priekule.edu.lv/ |date={{dat|2017|05|07||bez}} }}

{{Dienvidkurzemes novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Dienvidkurzemes novadā]]
[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>a6gy1ndg3kd3m8mkc84ojqqmq47ogod</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445718</id>
      <parentid>4445717</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:24:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18682-72</username>
        <id>143233</id>
      </contributor>
      <origin>4445718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4520" sha1="moka5fr2x101638fcn48jff0tax8gj4" xml:space="preserve">{{saistīts teksts}}
{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Priekules vidusskola
|attēla_nos   = Priekules vidusskola.jpg
|att_izm      = 
|att_apraksts = Priekules vidusskola 2017. gadā
|dibin        = 1951
|vieta        = Aizputes iela 1, [[Priekule]], {{LAT}}  
|tips         = vidusskola
|direktors    = Madara Jansone (''p.i.'')
|skoleni      = 268 (2022)
|mlapa        = {{URL|www.priekule.edu.lv}}
}}
'''Priekules vidusskola''' atrodas [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]], [[Priekule|Priekulē]], Aizputes ielā 1. Skolā tiek izdota skolas avīze ''Solutions'', skolēni un skolotāji piedalās dažādos [[Erasmus+]] projektos. 

== Vēsture ==
Priekules vidusskola dibināta 1951./1952. mācību gadā Ganību ielā 3, Priekulē. 1955. gada 1. septembrī Priekules vidusskola sāk mācības jaunuzceltajā skolas ēkā Skolas ielā 12 (šodien – [[Priekules Mūzikas un mākslas skola]]). Kopš 1957. gada skola atrodas [[Priekules muižas pils|Priekules muižas pilī]], savukārt Skolas ielā 12 tika atvērta Priekules 2. vidusskola ar krievu valodu kā mācību valodu. Abas skolas Priekulē darbojās līdz 1996. gada 1. augustam, kad 2. vidusskola tika likvidēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/vesturei-pa-pedam/pilsetas-un-pagasti/priekules-vidusskola/|title=Priekules vidusskola - PILSĒTAS UN PAGASTI - Piedzīvojumi, ekskursijas, pārgājieni|website=www.dienvidkurzeme.travel|access-date=2025-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Laika gaitā skolas nosaukumi ir mainījušies:
* Priekules pilsētas septiņgadīgā skola — 1945. — 1950
* Priekules vidusskola — 1951. — 1957
* Priekules 1. vidusskola — 1957. — 1998
* Priekules vidusskola — 1998. — līdz mūsdienām
2020. gadā veikta pilnīga skolas fasādes renovācija, restaurētas muižas kāpnes un balkoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/priekules-vidusskola-atguvusi-pils-skaistumu/|title=Priekules vidusskola atguvusi pils skaistumu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā Priekules vidusskola tiks reorganizēta par Priekules pamatskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/foto-priekules-vidusskola-piedzivos-verienigu-renovaciju-jaunas-klases-pacelajs-un-musdieniga-macibu/|title=Foto: Priekules vidusskola piedzīvos vērienīgu renovāciju – jaunas klases, pacēlājs un mūsdienīga mācību vide par 1,5 miljoniem eiro|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==

Izglītības programmas (2016./2017.mācību gadā)
# Pamatizglītības programma (21011111);
# Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011);
# Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811);
# Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (21015611);
# Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem (21015521);
# Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013).

== Direktori ==
Līdz 2024. gadam Priekules vidusskolu vadījuši 12 direktori:
* E. Bahs (1941—1955)
* G. Gudermanis
* K. Zunde
* I. Bieze (1961—1962)
* A. Vilcāne (1962—1967)
* A. Feldmane (1967—1976)
* V. Vilerts (1976—1989)
* V. Jablonska
* A. Cīrulis
* I. Tiesnese (2013—2021)
* S. Grosberga (2021— 2024)
* M. Jansone  (2024—līdz šim)

== Skolas tradīcijas ==
* Zinību diena;
* 10. klases iesvētības;
* 5. klases iesvētības;
* Rudens izstādes;
* Vecvecāku pēcpusdiena;
* Mārtiņdienas tirgus;
* Lāčplēša diena Aizvīķos;
* Latvijas valsts dzimšanas dienas pasākums;
* Ziemassvētku labdarības koncerti;
* Labo un teicamo skolēnu un viņu vecāku godināšanas pasākums;
* Svētā Valentīna diena;
* Lieldienas;
* Rudens un pavasara ekskursiju un pārgājienu dienas;
* Žetonu vakars;
* Pēdējais zvans;
* Ekskursija olimpiāžu uzvarētājiem un godalgotu vietu ieguvējiem;
* Izlaidumi;
* Vecāku dienas;
* Absolventu salidojumi reizi piecos gados

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.priekule.edu.lv/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170507090134/http://www.priekule.edu.lv/ |date={{dat|2017|05|07||bez}} }}

{{Dienvidkurzemes novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Dienvidkurzemes novadā]]
[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>moka5fr2x101638fcn48jff0tax8gj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jēkabs Bīne. Saules vedējs Ūsiņš (1934).jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>347426</id>
    <revision>
      <id>4445844</id>
      <parentid>3823565</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Altenmann</username>
        <id>11417</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jēkabs_Bīne._Saules_vedējs_Ūsiņš_(1934).jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4445844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1029" sha1="fd2s6m683uw46vu8rzkekg86h0m2u2f" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Jēkabs Bīne]] „Saules vedējs Ūsiņš” (1934)
| source         = https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_atpu1932n393|article:DIVL770|issueType:P
| date           = 1934 
| author         = [[Jēkabs Bīne]] (1895 - 1955)
| permission     = * English: &quot;On the territory of Latvia after 20.03.1911 property rights for created works are valid for the lifetime of the author and 50 years after the author's death (post mortem auctoris).&quot;

* latviski: „Latvijas teritorijā pēc 20.03.1911. radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora nāves (post mortem auctoris).” ([[Autortiesības#Aizsardzības periods]])

* Per [[:c:Commons:Copyright_rules_by_territory/Latvia#General_rules]] it says 70 years (except for people died before 1945)
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD}}
{{NowCommons|Jēkabs Bīne. Saules vedējs Ūsiņš (1934).jpg}}</text>
      <sha1>fd2s6m683uw46vu8rzkekg86h0m2u2f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>4445871</id>
      <parentid>4445359</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T22:06:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Plānošanas posmi */</comment>
      <origin>4445871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5948" sha1="qa4s43054t9heuerm8zwj92oem8qq3o" xml:space="preserve">[[Attēls:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana un nekontrolēta novirzīšanās no plāna var novest pie [[kuģa uzsēšanās uz sēkļa]], [[Kuģu sadursme|sadursmēm]] un [[Naftas noplūde|naftas produktu noplūdēm]]]]
'''Pārgājiena plānošana''' ir process, kura laikā tiek izstrādāts pilnīgs kuģa pārgājiena plāns drošai [[navigācija]]i no atstājamā punkta līdz sasniedzamajam punktam. Plāns sevī iekļauj piestātnes un ostas atstāšanu, pārgājienu jūrā, tuvošanos galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanos]]. Nozarē šādu pārgājiena plānu dēvē par plānu no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;. Atbilstoši starptautiskajiem likumiem par pārgājiena plānošanu juridiski atbildīgs ir kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]].&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1071 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikums &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot;] Likumi.lv. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt; Pārgājiena plānošanas pienākums gandrīz vienmēr ir deleģēts kuģa navigācijas virsniekam, kurš uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģa]] parasti ir [[otrais kapteiņa palīgs]].&lt;ref name=&quot;a&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 24. papildinājums &quot;Pārgājiena plānošana&quot;] Starptautiskā Jūras organizācija. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

Pārgājienu plāni ir svarīgi kuģa drošībai, jo tie prasa pareizu drošības iestatījumu novērtēšanu un noteikšanu. Tāpat plāni nodrošina, ka svarīga navigācijas informācija ir ātri pieejama, komandas un krasta personāla vajadzības zināmas, kā arī tie samazina nelaimes gadījumu iespējamību.&lt;ref&gt;[https://bluewatersail.com.au/passage-planning-template/ Passage Planning Template] Blue Water Sailing School. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt; Mūsdienu procedūru pārgājienu plānu sastādīšanā izstrādāja [[Starptautiskā jūras organizācija]] un tas ir četru posmu process.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt;

Pētījumi rāda, ka [[cilvēka kļūda]] ir kuģošanas negadījumu iemesls 80 procentos gadījumu un ka daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāvis kļūdu, bija pieejama informācija, kura varēja novērst nelaimes gadījuma iestāšanos.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Pārgājiena plānošana ir attīstījusies no līniju novilkšanas uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Risku vadība|risku vadības]] procesam.

== Plānošanas posmi ==
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; Vadlīnijas apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dubultdibens ==
Jauno dubultā korpusa prasību rezultātā vairums mūsdienu kuģu tiek būvēti ar šūnveida dubultdibeniem. Tie nodrošina virkni zemu tanku, kurus no augšas norobežo dubultdibena [[klājs]], bet no apakšas ārējās apšuves lokšņu iekšpuse. Arī paši tanki ir sīkāk sadalīti šūnās ar šķērsvirziena florām un garenvirziena dibenkalsiņiem, kuri papildina kuģa dibena saistu kopumu.

Ievērojama dubultdibenu priekšrocība ir tāda, ka balastēšana var notikt vienkārši un ātri piepildot vai atsūknējot tankus. Tāpat tiek nodrošināta papildus drošība, ja tanks tiek bojāts vai caursists, jo tiek novērsta jūras ūdens iekļūšana tālāk kuģa korpusā. Ja konstrukcija ir tāda, ka vertikālais [[Kuģa ķīlis|ķīlis]] veido ūdensdrošo starpsienu, jebkura kuģa sānsvere var tikt viegli likvidēta. Papildus tam tiek nodrošinātas uzglabāšanas iespējas saldūdens vai degvielas krājumiem.

Galvenā [[Dzinējs|dzinēja]] pamati&lt;ref&gt;Galvenā dzinēja un atturgultņu pamati ir pienācīgi nostiprināti pie korpusa konstrukcijas ar pietiekoša biezuma saistiem, lai pretotos gravitācijas, dzenskrūves radītās bīdes, griezes, dinamiskajiem un vibrācijas spēkiem, kuri varētu ietekmēt galveno dzinēju vai atturgultņus.&lt;/ref&gt; tiek projektēti tā, lai tie spēkus no dzinēja to balstošajās konstrukcijās sadalītu tik vienmērīgi, cik iespējams. Pamatus balstošie garenvirziena saisti tiek izvietoti vienā vertikālā plaknē virs dubultdibena dibenkalsiņiem, bet šķērsvirziena saisti virs florām.

Jaunie normatīvie akti prasa, lai visi jaunie tankkuģi tiktu būvēti ar dubultdibena konstrukciju. Pieredze dubultdibenu būvē ir jau kopš [[Isambards Kingdoms Brunels|Brunela]] ''Great Eastern'' uzbūvēšanas 1858. gadā. Kuģiem kļūstot lielākiem, arī dubultdibena tanku izmērs ir bijis spiests pieaugt.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 73., 74., 79, 81. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>qa4s43054t9heuerm8zwj92oem8qq3o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445876</id>
      <parentid>4445871</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T22:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Plānošanas posmi */</comment>
      <origin>4445876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5949" sha1="6g8jwn3biil0rxhvcl30a5jjg514xu1" xml:space="preserve">[[Attēls:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana un nekontrolēta novirzīšanās no plāna var novest pie [[kuģa uzsēšanās uz sēkļa]], [[Kuģu sadursme|sadursmēm]] un [[Naftas noplūde|naftas produktu noplūdēm]]]]
'''Pārgājiena plānošana''' ir process, kura laikā tiek izstrādāts pilnīgs kuģa pārgājiena plāns drošai [[navigācija]]i no atstājamā punkta līdz sasniedzamajam punktam. Plāns sevī iekļauj piestātnes un ostas atstāšanu, pārgājienu jūrā, tuvošanos galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanos]]. Nozarē šādu pārgājiena plānu dēvē par plānu no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;. Atbilstoši starptautiskajiem likumiem par pārgājiena plānošanu juridiski atbildīgs ir kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]].&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1071 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikums &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot;] Likumi.lv. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt; Pārgājiena plānošanas pienākums gandrīz vienmēr ir deleģēts kuģa navigācijas virsniekam, kurš uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģa]] parasti ir [[otrais kapteiņa palīgs]].&lt;ref name=&quot;a&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 24. papildinājums &quot;Pārgājiena plānošana&quot;] Starptautiskā Jūras organizācija. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

Pārgājienu plāni ir svarīgi kuģa drošībai, jo tie prasa pareizu drošības iestatījumu novērtēšanu un noteikšanu. Tāpat plāni nodrošina, ka svarīga navigācijas informācija ir ātri pieejama, komandas un krasta personāla vajadzības zināmas, kā arī tie samazina nelaimes gadījumu iespējamību.&lt;ref&gt;[https://bluewatersail.com.au/passage-planning-template/ Passage Planning Template] Blue Water Sailing School. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt; Mūsdienu procedūru pārgājienu plānu sastādīšanā izstrādāja [[Starptautiskā jūras organizācija]] un tas ir četru posmu process.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt;

Pētījumi rāda, ka [[cilvēka kļūda]] ir kuģošanas negadījumu iemesls 80 procentos gadījumu un ka daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāvis kļūdu, bija pieejama informācija, kura varēja novērst nelaimes gadījuma iestāšanos.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Pārgājiena plānošana ir attīstījusies no līniju novilkšanas uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Risku vadība|risku vadības]] procesam.

== Plānošanas posmi ==
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; Vadlīnijas apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dubultdibens ==
Jauno dubultā korpusa prasību rezultātā vairums mūsdienu kuģu tiek būvēti ar šūnveida dubultdibeniem. Tie nodrošina virkni zemu tanku, kurus no augšas norobežo dubultdibena [[klājs]], bet no apakšas ārējās apšuves lokšņu iekšpuse. Arī paši tanki ir sīkāk sadalīti šūnās ar šķērsvirziena florām un garenvirziena dibenkalsiņiem, kuri papildina kuģa dibena saistu kopumu.

Ievērojama dubultdibenu priekšrocība ir tāda, ka balastēšana var notikt vienkārši un ātri piepildot vai atsūknējot tankus. Tāpat tiek nodrošināta papildus drošība, ja tanks tiek bojāts vai caursists, jo tiek novērsta jūras ūdens iekļūšana tālāk kuģa korpusā. Ja konstrukcija ir tāda, ka vertikālais [[Kuģa ķīlis|ķīlis]] veido ūdensdrošo starpsienu, jebkura kuģa sānsvere var tikt viegli likvidēta. Papildus tam tiek nodrošinātas uzglabāšanas iespējas saldūdens vai degvielas krājumiem.

Galvenā [[Dzinējs|dzinēja]] pamati&lt;ref&gt;Galvenā dzinēja un atturgultņu pamati ir pienācīgi nostiprināti pie korpusa konstrukcijas ar pietiekoša biezuma saistiem, lai pretotos gravitācijas, dzenskrūves radītās bīdes, griezes, dinamiskajiem un vibrācijas spēkiem, kuri varētu ietekmēt galveno dzinēju vai atturgultņus.&lt;/ref&gt; tiek projektēti tā, lai tie spēkus no dzinēja to balstošajās konstrukcijās sadalītu tik vienmērīgi, cik iespējams. Pamatus balstošie garenvirziena saisti tiek izvietoti vienā vertikālā plaknē virs dubultdibena dibenkalsiņiem, bet šķērsvirziena saisti virs florām.

Jaunie normatīvie akti prasa, lai visi jaunie tankkuģi tiktu būvēti ar dubultdibena konstrukciju. Pieredze dubultdibenu būvē ir jau kopš [[Isambards Kingdoms Brunels|Brunela]] ''Great Eastern'' uzbūvēšanas 1858. gadā. Kuģiem kļūstot lielākiem, arī dubultdibena tanku izmērs ir bijis spiests pieaugt.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 73., 74., 79, 81. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>6g8jwn3biil0rxhvcl30a5jjg514xu1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445877</id>
      <parentid>4445876</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T22:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4445877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5997" sha1="86u1j0vnqu4c5jvhd5pb6nilstzhxll" xml:space="preserve">[[Attēls:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana un nekontrolēta novirzīšanās no plāna var novest pie [[kuģa uzsēšanās uz sēkļa]], [[Kuģu sadursme|sadursmēm]] un [[Naftas noplūde|naftas produktu noplūdēm]]]]
'''Pārgājiena plānošana''' ir process, kura laikā tiek izstrādāts pilnīgs kuģa pārgājiena plāns drošai [[navigācija]]i no atstājamā punkta līdz sasniedzamajam punktam. Plāns sevī iekļauj piestātnes un ostas atstāšanu, pārgājienu jūrā, tuvošanos galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanos]]. Nozarē šādu pārgājiena plānu dēvē par plānu no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;. Atbilstoši starptautiskajiem likumiem par pārgājiena plānošanu juridiski atbildīgs ir kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]].&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1071 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikums &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot;] Likumi.lv. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt; Pārgājiena plānošanas pienākums gandrīz vienmēr ir deleģēts kuģa navigācijas virsniekam, kurš uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģa]] parasti ir [[otrais kapteiņa palīgs]].&lt;ref name=&quot;a&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 24. papildinājums &quot;Pārgājiena plānošana&quot;] Starptautiskā Jūras organizācija. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

Pārgājienu plāni ir svarīgi kuģa drošībai, jo tie prasa pareizu drošības iestatījumu novērtēšanu un noteikšanu. Tāpat plāni nodrošina, ka svarīga navigācijas informācija ir ātri pieejama, komandas un krasta personāla vajadzības zināmas, kā arī tie samazina nelaimes gadījumu iespējamību.&lt;ref&gt;[https://bluewatersail.com.au/passage-planning-template/ Passage Planning Template] Blue Water Sailing School. Skatīts: 2026. gada 20. martā&lt;/ref&gt; Mūsdienu procedūru pārgājienu plānu sastādīšanā izstrādāja [[Starptautiskā jūras organizācija]] (''International Maritime Organization (IMO)'') un tas ir četru posmu process.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt;

Pētījumi rāda, ka [[cilvēka kļūda]] ir kuģošanas negadījumu iemesls 80 procentos gadījumu un ka daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāvis kļūdu, bija pieejama informācija, kura varēja novērst nelaimes gadījuma iestāšanos.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Pārgājiena plānošana ir attīstījusies no līniju novilkšanas uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Risku vadība|risku vadības]] procesam.

== Plānošanas posmi ==
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; Vadlīnijas apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dubultdibens ==
Jauno dubultā korpusa prasību rezultātā vairums mūsdienu kuģu tiek būvēti ar šūnveida dubultdibeniem. Tie nodrošina virkni zemu tanku, kurus no augšas norobežo dubultdibena [[klājs]], bet no apakšas ārējās apšuves lokšņu iekšpuse. Arī paši tanki ir sīkāk sadalīti šūnās ar šķērsvirziena florām un garenvirziena dibenkalsiņiem, kuri papildina kuģa dibena saistu kopumu.

Ievērojama dubultdibenu priekšrocība ir tāda, ka balastēšana var notikt vienkārši un ātri piepildot vai atsūknējot tankus. Tāpat tiek nodrošināta papildus drošība, ja tanks tiek bojāts vai caursists, jo tiek novērsta jūras ūdens iekļūšana tālāk kuģa korpusā. Ja konstrukcija ir tāda, ka vertikālais [[Kuģa ķīlis|ķīlis]] veido ūdensdrošo starpsienu, jebkura kuģa sānsvere var tikt viegli likvidēta. Papildus tam tiek nodrošinātas uzglabāšanas iespējas saldūdens vai degvielas krājumiem.

Galvenā [[Dzinējs|dzinēja]] pamati&lt;ref&gt;Galvenā dzinēja un atturgultņu pamati ir pienācīgi nostiprināti pie korpusa konstrukcijas ar pietiekoša biezuma saistiem, lai pretotos gravitācijas, dzenskrūves radītās bīdes, griezes, dinamiskajiem un vibrācijas spēkiem, kuri varētu ietekmēt galveno dzinēju vai atturgultņus.&lt;/ref&gt; tiek projektēti tā, lai tie spēkus no dzinēja to balstošajās konstrukcijās sadalītu tik vienmērīgi, cik iespējams. Pamatus balstošie garenvirziena saisti tiek izvietoti vienā vertikālā plaknē virs dubultdibena dibenkalsiņiem, bet šķērsvirziena saisti virs florām.

Jaunie normatīvie akti prasa, lai visi jaunie tankkuģi tiktu būvēti ar dubultdibena konstrukciju. Pieredze dubultdibenu būvē ir jau kopš [[Isambards Kingdoms Brunels|Brunela]] ''Great Eastern'' uzbūvēšanas 1858. gadā. Kuģiem kļūstot lielākiem, arī dubultdibena tanku izmērs ir bijis spiests pieaugt.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 73., 74., 79, 81. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>86u1j0vnqu4c5jvhd5pb6nilstzhxll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Epšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359824</id>
    <revision>
      <id>4445940</id>
      <parentid>4445638</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:05:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18805-26</username>
        <id>143266</id>
      </contributor>
      <origin>4445940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="528" sha1="75j7ve42wzf4vnor8vqs6k5wmoix5ez" xml:space="preserve">'''Epšteins''' ({{val|yi|עפּשטײן}} (''Epshteyn''); sieviešu dzimtē [[Epšteina]]) ir izplatīts [[Aškenazi]] [[ebreji|ebreju]] uzvārds, kas cēlies no [[Hesene]]s pilsētas Epšteinas (''Eppstein'') nosaukuma.

Ksenija+ Marks =Love

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Isadors Epšteins]] (''Isadore Epstein''; 1919―1995) ― ebreju izcelsmes ASV astronoms.

== Skatīt arī ==
* [[Epstains]]
* [[Epstīns]]
* [[Epstaina—Bāras vīruss]] ― herpes grupas vīruss.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Ebreju uzvārdi]]</text>
      <sha1>75j7ve42wzf4vnor8vqs6k5wmoix5ez</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445942</id>
      <parentid>4445940</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:05:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PieWriter</username>
        <id>139347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-18805-26|~2026-18805-26]] ([[User talk:~2026-18805-26|talk]]) to last version by Meistars Joda: test edits, please use the sandbox</comment>
      <origin>4445942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="506" sha1="g8he5n8u4ikvuc23jiehckrrg4nd92q" xml:space="preserve">'''Epšteins''' ({{val|yi|עפּשטײן}} (''Epshteyn''); sieviešu dzimtē [[Epšteina]]) ir izplatīts [[Aškenazi]] [[ebreji|ebreju]] uzvārds, kas cēlies no [[Hesene]]s pilsētas Epšteinas (''Eppstein'') nosaukuma.

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Isadors Epšteins]] (''Isadore Epstein''; 1919―1995) ― ebreju izcelsmes ASV astronoms.

== Skatīt arī ==
* [[Epstains]]
* [[Epstīns]]
* [[Epstaina—Bāras vīruss]] ― herpes grupas vīruss.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Ebreju uzvārdi]]</text>
      <sha1>g8he5n8u4ikvuc23jiehckrrg4nd92q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patrīcija Eiduka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>375143</id>
    <revision>
      <id>4445922</id>
      <parentid>4421416</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:55:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19535" sha1="n7kqb7cgnr0y5j2upsnc0cv5qtmvmum" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
| vārds = Patrīcija Eiduka
| piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
| piktogramma_1 izm = 26px
| piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
| attēls = 20190226 FIS NWSC Seefeld Ladies CC 10km Patricija Eiduka 850 3802.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Patrīcija Eiduka 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dzimtais vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|1}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latviete]]
| garums = {{mērvienība|cm=160}}
| svars = {{mērvienība|kg=50}}
| spēlē ar = 
| karj ieņ = 
| iesauka = 
| mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = [[Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola|I. Gaiša Kokneses vidusskola]]
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| pārstāvētā valsts = {{LAT}}
| sporta veids = [[Distanču slēpošana]]
| disciplīna = 
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| treneris = Ingus Eiduks
| bij_treneri = 
| trenē = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
| PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā
| pk_debija = {{dat|2018|11|24||bez}}
| pk_beigas = 
| pk_sez = 
| pk_uzvaras = 
| pk_pjedestāli = 
| pk_tituli = 
| dist_tituli = 
| pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
| os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
| os_medaļas = 
| os_lab sasn = 11. vieta ({{oss|Z=2026}})
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
| PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
| pč_dalība = 4 ([[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]])
| pč_medaļas = 
| pč_lab sasn = 11. vieta
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| tituli = 
| augst rangs = 
| aģenti = 
| sasniegumi = 
| slavz = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules U23 čempionāts}}
{{Medal|Silver|Ligna 2022|10 km klas. stilā}}
}}
'''Patrīcija Eiduka''' (dzimusi {{dat|2000|2|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]]. Visu laiku visaugstākos sasniegumus guvusī [[Latvija]]s sportiste distanču slēpošanā. Piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs, augstākos panākumus gūstot [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur 50 km klasiskā stila distancē ieguva 11. vietu.

== Biogrāfija ==
P. Eiduka nāk no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vecbebri]]em, no kuplas slēpotāju ģimenes. Viņas treneris bija tēvs [[Ingus Eiduks]] (miris 2021. gada 2. novembrī). Vecākais brālis [[Valts Eiduks]] piedalījās distanču slēpošanas sacensībās [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs]], slēpotāji ir arī Patrīcijas brāļi Krists un Ralfs.&lt;ref&gt;[http://www.staburags.lv/novadu-zinas/kokneses-novada/patricija-eiduka-dodas-uz-olimpiskajam-spelem-152448 Patrīcija Eiduka dodas uz olimpiskajām spēlēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180131205634/http://www.staburags.lv/novadu-zinas/kokneses-novada/patricija-eiduka-dodas-uz-olimpiskajam-spelem-152448 |date={{dat|2018|01|31||bez}} }} Staburags&lt;/ref&gt;

Piedalījusies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēles]], kur labāko rezultātu sasniedza 5 km distancē brīvajā stilā, iegūstot 21. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/18022016-slepotaja_patricija_eiduka_iegust_20_viet |title=Slēpotāja Patrīcija Eiduka iegūst 21.vietu JZOS Lillehammerē, Vīgants tikai 31.vietā |date={{dat|2016|2|18|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]] [[Lahti]] ieguvusi 56. vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/24022017-pasaules_cempionata_sprinta_patricija_eid |title=Pasaules čempionātā sprintā Patrīcija Eiduka labākā no Baltijas valstīm |date={{dat|2017|2|24|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 10. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas slēpotāju sasniegums šāda līmeņa sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/30012018-slepotaja_eiduka_ka_pirma_latvijas_vestur |title=Slēpotāja Eiduka kā pirmā Latvijas vēsturē iekļūst desmitniekā PČ junioriem |date={{dat|2018|1|30|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

P. Eiduka bija iekļauta Latvijas komandas sastāvā startam [[Latvija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latviju-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-parstaves-35-sportisti-1368 |title=Latviju Phjončhanas ziemas Olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti |date={{dat|2018|1|22|N|bez}} |publisher=olimpiade.lv |accessdate={{dat|2018|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180201003038/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latviju-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-parstaves-35-sportisti-1368 }}&lt;/ref&gt; kur 18 gadu vecumā bija otrā jaunākā Latvijas delegācijā. P. Eidukas 44. vieta 10 km brīvā stila distancē bija līdz tam augstākais sasniegums olimpiskajās spēlēs starp Latvijas distanču slēpotājiem kopš neatkarības atjaunošanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/olimpiskas-speles-2018/zinas/jaunajai-slepotajai-eidukai-phjonchana-var-but-pirma-un-vieniga-olimpiade.a268875/ Jaunajai slēpotājai Eidukai Phjončhana var būt pirmā un vienīgā olimpiāde] LSM&lt;/ref&gt;

2020. gada 12. decembrī 2020./2021. gada Pasaules kausa sezonas 2. posmā [[Davosa|Davosā]] (Šveicē) P. Eiduka pirmoreiz Latvijas slēpošanas vēsturē iekļuva pasaules kausa ceturtdaļfinālā sprintā, finišējot 18. vietā. Kopš 1991. gada tā bija pirmā reize, kad kāds no Latvijas slēpošanas veidu pārstāvjiem pasaules kausa sacensībās tika labāko divdesmitniekā. Savukārt dienu vēlāk P. Eiduka 10 km brīvā stila distancē ar intervāla ieguva Latvijai rekordaugsto 8. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/13122020-eidukas_pasaules_kausa_posma_sasniedz_net|title=Eiduka pārsteidz un Pasaules kausa posmā izcīna 8. vietu|last=Bācis|first=Ivars|website=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2020-12-13|date=2020-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmijas]] dēļ šajā Pasaules kausa posmā nestartēja vairāku vadošo valstu sportistes.

Pēc šīs sezonas P. Eiduka saņēma [[Trīs Zvaigžņu balva|Trīs Zvaigžņu balvu]] kā gada labākā sportiste Latvijas sporta vadības versijā.

[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] P. Eiduka startēja trīs individuālajās disciplīnās un stafetē. Lielā mērā pateicoties viņas sniegumam šīs bija vēsturē labākās ziemas olimpiskās spēlēs Latvijai distanču slēpošanā. P. Eiduka augstāko rezultātu sasniedza [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 kilometri klasiskajā stilā sievietēm|10 km klasiskajā stilā]], kur finišēja 23. vietā (pirmo reizi kāda no Latvijas slēpotājām iekļuva labāko trīsdesmitniekā), kā arī [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — stafete sievietēm|stafetē]], kur Latvijas komanda ieguva 17. vietu (pati Patrīcija pirmajā etapā ilgi slēpoja vadošajā grupā, taču pazaudēja kontaktu ar to pēc kritiena, kuru izraisīja Norvēģijas sportiste, un etapu beidza 11. vietā). Rezultātus ietekmēja pozitīvais ''Covid-19'' tests, kas sportistei tika konstatēts, ierodoties olimpiskajās spēlēs, un liedza trenēties un piedalīties pirmajā sacensību veidā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/slepotaja-eiduka-sestdien-pekina-nestartes-kovida-del-latvijas-hokeja-izlasei-ipasa-piesardziba.a442178/ |title=Slēpotāja Eiduka sestdien Pekinā nestartēs kovida dēļ; Latvijas hokeja izlasei - īpaša piesardzība  |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 5. febrāris}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc olimpiskajām spēlēm viņa izcīnīja sudraba medaļu Pasaules čempionātā sportistiem U23 vecumā, kas bija pirmā medaļa Latvijai distanču slēpošanā pasaules čempionātos.&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022022-eiduka_pasaules_u23_cempionata_izcina_lat Eiduka pasaules U23 čempionātā izcīna Latvijai vēsturisko pirmo medaļu] sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada sezonas sākumā sekmīgi startēja Pasaules kausa posmā [[Lillehammere|Lillehammerē]]. 10 km distancē brīvajā stilā ieņēma 11. vietu, bet sprintā pirmo reizi kvalificējās pusfinālam, iegūstot 12. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/03122022-eiduka_pk_distancu_sleposanas_sprinta_sac |title=Eiduka PK distanču slēpošanas sprintā pirmo reizi sasniedz pusfinālu, izcīnot 12. vietu |website=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2022|12|3|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pasaules kausa posmā [[Davosa|Davosā]] sprintā tika iegūta 20. vieta. ''[[Tour de Ski]]'' sacensībās sekmīgāko posmu aizvadīja Oberstdorfā. 10 km distancē klasiskajā stilā ierindojās 14. vietā, bet 20 km iedzīšanā slidsolī izcīnīja savu līdz šim labāko sasniegumu — 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/04012023-eiduka_tour_de_ski_20_kilometru_iedzisana |title=Eidukai &quot;Tour de Ski&quot; iedzīšanā jauns karjeras sasniegums – vieta pieciniekā |website=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2023|1|4|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daudzdienu sacensību pēdējā posmā ieņēma 13. vietu, bet ''Tour de Ski'' kopvērtējumā izcīnīja 14. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/08012023-eiduka_tour_de_ski_nosledz_ar_13_vietu |title=Eiduka &quot;Tour de Ski&quot; noslēdz ar 13. vietu masu startā un 14. pozīciju kopvērtējumā |website=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2023|1|8|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] ieguva 11. vietu skiatlonā, kas ir Latvijas slēpotāju augstākā vieta pasaules čempionātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/ziemas-sports/eidukas-loti-augsta-11.-vieta-pc-skiatlona-vesturisks-bet-gaidits-panakums-14295342 |title=Eidukas ļoti augstā 11. vieta PČ skiatlonā: vēsturisks, bet gaidīts panākums |website=diena.lv |date={{dat|2023|2|26|N|bez}} |access-date={{dat|2023|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 10 km distancē brīvajā stilā ar atsevišķu startu ierindojās 19. vietā. Stafetē, kurā P. Eiduka veica noslēdzošo posmu, Latvijas komanda ieņēma 13. (pēdējo) vietu. Piedalījās arī 30 km distancē ar kopēju startu un finišēja 17. vietā, līdz ar to visās disciplīnās, kurās piedalījās, Eiduka ieņēma vietas labāko divdesmitniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/eiduka-pasaules-cempionatu-distancu-sleposana-nosledz-ar-izcinitu-17-vietu.a499267/ |title=Eiduka pasaules čempionātu distanču slēpošanā noslēdz ar izcīnītu 17. vietu  |website=lsm.lv |date={{dat|2023|3|4|N|bez}} |access-date={{dat|2023|3|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

P. Eiduka sekmīgi veica 2023.—2024. gada ''Tour de Ski''. Daudzdienu sacensību pirmajā posmā [[Toblaha|Toblahā]] viņa sasniedza karjeras labāko rezultātu sprintā, iekļūstot pusfinālā un ieņemot 10. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/30.12.2023-slepotaja-eiduka-tour-de-ski-serialu-sak-ar-sezona-labako-rezultatu-iegust-10-vietu-sprinta.a537186/ |title=Slēpotāja Eiduka «Tour de Ski» seriālu sāk ar sezonā labāko rezultātu, iegūst 10. vietu sprintā |website=lsm.lv |date={{dat|2023|12|30|N|bez}} |access-date={{dat|2024|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sacensību turpinājumā ieguva 19. vietu klasiskā stila distancē, bet iedzīšanā, kurā sportistes distancē devās pēc tūres kopvērtējuma rezultātiem, pakāpās uz 11. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/01.01.2024-slepotaja-eiduka-pakapjas-uz-11-vietu-tour-de-ski-iedzisanas-distance.a537279/ |title=Slēpotāja Eiduka pakāpjas uz 11. vietu «Tour de Ski» iedzīšanas distancē |website=lsm.lv |date={{dat|2024|1|1|N|bez}} |access-date={{dat|2024|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sprinta sacensībās Davosā neizdevās kvalificēties ceturtdaļfinālam, bet 22 km iedzīšanā viņa finišēja 18. vietā. Neskatoties uz piedzīvoto kritienu, priekšpēdējā distancē Eiduka izcīnīja 15. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/06.01.2024-slepotaja-eiduka-pec-kritiena-izcina-15-vietu-tour-de-ski-priekspedeja-distance.a537885/ |title=Slēpotāja Eiduka pēc kritiena izcīna 15. vietu «Tour de Ski» priekšpēdējā distancē |website=lsm.lv |date={{dat|2024|1|6|N|bez}} |access-date={{dat|2024|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Tour de Ski'' seriāla pēdējā posmā desmit kilometros brīvajā stilā ar kopēju startu, kur sportistes trases pēdējo daļu veica augšup kalnā, Eiduka atkārtoja savu labāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, iegūstot 5. vietu, bet kopvērtējumā izcīnīja 8. vietu, kas bija jauns karjeras rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/07.01.2024-distancu-slepotaja-eiduka-tour-de-ski-pedeja-posma-izcina-5-vietu-un-atkarto-karjeras-rekordu.a537985/ |title=Distanču slēpotāja Eiduka «Tour de Ski» pēdējā posmā izcīna 5. vietu un atkārto karjeras rekordu |website=lsm.lv |date={{dat|2024|1|7|N|bez}} |access-date={{dat|2024|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā publikai tika parādīta dokumentālā filma &quot;Patrīcija&quot;, kuru režisors [[Dāvids Ernštreits]] par Eiduku bija filmējis piecu gadu garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/20.03.2024-pirmizradi-piedzivo-filma-par-slepotajas-patricijas-eidukas-gimenes-speku.a547474/|title=Pirmizrādi piedzīvo filma par slēpotājas Patrīcijas Eidukas ģimenes spēku|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024.—2025. gada sezonu P. Eiduka sāka vēlāk un beidza priekšlaicīgi, nepiedaloties [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/18022025-latvijas_vadosa_distancu_slepotaja_eiduka|title=Eiduka nepiedalīsies pasaules čempionātā un priekšlaikus beidz sezonu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-03-18|date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; jo treniņu procesā piedzīvoja pārslodzi, kas noveda pie ķermeņa nepilnīgas atjaunošanās.

[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēles]] P. Eiduka sāka ar startu 10+10 km skiatlonā, kur ieņēma 23. vietu. Lai arī pati sportiste ar rezultātu nebija apmierināta, tas bija atkārtots viņas augstākais sasniegums olimpiskajās spēlēs individuālkajās distancēs. Sekojošajā 10 km brīvā stila distancē P. Eiduka ieguva 15. vietu, kas bija augstākā, kādu Latvijas distanču slēpotāji ieguvuši olimpiskajās spēlēs. Šo sasniegumu viņai izdevās pārspēt olimpisko spēļu pēdējā sacensībā — 50 km klasiskā stila maratonā, kur Latvijas slēpotāja ieguva 11. vietu.

== Rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. starts (10 km)
! width=&quot;100&quot;| Skiatlons
! width=&quot;100&quot;| Masu starts (30/50 km)
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Komandu sprints
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 44.
| —
| —
| 62.
| —
| —
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 23.
| {{DNS}}
| 32.
| 32.
| 17.
| —
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 15.
| 23.
| 11.
| —
| 17.
| 13.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. starts (10 km)
! width=&quot;100&quot;| Skiatlons
! width=&quot;100&quot;| Masu starts (30 km)
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Komandu sprints
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Lahti]]
| —
| —
| —
| 56.
| —
| —
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]]
| 52.
| —
| —
| 36.
| —
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]]
| 43.
| 38.
| —
| 43.
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]]
| 19.
| 11.
| 17.
| —
| 13.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Kopējā ieskaite
! width=&quot;70&quot;| Distanču kauss
! width=&quot;70&quot;| Sprinta kauss
! width=&quot;70&quot;| U-23 ieskaite
|-
| 2019.—2020. || '''111.''' || 79. || — || 27.
|-
| 2020.—2021. || '''37.''' || 33. || 49. || 6.
|-
| 2021.—2022. || '''66.''' || 49. || 50. || 9.
|-
| 2022.—2023. || '''22.''' || 18. || 38. || {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| 2023.—2024. || '''17.''' || 23. || 30. || —
|-
| 2025.—2026. || '''26.''' || 25. || 28. || —
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]]
| periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2020|2020]]
| pirms = [[Anastasija Sevastova]]
| pēc = [[Tīna Graudiņa]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvija 2026 ZOS}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Latvija 2018 ZOS}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Eiduka, Patrīcija}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>n7kqb7cgnr0y5j2upsnc0cv5qtmvmum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihals Krčmāržs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376743</id>
    <revision>
      <id>4445687</id>
      <parentid>4421003</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8717" sha1="mjjugt3j0hn0aabw5cdusl70uuirwkx" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Mihals Krčmāržs
 |      vārds_orig = ''Michal Krčmář''
 |          attēls = Michal Krčmář, 2016.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Mihals Krčmāržs 2016. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|23}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Vrhlabi}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{CZE}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=176}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=69}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SKP Jablonec''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = Aktīvs
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2012|2|10|N|bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 4 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 sudraba
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 10 ([[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2025|2|12||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{CZE}}}}
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Silver|{{oss|Z=2018|teksts=Phjončhana 2018}}|{{osv|Biatlons|2018|ziemas|title=10 km sprints}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|Jauktā stafete}}
}}

'''Mihals Krčmāržs''' ({{val|cs|Michal Krčmář}}; dzimis {{dat|1991|1|23}}) ir [[čehi|čehu]] [[biatlons|biatlonists]], [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvējs sprintā.

== Karjera ==
2012. gadā [[Kontiolahti]] izcīnīja sudraba medaļu stafetē Pasaules čempionātā junioriem. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja [[2011.—2012. gada Pasaules kauss biatlonā|2011.—2012. gada]] sezonā. Pirmo reizi vietu uz goda pjedestāla pasaules kausā izcīnīja {{dat|2017|1|15||bez}} [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 5. posms|Rūpoldingas posmā]], iegūstot 3. vietu iedzīšanā.

Piedalījies [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]], kur ieguvis 11. vietu stafetē, bet individuālajā distancē ierindojies 60. vietā.

[[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] izcīnīja sudraba medaļu sprintā, uzvarētājam [[Arnds Peifers|Arndam Peiferam]] zaudējot 4,4 sekundes.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2014|Ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| 60.
| —
| —
| —
| 11.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 7.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 30.
| 26.
| 7.
| 8.
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 59.
| 16.
| 34.
| 21.
| 19.
| 12.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 38.
| 28.
| 18.
| 6.
| 6.
| 11.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| —
| —
| —
| —
| 6.
| —
| rowspan=4 {{n/a}}
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| —
| 59.
| 57.
| —
| 6.
| —
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
| 5.
| 24.
| 22.
| 22.
| 5.
| 6.
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 6.
| 61.
| —
| 22.
| 10.
| 7.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 23.
| 44.
| 25.
| 28.
| 4.
| 6.
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 23.
| 39.
| 27.
| —
| 13.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 14.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 26.
| 11.
| 21.
| 25.
| 13.
| 11.
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 8.
| 14.
| 19.
| 27.
| 4.
| 5.
| 14.
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 26.
| 19.
| 18.
| 24.
| 7.
| 14.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 8.
| 23.
| 23.
| 23.
| 6.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā|2013.—2014.]] || 82.
|-
| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015.]] || 51.
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 23.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 17.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 29.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 21.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 21.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 23.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 28.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 13.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 28.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 29.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 20.
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krčmāržs, Mihals}}

[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hradeckrāloves apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Čehijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>mjjugt3j0hn0aabw5cdusl70uuirwkx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lūkass Hofers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377596</id>
    <revision>
      <id>4445678</id>
      <parentid>4420991</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:56:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10611" sha1="dgbl2ogr0ninuacxraohi2kmsv4dllj" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Lūkass Hofers
 |      vārds_orig = ''Lukas Hofer''
 |          attēls = Hofer L. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 2975.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Lūkass Hofers 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|30}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Itālija|Bruniko}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{ITA}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=174}}
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2009|1|10||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 5 ({{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 sudraba, 2 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 13
 |      pč_medaļas = 3 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2026|2|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{ITA}}}}
{{Medal|ZOS}}
{{MedalSilver|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{Medal|Bronze|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}|{{osv|Biatlons|2014|ziemas|title=Jauktā stafete}}}}
{{Medal|Bronze|{{oss|Z=2018|teksts=Phjončhana 2018}}|{{osv|Biatlons|2018|ziemas|title=Jauktā stafete}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Hantimansijska 2011]]|15 km masu starts}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|Jauktā pāru stafete}}
{{Medal|Silver|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|Jauktā stafete}}
}}

'''Lūkass Hofers''' ({{val|de|Lukas Hofer}}; dzimis {{dat|1989|9|30}}) ir [[Itālija]]s [[biatlons|biatlonists]] no [[Bolcāno province|Dienvidtiroles]], vairāku [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] medaļu ieguvējs jauktajā stafetē.

== Karjera ==
2009. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Kenmora|Kenmorā]] izcīnījis divas zelta medaļas — sprintā un iedzīšanā. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitējis 2009. gada janvārī [[Oberhofa|Oberhofā]] ar 53. vietu sprintā. Pirmo individuālo uzvaru PK posmos izcīnīja {{dat|2014|1|17||bez}} [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] sprinta distancē, pirmo vietu dalot ar Vācijas biatlonistu [[Simons Šemps|Simonu Šempu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/17012014-sprinta_triumfe_vacietis_semps_latvijai_b |title=Sprintā divas zelta medaļas, Latvijai bez Rastorgujeva vāji rezultāti |date={{dat|2014|1|17|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Otro uzvaru izcīnīja {{dat|2021|3|19||bez}} [[Estešunda|Estešundā]] sprintā.

[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] lielākais Hofera panākums individuāli ir [[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2011. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] masu startā. Sākotnēji bija iegūta trešā vieta, bet pēc [[Jevgeņijs Ustjugovs|Jevgeņija Ustjugova]] diskvalifikācijas par dopinga lietošanu Hoferam tika piešķirta sudraba medaļa.

Piedalījies četrās [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}). Izcīnījis divas bronzas medaļas jauktajā stafetē — 2014. gadā [[Soči|Sočos]] un 2018. gadā [[Phjončhana|Phjončhanā]].

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2010|ziemas|title=2010}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]]
| 45.
| 55.
| 53.
| —
| 11.
| {{n/a}}
|-
| {{osv|Biatlons|2014|ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| 14.
| 12.
| 16.
| {{piezīme|DNF|nefinišēja}}
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|-
| {{osv|Biatlons|2018|ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 63.
| 10.
| 10.
| 18.
| 12.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 27.
| 14.
| 4.
| 27.
| 7.
| 9.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 16.
| 13.
| 13.
| 25.
| 14.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2010. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2010]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Hantimansijska]]
| {{n/a}}
| {{n/a}}
| {{n/a}}
| {{n/a}}
| {{n/a}}
| 8.
| rowspan=7 {{n/a}}
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2011]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Hantimansijska]]
| 26.
| 16.
| 9.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 4.
| 5.
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2012]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Rūpoldinga]]
| 20.
| 30.
| 13.
| 15.
| 4.
| 9.
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 7.
| 13.
| 11.
| 20.
| 6.
| 4.
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| 50.
| 24.
| 30.
| —
| 12.
| 7.
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]]
| 31.
| 75.
| —
| —
| 11.
| 8.
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 34.
| 56.
| {{DNS}}
| —
| 5.
| 4.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 5.
| 52.
| 42.
| 17.
| 15.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 13.
| 21.
| 20.
| 18.
| 7.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 9.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 18.
| 13.
| 14.
| 7.
| 6.
| 6.
| 5.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 72.
| 28.
| 35.
| —
| 7.
| —
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 24.
| 18.
| 9.
| 19.
| 6.
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 70.
| 16.
| 20.
| 8.
| 5.
| 7.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss biatlonā|2009.—2010.]] || 51.
|-
| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss biatlonā|2010.—2011.]] || 12.
|-
| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss biatlonā|2011.—2012.]] || 23.
|-
| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss biatlonā|2012.—2013.]] || 20.
|-
| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā|2013.—2014.]] || 15.
|-
| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015.]] || 38.
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 33.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 29.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 5.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 10.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 16.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 8.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 20.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || —
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 25.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 33.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 14.
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Hofers, Lūkass}}

[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Itālijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Itālijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Itālijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Itālijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>dgbl2ogr0ninuacxraohi2kmsv4dllj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juhanness Hesflots Klēbo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377945</id>
    <revision>
      <id>4445835</id>
      <parentid>4444926</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <origin>4445835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19595" sha1="mxmovvk31jxqdcdq8o2oby6hgugi89s" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Juhanness Hesflots Klēbo
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Johannes Høsflot Klæbo''
 |              attēls = 20190301 FIS NWSC Seefeld Medal Ceremony 850 6079 (cropped).jpg
 |             att_izm = 220px
 |            paraksts = Juhanness Hesflots Klēbo 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|22}}
 |             dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Tronheima}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{NOR}}
 |        sporta veids = [[Distanču slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = 2016
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 6 (2018, 2019, 2022, 2023, 2025, 2026)
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 11 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
 |           pč_dalība = 5 ([[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]])
 |          pč_medaļas = 15 zelta, 2 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = ''[[Tour de Ski]]'' uzvarētājs: 2019, 2022, 2023, 2025, 2026
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold        | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]]}}
{{MedalGold        | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu sprints|Komandu sprints]]}}
{{MedalGold        | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|4×10 km stafete]]}}
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]]}}
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|Komandu sprints]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — skiatlons vīriešiem|20 km skiatlons]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 km brīvajā stilā vīriešiem|10 km brīvais st.]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 7,5 kilometru stafete vīriešiem|4×7,5 km stafete]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|Komandu sprints]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 50 km klasiskajā stilā vīriešiem|50 km klasiskajā stilā]]}}
{{MedalSilver|[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]]|[[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|4×10 km stafete]]}}
{{MedalBronze|[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]]|[[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klasiskais st.]]}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|Sprints}}
{{Medal|Gold|Zēfelde 2019|Komandu sprints}}
{{Medal|Gold|Zēfelde 2019|4×10 km stafete}}
{{Medal|Gold|[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Oberstdorfa 2021]]|Sprints}}
{{Medal|Gold|Oberstdorfa 2021|Komandu sprints}}
{{Medal|Gold|Oberstdorfa 2021|4×10 km stafetes}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Planīca 2023]]|Sprints}}
{{Medal|Gold|Planīca 2023|Komandu sprints}}
{{Medal|Gold|Planīca 2023|4×10 km stafete}}
{{Medal|Gold|[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Tronheima 2025]]|Sprints}}
{{Medal|Gold|Tronheima 2025|20 km skiatlons}}
{{Medal|Gold|Tronheima 2025|10 km klasiskajā stilā}}
{{Medal|Gold|Tronheima 2025|Komandu sprints}}
{{Medal|Gold|Tronheima 2025|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Gold|Tronheima 2025|50 km brīvajā stilā}}
{{Medal|Silver|Planīca 2023|30 km skiatlons}}
{{Medal|Silver|Planīca 2023|50 km klasiskajā stilā}}
{{Medal|Bronze|[[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Lahti 2017]]|Sprints}}
}}
'''Juhanness Hesflots Klēbo''' ({{val|no|Johannes Høsflot Klæbo}}; dzimis {{dat|1996|10|22}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[distanču slēpotājs]]. Piedaloties trīs [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]], viņš ir izcīnījis 13 olimpiskās medaļas, tai skaitā 11 zelta medaļas. Klēbo ir visvairāk zelta medaļas izcīnījušais sportists [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] vēsturē, kā arī ir otrajā vietā pēc peldētāja [[Maikls Felpss|Maikla Felpsa]] olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu skaita vērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/winter-olympics/johannes-klaebo-gold-medals-cross-country-skiing-b2920725.html|title=Nine golds and counting: Johannes Klaebo and the chase for Winter Olympics history|website=The Independent|access-date=2026-02-16|date=2026-02-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausā]] debitējis 2015.—2016. gada sezonā. 2017. gadā kļuva par jaunāko sportistu, kas izcīnījis uzvaru Pasaules kausā sprinta kopvērtējumā.&lt;ref name=&quot;pyeongchang2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pyeongchang2018.com/en/game-time/results/OWG2018/en/cross-country-skiing/athlete-profile-n3026486-johannes-hoesflot-klaebo.htm|title=Johannes Hoesflot KLAEBO|work=pyeongchang2018.com|accessdate={{dat|2018|2|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180228031859/https://www.pyeongchang2018.com/en/game-time/results/OWG2018/en/cross-country-skiing/athlete-profile-n3026486-johannes-hoesflot-klaebo.htm|archivedate={{dat|2018|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sešas reizes kļuvis par Pasaules kausa absolūtā kopvērtējuma uzvarētāju (2018, 2019, 2022, 2023, 2025, 2026).

Startējis {{oss|Z=2018|L=L}} Phjončhanā, kur kļuva par trīskārtēju olimpisko čempionu (individuālais sprints, 4x10 km stafete, komandu sprints). Klēbo ir viens no Phjončhanas olimpisko spēļu veiksmīgākajiem sportistiem. {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] izcīnīja zelta medaļas gan individuālajā, gan komandu sprintā. Norvēģijas komandas sastāvā stafetē ieguva sudraba medaļu, bet 15 km distancē klasiskajā stilā bronzu. {{oss|Z=2026|L=L}} uzvarēja visās disciplīnās, izcīnot sešas zelta medaļas. Vispirms viņš izcīnīja savu pirmo olimpisko zeltu garajās distancēs — 20 km skiatlonā, bet sprinta distancē kļuva par čempionu jau trešajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. Vēlāk uzvarēja 10 km distancē brīvajā stilā ar intervāla startu, stafetē un komandu sprintā. Sacensību noslēgumā ieguva zeltu arī 50 km distancē klasiskajā stilā ar kopēju startu.

Sekmīgi startējis [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātos]], izcīnot 15 zelta medaļas. 2017. gada Pasaules čempionātā [[Lahti]] izcīnījis bronzas medaļu sprintā. [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Zēfeldē izcīnīja trīs zelta medaļas: individuālajā sprintā, komandu sprintā un 4x10 km stafetē. Šo panākumu atkārtoja arī [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā]] Oberstdorfā. Viņš sākotnēji uzvarēja arī 50 km klasiskā stila distancē ar kopēju startu, taču tika diskvalificēts par sadursmi finiša taisnē ar krievu slēpotāju [[Aleksandrs Boļšunovs|Aleksandru Boļšunovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/07032021-skandalozaja_50km_distance_pirma_vieta_ti |title=Skandalozās 50km sacensībās pirmā vieta tiek piešķirta Iversenam, Bikšem 49.vieta |date={{dat|2021|3|7|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|10|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] ieguva zelta medaļas sprintā, komandu sprintā un stafetē, kā arī divas sudraba medaļas: skiatlonā un 50 km distancē klasiskajā stilā. [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] izcīnīja zeltu sprintā ceturto reizi pec kārtas.

Klēbo ir arī četrkārtējs ''[[Tour de Ski]]'' uzvarētājs. Pirmoreiz viņš šo daudzdienu sacensību kopvērtējumā uzvarēja 2018.—2019. gadā, bet otro reizi to paveica 2021.—2022. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/cross-country/cross-country-news-multimedia/news/2021-22/out-of-reach-klaebo-wins-tour-de-ski-2021-22 |title=Out of reach: Klæbo wins Tour de Ski 2021/22| language=en |date={{dat|2022|1|4|N|bez}}|website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2022|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada sezonā uzvarēja pirmajos sešos ''Tour de Ski'' posmos, kļūstot par pirmo slēpotāju, kam tas izdevies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/cross-country/cross-country-news-multimedia/news/2022-23/klaebo-eyes-third-tour-de-ski-title-after-record-breaking-sixth-win |title=Klaebo eyes third overall Tour de Ski title after record-breaking sixth win |date={{dat|2023|1|7|N|bez}}|website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2023|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēdējā posmā ieņemot sesto vietu, nodrošināja uzvaru kopvērtējumā un savu trešo titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/08012023-klebo_klust_par_triskarteju_tour_de_ski_c |title=Klēbo kļūst par trīskārtēju &quot;Tour de Ski&quot; čempionu |date={{dat|2023|1|8|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pārliecinoši uzvarot 2024.—2025. gada sezonā, Klēbo kļuva par otro slēpotāju pēc [[Dario Koloņa]]s, kas izcīnījis ''Tour de Ski'' titulu četras reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2024-25/klaebo-cruises-to-record-equalling-fourth-tour-de-ski-triumph |title=Klaebo cruises to record-equalling fourth Tour de Ski triumph |date={{dat|2025|1|5|N|bez}}|website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2025|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā vēlreiz uzvarēja ''Tour de Ski'' kopvērtējumā un kļuva par pirmo, kas izcīnījis piecus titulus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2025-26/klaebo-makes-history-with-record-fifth-tour-de-ski-title-it-s-always-great-to-win |title=Klaebo makes history with fifth Tour de Ski title: 'It's always great to win' |date={{dat|2026|1|4|N|bez}}|website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2026|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025.—2026. gada sezonā kļuva par pirmo distanču slēpotāju pēc 1998. gada, kurš uzvarējis gan sezonas absolūtājā kopvērtējumā, gan arī distanču ieskaitē un sprinta kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/23032026-klebo_vel_viens_vesturisks_panakums |title=Klēbo vēl viens vēsturisks panākums |date={{dat|2026|3|23|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|3|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. starts (10/15 km)
! width=&quot;100&quot;| Skiatlons
! width=&quot;100&quot;| Masu starts (50 km)
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Komandu sprints
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| —
| 10.
| —
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 40.
| {{DNF}}
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. starts (15 km)
! width=&quot;100&quot;| Skiatlons
! width=&quot;100&quot;| Masu starts (50 km)
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Komandu sprints
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Lahti]]
| 15.
| —
| —
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| —
| 4.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]]
| —
| 28.
| —
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]]
| —
| 4.
| {{DSQ}}
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]]
| 4.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]]
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Kopējā ieskaite
! width=&quot;70&quot;| Distanču kauss
! width=&quot;70&quot;| Sprinta kauss
! width=&quot;70&quot;| U-23 ieskaite
|-
| 2015.—2016. || '''110.''' || — || 68. || 12.
|-
| 2016.—2017. || '''4.''' || 29. || {{medal-bg|gold}}|1. || {{medal-bg|gold}}|1.
|-
| 2017.—2018. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || 7. || {{medal-bg|gold}}|1. || {{medal-bg|gold}}|1.
|-
| 2018.—2019. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || 9. || {{medal-bg|gold}}|1. || {{medal-bg|gold}}|1.
|-
| 2019.—2020. || {{medal-bg|silver}}|'''2.''' || 6. || {{medal-bg|gold}}|1. || —
|-
| 2020.—2021. || {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' || 8. || 8. || —
|-
| 2021.—2022. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || {{medal-bg|bronze}}|3. || {{medal-bg|silver}}|2 || —
|-
| 2022.—2023. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || {{medal-bg|silver}}|2. || {{medal-bg|gold}}|1. || —
|-
| 2023.—2024. || {{medal-bg|silver}}|'''2.''' || {{medal-bg|silver}}|2. || {{medal-bg|gold}}|1. || —
|-
| 2024.—2025. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || 6. || {{medal-bg|gold}}|1. || —
|-
| 2025.—2026. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || {{medal-bg|gold}}|1. || {{medal-bg|gold}}|1. || —
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — sprints vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — sprints vīriešu komandām}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 15 kilometri vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 50 kilometri vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klēbo, Juhanness Hesflots}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]]</text>
      <sha1>mxmovvk31jxqdcdq8o2oby6hgugi89s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oļegs Fiļs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378798</id>
    <revision>
      <id>4445923</id>
      <parentid>4397353</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:55:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18683-26</username>
        <id>143262</id>
      </contributor>
      <origin>4445923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17993" sha1="mwenmte7cydkvk9t1jpq78ophw4qs21" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Oļegs Fiļs
| vārds_orig = 
| attēls = Oļegs Fiļs 2009-10-22.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1973
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 12
| dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}})&lt;ref name=&quot;tv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Esmu komandas cilvēks | first = Aiga | last = Naudiņa | publisher = [[Talsu Vēstis]] | date = 2014. gada 10. oktobrī | accessdate = 2018. gada 30. martā | url = http://www.talsuvestis.lv/files/2014/10/1/TalsuVestis_viesis.pdf }}&lt;/ref&gt;
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = Rīga, [[Nurmuiža]]
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = 
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Kristīne Jelinska
Jana Frolova &lt;br /&gt;
Olga Orlova &lt;br /&gt;
Santa Zāmuele (2016-2018)
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Oļegs Fiļs''' (dzimis 1973. gada 12. decembrī) ir [[Latvija]]s uzņēmējs, bijušais [[ABLV Bank]] līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs, [[Nurmuižas pils]] īpašnieks un kultūras mecenāts. Viņš ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem ar īpašumu vērtību aptuveni 1-2 miljonu eiro apmērā 2025. gadā.{{nepieciešama atsauce}}

Fiļš kļuva pazīstams kā viens no diviem galvenajiem ''ABLV Bank'' dibinātājiem kopā ar [[Ernests Bernis|Ernestu Berni]]. Viņu vadībā ''ABLV Bank'' kļuva par otro lielāko banku Latvijā un lielāko privāto banku Baltijā, apkalpojot vairāk nekā 100 000 klientus no 108 valstīm ar aktīviem 3,8 miljardu eiro apmērā. 2018. gadā banka uzsāka pašlikvidāciju pēc [[FinCEN]] apsūdzībām naudas atmazgāšanā, lai gan 2024. gadā ''FinCEN'' atsauca šo apzīmējumu.

2023. gadā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem bijušajiem ''ABLV Bank'' vadītājiem par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu. Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta tiesā. Fiļs noraida visas apsūdzības, apgalvojot, ka tās ir politiski motivētas.

== Biogrāfija ==

=== Agrīnie gadi ===
Dzimis 1973. gada 12. decembrī Rīgā skaitļošanas speciālistu ģimenē. Bērnībā daudz laika pavadījis [[Ogre|Ogrē]] pie vecvecākiem,&lt;ref name=&quot;tv2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv|title=Esmu komandas cilvēks|publisher=Talsu Vēstis|access-date=2018-03-30|date=2014-10-10|author=Aiga Naudiņa}}&lt;/ref&gt; nodarbojās ar [[Futbols|futbolu]], bija vārtsargs Latvijas futbola izlases jauniešu komandās.&lt;ref name=&quot;miljons&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/miljons-makslai-12561195|title=Miljons mākslai|publisher=Diena|access-date=2018-03-04|date=2005-10-08|author=Inga Spriņģe}}&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]], kuru pabeidza 1990. gadā. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

Jaunībā Fiļs bija Latvijas nacionālo jauniešu futbola komandu vārtsargs, kā viņš uzskata, šī pozīcija vēlāk ietekmēja viņa biznesa pieeju — aizsargāt aktīvus un pieņemt kritiskus lēmumus spiediena apstākļos.{{nepieciešama atsauce}} Bērnību viņš pavadīja starp Rīgu un Ogri, kur bieži uzturējās pie vecvecākiem, veidojot agrīnas saites ar Latvijas laukiem, kas vēlāk izpaudās [[Nurmuižas muiža]]s iegādē.

=== Banku karjeras sākums ===
Studiju laikā atsaucās uz sava vēlākā biznesa partnera [[Ernests Bernis|Ernesta Berņa]] sludinājumu un sāka strādāt bankas «[[Dālderis (banka)|Dālderis]]» mātesuzņēmumā.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; Pēc «Dāldera» apvienošanās ar [[Sakaru banka|Sakaru banku]] no 1993. līdz 1995. gadam bija Berņa, kurš tobrīd bija Sakaru bankas [[Dīleris|dīleru]] daļas vadītājs, vietnieks,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krediti-paliek-pagatne|title=Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni|publisher=Diena|access-date=2018-03-04|date=2008-09-16|author=Anna Novicka|author2=Jegors Jerohomovičs}}&lt;/ref&gt; atsevišķās telpās [[Vecrīga|Vecrīgā]] viņš nodarbojās ar valūtas konvertāciju.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

1995. gadā, mēnesi pēc tam, kad Bernis piekrita piedāvājumam izveidot un vadīt [[Aizkraukles banka]]s filiāli Rīgā, Fiļs tika atlaists no amata Sakaru bankā sakarā ar «uzticības zaudēšanu». Īsi pēc tam, laikā, kad bankas lielākais akcionārs — Baltijas Vērtspapīru nams — piedzīvoja finansiālas grūtības, Bernis kopā ar Fiļu nopirka lielāko daļu Aizkraukles bankas akciju.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; Fiļa atlaišana no Sakaru bankas sākotnēji liedza viņam ieņemt amatu Aizkraukles bankas valdē, līdz tiesā tika pierādīts, ka Fiļš no darba aizgājis pēc paša vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

=== ABLV Bank periods ===
1996. gadā Fiļs kļuva par Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku. 1999. gadā naturalizācijas ceļā kļuva par [[Latvija]]s pilsoni.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; 2011. gadā kļuva par bankas padomes priekšsēdētāju, amatā nomainot mirušo [[Aleksandrs Bergmanis|Aleksandru Bergmani]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/miris-ablv-bank-pamatlicejs|title=Miris ABLV Bank pamatlicējs un padomes priekšsēdētājs|publisher=Dienas Bizness|access-date=2018-03-04|date=2011-08-26|author=Lelde Petrāne}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/fils-pamet-ablv-bank-valdi|title=Fiļš pamet a/s ABLV Bank valdi un pievienojas padomei|publisher=Dienas Bizness|access-date=2018-03-04|date=2011-10-18|author=Gunta Kursiša}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā Aizkraukles banka nomainīja nosaukumu uz [[ABLV Bank]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/ablv-bank.d?id=38649369|title='Aizkraukles banka' maina nosaukumu uz 'ABLV Bank'|publisher=Delfi|access-date=2018-03-04|date=2011-05-23}}&lt;/ref&gt;

2018. gada februārī, neilgi pēc tam, kad [[ASV]] Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja ''ABLV Bank'' noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu, banka pasludināja, ka uzsāks pašlikvidācijas procesu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ablv-bank-paslikvidacija.a269478/|title=Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai «ABLV Bank» nolemj pašlikvidēties|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|access-date=2018-03-04|date=2018-02-26}}&lt;/ref&gt;

=== Bagātības virsotne ===
2017. gadā Fiļs kļuva par Latvijas bagātāko cilvēku ar aktīviem €315 miljonu vērtībā, nedaudz apsteidzot savu biznesa partneri Ernestu Berni ar €312 miljoniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/economy/economy/ablv-bank-owners-top-latvias-millionaires-list.a254259/|title=ABLV Bank owners top Latvia's millionaires list|publisher=Latvian Public Media|access-date=2025-01-XX|date=2017-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Bankas kontrolpakete vienlīdzīgi piederēja Bernim un Fiļam, katram pa 43% akciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ablv.com/en/press/2017-06-16-new-ablv-bank-council-elected|title=New ABLV Bank Council Elected|publisher=ABLV Bank|access-date=2025-01-XX|date=2017-06-16|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vairāk nekā desmit gadus abi partneri dominēja Latvijas miljonāru sarakstos, ko katru gadu sastādīja laikraksts ''[[Dienas Bizness]]''. 2017. gada nogalē Fiļa bagātība tika lēsta €315 miljonu apmērā, un viņam piederēja vairāki lepni īpašumi, tostarp arī iespaidīgais Nurmuižas pils komplekss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/270248-ka-dzivo-finansu-noziegumos-vainotas-ablv-bank-ipasnieks-olegs-fils|title=Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās &quot;ABLV Bank&quot; īpašnieks Oļegs Fiļs|website=Jauns.lv|access-date=2025-01-XX|date=2018-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kriminālprocess ==
2023. gada jūnijā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem, tostarp Ernestu Berni, par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu laikā no 2010. gada maija līdz 2018. gada februārim.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-ablv-bank-bivsajiem-ipasniekiem-un-vaditajiem-celta-apsudziba-naudas-atmazgasana.a513265/|title=Par ABLV Bank bijušajiem īpašniekiem celta apsūdzība|publisher=LSM.lv|access-date=2025-10-03|date=2023-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta Latvijas tiesā.

2024. gada 26. septembrī ''FinCEN'' oficiāli atsauca ''ABLV Bank'' apzīmējumu kā primāras naudas atmazgāšanas bažu finanšu iestādi, atzīstot, ka Latvijas iestāžu veiktie visaptverošie pasākumi efektīvi novērsuši ABLV darbības radītos draudus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases|title=FinCEN Withdraws Section 311 Finding|publisher=U.S. Department of Treasury|access-date=2025-10-03|date=2024-09-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fincen-latvijas-riciba-lai-noverstu-ablv-bank-raditos-draudus-finansu-sistemai-bija-saprativa-atbildiga-un-efektiva|title=FinCEN: Latvijas rīcība, lai novērstu ''ABLV Bank'' radītos draudus finanšu sistēmai, bija saprātīga, atbildīga un efektīva|publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija|access-date=2025-01-XX|date=2024-09-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ministrija norādīja, ka Latvija veikusi &quot;izšķirošus soļus, lai novērstu turpmāku vai atkārtotu ''ABLV Bank'' darbības graujošu ietekmi uz Latvijas valsts reputāciju un finanšu sistēmu.&quot;

== Nurmuižas pils restaurācija ==

2004. gadā Fiļs iegādājās Nurmuižas pili. Nurmuiža ir viena no vecākajām muižām Latvijā, celta 16. gadsimta otrajā pusē kā Livonijas ordeņa vasaļa pils. No 17. līdz 20. gadsimtam to pārvaldīja fon Firksu (von Fircks) dzimta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nurmuizas-of-tradicija|title=Nurmuižas OF tradīcija|publisher=Diena|access-date=2025-10-03|date=2023-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Fiļš to uztver kā simbolisku saikni ar vēsturi un liktenīgu sakritību.&lt;ref name=&quot;tv&quot; /&gt;

Kopš 2004. gada Fiļs Nurmuižas pils restaurācijā ieguldījis aptuveni 30-40 miljonus eiro, pārvēršot to par luksusa viesnīcu un kultūras centru. 2024. gadā Nurmuiža saņēma [[Europa Nostra]] balvu par izcilu kultūras mantojuma saglabāšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europanostra.org/awards/laureates/nurmuiza|title=Europa Nostra Award 2024|publisher=Europa Nostra|access-date=2025-10-03|date=2024-05-07|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/nurmuiza-ka-dzivesstils|title=Nurmuiža kā dzīvesstils|publisher=Latvijas Avīze|access-date=2025-10-03|date=2024-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpašums aptver 80 hektārus ar 33 vēsturiskām ēkām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nurmuiza.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Nurmuižas Pils|access-date=2025-01-XX|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Īpašumā ietilpst seši valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi un pieci vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, kā arī arheoloģijas un dabas mantojuma objekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/lv/ko-apskatit/pilis-un-muizas/nurmuizas-muiza/|title=Nurmuižas muiža|publisher=Visit Talsi|access-date=2025-01-XX|date=2024-02-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pašlaik darbojas kā luksusa viesnīca ar 22 numuriem, kas sadalīti vairākās ēkās: 15 galvenajā pils ēkā, 6 virs restorāna un 1 dārznieka mājā., restorānu un spa. 2025. gada oktobrī Nurmuižai [[Booking.com]] vietnē bija 9,3 vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.booking.com/hotel/lv/nurmuiza-palace.html|title=Nurmuiža Palace Hotel|publisher=Booking.com|access-date=2025-10-03}}&lt;/ref&gt; Īpašums tiek pārvaldīts caur SIA &quot;Nurmuižas pils&quot; (reģ. nr. 40003666014).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/nurmuizas-pils/40003666014|title=Nurmuižas Pils SIA company data|publisher=Lursoft|access-date=2025-10-03}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras mecenātisms ==
2006. gadā Fiļs kopā ar Ernestu Berni nodibināja ABLV labdarības fondu, kas piesaistījis 4,3 miljonus eiro ziedojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ablv.org/lv/par-mums|title=ABLV Charitable Foundation|access-date=2025-10-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Fiļs apņēmies ziedot 30 miljonus eiro jaunā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/laikmetigas-makslas-muzejam-30-miljonu-eiro.d?id=50234567|title=Laikmetīgās mākslas muzejam 30 miljonu eiro|publisher=Delfi|access-date=2025-10-03|date=2021-03-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Muzeja projektēšanu veic ''Adjaye Associates'', būvniecība plānota līdz 2027. gadam.

Fonds atbalstījis tādus projektus kā:

* [[Mihails Barišņikovs|Mihaila Barišņikova]] mākslas kolekcijas izstāde
* [[Aleksandrs Vasiļjevs|Aleksandra Vasiļjeva]] modes kolekcijas izstāde
* [[Hanzas Perons|Hanzas Perona]] kultūras centra atbalsts
* Izglītības programmas mākslas jomā
* Laikmetīgās mākslas izstādes [[Rīgas Birža|Rīgas Biržā]]

Kopumā fonds realizējis vairāk nekā 270 projektus, piešķirot finansējumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ablv.org/lv/zina/167|title=Izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu padome|publisher=ABLV labdarības fonds|access-date=2025-01-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Biznesa aktīvi pēc ABLV ==

=== Holdingu uzņēmumi ===
Pēc ''ABLV Bank'' likvidācijas Fiļs saglabāja kontroli pār saviem aktīviem caur diviem galvenajiem uzņēmumiem, kas figurē Eiropas Savienības tiesas dokumentos:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62020CN0364|title=Case C-364/20 P: Bernis and Others v SRB|publisher=Court of Justice of the European Union|access-date=2025-10-03|date=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

* &quot;SIA &quot;OF Holding&quot;&quot; — uzņēmums, kas pārvalda Fiļa 43,13% daļu bijušajā ''ABLV Bank''
* &quot;SIA &quot;Cassandra Holding Company&quot;&quot; — holdinga kompānija, kas pārvalda dažādus aktīvus

Abi uzņēmumi piedalījās tiesvedībās pret Eiropas Centrālo banku un Vienoto noregulējuma valdi saistībā ar ''ABLV Bank'' likvidāciju 2019.-2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:C:2021:278:FULL|title=Judgment C-551/19 P and C-552/19 P|publisher=Court of Justice of the European Union|access-date=2025-10-03|date=2021-05-06}}&lt;/ref&gt;

=== Bagātības izmaiņas ===
Pēc žurnāla &quot;Dienas Bizness&quot; datiem:

* 2017. gadā — Fiļa bagātība sasniedza maksimumu 314 miljonus eiro&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=161168|title=Owners of ABLV Bank top Latvia's rich-list|publisher=The Baltic Course|access-date=2025-10-03|date=2020-11-20}}&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā — pēc ABLV sabrukuma bagātība samazinājās līdz 100 miljoniem eiro&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/dienas-bizness-unveils-latest-top-100-latvian-millionaires-list-205917|title=Dienas Bizness unveils latest Top 100 Latvian millionaires list|publisher=Baltic News Network|access-date=2025-10-03|date=2019-10-03}}&lt;/ref&gt;
* 2025. gadā — bagātība tiek lēsta 100-120 miljonu eiro apmērā

== Privātā dzīve ==
Oļegs Fiļs bija precējies ar Janu Frolovu, vēlāk — ar Olgu Orlovu. No šīm attiecībām Fiļam ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Fiļs: &quot;Pat steiku cepam uz maiņām!&quot; Kā ar sievu sadzīvo Latvijas bagātākais vīrietis | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2017. gada 24. aprīlī | accessdate = 2018. gada 4. martā | url = http://jauns.lv/raksts/izklaide/239417-fils-pat-steiku-cepam-uz-mainam-ka-ar-sievu-sadzivo-latvijas-bagatakais-virietis }}&lt;/ref&gt; 2005. gada sākumā viņš iegādājās un atjaunoja [[Nurmuižas pils]] kompleksu.&lt;ref name=&quot;tv&quot; /&gt; {{dat|2016|10|01||bez}} [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā]] apprecējās ar Santu Zāmueli.&lt;ref name=&quot;jauns&quot; /&gt; Laulība šķirta 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tiek-skirta-olega-fila-pusotru-gadu-ilgusi-lauliba.d?id=49923327|title=Tiek šķirta Oļega Fiļa pusotru gadu ilgusī laulība|date={{dat|2018|4|10||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Fiļs ir četru bērnu tēvs un vairākkārt precējies. Iepriekšējai sievai Olgai Orlovai viņš pēc šķiršanās atvēlēja iespaidīgu īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā — pilij līdzīgu vēsturisku savrupnamu ar kupolu un kolonnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/270248-ka-dzivo-finansu-noziegumos-vainotas-ablv-bank-ipasnieks-olegs-fils|title=Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās &quot;ABLV Bank&quot; īpašnieks Oļegs Fiļs|website=Jauns.lv|access-date=2025-01-XX|date=2018-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 1. oktobrī viņš apprecējās ar bijušo dīdžeju un žurnālisti Santu Zāmueli (agrāk Bernāla), kura atstāja žurnāla &quot;Cosmopolitan&quot; redaktores amatu pēc gandrīz sešiem gadiem, lai pievērstos vīna biznesam. Dažu gadu laikā Santa kļuva par vienu no viszinošākajām šampanieša ekspertēm Latvijā. Laulība noslēdzās 2018. gadā pēc ABLV sabrukuma.

Kopš 2018. gada Fiļs ir attiecībās ar Kristīni Jelinski, kura vada Nurmuižas pils operācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nurmuiza.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Nurmuižas Pils|access-date=2025-01-XX|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fiļs, Oļegs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>mwenmte7cydkvk9t1jpq78ophw4qs21</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445924</id>
      <parentid>4445923</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:57:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18683-26</username>
        <id>143262</id>
      </contributor>
      <comment>k</comment>
      <origin>4445924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17993" sha1="eh6wor6hpafwl3tik2hlrfip8q11i4t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Oļegs Fiļs
| vārds_orig = 
| attēls = Oļegs Fiļs 2009-10-22.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1973
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 12
| dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}})&lt;ref name=&quot;tv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Esmu komandas cilvēks | first = Aiga | last = Naudiņa | publisher = [[Talsu Vēstis]] | date = 2014. gada 10. oktobrī | accessdate = 2018. gada 30. martā | url = http://www.talsuvestis.lv/files/2014/10/1/TalsuVestis_viesis.pdf }}&lt;/ref&gt;
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = Rīga, [[Nurmuiža]]
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = 
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Kristīne Jelinska
Jana Frolova &lt;br /&gt;
Olga Orlova &lt;br /&gt;
Santa Zāmuele (2016-2018)
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Oļegs Fiļs''' (dzimis 1973. gada 12. decembrī) ir [[Latvija]]s uzņēmējs, bijušais [[ABLV Bank]] līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs, [[Nurmuižas pils]] īpašnieks un kultūras mecenāts. Viņš ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem ar īpašumu vērtību aptuveni 1-2 miljonu eiro apmērā 2024. gadā.{{nepieciešama atsauce}}

Fiļš kļuva pazīstams kā viens no diviem galvenajiem ''ABLV Bank'' dibinātājiem kopā ar [[Ernests Bernis|Ernestu Berni]]. Viņu vadībā ''ABLV Bank'' kļuva par otro lielāko banku Latvijā un lielāko privāto banku Baltijā, apkalpojot vairāk nekā 100 000 klientus no 108 valstīm ar aktīviem 3,8 miljardu eiro apmērā. 2018. gadā banka uzsāka pašlikvidāciju pēc [[FinCEN]] apsūdzībām naudas atmazgāšanā, lai gan 2024. gadā ''FinCEN'' atsauca šo apzīmējumu.

2023. gadā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem bijušajiem ''ABLV Bank'' vadītājiem par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu. Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta tiesā. Fiļs noraida visas apsūdzības, apgalvojot, ka tās ir politiski motivētas.

== Biogrāfija ==

=== Agrīnie gadi ===
Dzimis 1973. gada 12. decembrī Rīgā skaitļošanas speciālistu ģimenē. Bērnībā daudz laika pavadījis [[Ogre|Ogrē]] pie vecvecākiem,&lt;ref name=&quot;tv2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv|title=Esmu komandas cilvēks|publisher=Talsu Vēstis|access-date=2018-03-30|date=2014-10-10|author=Aiga Naudiņa}}&lt;/ref&gt; nodarbojās ar [[Futbols|futbolu]], bija vārtsargs Latvijas futbola izlases jauniešu komandās.&lt;ref name=&quot;miljons&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/miljons-makslai-12561195|title=Miljons mākslai|publisher=Diena|access-date=2018-03-04|date=2005-10-08|author=Inga Spriņģe}}&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]], kuru pabeidza 1990. gadā. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

Jaunībā Fiļs bija Latvijas nacionālo jauniešu futbola komandu vārtsargs, kā viņš uzskata, šī pozīcija vēlāk ietekmēja viņa biznesa pieeju — aizsargāt aktīvus un pieņemt kritiskus lēmumus spiediena apstākļos.{{nepieciešama atsauce}} Bērnību viņš pavadīja starp Rīgu un Ogri, kur bieži uzturējās pie vecvecākiem, veidojot agrīnas saites ar Latvijas laukiem, kas vēlāk izpaudās [[Nurmuižas muiža]]s iegādē.

=== Banku karjeras sākums ===
Studiju laikā atsaucās uz sava vēlākā biznesa partnera [[Ernests Bernis|Ernesta Berņa]] sludinājumu un sāka strādāt bankas «[[Dālderis (banka)|Dālderis]]» mātesuzņēmumā.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; Pēc «Dāldera» apvienošanās ar [[Sakaru banka|Sakaru banku]] no 1993. līdz 1995. gadam bija Berņa, kurš tobrīd bija Sakaru bankas [[Dīleris|dīleru]] daļas vadītājs, vietnieks,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krediti-paliek-pagatne|title=Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni|publisher=Diena|access-date=2018-03-04|date=2008-09-16|author=Anna Novicka|author2=Jegors Jerohomovičs}}&lt;/ref&gt; atsevišķās telpās [[Vecrīga|Vecrīgā]] viņš nodarbojās ar valūtas konvertāciju.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

1995. gadā, mēnesi pēc tam, kad Bernis piekrita piedāvājumam izveidot un vadīt [[Aizkraukles banka]]s filiāli Rīgā, Fiļs tika atlaists no amata Sakaru bankā sakarā ar «uzticības zaudēšanu». Īsi pēc tam, laikā, kad bankas lielākais akcionārs — Baltijas Vērtspapīru nams — piedzīvoja finansiālas grūtības, Bernis kopā ar Fiļu nopirka lielāko daļu Aizkraukles bankas akciju.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; Fiļa atlaišana no Sakaru bankas sākotnēji liedza viņam ieņemt amatu Aizkraukles bankas valdē, līdz tiesā tika pierādīts, ka Fiļš no darba aizgājis pēc paša vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

=== ABLV Bank periods ===
1996. gadā Fiļs kļuva par Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku. 1999. gadā naturalizācijas ceļā kļuva par [[Latvija]]s pilsoni.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; 2011. gadā kļuva par bankas padomes priekšsēdētāju, amatā nomainot mirušo [[Aleksandrs Bergmanis|Aleksandru Bergmani]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/miris-ablv-bank-pamatlicejs|title=Miris ABLV Bank pamatlicējs un padomes priekšsēdētājs|publisher=Dienas Bizness|access-date=2018-03-04|date=2011-08-26|author=Lelde Petrāne}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/fils-pamet-ablv-bank-valdi|title=Fiļš pamet a/s ABLV Bank valdi un pievienojas padomei|publisher=Dienas Bizness|access-date=2018-03-04|date=2011-10-18|author=Gunta Kursiša}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā Aizkraukles banka nomainīja nosaukumu uz [[ABLV Bank]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/ablv-bank.d?id=38649369|title='Aizkraukles banka' maina nosaukumu uz 'ABLV Bank'|publisher=Delfi|access-date=2018-03-04|date=2011-05-23}}&lt;/ref&gt;

2018. gada februārī, neilgi pēc tam, kad [[ASV]] Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja ''ABLV Bank'' noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu, banka pasludināja, ka uzsāks pašlikvidācijas procesu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ablv-bank-paslikvidacija.a269478/|title=Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai «ABLV Bank» nolemj pašlikvidēties|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|access-date=2018-03-04|date=2018-02-26}}&lt;/ref&gt;

=== Bagātības virsotne ===
2017. gadā Fiļs kļuva par Latvijas bagātāko cilvēku ar aktīviem €315 miljonu vērtībā, nedaudz apsteidzot savu biznesa partneri Ernestu Berni ar €312 miljoniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/economy/economy/ablv-bank-owners-top-latvias-millionaires-list.a254259/|title=ABLV Bank owners top Latvia's millionaires list|publisher=Latvian Public Media|access-date=2025-01-XX|date=2017-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Bankas kontrolpakete vienlīdzīgi piederēja Bernim un Fiļam, katram pa 43% akciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ablv.com/en/press/2017-06-16-new-ablv-bank-council-elected|title=New ABLV Bank Council Elected|publisher=ABLV Bank|access-date=2025-01-XX|date=2017-06-16|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vairāk nekā desmit gadus abi partneri dominēja Latvijas miljonāru sarakstos, ko katru gadu sastādīja laikraksts ''[[Dienas Bizness]]''. 2017. gada nogalē Fiļa bagātība tika lēsta €315 miljonu apmērā, un viņam piederēja vairāki lepni īpašumi, tostarp arī iespaidīgais Nurmuižas pils komplekss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/270248-ka-dzivo-finansu-noziegumos-vainotas-ablv-bank-ipasnieks-olegs-fils|title=Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās &quot;ABLV Bank&quot; īpašnieks Oļegs Fiļs|website=Jauns.lv|access-date=2025-01-XX|date=2018-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kriminālprocess ==
2023. gada jūnijā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem, tostarp Ernestu Berni, par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu laikā no 2010. gada maija līdz 2018. gada februārim.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-ablv-bank-bivsajiem-ipasniekiem-un-vaditajiem-celta-apsudziba-naudas-atmazgasana.a513265/|title=Par ABLV Bank bijušajiem īpašniekiem celta apsūdzība|publisher=LSM.lv|access-date=2025-10-03|date=2023-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta Latvijas tiesā.

2024. gada 26. septembrī ''FinCEN'' oficiāli atsauca ''ABLV Bank'' apzīmējumu kā primāras naudas atmazgāšanas bažu finanšu iestādi, atzīstot, ka Latvijas iestāžu veiktie visaptverošie pasākumi efektīvi novērsuši ABLV darbības radītos draudus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases|title=FinCEN Withdraws Section 311 Finding|publisher=U.S. Department of Treasury|access-date=2025-10-03|date=2024-09-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fincen-latvijas-riciba-lai-noverstu-ablv-bank-raditos-draudus-finansu-sistemai-bija-saprativa-atbildiga-un-efektiva|title=FinCEN: Latvijas rīcība, lai novērstu ''ABLV Bank'' radītos draudus finanšu sistēmai, bija saprātīga, atbildīga un efektīva|publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija|access-date=2025-01-XX|date=2024-09-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ministrija norādīja, ka Latvija veikusi &quot;izšķirošus soļus, lai novērstu turpmāku vai atkārtotu ''ABLV Bank'' darbības graujošu ietekmi uz Latvijas valsts reputāciju un finanšu sistēmu.&quot;

== Nurmuižas pils restaurācija ==

2004. gadā Fiļs iegādājās Nurmuižas pili. Nurmuiža ir viena no vecākajām muižām Latvijā, celta 16. gadsimta otrajā pusē kā Livonijas ordeņa vasaļa pils. No 17. līdz 20. gadsimtam to pārvaldīja fon Firksu (von Fircks) dzimta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nurmuizas-of-tradicija|title=Nurmuižas OF tradīcija|publisher=Diena|access-date=2025-10-03|date=2023-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Fiļš to uztver kā simbolisku saikni ar vēsturi un liktenīgu sakritību.&lt;ref name=&quot;tv&quot; /&gt;

Kopš 2004. gada Fiļs Nurmuižas pils restaurācijā ieguldījis aptuveni 30-40 miljonus eiro, pārvēršot to par luksusa viesnīcu un kultūras centru. 2024. gadā Nurmuiža saņēma [[Europa Nostra]] balvu par izcilu kultūras mantojuma saglabāšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europanostra.org/awards/laureates/nurmuiza|title=Europa Nostra Award 2024|publisher=Europa Nostra|access-date=2025-10-03|date=2024-05-07|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/nurmuiza-ka-dzivesstils|title=Nurmuiža kā dzīvesstils|publisher=Latvijas Avīze|access-date=2025-10-03|date=2024-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpašums aptver 80 hektārus ar 33 vēsturiskām ēkām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nurmuiza.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Nurmuižas Pils|access-date=2025-01-XX|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Īpašumā ietilpst seši valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi un pieci vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, kā arī arheoloģijas un dabas mantojuma objekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/lv/ko-apskatit/pilis-un-muizas/nurmuizas-muiza/|title=Nurmuižas muiža|publisher=Visit Talsi|access-date=2025-01-XX|date=2024-02-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pašlaik darbojas kā luksusa viesnīca ar 22 numuriem, kas sadalīti vairākās ēkās: 15 galvenajā pils ēkā, 6 virs restorāna un 1 dārznieka mājā., restorānu un spa. 2025. gada oktobrī Nurmuižai [[Booking.com]] vietnē bija 9,3 vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.booking.com/hotel/lv/nurmuiza-palace.html|title=Nurmuiža Palace Hotel|publisher=Booking.com|access-date=2025-10-03}}&lt;/ref&gt; Īpašums tiek pārvaldīts caur SIA &quot;Nurmuižas pils&quot; (reģ. nr. 40003666014).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/nurmuizas-pils/40003666014|title=Nurmuižas Pils SIA company data|publisher=Lursoft|access-date=2025-10-03}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras mecenātisms ==
2006. gadā Fiļs kopā ar Ernestu Berni nodibināja ABLV labdarības fondu, kas piesaistījis 4,3 miljonus eiro ziedojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ablv.org/lv/par-mums|title=ABLV Charitable Foundation|access-date=2025-10-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Fiļs apņēmies ziedot 30 miljonus eiro jaunā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/laikmetigas-makslas-muzejam-30-miljonu-eiro.d?id=50234567|title=Laikmetīgās mākslas muzejam 30 miljonu eiro|publisher=Delfi|access-date=2025-10-03|date=2021-03-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Muzeja projektēšanu veic ''Adjaye Associates'', būvniecība plānota līdz 2027. gadam.

Fonds atbalstījis tādus projektus kā:

* [[Mihails Barišņikovs|Mihaila Barišņikova]] mākslas kolekcijas izstāde
* [[Aleksandrs Vasiļjevs|Aleksandra Vasiļjeva]] modes kolekcijas izstāde
* [[Hanzas Perons|Hanzas Perona]] kultūras centra atbalsts
* Izglītības programmas mākslas jomā
* Laikmetīgās mākslas izstādes [[Rīgas Birža|Rīgas Biržā]]

Kopumā fonds realizējis vairāk nekā 270 projektus, piešķirot finansējumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ablv.org/lv/zina/167|title=Izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu padome|publisher=ABLV labdarības fonds|access-date=2025-01-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Biznesa aktīvi pēc ABLV ==

=== Holdingu uzņēmumi ===
Pēc ''ABLV Bank'' likvidācijas Fiļs saglabāja kontroli pār saviem aktīviem caur diviem galvenajiem uzņēmumiem, kas figurē Eiropas Savienības tiesas dokumentos:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62020CN0364|title=Case C-364/20 P: Bernis and Others v SRB|publisher=Court of Justice of the European Union|access-date=2025-10-03|date=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

* &quot;SIA &quot;OF Holding&quot;&quot; — uzņēmums, kas pārvalda Fiļa 43,13% daļu bijušajā ''ABLV Bank''
* &quot;SIA &quot;Cassandra Holding Company&quot;&quot; — holdinga kompānija, kas pārvalda dažādus aktīvus

Abi uzņēmumi piedalījās tiesvedībās pret Eiropas Centrālo banku un Vienoto noregulējuma valdi saistībā ar ''ABLV Bank'' likvidāciju 2019.-2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:C:2021:278:FULL|title=Judgment C-551/19 P and C-552/19 P|publisher=Court of Justice of the European Union|access-date=2025-10-03|date=2021-05-06}}&lt;/ref&gt;

=== Bagātības izmaiņas ===
Pēc žurnāla &quot;Dienas Bizness&quot; datiem:

* 2017. gadā — Fiļa bagātība sasniedza maksimumu 314 miljonus eiro&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=161168|title=Owners of ABLV Bank top Latvia's rich-list|publisher=The Baltic Course|access-date=2025-10-03|date=2020-11-20}}&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā — pēc ABLV sabrukuma bagātība samazinājās līdz 100 miljoniem eiro&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/dienas-bizness-unveils-latest-top-100-latvian-millionaires-list-205917|title=Dienas Bizness unveils latest Top 100 Latvian millionaires list|publisher=Baltic News Network|access-date=2025-10-03|date=2019-10-03}}&lt;/ref&gt;
* 2025. gadā — bagātība tiek lēsta 100-120 miljonu eiro apmērā

== Privātā dzīve ==
Oļegs Fiļs bija precējies ar Janu Frolovu, vēlāk — ar Olgu Orlovu. No šīm attiecībām Fiļam ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Fiļs: &quot;Pat steiku cepam uz maiņām!&quot; Kā ar sievu sadzīvo Latvijas bagātākais vīrietis | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2017. gada 24. aprīlī | accessdate = 2018. gada 4. martā | url = http://jauns.lv/raksts/izklaide/239417-fils-pat-steiku-cepam-uz-mainam-ka-ar-sievu-sadzivo-latvijas-bagatakais-virietis }}&lt;/ref&gt; 2005. gada sākumā viņš iegādājās un atjaunoja [[Nurmuižas pils]] kompleksu.&lt;ref name=&quot;tv&quot; /&gt; {{dat|2016|10|01||bez}} [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā]] apprecējās ar Santu Zāmueli.&lt;ref name=&quot;jauns&quot; /&gt; Laulība šķirta 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tiek-skirta-olega-fila-pusotru-gadu-ilgusi-lauliba.d?id=49923327|title=Tiek šķirta Oļega Fiļa pusotru gadu ilgusī laulība|date={{dat|2018|4|10||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Fiļs ir četru bērnu tēvs un vairākkārt precējies. Iepriekšējai sievai Olgai Orlovai viņš pēc šķiršanās atvēlēja iespaidīgu īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā — pilij līdzīgu vēsturisku savrupnamu ar kupolu un kolonnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/270248-ka-dzivo-finansu-noziegumos-vainotas-ablv-bank-ipasnieks-olegs-fils|title=Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās &quot;ABLV Bank&quot; īpašnieks Oļegs Fiļs|website=Jauns.lv|access-date=2025-01-XX|date=2018-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 1. oktobrī viņš apprecējās ar bijušo dīdžeju un žurnālisti Santu Zāmueli (agrāk Bernāla), kura atstāja žurnāla &quot;Cosmopolitan&quot; redaktores amatu pēc gandrīz sešiem gadiem, lai pievērstos vīna biznesam. Dažu gadu laikā Santa kļuva par vienu no viszinošākajām šampanieša ekspertēm Latvijā. Laulība noslēdzās 2018. gadā pēc ABLV sabrukuma.

Kopš 2018. gada Fiļs ir attiecībās ar Kristīni Jelinski, kura vada Nurmuižas pils operācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nurmuiza.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Nurmuižas Pils|access-date=2025-01-XX|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fiļs, Oļegs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>eh6wor6hpafwl3tik2hlrfip8q11i4t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445926</id>
      <parentid>4445924</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18683-26|~2026-18683-26]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4397353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17997" sha1="k131h63sc03eo0vhark2hoiugxj28la" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Oļegs Fiļs
| vārds_orig = 
| attēls = Oļegs Fiļs 2009-10-22.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1973
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 12
| dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}})&lt;ref name=&quot;tv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Esmu komandas cilvēks | first = Aiga | last = Naudiņa | publisher = [[Talsu Vēstis]] | date = 2014. gada 10. oktobrī | accessdate = 2018. gada 30. martā | url = http://www.talsuvestis.lv/files/2014/10/1/TalsuVestis_viesis.pdf }}&lt;/ref&gt;
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = Rīga, [[Nurmuiža]]
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = 
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Kristīne Jelinska
Jana Frolova &lt;br /&gt;
Olga Orlova &lt;br /&gt;
Santa Zāmuele (2016-2018)
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Oļegs Fiļs''' (dzimis 1973. gada 12. decembrī) ir [[Latvija]]s uzņēmējs, bijušais [[ABLV Bank]] līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs, [[Nurmuižas pils]] īpašnieks un kultūras mecenāts. Viņš ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem ar īpašumu vērtību aptuveni 100-120 miljonu eiro apmērā 2025. gadā.{{nepieciešama atsauce}}

Fiļš kļuva pazīstams kā viens no diviem galvenajiem ''ABLV Bank'' dibinātājiem kopā ar [[Ernests Bernis|Ernestu Berni]]. Viņu vadībā ''ABLV Bank'' kļuva par otro lielāko banku Latvijā un lielāko privāto banku Baltijā, apkalpojot vairāk nekā 100 000 klientus no 108 valstīm ar aktīviem 3,8 miljardu eiro apmērā. 2018. gadā banka uzsāka pašlikvidāciju pēc [[FinCEN]] apsūdzībām naudas atmazgāšanā, lai gan 2024. gadā ''FinCEN'' atsauca šo apzīmējumu.

2023. gadā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem bijušajiem ''ABLV Bank'' vadītājiem par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu. Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta tiesā. Fiļs noraida visas apsūdzības, apgalvojot, ka tās ir politiski motivētas.

== Biogrāfija ==

=== Agrīnie gadi ===
Dzimis 1973. gada 12. decembrī Rīgā skaitļošanas speciālistu ģimenē. Bērnībā daudz laika pavadījis [[Ogre|Ogrē]] pie vecvecākiem,&lt;ref name=&quot;tv2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv|title=Esmu komandas cilvēks|publisher=Talsu Vēstis|access-date=2018-03-30|date=2014-10-10|author=Aiga Naudiņa}}&lt;/ref&gt; nodarbojās ar [[Futbols|futbolu]], bija vārtsargs Latvijas futbola izlases jauniešu komandās.&lt;ref name=&quot;miljons&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/miljons-makslai-12561195|title=Miljons mākslai|publisher=Diena|access-date=2018-03-04|date=2005-10-08|author=Inga Spriņģe}}&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]], kuru pabeidza 1990. gadā. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

Jaunībā Fiļs bija Latvijas nacionālo jauniešu futbola komandu vārtsargs, kā viņš uzskata, šī pozīcija vēlāk ietekmēja viņa biznesa pieeju — aizsargāt aktīvus un pieņemt kritiskus lēmumus spiediena apstākļos.{{nepieciešama atsauce}} Bērnību viņš pavadīja starp Rīgu un Ogri, kur bieži uzturējās pie vecvecākiem, veidojot agrīnas saites ar Latvijas laukiem, kas vēlāk izpaudās [[Nurmuižas muiža]]s iegādē.

=== Banku karjeras sākums ===
Studiju laikā atsaucās uz sava vēlākā biznesa partnera [[Ernests Bernis|Ernesta Berņa]] sludinājumu un sāka strādāt bankas «[[Dālderis (banka)|Dālderis]]» mātesuzņēmumā.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; Pēc «Dāldera» apvienošanās ar [[Sakaru banka|Sakaru banku]] no 1993. līdz 1995. gadam bija Berņa, kurš tobrīd bija Sakaru bankas [[Dīleris|dīleru]] daļas vadītājs, vietnieks,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krediti-paliek-pagatne|title=Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni|publisher=Diena|access-date=2018-03-04|date=2008-09-16|author=Anna Novicka|author2=Jegors Jerohomovičs}}&lt;/ref&gt; atsevišķās telpās [[Vecrīga|Vecrīgā]] viņš nodarbojās ar valūtas konvertāciju.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

1995. gadā, mēnesi pēc tam, kad Bernis piekrita piedāvājumam izveidot un vadīt [[Aizkraukles banka]]s filiāli Rīgā, Fiļs tika atlaists no amata Sakaru bankā sakarā ar «uzticības zaudēšanu». Īsi pēc tam, laikā, kad bankas lielākais akcionārs — Baltijas Vērtspapīru nams — piedzīvoja finansiālas grūtības, Bernis kopā ar Fiļu nopirka lielāko daļu Aizkraukles bankas akciju.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; Fiļa atlaišana no Sakaru bankas sākotnēji liedza viņam ieņemt amatu Aizkraukles bankas valdē, līdz tiesā tika pierādīts, ka Fiļš no darba aizgājis pēc paša vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt;

=== ABLV Bank periods ===
1996. gadā Fiļs kļuva par Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku. 1999. gadā naturalizācijas ceļā kļuva par [[Latvija]]s pilsoni.&lt;ref name=&quot;miljons&quot; /&gt; 2011. gadā kļuva par bankas padomes priekšsēdētāju, amatā nomainot mirušo [[Aleksandrs Bergmanis|Aleksandru Bergmani]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/miris-ablv-bank-pamatlicejs|title=Miris ABLV Bank pamatlicējs un padomes priekšsēdētājs|publisher=Dienas Bizness|access-date=2018-03-04|date=2011-08-26|author=Lelde Petrāne}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/fils-pamet-ablv-bank-valdi|title=Fiļš pamet a/s ABLV Bank valdi un pievienojas padomei|publisher=Dienas Bizness|access-date=2018-03-04|date=2011-10-18|author=Gunta Kursiša}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā Aizkraukles banka nomainīja nosaukumu uz [[ABLV Bank]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/ablv-bank.d?id=38649369|title='Aizkraukles banka' maina nosaukumu uz 'ABLV Bank'|publisher=Delfi|access-date=2018-03-04|date=2011-05-23}}&lt;/ref&gt;

2018. gada februārī, neilgi pēc tam, kad [[ASV]] Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja ''ABLV Bank'' noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu, banka pasludināja, ka uzsāks pašlikvidācijas procesu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ablv-bank-paslikvidacija.a269478/|title=Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai «ABLV Bank» nolemj pašlikvidēties|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|access-date=2018-03-04|date=2018-02-26}}&lt;/ref&gt;

=== Bagātības virsotne ===
2017. gadā Fiļs kļuva par Latvijas bagātāko cilvēku ar aktīviem €315 miljonu vērtībā, nedaudz apsteidzot savu biznesa partneri Ernestu Berni ar €312 miljoniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/economy/economy/ablv-bank-owners-top-latvias-millionaires-list.a254259/|title=ABLV Bank owners top Latvia's millionaires list|publisher=Latvian Public Media|access-date=2025-01-XX|date=2017-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Bankas kontrolpakete vienlīdzīgi piederēja Bernim un Fiļam, katram pa 43% akciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ablv.com/en/press/2017-06-16-new-ablv-bank-council-elected|title=New ABLV Bank Council Elected|publisher=ABLV Bank|access-date=2025-01-XX|date=2017-06-16|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vairāk nekā desmit gadus abi partneri dominēja Latvijas miljonāru sarakstos, ko katru gadu sastādīja laikraksts ''[[Dienas Bizness]]''. 2017. gada nogalē Fiļa bagātība tika lēsta €315 miljonu apmērā, un viņam piederēja vairāki lepni īpašumi, tostarp arī iespaidīgais Nurmuižas pils komplekss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/270248-ka-dzivo-finansu-noziegumos-vainotas-ablv-bank-ipasnieks-olegs-fils|title=Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās &quot;ABLV Bank&quot; īpašnieks Oļegs Fiļs|website=Jauns.lv|access-date=2025-01-XX|date=2018-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kriminālprocess ==
2023. gada jūnijā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem, tostarp Ernestu Berni, par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu laikā no 2010. gada maija līdz 2018. gada februārim.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-ablv-bank-bivsajiem-ipasniekiem-un-vaditajiem-celta-apsudziba-naudas-atmazgasana.a513265/|title=Par ABLV Bank bijušajiem īpašniekiem celta apsūdzība|publisher=LSM.lv|access-date=2025-10-03|date=2023-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta Latvijas tiesā.

2024. gada 26. septembrī ''FinCEN'' oficiāli atsauca ''ABLV Bank'' apzīmējumu kā primāras naudas atmazgāšanas bažu finanšu iestādi, atzīstot, ka Latvijas iestāžu veiktie visaptverošie pasākumi efektīvi novērsuši ABLV darbības radītos draudus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases|title=FinCEN Withdraws Section 311 Finding|publisher=U.S. Department of Treasury|access-date=2025-10-03|date=2024-09-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fincen-latvijas-riciba-lai-noverstu-ablv-bank-raditos-draudus-finansu-sistemai-bija-saprativa-atbildiga-un-efektiva|title=FinCEN: Latvijas rīcība, lai novērstu ''ABLV Bank'' radītos draudus finanšu sistēmai, bija saprātīga, atbildīga un efektīva|publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija|access-date=2025-01-XX|date=2024-09-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ministrija norādīja, ka Latvija veikusi &quot;izšķirošus soļus, lai novērstu turpmāku vai atkārtotu ''ABLV Bank'' darbības graujošu ietekmi uz Latvijas valsts reputāciju un finanšu sistēmu.&quot;

== Nurmuižas pils restaurācija ==

2004. gadā Fiļs iegādājās Nurmuižas pili. Nurmuiža ir viena no vecākajām muižām Latvijā, celta 16. gadsimta otrajā pusē kā Livonijas ordeņa vasaļa pils. No 17. līdz 20. gadsimtam to pārvaldīja fon Firksu (von Fircks) dzimta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nurmuizas-of-tradicija|title=Nurmuižas OF tradīcija|publisher=Diena|access-date=2025-10-03|date=2023-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Fiļš to uztver kā simbolisku saikni ar vēsturi un liktenīgu sakritību.&lt;ref name=&quot;tv&quot; /&gt;

Kopš 2004. gada Fiļs Nurmuižas pils restaurācijā ieguldījis aptuveni 30-40 miljonus eiro, pārvēršot to par luksusa viesnīcu un kultūras centru. 2024. gadā Nurmuiža saņēma [[Europa Nostra]] balvu par izcilu kultūras mantojuma saglabāšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europanostra.org/awards/laureates/nurmuiza|title=Europa Nostra Award 2024|publisher=Europa Nostra|access-date=2025-10-03|date=2024-05-07|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/nurmuiza-ka-dzivesstils|title=Nurmuiža kā dzīvesstils|publisher=Latvijas Avīze|access-date=2025-10-03|date=2024-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpašums aptver 80 hektārus ar 33 vēsturiskām ēkām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nurmuiza.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Nurmuižas Pils|access-date=2025-01-XX|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Īpašumā ietilpst seši valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi un pieci vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, kā arī arheoloģijas un dabas mantojuma objekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/lv/ko-apskatit/pilis-un-muizas/nurmuizas-muiza/|title=Nurmuižas muiža|publisher=Visit Talsi|access-date=2025-01-XX|date=2024-02-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pašlaik darbojas kā luksusa viesnīca ar 22 numuriem, kas sadalīti vairākās ēkās: 15 galvenajā pils ēkā, 6 virs restorāna un 1 dārznieka mājā., restorānu un spa. 2025. gada oktobrī Nurmuižai [[Booking.com]] vietnē bija 9,3 vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.booking.com/hotel/lv/nurmuiza-palace.html|title=Nurmuiža Palace Hotel|publisher=Booking.com|access-date=2025-10-03}}&lt;/ref&gt; Īpašums tiek pārvaldīts caur SIA &quot;Nurmuižas pils&quot; (reģ. nr. 40003666014).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/nurmuizas-pils/40003666014|title=Nurmuižas Pils SIA company data|publisher=Lursoft|access-date=2025-10-03}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras mecenātisms ==
2006. gadā Fiļs kopā ar Ernestu Berni nodibināja ABLV labdarības fondu, kas piesaistījis 4,3 miljonus eiro ziedojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ablv.org/lv/par-mums|title=ABLV Charitable Foundation|access-date=2025-10-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Fiļs apņēmies ziedot 30 miljonus eiro jaunā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/laikmetigas-makslas-muzejam-30-miljonu-eiro.d?id=50234567|title=Laikmetīgās mākslas muzejam 30 miljonu eiro|publisher=Delfi|access-date=2025-10-03|date=2021-03-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Muzeja projektēšanu veic ''Adjaye Associates'', būvniecība plānota līdz 2027. gadam.

Fonds atbalstījis tādus projektus kā:

* [[Mihails Barišņikovs|Mihaila Barišņikova]] mākslas kolekcijas izstāde
* [[Aleksandrs Vasiļjevs|Aleksandra Vasiļjeva]] modes kolekcijas izstāde
* [[Hanzas Perons|Hanzas Perona]] kultūras centra atbalsts
* Izglītības programmas mākslas jomā
* Laikmetīgās mākslas izstādes [[Rīgas Birža|Rīgas Biržā]]

Kopumā fonds realizējis vairāk nekā 270 projektus, piešķirot finansējumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ablv.org/lv/zina/167|title=Izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu padome|publisher=ABLV labdarības fonds|access-date=2025-01-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Biznesa aktīvi pēc ABLV ==

=== Holdingu uzņēmumi ===
Pēc ''ABLV Bank'' likvidācijas Fiļs saglabāja kontroli pār saviem aktīviem caur diviem galvenajiem uzņēmumiem, kas figurē Eiropas Savienības tiesas dokumentos:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62020CN0364|title=Case C-364/20 P: Bernis and Others v SRB|publisher=Court of Justice of the European Union|access-date=2025-10-03|date=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

* &quot;SIA &quot;OF Holding&quot;&quot; — uzņēmums, kas pārvalda Fiļa 43,13% daļu bijušajā ''ABLV Bank''
* &quot;SIA &quot;Cassandra Holding Company&quot;&quot; — holdinga kompānija, kas pārvalda dažādus aktīvus

Abi uzņēmumi piedalījās tiesvedībās pret Eiropas Centrālo banku un Vienoto noregulējuma valdi saistībā ar ''ABLV Bank'' likvidāciju 2019.-2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:C:2021:278:FULL|title=Judgment C-551/19 P and C-552/19 P|publisher=Court of Justice of the European Union|access-date=2025-10-03|date=2021-05-06}}&lt;/ref&gt;

=== Bagātības izmaiņas ===
Pēc žurnāla &quot;Dienas Bizness&quot; datiem:

* 2017. gadā — Fiļa bagātība sasniedza maksimumu 314 miljonus eiro&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=161168|title=Owners of ABLV Bank top Latvia's rich-list|publisher=The Baltic Course|access-date=2025-10-03|date=2020-11-20}}&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā — pēc ABLV sabrukuma bagātība samazinājās līdz 100 miljoniem eiro&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/dienas-bizness-unveils-latest-top-100-latvian-millionaires-list-205917|title=Dienas Bizness unveils latest Top 100 Latvian millionaires list|publisher=Baltic News Network|access-date=2025-10-03|date=2019-10-03}}&lt;/ref&gt;
* 2025. gadā — bagātība tiek lēsta 100-120 miljonu eiro apmērā

== Privātā dzīve ==
Oļegs Fiļs bija precējies ar Janu Frolovu, vēlāk — ar Olgu Orlovu. No šīm attiecībām Fiļam ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Fiļs: &quot;Pat steiku cepam uz maiņām!&quot; Kā ar sievu sadzīvo Latvijas bagātākais vīrietis | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2017. gada 24. aprīlī | accessdate = 2018. gada 4. martā | url = http://jauns.lv/raksts/izklaide/239417-fils-pat-steiku-cepam-uz-mainam-ka-ar-sievu-sadzivo-latvijas-bagatakais-virietis }}&lt;/ref&gt; 2005. gada sākumā viņš iegādājās un atjaunoja [[Nurmuižas pils]] kompleksu.&lt;ref name=&quot;tv&quot; /&gt; {{dat|2016|10|01||bez}} [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā]] apprecējās ar Santu Zāmueli.&lt;ref name=&quot;jauns&quot; /&gt; Laulība šķirta 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tiek-skirta-olega-fila-pusotru-gadu-ilgusi-lauliba.d?id=49923327|title=Tiek šķirta Oļega Fiļa pusotru gadu ilgusī laulība|date={{dat|2018|4|10||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Fiļs ir četru bērnu tēvs un vairākkārt precējies. Iepriekšējai sievai Olgai Orlovai viņš pēc šķiršanās atvēlēja iespaidīgu īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā — pilij līdzīgu vēsturisku savrupnamu ar kupolu un kolonnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/270248-ka-dzivo-finansu-noziegumos-vainotas-ablv-bank-ipasnieks-olegs-fils|title=Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās &quot;ABLV Bank&quot; īpašnieks Oļegs Fiļs|website=Jauns.lv|access-date=2025-01-XX|date=2018-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 1. oktobrī viņš apprecējās ar bijušo dīdžeju un žurnālisti Santu Zāmueli (agrāk Bernāla), kura atstāja žurnāla &quot;Cosmopolitan&quot; redaktores amatu pēc gandrīz sešiem gadiem, lai pievērstos vīna biznesam. Dažu gadu laikā Santa kļuva par vienu no viszinošākajām šampanieša ekspertēm Latvijā. Laulība noslēdzās 2018. gadā pēc ABLV sabrukuma.

Kopš 2018. gada Fiļs ir attiecībās ar Kristīni Jelinski, kura vada Nurmuižas pils operācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nurmuiza.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Nurmuižas Pils|access-date=2025-01-XX|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fiļs, Oļegs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>k131h63sc03eo0vhark2hoiugxj28la</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vendu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400050</id>
    <revision>
      <id>4445660</id>
      <parentid>4213252</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:24:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4445660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1375" sha1="m8ahob5wv8h5bdsfnq3zbw7f13c1an3" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vendu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 280 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Vendu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. Vendu iela sākas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka prospekts|Oskara Kalpaka prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Klusā iela (Jūrmala)|Kluso ielu]]. Kopējais ielas garums ir 280 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vendu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Vendu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Oskara Kalpaka prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Tālavas iela (Jūrmala)|Tālavas iela]] (T veida krustojums)
* [[Klusā iela (Jūrmala)|Klusā iela]] (V veida krustojums)

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]</text>
      <sha1>m8ahob5wv8h5bdsfnq3zbw7f13c1an3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ventas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400051</id>
    <revision>
      <id>4445804</id>
      <parentid>4212922</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:33:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4445804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1166" sha1="i8ba0w2ptxa0sg78s3kew92cn5qcv3b" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Ventas iela|Ventas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ventas iela
|attēls           = Ventas iela 8.jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaundubulti]]
|ielas garums     = 390 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Ventas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Jaundubulti|Jaundubultu]] apkaimē. Ventas iela sākas no pludmales un beidzas krustojumā ar [[Dubultu prospekts|Dubultu prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 290 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ventas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Jaundubulti]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Jaundubultos]]</text>
      <sha1>i8ba0w2ptxa0sg78s3kew92cn5qcv3b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veselības iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400089</id>
    <revision>
      <id>4445866</id>
      <parentid>4213183</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4445866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1368" sha1="cserpw0q32eqs5ihompa0gvehppan3y" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Veselības iela|Veselības iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Veselības iela
|attēls           =
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Ķemeri]]
|ielas garums     = 230 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Veselības iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Ķemeri|Ķemeru]] apkaimē. Veselības iela sākas krustojumā ar [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa ielu]] un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 230 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Veselības ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Veselības iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa iela]] (T veida krustojums)
* [[Sēravotu iela (Jūrmala)|Sēravotu iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Ķemeri]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Ķemeros]]</text>
      <sha1>cserpw0q32eqs5ihompa0gvehppan3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veseru iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400091</id>
    <revision>
      <id>4445868</id>
      <parentid>4213430</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:31:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4445868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1076" sha1="2zxhn8yz10t62fdigx3fyt3jhwt0dar" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Veseru iela
|attēls           =
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Melluži]]
|ielas garums     = 55 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Veseru iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Melluži|Mellužu]] apkaimē. Veseru iela sākas krustojumā ar [[Kalēju iela (Jūrmala)|Kalēju ielu]] un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 55 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Veseru ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Melluži]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Mellužos]]</text>
      <sha1>2zxhn8yz10t62fdigx3fyt3jhwt0dar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēsmas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400093</id>
    <revision>
      <id>4445903</id>
      <parentid>4213510</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:20:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4445903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1465" sha1="qmzyd3gsxvloff05k20fylvejhys6ig" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vēsmas iela|Vēsmas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vēsmas iela
|attēls           =
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]
|ielas garums     = 430 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Vēsmas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] apkaimē. Vēsmas iela sākas krustojumā ar [[Krasta iela (Jūrmala)|Krasta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseju]]. Kopējais ielas garums ir 430 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vēsmas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Vēsmas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Krasta iela (Jūrmala)|Krasta iela]] / [[Strādnieku iela (Jūrmala)|Strādnieku iela]]
* [[Dzirnavu iela (Jūrmala)|Dzirnavu iela]]
* [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseja]] (savienojums tikai gājējiem)

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Slokā]]</text>
      <sha1>qmzyd3gsxvloff05k20fylvejhys6ig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vētras iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400094</id>
    <revision>
      <id>4445928</id>
      <parentid>4213005</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:28:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <origin>4445928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1212" sha1="2h5wxv0utcx4fz5zvk5cuyv4j64ikw9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vētras iela|Vētras iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vētras iela
|attēls           =
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 220
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]
|ielas garums     = 140 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Vētras iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] apkaimē. Vētras iela sākas krustojumā ar [[Rūpniecības iela (Jūrmala)|Rūpniecības ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pērļu iela (Jūrmala)|Pērļu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 140 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Vētras ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Kauguros]]</text>
      <sha1>2h5wxv0utcx4fz5zvk5cuyv4j64ikw9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445929</id>
      <parentid>4445928</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4445929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1229" sha1="7q581sb6qkz3wrt19zfwednzsv5uoi9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vētras iela|Vētras iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vētras iela
|attēls           =
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 220
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Vētras iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] apkaimē. Vētras iela sākas strupceļā pirms krustojuma ar [[Rūpniecības iela (Jūrmala)|Rūpniecības ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pērļu iela (Jūrmala)|Pērļu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Vētras ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Kauguros]]</text>
      <sha1>7q581sb6qkz3wrt19zfwednzsv5uoi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēžu iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400095</id>
    <revision>
      <id>4445933</id>
      <parentid>4212967</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:41:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4445933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1301" sha1="0fq8zd84gaqc78ypnjmwwslqocx2zh3" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vēžu iela|Vēžu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vēžu iela
|attēls           =
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Kaugurciems]]
|ielas garums     = 230 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Vēžu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kaugurciems|Kaugurciema]] apkaimē. Vēžu iela sākas no [[Kapteiņa Zolta iela]]s pie krustojuma ar [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]] un beidzas kāpu rajonā. Kopējais ielas garums ir 230 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vēžu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Vēžu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kapteiņa Zolta iela]] / [[Talsu šoseja]]
* [[Kaugurciema iela]] (divi T veida krustojumi)

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Kaugurciemā]]</text>
      <sha1>0fq8zd84gaqc78ypnjmwwslqocx2zh3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vidus prospekts (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400106</id>
    <revision>
      <id>4445935</id>
      <parentid>4212901</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T08:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4445935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2042" sha1="1jfjwcgwgzl2tnw1gzag0rv3dvovxn0" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Vidus prospekts|Vidus prospekts}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vidus prospekts
|attēls           = Vidus prospekts.jpg
|attēla paraksts  = Vidus prospekts
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Bulduri]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 1620 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Vidus prospekts''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Bulduri|Bulduru]] un [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimēs. Vidus prospekts sākas krustojumā ar [[1. līnija (Jūrmala)|1. līniju]] un beidzas krustojumā ar [[13. līnija (Jūrmala)|13. līniju]]. Starp [[9. līnija (Jūrmala)|9. līniju]] un [[11. līnija (Jūrmala)|11. līniju]] ielai ir pārrāvums. Kopējais ielas garums ir 1620 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vidus prospektā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Vidus prospekts ir savienots ar šādām ielām:
* [[1. līnija (Jūrmala)|1. līnija]] (T veida krustojums)
* [[2. līnija (Jūrmala)|2. līnija]]
* [[3. līnija (Jūrmala)|3. līnija]] (T veida krustojums)
* [[4. līnija (Jūrmala)|4. līnija]]
* [[5. līnija (Jūrmala)|5. līnija]] (T veida krustojums)
* [[6. līnija (Jūrmala)|6. līnija]]
* [[7. līnija (Jūrmala)|7. līnija]]
* [[Vienības prospekts]]
* [[8. līnija (Jūrmala)|8. līnija]]
* [[9. līnija (Jūrmala)|9. līnija]] (T veida krustojums)
* [[11. līnija (Jūrmala)|11. līnija]]
* [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]]
* [[13. līnija (Jūrmala)|13. līnija]] (T veida krustojums)

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Bulduros]]
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]</text>
      <sha1>1jfjwcgwgzl2tnw1gzag0rv3dvovxn0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tirdzniecības komplekss &quot;Spice&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402764</id>
    <revision>
      <id>4445972</id>
      <parentid>4398974</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <comment>Atjaunoju informāciju.</comment>
      <origin>4445972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2928" sha1="kq2lhrw0jvb7c1yoq0f9opuy0hv24xn" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|tirdzniecības kompleksu|Spice (nozīmju atdalīšana)|Spice}}
{{Tirdzniecības centra infokaste
|nosaukums          = Spice
|logo               = 
|logo izmērs        = 
|attēls             = Spicenew.png
|attēla paraksts    = 
|pilsēta lokatīvā   = [[Rīga|Rīgā]]
|koordinātu_karte   = Riga 2
|latd               = 56| latm = 55| lats = 47.3| latNS =N
|longd              = 24| longm = 02| longs = 10.54| longEW =E
|valsts           = {{flag|Latvija}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|22px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Pleskodāle]]
|adrese           = [[Lielirbes iela]] 29
|atklāts          = {{dat|2001||}}
|rekonstrukcija   = {{dat|2005||}} &lt;small&gt;(2. attīstības kārta)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{dat|2006||}} &lt;small&gt;(Modes aleja, [[Rimi|Rimi Hipermārkets]])&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{dat|2007||}} &lt;small&gt;(Spice Home)&lt;/small&gt;
|īpašnieks        = SIA &quot;Tirdzniecības centrs Pleskodāle&quot;
|platība        = 77 600 m²
|tirdz platība  = 41 112 m²
|veikalu sk     = 162
|autostāvvieta  = 1291, 700 ēkā (kopā ar Spice Home)
|apmeklētāji    = 
|apgrozījums    = 
|autobuss     = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]]
|trolejbuss   = 
|tramvajs     = 
|mājas lapa   = {{URL|www.spice.lv}}&lt;small&gt;(Spice)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;{{URL|www.spicehome.lv}}&lt;small&gt;(Spice Home)&lt;/small&gt;
}}
[[Attēls:Veikals Spice, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumb|left|200px|Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot; 2011. gadā]]
'''Tirdzniecības komplekss &quot;Spice&quot;''', parasti vienkārši '''Spice''', ir tirdzniecības komplekss, kas apvieno tirdzniecības centrus '''Spice Style '''un '''Spice Life'''. Tas atrodas [[Lielirbes iela|Lielirbes ielā]] 29. Tā platība ir 77 600 m² un tas ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spice.lv/lv/about-us|title=PAR MUMS|website=spice.lv|access-date={{dat|2018|07|26||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171114011644/https://www.spice.lv/lv/about-us}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Pleskodāle]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saite ==
* [https://www.spice.lv/lv TC Spice oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180425072550/https://www.spice.lv/lv |date={{dat|2018|04|25||bez}} }}
* [https://www.spicehome.lv/lv TC Spice Home oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180612212424/https://www.spicehome.lv/lv |date={{dat|2018|06|12||bez}} }}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Tirdzniecības centri Rīgā}}

[[Kategorija:Pleskodāle]]
[[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>kq2lhrw0jvb7c1yoq0f9opuy0hv24xn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445973</id>
      <parentid>4445972</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:28:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4445973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2849" sha1="och6ccq3lsariynfotob305lf4v38is" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|tirdzniecības kompleksu|Spice (nozīmju atdalīšana)|Spice}}
{{Tirdzniecības centra infokaste
|nosaukums          = Spice
|logo               = 
|logo izmērs        = 
|attēls             = Spicenew.png
|attēla paraksts    = 
|pilsēta lokatīvā   = [[Rīga|Rīgā]]
|koordinātu_karte   = Riga 2
|latd               = 56| latm = 55| lats = 47.3| latNS =N
|longd              = 24| longm = 02| longs = 10.54| longEW =E
|valsts           = {{flag|Latvija}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|22px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Pleskodāle]]
|adrese           = [[Lielirbes iela]] 29
|atklāts          = {{dat|2001||}}
|rekonstrukcija   = {{dat|2005||}} &lt;small&gt;(2. attīstības kārta)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{dat|2006||}} &lt;small&gt;(Modes aleja, [[Rimi|Rimi Hipermārkets]])&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{dat|2007||}} &lt;small&gt;(Spice Home)&lt;/small&gt;
|īpašnieks        = SIA &quot;Tirdzniecības centrs Pleskodāle&quot;
|platība        = 77 600 m²
|tirdz platība  = 41 112 m²
|veikalu sk     = 162
|autostāvvieta  = 1291, 700 ēkā (kopā ar Spice Home)
|apmeklētāji    = 
|apgrozījums    = 
|autobuss     = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]]
|trolejbuss   = 
|tramvajs     = 
|mājas lapa   = {{URL|www.spice.lv}}
}}
[[Attēls:Veikals Spice, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumb|left|200px|Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot; 2011. gadā]]
'''Tirdzniecības komplekss &quot;Spice&quot;''', parasti vienkārši '''Spice''', ir tirdzniecības komplekss, kas apvieno tirdzniecības centrus '''Spice Style '''un '''Spice Life'''. Tas atrodas [[Lielirbes iela|Lielirbes ielā]] 29. Tā platība ir 77 600 m² un tas ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spice.lv/lv/about-us|title=PAR MUMS|website=spice.lv|access-date={{dat|2018|07|26||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171114011644/https://www.spice.lv/lv/about-us}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Pleskodāle]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saite ==
* [https://www.spice.lv/lv TC Spice oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180425072550/https://www.spice.lv/lv |date={{dat|2018|04|25||bez}} }}
* [https://www.spicehome.lv/lv TC Spice Home oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180612212424/https://www.spicehome.lv/lv |date={{dat|2018|06|12||bez}} }}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Tirdzniecības centri Rīgā}}

[[Kategorija:Pleskodāle]]
[[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>och6ccq3lsariynfotob305lf4v38is</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4445765</id>
      <parentid>4445363</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:01:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4445765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="ghceqq9fso345gekbw1zrc9hxilvp6w" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-03-25 18:01:35{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Kategorija:Igaunijas mūziķi|t|h|d}} || 2026-02-19 09:23:38 || 34 || {{U|Estopedist1}} || &lt;nowiki&gt;delete&lt;/nowiki&gt; || seems to be duplicate of [[:Kategorija:Igauņu mūziķi]] || 
|-
| {{page-multi|page=Juris Gogulis|t|h|d}} || 2026-03-02 13:05:55 || 23 || {{U|Kikos}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks notīrīts reklāmas stils || 15 (17.03.2026)
|-
| {{page-multi|page=José Jesús Villa Pelayo|t|h|d}} || 2026-03-09 01:23:59 || 16 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Krossviki pašreklāmas mašīntulkojums, paši spāņi prāto par dzēšanu. Pie tam nozīmību principā var izvilkt, ja kādam ir noskaņojums.|due=15|due_date=24.03.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Krossviki pašreklāmas mašīntulkojums, paši spāņi prāto par dzēšanu. Pie tam nozīmību principā var izvilkt, ja kādam ir noskaņojums. || 15 (24.03.2026)
|-
| {{page-multi|page=Evija Templetone|t|h|d}} || 2026-03-17 20:01:07 || 7 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja nesakārtos.......&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (31.03.2026)
|-
| {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 5 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...&lt;/nowiki&gt; || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026)
|-
| {{page-multi|page=Kautkaili|t|h|d}} || 2026-03-22 19:28:42 || 2 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja nesakārtos || 5 (27.03.2026)
|-
| {{page-multi|page=Kategorija:Igaunijas popgrupas pēc žanra|t|h|d}} || 2026-03-24 19:39:08 || 0 || {{U|Estopedist1}} || &lt;nowiki&gt;delete&lt;/nowiki&gt; || no or very little potential to grow. Even no equivalent in etwiki or enwiki || 
|-
| {{page-multi|page=Ruslan Saberov|t|h|d}} || 2026-03-25 01:01:43 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18413-91|~2026-18413-91]], atjaunoju versiju, ko saglabāja A09&lt;/nowiki&gt; || Ja nesakārtos || 15 (31.03.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ghceqq9fso345gekbw1zrc9hxilvp6w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4445764</id>
      <parentid>4445361</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4445764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16760" sha1="9i6ohemo4rpwouqo59vy8wmnzh1cphm" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|03|25||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199279}}]
| {{formatnum:1321}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13683}}]
| 2009-02-13
| 2026-03-25
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171140}}]
| {{formatnum:11353}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7939}}]
| 2007-12-03
| 2026-03-25
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122923}}]
| {{formatnum:957}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-03-01
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:112214}}]
| {{formatnum:10054}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9453}}]
| 2007-11-24
| 2026-03-25
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:110506}}]
| {{formatnum:9515}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1835}}]
| 2009-10-02
| 2026-03-25
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:85548}}]
| {{formatnum:7793}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6570}}]
| 2005-10-30
| 2026-03-25
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:68574}}]
| {{formatnum:11281}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2124}}]
| 2009-05-24
| 2026-03-22
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68034}}]
| {{formatnum:1413}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-03-25
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58780}}]
| {{formatnum:1325}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-03-25
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50034}}]
| {{formatnum:8283}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6093}}]
| 2018-06-22
| 2026-03-22
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48583}}]
| {{formatnum:1634}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3504}}]
| 2006-05-03
| 2026-03-25
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47327}}]
| {{formatnum:4697}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:353}}]
| 2007-01-07
| 2026-03-25
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1779}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42606}}]
| {{formatnum:4454}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1460}}]
| 2015-03-11
| 2026-03-25
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42105}}]
| {{formatnum:2068}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37628}}]
| {{formatnum:6370}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:736}}]
| 2013-03-30
| 2026-03-25
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:30}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30576}}]
| {{formatnum:3741}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:569}}]
| 2020-05-10
| 2026-03-25
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29764}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-01-31
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1206}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:26901}}]
| {{formatnum:9118}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3912}}]
| 2023-01-18
| 2026-03-24
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25231}}]
| {{formatnum:4447}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:848}}]
| 2015-08-30
| 2026-03-25
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23784}}]
| {{formatnum:30}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-02-21
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23701}}]
| {{formatnum:9}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19339}}]
| {{formatnum:3021}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-03-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2025-03-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15444}}]
| {{formatnum:1309}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-03-23
|-
| 31.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14327}}]
| {{formatnum:595}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}]
| 2011-08-03
| 2026-03-24
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14309}}]
| {{formatnum:2090}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1894}}]
| 2005-07-30
| 2026-03-25
|-
| 33.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14015}}]
| {{formatnum:3182}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1308}}]
| 2014-07-27
| 2026-03-25
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13995}}]
| {{formatnum:762}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:222}}]
| 2013-06-21
| 2026-03-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13093}}]
| {{formatnum:1015}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-03-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10507}}]
| {{formatnum:238}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-03-24
|-
| 40.
| {{u|Svens Hudjajevs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:10442}}]
| {{formatnum:2174}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:376}}]
| 2021-07-27
| 2026-03-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10070}}]
| {{formatnum:257}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-03-22
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9489}}]
| {{formatnum:246}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:176}}]
| 2013-03-14
| 2026-03-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8578}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8368}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-01-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:217}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6686}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-02-24
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:45}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6428}}]
| {{formatnum:868}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:116}}]
| 2017-05-11
| 2026-03-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}]
| {{formatnum:111}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-03-18
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5303}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}]
| {{formatnum:95}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}]
| 2020-12-20
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>9i6ohemo4rpwouqo59vy8wmnzh1cphm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luka Dončičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415858</id>
    <revision>
      <id>4445757</id>
      <parentid>4436565</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:39:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4445757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30118" sha1="l4zr2jtepiaxiislc0y4tel5k59t2uq" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Luka Dončičs
 |       vārds_orig = ''Luka Dončić''
 |           attēls = Luka Doncic (51914951721) (cropped1).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Luka Dončičs 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|28}}
 |          dz_viet = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[slovēņi|slovēnis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=201}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=104}}
 |              poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2015
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]
 |           numurs = 77
 |             līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 3., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2018. gada NBA drafts|2018]]
 |          dr_līga = NBA
 |           dr_kom = [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2015–2018
 |          klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2018|start}}–{{nbay|2024|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2024|end}}–pašlaik
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2016–pašlaik
 |           taut 1 = {{bk|SVN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] rezultatīvākais spēlētājs &lt;small&gt;([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])&lt;/small&gt;
* [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] simboliskā izlase &lt;small&gt;([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])&lt;/small&gt;
* 5× [[NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2019|end}}-{{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
* 6× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2020}}-{{nasg|2024}}, {{nasg|2026}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas labākais debitants]] &lt;small&gt;({{nbay|2018|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2018|end}})&lt;/small&gt;
* NBA rezultatīvākais spēlētājs &lt;small&gt;({{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
* [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] ''Final Four'' MVP &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* ''All-EuroLeague'' pirmā komanda &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* 2× [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] uzlecošā zvaigzne &lt;small&gt;(2017, 2018)&lt;/small&gt;
* 3× ''[[Liga ACB]]'' čempions &lt;small&gt;(2015, 2016, 2018)&lt;/small&gt;
* ''[[Liga ACB]]'' MVP &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medaļa|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}}
}}

'''Luka Dončičs''' ({{val|sl|Luka Dončić}}, {{izrunā|ˈlùːka ˈdòːntʃitʃ}}; dzimis {{dat|1999|2|28}}) ir profesionāls [[basketbolists]] no [[Slovēnija]]s, kurš spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā viņš pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Šokējošs pavērsiens NBA: Dončičs karjeru turpinās &quot;Lakers&quot;, Deiviss dosies uz Dalasu|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/02022025-negadits_paversiens_nba_doncics_karjeru_t|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=February 2, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nba.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Luka Dončić |url=https://www.nba.com/stats/player/1629029 |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; bet no 2018. līdz 2025. gadam bija [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētājs, ar kuru 2024. gadā sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2024 NBA Finals Mavericks vs. Celtics |url=https://www.basketball-reference.com/playoffs/2024-nba-finals-mavericks-vs-celtics.html |website=basketball-reference.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pirms došanās uz NBA Dončičs spēlēja [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] sastāvā, ar kuru izcīnīja 2018. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempiontitulu, kļuva gan par Eirolīgas, gan par ''Final Four'' vērtīgāko spēlētāju (MVP).&lt;ref name=&quot;euroleaguebasketball.net&quot;/&gt;

NBA viņš kļuva par 2019. gada [[NBA sezonas labākais debitants|Gada debitantu]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=NBA Awards - Rookie of the Year |url=https://www.espn.com/nba/history/awards/_/id/35 |website=espn.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; vairākkārt ticis izvēlēts dalībai [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]] un piecas reizes iekļauts [[NBA simboliskā izlase|pirmajā NBA simboliskajā izlasē]]. [[2023.—2024. gada NBA sezona|2023.—2024. gada sezonā]] Dončičs kļuva par NBA rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2023-24 NBA Leaders |url=https://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2024_leaders.html |website=basketball-reference.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Starptautiskajā karjerā viņš ir [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas izlases]] dalībnieks,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic |url=https://www.fiba.basketball/en/players/196610-luka-doncic |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; ar kuru kļuva par Eiropas čempionu (''[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2017]]'')&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Slovenia crowned European champions for the first time |url=https://www.fiba.basketball/en/news/eurobasket-2017-news-slovenia-crowned-european-champions-for-the-first-time |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; un tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] Dončičs bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs un tika izvēlēts turnīra simboliskajā izlasē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Stats leaders: Who were the top performers at the World Cup? |url=https://www.fiba.basketball/en/news/basketballworldcup-2023-news-fibawc-stats-leaders-who-were-the-top-performers-at-the-world-cup |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Agrīnā dzīve un izglītība ==
Luka Dončičs dzimis {{dat|1999|2|28||bez}} [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]. Viņa tēvs [[Saša Dončičs]] bija profesionāls basketbolists un vēlāk treneris, bet māte Mirjama Poterbina — dejotāja, modele un vēlāk uzņēmēja [[skaistumkopšana]]s jomā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic |url=https://www.britannica.com/biography/Luka-Doncic |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā vecāki izšķīrās, un aizgādība tika piešķirta mātei. Sportiskā vide noteica Dončiča agrīno saskari ar basketbolu — viņš bieži apmeklēja tēva spēles un treniņus, kā arī pats bērnībā izmēģināja vairākus sporta veidus, tomēr visvairāk aizrāvās ar [[basketbols|basketbolu]].

Organizētu treniņu līmenī viņš basketbolu sāka spēlēt ap septiņu gadu vecumu savas skolas Miranas Jarcas pamatskolas ({{val|sl|Osnovna šola Mirana Jarca}}) komandā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic remains hometown hero for his Slovenian grade school |url=https://www.nba.com/news/luka-doncic-hometown-hero-in-slovenia-2024-nba-finals |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=For the Slovenian school where Mavericks star Luka Doncic got his start, he’s still a hometown hero |url=https://apnews.com/article/luka-doncic-slovenia-hometown-hero-146a8970cd82c93b1311db6d4126ddb2 |website=apnews.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; ātri izceļoties ar spēju spēlēt pret vecākiem pretiniekiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Potential No. 1 NBA draft pick was so good at age 8 that coaches moved him up an age group after watching him play for 16 minutes |url=https://www.businessinsider.com/luka-doncic-too-good-slovenia-team-age-8-2017-9 |website=businessinsider.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam viņš pievienojās Ļubļanas ''[[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;|Union Olimpija]]'' (tagad ''Cedevita Olimpija'') jauniešu sistēmai, kur pārsvarā trenējās vecākajās grupās. 2011. gadā ar ''Olimpija'' U-14 komandu viņš kļuva par ''[[Vasas Intesa Sanpaolo Cup]]'' vērtīgāko spēlētāju, bet 2012. gada februārī tika izīrēts ''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Real Madrid]]'' U-14 komandai, lai piedalītos ''[[Minicopa Endesa]]'' turnīrā.

Tajā pašā gadā — 2012. gada septembrī, 13 gadu vecumā — Dončičs parakstīja piecu gadu līgumu ar ''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Real Madrid]]'' akadēmiju un pārcēlās uz [[Spānija|Spāniju]].&lt;ref name=&quot;realmadrid&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Doncic 2015 - 2018 |url=https://www.realmadrid.com/en-US/the-club/history/basketball-legends/luka-doncic |website=realmadrid.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš dzīvoja kopmītnēs kopā ar citiem jaunajiem sportistiem, turpināja mācības skolā un apguva [[spāņu valoda|spāņu valodu]], vienlaikus trenējoties vienā no spēcīgākajām basketbola akadēmijām Eiropā. Pateicoties izcilām prasmēm, augumam un spēles izpratnei, Dončičs drīz kļuva par vienu no akadēmijas vadošajiem spēlētājiem, kas pavēra ceļu viņa tālākajai profesionālajai karjerai.

== Klubu karjera ==

=== ''Real Madrid'' ===
2012. gada septembrī, 13 gadu vecumā, Luka Dončičs pārcēlās uz [[Spānija|Spāniju]] un parakstīja piecu gadu līgumu ar ''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Real Madrid]]'' jaunatnes akadēmiju.&lt;ref name=&quot;realmadrid&quot;/&gt; Viņš ātri izcēlās dažādos jaunatnes turnīros — 2013./2014. gada sezonā palīdzēja komandai uzvarēt ''[[Minicopa Endesa]]'', bet 2015. gadā ar U-18 vienību triumfēja ''[[Next Generation Tournament]]'', kur tika atzīts par vērtīgāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;euroleaguebasketball.net&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=LUKA DONCIC Profile |url=https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/players/luka-doncic/profile/005929/ |website=euroleaguebasketball.net |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250912170446/https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/players/luka-doncic/profile/005929/ }}&lt;/ref&gt;

Savu profesionālo debiju ''Real Madrid'' pieaugušo komandas sastāvā Dončičs piedzīvoja {{dat|2015|4|30||bez}} [[Spānijas basketbola līga|ACB līgas]] spēlē pret ''[[Malagas &quot;Unicaja&quot;|Unicaja Málaga]]''. Viņš laukumā devās 1:28 līdz spēles beigām, realizēja savu pirmo tālmetienu un 16 gadu, 2 mēnešu un 2 dienu vecumā kļuva par jaunāko spēlētāju kluba vēsturē, kas debitējis ACB, kā arī par trešo jaunāko debitantu līgas vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic debuta con 16 años, el tercero más joven en la historia |url=https://www.acb.com/articulo/ver/112823 |website=acb.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=es}}&lt;/ref&gt; Laikā no 2015. līdz 2018. gadam Dončičs kļuva par regulāru rotācijas spēlētāju un palīdzēja ''Real Madrid'' izcīnīt vairākus titulus — [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu titulu (2018), Spānijas čempiontitulus (2015, 2016, 2018), [[Karaļa kauss|Karaļa kausus]] (2016, 2017) un [[FIBA Starpkontinentālais kauss|FIBA Starpkontinentālo kausu]] (2015). Viņš bija viens no komandas līderiem 2017./2018. gada sezonā, kad [[Belgrada|Belgradā]] ''Real Madrid'' finālā ar 85:80 uzvarēja ''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Fenerbahçe Doğuş]]'' un kļuva par Eirolīgas čempioni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Final Four 2018 Belgrade |url=https://www.euroleaguebasketball.net/news/eb-final-four-2018/ |website=euroleaguebasketball.net |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Individuāli šis posms iezīmējās ar unikāliem panākumiem. Dončičs kļuva par Eirolīgas sezonas MVP un ''[[Final Four]]'' MVP, tika iekļauts ''[[All-EuroLeague First Team]]'', kā arī divus gadus pēc kārtas (2017, 2018) ieguva ''[[EuroLeague Rising Star]]'' balvu. ACB līgā viņš 2018. gadā tika atzīts par vērtīgāko spēlētāju (jaunākais laureāts līgas vēsturē)&lt;ref name=&quot;EuroLeague2018MVP&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=2017–18 Turkish Airlines EuroLeague MVP: Luka Doncic, Real Madrid |url=http://www.euroleague.net/news/i/8qwovagussoccaq6 |work=EuroLeague |date=May 19, 2018 |accessdate=July 2, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2017-18 Turkish Airlines EuroLeague MVP: Luka Doncic, Real Madrid |url=https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/news/2017-18-turkish-airlines-euroleague-mvp-luka-doncic-real-madrid/ |website=euroleaguebasketball.net |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250813100427/https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/news/2017-18-turkish-airlines-euroleague-mvp-luka-doncic-real-madrid/ }}&lt;/ref&gt; un divas reizes pēc kārtas (2017, 2018) par labāko jauno spēlētāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ganadores del premio al Mejor Joven de la Liga Endesa |url=https://acb.com/articulo/ver/507581-ganadores-del-premio-al-mejor-joven-de-la-liga-endesa.html |website=acb.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=es}}&lt;/ref&gt; Dončiča sniegums ''Real Madrid'' sastāvā nostiprināja viņa statusu kā vienam no talantīgākajiem jaunās paaudzes basketbolistiem pasaulē, pavēra ceļu uz [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftu]] un lika pamatus viņa turpmākajai spožajai karjerai.

; Eirolīgas statistika
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2015—16
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| 12 || 0 || 11.1 || .407 || .313 || '''.882''' || 2.3 || 2.0 || .2 || '''.3''' || 3.5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2016—17
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| '''35''' || 15 || 19.9 || .433 || '''.371''' || .844 || 4.5 || 4.2 || .9 || .2 || 7.8
|-
| style=&quot;text-align:left;background:#AFE6BA;&quot;| 2017—18
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| 33 || '''17''' || '''25.9''' || '''.451''' || .329 || .816 || '''4.8''' || '''4.3''' || '''1.1''' || '''.3''' || '''16.0'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=2 style=&quot;text-align:center;&quot;| Karjera
| 80 || 32 || 21.0 || .443 || .344 || .828 || 4.3 || 3.9 || .9 || .3 || 10.6
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| style=&quot;background:#AFE6BA; width:3em;&quot;|
| Atzīmēta sezona, kurā kļuva par Eirolīgas čempionu
|}

; ACB līgas statistika
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;background:#AFE6BA;&quot;| 2014—15
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| 5 || 0 || 4.8 || .427 || .333 || .750 || 1.2 || .0 || .0 || .0 || 1.6
|-
| style=&quot;text-align:left;background:#AFE6BA;&quot;| 2015—16
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| 39 || 0 || 12.9 || '''.526''' || '''.392''' || .708 || 2.6 || 1.7 || .4 || .3 || 4.5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2016—17
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| '''42''' || 11 || 19.8 || .441 || .295 || '''.785''' || 4.4 || 3.0 || .6 || .3 || 7.5
|-
| style=&quot;text-align:left;background:#AFE6BA;&quot;| 2017—18
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Real Madrid''
| 37 || '''21''' || '''24.3''' || .462 || .293 || .752 || '''5.7''' || '''4.7''' || '''1.1''' || '''.4''' || '''12.5'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=2 style=&quot;text-align:center;&quot;| Karjera
| 123 || 32 || 18.3 || .463 || .310 || .754 || 4.1 || 3.0 || .7 || .3 || 7.8
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| style=&quot;background:#AFE6BA; width:3em;&quot;|
| Atzīmētas sezonas, kurās kļuvis par ACB līgas čempionu
|}

=== NBA karjera ===
[[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftā]] izraudzīts ar 3. numuru, spēlētāju izvēlējās [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]], bet uzreiz drafta dienā viņš tika aizmainīts uz [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] pret 5. drafta izvēli — [[Trē Jangs|Trē Jangu]] (&quot;Mavericks&quot; pievienoja arī nākamās sezonas pirmās kārtas drafta izvēli). [[2018.—2019. gada NBA sezona|2018.—2019. gada sezonā]] debitēja NBA. Sezonas noslēgumā atzīts par [[NBA sezonas labākais debitants|labāko debitantu]].

Vasarā komandai pievienojās latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]], savukārt L. Dončičs veiksmīgi sāka savu otro sezonu NBA, tostarp ralizējot iespaidīgus ''tripple-double'' virknē spēļu un uzstādot daudzus rekordus starp spēlētājiem, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu. 3. decembrī L. Dončičs tika nosaukts par Rietumu konferences Mēneša labāko spēlētāju novembrī, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas tādu atzinību saņēmis kopš 2001. gada, kad balva tiek pasniegta konferenču labākajiem spēlētājiem. Šajā sezonā L. Dončičs nopelnīja savu pirmo dalību [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]], bet sezonas noslēgumā tika iekļauts [[NBA simboliskā pirmā izlase|līgas simboliskajā pirmajā izlasē]]. [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmētajā sezonā L. Dončičs piedzīvoja savu NBA izslēgšanas spēļu debiju, kur sīvā cīņā komanda pirmajā kārtā piekāpās [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] (2—4).

[[Attēls:Luka Dončić 2021.jpg|thumbnail|upright=0.8|Luka Dončičs 2021. gadā Dalasas ''Mavericks'' sastāvā]]
2021. gada 12. februārī L. Dončičs aizvadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 46 punktus (kā arī 12 rezultatīvas piespēles un 8 atlēkušās bumbas) uzvarā pār [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] (143:130). 1. maija uzvarētā spēlē pret [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] (125:124) L. Dončičs sasniedza ''tripple-double'' 31 punkts, 12 atlēkušās bumbas un 20 rezultatīvas piespēles (karjeras rekords), kļūstot par tikai ceturto spēlētāju NBA vēsturē, kas vienā spēlē ticis pie 30 punktiem un 20 piespēlēm pēc [[Oskars Robertsons|Oskara Robertsona]], [[Maģiskais Džonsons|Medžika Džonsona]] un cita šīs spēlēs dalībnieka [[Rasels Vestbruks|Rasela Vestbruka]]. NBA izslēgšanas spēlēs &quot;Mavericks&quot; otro sezonu pēc kārtas sīvā cīņā pirmajā kārtā piekāpās [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] (3—4).

2021. gada augustā L. Dončičs parakstīja jaunu līgumu ar &quot;Mavericks&quot;, kas paredzēja 207 miljonu dolāru lielu atalgojumu laika posmā līdz 2027. gadam un bija lielākais līgums NBA vēsturē, ko noslēdzis kāds spēlētājs, kā sava pirmā līguma turpinājumu (''rookie extension'').&lt;ref&gt;[https://www.nba.com/news/reports-mavericks-luka-doncic-agree-to-contract-extension Mavericks sign Luka Doncic to $207 million contract extension] nba.com&lt;/ref&gt; [[2021.—2022. gada NBA sezona|2021.—2022. gada sezonā]] L. Dončičs ar &quot;Mavericks&quot; pirmo reizi pārvarēja NBA izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, pieveicot [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]] (4—2), bet pēc tam sasniedza arī [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālsēriju, kurā spēlēja pret [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] (konferences pusfinālā &quot;Mavericks&quot; septiņu spēļu sērijā (4—3) pieveica līgas regulārās sezonas čempionus [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]]).

2022. gada 27. decembrī L. Dončičs aizvadīja vienu no karjeras produktīvākajām spēlēm, gūstot 60 punktus un 21 atlēkušās bumbas (karjeras rekordi) uzvarētā spēlē (126:121) pret [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kas bija arī rezultatīvākā spēle, kādu aizvadījis kāds &quot;Mavericks&quot; spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/mavericks-star-luka-doncic-posts-historic-triple-double-in-historic-comeback|title=Mavericks star Luka Doncic posts historic triple-double in historic comeback|website=NBA.com|access-date=2023-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 26. janvārī L. Dončičs uzlaboja savu un kluba vienas spēles rezultativitātes rekordu līdz 73 punktiem, spēlē, kurā &quot;Mavericks&quot; pārspēja [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] ar 148—143.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/nba/news/luka-doncic-has-fourth-highest-scoring-game-in-nba-history-with-73-point-explosion-vs-hawks/live/|title=Luka Doncic has fourth-highest scoring game in NBA history with 73-point explosion vs. Hawks|website=CBSSports.com|access-date=2025-01-13|date=2024-01-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2023.—2024. gada NBA sezona|2023.—2024. gada sezonā]] &quot;Mavericks&quot; uzvarēja [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferencē]], lai gan bija tikai 5. vietā pēc regulārā čempionāta, un L. Dončičs pirmo reizi karjerā nokļuva [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]].

2025. gada 2. februārī Dončičs kopā ar [[Maksi Klebers|Maksi Kleberu]] un [[Markīfs Moriss|Markīfu Morisu]] tika aizmainīts uz [[Losandželosas Lakers|Losandželosas &quot;Lakers&quot;]] apmaiņā pret vienu no &quot;Lakers&quot; līderiem [[Entonijs Deiviss|Entoniju Deivisu]], kā arī [[Makss Kristijs|Maksu Kristiju]] un 2029. gada pirmās kārtas drafta izvēli, vienlaikus nosūtot [[Džeilens Huds-Šifino|Džeilenu Hudu-Šifino]] un 2025. gada otrās kārtas drafta izvēli un [[Jūtas Jazz|Jūtas &quot;Jazz&quot;]], kura arī ieguva 2025. gada otrās kārtas drafta izvēli no &quot;Mavericks&quot;. Darījums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem un negaidītākajiem NBA vēsturē, un tā ir pirmā reize, kad sezonas laikā viens pret otru tika apmainīti divi dominējoši līgas spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Baer |first1=Jack |title=Lakers trade Anthony Davis for Luka Dončić in one of the most shocking deals in NBA history |url=https://sports.yahoo.com/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-one-of-the-most-shocking-deals-in-nba-history-051920660.html |access-date=February 2, 2025 |work=Yahoo Sports |date=February 2, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Maloney |first1=Jack |title=Lakers trade Anthony Davis for Luka Doncic in shocking NBA blockbuster with Mavericks and Jazz |url=https://www.cbssports.com/nba/news/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-shocking-nba-blockbuster-with-mavericks-and-jazz-per-reports/ |access-date=February 2, 2025 |work=CBS Sports |date=February 2, 2025}}&lt;/ref&gt; &quot;Mavericks&quot;, kas uzsāka darījumu, izpelnījās smagu kritiku par sava franšīzes spēlētāja aizmainīšanu, savukārt kluba ģenerālmenedžeris [[Niko Harisons]] aizstāvēja darījumu, norādot: &quot;Es uzskatu, ka aizsardzība uzvar čempionātos.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=McMenamin |first1=Dave |title=Luka Doncic to Lakers, Anthony Davis to Mavs in 3-team trade |url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/43659380/sources-mavericks-trading-doncic-lakers-anthony-davis |access-date=February 2, 2025 |work=ESPN |date=February 2, 2025}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 12. martā L. Dončičs guva 51 punktu ar 142–130 uzvarētā spēlē pret [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], kas kļuva par viņa rezultatīvāko spēli &quot;Lakers&quot; sastāvā. 19. martā viņš guva 60 punktus uzvarā pār [[Maiami &quot;Heat&quot;]] (134–126), kas bija rezultatīvākā spēle kādam &quot;Lakers&quot; spēlētājam kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 2016. gadā.

; Regulāro sezonu statistika
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2018}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| '''72''' || '''72''' || 32.2 || .427 || .327 || .713 || 7.8 || 6.0 || 1.1 || .3 || 21.2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2019}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 61 || 61 || 33.6 || .463 || .316 || .758 || '''9.4''' || 8.8 || 1.0 || .2 || 28.8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2020}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 66 || 66 || 34.3 || .479 || .350 || .730 || 8.0 || 8.6 || 1.0 || .5 || 27.7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2021}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 65 || 65 || 35.4 || .457 || .353 || .744 || 9.1 || 8.7 || 1.2 || '''.6''' || 28.4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2022}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 66 || 66 || 36.2 || '''.496''' || .342 || .742 || 8.6 || 8.0 || 1.4 || .5 || 32.4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2023}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 70 || 70 || '''37.5''' || .487 || '''.382''' || .786 || 9.2 || '''9.8''' || 1.4 || .5 || style=&quot;background:#CFECEC;&quot;|'''33.9'''*
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; rowspan=2| {{nbay|2024}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 22 || 22 || 35.7 || .464 || .354 || .767 || 8.3 || 7.8 || '''2.0''' || .4 || 28.1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Los Angeles Lakers''
| 28 || 28 || 35.1 || .438 || .379 || '''.791''' || 8.1 || 7.5 || 1.6 || .4 || 28.2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 450 || 450 || 34.9 || .468 || .350 || .751 || 8.6 || 8.2 || 1.2 || .5 || 28.6
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Visu zvaigžņu spēles
| 5 || 4 || 23.1 || .412 || .292 || {{sort|-|—}} || 2.6 || 5.4 || .2 || .0 || 7.0
|}

; Izslēgšanas spēļu statistika
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2020
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 6 || 6 || 35.8 || '''.500''' || .364 || .656 || '''9.8''' || 8.7 || 1.2 || .5 || 31.0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2021
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 7 || 7 || 40.1 || .490 || '''.408''' || .529 || 7.9 || '''10.3''' || 1.3 || .4 || '''35.7'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2022
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| 15 || 15 || 36.8 || .455 || .345 || .770 || '''9.8''' || 6.4 || 1.8 || '''.6''' || 31.7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2024
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Dallas Mavericks''
| style=&quot;background:#cfecec;&quot;|'''22'''* || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|'''22'''* || 40.9 || .446 || .322 || .765 || 9.5 || 8.1 || '''1.9''' || .4 || 28.9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 2025
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''Los Angeles Lakers''
| 5 || 5 || '''41.6''' || .452 || .348 || '''.891''' || 7.0 || 5.8 || 1.0 || '''.6''' || 30.2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 55 || 55 || 39.2 || .461 || .347 || .737 || 9.2 || 7.8 || 1.6 || .5 || 30.9
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| style=&quot;background:#CFECEC; width:1em&quot;|*
| Labākais rādītājs līgā
|}

== Karjera nacionālajās izlasēs ==
[[Attēls:Luka Dončić.jpg|thumbnail|upright=0.8|Luka Dončičs Slovēnijas izlasē 2017. gadā]]
2014. gadā L. Dončičs spēlēja Slovēnijas U-16 izlasē, taču turnīru nebeidza ceļa savainojuma dēļ.

Debitēja [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas nacionālās pieaugušo izlases]] sastāvā 2016. gadā tikai 17 gadu vecumā. Jau gadu vēlāk [[Eurobasket 2017|2017. gada Eiropas čempionātā]] L. Dončičs palīdzēja valstsvienībai izcīnīt pirmo čempiontitulu vēsturē, būdams viens no komandas līderiem (līdzās [[Gorans Dragičs|Goranam Dragičam]]) un spēlētājs tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

Slovēnijas izlase kvalificējās dalībai [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kvalifikācijas turnīrā [[Kauņa|Kauņā]] izšķirošajā spēlē pārspējot [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasi]] (L. Dončičs šajā spēlē guva 31 punktu. 11 atlēkušās bummbas un 13 rezultatīvas piespēles). Olimpiskais turnīrs, kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], bija Slovēnijas komandas debija olimpiādē, un komandai, parādot lielisku spēli, izdevās sasniegt pusfinālu, kurā tā ar tikai viena punkta starpību piekāpās [[Francijas basketbola izlase|Francijai]] (89:90). Spēlē par bronzas medaļām tika piedzīvots zaudējums [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlasei]] (93:107). L. Dončičs bija neapšaubāms komandas līderis (Slovēnijas izlasē nebija iekļauts neviens cits NBA spēlējošs basketbolists). Spēlē pret [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnu]] viņš guva 48 punktus, kas bija otrais augstākais punktu skaits, ko kāds spēlētājs ir guvis vienā spēlē olimpiskajā turnīrā, atpaliekot tikai no brazīlieša [[Oskars Šmits|Oskara Šmita]] [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas olimpiādē]].

[[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] L. Dončičs bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vidēji 27 punktus spēlē un turnīra noslēgumā tika iekļauts simboliskajā izlasē, bet Slovēnijas izlase čempionātu noslēdza 7. vietā.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Bens Simonss]]
| virsraksts = [[NBA sezonas labākais debitants]]
| periods    = {{nbay|2018|end}}
| pēc        = [[Dža Morants]] }}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Dončičs, Luka}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Dalasas &quot;Mavericks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Lakers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>l4zr2jtepiaxiislc0y4tel5k59t2uq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krokialaukio seniūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415988</id>
    <redirect title="Kroķalauķas seņūnija" />
    <revision>
      <id>4445860</id>
      <parentid>2988839</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:57:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Kroķalauķu seņūnija]] to [[Kroķalauķas seņūnija]]</comment>
      <origin>4445860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="i6fkubq93s7ryrgz7xnkebziezs2ngk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kroķalauķas seņūnija]]</text>
      <sha1>i6fkubq93s7ryrgz7xnkebziezs2ngk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kantēns Fijons Maijē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422494</id>
    <revision>
      <id>4445675</id>
      <parentid>4420984</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:53:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15428" sha1="fl8d0wj8tmrs2iiy8w7q82oxkl5axfv" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Kantēns Fijons Maijē
 |      vārds_orig = ''Quentin Fillon Maillet''
 |          attēls = Fillon Maillet Q. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 2725.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Kantēns Fijons Maijē 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = Kantēns Fijons Maijē
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|16}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Francija|Šampaņola}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{FRA}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=177}}
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SC Grandvaux''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2013|12|14||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 1 ([[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2022]])
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 5 zelta, 3 sudraba, 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 9 ([[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 6 zelta, 5 sudraba, 9 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Francija}} [[Francija]]}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 20 kilometru individuālā distance vīriešiem|Individuāli (20 km)]]}}
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešiem|Iedzīšana (12,5 km)]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|10 km sprints]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|4×7,5 km stafete]]}}
{{MedalSilver      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|10 km sprints]]}}
{{MedalSilver      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|Vīriešu stafete]]}}
{{MedalSilver      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{MedalBronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|15 km masu starts]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Holmenkollene 2016]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Gold|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Oberhofa 2023]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Gold|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Gold|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|1+1 jauktā stafete}}
{{Medal|Gold|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|1+1 jauktā stafete}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Hohfilcene 2017]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Hohfilcene 2017]]|4×7.5 km stafete}}
{{Medal|Silver|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|10 km sprints}}
{{Medal|Silver|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|15 km masu starts}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Kontiolahti 2015]]|4×7.5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|10 km sprints}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|12,5 km iedzīšana}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|15 km masu starts}}
{{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Oberhofa 2023]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|15 km masu starts}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|10 km sprints}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|20 km individuāli}}
}}

'''Kantēns Fijons Maijē''' ({{val|fr|Quentin Fillon Maillet}}; dzimis {{dat|1992|8|16}}) ir [[franči|franču]] [[biatlons|biatlonists]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada sezonas]] Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs 2022. gadā, četrkārtējs olimpiskais un seškārtējs pasaules čempions. Izcīnot piecas medaļas [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņš kļuva par pirmo [[Francija]]s sportistu un pirmo biatlonistu, kas ieguvis piecas medaļas vienās ziemas olimpiskajās spēlēs.

== Karjera ==
[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2013|12|14||bez}} [[Ansī]]. [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015. gada sezonā]] [[Rūpoldinga]]s posma masu startā pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla, sasniedzot otro vietu un tikai pēc fotofiniša piekāpjoties [[Simons Šemps|Simonam Šempam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Biathlon/Actualites/Schempp-vainqueur-fillon-maillet-2e/529175 |title=Schempp vainqueur, premier podium pour Fillon Maillet, 2e |language=fr |date={{dat|2015|1|18|N|bez}} |website=lequipe.fr|accessdate={{dat|2019|3|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015. gada Pasaules čempionātā]] [[Kontiolahti]] ieguva bronzas medaļu stafetē. [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016. gadā]] kļuva par pasaules čempionu jauktajā stafetē. [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] izcīnīja divas sudraba medaļas — jauktajā stafetē un stafetē vīriešiem.

Piedalījās [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]]. Sprintā un iedzīšanā nespēja iekļūt labāko 40 skaitā, bet distancē ar kopēju startu ieņēma 29. vietu.

{{dat|2019|1|27||bez}} [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] distancē ar kopēju startu pirmo reizi uzvarēja pasaules kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/first-career-win-for-quentin-fillon-maillet-in-antholz-mass-start |title=First Career Win for Quentin Fillon Maillet in Antholz Mass Start |language=en |date={{dat|2019|1|27|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2019|3|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Estešunda|Estešundā]] izcīnīja divas bronzas medaļas — sprintā un iedzīšanā. [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] kopvērtējumā ieguva 3. vietu.

[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] kļuva par čempionu stafetē un izcīnīja divas sudraba medaļas — sprintā un distancē ar kopēju startu.

{{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] izcīnīja divas zelta (20 km individuālajā distancē un iedzīšanā) un trīs sudraba medaļas (sprintā, jauktajā stafetē un vīriešu stafetē). [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada sezonā]] kļuva par PK kopvērtējuma uzvarētāju kopējā ieskaitē, kā arī uzvarēja sprinta un iedzīšanas disciplīnu vērtējumos.

{{oss|Z=2026|L=L}} ieguva trīs zelta medaļas (jauktajā stafetē, sprintā un vīriešu stafetē) un vienu bronzu (distancē ar kopēju startu).

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| —
| 48.
| 44.
| 29.
| —
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 4.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 8.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 7.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| 79.
| 38.
| 46.
| —
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]]
| 19.
| 16.
| 10.
| 20.
| 9.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 17.
| 43.
| 22.
| 15.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 12.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 5.
| 6.
| —
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 7.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 7.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 7.
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 4.
| 6.
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 4.
| 5.
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 4.
| 9.
| 12.
| 6.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 6.
| 8.
| 11.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 6.
| 19.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā|2013.—2014.]] || 49.
|-
| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015.]] || 23.
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 12.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 20.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 10.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 8.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 16.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 5.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 11.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.quentinfillonmaillet.com/ Oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni biatlonā — sprints vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni biatlonā — iedzīšana vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni biatlonā — individuālā distance vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni biatlonā — vīriešu stafete}}
{{Olimpiskie čempioni biatlonā — jauktā stafete}}
{{DEFAULTSORT:Fijons Maijē, Kantēns}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>fl8d0wj8tmrs2iiy8w7q82oxkl5axfv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitro Pidručnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422576</id>
    <revision>
      <id>4445700</id>
      <parentid>4421023</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:29:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9251" sha1="n7i0qo2uzs5y6cxelww4ilxyvwx4cth" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Dmitro Pidručnijs
 |      vārds_orig = ''Дмитро Підручний''
 |          attēls = Pidruchnyi D. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1639.jpg
 |         att_izm = 240px
 |        paraksts = Dmitro Pidručnijs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|5}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Ukraina|Ternopiļa}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{UKR}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=68}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Kolos'', ''Dynamo''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2012|12|13||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 4 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 9 ([[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 zelta
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{UKR}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|12,5 km iedzīšana}}
}}

'''Dmitro Pidručnijs''' ({{val|uk|Дмитро Володимирович Підручний}}; dzimis {{dat|1991|11|5}}) ir [[Ukraina]]s [[biatlons|biatlonists]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempions]] iedzīšanā. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Pidručnijs pievienojās [[Ukrainas Nacionālā gvarde|Ukrainas Nacionālajai gvardei]], lai aizstāvētu savu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Sports/wireStory/ukrainian-athletes-join-military-russian-invasion-83201031|title=Ukrainian athletes join military after Russian invasion|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2022-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Ar biatlonu nodarbojas kopš 2005. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlon.com.ua/profile.php?id=2931 |title=Дмитро Підручний |website=biathlon.com.ua|accessdate={{dat|2019|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitēja {{dat|2012|12|13||bez}} ar 98. vietu sprinta distancē [[Pokļuka|Pokļukā]]. Piedalījies [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]], kur individuālajā distancē ieguva 54. vietu, bet stafetē Ukrainas komandas sastāvā bija devītais. 2015. gada februārī [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] pirmoreiz izcīnīja vietu uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos jauktajā stafetē (3. vieta).

[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmoreiz piedalījās [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015. gadā]] [[Kontiolahti]]. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] labāko individuālo rezultātu sasniedza sprintā, ierindojoties 21. vietā, bet jauktajā stafetē izcīnīja 7. vietu. [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā]] pēc 4. vietas sprintā izcīnīja zelta medaļu iedzīšanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/pursuit-gold-medal-to-unheralded-dmytro-pidruchnyi |title=Pursuit Gold Medal to Unheralded Dmytro Pidruchnyi |language=en  |date={{dat|2019|3|10|N|bez}} |website=biathlonworld.com|accessdate={{dat|2019|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2014|Ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| 53.
| —
| —
| —
| 8.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| —
| 21.
| 34.
| —
| 9.
| 7.
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 18.
| 13.
| 13.
| 24.
| 9.
| 13.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 18.
| 27.
| 20.
| 17.
| 16.
| 8.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| —
| 49.
| 43.
| —
| 9.
| 11.
| rowspan=3 {{n/a}}
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]]
| —
| 44.
| {{DNS}}
| —
| 16.
| 4.
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 41.
| 28.
| 14.
| 25.
| 6.
| 5.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| —
| 4.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 10.
| —
| 7.
| 5.
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| —
| 10.
| 30.
| 23.
| 12.
| 5.
| 10.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 66.
| 22.
| 27.
| —
| 5.
| 4.
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| —
| 5.
| 8.
| 23.
| 13.
| 10.
| 15.
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| —
| 21.
| 23.
| 27.
| 13.
| 7.
| 14.
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| 37.
| 30.
| 30.
| 8.
| 8.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā|2013.—2014.]] || 48.
|-
| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015.]] || 44.
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 37.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 27.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 37.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 18.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 17.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 25.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 37.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 86.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 38.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 19.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 36.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pidručnijs, Dmitro}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas biatlonisti]]
[[Kategorija:Ukrainas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Ukrainas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>n7i0qo2uzs5y6cxelww4ilxyvwx4cth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Ilijevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422956</id>
    <revision>
      <id>4445704</id>
      <parentid>4420999</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:38:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9582" sha1="e82dpt0nwycvv364m8b4jhni0wnq09j" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Vladimirs Ilijevs
 |      vārds_orig = ''Владимир Илиев''
 |          attēls = Iliev V. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1738.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Vladimirs Ilijevs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|3|17}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Bulgārija|Trojana}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{BUL}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=182}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=72}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Ajaks Trojan''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2006|12|2||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli =
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 5 ({{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 15
 |      pč_medaļas = 1 sudrabs
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{BUL}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|20 km individuāli}}
}}

'''Vladimirs Ilijevs''' ({{val|bg|Владимир Илиев}}; dzimis {{dat|1987|3|17}}) ir [[Bulgārija]]s [[biatlons|biatlonists]].

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitēja 2006. gada decembrī [[Estešunda|Estešundā]]. [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmoreiz piedalījās 2007. gadā [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]]. Pirmos punktus PK ieskaitē izcīnīja 2008.—2009. gada sezonā. Trīs reizes piedalījies [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}). Labāko rezultātu individuāli sasniedzis 2018. gadā [[Phjončhana|Phjončhanā]] (19. vieta 20 km individuālajā distancē).

2017. gada Eiropas atklātajā čempionātā [[Dušņikizdroja|Dušņikizdrojā]] kļuva par čempionu 10 km sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/27012017-rastorgujevu_iegaz_stavus_sausana_paliek_?page=3 |title=Rastorgujevu iegāž stāvus šaušana, paliek 0,6 sekundes līdz bronzai |date={{dat|2017|1|27|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|3|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Estešundā 20 km individuālajā distancē izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties vien vācu biatlonistam [[Arnds Peifers|Arndam Peiferam]]. Tā kļuva par pirmo Bulgārijas medaļu pasaules čempionātos vīriešu biatlonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bnr.bg/en/post/101092998/vladimir-iliev-wins-silver-medal-at-world-biathlon-championships |title=Vladimir Iliev wins silver medal at world biathlon championships |date={{dat|2019|3|13|N|bez}} |website=bnr.bg|accessdate={{dat|2019|3|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2010|Ziemas|title=2010}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]]
| 79.
| 83.
| —
| —
| 16.
| {{n/a}}
|-
| {{osv|Biatlons|2014|Ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| 38.
| 59.
| 54.
| —
| 15.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 19.
| 54.
| 46.
| —
| 16.
| 17.
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 61.
| 31.
| 25.
| —
| 18.
| 19.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 75.
| 70.
| —
| —
| 12.
| 16.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2007. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2007]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 63.
| 86.
| —
| —
| 18.
| 18.
| rowspan=9 {{n/a}}
|-
| [[2008. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2008]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| —
| 96.
| —
| —
| 20.
| —
|-
| [[2009. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2009]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 32.
| 84.
| —
| —
| 11.
| —
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2011]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Hantimansijska]]
| 59.
| 68.
| —
| —
| 16.
| —
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2012]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Rūpoldinga]]
| 16.
| 57.
| {{DNS}}
| —
| 17.
| —
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| {{DNF}}
| 42.
| 39.
| —
| 9.
| —
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| 27.
| 8.
| 6.
| 25.
| 16.
| 18.
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]]
| 21.
| 10.
| 24.
| 21.
| 13.
| 16.
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 24.
| 13.
| 18.
| 20.
| 9.
| 17.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| 38.
| 37.
| 29.
| 9.
| 21.
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 54.
| 58.
| 44.
| —
| 11.
| 24.
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 12.
| 56.
| 37.
| —
| 16.
| 15.
| 19.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 28.
| 20.
| 16.
| 29.
| —
| 17.
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 54.
| {{DNS}}
| —
| —
| —
| 22.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 56.
| 25.
| 54.
| —
| 15.
| 15.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2008.—2009. gada Pasaules kauss biatlonā|2008.—2009.]] || 100.
|-
| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss biatlonā|2011.—2012.]] || 60.
|-
| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss biatlonā|2012.—2013.]] || 44.
|-
| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā|2013.—2014.]] || 66.
|-
| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015.]] || 25.
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 38.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 32.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 59.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 43.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 35.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 41.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 44.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 42.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 65.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 62.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 53.
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ilijevs, Vladimirs}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lovečas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Bulgārijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Bulgārijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bulgārijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>e82dpt0nwycvv364m8b4jhni0wnq09j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>No 57. paralēles!</title>
    <ns>0</ns>
    <id>423030</id>
    <revision>
      <id>4445661</id>
      <parentid>4445448</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T12:45:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dabastaka</username>
        <id>82517</id>
      </contributor>
      <origin>4445661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2542" sha1="kkhmzuiz1z7aq76858a5l0je0rtb7q4" xml:space="preserve">{{TV raidījuma infokaste
| show_name            = No 57. paralēles!
| show_name_2          = 
| bgcolour             = green
| color text           = 
| image                =  
| caption              = 
| genre                = 
| format               = 
| creator              = Gunta Ozola un Ainārs Ozols
| developer            = ''Filmu Studija Ezis'' 
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
| starring             = 
| judges               = 
| voices               = 
| narrated             = 
| theme_music_composer = 
| opentheme            = 
| endtheme             = 
| composer             = 
| country              = {{LAT}}
| language             = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons          = 
| num_episodes         = 
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| producer             = 
| editor               = 
| location             = 
| cinematography       = 
| camera               = 
| runtime              = 26 minūtes
| company              = 
| distributor          = 
| channel              = 
| picture_format       = 
| audio_format         = 
| first_run            = 
| first_aired          = {{Dat|2011|09|01|N|bez}}
| last_aired           = {{Dat|2015|07|01|N|bez}}
| status               = 
| channel_LV           = [[LTV1]]; [[LNT]]; [[TV24|RīgaTV 24]]
| preceded_by          = 
| followed_by          = 
| related              = 
| website              = https://www.facebook.com/No-57paralēles-950426741666202/
| production_website   = 
}}
'''&quot;No 57. paralēles!&quot;''' ir dokumentāls piedzīvojumu, ceļojumu raidījums, kas nosaukts 57. paralēles vārdā. Raidījumu veido &quot;Filmu Studija Ezis&quot;, raidījuma vadītāji ir [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. Raidījums ir ēterā [[TV24|RīgaTV 24]].

Skatītāji neklātienē var apmeklēt dažādas valstis pilsētas, interesantus apskates un dabas objektus, iepazīties ar vietējām tradīcijām, kultūru, saimniecisko darbību, dažādām leģendām un nostāstiem. Vadītāji nevis vēro, bet paši iesaistās notikumos, katrā konkrētā vietā parādot tās zemes kultūru, tur interesanto un piedzīvoto, dalās savās sajūtās ar skatītāju.

== Ārējās saites ==
Raidījumu arhīvs: https://www.youtube.com/user/dabastaka/videos

[[Kategorija:TV24 raidījumi]]</text>
      <sha1>kkhmzuiz1z7aq76858a5l0je0rtb7q4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445666</id>
      <parentid>4445661</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:23:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Dabastaka|Dabastaka]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4445277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2555" sha1="pzberubsn33chvd9okzf1dugvrspfe8" xml:space="preserve">{{TV raidījuma infokaste
| show_name            = No 57. paralēles!
| show_name_2          = 
| bgcolour             = green
| color text           = 
| image                =  
| caption              = 
| genre                = 
| format               = 
| creator              = Gunta Ozola un Ainārs Ozols
| developer            = ''Filmu Studija Ezis'' 
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
| starring             = 
| judges               = 
| voices               = 
| narrated             = 
| theme_music_composer = 
| opentheme            = 
| endtheme             = 
| composer             = 
| country              = {{LAT}}
| language             = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons          = 
| num_episodes         = 
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| producer             = 
| editor               = 
| location             = 
| cinematography       = 
| camera               = 
| runtime              = 26 minūtes
| company              = 
| distributor          = 
| channel              = 
| picture_format       = 
| audio_format         = 
| first_run            = 
| first_aired          = {{Dat|2011|09|01|N|bez}}
| last_aired           = {{Dat|2015|07|01|N|bez}}
| status               = 
| channel_LV           = [[LTV1]]; [[LNT]]; [[TV24|RīgaTV 24]]
| preceded_by          = 
| followed_by          = 
| related              = 
| website              = https://www.facebook.com/No-57paralēles-950426741666202/
| production_website   = 
}}
'''&quot;No 57. paralēles!&quot;''' ir dokumentāls piedzīvojumu, ceļojumu raidījums, kas nosaukts [[57. ziemeļu paralēle]]s vārdā. Raidījumu veido &quot;Filmu Studija Ezis&quot;, raidījuma vadītāji ir [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. Raidījums ir ēterā [[TV24|RīgaTV 24]].

Skatītāji neklātienē var apmeklēt dažādas valstis pilsētas, interesantus apskates un dabas objektus, iepazīties ar vietējām tradīcijām, kultūru, saimniecisko darbību, dažādām leģendām un nostāstiem. Vadītāji nevis vēro, bet paši iesaistās notikumos, katrā konkrētā vietā parādot tās zemes kultūru, tur interesanto un piedzīvoto, dalās savās sajūtās ar skatītāju.

== Ārējās saites ==
Raidījumu arhīvs: https://www.youtube.com/user/dabastaka/videos

[[Kategorija:TV24 raidījumi]]</text>
      <sha1>pzberubsn33chvd9okzf1dugvrspfe8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Betigala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436541</id>
    <redirect title="Betīgala" />
    <revision>
      <id>4445859</id>
      <parentid>3085743</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Betigola]] to [[Betīgala]]</comment>
      <origin>4445859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="0xcjw6yvwll049xjj1qep4pe079xzrx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Betīgala]]</text>
      <sha1>0xcjw6yvwll049xjj1qep4pe079xzrx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nestriktā loģika un neironu tīkli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459970</id>
    <revision>
      <id>4445773</id>
      <parentid>4192149</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4445773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6483" sha1="mv9bt740lxkp2mjnwynqdli5e2m1ijr" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}}
{{ievads+}}
{{noformējums+}}

== Nestriktā loģika ==

[[Nestriktā loģika]] koncentrējas uz fiksētu un aptuvenu spriešanu pretstatā fiksētai un precīzai spriešanai. Nestriktās loģikas mainīgais var iegūt patiesības vērtību diapazonu no 0 līdz 1, pretstatā patieso vai nepatieso uztveršanai tradicionālajās binārajās kopās. Tā kā patiesības vērtība ir diapazons, tā var rīkoties ar daļēju patiesību. Nestriktās loģikas sākums tika atzīmēts 1965. gadā, kad [[Lotfi Zade]] ieviesa nestriktās kopas teoriju. Izplūdušā loģika nodrošina metodi noteiktu lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz neprecīziem un neviennozīmīgiem ievades datiem. Nestrikto loģiku plaši izmanto lietojumprogrammās vadības sistēmās, jo tā ļoti līdzinās tam, kā cilvēks pieņem lēmumu, bet ātrāk. Izmanto procesu kontrolē, inženierzinātnēs, finanšu operācijās, kredītreitingos, medicīniskajā diagnostikā. Vienkāršu noteikumu piemēri: &quot;Ja klientiem tika piešķirts pieticīgs aizdevuma termiņš, tad pārdošana būs tā saukta.&quot; &quot;Ja klientiem tiek piedāvāta pienācīga atlaide, tad pārdošanas apjomi būs labi.&quot; Pēc uzdevuma noteikšanas noteikumiem skaidras nosacījumu vērtības (aizdevuma termiņš dienās un procentuālā atlaide) tiek pārveidotas izplūdušajā formā (liels, mazs utt.). Tad tos apstrādā, izmantojot loģiskas operācijas un apgrieztu pārveidi par skaitliskajiem mainīgajiem (paredzamais pārdošanas līmenis ražošanas vienībās).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://subcase.ru/lv/geneticheskie-algoritmy-i-nechetkaya-logika-myagkie-vychisleniya-neironnye-seti.html|title=Ģenētiskie algoritmi un izplūdušā loģika. Mīkstie aprēķini. Neironu tīkli un izplūdušā loģika. Trīsstūrveida normu piemēri|last=subcase.ru|first=subcase.ru|access-date=2020.05.16|date=2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Neironu tīkls ==

[[Mākslīgais neironu tīkls|Neironu tīklu]] tehnoloģija imitē bioloģisko mehānismu, kas spēj atrast sakarības, tieši tāpat kā to darām savās smadzenēs. Atšķirībā no tradicionālajām IT sistēmām, kurās mēs precīzi definējam likumus, neironu tīklu sistēmas mēs tikai apmācām, ļaujot sistēmai pašai atrast šīs sakarības. Mācību procesam nepieciešami mācību dati. Algoritma izvēle ir arī svarīga, jo daži mācību algoritmi darbojas labāk ar noteikta veida datiem. Daudzfunkcionālais tīkls ātri kļūst par drošu, stabilu un uzticamu platformu, kur var attīstīt, izvietot un pārvaldīt lietojumprogrammas, procesus un citas tehnoloģijas.

== Nestriktā loģika un neironu tīkli ==

Nestriktā loģika ļauj pieņemt konkrētus lēmumus, pamatojoties uz neprecīziem vai neskaidriem datiem, turpretim mākslīgais neironu tīkls risina cilvēka domāšanas procesa problēmas. Mākslīgo neironu tīkla tehnoloģija tiek izmantota kā domāšanas procesu cilvēka smadzenēs, lai atrisinātu problēmas un ietver mācību procesu, algoritmus un apmācības datus. Apvienojot šīs metodes var izveidot hibrīdtīklu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.mort-sure.com/blog/difference-between-fuzzy-logic-and-neural-network/|title=Atšķirība starp izplūdušo loģiku un neironu tīklu|last=mort-sure|first=mort-sure|access-date=2020.05.16|date=22-02-2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Hibrīdtīkls ==

Izmantojot šīs divas metodes, tiek izveidots izplūdušo (nestrikto) neironu tīkls. Izplūdušo neironu tīkla vai ''neiro-fuzzy'' sistēma ir mācīšanās mašīna, kas atrod parametrus izplūdušas sistēmas (ti, izplūdušo komplekti, izplūdušo noteikumi), izmantojot tuvināšanas metodes, no neironu tīkliem.
Gan neironu tīkliem, gan Nestriktajām sistēmām ir dažas kopīgas lietas. Tos var izmantot problēmas risināšanai (piemēram, modeļa atpazīšana, regresija vai blīvuma novērtēšana), ja dotās problēmas matemātiskā modeļa nav.

Neironu tīkli var darboties tikai tad, ja ir dati, no kā mācīties. Novērojumi tiek izmantoti, lai apmācītu neirona tīklu. Savukārt izplūdušajai sistēmai nepieciešami valodu noteikumi, nevis jāapgūst piemēri kā iepriekšējas zināšanas. Turklāt ieejas un izejas mainīgie jāapraksta lingvistiski. Ja zināšanas ir nepilnīgas, nepareizas vai pretrunīgas, tad izplūdušā sistēma ir jāsaskaņo. Tā kā tai nav oficiālas pieejas, noskaņošana tiek veikta heiristiskā veidā. Tas parasti prasa daudz laika un rada kļūdas.

Atkārtots neironu tīkls (RNN) ir mākslīgo neironu tīklu, ļauj parādīt dinamisku uzvedību laika secībā. Atšķirībā no sākotnējiem neironu tīkliem, RNN var izmantot atmiņu, lai apstrādātu ieeju secības. Tas padara tos piemērojamus tādiem uzdevumiem kā nesadalīta, savienota rokraksta atpazīšana vai runas atpazīšana.

Termins &quot;atkārtots neironu tīkls&quot; tiek lietots, lai apzīmētu divas plašas tīklu klases ar līdzīgu vispārējo struktūru, kur viena ir ierobežots impulss, bet otra ir bezgalīgs impulss. Abas tīkla klases uzrāda dinamisku dinamiku laikā. Ierobežots impulsu atkārtots tīkls ir novirzīts aciklisks [[grafs]], kuru var atritināt un aizstāt ar stingri paātrinātu neironu tīklu, savukārt bezgalīgs impulsa atkārtots tīkls ir virzīts ciklisks grafs, kuru nevar atritināt.

Gan ierobežotajiem impulsiem, gan bezgalīgajiem impulsu atkārtotajiem tīkliem var būt papildu stāvoklis, un glabāšanu var tieši kontrolēt neironu tīkls. Krātuvi var aizstāt arī ar citu tīklu vai diagrammu, ja tajā ir iekļauti atgriezeniskās saites cilpas. Šādus kontrolētus stāvokļus dēvē par slēgtu stāvokli vai ar ierobežotu atmiņu, un tie ir daļa no ilgtermiņa īstermiņa atmiņas tīkliem ([[LSTM]]) un atkārtotām vienībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/post/What_is_the_difference_between_the_fuzzy_neural_network_and_Recurrent_Neural_Network|title=What is the difference between the fuzzy neural network and Recurrent Neural Network?|last=Mubashir|first=Ahmad|access-date=2020.16.05|date=10th Feb, 2019}}&lt;/ref&gt; Ātrās mācīšanās algoritmi un uzkrāto zināšanu interpretācija — šie faktori ir padarījuši izplūdušos neironu tīklus par vienu no daudzsološākajiem un efektīvākajiem nestriktās skaitļošanas rīkiem mūsdienās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Matemātiskā loģika]]</text>
      <sha1>mv9bt740lxkp2mjnwynqdli5e2m1ijr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juhanness Dāle-Ševdāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475253</id>
    <revision>
      <id>4445674</id>
      <parentid>4420972</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8488" sha1="iyetni060bwde1ro0hydo7s8t2wcx69" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Juhanness Dāle-Ševdāls
 |      vārds_orig = ''Johannes Dale-Skjevdal''
 |          attēls = Dale J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 7403.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Juhanness Dāle 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|23}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Lērenskūga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{NOR}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=180}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=80}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Fet Skiklubb''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2018|12|20||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 3. vieta ([[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]])
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 zelta
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 4 ([[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]])
 |      pč_medaļas = 2 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{NOR}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|15 km masu starts]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|15 km masu starts}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|20 km individuāli}}
}}

'''Juhanness Dāle-Ševdāls''' ({{val|no|Johannes Dale-Skjevdal}}; dzimis {{dat|1997|5|23}}) ir norvēģu [[biatlons|biatlonists]], {{oss|Z=2026|L=G}} čempions distancē ar kopēju startu.

== Karjera ==
Pirmos panākumus starptautiskā līmenī guva 2017. gada Pasaules čempionātā junioriem, stafetē izcīnot sudraba medaļu. 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] vēlreiz ieguva sudraba medaļu stafetē, bet iedzīšanā izcīnīja bronzu. 2018. gada decembrī debitēja IBU kausā, uzreiz izcīnot divas uzvaras — sprintā un iedzīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/win-for-anastasiia-morozova-in-ibu-cup-pursuit |title=Wins for Anastasiia Morozova and Johannes Dale in IBU Cup Pursuits |language=en |date={{dat|2018|12|16|N|bez}} |website=biathlonworld.com | accessdate={{dat|2021|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc šiem panākumiem tika iekļauts Norvēģijas pirmās izlases sastāvā. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitēja {{dat|2018|12|20||bez}} [[Nove Mesto Morāvijā]] ar 15. vietu sprintā. [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] stafetē ieguva sudraba medaļu, bet labāko rezultātu individuāli sasniedza distancē ar kopēju startu, iegūstot 8. vietu.

{{dat|2020|12|11||bez}} [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/11122020-rastorgujevam_tris_kludas_jau_pirmaja_sau |title=Rastorgujevam trīs kļūdas jau pirmajā šaušanā, karjeras pirmā PK uzvara Dālem |date={{dat|2020|12|11|N|bez}} |website=sportacentrs.com | accessdate={{dat|2021|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] izcīnīja sudraba medaļu distancē ar kopēju startu un bronzu 20 km individuālajā distancē.

[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada sezonā]] sešas reizes Pasaules kausā izcīnīja vietas uz pjedestāla, tostarp uzvarēja iedzīšanā [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]]. Sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu, piekāpjoties tikai brāļiem [[Juhanness Tīngnēss Bē|Juhannesam Tīngnēsam]] un [[Tarjeijs Bē|Tarjeijam Bē]], līdz ar to izcīnīja savu karjeras labāko sasniegumu kopējā ieskaitē.

Savās pirmajās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] karjerā [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gadā]] Dāle-Ševdāls izcīnīja zelta medaļu distancē ar kopēju startu, veicot perfektu šaušanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/johannes-dale-skjevdal-wins-milan-cortina-mens-mass-start/BQFAghST4Cmv9Ax4Z58Yo |title=Johannes Dale-Skjevdal’s Mass Start Perfection Brings Milan/Cortina Gold |date={{dat|2026|2|20|N|bez}} |website=biathlonworld.com | accessdate={{dat|2026|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 10.
| 6.
| 6.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 9.
| 23.
| 17.
| 8.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 4.
| 10.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 47.
| 4.
| 7.
| 11.
| —
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 30.
| 7.
| 4.
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 50.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 9.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 5.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 65.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 7.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 25.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 10.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni biatlonā — masu starts vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Dāle-Ševdāls, Juhanness}}

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Ākešhusā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>iyetni060bwde1ro0hydo7s8t2wcx69</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jespers Nelins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475264</id>
    <revision>
      <id>4445690</id>
      <parentid>4421021</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9943" sha1="0c2f6iboe1ode8zl6inr1s5fh9atvtn" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Jespers Nelins
 |      vārds_orig = ''Jesper Nelin''
 |          attēls = Nelin J. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 2867.jpg
 |         att_izm = 240px
 |        paraksts = Jespers Nelins 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|3}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Vērnamū}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{SWE}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Piteå Skidskytte''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2015|12|5|N|bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 zelta, 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 8 ([[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{SWE}}}}
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2018|teksts=Phjončhana 2018}}|{{osv|Biatlons|2018|ziemas|title=4×7,5 km stafete}}}}
{{Medal|Bronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|4×7,5 km stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Oberhofa 2023]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Jespers Nelins''' ({{val|sv|Jesper Nelin}}; dzimis {{dat|1992|10|3}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[biatlons|biatlonists]], [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] un [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada pasaules čempions]] stafetē.

== Karjera ==
Karjeras sākumā nodarbojies ar [[distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis. Biatlonam pievērsies 2012. gadā. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitēja {{dat|2015|12|5||bez}} [[Estešunda|Estešundā]] ar 16. vietu sprintā. Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] piedalījās [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016. gadā]] [[Holmenkollene|Holmenkollenē]], kur ieguva 7. vietu stafetē, bet labākais rezultāts individuāli tika sasniegts sprintā — 31. vieta. 

[[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] Zviedrijas komandas sastāvā kopā ar [[Pepe Femlings|Pepi Femlingu]], [[Sebastians Sāmuelsons|Sebastianu Sāmuelsonu]] un [[Frēdriks Lindstrems|Frēdriku Lindstremu]] kļuva par čempionu stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/zinas/zviedrijas-biatlonisti-izcina-vesture-pirmas-olimpiskas-zelta-medalas-stafete.d?id=49778395 |title=Zviedrijas biatlonisti izcīna vēsturē pirmās olimpiskās zelta medaļas stafetē |date={{dat|2018|2|23|N|bez}} |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2021|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Labāko rezultātu individuāli ieguva masu startā, ieņemot 9. vietu. 2019. gada Eiropas čempionātā [[Raubiči|Raubičos]] izcīnīja divas sudraba medaļas — sprintā un jauktajā pāru stafetē.

Trīs pasaules čempionātos pēc kārtas izcīnīja medaļas stafetē. [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] ieguva sudrabu, bet [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gadā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] nopelnīja bronzu. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gadā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]], startējot vienā komandā ar [[Viktors Brants|Viktoru Brantu]], [[Martins Ponsiluoma|Martinu Ponsiluomu]] un S. Sāmuelsonu, kļuva par pasaules čempionu. Tā Zviedrijai bija pirmā zelta medaļa vēsturē pasaules čempionāta vīriešu stafetē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/sweden-wins-wch-mens-relay/VLlTh5A9tsakhkawFcWS1 |title=Sweden Roars to Men’s Relay Gold medal |date={{dat|2024|2|17|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en | accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 24.
| 30.
| 18.
| 9.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| 11.
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 64.
| 55.
| 31.
| —
| 5.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 12.
| 72.
| —
| 26.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]]
| 54.
| 31.
| 38.
| —
| 7.
| 12.
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 54.
| 59.
| 44.
| —
| 11.
| 6.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 28.
| 41.
| 33.
| —
| 7.
| 5.
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 42.
| 19.
| 11.
| 19.
| 10.
| 11.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 82.
| 17.
| 28.
| 27.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 22.
| 45.
| 23.
| 16.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 34.
| 23.
| 41.
| —
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 14.
| 14.
| 11.
| 10.
| 4.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 61.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 89.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 40.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 40.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 31.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 27.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 54.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 15.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 23.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 22.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 22.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Zviedrijas sportists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni biatlonā — vīriešu stafete}}
{{DEFAULTSORT:Nelins, Jespers}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jenšēpingas lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]</text>
      <sha1>0c2f6iboe1ode8zl6inr1s5fh9atvtn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pumpēni (Lietuva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477359</id>
    <revision>
      <id>4445974</id>
      <parentid>3365116</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:29:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7675" sha1="oq26b72uyfrj1l91snsug53mlpuy9y2" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                    = Pumpēni
|official_name           = ''Pumpėnai''
|settlement_type        = Miests
| pushpin_map = Lithuania#Pasvales rajons
| pushpin_label_position = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
|image_skyline          = Pumpenai1.jpg
|image_caption          = Pumpēni 2008. gadā
|subdivision_type       = Valsts
|subdivision_name       = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajons]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Pumpēnu seņūnija]]
|established_title      = Pirmoreiz minēta
|established_date       = 1556&lt;ref name=&quot;JewGen&quot;&gt;[https://www.jewishgen.org/yizkor/Lithuania6/Lit6_214.html JewishGen: Pumpėnai (Pumpyan)]&lt;/ref&gt;
|established_title2     = 
|established_date2      = 
|established_title3     = 
|population_total       = 661
|population_as_of       = 2021
|population_footnotes   =&lt;ref&gt;[http://statistics.bookdesign.lt/table_125_06.htm?lang=en &quot;2011 census&quot;. Statistikos Departamentas (Lithuania).]&lt;/ref&gt;
| population_density_km2 = auto
|area_total_km2         = 3.36
|timezone               = [[Eastern European Time|EET]]
|utc_offset             = +2
|timezone_DST           = [[Eastern European Summer Time|EEST]]
|utc_offset_DST         = +3
|latd  = 55 |latm  = 55 |lats  = 59|latNS  = N
|longd = 24 |longm = 20 |longs = 31|longEW = E
|coordinates_display= inline,title
|coordinates_type =region:LT_type:city(355000)
|website = 
}}

'''Pumpēni''' ({{val|lt|Pumpėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]],  [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajonā]], seņūnijas centrs. Tā atrodas pie autoceļa [[Via Baltica]] (Lietuvas teritorijā: A10 [[Panevēža]]—Latvijas robeža), 40 kilometrus uz dienvidiem no [[Latvija]]s robežas, 26 km uz ziemeļiem no Panevēžas un 14 km uz dienvidiem no [[Pasvale]]s, Istras upītes abos krastos.&lt;ref&gt;[http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_XV_cz.2/492 Pompiany, ''Słownik geograficzny Królestwa Polskiego''], t. XV, cz. 2, Warszawa 1902, s. 492.&lt;/ref&gt; 

Miestā ir 1818. gadā celta baznīca, bijušā karmelītu klostera ēka, ģimnāzija, bibliotēka, pasts, ambulance, bijušās vējdzirnavas (valsts tehnikas piemineklis).&lt;ref&gt;[http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/56-pumpenai-windmill Pasvalia.lt: Pumpėnai Windmill]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apdzīvota vieta pirmoreiz pieminēta 1556. gadā un attīstījās līdz ar karmelītu klostera izveidi 17. gadsimtā. Pirmā baznīca Pumpēnos uzcelta, pēc vienas versijas, ne vēlāk kā 1638. gadā, jo ar šo gadu marķēts viens no tās zvaniem,&lt;ref&gt;[http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/50-ensemble-of-the-st-rosary-virgin-mary-church-the-bell-tower-and-the-monastery-in-pumpenai Pasvalia.lt: Ensemble of the St. Rosary Virgin Mary Church, the bell tower and the monastery in Pumpėnai]&lt;/ref&gt; vai 1665. gadā.&lt;ref name=&quot;VLE&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/pumpenai/ Visuotinę lietuvių enciklopediją: Pumpėnai]&lt;/ref&gt; 1770. gadā koka klosteris nodega, un 1797. gadā tas atkārtojās, 1827. gadā tika uzbūvēta vienstāva ķieģeļu ēka.

1782. gadā tika atvērta draudzes skola. 1792. gadā miests saņēma [[Magdeburgas tiesības|Magdeburgas pilsētas tiesības]].

17. gadsimta vidū Pumpēnos sāka apmesties arī [[ebreji]], izveidojot tur vienu no vecākajām viņu apmetnēm Lietuvā. 19. gadsimta sākumā ebrejus apvainoja rituālā kristiešu zēna slepkavībā, un rabīns, lai glābtu citus nepamatoti aizdomās turamos, pieteicās par vainīgo un tika dzīvs sadedzināts.&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://iajgscemetery.org/eastern-europe/lithuania/pumpenai International Jewish Cemetery Project, PUMPENAI: Kovno]&lt;/ref&gt;

Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās|poļu sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija|Krievijas]] valdība atņēma klosterim piederošo Baņoņu muižu un slēdza klosteri.

Pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos — 1846., 1856., 1881. and 1915. gadā.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt;

1897.—1898. gadā pilsētā no 1480 iedzīvotājiem 67% bija ebreji,&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt; bija ebreju skola un divas nabagmājas.&lt;ref name=&quot;BunE&quot; /&gt; Smago ekonomisko apstākļu dēļ daudzi jaunieši emigrēja, galvenokārt uz [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfriku]].&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Pumpēni bija smagi cietuši, daudzas mājas bija nodedzinātas. Pēc kara bēgļu atgriešanās sekoja jauns to emigrācijas vilnis uz karā necietušajiem kontinentiem.&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;

1919. gadā teritoriālās reformas rezultātā Pumpēni kļuva par pagasta centru Pasvales apriņķī. Starpkaru periodā tie tika saukti par Pumpeniem ({{val|lt|Pumpenai}}). 1923. gadā Pumpenos bija 110 mājas un 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju. 1924. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem tika uzceltas 12 m augstas vējdzirnavas. 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400. Bija 2 ādas darbnīcas, 3 zāģētavas, elektrostacija, ķieģeļnīca, sierotava.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt;

1941. gada jūlijā visi pilsētas ebreji tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju okupācijas gados no 1946. līdz 1953. gadam Pumpēnos un to apkaimē tika veiktas lielas masu deportācijas, no pagasta tika izsūtīti ap 400 cilvēku.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt; Šajā laikā apkaimē darbojās Lietuvas partizānu Aļģimanta kara apriņķa Zaļā komanda Vītauta Česnakaviča, vēlāk Jona Janiševiča vadībā.

== Iedzīvotāji ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 1868&lt;ref&gt;Помпяны. ''Географическо-статистический словарь Российской империи'', T. 4. СПб, 1868, 182 lpp&lt;/ref&gt; !! 1898&lt;ref name=&quot;BunE&quot;&gt;[http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/081/81604.htm ''Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона''], Т. 24А (48) С.-Петербургъ, 1898., 518 lpp.&lt;/ref&gt; !! 1923&lt;ref&gt;[https://www.epaveldas.lt/recordDescription/LNB/C1B0002365127 ''Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys''. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925.]&lt;/ref&gt; !! 1989&lt;ref&gt;[https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf ''Kaimo gyvenamosios vietovės'' (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)]. Vilnius: Lietuvos Respublikos Statistikos departamentas, 1993.&lt;/ref&gt; !! 2011&lt;ref&gt;[http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf ''Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai'']. Vilnius: Statistikos departamentas, 2013.&lt;/ref&gt;
|-
| 793 || 1471 || 1139 || 953 || 855
|}

=== Ievērojami cilvēki ===

* Felicijons Lelis (1870–1949), garīdznieks
* Aleksandrs Balčausks (1907–1952), protestantu garīdznieks
* Česlovs Kavalausks (1923–1997), teologs un garīdznieks
* Petrs Abukevičs (1928–1997), kino režisors un operators

== Galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Buves Karmelitu vienuolyno pastatas Pumpenuose.jpg|Karmelītu klostera ēka
Pumpėnų bažnyčia, galinė dalis.JPG|Baznīca
Pumpėnai, vėjo malūnas.JPG|Vējdzirnavas
Pumpėnai. Gimnazija.JPG|Ģimnāzija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]</text>
      <sha1>oq26b72uyfrj1l91snsug53mlpuy9y2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445975</id>
      <parentid>4445974</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:29:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7719" sha1="tt14atj5lgzwjwriueflxrreld3pn9a" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                    = Pumpēni
|official_name           = ''Pumpėnai''
|settlement_type        = Miests
| pushpin_map = Lithuania#Pasvales rajons
| pushpin_label_position = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
|image_skyline          = Pumpenai1.jpg
|image_caption          = Pumpēni 2008. gadā
|subdivision_type       = Valsts
|subdivision_name       = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajons]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Pumpēnu seņūnija]]
|established_title      = Pirmoreiz minēta
|established_date       = 1556&lt;ref name=&quot;JewGen&quot;&gt;[https://www.jewishgen.org/yizkor/Lithuania6/Lit6_214.html JewishGen: Pumpėnai (Pumpyan)]&lt;/ref&gt;
|established_title2     = 
|established_date2      = 
|established_title3     = 
|population_total       = 661
|population_as_of       = 2021
|population_footnotes   =&lt;ref&gt;[http://statistics.bookdesign.lt/table_125_06.htm?lang=en &quot;2011 census&quot;. Statistikos Departamentas (Lithuania).]&lt;/ref&gt;
| population_density_km2 = auto
|area_total_km2         = 3.36
|timezone               = [[Eastern European Time|EET]]
|utc_offset             = +2
|timezone_DST           = [[Eastern European Summer Time|EEST]]
|utc_offset_DST         = +3
|latd  = 55 |latm  = 55 |lats  = 59|latNS  = N
|longd = 24 |longm = 20 |longs = 31|longEW = E
|coordinates_display= inline,title
|coordinates_type =region:LT_type:city(355000)
|website = 
}}

'''Pumpēni''' ({{val|lt|Pumpėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]],  [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajonā]], seņūnijas centrs. Tā atrodas pie autoceļa [[Via Baltica]] (Lietuvas teritorijā: A10 [[Panevēža]]—Latvijas robeža), 40 kilometrus uz dienvidiem no [[Latvija]]s robežas, 26 km uz ziemeļiem no Panevēžas un 14 km uz dienvidiem no [[Pasvale]]s, Istras upītes abos krastos.&lt;ref&gt;[http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_XV_cz.2/492 Pompiany, ''Słownik geograficzny Królestwa Polskiego''], t. XV, cz. 2, Warszawa 1902, s. 492.&lt;/ref&gt; 

Miestā ir 1818. gadā celta baznīca, bijušā karmelītu klostera ēka, ģimnāzija, bibliotēka, pasts, ambulance, bijušās vējdzirnavas (valsts tehnikas piemineklis).&lt;ref&gt;[http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/56-pumpenai-windmill Pasvalia.lt: Pumpėnai Windmill]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apdzīvota vieta pirmoreiz pieminēta 1556. gadā un attīstījās līdz ar karmelītu klostera izveidi 17. gadsimtā. Pirmā baznīca Pumpēnos uzcelta, pēc vienas versijas, ne vēlāk kā 1638. gadā, jo ar šo gadu marķēts viens no tās zvaniem,&lt;ref&gt;[http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/50-ensemble-of-the-st-rosary-virgin-mary-church-the-bell-tower-and-the-monastery-in-pumpenai Pasvalia.lt: Ensemble of the St. Rosary Virgin Mary Church, the bell tower and the monastery in Pumpėnai]&lt;/ref&gt; vai 1665. gadā.&lt;ref name=&quot;VLE&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/pumpenai/ Visuotinę lietuvių enciklopediją: Pumpėnai]&lt;/ref&gt; 1770. gadā koka klosteris nodega, un 1797. gadā tas atkārtojās, 1827. gadā tika uzbūvēta vienstāva ķieģeļu ēka.

1782. gadā tika atvērta draudzes skola. 1792. gadā miests saņēma [[Magdeburgas tiesības|Magdeburgas pilsētas tiesības]].

17. gadsimta vidū Pumpēnos sāka apmesties arī [[ebreji]], izveidojot tur vienu no vecākajām viņu apmetnēm Lietuvā. 19. gadsimta sākumā ebrejus apvainoja rituālā kristiešu zēna slepkavībā, un rabīns, lai glābtu citus nepamatoti aizdomās turamos, pieteicās par vainīgo un tika dzīvs sadedzināts.&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://iajgscemetery.org/eastern-europe/lithuania/pumpenai International Jewish Cemetery Project, PUMPENAI: Kovno]&lt;/ref&gt;

Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās|poļu sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija|Krievijas]] valdība atņēma klosterim piederošo Baņoņu muižu un slēdza klosteri.

Pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos — 1846., 1856., 1881. and 1915. gadā.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt;

1897.—1898. gadā pilsētā no 1480 iedzīvotājiem 67% bija ebreji,&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt; bija ebreju skola un divas nabagmājas.&lt;ref name=&quot;BunE&quot; /&gt; Smago ekonomisko apstākļu dēļ daudzi jaunieši emigrēja, galvenokārt uz [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfriku]].&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Pumpēni bija smagi cietuši, daudzas mājas bija nodedzinātas. Pēc kara bēgļu atgriešanās sekoja jauns to emigrācijas vilnis uz karā necietušajiem kontinentiem.&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;

1919. gadā teritoriālās reformas rezultātā Pumpēni kļuva par pagasta centru Pasvales apriņķī. Starpkaru periodā tie tika saukti par Pumpeniem ({{val|lt|Pumpenai}}). 1923. gadā Pumpenos bija 110 mājas un 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju. 1924. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem tika uzceltas 12 m augstas vējdzirnavas. 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400. Bija 2 ādas darbnīcas, 3 zāģētavas, elektrostacija, ķieģeļnīca, sierotava.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt;

1941. gada jūlijā visi pilsētas ebreji tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju okupācijas gados no 1946. līdz 1953. gadam Pumpēnos un to apkaimē tika veiktas lielas masu deportācijas, no pagasta tika izsūtīti ap 400 cilvēku.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt; Šajā laikā apkaimē darbojās Lietuvas partizānu Aļģimanta kara apriņķa Zaļā komanda Vītauta Česnakaviča, vēlāk Jona Janiševiča vadībā.

== Iedzīvotāji ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 1868&lt;ref&gt;Помпяны. ''Географическо-статистический словарь Российской империи'', T. 4. СПб, 1868, 182 lpp&lt;/ref&gt; !! 1898&lt;ref name=&quot;BunE&quot;&gt;[http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/081/81604.htm ''Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона''], Т. 24А (48) С.-Петербургъ, 1898., 518 lpp.&lt;/ref&gt; !! 1923&lt;ref&gt;[https://www.epaveldas.lt/recordDescription/LNB/C1B0002365127 ''Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys''. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925.]&lt;/ref&gt; !! 1989&lt;ref&gt;[https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf ''Kaimo gyvenamosios vietovės'' (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)]. Vilnius: Lietuvos Respublikos Statistikos departamentas, 1993.&lt;/ref&gt; !! 2011&lt;ref&gt;[http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf ''Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai'']. Vilnius: Statistikos departamentas, 2013.&lt;/ref&gt;
|-
| 793 || 1471 || 1139 || 953 || 855
|}

=== Ievērojami cilvēki ===

* Felicijons Lelis (1870–1949), garīdznieks
* Aleksandrs Balčausks (1907–1952), protestantu garīdznieks
* Česlovs Kavalausks (1923–1997), teologs un garīdznieks
* Petrs Abukevičs (1928–1997), kino režisors un operators

== Galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Buves Karmelitu vienuolyno pastatas Pumpenuose.jpg|Karmelītu klostera ēka
Pumpėnų bažnyčia, galinė dalis.JPG|Baznīca
Pumpėnai, vėjo malūnas.JPG|Vējdzirnavas
Pumpėnai. Gimnazija.JPG|Ģimnāzija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>tt14atj5lgzwjwriueflxrreld3pn9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabjēns Klods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479905</id>
    <revision>
      <id>4445680</id>
      <parentid>4421001</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:57:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9730" sha1="i4ricntbh1ncagium3l9r8k7yhi3pjx" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Fabjēns Klods
 |      vārds_orig = ''Fabien Claude''
 |          attēls = Claude Fa. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8002.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Fabjēns Klods 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|22}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Francija|Epināla}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{FRA}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=180}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=77}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Basse sur le rupt ski nordique''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2016|1|13||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 zelta, 1 sudraba
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 6 ([[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Francija}} [[Francija]]}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalGold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|4×7,5 km stafete]]}}
{{MedalSilver|[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]]|[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|Vīriešu stafete]]}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Oberhofa 2023]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Fabjēns Klods''' ({{val|fr|Fabien Claude}}; dzimis {{dat|1994|12|22}}) ir [[franči|franču]] [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2006. gadā. Piedalījās [[2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Insbruka|Insbrukā]], izcīnīja bronzas medaļu jauktajā stafetē. 2013. gada Pasaules čempionātā jauniešiem uzvarēja sprintā un ieguva bronzu stafetē. Gadu vēlāk [[Preskaila|Preskailā]] startēja jau junioru konkurencē un izcīnīja zelta medaļu iedzīšanā un sudrabu stafetē. 2015. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Otepē]] uzvarēja sprintā un ieguva sudrabu stafetē. Tā paša gada Pasaules čempionātā junioriem [[Raubiči|Raubičos]] arī izcīnīja divas godalgas — sudrabu sprintā un bronzu stafetē.

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2016|1|13||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] ar 96. vietu 20 km individuālajā distancē. [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gadā]], starēja tikai 20 km individuālajā distancē un ieņēma 25. vietu. 2019. gada decembrī PK posmā [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] Francijas komandas sastāvā ieguva 3. vietu stafetē. Pirmo reizi individuāli vietu uz goda pjedestāla PK posmos izcīnīja {{dat|2020|1|23||bez}} [[Pokļuka|Pokļukā]], kad ieņēma 3. vietu 20 km distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/johannes-thingnes-boe-returns-with-pokljuka-20-km-victory |title=Johannes Thingnes Boe returns with Pokljuka 20 km Victory |date={{dat|2020|1|23|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 11. vietu.

Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}}, izcīnīja sudraba medaļu stafetē, bet labāko vietu individuāli sasniedza 20 km distancē (9. vieta). [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] izcīnīja zelta medaļu stafetē. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] stafetē ieguva bronzu.

== Ģimene ==
Fabjēna Kloda māte Kristīne ir bijusī distanču slēpotāja un biatloniste. Piedalījusies [[1984. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1984. gada Pasaules čempionātā biatlonā]], kur 10 km individuālajā distancē ieņēma astoto vietu. Viņa brāļi [[Florāns Klods|Florāns]] un [[Emiljēns Klods|Emiljēns]] arī ir biatlonisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/les-freres-claude-ensemble-sur-le-net-1127/ |title=Les frères Claude ensemble sur le net |date={{dat|2015|11|27|N|bez}} |website=nordicmag.info |language=fr |accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 9.
| 21.
| 16.
| 26.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 17.
| 41.
| 24.
| 27.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 25.
| —
| —
| —
| —
| —
| {{n/a}}
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 19.
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 40.
| 40.
| 11.
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 37.
| 16.
| 21.
| 8.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
| 5.
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 41.
| 26.
| 10.
| 5.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 21.
| 8.
| 16.
| 15.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 55.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 85.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 47.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 19.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 19.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 14.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 10.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 18.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 12.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 16.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni biatlonā — vīriešu stafete}}

{{DEFAULTSORT:Klods, Fabjēns}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vogēzos dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>i4ricntbh1ncagium3l9r8k7yhi3pjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filips Horns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479916</id>
    <revision>
      <id>4445685</id>
      <parentid>4420997</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6446" sha1="8zpf8z2luzfnk128aeawb4822mda5di" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Filips Horns
 |      vārds_orig = ''Philipp Horn''
 |          attēls = Horn P. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3064.jpg
 |         att_izm = 240px
 |        paraksts = Filips Horns 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|8}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Arnštate}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{GER}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=73}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SV Eintracht Frankenhain''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2018|12|2||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 4. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 3 ([[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 2 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{GER}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Filips Horns''' ({{val|de|Philipp Horn}}; dzimis {{dat|1994|11|8}}) ir vācu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
2012. piedalījās Pasaules čempionātā jauniešiem, kas norisinājās [[Kontiolahti]], taču panākumus neguva. Nākamajā gadā [[Obertilliaha|Obertilliahā]] ieguva sudraba medaļu stafetē. 2015.—2016. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā. 2018. gada Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas medaļu 20 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/24012018-eiropas_cempionata_no_latviesiem_labakais?is_ |title=Eiropas čempionātā no latviešiem labākais Patrijuks, kurš no čempiona atpaliek sešas minūtes |date={{dat|2018|1|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitēja {{dat|2018|12|2||bez}} [[Pokļuka|Pokļukā]], kur uzreiz tika iekļauts jauktās stafetes komandā, kas ieguva 7. vietu. Nedēļu vēlāk ieguva savus pirmos individuālos punktus PK ieskaitē, iedzīšanā finišējot 28. vietā. 2019. gada Eiropas čempionātā [[Raubiči|Raubičos]] izcīnīja sudraba medaļu jauktajā stafetē.

[[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020. gada sezonā]] nostiprinājās Vācijas pirmās komandas sastāvā, regulāri startējot Pasaules kausa sacensībās. Izcīnīja vairākas godalgas PK posmos stafetē. [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] Vācijas stafetes komandas sastāvā kopā ar [[Ēriks Lesers|Ēriku Leseru]], [[Arnds Peifers|Arndu Peiferu]] un [[Benedikts Dolls|Benediktu Dollu]] izcīnīja bronzas medaļu stafetē. Labāko rezultātu individuāli sasniedza sprintā, ieņemot 8. vietu.

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 40.
| 10.
| 11.
| 4.
| 4.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 21.
| 8.
| 18.
| 24.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 43.
| 25.
| 17.
| —
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 7.
| 44.
| 17.
| 13.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 66.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 18.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 53.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 46.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 56.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 20.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 23.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 18.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Horns, Filips}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tīringenē dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>8zpf8z2luzfnk128aeawb4822mda5di</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šons Dohertijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>480232</id>
    <revision>
      <id>4445705</id>
      <parentid>4432433</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:39:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9325" sha1="5ugxv8hylb8s8sgcjei4byw698w2t2s" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Šons Dohertijs
 |      vārds_orig = ''Sean Doherty''
 |          attēls = Doherty S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 2773.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Šons Dohertijs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|8}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūhempšīra|Konveja}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{USA}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=182}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=76}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Mt. Washington Valley Nordi''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2013|2|28||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 4 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 9 ([[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Šons Dohertijs''' ({{val|en|Sean Doherty}}; dzimis {{dat|1995|6|8}}) ir amerikāņu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2008. gadā. Pirmās starptautiskās sacensības, kurās piedalījās, bija 2011. gada Pasaules čempionāts jauniešiem [[Nove Mesto Morāvijā]], taču vērā ņemamus panākumus tajā neguva. Piedalījās [[2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Insbruka|Insbrukā]], kur izcīnīja bronzas medaļu jauktajā stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teamusa.org/us-biathlon/athletes/Sean-Doherty |title=Sean Doherty |language=en |website=teamusa.org |accessdate={{dat|2021|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012.—2013. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā. 2013. gada Pasaules čempionātā jauniešiem Obertilliahā izcīnīja trīs medaļas. Vispirms ieguva sudraba medaļu sprintā, pēc tam uzvarēja iedzīšanā un ieguva sudrabu arī 12,5 km individuālajā distancē. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2013|2|28||bez}} [[Holmenkollene|Holmenkollenē]] ar 84. vietu sprintā.

Piedalījās {{oss|Z=2014|L=L}} [[Soči|Sočos]], kur startēja tikai stafetē. Komanda ierindojās 16. vietā. 2014. gada Pasaules čempionātā jauniešiem, kas notika [[Preskaila|Preskailā]], ASV, izcīnīja zelta medaļas sprintā un iedzīšanā, kā arī ieguva sudrabu individuālajā distancē. 2015. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Raubiči|Raubičos]] izcīnīja bronzu sprintā. Dažas nedēļas vēlāk debitēja [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, kas togad notika [[Kontiolahti]], tomēr nevienā no distancēm individuāli nespēja iekļūt labāko 40 vidū.

[[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016. gada PK sezonas]] pirmajā posmā [[Estešunda|Estešundā]] ieņēma 17. vietu 20 km individuālajā distancē, izcīnot pirmos punktus PK ieskaitē. 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja trīs medaļas: zeltu iedzīšanā, sudrabu sprintā un bronzu 15 km individuālajā distancē. {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]] piedalījās gan sprintā, gan 20 km individuālajā distancē. Stafetē ASV komandas sastāvā izcīnīja 6. vietu.
 
[[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019. gada sezonā]] ieņēma līdz šim savu labāko vietu PK kopvertējumā, ierindojoties 25. vietā. {{dat|2021|3|14||bez}} PK posmā Nove Mesto kopā ar [[Sūzana Danklī|Sūzanu Danklī]] izcīnīja trešo vietu 1+1 jauktajā stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fasterskier.com/2021/03/bronze-for-dunklee-doherty-caps-strong-mixed-relay-day-press-release/ |title=Bronze for Dunklee/Doherty Caps Strong Mixed Relay Day |language=en |date={{dat|2021|3|14|N|bez}} |website=fasterskier.com|accessdate={{dat|2021|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2014|Ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| —
| —
| —
| —
| 16.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 44.
| 65.
| —
| —
| 6.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 42.
| 47.
| 43.
| —
| 13.
| 7.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 80.
| 65.
| —
| —
| 5.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| 47.
| 55.
| 45.
| —
| 14.
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]]
| 34.
| 43.
| 45.
| —
| 8.
| 10.
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 58.
| 39.
| 55.
| —
| 7.
| 16.
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 17.
| 22.
| 20.
| 21.
| —
| 19.
| 13.
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 24.
| 44.
| 43.
| —
| 8.
| 13.
| 11.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 51.
| 78.
| —
| —
| 15.
| 12.
| 22.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 35.
| 80.
| —
| —
| 12.
| 13.
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 23.
| 44.
| 26.
| 28.
| 5.
| 11.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| 41.
| 45.
| —
| 9.
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || 45.
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 71.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 36.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 25.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 50.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 56.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 57.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 32.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 72.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 71.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 59.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Dohertijs, Šons}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūhempšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV biatlonisti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>5ugxv8hylb8s8sgcjei4byw698w2t2s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Genocīds pret čigāniem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>482990</id>
    <revision>
      <id>4445891</id>
      <parentid>4117001</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T05:42:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2984" sha1="1tdgswieevp03alezeho5oquj8y8ohz" xml:space="preserve">{{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste
| title             = Genocīds pret čigāniem
| attēls            = Bundesarchiv R 165 Bild-244-48, Asperg, Deportation von Sinti und Roma.jpg
| attēla_apraksts   = Čigāni [[Asperga|Aspergā]] 1940. gada 22. maijā
| vieta             = [[Trešais reihs]] un vācu okupētās teritorijas
| koordinātas       = 
| datums            = 1935—1945
| laiks             = 
| laika_josla       = 
| veids             = [[genocīds]], etniskās tīrīšanas, masu slepkavības
| bojā_gājušie      = Vismaz 150 000.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/genocide-of-european-roma-gypsies-1939-1945|title=Genocide of European Roma (Gypsies), 1939–1945|website=encyclopedia.ushmm.org}}&lt;/ref&gt; Citas aplēses sniedz tādus skaitļus kā 500 000—800 000&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://books.google.lv/books?id=5a69Dk0T2YwC&amp;q=800.000&amp;redir_esc=y|title=Out of Control: Global Turmoil on the Eve of the 21st Century|first=Zbigniew|last=Brzezinski|date=2010. gada 30. nov.|publisher=Simon and Schuster|via=Google Books}}&lt;/ref&gt; vai pat 1,5 miljoni&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20110928102756/http://www.radoc.net/radoc.php?doc=art_e_holocaust_porrajmos&amp;lang=en&amp;articles=&lt;/ref&gt;
| ievainotie        = 
| izraisītāji       = [[Trešais reihs]] un tā [[Ass valstis|sabiedrotie]]
| izraisītājs       = 
| aizdomās_turētie  = 
| aizdomās_turētais = 
| ieroči            = 
| dalībnieku_skaits = 
| dalībnieks        = 
| aizstāvji         = 
| aizstāvis         = 
}}

'''Genocīds pret čigāniem''' ([[čigānu valoda|čigānu]]: ''porajmos'', {{izrunā|pʰoɽajˈmos}} — 'aprīšana') bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Ass valstis|tās sabiedroto]] centieni veikt [[etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]] un [[genocīds|genocīdu]] pret Eiropā dzīvojošajiem [[čigāni]]em. No 1935. līdz 1945. gadam tika nogalināti vismaz {{nobr|130 565}} čigāni. Dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem, bet genocīdā cietušo skaits ir vēl lielāks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.sintiundroma.org/en Digital exhibition: &quot;Racial Diagnosis: Gypsy&quot;. The Nazi genocide of the Sinti and Roma and the long struggle for recognition]
* [https://web.archive.org/web/20061023073950/http://desicritics.org/2006/09/05/002209.php Historical Amnesia: The Romani Holocaust]—[[Desicritics]]
* [https://isurvived.org/TOC-I.html#I-7_Romanies Extensive online resource on the Holocaust of the Romanies] from Holocaust Survivors and Remembrance Project: &quot;Forget You Not&quot;
* [https://www.yadvashem.org/holocaust/about/nazi-germany-1933-39/non-jewish-victims.html Non-Jewish Victims of Persecution in Germany]—About the Holocaust, Yad Vashem


{{čigāni-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čigāni]]
[[Kategorija:Genocīds]]</text>
      <sha1>1tdgswieevp03alezeho5oquj8y8ohz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Čigāni-aizmetnis</title>
    <ns>10</ns>
    <id>482998</id>
    <revision>
      <id>4445805</id>
      <parentid>3928433</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4445805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="242" sha1="1mm9dqqx85r1tmyu5rs11704orftph2" xml:space="preserve">{{Asbox
|     image = Roma_flag.svg
|       pix = 30
|   subject = [[čigāni]]em
|  category = Nepabeigti raksti par čigāniem
|      name = Veidne:Čigāni-aizmetnis
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Ģeogrāfijas aizmetņu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1mm9dqqx85r1tmyu5rs11704orftph2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lingua Franca Nova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487251</id>
    <revision>
      <id>4445881</id>
      <parentid>4036315</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T00:26:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>SHB2000</username>
        <id>98004</id>
      </contributor>
      <comment>rv abused AI translation by Jon Gua – see [[m:Special:PermaLink/30311777|SRP discussion]]</comment>
      <origin>4445881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1276" sha1="86wvpn87tat1xej057plu7obfeggyht" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Valodas infokaste
|name       = ''Lingua Franca Nova''
|image      = [[Attēls:Flag of Lingua Franca Nova.svg|170px|center|''Lingua Franca Nova'' karogs]]
|caption    = ''Lingua Franca Nova'' karogs
|creator    = [[George Boeree|Džordžs Būrejs]]
|date       = 1965
|setting    = [[Starptautiska palīgvaloda]]
|speakers   = 
|fam2       = [[Starptautiska palīgvaloda]]
|posteriori = Vārdu krājums no [[romāņu valodas|romāņu valodām]]
|agency     = 
|iso1= |iso2= |iso3=lfn
}}

'''''Lingua Franca Nova''''' ({{izrunā|'liŋɡwa 'fraŋka 'nova}} — ‘jaunā ''[[lingua franca]]''’), saīsinājumā '''LFN''', ir [[mākslīgā valoda]], kuru 1965. gadā izveidoja [[Šipenburgas Universitāte]]s profesors un filozofs [[George Boeree|Džordžs Būrejs]]. Valodas vārdu krājums ir balstīts uz [[romāņu valodas|romāņu valodām]], tas ir, uz [[franču valoda|franču valodu]], [[itāļu valoda|itāļu valodu]], [[portugāļu valoda|portugāļu valodu]], [[spāņu valoda|spāņu valodu]] un [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mākslīgās valodas]]</text>
      <sha1>86wvpn87tat1xej057plu7obfeggyht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sofija Godža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496002</id>
    <revision>
      <id>4445904</id>
      <parentid>4412516</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:23:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8716" sha1="as39uybfsi29bmmms321doomm5plx6b" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Sofija Godža
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = ''Sofia Goggia''
 |              attēls = Sofia Goggia.jpg
 |             att_izm = 220px
 |            paraksts = Sofija Godža 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|15}}
 |             dz_viet = {{vieta|Itālija|Bergamo}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=170}}
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ITA}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2011|12|28||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 5 (nobraucinens: 2018, 2021, 2022, 2023; supergigants: 2026)
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 1 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā
 |           pč_dalība = 5
 |          pč_medaļas = 1 sudraba, 1 bronzas
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flag2|ITA}}}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold        | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm|Nobrauciens]]}}
{{MedalSilver      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm|Nobrauciens]]}}
{{MedalBronze|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna-Kortīna 2026}}|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm|Nobrauciens]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Ore 2019]]|Supergigants}}
{{Medal|Bronze|[[2017. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Sanktmorica 2017]]|Milzu slaloms}}
}}

'''Sofija Godža''' ({{val|it|Sofia Goggia}}; dzimusi {{dat|1992|11|15}} [[Bergamo]]) ir [[Itālija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]], {{oss|Z=2018|L=G}} čempione nobraucienā, olimpisko spēļu un Pasaules čempionātu medaļniece.

== Karjera ==
[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja 2011. gada decembrī [[Linca|Lincā]]. 2013. gadā pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]], labāko rezultātu sasniedza supergigantā, ieņemot 4. vietu. Pirmo reizi vietu uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos izcīnīja {{dat|2016|11|26||bez}} Kilingtonā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], iegūstot trešo vietu milzu slalomā.

[[2017. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] izcīnīja bronzas medaļu milzu slalomā. Tā paša gada 4. martā Pasaules kausa sacensībās [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] nobraucienā guva savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fis-ski.com/en/alpine-skiing/alpine-news-multimedia/news-multimedia/news/archive/article=sofia-goggia-takes-career-first-win-jeongseon-downhill |title=Sofia Goggia takes career first win at Jeongseon downhill  |language=en |date={{dat|2017|3|4|N|bez}} |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2021|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā viņa izcīnīja uzvaru arī supergigantā. 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezonu noslēdza 3. vietā kopvērtējumā.

{{oss|Z=2018|L=L}} nobraucienā izcīnīja olimpisko zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/phjonchana_2018/21022018-nobrauciena_sievietem_triumfe_italiete_go |title=Nobraucienā sievietēm triumfē itāliete Godža, Vona samierinās ar bronzu |date={{dat|2018|2|21|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā uzvarēja Pasaules kausa nobrauciena disciplīnas kopvērtējumā. [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Orē ieguva sudraba godalgu supergiganta sacensībās. 2020.—2021. gada sezonā izcīnīja savu otro mazo kristāla globusu karjerā, vēlreiz triumfējot nobrauciena disciplīnas kopvērtējumā.

{{oss|Z=2022|L=L}} nobraucienā S. Godža izcīnīja olimpisko sudraba medaļu. 2022. un 2023. gadā atkal uzvarēja Pasaules kausa nobrauciena kopvērtējumā.

[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpiskajās spēlēs]] S. Godža bija viena no [[Olimpiskā lāpa|olimpiskās lāpas]] aizdedzējiem (viņa darīja to [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], kamēr citi kalnu slēpotāji [[Debora Kompanjoni]] un [[Alberto Tomba]] — [[Milāna|Milānā]]). Olimpiādes sacensībās viņa izcīnīja bronzas medaļu nobraucienā, trešo reizi kāpjot uz pjedestāla šajā disciplīnā trīs dažādās olimpiskajās spēlēs. 2025.—2026. gada sezonā uzvarēja supergiganta ieskaitē, izcīnot savu pirmo Kristāla globusu šajā disciplīnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/goggia-wins-kvitfjell-super-g-to-lift-the-crystal-globe |title=Goggia wins Kvitfjell Super G to lift the Crystal Globe |date={{dat|2026|3|22|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|3|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Divas reizes ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' vērtējumā atzīta par Itālijas gada labāko sportisti (2017, 2018).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gazzetta.it/Sport-Vari/04-12-2018/gazzetta-sports-awards-2018-premiazione-sportivi-anno-310980454325.shtml |title=Gazzetta Sports Awards 2018: Tortu è l'Uomo dell'anno, bis per la Goggia. ItalVolley femminile, squadra top |date={{dat|2018|12|4|N|bez}} |website=gazzetta.it |language=it |accessdate={{dat|2021|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — nobrauciens sievietēm}}
{{DEFAULTSORT:Godža, Sofija}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lombardijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Itālijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Itālijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Itālijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Itālijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Itālijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Itālijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kalnu slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kalnu slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kalnu slēpošanā]]</text>
      <sha1>as39uybfsi29bmmms321doomm5plx6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sīverts Bakens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>498208</id>
    <revision>
      <id>4445694</id>
      <parentid>4384422</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:21:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7358" sha1="m9e2xasb9zzj7o0jwkf5mkbky43kit0" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Sīverts Bakens
 |      vārds_orig = ''Sivert Bakken''
 |          attēls = Lillehammer 2016 Biathlon mixed relay (24903587200).jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Sīverts Bakens 2016. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = Sīverts Gutorms Bakens
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dat|1998|7|18}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Lillehammere}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2025|12|22|1998|7|18}}
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{NOR}}
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 2025
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Vingrom IL''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2021|1|8||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     dist_tituli = 1 (masu starts 2022)
 |     pk_lab sasn = 9. vieta (2022)
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn =
 |    sprints_sasn =
 |       iedz_sasn =
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Sīverts Gutorms Bakens''' ({{val|no|Sivert Guttorm Bakken}}; dzimis {{dat|1998|7|18}}; miris {{dat|2025|12|22}}) bija [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2008. gadā. Piedalījās [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās viņa dzimtajā pilsētā  [[Lillehammere|Lillehammerē]]. Tajās izcīnīja trīs medaļas — divas zelta godalgas (iedzīšanā un jauktajā stafetē) un sudrabu (sprintā). 2017. gada Pasaules čempionātā biatlonā jauniešiem [[Brezno]] ieguva bronzu sprintā un zeltu stafetē. Nākamajā gadā Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] izcīnīja sudrabu stafetē.

2018.—2019. gada sezonā sāka startēt pieaugušo konkurencē IBU kausā. {{dat|2018|12|22||bez}} Obertilliahā sprintā guva pirmo uzvaru IBU kausa posmos. 2019. gada Pasaules junioru čempionātā izcīnīja divas bronzas medaļas — sprintā un iedzīšanā. Arī 2020. gada Eiropas čempionātā [[Raubiči|Raubičos]] divreiz kļuva par bronzas ieguvēju — jauktajā stafetē un iedzīšanā. 

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2021|1|8||bez}} [[Oberhofa|Oberhofā]] ar 24. vietu sprintā. 2021. gada Eiropas čempionātā [[Dušņikizdroja|Dušņikizdrojā]] Norvēģijas komandas satāvā uzvarēja stafetē. [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar 6. vietu 20 km individuālajā distancē. {{dat|2021|12|4||bez}} pirmoreiz tika iekļauts stafetes sastāvā PK posmā un kopā ar [[Vetle Šostads Kristiansens|Vetli Šostadu Kristiansenu]] un brāļiem [[Tarjeijs Bē|Tarjeiju]] un [[Juhanness Tīngnēss Bē|Juhannesu Bē]] izcīnīja uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftenposten.no/sport/skiskyting/i/QyEgkq/debutant-briljerte-da-norge-vant-stafetten|title=Debutant briljerte da Norge vant stafetten|website=aftenposten.no|language=no|access-date={{dat|2021|12|5||bez}}|date={{dat|2021|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2022|3|12||bez}} [[Otepē]] Bakens distancē ar kopēju startu sasniedza trešo vietu, tas bija viņa pirmais pjedestāls Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/christiansen-wins-otepaeae-mass-start/7BkJLHes6WAeLNrXWnqdS9 |title=Christiansen’s Standing Stage Seals Mass Start Win |website=biathlonworld.com |language=en|access-date={{dat|2022|3|12||bez}}|date={{dat|2025|12|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas pēdējā Pasaules kausa posmā [[Holmenkollene|Holmenkollenē]] viņš izcīnīja uzvaru masu startā, kas sniedza viņam arī 1. vietu masu starta kopvērtējumā un mazo &quot;Kristāla globusu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/bakken-wins-oslo-mass-start/3Rqb35n06DiZz4KSUEfHen |title=Bakken Sprints to First-ever Win in Oslo Mass Start |website=biathlonworld.com |language=en|access-date={{dat|2022|3|20||bez}}|date={{dat|2025|12|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

2022. gadā Bakenam radās sirds problēmas, ko izraisīja [[COVID-19 vakcīna]]s blakusparādības. Viņš bija spiests izlaist divas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://focusbiathlon.com/news/item/1078-sivert-bakken-lost-two-years-of-his-life-due-to-covid-19-vaccine-side-effects.html |title=Sivert Bakken lost two years of his life due to Covid-19 vaccine side effects |website=focusbiathlon.com |language=en|access-date={{dat|2024|7|4||bez}}|date={{dat|2025|12|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā viņš atgriezās biatlonā un visu 2024.—2025. gada sezonu startēja IBU kausā, ieņemot otro vietu kopvērtējumā un piekāpjoties vienīgi citam Norvēģijas biatlonistam [[Īsaks Frejs|Īsakam Frejam]]. 2025. gada Eiropas čempionātā izcīnīja divas zelta medaļas: sprintā un stafetē.

[[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026. gada sezonas]] sākumā Bakens jau startēja Norvēģijas izlases sastāvā pirmajā Pasaules kausa posmā [[Estešunda|Estešundā]] un izcīnīja 4. vietu 20 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/botn-wins-osd25-mens-20-km/4IDq3czIy41BDvkhhqMK1F |title=Johan-Olav Botn Buries Rivals in Oestersund 20 km Individual |date={{dat|2025|12|3|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2025|12|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Bakens tika atrasts miris savā viesnīcas numuriņā Lavazē, [[Trento province|Trento reģionā]], Itālijā, 2025. gada 22. decembrī. Viņam bija tikai 27 gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/23122025-italija_atrasts_miris_sosezon_divas_reize|title=Itālijā atrasts miris šosezon divas reizes PK posmos sešiniekā tikušais norvēģu biatlonists|date={{dat|2025|12|23|N|bez}} |website=sportacentrs.com |language= |accessdate={{dat|2025|12|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 69.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 9.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 26.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bakens, Sīverts}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Innlandetē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas biatlonisti]]</text>
      <sha1>m9e2xasb9zzj7o0jwkf5mkbky43kit0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marko Odermats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499399</id>
    <revision>
      <id>4445896</id>
      <parentid>4426681</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T06:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445896</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13713" sha1="mu9qn7pmhvohkq5nxrj8tw4xfsry1vb" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Marko Odermats
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = ''Marco Odermatt''
 |              attēls = Marco Odermatt with the Small Crystal Globe 2023 Men's Giant Slalom (8) (cropped).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Marko Odermats 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|8}}
 |             dz_viet = {{vieta|Šveice|Štansa}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = {{URL|http://marcoodermatt.com/}}
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{SUI}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2016|3|19||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 5 (2022, 2023, 2024, 2025, 2026)
 |         dist_tituli = 11 (milzu slaloms: 2022, 2023, 2024, 2025; supergigants: 2023, 2024, 2025, 2026; nobrauciens: 2024, 2025, 2026)
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 1 zelta, 2 sudraba, 1 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā
 |           pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]])
 |          pč_medaļas = 3 zelta
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = * ''[[Skieur d'or]]'' — 2022, 2024
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Šveice}} [[Šveice]]}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalGold|[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]]|[[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|Milzu slaloms]]}}
{{MedalSilver|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milnāna-Kortīna 2026]]|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu kombinācija vīriešiem|Komandu kombinācija]]}}
{{MedalSilver|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milnāna-Kortīna 2026]]|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|Milzu slaloms]]}}
{{MedalBronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milnāna-Kortīna 2026]]|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants vīriešiem|Supergigants]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Kurševela 2023]]|Nobrauciens}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Kurševela 2023]]|Milzu slaloms}}
{{Medal|Gold|[[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Zālbaha 2025]]|Supergigants}}
}}

'''Marko Odermats''' ({{val|de|Marco Odermatt}}; dzimis {{dat|1997|10|8}}) ir [[Šveice|šveiciešu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]]. Viņš ir pieckārtējs [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētājs (2022, 2023, 2024, 2025, 2026), [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions milzu slalomā un trīskārtējs pasaules čempions.

== Karjera ==
2016. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Soči|Sočos]] ieguva zelta medaļu milzu slalomā un bronzu supergigantā. {{dat|2016|3|19||bez}} [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] debitēja [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās. 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Davosa|Davosā]] izcīnīja piecas zelta medaļas (kombinācijā, nobraucienā, supergigantā, milzu slalomā un komandu sacensībās), kļūstot par pirmo kalnu slēpotāju, kam tas izdevies vienā čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/alpine-skiing/alpine-news-multimedia/news-multimedia/news/archive/article=junior-worlds-odermatt-claims-incredible-5th-gold |title=Junior Worlds: Odermatt claims incredible 5th gold  |date={{dat|2018|2|6|N|bez}} |website=fis-ski.com|accessdate={{dat|2021|12|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gadā]]. Labāko rezultātu sasniedza milzu slalomā, ieņemot desmito vietu. Pasaules kausa posmos pirmo reizi uz goda pjedestāla kāpa {{dat|2019|3|9||bez}} Slovēnijā pēc trešās vietas milzu slalomā. Pirmo uzvaru PK posmos izcīnīja {{dat|2019|12|6||bez}} supergigantā [[Bīverkrīka|Bīverkrīkā]], ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/alpine-skiing/alpine-news-multimedia/news-multimedia/news/test2/odermatt-takes-first-ever-world-cup-victory-in-beaver-creek |title=Odermatt takes first ever World Cup victory in Beaver Creek |date={{dat|2019|12|6|N|bez}} |website=fis-ski.com|accessdate={{dat|2021|12|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]] labāko rezultātu sasniedza nobraucienā, ieņemot 4. vietu. 2020.—2021. gada Pasaules kausa sezonā izcīnīja otro vietu absolūtajā kopvērtējumā, kā arī otrās vietas milzu slaloma un supergiganta vērtējumā.

[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā kļuva par čempionu [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slalomā]]. 2021.—2022. gada sezonā uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā, kā arī milzu slaloma ieskaitē. [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023. gadā]] izcīnīja savu pirmo Pasaules čempionāta zelta medaļu, uzvarot nobraucienā. Čempionāta turpinājumā ieguva zeltu arī milzu slalomā. 2022.—2023. gada sezonā izcīnīja savu otro Lielo kristāla globusu, uzvarot Pasaules kausa kopvērtējumā visu disciplīnu summā, kā arī guva uzvaras milzu slaloma un supergiganta ieskaitēs.

{{dat|2024|1|11||bez}} [[Vengene|Vengenē]] pirmo reizi karjerā uzvarēja Pasaules kausa posmā nobraucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/11012024-odermats_prestizaja_vengenas_nobrauciena_ |title=Odermats prestižajā Vengenas nobraucienā beidzot svin pirmo uzvaru PK posmos nobraucienā |date={{dat|2024|1|11|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023.—2024. gada sezonā milzu slalomā uzvarēja deviņas reizes, bet, skaitot iepriekšējo sezonu, sasniedza 12 uzvaru sēriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2023-24/he-s-on-a-different-planet-odermatt-holds-on-for-12th-straight-giant-slalom-win |title='He's on a different planet': Odermatt holds on for 12th straight giant slalom win |date={{dat|2024|3|2|N|bez}} |website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2024|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā pirmo reizi uzvarēja nobrauciena kopvertējumā, bet kopumā izcīnīja četrus globusus, arī milzu slaloma un supergiganta ieskaitēs, kā arī trešo reizi karjerā uzvarēja kopējā ieskaitē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2023-24/odermatt-seals-downhill-globe-after-saalbach-cancelled |title=Odermatt seals downhill title and fourth globe of season after Saalbach cancelled |date={{dat|2024|3|24|N|bez}} |website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2024|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbahā]] pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu supergigantā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/news/fis-world-alpine-skiing-championships-saalbach-men-super-g-marco-odermatt-results |title=Marco Odermatt clinches first Super-G world title after blistering run in Saalbach |date={{dat|2025|2|7|N|bez}} |website=olympics.com |language=en |accessdate={{dat|2025|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024.—2025. gada Pasaules kausa sezonā otro reizi pēc kārtas izcīnīja četrus &quot;Kristāla globusus&quot;, uzvarot trīs disciplīnu ieskaitēs (nobrauciens, supergigants un milzu slaloms) un absolūtajā kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2024-25/odermatt-is-quadruple-globe-winner-again-after-taking-downhill-title |title=Odermatt is quadruple Globe winner again after sealing his second Downhill title |date={{dat|2025|3|23|N|bez}} |website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2025|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par trešo kalnu slēpotāju pēc [[Marsels Hiršers|Marsela Hiršera]] un [[Annemarija Mozere-Prella|Annemarijas Mozeres-Prellas]], kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā četras reizes pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/olympics/news/marco-odermatt-alpine-skiing-world-cup-overall-fis-2025 |title=Marco Odermatt clinches historic 4th consecutive Alpine skiing World Cup overall title |date={{dat|2025|3|15|N|bez}} |website=nbcsports.com |language=en |accessdate={{dat|2025|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|Z=2026|L=L}} Odermats ieguva trīs medaļas — sudrabu milzu slalomā un komandu kombinācijā, kā arī bronzu supergigantā. 2025.—2026. gada sezonā piekto reizi pēc kārtas uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā. 

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| —
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{DNF}}
| 7.
| —
| {{n/a}}
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| —
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 4.
| {{n/a}}
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Paralēlais m. sl.

|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Ore (Zviedrija)|Ore]]
| —
| 10.
| 12.
| —
| —
| {{n/a}}
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Kortīna d'Ampeco]]
| —
| {{DNF}}
| 11.
| 4
| —
| 11.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Kurševela]]/[[Meribela]]
| —
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 4.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{DSQ}}
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbaha]]
| —
| 4.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 5.
| {{n/a}}
| {{n/a}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{de ikona}} {{en ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — milzu slaloms vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Odermats, Marko}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nidvaldenes kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Šveices sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Šveices olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kalnu slēpošanā]]
[[Kategorija:Šveices sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Šveices olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kalnu slēpošanā]]
[[Kategorija:Šveices olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kalnu slēpošanā]]</text>
      <sha1>mu9qn7pmhvohkq5nxrj8tw4xfsry1vb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>4445752</id>
      <parentid>4445390</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:22:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas */ pap</comment>
      <origin>4445752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="276915" sha1="pvc02wrqufy5pzf6rbxbgc1qsvpccyt" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīnas|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čenuns]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

==== Pamiera sarunas ====
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[droni|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Černihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu munīcija|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem &quot;''Šahed''&quot;. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem &quot;Šahed&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un &quot;Šahed&quot; dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 &quot;Šahed&quot; kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Šahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title= Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem &quot;''[[Šahed]]''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Šahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Šahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Černihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Černihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=“05.03.2026”
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 &quot;Šahed&quot;, &quot;Gerber&quot; un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt; 
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=“05.03.2026”/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, ɡaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivano-Frankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivano-Frankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 25. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska]]s un [[Ustjluga]]s ostām, pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzījies Ukrainas drons, arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>pvc02wrqufy5pzf6rbxbgc1qsvpccyt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445753</id>
      <parentid>4445752</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:22:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 2026. gada uzbrukumi */</comment>
      <origin>4445753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="276950" sha1="mq0guvvu9tml25wbcp04jpqu3gjtfub" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīnas|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čenuns]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

==== Pamiera sarunas ====
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[droni|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Černihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu munīcija|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem &quot;''Šahed''&quot;. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem &quot;Šahed&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un &quot;Šahed&quot; dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 &quot;Šahed&quot; kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Šahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title= Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem &quot;''[[Šahed]]''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Šahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Šahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Černihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Černihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=“05.03.2026”
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 &quot;Šahed&quot;, &quot;Gerber&quot; un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt; 
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=“05.03.2026”/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, ɡaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivano-Frankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivano-Frankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 25. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s un [[Ustjluga]]s ostām, pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzījies Ukrainas drons, arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>mq0guvvu9tml25wbcp04jpqu3gjtfub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmiera Glass VIA (basketbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>524429</id>
    <revision>
      <id>4445728</id>
      <parentid>4421052</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:23:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4445728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7169" sha1="cr7ifbx2i89cmi1t81n37eox5qn44lk" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #3d7326
 |                    klubs = Valmiera Glass VIA
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2011
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Vidzemes Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 1500
 |                   krāsas = melna/zaļa/balta 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Ģirts Vēveris
 |               menedžeris = [[Roberts Zeile]]&lt;br&gt;[[Valters Vēveris]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Vecvagars]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}}
 |               sadarbojas = Bertānu Valmieras BS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 
 |                      BBL = 
}}
'''&quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot;''', saīsināti '''&quot;Valmiera Glass VIA&quot;''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Kaspars Vecvagars]]. Mājas spēles &quot;Valmiera Glass VIA&quot; aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajā centrā]].

Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, &quot;Valmiera Glass VIA&quot; ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda &quot;'''Bertānu Valmieras BS&quot;''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]].

2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]].

Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]].

2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī &quot;Valmiera Glass VIA&quot; uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā.

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]]
Sākot ar 2018. gadu &quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot; ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta)
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)

== Galvenie treneri ==
* 2011—2021: [[Roberts Zeile]]
* 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]]
* 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]]
* 2022—2024: [[Oskars Virsis]]
* 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]]
* 2025—pašlaik: [[Kaspars Vecvagars]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Valmierā]]</text>
      <sha1>cr7ifbx2i89cmi1t81n37eox5qn44lk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niklass Hartvegs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528956</id>
    <revision>
      <id>4445698</id>
      <parentid>4420987</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:26:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7017" sha1="tpfo7pn8z4rv2gecns6tghldikju543" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Niklass Hartvegs
 |      vārds_orig = ''Niklas Hartweg''
 |          attēls = 2023-02-14 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 20 km Individual by Sandro Halank–357.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Niklass Hartvegs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|1}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Karlsrūe}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{SUI}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=181}}
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SC Einsiedeln''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2020|11|28||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 4 ([[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Niklass Hartvegs''' ({{val|de|Niklas Hartweg}}; dzimis {{dat|2000|3|1}} [[Karlsrūe|Karlsrūē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Šveice]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
2019. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Brezno]] izcīnīja zelta medaļu 12,5 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/results/BT1819JWRLCH__YMIN |title=Youth Men 12.5 km Individual Competition |date={{dat|2019|1|27|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2022|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|11|28||bez}} [[Kontiolahti]] ar 53. vietu 20 km individuālajā distancē. Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] piedalījās [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]]. Labāko rezultātu individuāli sasniedza iedzīšanā, ieņemot 47. vietu. Startēja arī stafetē, kurā Šveices komanda ieņēma 11. vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem labāko rezultātu ieguva iedzīšanā, ieņemot 4. vietu.

Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. Gan sprintā, gan iedzīšanā iekļuva labāko 40 biatlonistu vidū, ieņemot attiecīgi 37. un 38. vietu. Stafetē bija 12. vietā. Pirmo reizi punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva {{dat|2022|1|22||bez}} [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]], 20 km individuālajā distancē ieņemot 17. vietu. [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023. gada sezonas]] 1. posmā [[Kontiolahti]] pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos, izcīnot otro vietu 20 km distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/ponsiluoma-wins-kontiolahti-individual/1zwv6lx4rYgJSSpG7zo4a9 |title=Kontiolahti Individual to Ponsiluoma |date={{dat|2022|11|29|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2022|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2025|3|16||bez}} Pasaules kausa posmā [[Pokļuka|Pokļukā]] kopā ar [[Aita Gasparīne|Aitu Gasparīni]] uzvarēja 1+1 jauktajā stafetē. Tā bija pirmā Šveices uzvara jebkāda veida stafetē Pasaules kausā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/switzerland-wins-pokljuka-single-mixed/OyZBMCfEA4L6E2VzDISZT |title=Hartweg Anchors Switzerland to First-ever Single Mixed Win |date={{dat|2025|3|16|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2023|3|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 56.
| 37.
| 38.
| —
| 12.
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 59.
| 17.
| 27.
| 24.
| 8.
| 10.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| —
| 49.
| 47.
| —
| 11.
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 6.
| 25.
| 17.
| —
| 6.
| 7.
| 12.
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 11.
| 22.
| 22.
| 22.
| 14.
| 4.
| 5.
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 5.
| 19.
| 18.
| 17.
| 7.
| 6.
| 4.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 74.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 11.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 32.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 18.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 31.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hartvegs, Niklass}}

[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices biatlonisti]]
[[Kategorija:Šveices sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Šveices sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>tpfo7pn8z4rv2gecns6tghldikju543</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Didjē Bionā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>533641</id>
    <revision>
      <id>4445706</id>
      <parentid>4248244</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:53:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6310" sha1="hb44kuslnwf2oci5zrgqzv9uveb2zdr" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Didjē Bionā
 |      vārds_orig = ''Didier Bionaz''
 |          attēls = 2023-02-18 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 4 x 7.5 km Relay by Sandro Halank–033.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Didjē Bionā 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Itālija|Aosta}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{ITA}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''CS Esercito''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2020|3|6||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 3 ([[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]])
 |      pč_medaļas = 1 sudraba
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCountry|{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]}} 
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Oberhofa 2023]]|Jauktā stafete}}
}}

'''Didjē Bionā''' ({{val|fr|Didier Bionaz}}; dzimis {{dat|2000|2|22}} [[Aosta|Aostā]]) ir [[Itālija]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2007. gadā. Pārstāv klubu ''CS Esercito''. 2019. gadā Pasaules čempionātā jauniešiem [[Brezno]] izcīnīja bronzu stafetē. 2019. gada 14. decembrī uzvarēja IBU junioru kausa posmā sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/results/BT1920JIBUCP01JMSP |title=Junior Men 10 km Sprint Competition Pokljuka |date={{dat|2019|12|14|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |access-date={{dat|2023|2|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|3|6||bez}} [[Nove Mesto Morāvijā]], ieņemot 72. vietu sprintā. Tajā pašā posmā tika iekļauts arī Itālijas stafetes komandas sastāvā, kas ieņēma 6. vietu. [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]]. Individuāli labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 20. vietu. Startēja arī jauktajā un klasiskajā vīriešu stafetē, abas reizes ar komandu ieguva 6. vietu.

{{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] startēja tikai 20 km individuālajā distancē un ieņēma 48. vietu. 2023. gada janvārī Pasaules kausa posmā Pokļukā kopā ar [[Tommazo Džakomels|Tommazo Džakomelu]], [[Doroteja Vīrere|Doroteju Vīreri]] un [[Liza Vitoci|Lizu Vitoci]] ieņēma 2. vietu jauktajā stafetē. [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] tajā pašā sastāvā izcīnīja sudraba medaļu jauktajā stafetē.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 48.
| —
| —
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 59.
| 20.
| 57.
| —
| 6.
| 6.
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 26.
| 66.
| —
| —
| 7.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 49.
| 28.
| 32.
| —
| 6.
| 10.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 49.
| 43.
| 49.
| —
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 49.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 84.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 46.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 21.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 43.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 61.
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bionā, Didjē}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vallē d'Aostā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Itālijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>hb44kuslnwf2oci5zrgqzv9uveb2zdr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ConnetableDeMolay</title>
    <ns>3</ns>
    <id>545992</id>
    <revision>
      <id>4445819</id>
      <parentid>3884279</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:53:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Céréales Killer</username>
        <id>47892</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:MathieuFerrand]] uz [[Dalībnieka diskusija:ConnetableDeMolay]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/MathieuFerrand|MathieuFerrand]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/ConnetableDeMolay|ConnetableDeMolay]]&quot;</comment>
      <origin>3884279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="cwy3djyjd263h7o6e2fz8ruyebw0slg" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MathieuFerrand}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 13. jūlijs, plkst. 10.57 (EEST)</text>
      <sha1>cwy3djyjd263h7o6e2fz8ruyebw0slg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prūse</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549606</id>
    <redirect title="Irina Pruse" />
    <revision>
      <id>4445861</id>
      <parentid>3908651</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:57:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Irina Prūse]] to [[Irina Pruse]]</comment>
      <origin>4445861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="ts7yoonm4d8lcjepoaeqze7j7hwtfex" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Irina Pruse]]</text>
      <sha1>ts7yoonm4d8lcjepoaeqze7j7hwtfex</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renārs Birkentāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556476</id>
    <revision>
      <id>4445701</id>
      <parentid>4420967</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:32:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14066" sha1="9b5nh9wmi0mxkq26wlmk1l9d8tlwq6o" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Renārs Birkentāls
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Birkentals R. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3026.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Renārs Birkentāls 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|23}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Talsi}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{LAT}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=184}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=80}}
 |        karj ieņ = 
 |       izglītība = [[Talsu 2. vidusskola]]
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2020|11|29||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2 ([[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Renārs Birkentāls''' (dzimis {{dat|2001|5|23}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biatlonists]].

== Karjera ==
2018. gadā R. Birkentāls pirmo reizi piedalījās Pasaules čempionātā jauniešiem, kas notika [[Otepē]]. Sprintā ieņēma 77. vietu, bet 12,5 kilometru individuālajā distancē bija 82. Startēja arī stafetē, kur ieņēma 15. vietu. Līdz 2020. gada sākumam piedalījās tikai jauniešu un junioru sacensībās, taču īpašus panākumus neguva. {{dat|2020|1|12||bez}} [[Brezno]] viņš debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] pieaugušajiem. 2020. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Lencerheide|Lencerheidē]], Šveicē, labāko rezultātu sasniedza 12,5 km individuālajā distancē, ieņemot 8. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/19649753/biathlon/51828419/biatlonists-birkentals-izcina-augsto-astoto-vietu-pasaules-cempionata-jauniesiem | title=Biatlonists Birkentāls izcīna augsto astoto vietu pasaules čempionātā jauniešiem |website=delfi.lv |date={{dat|2020|1|26|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Arī iedzīšanā startēja sekmīgi, no 28. vietas, kas bija iegūta sprintā, paceļoties uz 19. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/02022020-birkentalam_atrs_slepojums_un_19_vieta_ie | title=Birkentālam ātrs slēpojums un 19. vieta iedzīšanā pasaules čempionātā jauniešiem |website=sportacentrs.com |date={{dat|2020|2|2|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|11|29||bez}} [[Kontiolahti]] ar 87. vietu sprintā. Sezonas turpinājumā startēja IBU kausā. 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Obertilliaha|Obertilliahā]], Austrijā, pirmo reizi startējot U-21 konkurencē, labāko rezultātu sasniedza 15 km individuālajā distancē, ieņemot 19. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/biatlonistam-birkentalam-19-vietu-pc-junioriem-individualaja-distance/ | title=Biatlonistam Birkentālam 19. vietu PČ junioriem individuālajā distancē |website=sportazinas.com |date={{dat|2021|2|28|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|2021|12|10||bez}} IBU Junioru kausa sacensībās [[Francija|Francijā]] ieņēma sesto vietu 15 km distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/10122021-birkentals_izcina_sesto_vietu_ibu_junioru | title=Birkentāls izcīna sesto vietu IBU Junioru kausā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|10|12|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2022. gada Pasaules čempionātā junioriem sprintā ieņēma 10. vietu, arī iedzīšanā un individuālajā distancē Birkentāls iekļuva labāko 20 vidū, ieņemot attiecīgi 19. un 13. vietu. 2021.—2022. gada sezonā IBU kausā viņš četras reizes finišēja punktos starp 40 labākajiem sportistiem, tostarp [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] 20 km individuālajā distancē, kur ieņēma 35. vietu.

2022.—2023. gada sezonā pietiekami regulāri startēja jau Pasaules kausa posmos. 2023. gada Eiropas čempionātā junioriem &quot;Smeceres sila&quot; trasē pie [[Madona]]s labāko rezultātu individuāli sasniedza iedzīšanā, ieņemot 10. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/smeceres-sila-nosledzas-eiropas-junioru-cempionats-biatlona-birkentals-desmitnieka.a497172/ | title=Smeceres silā noslēdzas Eiropas junioru čempionāts biatlonā, Birkentāls desmitniekā |website=lsm.lv |date={{dat|2023|2|19|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1+1 jauktajā stafetē kopā ar [[Sanita Buliņa|Sanitu Buliņu]] ieņēma devīto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/16022023-birkentalam_un_bulinai_ec_junioriem_madon | title=Birkentālam un Buliņai EČ junioriem Madonā devītā vieta jauktajā pāru stafetē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|2|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2023. gada Pasaules čempionātā junioriem Ščučinskā, [[Kazahstāna|Kazahstānā]], ieguva 10. vietu 15 kilometru individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/biatlonists-birkentals-sasniedz-top10-pasaules-junioru-cempionata-individualaja-distance.a499499/ | title=Biatlonists Birkentāls sasniedz TOP10 pasaules junioru čempionātā individuālajā distancē |website=lsm.lv |date={{dat|2023|3|6|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|11|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada sezonas]] otrajā posmā [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] sprintā ieņēma 38. vietu un pirmo reizi karjerā ieguva punktus Pasaules kausa ieskaitē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/08.12.2023-biatlonisti-rastorgujevs-un-birkentals-finise-top40-pasaules-kausa-posma-sprinta.a534590/ | title=Biatlonisti Rastorgujevs un Birkentāls finišē TOP40 Pasaules kausa posma sprintā |website=lsm.lv |date={{dat|2023|12|8|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|2024|1|5||bez}} Pasaules kausa posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] sprintā ieņēma 27. vietu, sasniedzot personisko rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/05.01.2024-birkentals-apsteidz-rastorgujevu-sasniedz-personisko-rekordu-biatlona-pasaules-kausa.a537808/ | title=Birkentāls apsteidz Rastorgujevu, sasniedz personisko rekordu biatlona Pasaules kausā |website=lsm.lv |date={{dat|2024|1|5|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2024. gada Eiropas čempionātā R. Birkentāla labākais rezultāts bija iedzīšanā — 10. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/27.01.2024-birkentals-iedzisana-sasniedz-top10-eiropas-cempionata-biatlona-rastorgujevs-13-vieta.a540565/ | title=Birkentāls iedzīšanā sasniedz TOP10 Eiropas čempionātā biatlonā; Rastorgujevs 13. vietā |website=lsm.lv |date={{dat|2024|1|27|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2024. gada februārī [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] pirmo reizi piedalījās [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]]. Jauktajā stafetē kopā ar [[Edgars Mise|Edgaru Misi]], [[Baiba Bendika|Baibu Bendiku]] un [[Annija Sabule|Anniju Sabuli]] ieņēma 19. vietu, sprintā ierindojās 70. vietā, bet 20 km individuālajā distancē bija 68. vietā.

[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] labāko individuālo rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 34. vietu. 1+1 jauktajā stafetē kopā ar Bendiku izcīnīja 9. vietu, startēja arī vīriešu un jauktajā stafetē. [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026. gada Pasaules kausa sezonas]] piektajā posmā [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] laboja karjeras rekordu un pirmo reizi iekļuva labāko divdesmitniekā, sprintā ieņemot 18. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/17.01.2026-birkentals-sprinta-sasniedz-karjeras-rekordu-biatlona-pasaules-kausa-spilgtakas-epizodes.a630368/ | title=Birkentāls sprintā sasniedz karjeras rekordu biatlona Pasaules kausā |website=lsm.lv |date={{dat|2026|1|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|1|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nākamajā posmā Nove Mesto vēlreiz uzlaboja savu karjeras labāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, pirmo reizi iekļūstot desmitniekā un 15 km saīsinātajā inidividuālajā distancē izcīnot devīto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/22.01.2026-latviesu-biatlonists-renars-birkentals-individualaja-distance-sasniedz-karjeras-rekordu-finisejot-top10.a631197/ | title=Latviešu biatlonists Renārs Birkentāls individuālajā distancē sasniedz karjeras rekordu, finišējot TOP10 |website=lsm.lv |date={{dat|2026|1|22|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|1|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

R. Birkentāls ir startējis arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22042024-ar_biatlonistu_dominanci_un_karro_dalibu_|title=Ar biatlonistu dominanci un Karro dalību Ķegumā sākusies Vivus MTB maratona sezona|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-22|date=2024-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 31.
| 77.
| —
| —
| 18.
| 12.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 68.
| 70.
| —
| —
| 16.
| 19.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 48.
| 34.
| 52.
| —
| 19. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 22. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 9.
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| 2022
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Arbere]]
| 35.
| 71.
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
| —
| —
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| 41.
| 49.
| —
| 12.
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovākija}} [[Brezno|Brezno-Osrblje]]
| 84.
| 36.
| 10.
| 14.
| —
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Martello]]
| 58.
| 43.
| 37.
| —
| {{n/a}}
| {{n/a}}
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| 2018
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]]
| U-19
| 82.
| 77.
| —
| 15.
| rowspan=5 {{n/a}}
|-
| 2019
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovākija}} [[Brezno]]
| U-19
| 63.
| 70.
| —
| 17.
|-
| 2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| U-19
| 8.
| 28.
| 19.
| 17.
|-
| 2021
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Obertilliaha]]
| U-21
| 19.
| 40.
| 60.
| —
|-
| 2022
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]]
| U-21
| 13.
| 10.
| 19.
| —
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]]
| U-21
| 10.
| 49.
| 32.
| —
| —
|}

=== Eiropas čempionāts junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| 2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 69.
| 82.
| —
| —
| —
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Latvija}} [[Madona]]
| 17.
| 11.
| 10.
| —
| 9.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 59.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 43.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2026 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Birkentāls, Renārs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>9b5nh9wmi0mxkq26wlmk1l9d8tlwq6o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns Rēss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556498</id>
    <revision>
      <id>4445703</id>
      <parentid>4248245</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:36:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8920" sha1="1ay4fhjxrphyadszlvlnmob1tuy1nop" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Romāns Rēss
 |      vārds_orig = ''Roman Rees''
 |          attēls = Roman Rees (GER) 2018.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Romāns Rēss 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|1}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Freiburga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{GER}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SV Schauinsland''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2016|12|1||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]])
 |      pč_medaļas = 1 sudraba
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{GER}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Romāns Rēss''' ({{val|de|Roman Rees}}; dzimis {{dat|1993|3|1}} [[Freiburga|Freiburgā]]) ir vācu [[biatlons|biatlonists]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs stafetē, {{oss|Z=2022|L=G}} dalībnieks.

== Karjera ==
Distanču slēpošanas un biatlona treniņus R. Rēss uzsāka septiņu gadu vecumā, divpadsmit gadu vecumā viņš nolēma nodarboties ar biatlonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tz.de/sport/wintersport/roman-rees-alle-infos-zum-deutschen-biathleten-karriere-und-erfolge-91146775.html |title=Roman Rees: Alle Infos zum deutschen Biathleten – Karriere und Erfolge |date={{dat|2021|11|29|N|bez}} |website=tz.de |language=de |accessdate={{dat|2023|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
2011. gada Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā [[Libereca|Liberecā]] izcīnīja trīs medaļas: zeltu jauktajā stafetē, sudrabu sprintā aiz [[Juhanness Tīngnēss Bē|Juhannesa Tīngnēsa Bē]] un bronzu 12,5 km individuālajā distancē. No 2012. līdz 2014. gadam piedalījās pasaules čempionātos junioriem. 2014. gada [[Preskaila|Preskailā]], ASV, izcīnīja zelta medaļu stafetē. 2013.—2014. gada sezonā debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]].

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2016|12|1||bez}} [[Estešunda|Estešundā]] ar 48. vietu 20 km individuālajā distancē. 
Pirmo reizi vietu uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos izcīnīja {{dat|2019|2|15||bez}} [[Soldžerholova|Soldžerholovā]], ASV, ieņemot trešo vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/sport/wintersport/rees-sorgt-fuer-biathlon-ueberraschung-in-soldier-hollow-16044115.html |title=Rees sorgt für Überraschung in Soldier Hollow |date={{dat|2019|2|15|N|bez}} |website=faz.net |language=de |accessdate={{dat|2023|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gadā]] Estešundā. 20 km individuālajā distancē ieņēma 20. vietu, bet stafetē Vācijas komandas sastāvā kopā ar [[Ēriks Lesers|Ēriku Leseru]], [[Arnds Peifers|Arndu Peiferu]] un [[Benedikts Dolls|Benediktu Dollu]] izcīnīja sudraba medaļu. 2019.—2020. gada sezonā startēja pārsvarā IBU kausā un [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] nepiedalījās. Pēc gada, kad [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]] risinājās [[Pokļuka|Pokļukā]], 20 km individuālajā distancē ieņēma 10. vietu, startēja arī stafetē, kur Vācijas komanda finišēja septītā.

{{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] labāko rezultātu individuāli sasniedza iedzīšanā, ieņemot 6. vietu, bet stafetē bija 4. vietā. 2022. gada decembrī  [[Kontiolahti]] otro reizi karjerā ieguva vietu uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā, sprintā izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/jt-wins-kontiolahti-sprint/3sGDV5XYDSvPGNpE6TZQ6 |title=JT Boe Skis to Kontiolahti Sprint Win |date={{dat|2022|12|3|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] labāko rezultātu individuāli sasniedza iedzīšanā, ieņemot 10. vietu, startēja arī gan vīriešu, gan jauktajā stafetē, ieņemot attiecīgi piekto un sesto vietu. [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023. gada sezonā]] sasniedza līdz šim savu labāko rezultātu Pasaules kausa kopvērtējumā, ieņemot 9. vietu.

[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada sezonas]] pirmajā posmā Estešundā 20 km individuālajā distancē izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/roman-rees-wins-oestersund-20-km/781NYazPGBIwlyHmxFm2Lp |title=Roman Rees, Justus Strelow 1-2 in Oestersund 20 km |date={{dat|2023|11|26|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 7.
| 17.
| 6.
| 14.
| 4.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 20.
| —
| —
| —
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 10.
| —
| —
| —
| 7.
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 21.
| 19.
| 10.
| 18.
| 5.
| 6.
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 13.
| —
| —
| —
| 
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 48.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 33.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 42.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 63.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 29.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 16.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 9.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 27.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 49.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 52.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Rēss, Romāns}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>1ay4fhjxrphyadszlvlnmob1tuy1nop</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Justuss Štrelovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556718</id>
    <revision>
      <id>4445689</id>
      <parentid>4421038</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9300" sha1="1q3j0x1ohq70h5pdd1ln2hsqzdqy5xx" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Justuss Štrelovs
 |      vārds_orig = ''Justus Strelow''
 |          attēls = Justus Strelow (GER) 2023.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Justuss Štrelovs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|30}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Dipoldisvalde}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{GER}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=184}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SG Stahl Schmiedeberg''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2021|3|19||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 3 ([[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 2 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{GER}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalBronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|1+1 jauktā stafete}}
}}

'''Justuss Štrelovs''' ({{val|de|Justus Strelow}}; dzimis {{dat|1996|12|30}} [[Dipoldisvalde|Dipoldisvaldē]]) ir vācu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2003. gadā. Starptautiskā līmenī debitēja 2015. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Raubiči|Raubičos]]. Labāko rezultātu sasniedza 12,5 km individuālajā distancē, kur ieņēma 6. vietu, arī sprintā un iedzīšanā iekļuva labāko desmitniekā. 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem, kas risinājās [[Rumānija|Rumānijā]], startēja tikai 15 km individuālajā distancē un ieņēma 7. vietu. Pēc gada Pasaules čempionātā junioriem [[Brezno]], Slovākijā, izcīnīja bronzas medaļu stafetē. Individuāli labāko rezultātu uzrādīja iedzīšanā, finišējot 16. vietā. 2018.—2019. gada sezonā sāka piedalīties [[IBU kauss|IBU kausā]] un jau savās otrajās sacencībās {{dat|2018|12|1||bez}} Idrē izcīnija trešo vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/aristide-begue-wins-second-ibu-cup-sprint/9BJmxr7Ed0mgKehm0aOiQ |title=Aristide Begue and Elisabeth Hoegberg Win Second IBU Cup Sprints |date={{dat|2018|12|1|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2020. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] Raubičos 1+1 jauktajā stafetē kopā ar Stefāniju Šēreri izcīnīja sudraba medaļu. Nākamā gada Eiropas čempionātā [[Dušņikizdroja|Dušņikizdrojā]] tādā pašā sastāvā šajā disciplīnā uzvarēja, kļūstot par Eiropas čempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/oech-2021-duszniki-relays/iaFMHfCRkmJA7PKbgrOA |title=Norway and Germany claim Gold medals in mixed relays |date={{dat|2021|1|31|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2021|3|19||bez}} [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|sezonas]] pēdējā posmā [[Estešunda|Estešundā]] ar 37. vietu sprintā. Nākamajā dienā iedzīšanā ieņēma 30. vietu. [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada sezonas]] pirmajā posmā turpat Estešundā 20 km individuālajā distancē ieņēma 13. vietu. Sezonas turpinājumā pārsvarā startēja IBU kausā. 2022. gada Eiropas čempionātā atkal izcēlās 1+1 jauktajā stafetē, izcīnot bronzas medaļu, šoreiz kopā ar [[Franciska Hildebrande|Francisku Hildebrandi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/oech-2022-arber-mixed-relays/7vGqmFg8yulKEbyxct1Tj7 |title=Norway and Russia claim the IBU OECH Mixed Relays |date={{dat|2022|1|29|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023. gada sezonas]] pirmajā posmā [[Kontiolahti]] Štrelovs tika iekļauts Vācijas komandas sastāvā stafetē, veica pirmo posmu, un komanda, kurā startēja arī [[Johanness Kīns]], [[Benedikts Dolls]] un [[Romāns Rēss]], finišēja otrajā vietā pēc [[Norvēģija]]s. Štrelovs aizvadīja pilnu Pasaules kausa sezonu, startējot visos posmos un kopvērtējumā ierindojoties 21. vietā. Piedalījās arī [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]], kas viņam bija pirmās šāda līmeņa sacensības. Labāko rezultātu individuāli sasniedza iedzīšanā, ieņemot 11. vietu, piedalījās arī stafetē, kurā Vācijas komanda ieguva 5. vietu. [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada sezonas]] pirmajā posmā Estešundā 20 km individuālajā distancē ieguva 2. vietu, pirmo reizi individuāli izcīnot vietu uz pjedestāla Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/roman-rees-wins-oestersund-20-km/781NYazPGBIwlyHmxFm2Lp |title=Roman Rees, Justus Strelow 1-2 in Oestersund 20 km |date={{dat|2023|11|26|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] izcīnīja divas bronzas medaļas: jauktajā stafetē un 1+1 jauktajā stafetē, kur startēja kopā ar [[Franciska Preisa|Francisku Preisu]] .

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| —
| 23.
| 30.
| —
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 13.
| 12.
| 11.
| 13.
| 5.
| —
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| —
| —
| —
| 16.
| 4.
| 5.
| 6.
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| 30.
| 31.
| —
| —
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 82.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 67.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 21.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 14.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 16.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 21.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Štrelovs, Justuss}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saksijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]</text>
      <sha1>1q3j0x1ohq70h5pdd1ln2hsqzdqy5xx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filips Navrats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557014</id>
    <revision>
      <id>4445673</id>
      <parentid>4421020</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:50:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10655" sha1="dnca5tj728bz190j1z2z7vcgvdx6iit" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Filips Navrats
 |      vārds_orig = ''Philipp Nawrath''
 |          attēls = Nawrath P. – Biathlon 2023 Nove Mesto 7927.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Filips Navrats 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|13}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Fisene}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{GER}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=182}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=78}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SK Nesselwang''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2017|3|10||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 5 ([[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 2 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{GER}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalBronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Filips Navrats''' ({{val|de|Philipp Nawrath}}; dzimis {{dat|1993|2|13}} [[Fisene|Fisenē]]) ir vācu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2004. gadā. 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Preskaila|Preskailā]], ASV, izcīnīja zelta medaļu stafetē. Labāko rezultātu individuāli sasniedza sprintā, ieņemot 7. vietu. 2014. gada decembrī debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]]. Pirmo reizi vietu uz goda pjedestāla IBU kausā izcīnīja {{dat|2016|12|17||bez}} [[Obertilliaha|Obertilliahā]], ieņemot trešo vietu sprintā. 

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|3|10||bez}} [[Kontiolahti]] ar 34. vietu sprintā. 2017. gada decembrī Pasaules kausa posmā [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] pirmo reizi iekļuva labāko desmitniekā (9. vieta sprintā). [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gadā]] [[Estešunda|Estešundā]]. Labāko rezultātu sasniedza sprintā — 12. vietu. 2020. gada janvārī Pasaules kausa posmā [[Pokļuka|Pokļukā]], veicot nevainojamu šaušanu, ieguva 4. vietu 20 km individuālajā distancē. [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] startēja tikai 20 km klasikā un ieņēma 47. vietu.

Pirms 2020.—2021. gada sezonas Navratam tika veiktas divas cirkšņa operācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allgaeuer-zeitung.de/sport/verletzter-biathlet-nawraths-schuss-geht-nach-hinten-los_arid-235083 |title=Verletzter Biathlet: Nawraths Schuss geht nach hinten los |date={{dat|2020|9|5|N|bez}} |website=allgaeuer-zeitung.de |language=de |accessdate={{dat|2023|12|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] [[Dušņikizdroja|Dušņikizdrojā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu jauktajā stafetē. 2021. gada martā Pasaules kausa posmā [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] Vācijas komandā kopā ar [[Ēriks Lesers|Ēriku Leseru]], [[Benedikts Dolls|Benediktu Dollu]] un [[Arnds Peifers|Arndu Peiferu]] uzvarēja stafetē, veicot pēdējo posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/nove-mesto-men-relay-2021/M0d9Os21rkKd9h5O38yMg |title=Germany Dominates Nove Mesto na Morave Men’s Relay |date={{dat|2021|3|5|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020.—2021. gada sezonā ieguva otro vietu IBU kausa kopvērtējumā, piekāpjoties tikai norvēģim [[Filips Fjells Annešens|Filipam Fjellam Annešenam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/standings?athleteCup=2&amp;SeasonId=2021&amp;gender=men |title=IBU Cup Total Score Points |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada sezonu]] aizvadīja Pasaules kausā, startējot gandrīz visos posmos. Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. Labākais individuālais rezultāts bija iedzīšanā — 19. vieta. Startēja arī abās stafetēs, jauktajā stafetē ieņēma 5. vietu, bet vīriešu stafetē, kurā pēdējā posmā nopelnīja soda apli, finišēja 4. vietā. 2023. gada Eiropas čempionātā [[Lencerheide|Lencerheidē]] izcīnīja bronzas medaļu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/oech-lenzerheide-sprints/4gFR1QicqGMx7N08pxneiV |title=Lenzerheide Sprint to Merkushyna and Bjoentegaard |date={{dat|2023|1|17|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] 20 km individuālajā distancē Navrats ieņēma 9. vietu, piedalījās arī 1+1 jauktajā stafetē, kur kopā ar [[Sofija Šneidere|Sofiju Šneideri]] ieguva 6. vietu.

{{dat|2023|12|2||bez}} Estešundā sprintā izcīnīja pirmo uzvaru karjerā Pasaules kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/andrejs_rastorgujevs/02122023-rastorgujevs_ar_30_vietu_tiek_iedzisana_b |title=Rastorgujevs ar 31. vietu tiek iedzīšanā, Birkentālu un Patrijuku pieviļ šaušana |date={{dat|2023|12|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|12|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] izcīnīja divas bronzas medaļas: jauktajā stafetē un vīriešu stafetē.
 
== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| —
| 22.
| 19.
| 23.
| 4.
| 5.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 5.
| 26.
| 25.
| 7.
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
[[Attēls:2023-02-14 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 20 km Individual by Sandro Halank–185.jpg|thumb|Navrats 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| —
| 12.
| 21.
| 15.
| —
| —
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 47.
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 9.
| —
| —
| —
| —
| —
| 6.
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| —
| 16.
| 21.
| 10.
| 4.
| 5.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| 18.
| 44.
| 16.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 95.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 60.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 33.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 38.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 67.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 18.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 28.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 15.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 14.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 9.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Navrats, Filips}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]</text>
      <sha1>dnca5tj728bz190j1z2z7vcgvdx6iit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Cobels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557238</id>
    <revision>
      <id>4445695</id>
      <parentid>4420971</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:23:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7672" sha1="bcapag6lv56yprxz09rzfqz39agtim9" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Dāvids Cobels
 |      vārds_orig = ''David Zobel''
 |          attēls = 2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–091.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Dāvids Cobels 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|11}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Štarnberga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{GER}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=71}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''SC Partenkirchen''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2021|3|19||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 1 ([[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Dāvids Cobels''' ({{val|de|David Zobel}}; dzimis {{dat|1996|6|11}} [[Štarnberga|Štarnbergā]]) ir [[vācieši|vācu]] [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2006. gadā, iedvesmojoties no [[Mihaels Greiss|Mihaela Greisa]] panākumiem [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dsv-jahrbuch.de/profile/person/219 |title=David Zobel |website=dsv-jahrbuch.de |language=de |accessdate={{dat|2023|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja bronzas medaļu sprintā un sudrabu stafetē. 2016. gadā piedalījās arī [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] [[Tjumeņa|Tjumeņā]], sprintā ieņēma 39. vietu, bet iedzīšanā pakāpās līdz 29. vietai. Tajā pašā gadā Eiropas čempionātā junioriem [[Pokļuka|Pokļukā]] ieguva bronzu sprintā un pēc tam uzvarēja iedzīšanā. 2017. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Brezno]] izcīnīja 2 medaļas: sudraba godalgu 15 km individuālajā distancē un bronzu stafetē. 2017. gada martā debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]]. Sezonas pēdējā posmā [[Otepē]] izcīnīja uzvaru jauktajā stafetē. {{dat|2019|3|2||bez}} turpat Otepē sprintā Cobels izcīnīja pirmo uzvaru IBU kausā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/chloe-chevalier-wins-ibu-cup-sprint/VNcbZjmEOWmQlFdjzfMQ |title=Chloe Chevalier and David Zobel Win IBU Cup Sprints |date={{dat|2019|3|2|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2021|3|19||bez}} [[Estešunda|Estešundā]] ar 52. vietu sprintā. Nākamajā dienā iedzīšanā ieguva pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē, paceļoties līdz 32. vietai. 2021.—2022. gada sezonu sāka IBU kausā, kur [[Obertilliaha|Obertilliahā]] izcīnīja uzvaru 20 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-obertilliach-individuals/TvW6lqescnEV2wUNV9P61 |title=Hoegberg and Zobel win the IBU Cup Individuals |date={{dat|2021|12|16|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ar [[Rūpoldinga]]s posmu pievienojās komandai Pasaules kausā. {{dat|2022|1|23||bez}} [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] pirmo reizi tika iekļauts stafetes komadas sastāvā un kopā ar [[Romāns Rēss|Romānu Rēsu]], [[Filips Horns|Filipu Hornu]] un [[Lūkass Fračers|Lūkasu Fračeru]] izcīnīja trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/norway-wins-antholz-mens-relay/5gRD4vZhds1zBOhYIS6mCO |title=Dominating Norwegian win in Antholz Men’s Relay |date={{dat|2022|1|23|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023. gada Pasaules kausa]] sezonas atklāšanas posmā [[Kontiolahti]] pirmo reizi individuāli izcīnīja vietu uz pjedestāla, 20 km distancē ierindojoties trešajā vietā aiz [[Martins Ponsiluoma|Martina Ponsiluomas]] un [[Niklass Hartvegs|Niklasa Hartvega]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ponsiluoma-wins-kontiolahti-individual/1zwv6lx4rYgJSSpG7zo4a9 |title=Kontiolahti Individual to Ponsiluoma |date={{dat|2022|11|29|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2023|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas turpinājumā Cobels ar Vācijas stafetes komandu divas reizes kāpa uz goda pjedestāla un Pasaules kausa kopvērtējumā ieņēma 24. vietu. [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gadā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]]. Labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 35. vietu.

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 21.
| 19.
| 34.
| 23.
| 4.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 73.
| 35.
| 41.
| —
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 28.
| —
| —
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 87.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 33.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 24.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 39.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 52.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 28.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Cobels, Dāvids}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>bcapag6lv56yprxz09rzfqz39agtim9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sebastiāns Štalders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557328</id>
    <revision>
      <id>4445697</id>
      <parentid>4421037</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:25:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8432" sha1="fgir2kynr7dm867mi8jxbxlvkakarln" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Sebastiāns Štalders
 |      vārds_orig = ''Sebastian Stalder''
 |          attēls = Stalder S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1786.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Sebastiāns Štalders 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|19}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Šveice|Cīrihes kantons|Valde}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{SUI}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Skiclub am Bachtel''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2018|3|15||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 3 ([[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Sebastiāns Štalders''' ({{val|de|Sebastian Stalder}}; dzimis {{dat|1998|1|19}} [[Cīrihes kantons|Cīrihes kantonā]]) ir [[Šveice]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2012. gadā. Piedalījās [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], individuāli startēja sprintā un iedzīšanā, kur ieņēma attiecīgi 10. un 11. vietu, 1+1 jauktajā stafetē ieguva 7. vietu, bet jauktajā stafetē bija 8. vietā. 2016.—2017. gada sezonā sāka startēt IBU kausā junioriem. 2017. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Brezno]] labāko rezultātu sasniedza 12,5 km individuālajā distancē, ieņemot 10. vietu, bet stafetes komandas sastāvā — 5. vietu.

{{dat|2018|3|15||bez}} [[Holmenkollene|Holmenkollenē]] debitēja [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās ar 82. vietu sprintā. 2018. gada decembrī uzvarēja IBU junioru kausa posmā Prenamonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-junior-cup-talents-test-youth-olympic-venue-in-france/rJ8RwoVyka2ewHDARgGRA |title=IBU Junior Cup Talents Test Youth Olympic Venue in France |date={{dat|2018|12|22|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2023|12|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada Eiropas čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu 1+1 jauktajā stafetē, startējot kopā ar [[Eimija Baserga|Eimiju Basergu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/russia-dominates-mixed-relays-at-ibu-joech/38q3nquTlUq6DLD10ZIiWg |title=Russia Dominates Mixed Relays At IBU JOECH |date={{dat|2019|3|7|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2023|12|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Lielāko panākumu junioru sacensībās izcīnīja 2020. gada Pasaules čempionātā [[Lencerheide|Lencerheidē]], kur ieguva bronzas medaļu 15 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/barchewitz-s-20-20-wins-junior-men-individual-gold/Li92jD7jL0GnESmRtPNVjw |title=20/20 wins junior individual gold for Khaliullina and Barchewitz |date={{dat|2020|1|27|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2023|12|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada martā [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] pirmo reizi Štalders tika iekļauts Šveices stafetes komandas sastāvā Pasaules kausa posmā, komanda finišēja 9. vietā.

[[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada sezonā]] Štalders jau regulāri startēja Pasaules kausa posmos. Pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva 2021. gada decembrī [[Estešunda|Estešundā]], sprintā ieņemot 22. vietu. {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] labāko rezultātu individuāli sasniedza sprintā, kur ieņēma 27. vietu, startēja arī jauktajā stafetē (8. vieta) un vīriešu stafetē (12. vieta). [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023. gada Pasaules kausa]] sezonā vairākas reizes iekļuva labāko desmitniekā. Sezonas kopvērtējumā ieņēma 17. vietu, bet U-25 ieskaitē ierindojās 3. vietā aiz tautieša [[Niklass Hartvegs|Niklasa Hartvega]] un Itālijas biatlonista [[Tommazo Džakomels|Tommazo Džakomela]]. Sekmīgākā no disciplīnām Hartvegam bija distance ar kopēju startu, kuras vērtējumā ieņēma 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/standings?DisciplineId=MS&amp;SeasonId=2223&amp;gender=men |title=Header iconWorld Cup Mass Start Points |date=website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2023|12|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gadā]] pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]]. Distancē ar kopēju startu ieguva 7. vietu, kas bija labākais individuālais panākums, startēja arī vīriešu un jauktajā stafetē, ieņemot attiecīgi sesto un septīto vietu.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 53.
| 27.
| 36.
| —
| 12.
| 8.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 60.
| 15.
| 26.
| 13.
| 8.
| 10.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
[[Attēls:2023-02-11 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 10 km Sprint by Sandro Halank–025.jpg|thumb|Štalders 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 16.
| 37.
| {{DNS}}
| 7.
| 6.
| 7.
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 28.
| 50.
| 42.
| 7.
| 14.
| 4.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 11.
| 13.
| 27.
| 25.
| 7.
| 6.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 40.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 17.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 19.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 41.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 30.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Štalders, Sebastiāns}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices biatlonisti]]
[[Kategorija:Šveices sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Šveices sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>fgir2kynr7dm867mi8jxbxlvkakarln</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas iela (Ilūkste)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558654</id>
    <revision>
      <id>4445839</id>
      <parentid>4435493</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4445839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3011" sha1="rghsj08scdasn5c90xw5msr8w3ie5xh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Ilūkstē|Jelgavas iela|Jelgavas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Jelgavas iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Ilūkste|Ilūkstē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 340
|pilsēta          = [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg |24px|border]] [[Ilūkste]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = 
|ielas garums     = 988 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Jelgavas iela''' ir vietējas nozīmes iela&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/wp-content/uploads/2022/01/IL_TP_TIAN_20190103_1715.pdf|title=Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi|website=augsdaugavasnovads.lv|access-date=|archive-date={{dat|2023|12|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211194101/https://www.augsdaugavasnovads.lv/wp-content/uploads/2022/01/IL_TP_TIAN_20190103_1715.pdf}}&lt;/ref&gt; [[Ilūkste|Ilūkstē]]. Tā sākas krustojumā ar [[Raiņa iela (Ilūkste)|Raiņa ielu]] pilsētas ziemeļu daļā un beidzas savienojumā ar [[Upes iela (Ilūkste)|Upes ielu]]. Kopējais ielas garums — 988 metri,&lt;ref name=&quot;ilukste_ielas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Latv_celi/365_Ilukste.pdf|title=Ilūkstes novada Ilūkstes pilsētas ielu saraksts pa uzturēšanas klasēm|website=ilukste.lv|access-date=|archive-date={{dat|2023|12|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211194101/http://ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Latv_celi/365_Ilukste.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilukste_ielas_ziema&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/wp-content/uploads/2022/04/Ilukstes_ielu_klases_ziema.pdf|title=Ilūkstes pilsētas ielu ikdienas uzturēšanas klašu saraksts
ziemas sezonai (no 16. oktobra līdz 15. aprīlim)|website=augsdaugavasnovads.lv|access-date=|archive-date={{dat|2023|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219134135/https://www.augsdaugavasnovads.lv/wp-content/uploads/2022/04/Ilukstes_ielu_klases_ziema.pdf}}&lt;/ref&gt; visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu un autotransporta satiksmei atvēlētas pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā. Ielā galvenokārt pēc individuāliem projektiem būvētas savrupmājas, tostarp vairāki neapbūvēti zemesgabali un saimnieciska rakstura apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Jelgavas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Raiņa iela (Ilūkste)|Raiņa iela]] (neregulējams T veida krustojums)
* [[Zemgales iela (Ilūkste)|Zemgales iela]] (neregulējams krustojums)
* [[Upes iela (Ilūkste)|Upes iela]] (neregulējams T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Ilūkste]]
* [[Ilūkstes ielu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Ilūkstes ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ilūkstē]]</text>
      <sha1>rghsj08scdasn5c90xw5msr8w3ie5xh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džefrijs Epstīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559821</id>
    <revision>
      <id>4445939</id>
      <parentid>4445640</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:04:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18595-77</username>
        <id>143220</id>
      </contributor>
      <comment>negrs</comment>
      <origin>4445939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19319" sha1="9davhwopruxxn6726t4bja975g2sqvz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Džefrijs Epstīns
 |    vārds_orig = ''Jeffrey Epstein''
 |        attēls = Epstein_2013_mugshot.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Džefrijs Epstīns 2013. ɡadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1953
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 20
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 2019
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 10
 |       m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = ASV
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Džefrijs Edvards Epstīns'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Džefrijs Epstīns; Gilēna Maksvela ― Latviešu valodas aģentūras (LVA) personvārdu atveides lēmums|url=https://x.com/EsEsmuTuEsmuEs/status/2020193455885164648/photo/1 |website=[[x.com]] |accessdate={{dat|2026|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Jeffrey Edward Epstein}}, {{izrunā|ˈɛpstiːn}}; dzimis {{dat|1953|1|20}}, miris {{dat|2019|8|10}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un dzimumnoziedznieks.&lt;ref name=&quot;guardian_2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2015/jan/02/jeffrey-epstein-rise-and-fall-of-teacher-turned-tycoon|title=Jeffrey Epstein: The rise and fall of teacher turned tycoon|work=[[The Guardian]]|access-date=November 7, 2016|date=January 4, 2015|last=Lewis|first=Paul}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesɡājums ==
Hello Jeffrey, 

I’ve been giving much more thought to your case.  We were destined to meet. Perhaps not for the reasons you may think.

You are a man of science and numbers. I am an advocate of at-risk victims. We approach issues and problems from different directions in order to find solutions.

Since we last spoke, July 2010, much water has crossed under the bridge.

I still would like to talk with you and learn your side of the story.

Thank you.

I’m not sure if you are a spiritual or religious person. If you are give yourself over to God. He is Almighty in every way.

Conchita

Conchita Sarnoff

Executive Director 

Alliance to Rescue Victims of Trafficking

atrvt.org

Tel: 202 355 3858

1990. gadu sākumā Epstīns iepazinās ar britu preses magnāta [[Roberts Maksvels|Roberta Maksvela]] meitu [[Gilēna Maksvela|Gilēnu Maksvelu]], abi apgrozījās ietekmīgās aprindās un ieguva tādus draugus kā [[Bils Klintons]], [[Donalds Tramps]] un britu [[princis Endrū]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pedofila-epstina-partnere-maksvela-atzita-par-vainigu-upuru-sagadasana.a436779/ ASV pedofila Epstīna partnere Maksvela atzīta par vainīgu upuru sagādāšanā] lsm.lv 2021. ɡada 30. decembrī&lt;/ref&gt;
Epstīns un Maksvela izveidoja elitāru sociālo loku un sagādāja saviem klientiem pusaudzes seksuālai izmantošanai.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Goddard|first=Chris|last2=Bortoli|first2=Lillian De|last3=Saunders|first3=Bernadette J.|last4=Tucci|first4=Joe|date=2005|title=The rapist's camouflage: 'child prostitution'|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/car.894|journal=Child Abuse Review|language=en|volume=14|issue=4|pages=275–291|doi=10.1002/car.894|issn=0952-9136}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
1998. gadā Epstīns [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu salās]] ieɡādājās [[Mazā Seintdžeimsa|Mazo Seintdžeimsas salu]], kuru apmeklēja Holivudas slavenības, ietekmīgi uzņēmēji un amatpersonas, šādas darbības notika arī viņa īpašumos [[Manhetena|Manhetenā]] un [[Palmbīča|Palmbīčā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2025-asv-prezidents-tramps-aicina-generalprokurori-publiskot-visas-ticamas-zinas-par-epstina-lietu.a607050/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV prezidents Tramps aicina ģenerālprokurori publiskot «visas ticamās ziņas» par Epstīna lietu] lsm.lv 2025. ɡada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;

2005. gadā policija Palmbīčā sāka izmeklēt Epstīna nodarbošanos, kad kādas jaunietes vecāki policijai ziņoja, ka viņš seksuāli izmantojis viņu 14 gadus veco meitu. Federālās amatpersonas pavisam bija identificējušas 36 līdzīgus upurus, no kuriem daži bija 14 gadus veci, kurus iespējams, Epstīns bija seksuāli izmantojis.&lt;ref name=&quot;Herald timeline&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article221404845.html|title=Jeffrey Epstein abused teen girls for years, police say. A timeline of his case|work=Miami Herald|access-date=August 12, 2019|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīns atzina savu vainu un 2008. gadā Floridas štata tiesa viņu notiesāja par bērna pavedināšanu [[prostitūcija]]i.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;/&gt; Viņu notiesāja vienīɡi par šo noziegumu pretrunīgi vērtētās vienošanās ietvaros. Viņš pavadīja gandrīz 13 mēnešus apcietinājumā, bet ar atļauju pamest cietumu dienas laikā darba iemeslu dēļ.&lt;ref name=&quot;deal&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article220097825.html|title=How a future Trump Cabinet member gave a serial sex abuser the deal of a lifetime|work=Miami Herald|access-date=November 28, 2018|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/americas/who-is-jeffrey-epstein-a-study-of-the-man-linked-to-worlds-of-celebrity-politics--and-royalty-9954397.html|title=Jeffrey Epstein: the billionaire paedophile with links to Bill Clinton, Kevin Spacey, Robert Maxwell – and Prince Andrew|work=The Independent|access-date=November 7, 2016|date=January 2, 2015|last=Buncombe|first=Andrew|location=London, England}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;

Epstīnu atkārtoti arestēja 2019. gada 6. jūlijā, pamatojoties uz federālajām apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālo tirdzniecību Floridā un Ņujorkā.&lt;ref name=&quot;Shallwani&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedailybeast.com/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-source|title=Jeffrey Epstein Arrested for Sex Trafficking of Minors|work=The Daily Beast|access-date=July 7, 2019|date=July 6, 2019|last=Shallwani|first=Pervaiz}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chaitin-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/news/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-in-florida-and-new-york-report|title=Jeffrey Epstein arrested for sex trafficking of minors in Florida and New York|work=Washington Examiner|access-date=July 7, 2019|date=July 7, 2019|last=Chaitin|first=Daniel}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš nomira savā cietuma kamerā 2019. gada 10. augustā.&lt;ref name=&quot;WashingtonPost_20190810&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/jeffrey-epstein-kills-himself-in-jail-according-to-media-reports/2019/08/10/a3d48862-bb73-11e9-b3b4-2bb69e8c4e39_story.html|title=Jeffrey Epstein dead after apparent suicide in New York jail|work=The Washington Post|access-date=August 10, 2019|date=August 10, 2019|last=Zapotosky|first=Matt}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Medicīnas ekspertīze konstatēja, ka viņa nāves iemesls bija [[pašnāvība]] pakaroties.&lt;ref name=&quot;Medical examiner rules suicide by hanging&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/a947e0d85d31496eb5bd9ff4994c9718|title=Medical examiner rules Epstein death a suicide by hanging|last=Sisak|first=Michael R.|last2=Balsamo|first2=Michael|website=AP NEWS|access-date=August 17, 2019|date=August 17, 2019|last3=Neumeister|first3=Larry}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīna [[advokāts|advokāti]] ir apstrīdējuši spriedumu, un sabiedrībā ir bijušas ievērojamas šaubas par viņa nāves patieso cēloni, kā rezultātā radušās daudzas [[sazvērestības teorija]]s.&lt;ref name=&quot;Stockler-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/epstein-death-murder-suicide-victims-hearing-1456397|title=Epstein Lawyers say evidence 'far more consistent' with murder than suicide|work=Newsweek|access-date=August 27, 2019|date=August 27, 2019|last=Stockler|first=Asher}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hosenball-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-cameras-idUSKCN1VI2LC|title=FBI studies two broken cameras outside cell where Epstein died: source|work=Reuters|access-date=August 29, 2019|date=August 28, 2019|last=Hosenball|first=Mark|location=London}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Tā kā Epstīna nāve izslēdza iespēju pret viņu izvirzīt kriminālapsūdzības, tiesnesis 2019. gada 29. augustā noraidīja visas kriminālapsūdzības.&lt;ref name=&quot;epsteinclosed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/9032d5b4c8bb4175958da4e545f60543|title=Judge ends case against Epstein, with a nod to the accusers|last=Neumeister|first=Larry|website=[[Associated Press]]|access-date=August 30, 2019|date=August 29, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;epsteinreutersdismiss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-idUSKCN1VJ28B|title=Case against Jeffrey Epstein dismissed following his death|last=Pierson|first=Brendan|website=[[Reuters]]|access-date=August 31, 2019|date=August 30, 2019}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
2021. gadā viņa partneri Gilēnu Maksvelu notiesāja par seksuālo tirdzniecību un sazvērestību par palīdzēšanu Epstīnam sagādāt meitenes.&lt;ref name=&quot;BBCMaxwellConviction&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-59824150|title=Ghislaine Maxwell guilty of helping Jeffrey Epstein abuse girls|work=BBC News|access-date=December 30, 2021|date=December 30, 2021|language=en-GB}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Maksvelai izvirzītās apsūdzības attiecās uz notikumiem no 1994. līdz 2004. gadam.

== &quot;Epstīna faili&quot; ==
2019. gadā [[Donalds Tramps]] sociālajā tīklā ''[[Twitter]]'' dalījās ar dažādām sazvērestības teorijām par Epstīna nāvi, saistot to ar bijušo ASV prezidentu [[Bils Klintons|Bilu Klintonu]] un viņa sievu bijušo valsts sekretāri [[Hilarija Klintone|Hilariju]]. 2025. ɡada jūlijā Tramps paziņoja, ka [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurorei]] būtu jāatklāj visas tās ziņas, kuras viņa uzskata par ticamām saistībā ar Epstīna lietu. [[ASV Pārstāvju palāta]]s Uzraudzības komiteja izsauca noklaušināšanai Bilu un Hilariju Klintonus. Tramps aicināja savus atbalstītājus atmest prasības publiskot visus Epstīna lietas materiālus, taču [[ASV Demokrātiskā partija|demokrāti]] [[ASV Kongress|kongresā]] ar daļēju [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] atbalstu centās panākt balsojumu par dokumentu publicēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2025-klintoni-izsaukti-uz-noklausinasanu-kongresa-epstina-lieta.a609361/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Klintoni izsaukti uz noklaušināšanu Kongresā Epstīna lietā] lsm.lv 2025. ɡada 5. augustā&lt;/ref&gt; Tramps atzina, ka savulaik viņam bijušas draudzīgas attiecības ar Epstīnu, bet viņu sakari pārtrūkuši jau 2000. gadu sākumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2025-asv-demokrati-publice-trampa-apsveikumu-pedofilam-epstinam-tramps-noliedz-ta-istumu.a613601/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV demokrāti publicē Trampa apsveikumu pedofilam Epstīnam; Tramps noliedz tā īstumu] lsm.lv 2025. ɡada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
Septembrī ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības un valdības reformu komitejas demokrātu partijas locekļi publiskoja Epstīnam dāvināto apsveikuma albumu, vēlāk arī e-pastus, kas izraisīja Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona atlaišanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.09.2025-par-saistibu-ar-pedofilu-epstinu-atlaists-lielbritanijas-vestnieks-asv.a614002/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par saistību ar pedofilu Epstīnu atlaists Lielbritānijas vēstnieks ASV] lsm.lv 2025. ɡada 11. septembrī&lt;/ref&gt; oktobrī karalis [[Čārlzs III]] atņēma savam jaunākajam brālim [[Endrū Mountbatens-Vindzors|Endrū]] visus karaliskos titulus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-palielina-spiedienu-uz-bijuso-britu-princi.a632553/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti palielina spiedienu uz bijušo britu princi] lsm.lv 2026. ɡada 31. janvārī&lt;/ref&gt;

Kongresa demokrāti novembrī publicēja vairākus Epstīna e–pastus, bet nedaudz vēlāk republikāņi atbildēja ar vairāk nekā 20 000 lappušu dokumentu publicēšanu no Epstīna lietas. Tramps apgalvoja, ka demokrāti izmanto Epstīna lietu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no pašu neveiksmīgās politikas. No publicētajiem dokumentiem izrietēja, ka Epstīns mēģinājis uzņemt sakarus ar Krievijas vēstnieku ASV, lai piegādātu informāciju par Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.11.2025-bedigi-slavenais-pedofils-epstins-piedavajis-krievijai-informaciju-par-trampu.a622389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bēdīgi slavenais pedofils Epstīns piedāvājis Krievijai informāciju par Trampu] lsm.lv 2025. ɡada 13. novembrī&lt;/ref&gt; ASV Kongress 18. novembrī apstiprināja likumprojektu, kas uzdeva [[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu ministrija]]i publicēt Epstīna failus, to atbalstīja 427 deputāti, tikai viens balsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-asv-kongress-ar-likumu-uzdod-publicet-izmeklesanas-materialus-par-pedofilu-epstinu.a622895/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV Kongress ar likumu uzdod publicēt izmeklēšanas materiālus par pedofilu Epstīnu] lsm.lv 2025. ɡada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 30. janvārī [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu ministrija]] publicēja vairāk nekā trīs miljonus dokumentu no t.s. &quot;Epstīna failiem&quot;. Latvijas nosaukums dokumentos bija minēts vairāk nekā 500 reižu, Rīgas — vairāk nekā 800.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2026-epstina-failos-figure-vairakas-latviesu-modeles-pieminets-ari-basketbolists-porzingis.a632611/ Epstīna failos figurē vairākas latviešu modeles; pieminēts arī basketbolists Porziņģis] lsm.lv 2026. ɡada 1. februārī&lt;/ref&gt; [[Igaunija]]s vārds bija minēts vairāk nekā 200 reižu, turpretī [[Lietuva]]s vārds vairāk nekā 1200 reižu, bet [[Viļņa]]s vārds – vairāk nekā tūkstoti reižu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-epstina-lieta-atbalsojas-ari-lietuva-un-igaunija.a632761/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna lieta atbalsojas arī Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; 
Dokumentos vairāk nekā 1000 reižu bija minēts [[Vladimirs Putins]], [[Krievija]] minēta vairāk nekā 5800 reižu, bet [[Maskava]] — vairāk nekā 9000 reižu. [[Garijs Kasparovs]] pauda uzskatu, ka Epstīns bija nodevis krieviem kompromitējošu informāciju par Donaldu Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-pedofila-epstina-failos-izskan-ari-putina-vards-dokumenti-liecina-par-ciesam-saitem-ar-krieviju.a632686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Pedofila Epstīna failos izskan arī Putina vārds: dokumenti liecina par ciešām saitēm ar Krieviju] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt;
No amata atkāpās [[Slovākija]]s premjera [[Roberts Fico|Roberta Fico]] padomnieks nacionālās drošības jautājumos Miroslavs Laičaks. [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]] atzina, ka viņas plašā saziņa ar Epstīnu no 2011. līdz 2014. gadam bijusi kļūda. [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] norādīja, ka Latvijas tiesībsargiem būtu jāizpēta Epstīna failu informācija, kur Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-pasaule-rada-ari-politiskas-sekas.a632622/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti pasaulē rada arī politiskas sekas] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka Polija izmeklēs Epstīna iespējamās saites ar Krievijas izlūkdienestiem un to ietekmi uz Poliju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-polija-izmekles-dzimumnoziedznieka-epstina-saites-ar-krievijas-izlukdienestiem.a632998/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Polija izmeklēs dzimumnoziedznieka Epstīna saites ar Krievijas izlūkdienestiem] lsm.lv 2026. ɡada 4. februārī &lt;/ref&gt;
[[Latvijas Valsts policija]] un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] aicināja iespējamos cietušos vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem, jo, neskatoties uz to, ka vairākums dokumentu ir datējami ar 2007. gadu, noziegumiem, kas ir saistīti ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu vai cilvēktirdzniecību, noilgums iestājas tikai 20 vai pat 30 gadus pēc tam, kad upuris sasniedzis pilngadības vecumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2026-epstina-failos-figurejosa-agentura-natalie-noraida-parmetumus-policija-aicina-iespejamos-cietusos-zinot.a632940/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna failos figurējošā aģentūra «Natalie» noraida pārmetumus; policija aicina iespējamos cietušos ziņot] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī &lt;/ref&gt; 4. februārī Latvijas Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde saistībā ar Epstīna lietas materiāliem sāka kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2026-latvijas-policija-sakusi-kriminalprocesu-par-epstina-lietas-materialiem.a633217/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas policija sākusi kriminālprocesu par Epstīna lietas materiāliem] lsm.lv 2026. ɡada 5. februārī&lt;/ref&gt; 

[[Bils Klintons]] piekrita sniegt liecības [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] uzsāktajā izmeklēšanā, bet noliedza, ka jebkad būtu apmeklējis [[Mazā Seintdžeimsa|Epstīna privāto salu]], kur notikušas noziedzīgās darbības, lai gan bija ticies ar Epstīnu viņa dzīvoklī [[Ņujorka|Ņujorkā]], bet pārtraucis attiecības ar viņu pēc pirmās kriminālapsūdzības kārtas. Savukārt Donalds Tramps, kura vārds Epstīna failos bija pieminēts vairāk nekā 1000 reižu, bija lidojis ar Epstīna privāto lidmašīnu un vairākkārt viesojies viņa īpašumos. [[Bils Geitss]] savu saistību ar Epstīna tumšajām izklaidēm noliedza.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.02.2026-bils-un-hilarija-klintoni-liecinas-izmeklesana-epstina-lieta.a632809/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bils un Hilarija Klintoni liecinās izmeklēšanā Epstīna lietā] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>9davhwopruxxn6726t4bja975g2sqvz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445966</id>
      <parentid>4445939</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:18:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18595-77|~2026-18595-77]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4445640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19003" sha1="g1oqn38c8506jkr7ipcfe3v10raerng" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Džefrijs Epstīns
 |    vārds_orig = ''Jeffrey Epstein''
 |        attēls = Epstein_2013_mugshot.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Džefrijs Epstīns 2013. ɡadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1953
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 20
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 2019
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 10
 |       m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = ASV
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Džefrijs Edvards Epstīns'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Džefrijs Epstīns; Gilēna Maksvela ― Latviešu valodas aģentūras (LVA) personvārdu atveides lēmums|url=https://x.com/EsEsmuTuEsmuEs/status/2020193455885164648/photo/1 |website=[[x.com]] |accessdate={{dat|2026|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Jeffrey Edward Epstein}}, {{izrunā|ˈɛpstiːn}}; dzimis {{dat|1953|1|20}}, miris {{dat|2019|8|10}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un dzimumnoziedznieks.&lt;ref name=&quot;guardian_2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2015/jan/02/jeffrey-epstein-rise-and-fall-of-teacher-turned-tycoon|title=Jeffrey Epstein: The rise and fall of teacher turned tycoon|work=[[The Guardian]]|access-date=November 7, 2016|date=January 4, 2015|last=Lewis|first=Paul}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1953. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Strādāja par skolotāju [[Daltonas skolā]], neraugoties uz koledžas grāda trūkumu. Pēc darba zaudēšanas Daltonas skolā vāja snieguma dēļ viņš pārgāja uz banku un finanšu sektoru, kur no 1976. līdz 1981. gadam dažādos amatos strādāja investīciju bankā ''Bear Stearns'', bet pēc atlaišanas izveidoja pats savu uzņēmumu. 

1990. gadu sākumā Epstīns iepazinās ar britu preses magnāta [[Roberts Maksvels|Roberta Maksvela]] meitu [[Gilēna Maksvela|Gilēnu Maksvelu]], abi apgrozījās ietekmīgās aprindās un ieguva tādus draugus kā [[Bils Klintons]], [[Donalds Tramps]] un britu [[princis Endrū]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pedofila-epstina-partnere-maksvela-atzita-par-vainigu-upuru-sagadasana.a436779/ ASV pedofila Epstīna partnere Maksvela atzīta par vainīgu upuru sagādāšanā] lsm.lv 2021. ɡada 30. decembrī&lt;/ref&gt;
Epstīns un Maksvela izveidoja elitāru sociālo loku un sagādāja saviem klientiem pusaudzes seksuālai izmantošanai.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Goddard|first=Chris|last2=Bortoli|first2=Lillian De|last3=Saunders|first3=Bernadette J.|last4=Tucci|first4=Joe|date=2005|title=The rapist's camouflage: 'child prostitution'|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/car.894|journal=Child Abuse Review|language=en|volume=14|issue=4|pages=275–291|doi=10.1002/car.894|issn=0952-9136}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
1998. gadā Epstīns [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu salās]] ieɡādājās [[Mazā Seintdžeimsa|Mazo Seintdžeimsas salu]], kuru apmeklēja Holivudas slavenības, ietekmīgi uzņēmēji un amatpersonas, šādas darbības notika arī viņa īpašumos [[Manhetena|Manhetenā]] un [[Palmbīča|Palmbīčā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2025-asv-prezidents-tramps-aicina-generalprokurori-publiskot-visas-ticamas-zinas-par-epstina-lietu.a607050/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV prezidents Tramps aicina ģenerālprokurori publiskot «visas ticamās ziņas» par Epstīna lietu] lsm.lv 2025. ɡada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;

2005. gadā policija Palmbīčā sāka izmeklēt Epstīna nodarbošanos, kad kādas jaunietes vecāki policijai ziņoja, ka viņš seksuāli izmantojis viņu 14 gadus veco meitu. Federālās amatpersonas pavisam bija identificējušas 36 līdzīgus upurus, no kuriem daži bija 14 gadus veci, kurus iespējams, Epstīns bija seksuāli izmantojis.&lt;ref name=&quot;Herald timeline&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article221404845.html|title=Jeffrey Epstein abused teen girls for years, police say. A timeline of his case|work=Miami Herald|access-date=August 12, 2019|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīns atzina savu vainu un 2008. gadā Floridas štata tiesa viņu notiesāja par bērna pavedināšanu [[prostitūcija]]i.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;/&gt; Viņu notiesāja vienīɡi par šo noziegumu pretrunīgi vērtētās vienošanās ietvaros. Viņš pavadīja gandrīz 13 mēnešus apcietinājumā, bet ar atļauju pamest cietumu dienas laikā darba iemeslu dēļ.&lt;ref name=&quot;deal&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article220097825.html|title=How a future Trump Cabinet member gave a serial sex abuser the deal of a lifetime|work=Miami Herald|access-date=November 28, 2018|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/americas/who-is-jeffrey-epstein-a-study-of-the-man-linked-to-worlds-of-celebrity-politics--and-royalty-9954397.html|title=Jeffrey Epstein: the billionaire paedophile with links to Bill Clinton, Kevin Spacey, Robert Maxwell – and Prince Andrew|work=The Independent|access-date=November 7, 2016|date=January 2, 2015|last=Buncombe|first=Andrew|location=London, England}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;

Epstīnu atkārtoti arestēja 2019. gada 6. jūlijā, pamatojoties uz federālajām apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālo tirdzniecību Floridā un Ņujorkā.&lt;ref name=&quot;Shallwani&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedailybeast.com/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-source|title=Jeffrey Epstein Arrested for Sex Trafficking of Minors|work=The Daily Beast|access-date=July 7, 2019|date=July 6, 2019|last=Shallwani|first=Pervaiz}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chaitin-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/news/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-in-florida-and-new-york-report|title=Jeffrey Epstein arrested for sex trafficking of minors in Florida and New York|work=Washington Examiner|access-date=July 7, 2019|date=July 7, 2019|last=Chaitin|first=Daniel}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš nomira savā cietuma kamerā 2019. gada 10. augustā.&lt;ref name=&quot;WashingtonPost_20190810&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/jeffrey-epstein-kills-himself-in-jail-according-to-media-reports/2019/08/10/a3d48862-bb73-11e9-b3b4-2bb69e8c4e39_story.html|title=Jeffrey Epstein dead after apparent suicide in New York jail|work=The Washington Post|access-date=August 10, 2019|date=August 10, 2019|last=Zapotosky|first=Matt}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Medicīnas ekspertīze konstatēja, ka viņa nāves iemesls bija [[pašnāvība]] pakaroties.&lt;ref name=&quot;Medical examiner rules suicide by hanging&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/a947e0d85d31496eb5bd9ff4994c9718|title=Medical examiner rules Epstein death a suicide by hanging|last=Sisak|first=Michael R.|last2=Balsamo|first2=Michael|website=AP NEWS|access-date=August 17, 2019|date=August 17, 2019|last3=Neumeister|first3=Larry}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīna [[advokāts|advokāti]] ir apstrīdējuši spriedumu, un sabiedrībā ir bijušas ievērojamas šaubas par viņa nāves patieso cēloni, kā rezultātā radušās daudzas [[sazvērestības teorija]]s.&lt;ref name=&quot;Stockler-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/epstein-death-murder-suicide-victims-hearing-1456397|title=Epstein Lawyers say evidence 'far more consistent' with murder than suicide|work=Newsweek|access-date=August 27, 2019|date=August 27, 2019|last=Stockler|first=Asher}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hosenball-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-cameras-idUSKCN1VI2LC|title=FBI studies two broken cameras outside cell where Epstein died: source|work=Reuters|access-date=August 29, 2019|date=August 28, 2019|last=Hosenball|first=Mark|location=London}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Tā kā Epstīna nāve izslēdza iespēju pret viņu izvirzīt kriminālapsūdzības, tiesnesis 2019. gada 29. augustā noraidīja visas kriminālapsūdzības.&lt;ref name=&quot;epsteinclosed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/9032d5b4c8bb4175958da4e545f60543|title=Judge ends case against Epstein, with a nod to the accusers|last=Neumeister|first=Larry|website=[[Associated Press]]|access-date=August 30, 2019|date=August 29, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;epsteinreutersdismiss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-idUSKCN1VJ28B|title=Case against Jeffrey Epstein dismissed following his death|last=Pierson|first=Brendan|website=[[Reuters]]|access-date=August 31, 2019|date=August 30, 2019}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
2021. gadā viņa partneri Gilēnu Maksvelu notiesāja par seksuālo tirdzniecību un sazvērestību par palīdzēšanu Epstīnam sagādāt meitenes.&lt;ref name=&quot;BBCMaxwellConviction&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-59824150|title=Ghislaine Maxwell guilty of helping Jeffrey Epstein abuse girls|work=BBC News|access-date=December 30, 2021|date=December 30, 2021|language=en-GB}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Maksvelai izvirzītās apsūdzības attiecās uz notikumiem no 1994. līdz 2004. gadam.

== &quot;Epstīna faili&quot; ==
2019. gadā [[Donalds Tramps]] sociālajā tīklā ''[[Twitter]]'' dalījās ar dažādām sazvērestības teorijām par Epstīna nāvi, saistot to ar bijušo ASV prezidentu [[Bils Klintons|Bilu Klintonu]] un viņa sievu bijušo valsts sekretāri [[Hilarija Klintone|Hilariju]]. 2025. ɡada jūlijā Tramps paziņoja, ka [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurorei]] būtu jāatklāj visas tās ziņas, kuras viņa uzskata par ticamām saistībā ar Epstīna lietu. [[ASV Pārstāvju palāta]]s Uzraudzības komiteja izsauca noklaušināšanai Bilu un Hilariju Klintonus. Tramps aicināja savus atbalstītājus atmest prasības publiskot visus Epstīna lietas materiālus, taču [[ASV Demokrātiskā partija|demokrāti]] [[ASV Kongress|kongresā]] ar daļēju [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] atbalstu centās panākt balsojumu par dokumentu publicēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2025-klintoni-izsaukti-uz-noklausinasanu-kongresa-epstina-lieta.a609361/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Klintoni izsaukti uz noklaušināšanu Kongresā Epstīna lietā] lsm.lv 2025. ɡada 5. augustā&lt;/ref&gt; Tramps atzina, ka savulaik viņam bijušas draudzīgas attiecības ar Epstīnu, bet viņu sakari pārtrūkuši jau 2000. gadu sākumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2025-asv-demokrati-publice-trampa-apsveikumu-pedofilam-epstinam-tramps-noliedz-ta-istumu.a613601/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV demokrāti publicē Trampa apsveikumu pedofilam Epstīnam; Tramps noliedz tā īstumu] lsm.lv 2025. ɡada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
Septembrī ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības un valdības reformu komitejas demokrātu partijas locekļi publiskoja Epstīnam dāvināto apsveikuma albumu, vēlāk arī e-pastus, kas izraisīja Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona atlaišanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.09.2025-par-saistibu-ar-pedofilu-epstinu-atlaists-lielbritanijas-vestnieks-asv.a614002/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par saistību ar pedofilu Epstīnu atlaists Lielbritānijas vēstnieks ASV] lsm.lv 2025. ɡada 11. septembrī&lt;/ref&gt; oktobrī karalis [[Čārlzs III]] atņēma savam jaunākajam brālim [[Endrū Mountbatens-Vindzors|Endrū]] visus karaliskos titulus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-palielina-spiedienu-uz-bijuso-britu-princi.a632553/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti palielina spiedienu uz bijušo britu princi] lsm.lv 2026. ɡada 31. janvārī&lt;/ref&gt;

Kongresa demokrāti novembrī publicēja vairākus Epstīna e–pastus, bet nedaudz vēlāk republikāņi atbildēja ar vairāk nekā 20 000 lappušu dokumentu publicēšanu no Epstīna lietas. Tramps apgalvoja, ka demokrāti izmanto Epstīna lietu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no pašu neveiksmīgās politikas. No publicētajiem dokumentiem izrietēja, ka Epstīns mēģinājis uzņemt sakarus ar Krievijas vēstnieku ASV, lai piegādātu informāciju par Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.11.2025-bedigi-slavenais-pedofils-epstins-piedavajis-krievijai-informaciju-par-trampu.a622389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bēdīgi slavenais pedofils Epstīns piedāvājis Krievijai informāciju par Trampu] lsm.lv 2025. ɡada 13. novembrī&lt;/ref&gt; ASV Kongress 18. novembrī apstiprināja likumprojektu, kas uzdeva [[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu ministrija]]i publicēt Epstīna failus, to atbalstīja 427 deputāti, tikai viens balsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-asv-kongress-ar-likumu-uzdod-publicet-izmeklesanas-materialus-par-pedofilu-epstinu.a622895/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV Kongress ar likumu uzdod publicēt izmeklēšanas materiālus par pedofilu Epstīnu] lsm.lv 2025. ɡada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 30. janvārī [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu ministrija]] publicēja vairāk nekā trīs miljonus dokumentu no t.s. &quot;Epstīna failiem&quot;. Latvijas nosaukums dokumentos bija minēts vairāk nekā 500 reižu, Rīgas — vairāk nekā 800.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2026-epstina-failos-figure-vairakas-latviesu-modeles-pieminets-ari-basketbolists-porzingis.a632611/ Epstīna failos figurē vairākas latviešu modeles; pieminēts arī basketbolists Porziņģis] lsm.lv 2026. ɡada 1. februārī&lt;/ref&gt; [[Igaunija]]s vārds bija minēts vairāk nekā 200 reižu, turpretī [[Lietuva]]s vārds vairāk nekā 1200 reižu, bet [[Viļņa]]s vārds – vairāk nekā tūkstoti reižu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-epstina-lieta-atbalsojas-ari-lietuva-un-igaunija.a632761/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna lieta atbalsojas arī Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; 
Dokumentos vairāk nekā 1000 reižu bija minēts [[Vladimirs Putins]], [[Krievija]] minēta vairāk nekā 5800 reižu, bet [[Maskava]] — vairāk nekā 9000 reižu. [[Garijs Kasparovs]] pauda uzskatu, ka Epstīns bija nodevis krieviem kompromitējošu informāciju par Donaldu Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-pedofila-epstina-failos-izskan-ari-putina-vards-dokumenti-liecina-par-ciesam-saitem-ar-krieviju.a632686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Pedofila Epstīna failos izskan arī Putina vārds: dokumenti liecina par ciešām saitēm ar Krieviju] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt;
No amata atkāpās [[Slovākija]]s premjera [[Roberts Fico|Roberta Fico]] padomnieks nacionālās drošības jautājumos Miroslavs Laičaks. [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]] atzina, ka viņas plašā saziņa ar Epstīnu no 2011. līdz 2014. gadam bijusi kļūda. [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] norādīja, ka Latvijas tiesībsargiem būtu jāizpēta Epstīna failu informācija, kur Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-pasaule-rada-ari-politiskas-sekas.a632622/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti pasaulē rada arī politiskas sekas] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka Polija izmeklēs Epstīna iespējamās saites ar Krievijas izlūkdienestiem un to ietekmi uz Poliju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-polija-izmekles-dzimumnoziedznieka-epstina-saites-ar-krievijas-izlukdienestiem.a632998/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Polija izmeklēs dzimumnoziedznieka Epstīna saites ar Krievijas izlūkdienestiem] lsm.lv 2026. ɡada 4. februārī &lt;/ref&gt;
[[Latvijas Valsts policija]] un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] aicināja iespējamos cietušos vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem, jo, neskatoties uz to, ka vairākums dokumentu ir datējami ar 2007. gadu, noziegumiem, kas ir saistīti ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu vai cilvēktirdzniecību, noilgums iestājas tikai 20 vai pat 30 gadus pēc tam, kad upuris sasniedzis pilngadības vecumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2026-epstina-failos-figurejosa-agentura-natalie-noraida-parmetumus-policija-aicina-iespejamos-cietusos-zinot.a632940/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna failos figurējošā aģentūra «Natalie» noraida pārmetumus; policija aicina iespējamos cietušos ziņot] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī &lt;/ref&gt; 4. februārī Latvijas Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde saistībā ar Epstīna lietas materiāliem sāka kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2026-latvijas-policija-sakusi-kriminalprocesu-par-epstina-lietas-materialiem.a633217/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas policija sākusi kriminālprocesu par Epstīna lietas materiāliem] lsm.lv 2026. ɡada 5. februārī&lt;/ref&gt; 

[[Bils Klintons]] piekrita sniegt liecības [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] uzsāktajā izmeklēšanā, bet noliedza, ka jebkad būtu apmeklējis [[Mazā Seintdžeimsa|Epstīna privāto salu]], kur notikušas noziedzīgās darbības, lai gan bija ticies ar Epstīnu viņa dzīvoklī [[Ņujorka|Ņujorkā]], bet pārtraucis attiecības ar viņu pēc pirmās kriminālapsūdzības kārtas. Savukārt Donalds Tramps, kura vārds Epstīna failos bija pieminēts vairāk nekā 1000 reižu, bija lidojis ar Epstīna privāto lidmašīnu un vairākkārt viesojies viņa īpašumos. [[Bils Geitss]] savu saistību ar Epstīna tumšajām izklaidēm noliedza.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.02.2026-bils-un-hilarija-klintoni-liecinas-izmeklesana-epstina-lieta.a632809/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bils un Hilarija Klintoni liecinās izmeklēšanā Epstīna lietā] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>g1oqn38c8506jkr7ipcfe3v10raerng</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženifera Ģērmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560019</id>
    <revision>
      <id>4445916</id>
      <parentid>4440295</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:45:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16636" sha1="1hxt3f49hn0xy0tdk2ck7up24x41c81" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
| vārds = Dženifera Ģērmane
| piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
| piktogramma_1 izm = 26px
| piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
| vārds_orig = 
| attēls = 2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Dženifera Ģērmane 2020. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dzimtais vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|24}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| pārstāvētā valsts = {{LAT}}
| sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
| disciplīna = 
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| treneris = 
| bij_treneri = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
| PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
| pk_debija = {{dat|2023|1|10||bez}}
| pk_beigas = 
| pk_sez = 
| pk_uzvaras = 
| pk_pjedestāli = 
| pk_tituli = 
| dist_tituli = 
| pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
| os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
| os_medaļas = 
| os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
| PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā
| pč_dalība = 2 ([[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]])
| pč_medaļas = 
| pč_lab sasn = 24. vieta
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| tituli = 
| augst rangs = 
| aģenti = 
| sasniegumi = 
| slavz = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaļu tabula = 
{{Medal|Sport|[[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}}
{{Medal|Country|{{LAT}}}}
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts junioriem}}
{{Medal|Gold|Augšsavoja 2024|Slaloms}}
}}
'''Dženifera Ģērmane''' (dzimusi {{dat|2003|3|24}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir latviešu [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]], specializējas slalomā, startē arī milzu slalomā. Visu laiku labākā Latvijas kalnu slēpotāja, 2024. gada Pasaules junioru čempione slalomā.

Viņas māte [[Ulla Ģērmane]] (dzimusi Lodziņa) arī ir bijusi kalnu slēpotāja, kura līdz meitas panākumiem, tika uzskatīta par visu laiku izcilāko latviešu kalnu slēpotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/273178-visu-laiku-latvijas-labakas-kalnu-slepotajas-meita-treso-gadu-pec-kartas-uzvar-neoficialaja-pasaules-cempionata-berniem |title=Visu laiku Latvijas labākās kalnu slēpotājas meita trešo gadu pēc kārtas uzvar neoficiālajā pasaules čempionātā bērniem |date={{dat|2018|3|10|N|bez}}|website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/593386-dzenifera-germane-izcina-latvijai-zelta-medalu|title=Dženifera Ģērmane izcīna Latvijai zelta medaļu|website=Jauns.lv|access-date=2024-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
2019. gada novembrī Dž. Ģērmane debitēja FIS sacensībās. Tā paša gada 1. decembrī slalomā [[Zeldene|Zeldenē]] guva savu pirmo uzvaru šajā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/talantiga-kalnu-slepotaja-germane-izcina-savu-pirmo-uzvaru-fis-sacensibas |title=Talantīgā kalnu slēpotāja Ģērmane izcīna savu pirmo uzvaru FIS sacensībās |date={{dat|2019|12|1|N|bez}}|website=la.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījās [[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lozanna|Lozannā]], bet gan slalomā, gan milzu slalomā nesasniedza finišu. Karjeras turpinājumā galvenokārt piedalījās FIS sacensībās un dažkārt arī Eiropas kausa izcīņā.

[[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021. gadā]] 17 gadu vecumā debitēja [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]]. Milzu slalomā nefinišēja pirmajā braucienā, bet slalomā ieguva 24. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/juniore-germane-teicami-debite-pasaules-cempionata-kalnu-sleposana-ar-24vietu-slaloma.a393707/ |title=Juniore Ģērmane teicami debitē pasaules čempionātā kalnu slēpošanā ar 24.vietu slalomā |date={{dat|2021|2|20|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr tā paša gada Pasaules čempionātā junioriem [[Bansko]], Bulgārijā, viņai neizdevās finišēt nevienā no disciplīnām. Milzu slalomā izstājās pirmajā braucienā, bet slalomā pēc pirmā braucienā ieņemtās 13. vietas izlaida vienus no pēdējiem vārtiem pirms finiša un palika bez rezultāta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/ziemas-sports/germane-pasaules-junioru-cempionata-slaloma-izstajas-otraja-brauciena-14258470 |title=Ģērmane pasaules junioru čempionātā slalomā izstājas otrajā braucienā |date={{dat|2021|3|10|N|bez}}|website=diena.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada decembrī treniņā krita un guva smagu savainojumu, kas liedza dalību {{oss|Z=2022|L=L}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/479566-kalnu-slepotaja-germane-trenina-krit-un-gust-smagu-savainojumu |title=Kalnu slēpotāja Ģērmane treniņā krīt un gūst smagu savainojumu |date={{dat|2021|12|30|N|bez}}|website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2023|1|10||bez}} slalomā [[Flahava|Flahavā]], Austrijā, bet nefinišēja pirmajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/traumu-sadziedejusi-kalnu-slepotaja-germane-izstajas-debija-pasaules-kausa-sacensibas.a490916/ |title=Traumu sadziedējusī kalnu slēpotāja Ģērmane izstājas debijā Pasaules kausa sacensībās |date={{dat|2023|1|10|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]], kas risinājās [[Kurševela|Kurševelā]] un [[Meribela|Meribelā]], startēja tikai slalomā un ieņēma 29. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/kalnu-slepotaja-germane-sasniedz-29vietu-pasaules-cempionata-slaloma.a497034/ |title=Kalnu slēpotāja Ģērmane sasniedz 29.vietu pasaules čempionātā slalomā |date={{dat|2023|2|18|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2023|12|29||bez}} slalomā [[Līenca|Līencā]] Dž. Ģērmane pirmo reizi izcīnīja Pasaules kausa punktus. Pirmajā braucienā viņa sasniedza 29. rezultātu, nodrošinot startu otrajā braucienā, bet divu braucienu summā ieņēma 22. vietu. Tādējādi viņa atkārtoja neatkarīgās Latvijas vēsturē labāko sasniegumu Pasaules kausā sievietēm, ko 2017. gadā bija paveikusi [[Lelde Gasūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/29.12.2023-kalnu-slepotaja-germane-gada-izskana-iepriecina-ar-22-vietu-pasaules-kausa-slaloma.a537088/ |title=Kalnu slēpotāja Ģērmane gada izskaņā iepriecina ar 22. vietu Pasaules kausa slalomā |date={{dat|2023|12|29|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šo rezultātu viņa pārspēja {{dat|2024|1|7||bez}} slalomā [[Kraņska Gora|Kraņska Gorā]], Slovēnijā, izcīnot 12. vietu un sasniedzot visu laiku augstāko vietu neatkarīgās Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/07.01.2024-germane-sasniedz-visu-laiku-augstako-poziciju-neatkarigas-latvijas-kalnu-sleposanas-vesture.a537971/ |title=Ģērmane sasniedz visu laiku augstāko pozīciju neatkarīgās Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē  |date={{dat|2024|1|7|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 12. janvārī viņa pirmo reizi uzvarēja Eiropas kausa posmā, pārspējot tuvāko konkurenti par 0,88 sekundēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/12012024-germane_izcina_uzaru_eiropas_kausa_slalom |title=Ģērmane izcīna uzvaru EK slalomā Austrijā ar gandrīz sekundes pārsvaru |date={{dat|2024|1|12|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nākamājā dienā izcīnīja otro uzvaru Eiropas kausā, abas uzvaras tika gūtas slalomā. Tā paša gada 16. janvārī viņa vēlreiz laboja savu labāko sasniegumu Pasaules kausā, slaloma sacensībās Flahavā izcīnot 8. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/16.01.2024-germane-turpina-labot-rekordus-latvijai-pirmoreiz-8-vieta-pasaules-kausa-kalnu-sleposana.a539174/ |title=Ģērmane turpina labot rekordus – Latvijai pirmoreiz 8. vieta Pasaules kausā kalnu slēpošanā |date={{dat|2024|1|16|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc piecām dienām [[Jasna|Jasnā]], Slovākijā, vēlreiz sasniedza 8. vietu Pasaules kausa posmā slalomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/21.01.2024-germane-nostiprinas-kalnu-sleposanas-elite-velreiz-izcina-top10-pasaules-kausa-slaloma.a539743/ |title=Ģērmane nostiprinās kalnu slēpošanas elitē, vēlreiz izcīna TOP10 Pasaules kausa slalomā |date={{dat|2024|1|21|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 25. janvārī Pocā di Fasā, Itālijā, pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni slalomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/25012024-abele_un_germane_italija_pirmo_reizi_klus |title=Ābele un Ģērmane Itālijā pirmo reizi kļūst par Latvijas čempioniem slalomā |date={{dat|2024|1|25|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Augšsavoja|Augšsavojā]], Francijā, slalomā izcīnīja zelta medaļu, otrās vietas laiku pārspējot par 1,42 sekundēm. Tas bija pirmais zelts junioru čempionātos Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/03.02.2024-kalnu-slepotaja-germane-slaloma-izcina-zeltu-pasaules-junioru-cempionata.a541505/ |title=Kalnu slēpotāja Ģērmane slalomā izcīna zeltu pasaules junioru čempionātā  |date={{dat|2024|2|3|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; (bronzas medaļu 1988. gada čempionātā izcīnīja Dženiferas māte U. Ģērmane). Pasaules kausa posmā [[Ore (Zviedrija)|Orē]], Zviedrijā, trešo reizi sezonā izcīnīja 8. vietu, atkārtojot savu un Latvijas labāko sasniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/10.03.2024-germane-pasaules-kausa-sacensibas-slaloma-ar-astoto-vietu-velreiz-atkarto-latvijas-rekordu.a546162/ |title=Ģērmane Pasaules kausa sacensībās slalomā ar astoto vietu vēlreiz atkārto Latvijas rekordu |date={{dat|2024|3|10|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|3|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023.—2024. gada sezonā kļuva par pirmo Latvijas kalnu slēpotāju, kas kvalificējusies Pasaules kausa finālsacensībām, nodrošinot vietu gan kā pasaules junioru čempione, gan iekļūstot slaloma kopvērtējuma 25 labāko vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/16032024-germane_ka_pirma_no_latvijas_startes_pasa |title=Ģērmane kā pirmā no Latvijas startēs Pasaules kausa finālsacensībās kalnu slēpošanā |date={{dat|2024|3|16|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Finālposmā, kas risinājās [[Zālbaha|Zālbahā]], Austrijā, slalomā sasniedza 14. vietu. Aizvadot nepilnu sezonu, Pasaules kausa slaloma kopvērtējumā ierindojās 19. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/16.03.2024-kalnu-slepotaja-germane-teicamu-sezonu-pasaules-kausa-nosledz-ar-14-vietu-finalposma.a546959/ |title=Kalnu slēpotāja Ģērmane teicamu sezonu Pasaules kausā noslēdz ar 14. vietu finālposmā |date={{dat|2024|3|16|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|3|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025. gada janvārī slaloma sacensībās Pasaules kausa posmā Kraņska Gorā sasniedza jaunu personisko un neatkarīgās Latvijas augstāko vietu, divu braucienu summā finišējot 7. pozīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/04.01.2026-germane-zilbina-ar-rekordu-latvijai-un-7-vietu-pasaules-kausa-posma-kalnu-sleposana.a628478/|title=Ģērmane žilbina ar rekordu Latvijai un 7. vietu Pasaules kausa posmā kalnu slēpošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ģērmane bija Latvijas karognesēja {{oss|Z=2026|L=G}} atklāšanas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/28.01.2026-latvijas-karoga-neseji-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremonija-bus-daugavins-un-germane.a632079/ |title=Latvijas karoga nesēji olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs Daugaviņš un Ģērmane |date={{dat|2026|1|28|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|3|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa šo pienākumu veica [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], bet karognesējs [[Milāna|Milānā]] bija hokejists [[Kaspars Daugaviņš]]. Olimpiskajā debijā viņa kļūdījās jau pirmā slaloma brauciena sākuma daļā un nefinišēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/18.02.2026-kalnu-slepotaja-bondare-slaloma-izcina-43-vietu-germane-nesasniedz-finisu.a635205/ |title=Kalnu slēpotāja Bondare slalomā izcīna 43. vietu, Ģērmane nesasniedz finišu |date={{dat|2026|2|18|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|3|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pasaules kausa sezonas priekšpēdējā posmā Orē vēlreiz laboja savu un Latvijas kalnu slēpotāju augstāko sasniegumu, pirmo reizi iekļūstot labāko sešiniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/15.03.2026-germane-sasniedz-visu-laiku-augstako-vietu-neatkarigas-latvijas-kalnu-sleposanas-vesture.a638929/ |title=Ģērmane sasniedz visu laiku augstāko vietu neatkarīgās Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē |date={{dat|2026|3|15|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savā 23. dzimšanas dienā 24. martā [[Lillehammere|Lillehammerē]] otro reizi karjerā startēja Pasaules kausa noslēguma sacensībās, kur finišēja 15. vietā. 2025.—2026. gada Pasaules kausa sezonas slaloma kopvērtējumā ar 172 punktiem ieguva 13. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/24.03.2026-gavilniece-germane-finise-15-vieta-kalnu-sleposanas-pasaules-kausa-finalposma.a640229/ |title=Gaviļniece Ģērmane finišē 15. vietā kalnu slēpošanas Pasaules kausa finālposmā |date={{dat|2026|3|24|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| {{DNF}}
| —
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Paralēlās sacensības
! width=&quot;100&quot;| Komandu sacensības
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Kortīna d'Ampeco]]
| 24.
| {{DNF}}
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Kurševela]]/[[Meribela]]
| 29.
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2026 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Ģērmane, Dženifera}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>1hxt3f49hn0xy0tdk2ck7up24x41c81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kempbels Raits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563356</id>
    <revision>
      <id>4445677</id>
      <parentid>4421025</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:55:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10816" sha1="n6xyy1098mmsescnk1ozjp0ci2ptdi2" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Kempbels Raits
 |      vārds_orig = ''Campbell Wright''
 |          attēls = Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kempbels Raits 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|25}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Rotorua}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{NZL}} (līdz 2023)&lt;br /&gt;{{USA}} (2023—''pašlaik'')
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=184}}
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2021|2|12||bez}} ([[Pasaules čempionāts biatlonā|PČ]])
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 4 ([[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 2 sudraba
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:Biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCountry|{{USA}}}} 
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|10 km sprints}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|12,5 km iedzīšana}}
}}

'''Kempbels Raits''' ({{val|en|Campbell Wright}}; dzimis {{dat|2002|5|25}}) ir [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] dzimis [[biatlons|biatlonists]], kopš 2023. gada pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2023. gada pasaules čempions junioriem sprintā, [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļnieks sprintā un iedzīšanā.

== Karjera ==
Viņa vecāki ir amerikāņi, kas emigrēja uz Jaunzēlandi 1993. gadā. Raits ar biatlonu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, pirms tam trenējās distanču slēpošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usbiathlon.org/profiles/campbell-wright |title=Campbell Wright |website=.usbiathlon.org |language=en |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018.—2019. gada sezonā sāka startēt IBU kausā junioriem. 2020. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Lencerheide|Lencerheidē]] ieguva sesto vietu sprintā. Viņš pārstāvēja Jaunzēlandi [[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskājās spēlēs]], kur bija komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā un startēja gan biatlonā, gan distanču slēpošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org.nz/news/biathlon-cross-country-athlete-campbell-wright-named-new-zealand-team-flagbearer-for-winter-youth-olympic-games/ |title=Biathlon / Cross Country athlete Campbell Wright named New Zealand Team Flagbearer for Winter Youth Olympic Games |date={{dat|2020|1|9|N|bez}} |website=olympic.org.nz |language=en |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Biatlonā 7,5 km sprintā ieņēma ceturto vietu, bet 12,5 km individuālajā distancē ierindojās sestajā vietā. Distanču slēpošanā labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 22. vietu.

2021. gada janvārī Raits debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] pieaugušajiem. Nākamajā mēnesī viņš pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]]. Startēja tikai sprintā, ieņemot 74. vietu. [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada sezonu]] iesāka [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]]. Pirmajā posmā [[Estešunda|Estešundā]] ieņēma 40. vietu sprintā, iegūstot pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē. Viņš kļuva tikai par otro vīriešu biatlonistu vēsturē pēc [[Ūle Einars Bjērndalens|Ūles Einara Bjērndalena]], kas ieguvis punktus Pasaules kausā, nesasniedzot 20 gadu vecumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scoop.co.nz/stories/CU2112/S00180/promising-young-biathlete-campbell-wright-knocks-on-door-for-winter-olympic-selection.htm |title=Promising Young Biathlete Campbell Wright Knocks On Door For Winter Olympic Selection |date={{dat|2021|12|28|N|bez}} |website=scoop.co.nz |language=en |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī Raits vēlreiz laboja savu labāko vietu Pasaules kausa posmos. Sprintā [[Rūpoldinga|Rūpoldigā]] ieņēma 25. vietu, bet 20 km individuālajā distancē [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] ierindojās 15. vietā. Viņš tika iekļauts Jaunzēlandes komandā startam {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] un kļuva par otro jaunzēlandieti, kurš piedalījies biatlonā ziemas olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org.nz/news/biathlete-campbell-wright-named-to-new-zealand-team-for-beijing-2022/ |title=Biathlete Campbell Wright named to New Zealand Team for Beijing 2022 |date={{dat|2022|1|21|N|bez}} |website=olympic.org.nz |language=en |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savās pirmajās olimpiskajās spēlēs 20 km individuālajā distancē ieņēma 32. vietu, bet sprintā bija 75. vietā.

[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] labāko rezultātu sasniedza 20 km individuālajā distancē, ierindojoties 20. vietā. Tā paša gada Pasaules čempionātā junioriem Ščučinskā, [[Kazahstāna|Kazahstānā]], izcīnīja zelta medaļu sprintā. Tā bija pirmā medaļa Jaunzēlandei biatlona starptautiskās sacencībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/junior-sprints-shchuchinsk-yjwch/3uVAlobWnHpmwnjETSIUVP |title=Grotian and Wright take Junior Sprint Gold |date={{dat|2023|3|11|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2023. gada vasarā K. Raits nolēma turpmāk pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzherald.co.nz/sport/kiwi-olympian-campbell-wright-to-switch-allegiances-to-united-states/NU3C4CJWF5HTXKITNBKKFD6LAI/ |title=Kiwi Olympian Campbell Wright to switch allegiances to United States |date={{dat|2023|7|21|N|bez}} |website=nzherald.co.nz |language=en |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] sprintā ieņēma 11. vietu, sasniedzot savu labāko rezultātu šāda līmeņa sacensībās.

[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausa sezonā]] vairākas reizes iekļuva labāko desmitniekā. [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] izcīnīja sudraba medaļu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/15022025-emils_ozerinskis_1739633144 |title=Rastorgujevs un Birkentāls līdzās, PČ medaļa pārsteidzoši tiek Amerikai |date={{dat|2025|2|15|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī nākamajā dienā iedzīšanā noturēja savu pozīciju, izcīnot vēl vienu sudraba godalgu. 2024.—2025. gada sezonā uzvarēja Pasaules kausa U-23 kategorijā.

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 32.
| 75.
| —
| —
| —
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 27.
| 12.
| 8.
| 29.
| 5.
| 14.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| —
| 74.
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 20.
| 46.
| 45.
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 20.
| 11.
| 12.
| 18.
| 5.
| —
| 7.
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 23.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 4.
| 9.
| 19.
| 16.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 64.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 55.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 31.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 17.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 13.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Raits, Kempbels}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandē dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes biatlonisti]]
[[Kategorija:ASV biatlonisti]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>n6xyy1098mmsescnk1ozjp0ci2ptdi2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomāšs Mikiska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564117</id>
    <revision>
      <id>4445707</id>
      <parentid>4421016</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:54:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8010" sha1="97ao0n5m5ga05gb60wg63pzw9oqnbl6" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Tomāšs Mikiska
 |      vārds_orig = ''Tomáš Mikyska''
 |          attēls = Mikyska T. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1695.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Tomāšs Mikiska 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|2}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehija|Ūsti pie Orlices}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{CZE}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Biatlon Letohrad''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2020|11|29||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 3 ([[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 10. vieta (stafetē — 4. vieta)
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Tomāšs Mikiska''' ({{val|cs|Tomáš Mikyska}}; dzimis {{dat|2000|2|2}} [[Ūsti pie Orlices]]) ir čehu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties septiņu gadu vecumā. Starptautiskās sacensībās debitēja 2017. gadā Eiropas čempionātā junioriem, kas notika [[Nove Mesto Morāvijā]], Čehijā. 2017.—2018. gada sezonā sāka startēt IBU kausā junioriem. 2018. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Otepē]] kopā ar [[Vītezslavs Hornigs|Vītezslavu Hornigu]] un [[Mikulāšs Karlīks|Mikulāšu Karlīku]] izcīnīja sudraba medaļu stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/results/BT1718JWRLCH__YMRL |title=Youth Men 3x7.5 km Relay Competition |language=en |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada janvārī [[Dušņikizdroja|Dušņikizdrojā]] Mikiska debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] pieaugušajiem un sprintā ieņēma 49. vietu. 2019. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Brezno]] labāko rezultātu sasniedza sprintā — 5. vietu.

{{dat|2020|11|29||bez}} [[Kontiolahti]] debitēja [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās, ieņemot 59. vietu sprintā. Tajā pašā posmā tika iekļauts arī Čehijas stafetes komandas sastāvā un ieņēma 7. vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Obertilliaha|Obertilliahā]] ieguva bronzas medaļu stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biatlon.cz/2021/03/06/paradni-predstaveni-ceskych-junioru-ve-stafetach-msj-domu-se-vrati-s-bronzem/ |title=Parádní představení českých juniorů ve štafetách MSJ. Domů se vrátí s bronzem! |language=cs |date={{dat|2021|3|6|N|bez}} |website=biatlon.cz |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Individuāli labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 10. vietu. 2021. gada augusta beigās Nove Mesto izcīnīja divas uzvaras un vienu sudraba godalgu Pasaules čempionāta vasaras biatlonā junioru konkurencē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/sbwch-2021-pursuit-juniors/e5sx6EB3oU6XNtfBbJeNA |title=Shevchenko, Mikyska Double up with Pursuit Wins |language=en |date={{dat|2021|8|29|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. regulāri startēja IBU kausa izcīņā. Piedalījās arī 2022. gada [[Eiropas čempionāts bialtonā|Eiropas čempionātā]], kur sprintā ieņēma 24. vietu, bet jauktajā stafetē bija 13. vietā. 2022. gada augustā vēlreiz nopelnīja vairākas godalgas junioru līmenī Pasaules čempionātā vasaras biatlonā.

[[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023. gada sezonu]] sāka Pasaules kausā. Pirmajā posmā Kontiolahti viņš ieguva pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē, iedzīšanā finišējot 32. vietā. Veiksmīgi aizvadīja savu debijas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātu]] [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gadā]] [[Oberhofa|Oberhofā]]. Iedzīšanā no 60. vietas pakāpās līdz 31. pozīcijai, 20 km individuālajā distancē ieguva 14. vietu un kvalificējās masu startam, kurā arī izcīnīja 14. vietu. Startēja arī jauktajā un vīriešu stafetē, iegūstot attiecīgi piekto un ceturo vietu. Sezonu noslēdza 52. vietā kopvērtējumā.

[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Nove Mesto sasniedza savu līdzšinējo karjeras labāko rezultātu, 20 km individuālajā distancē, ieņemot 10. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.aktualne.cz/biatlon/necekany-hrdina-ceskeho-biatlonu-mikyska-zajel-na-domacim-ms/r~bbd7ff54cb6111eebd640cc47ab5f122/ |title=Nečekaný hrdina českého biatlonu. Mikyska zajel na domácím MS životní závod |language=cs |date={{dat|2024|2|14|N|bez}} |website=sport.aktualne.cz |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| —
| 33.
| 45.
| —
| 6.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
[[Attēls:2023-02-14 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 20 km Individual by Sandro Halank–253.jpg|thumb|T. Mikiska 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 14.
| 60.
| 31.
| 14.
| 4.
| 5.
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 10.
| 33.
| 27.
| 26.
| 7.
| 14.
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 63.
| —
| —
| —
| 6.
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 52.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 94.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 64.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 64.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Mikiska, Tomāšs}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pardubices apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>97ao0n5m5ga05gb60wg63pzw9oqnbl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Brants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564196</id>
    <revision>
      <id>4445696</id>
      <parentid>4426297</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:24:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7849" sha1="cgbnk2zfc6vj10pxhy7j60kllu43i0u" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Viktors Brants
 |      vārds_orig = ''Viktor Brandt''
 |          attēls = Brandt V. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3022.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = Viktors Jūnass Brants
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|8}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Kārlstade}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{SWE}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''I2 IF Karlstad''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2023|3|9||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2 ([[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 zelta
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{SWE}}}}
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Bronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|4×7,5 km stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Nove Mesto 2024]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Viktors Jūnass Brants''' ({{val|sv|Viktor Jonas Brandt}}; dzimis {{dat|1999|7|8}} [[Kārlstade|Kārlstadē]]) ir zviedru [[biatlons|biatlonists]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada pasaules čempions]] stafetē, {{oss|Z=2026|L=G}} bronzas medaļnieks stafetē.

Viņa vecākais brālis [[Oskars Brants|Oskars]] arī ir biatlonists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandtbiathlon.com/teambrandt |title=Team Brandt |language=sv |website=brandtbiathlon.com |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Jauniešu un junioru sacensībās startēja bez īpašiem panākumiem. 2021. gada novembrī Idrē debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] ar 17. vietu sprintā. Nākamajā sprintā, kas risinājās turpat Idrē, ieņēma jau 7. vietu. Tā paša gada 19. decembrī IBU kausa posmā [[Obertilliaha|Obertilliahā]] kopā ar [[Elisabete Hēgberga|Elisabeti Hēgbergu]] izcīnīja otro vietu 1+1 jauktajā stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-obertilliach-mixed-relays/3T6Bq7Dyzvot0JkFAVEX0D |title=Russian Golden Double in Mixed Relays |language=en |date={{dat|2021|12|19|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījās 2022. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]], 20 km individuālajā distancē ieņēma 21. vietu, bet sprintā startēja neveiksmīgi un palika 93. vietā. Arī 2022.—2023. gada sezonā startēja IBU kausā, sezonas labāko rezultātu sasniedza [[Ridnauna|Ridnaunā]], ieņemot septīto vietu masu startā ar 60 dalībniekiem. {{dat|2023|3|9||bez}} [[Estešunda|Estešundā]] debitēja [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās un ieņēma 47. vietu 20 km individuālajā distancē.

Piedalījās [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada sezonas]] pirmajās Pasaules kausa sacensībās Estešundā, bet uzreiz pēc tam sezonu turpināja IBU kausā, kur 2023. gada decembrī trīs reizes iekļuva desmitniekā. 2024. gada sākumā atgriezās Pasaules kausā un [[Rasuna-Anterselva|Antholcas]] posmā ieguva pirmos punktus, ieņemot 32. vietu saīsinātajā individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.langd.se/skidskytte/karriarens-forsta-varldscuppoang-for-brandt-thingnes-bo-overlagsen/ |title=Karriärens första världscuppoäng för Brandt – Thingnes Bö överlägsen |language=sv |date={{dat|2024|1|18|N|bez}} |website=langd.se |accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada Eiropas čempionātā Slovākijā labāko individuālo rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 11. vietu, bet jauktajā stafetē izcīnīja 4. vietu. Savā debijas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gadā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] ieņēma 24. vietu sprintā un 33. vietu iedzīšanā. Viņš tika iekļauts arī Zviedrijas stafetes komandas sastāvā, lai veiktu pirmo posmu. Kopā ar [[Jespers Nelins|Jesperu Nelinu]], [[Martins Ponsiluoma|Martinu Ponsiliomu]] un [[Sebastians Sāmuelsons|Sebastianu Sāmuelsonu]] kļuva par pasaules čempionu, izcīnot Zviedrijai pirmo zelta medaļu vēsturē pasaules čempionāta vīriešu stafetē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/sweden-wins-wch-mens-relay/VLlTh5A9tsakhkawFcWS1 |title=Sweden Roars to Men’s Relay Gold medal |date={{dat|2024|2|17|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en | accessdate={{dat|2024|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 37.
| —
| —
| —
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| —
| 24.
| 33.
| —
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 42.
| 60.
| 51.
| —
| 4.
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 62.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 40.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 29.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Brants, Viktors}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vermlandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]</text>
      <sha1>cgbnk2zfc6vj10pxhy7j60kllu43i0u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merts Rosentāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566462</id>
    <revision>
      <id>4445812</id>
      <parentid>4444650</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:41:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4817" sha1="nuyzvkgfk6skbjnvk2l5u35znw0gk1x" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Merts Rosentāls
 |       vārds_orig = ''Märt Rosenthal''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1999|3|15}}
 |          dz_viet = {{vieta|Igaunija|Tartu}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[igauņi|igaunis]]
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 95 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2015
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |           numurs = 1
 |            amats = 
 |             līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2015—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''
 |         kl_sez 2 = 2019—2021
 |          klubs 2 = {{flaga|Igaunija}} [[Pērnavas &quot;Sadam&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2021—2024
 |          klubs 3 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''
 |         kl_sez 4 = 2024—2025
 |          klubs 4 = {{flaga|Polija}} [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2025—pašlaik
 |          klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2021–pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|EST}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* Igaunijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt;
* Igaunijas kausa MVP &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Merts Rosentāls''' ({{val|et|Märt Rosenthal}}; dzimis {{dat|1999|3|15}} [[Tartu]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.ee/et/mangijate-otsing?pid=15281|title=Mängijad|last=Korvpalliliit|first=Eesti|website=www.basket.ee|access-date=2024-03-15}}&lt;/ref&gt; [[Igaunijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Igaunija|Igaunijas]] klubu [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], kas spēlē [[Igaunijas Basketbola līga|Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgā]], bet lielāko daļu savas karjeras spēlējis ''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''.

M. Rosentāls ir Tartu jaunatnes basketbola sistēmas audzēknis. Karjeru pieaugušo basketbolā sācis dzimtajā Tartu, bet divas sezonas pārstāvējis arī [[Pērnavas &quot;Sadam&quot;]]. 2024. gada vasarā pārcēlās uz [[Polija]]s klubu [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]], taču sezonu ietekmēja trauma, kas ļāva aizvadīt vien 5 spēles Polijas līgā. Pēc neveiksmīgas sezonas Polijā 2025. gada vasarā M. Rosentāls pievienojās vadošajam Igaunijas klubam [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

Pārstāvējis visu vecumu Igaunijas jaunatnes izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/68332/mart-rosenthal|title=Mart Rosenthal, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā debitējis [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas basketbola izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://korvpall24.ee/100-tais-mart-rosenthal-viis-eesti-korvpalli-ilusa-tahiseni/|title=100 täis! Märt Rosenthal viis Eesti korvpalli ilusa tähiseni|website=Korvpall24.ee|access-date=2024-03-15|date=2021-02-22|language=et}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rosentāls, Merts}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tartu dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>nuyzvkgfk6skbjnvk2l5u35znw0gk1x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danilo Rītmillers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566494</id>
    <revision>
      <id>4445702</id>
      <parentid>4248208</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:34:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7382" sha1="hddl5zl1ou7v4nchdy7tewdmtrgqgt7" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Danilo Rītmillers
 |      vārds_orig = ''Danilo Riethmüller''
 |          attēls = 2022-09-02 Deutsche Meisterschaften im Biathlon in Oberhof – Einzel der Männer by Sandro Halank–038.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Danilo Rītmillers 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|13}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Blankenburga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{DEU}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=173}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''WSV Clausthal-Zellerfeld''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2024|1|18||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 1 ([[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{GER}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Danilo Rītmillers''' ({{val|de|Danilo Riethmüller}}; dzimis {{dat|1999|11|13}} [[Blankenburga|Blankenburgā]]) ir vācu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2011. gadā. Piedalījās [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]]. Izcīnīja sudraba medaļu jauktajā stafetē. Arī pārējās disciplīnās ieņēma vietas labāko desmitniekā — sprintā bija 7. vietā, iedzīšanā finišēja sestais, bet 1+1 jauktajā stafetē ieguva 5. vietu. 2017. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un junioriem ieguva trīs bronzas medaļas: individuālajā distancē un iedzīšanā jauniešu konkurencē un stafetē junioriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/JWRL/CH__/BT_C93_1.0.pdf |title=Medallists by event - Biathlon Junior World Championships 2017 |publisher=[[IBU]] |language=en |access-date={{dat|2024|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017.—2018. gada sezonā sāka startēt IBU kausā junioriem. 2019. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja bronzas medaļu individuālajā distancē un sudrabu stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ibu.blob.core.windows.net/docs/1819/BT/JWRL/CH__/BT_C93_1.0.pdf |title=Medallists by event - Biathlon Junior World Championships 2019 |publisher=[[IBU]] |language=en |access-date={{dat|2024|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada februārī pirmo reizi piedalījās [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]], kas risinājās [[Raubiči|Raubičos]], bet sezonu turpināja [[IBU kauss|IBU kausa]] sacensībās pieaugušajiem. 2019. gada martā Martelā pirmo reizi kāpa uz goda pjedestālā IBU kausā, izcīnot trešo vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/lucas-fratzscher-takes-final-ibu-cup-men-s-sprint/Y6zoMSOCEqv7BvrbftVqg |title=Lucas Fratzscher and Caroline Colombo Take Final IBU Cup Sprints |website=biathlonworld.com |date={{dat|2019|3|16||bez}} |language=en |access-date={{dat|2024|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Lencerheide|Lencerheidē]] ieguva zeltu iedzīšanā un sudrabu stafetē. 2021. gadā viņš atkal piedalījās pasaules čempionātā junioriem, labākais individuālais rezultāts bija 9. vieta iedzīšanā.

{{dat|2024|1|12||bez}} [[Ridnauna|Ridnaunā]] masu startā ar 60 dalībniekiem izcīnīja pirmo uzvaru IBU kausa sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-5-ridnaun-val-ridanna-mass-start-60/6lRnxu8UJgEYnYklBgxUky |title=Germany’s Riethmueller and Puff triumph in Ridnaun’s Mass Start 60 |website=biathlonworld.com |date={{dat|2024|1|12||bez}} |language=en |access-date={{dat|2024|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 18. janvārī debitēja [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]], ieņemot 7. vietu 15 km (īsajā) individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportschau.de/wintersport/biathlon/biathlon-weltcup-premiere-danilo-riethmueller-100.html |title=Weltcup-Premiere für Biathlet Danilo Riethmüller |website=sportschau.de |date={{dat|2024|1|19||bez}} |language=de |access-date={{dat|2024|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šis rezultāts ļāva pirmo reizi kvalificēties masu startam, kurā finišēja 24. vietā.

{{dat|2024|12|22||bez}} [[Ansī]] Rītmillers sasniedza savu pirmo individuālo goda pjedestālu Pasaules kausā, finišējot otrajā vietā distancē ar kopēju startu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spox.com/wintersport/live/biathlon-massenstart-der-herren-in-annecy-heute-im-liveticker/blt04df14025d329487#csb8c2aa35b571c867 |title=Biathlon: Erstes Podium der Karriere! Danilo Riethmüller in Annecy zwischen zwei Bös auf dem Treppchen |website=spox.com |date={{dat|2024|12|22||bez}} |language=de |access-date={{dat|2025|2|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gadā]] Lencerheidē un stafetē izcīnīja bronzas medaļu.

== Karjeras rezultāti ==
=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 22.
| 40.
| 50.
| —
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 37.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 26.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 44.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Rītmillers, Danilo}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas biatlonisti]]</text>
      <sha1>hddl5zl1ou7v4nchdy7tewdmtrgqgt7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Ādams Voldemārs Pruss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576668</id>
    <revision>
      <id>4445667</id>
      <parentid>4445478</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:25:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Šabaševics</username>
        <id>110838</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4405" sha1="f5ibt5e8yb8xdm3op455ftfztkd0632" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Johann Adam Woldemar Pruss.jpg|thumb|Pruss [[Plocka|Plockā]]]]
'''Jānis Ādams Voldemārs Pruss''' (1875—1935) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[kara ārsts]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks, [[Helsinki|Helsinku]] Kara hospitāļa galvenais ārsts.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Johann Pruss grave.jpg|thumb|Jāņa Ādama Voldemāra Prusa un viņa meitas Helēnas kapa piemineklis Sanktpēterburgā]]
Dzimis 1875. gadā Sirotinas stacijā mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] Ādolfa Prusa un Annas Priedes ģimenē. Bērnības gadus pavadīja [[Indra|Indrā]], kur viņa tēvs, imigrants no [[Austrumprūsija]]s, strādāja par dzelzceļa stacijas priekšnieka palīgu. Māte bija [[latvieši|latviete]] no [[Rīga]]s, bocmaņa Kārļa Eduarda Priedes meita. Vecāki viņam deva trīs vārdus — Jānis Ādams Voldemārs, taču ģimenē viņu sauca vienkārši par Voldemāru, un krievu dokumentos viņa vārds bija Vladimirs.&lt;ref name=pruss&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = https://pruss.shabashewitz.com/|author = Dors Šabaševics|title = III. Voldemārs Pruss un Šarlote More|website = Prūšu dzimtas vēsture|year = 2024|language = ru}}&lt;/ref&gt;

Voldemāra jaunākais brālis [[Teodors Pruss]] bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]]. [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā viņu apsūdzēja &quot;[[kontrrevolūcija|kontrrevolucionāras]] latviešu nacionālistiskas spiegu grupas&quot; organizēšanā un nošāva [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = https://timenote.info/lv/Fedor-Pruss|title = Teodors Pruss|website = Timenote}}&lt;/ref&gt;

Voldemārs Pruss studēja medicīnu Sanktpēterburgas Militārās medicīnas akadēmijā un Berlinā. No 1899. līdz 1904. gadam bija kara ārsts [[Plocka|Plockā]], [[Vitebska|Vitebskā]] un [[Barisava|Barisavā]]. [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā dienējis Portarturā, vadīja brīvprātīgo rotu, kas sastāvēja no hospitāļa darbiniekiem.&lt;ref name=pruss /&gt;

1905. gada maijā apprecējās ar Šarloti Mori, pedagoga [[Jēkabs Mors|Jēkaba ​​Mora]] meitu. Mora māte bija latviete no [[Voleri]]em, sieva igauniete, bet ģimenē viņi runāja vāciski. Voldemāra un Šarlotes Prusu laulībā piedzima trīs bērni — Voldemārs, Nikolajs un Helēna. Voldemārs bija vēsturnieks un [[Atirau]] Universitātes vēstures nodaļas dibinātājs, žurnālistes [[Irina Pruse|Irinas Pruses]] tēvs. Nikolajs bija skolotājs, viņu apsūdzēja &quot;anarhiskā kontrrevolucionārā darbībā&quot; un nošāva [[Vorkuta|Vorkutā]]. Helēna bija medmāsa, nomira 1993. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Johann Adam Woldemar Pruß|website = Erik-Amburger-Datenbank. Ausländer im vorrevolutionären Russland|url = https://amburger.ios-regensburg.de/index.php?id=61001&amp;mode=1|language = de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Прусс Николай Владимирович|website = Электронный архив Фонда Иофе|url = https://arch2.iofe.center/person/31790|language = ru}}&lt;/ref&gt;

1913. gadā Pruss iecelts par 1. Somijas strēlnieku pulka vecāko ārstu. 1914. gadā viņs publicēja grāmatu &quot;Sanitārais dienests kaujas laukā&quot;. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Daugavpils|Daugavpilī]] kā 102. galvenā evakuācijas punkta priekšnieks. 1917. gadā atgriezās Somijā, kur strādāja par Helsinku Kara hospitāļa galveno ārstu. 1919. gadā dienējis [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] [[Murmanska]]s rajonā.&lt;ref name=pruss /&gt;

1920. gadā emigrējis uz [[Igaunija|Igauniju]], bet 1923. gadā atgriezies PSRS un dzīvojis Sanktpēterburgā līdz savai nāvei 1935. gadā. Apglabāts Smoļenskas luterāņu kapos.&lt;ref name=cemetery&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Мор фон, Яков Георгиевич|website = Смоленское лютеранское кладбище|url = https://spslc.ru/burial-places/mor-fon,-yakov-georgievich.html|language = ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pruss, Janis Adams Voldemars}}
[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1935. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>f5ibt5e8yb8xdm3op455ftfztkd0632</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4445682</id>
      <parentid>4445465</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:59:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Februāris */</comment>
      <origin>4445682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14251" sha1="apa2mmcnw5hck8ttrifvapqacg8egs7" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].


== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>apa2mmcnw5hck8ttrifvapqacg8egs7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saloči (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581308</id>
    <revision>
      <id>4445976</id>
      <parentid>4364461</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:30:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9097" sha1="getlxph66trxf6tp3ts4tnkvh2nsomy" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|miestu Lietuvas Pasvales rajona pašvaldībā|Saloči|Saloči}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Saloči
 | official_name            = ''Saločiai''
 | settlement_type          = Miests
 | image_skyline            = Salociai.JPG
 | image_caption            = Saloči no putna lidojuma
 | image_shield             = Salociuherbas.png
 | pushpin_map              = Lietuva
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Lietuva}}
 | subdivision_type1        = Apriņķis
 | subdivision_name1        = [[Panevēžas apriņķis]]
 | subdivision_type2        = Rajons
 | subdivision_name2        = [[Pasvales rajons]]
 | subdivision_type3        = Seņūnija
 | subdivision_name3        = [[Saloču seņūnija]]
 | established_title        = Pirmoreiz minēts
 | established_date         = 1514
 | seat_type                 = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                      = {{val|lv|Salāti}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Sałaty}}&lt;br /&gt;{{val|de|Sałaty, Saladen}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Салаты}}&lt;ref name=&quot;vārdnīca&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Географическо-статистический словарь Российской империи, T. 4 (Павастерортъ — Сятра-Касы)|language=ru|trans-title=Krievijas Impērijas ģeogrāfiskā statistikas vārdnīca, 4. sējums (Павастерортъ — Сятра-Касы)|publisher=СПб|year=1868|page=395}}&lt;/ref&gt;
 | population_as_of         = 2021
 | population_total         = 638
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd  = 56 | latm  = 13 | lats  = 40.8 | latNS = N
 | longd = 24 | longm = 24 | longs = 36   | longEW = E
 | postal_code_type          = Pasta indekss
 | postal_code               = LT-39049
}}

'''Saloči''' ({{val|lt|Saločiai}}; [[latviešu valoda|latviešu]]: {{IPA2|salɔtʃi}}), agrāk latviešu valodā zināmi arī kā '''Salāti''',&lt;ref&gt;Roze, J. ''Latvijas karte'', 1921&lt;/ref&gt; ir [[Lietuva]]s mazpilsēta jeb [[miests]] [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajonā]]. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie [[Bēre (Mūsas pieteka)|Bēres]] ietekas [[Mūsa|Mūsā]] un pie autoceļa [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]], 7 km attālumā no [[Latvija]]s [[Latvijas—Lietuvas robeža|robežas]].

Ievērojamākās vietas miestā ir [[Saloču katoļu baznīca|katoļu baznīca]] un Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis. Miestam ir sava [[Saloču Antana Poškas vidusskola|vidusskola]] ar vietējo muzeju un galeriju, kā arī bibliotēka un pasts.

Uzskata, ka miesta nosaukums cēlies no netālajām salām Mūsas upē.

== Vēsture ==
[[Attēls:Saločiai, bažnyčia iš priekio.JPG|left|thumb|250px|1945. gadā celtā Saloču Svētā Jāzepa baznīca]]
Apdzīvotā vieta pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1514. gadā, kad Barbara Pečkaite par godu savam mirušajam brālim dibināja draudzi, kurai viņa veltīja pusi no [[Saloču muiža]]s zemēm.&lt;ref name=&quot;pasvalys&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Pasvalys - Informaciniai puslapiai » Saločių seniūnija|language=lt|trans-title=Saloču seņūnija|work=pasvalys.lt|date={{dat|2014|10|29|N|bez}}|accessdate={{dat|2016|4|28|L|bez}}|url=http://www.pasvalys.lt/pasvalys/lt/nematomi_200/salociu-seniunija_114.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122181614/http://www.pasvalys.lt/pasvalys/lt/nematomi_200/salociu-seniunija_114.html|archivedate={{dat|2014|1|22|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 16. gadsimta vidū [[Radvili]] to atsavināja un pārbūvēja par [[reformāti|reformātu]] baznīcu, taču 17. gadsimta vidū baznīcu atsavināja atkal un atjaunoja Romas katoļu draudzes darbību tajā.

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā, {{dat|1703|3|19|L|bez}}, pie Saločiem notika [[Kauja pie Saločiem|kauja]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Poliju—Lietuvu]] un [[Zviedrija|Zviedriju]].

Līdz [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Trešajai Polijas dalīšanai]] Saloči administratīvi ietilpa [[Traķu vaivadija]]s [[Upītes pavieta|Upītes pavietā]], pēc inkorporācijas [[Krievijas Impērija]]s sastāvā — [[Lietuvas guberņa]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]].

{{dat|1991|5|23|L|bez}} Saloču robežkontroles punktam uzbruka Padomju Savienības [[OMON (Krievija)|OMON]] vienība. Robežkontroles punkts, tāpat kā [[Grenctāle|Grenctāles]] robežpunkts Latvijas pusē, darbojās līdz Lietuvas iekļaušanai [[Šengenas zona|Šengenas zonā]].

Saloču miesta ģerboni apstiprināja {{dat|2012|7|18|L|bez}}.

== Iedzīvotāji ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|percentages = pagr
|break       = jā
|cols        = 2
|graph-pos   = bottom
|1868&lt;ref name=&quot;vārdnīca&quot;/&gt;|400
|1902&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/catalog/000200_000018_v19_rc_1754858/|title=Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.|location=[[Kauņa]]|publisher=Тіпографія Губернскаго Правленія|year=1903|language=ru|trans-title=Kauņas guberņas apdzīvoto vietu alfabētisks uzskaitījums}}&lt;/ref&gt;|459
|1923&lt;ref&gt;Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925&lt;/ref&gt;|556
|1959&lt;ref&gt;Saločiai. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). [[Viļņa]], Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 682 lpp.&lt;/ref&gt;|551
|1970&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/79/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1959_ir_1970.pdf|location=Viļņa|publisher=Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos|year=1974}}&lt;/ref&gt;|667
|1979&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/78/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1979.pdf|location=Viļņa|publisher=Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba|year=1982}}&lt;/ref&gt;|715
|1982&lt;ref&gt;Saločiai. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII t. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 139 lpp.&lt;/ref&gt;|750
|1986&lt;ref&gt;Algimantas Miškinis ir kt. Saločiai. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. // 197616 lpp.&lt;/ref&gt;|907
|1989&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf|title=Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)|location=Viļņa|publisher=Lietuvas Republikas Statistikas departaments|year=1993}}&lt;/ref&gt;|970
|2001&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.|trans-title=Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji|url=https://osp.stat.gov.lt/documents/10180/212976/Panevezio_apskritis.pdf/fb8f7224-7627-464a-8b3b-f6a507c63a6b|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2003|language=lt}}&lt;/ref&gt;|913
|2011&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.|language=lt|trans-title=Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2013|archive-date=2022-04-08|access-date=2024-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408133825/http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf}}&lt;/ref&gt;|720
|2021&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=d29f7ead-91fc-4259-94b6-b0ef3f7dc870#/|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai|language=lt|trans-title=Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2022}}&lt;/ref&gt;|638
}}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;100&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Saločiai, Nepriklausomybės paminklas.JPG|Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis
Attēls:Saločiai, akmuo.JPG|Saloču piecsimtgades piemiņas akmens
Attēls:Saločiai, ženklas.JPG|Robežzīme
Attēls:Saločiai, senosios bažnyčios pamatai.JPG|Senās baznīcas pamati
Attēls:Saločiai, lurdas.JPG|[[Lurdas grota]] Saločos
Attēls:Saločiai, Dariaus ir Girėno tiltas.JPG|Tilts pār Mūsu
Attēls:Litevsko-lotyšská hranice Saločiai-Grenctāle.jpg|Saloču robežkontroles punkts
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>getlxph66trxf6tp3ts4tnkvh2nsomy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445977</id>
      <parentid>4445976</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:34:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4445977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9364" sha1="1ijxvek65grot7ilbz4edtid94t1teh" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|miestu Lietuvas Pasvales rajona pašvaldībā|Saloči|Saloči}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Saloči
 | official_name            = ''Saločiai''
 | settlement_type          = Miests
 | image_skyline            = Salociai.JPG
 | image_caption            = Saloči no putna lidojuma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Lietuva#Pasvales rajons
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Lietuva}}
 | subdivision_type1        = Apriņķis
 | subdivision_name1        = [[Panevēžas apriņķis]]
 | subdivision_type2        = Pašvaldība
 | subdivision_name2        = [[Pasvales rajons]]
 | subdivision_type3        = Seņūnija
 | subdivision_name3        = [[Saloču seņūnija]]
 | established_title        = Pirmoreiz minēts
 | established_date         = 1514
 | seat_type                 = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                      = {{val|lv|Salāti}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Sałaty}}&lt;br /&gt;{{val|de|Sałaty, Saladen}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Салаты}}&lt;ref name=&quot;vārdnīca&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Географическо-статистический словарь Российской империи, T. 4 (Павастерортъ — Сятра-Касы)|language=ru|trans-title=Krievijas Impērijas ģeogrāfiskā statistikas vārdnīca, 4. sējums (Павастерортъ — Сятра-Касы)|publisher=СПб|year=1868|page=395}}&lt;/ref&gt;
 | population_as_of         = 2021
 | population_total         = 638
| area_total_km2 = 2.49
| population_density_km2 = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd  = 56 | latm  = 13 | lats  = 40.8 | latNS = N
 | longd = 24 | longm = 24 | longs = 36   | longEW = E
 | postal_code_type          = Pasta indekss
 | postal_code               = LT-39049
}}

'''Saloči''' ({{val|lt|Saločiai}}; [[latviešu valoda|latviešu]]: {{IPA2|salɔtʃi}}), agrāk latviešu valodā zināmi arī kā '''Salāti''',&lt;ref&gt;Roze, J. ''Latvijas karte'', 1921&lt;/ref&gt; ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajonā]], seņūnijas centrs. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie [[Bēre (Mūsas pieteka)|Bēres]] ietekas [[Mūsa|Mūsā]] un pie autoceļa [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]], 7 km attālumā no [[Latvija]]s [[Latvijas—Lietuvas robeža|robežas]].

Ievērojamākās vietas miestā ir [[Saloču katoļu baznīca|katoļu baznīca]] un Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis. Miestam ir sava [[Saloču Antana Poškas vidusskola|vidusskola]] ar vietējo muzeju un galeriju, kā arī bibliotēka un pasts.

Uzskata, ka miesta nosaukums cēlies no netālajām salām Mūsas upē.

== Vēsture ==
[[Attēls:Saločiai, bažnyčia iš priekio.JPG|left|thumb|250px|1945. gadā celtā Saloču Svētā Jāzepa baznīca]]
Apdzīvotā vieta pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1514. gadā, kad Barbara Pečkaite par godu savam mirušajam brālim dibināja draudzi, kurai viņa veltīja pusi no [[Saloču muiža]]s zemēm.&lt;ref name=&quot;pasvalys&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Pasvalys - Informaciniai puslapiai » Saločių seniūnija|language=lt|trans-title=Saloču seņūnija|work=pasvalys.lt|date={{dat|2014|10|29|N|bez}}|accessdate={{dat|2016|4|28|L|bez}}|url=http://www.pasvalys.lt/pasvalys/lt/nematomi_200/salociu-seniunija_114.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122181614/http://www.pasvalys.lt/pasvalys/lt/nematomi_200/salociu-seniunija_114.html|archivedate={{dat|2014|1|22|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 16. gadsimta vidū [[Radvili]] to atsavināja un pārbūvēja par [[reformāti|reformātu]] baznīcu, taču 17. gadsimta vidū baznīcu atsavināja atkal un atjaunoja Romas katoļu draudzes darbību tajā.

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā, {{dat|1703|3|19|L|bez}}, pie Saločiem notika [[Kauja pie Saločiem|kauja]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Poliju—Lietuvu]] un [[Zviedrija|Zviedriju]].

Līdz [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Trešajai Polijas dalīšanai]] Saloči administratīvi ietilpa [[Traķu vaivadija]]s [[Upītes pavieta|Upītes pavietā]], pēc inkorporācijas [[Krievijas Impērija]]s sastāvā — [[Lietuvas guberņa]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]].

{{dat|1991|5|23|L|bez}} Saloču robežkontroles punktam uzbruka Padomju Savienības [[OMON (Krievija)|OMON]] vienība. Robežkontroles punkts, tāpat kā [[Grenctāle|Grenctāles]] robežpunkts Latvijas pusē, darbojās līdz Lietuvas iekļaušanai [[Šengenas zona|Šengenas zonā]].

Saloču miesta ģerboni apstiprināja {{dat|2012|7|18|L|bez}}.

== Iedzīvotāji ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|percentages = pagr
|break       = jā
|cols        = 2
|graph-pos   = bottom
|1868&lt;ref name=&quot;vārdnīca&quot;/&gt;|400
|1902&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/catalog/000200_000018_v19_rc_1754858/|title=Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.|location=[[Kauņa]]|publisher=Тіпографія Губернскаго Правленія|year=1903|language=ru|trans-title=Kauņas guberņas apdzīvoto vietu alfabētisks uzskaitījums}}&lt;/ref&gt;|459
|1923&lt;ref&gt;Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925&lt;/ref&gt;|556
|1959&lt;ref&gt;Saločiai. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). [[Viļņa]], Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 682 lpp.&lt;/ref&gt;|551
|1970&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/79/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1959_ir_1970.pdf|location=Viļņa|publisher=Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos|year=1974}}&lt;/ref&gt;|667
|1979&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/78/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1979.pdf|location=Viļņa|publisher=Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba|year=1982}}&lt;/ref&gt;|715
|1982&lt;ref&gt;Saločiai. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII t. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 139 lpp.&lt;/ref&gt;|750
|1986&lt;ref&gt;Algimantas Miškinis ir kt. Saločiai. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. // 197616 lpp.&lt;/ref&gt;|907
|1989&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf|title=Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)|location=Viļņa|publisher=Lietuvas Republikas Statistikas departaments|year=1993}}&lt;/ref&gt;|970
|2001&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.|trans-title=Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji|url=https://osp.stat.gov.lt/documents/10180/212976/Panevezio_apskritis.pdf/fb8f7224-7627-464a-8b3b-f6a507c63a6b|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2003|language=lt}}&lt;/ref&gt;|913
|2011&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.|language=lt|trans-title=Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2013|archive-date=2022-04-08|access-date=2024-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408133825/http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf}}&lt;/ref&gt;|720
|2021&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=d29f7ead-91fc-4259-94b6-b0ef3f7dc870#/|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai|language=lt|trans-title=Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2022}}&lt;/ref&gt;|638
}}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;100&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Saločiai, Nepriklausomybės paminklas.JPG|Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis
Attēls:Saločiai, akmuo.JPG|Saloču piecsimtgades piemiņas akmens
Attēls:Saločiai, ženklas.JPG|Robežzīme
Attēls:Saločiai, senosios bažnyčios pamatai.JPG|Senās baznīcas pamati
Attēls:Saločiai, lurdas.JPG|[[Lurdas grota]] Saločos
Attēls:Saločiai, Dariaus ir Girėno tiltas.JPG|Tilts pār Mūsu
Attēls:Litevsko-lotyšská hranice Saločiai-Grenctāle.jpg|Saloču robežkontroles punkts
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>1ijxvek65grot7ilbz4edtid94t1teh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atle Lī Makgrāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583447</id>
    <revision>
      <id>4445900</id>
      <parentid>4426651</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:09:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8942" sha1="pnm2509fq5uv8f1zypeprc81tjkt4zu" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Atle Lī Makgrāts
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = ''Atle Lie McGrath''
 |              attēls = Atle Lie McGrath 2019.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Atle Lī Makgrāts 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|21}}
 |             dz_viet = {{Vieta|ASV|Vērmonta|Bērlingtona|3s=Bērlingtona (Vērmonta)}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{NOR}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2019|1|12||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 3. vieta (2026)
 |         dist_tituli = 1 (slaloms: 2026)
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 5. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā
 |           pč_dalība = 2 ([[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]])
 |          pč_medaļas = 1 sudraba
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport|[[Attēls:alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}}
{{Medal|Country|{{NOR}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Zālbaha 2025]]|Slaloms}}
}}

'''Atle Lī Makgrāts''' ({{val|no|Atle Lie McGrath}}; dzimis {{dat|2000|4|21}} [[Bērlingtona (Vērmonta)|Bērlingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Norvēģija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]].

== Karjera ==
2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Davosa|Davosā]] startēja visās disciplīnās, labāko rezultātu sasniedza supergigantā, ieņemot 7. vietu. Nākamā gada junioru čempionātā izcīnīja sudraba medaļu kombinācijā.

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2019|1|12||bez}} milzu slalomā [[Adelbodene|Adelbodenē]], nefinišēja pirmajā braucienā. Pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva tā paša gada decembrī, ieņemot 24. vietu paralēlajā milzu slalomā. 2019.—2020. gada sezonā uzvarēja Eiropas kausa kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skiforbundet.no/alpint/nyhetsarkiv/2020/3/atle-l-mcgrath/ |title=Vant med rekordstor margin |date={{dat|2020|3|21|N|bez}} |website=skiforbundet.no |language=no |accessdate={{dat|2024|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2020|12|20||bez}} [[Altabadija|Altabadijā]] pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā, izcīnot otro vietu milzu slalomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2020-21/pinturault-wins-breathtaking-race-on-gran-risa |title=Pinturault wins breathtaking race on Gran Risa |date={{dat|2020|12|20|N|bez}} |website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2024|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}}. Milzu slalomā nefinišēja pirmajā braucienā, bet slalomā ieņēma 31. vietu. Pirmo uzvaru Pasaules kausā izcīnīja {{dat|2022|3|9||bez}} slalomā [[Flahava|Flahavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/news/norway-s-alte-lie-mcgrath-stuns-slalom-field-in-flachau-for-first-world-cup-vict |title=Norway's Atle Lie McGrath stuns slalom field in Flachau for first World Cup victory |date={{dat|2022|3|9|N|bez}} |website=olympics.com |language=en |accessdate={{dat|2024|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada sezonas finālposmā [[Meribela|Meribelā]] vēlreiz uzvarēja slalomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/norways-kristoffersen-braathen-duel-wcup-102226270.html |title=Kristoffersen wins WCup slalom title; McGrath wins last race |date={{dat|2022|3|20|N|bez}} |website=yahoo.com |language=en |accessdate={{dat|2024|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas kopvērtējumā ieņēma trešo vietu slaloma ieskaitē.

2023. gadā pirmo reizi piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]]. Kombinācijā ieņēma piekto vietu, bet supergigantā nefinišēja. [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbahā]] Makgrāts izcīnīja sudraba medaļu slalomā. {{oss|Z=2026|L=L}} viņš ieņēma 5. vietu milzu slalomā un 12. vietu komandu kombinācijā. Slalomā viņš bija līderis pēc pirmā brauciena, bet otrajā kļūdījās un nefinišēja. 2025.—2026. gada sezonā uzvarēja Pasaules kausa slaloma ieskaitē, izcīnot savu pirmo Kristāla globusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/double-delight-for-norway-as-mcgrath-takes-slalom-globe-while-haugan-wins-in-hafjell |title=Double delight for Norway as McGrath takes Slalom globe while Haugan wins in Hafjell |date={{dat|2026|3|26|N|bez}} |website=fis-ski.com |language=en |accessdate={{dat|2026|3|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Absolūtajā kopvērtējumā viņš ieņēma trešo vietu pēc [[Marko Odermats|Marko Odermata]] un [[Lukass Piņeiru-Brotens|Lukasa Piņeiru-Brotena]].

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 31.
| {{DNF}}
| —
| —
| —
| {{n/a}}
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| {{DNF}}
| 5.
| —
| —
| {{n/a}}
| 12.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Paralēlās sacensības
! width=&quot;100&quot;| Komandu sacensības
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Kurševela]]/[[Meribela]]
| —
| —
| {{DNF}}
| —
| 5.
| {{n/a}}
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbaha]]
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| 10.
| —
| —
| {{n/a}}
| {{DNF}}
| {{n/a}}
| 7.
|}

== Privātā dzīve ==
Dzimis [[Vērmonta]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Ar ģimeni divu gadu vecumā pārcēlies uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]. Viņa tēvs ir amerikānis [[Fēlikss Makgrāts]], arī bijis kalnu slēpotājs, startējis Pasaules kausa posmos un piedalījies {{oss|Z=1988|L=L}}, pārstāvot ASV. Māte Selma ir norvēģiete, nodarbojosies ar [[distanču slēpošana|distanču slēpošanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skiracing.com/atle-lie-mcgrath-born-in-the-usa/ |title=Atle Lie McGrath ‘Born in the USA’ |date={{dat|2022|9|15|N|bez}} |website=skiracing.com |language=en |accessdate={{dat|2024|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Makgrāts, Atle Lī}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vērmontā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>pnm2509fq5uv8f1zypeprc81tjkt4zu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markuss Porcijs Katons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583704</id>
    <revision>
      <id>4445730</id>
      <parentid>4169470</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:28:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <comment>korektūra</comment>
      <origin>4445730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" sha1="rm7ygmw67dw44swz9oha7zpmdk4axyg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Marks Porcijs Katons
| vārds_orģ = ''Marcus Porcius Cato Maior''
| attēls = Patrizio_Torlonia.jpg
| apraksts = 
| amats = Romas Republikas konsuls
| term_sākums = 195. gads p.m.ē.
| term_beigas = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = 234. gads p.m.ē.
| dzim_vieta = [[Tuskula]], [[Romas republika]]
| mir_dati = 149. gads p.m.ē. (85 gadi)
| mir_vieta = [[Roma]], [[Romas republika]]
| tautība = 
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[Romas reliģija]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
| bērni = 2
| amats2 = Romas Republikas cenzors
| term_sākums2 = 184. gads p.m.ē.
}}'''Marks Porcijs Katons Vecākais''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Marcus Porcius Cato Maior'', 234.–149. gads p.m.ē.), plašāk pazīstams kā '''Katons Vecākais''', bija [[Senā Roma|romiešu]] politiķis, karavadonis un slavens [[orators]], kurš ietekmīgi iestājās par Romas tradicionālajām vērtībām. Viņš pārstāvēja stingru morālo nostāju, uzskatot, ka romiešu tikumi un pieticība ir svarīgāki par greznību un ārzemju ietekmi.

Katons ir slavens ar savu aicinājumu iznīcināt [[Kartāga (valsts)|Kartāgu]], savas runas viņš bieži noslēdza ar frāzi ''&quot;Carthago delenda est&quot;'' (&quot;Kartāga jāiznīcina&quot;), pat ja runa nebija par Kartāgu. Viņš uzskatīja, ka Kartāga joprojām apdraud Romu, pat pēc tam, kad tā tika novājināta [[Otrais pūniešu karš|Otrajā pūniešu karā]]. Katona kampaņa beidzās ar to, ka Roma beidzot iesaistījās [[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]] un pilnībā iznīcināja Kartāgu 146. gadā p.m.ē., tikai dažus gadus pēc Katona nāves.

== Dzīvesgājums ==
Katons piedzima plebeju ģimenē (zemāka sabiedrības šķira) un izvirzījās, pateicoties savai neatlaidībai un spējām, nevis dižciltībai. Viņš ieņēma vairākus svarīgus amatus Romā, tai skaitā bija [[kvestors]], [[edīls]], [[preitors]] un [[Konsuls (Roma)|konsuls]].

184. gadā p.m.ē. Katons kļuva par cenzoru; šis amats deva viņam iespēju uzraudzīt sabiedriskās morāles jautājumus, kas bija ideāli piemērots viņa stingrajām vērtībām. Kā cenzors Katons ieviesa reformas, lai cīnītos pret to, ko viņš uzskatīja par morālo pagrimumu un greznības pieaugumu Romā. Katons Vecākais uzskatīja, ka Romas panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem. Viņš pretojās [[Hellēnisms|hellēnisma]] un grieķu kultūras ietekmei Romā, uzskatot to par draudu Romas tradicionālajām vērtībām.

Katons bija arī pirmais romiešu vēsturnieks, kurš rakstīja [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. Viņš sacerēja darbu ''Origines'' – Romas vēstures aprakstu, kurā viņš aplūkoja arī Romas un Itālijas pilsētu izcelsmi. Viņa pazīstamākais darbs bija ''De Agri Cultura'' – agrāriem un praktiskiem ieteikumiem bagāts traktāts, kas uzskatāms par senāko zināmo latīņu prozas darbu un ilustrē Katona uzskatus par vienkāršu dzīvesveidu un praktisku saimniekošanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Romiešu vēsturnieki]]</text>
      <sha1>rm7ygmw67dw44swz9oha7zpmdk4axyg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitālijs Mandzins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586048</id>
    <revision>
      <id>4445692</id>
      <parentid>4421011</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7085" sha1="ikormp9jthjyz7zxnht4160o26v72xw" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Vitālijs Mandzins
 |      vārds_orig = ''Віталій Мандзин''
 |          attēls = Biathlon at the 2020 Winter Youth Olympics – Boys' individual 0815 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Vitālijs Mandzins 2020. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|5}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Ukraina|Pidhajci}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{UKR}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=73}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2022|12|9||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 1 ([[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCountry|{{UKR}}}} 
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts junioriem}}
{{Medal|Silver|Otepē 2024|Stafete}}
}}

'''Vitālijs Mandzins''' ({{val|uk|Віталій Ігорович Мандзин}}; dzimis {{dat|2003|4|5}} [[Pidhajci|Pidhajcos]]) ir [[Ukraina]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu V. Mandzins sāka nodarboties 2013. gadā. Piedalījās [[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lozanna|Lozannā]], kur labāko rezultātu sasniedza 7,5 km sprintā, ieņemot piekto vietu. Tajā pašā gadā piedalījās arī Pasaules čempionātā jauniešiem, kas notika [[Lencerheide|Lencerheidē]]. Stafetē Ukrainas komandas sastāvā ieguva septīto vietu, bet individuāli augstāko vietu sasniedza iedzīšanā (17. vieta). Arī nākamajā gadā piedalījās Pasaules čempionātā jauniešiem, taču neiekļuva labāko desmitniekā. 2021.—2022. gada sezonā startēja IBU kausā junioriem.

2022. gada novembrī Mandzins debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] pieaugušajiem ar 25. vietu sprintā. Drīz pēc tam viņš tika uzaicināts uz [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausu]], kur pirmo reizi startēja {{dat|2022|12|9||bez}} [[Hohfilcene|Hohfilcenē]], ieņemot 89. vietu sprintā. 2023. gada Eiropas junioru čempionātā [[Madona|Madonā]] izcīnīja bronzas medaļu jauktajā stafetē. Tā paša gada Pasaules čempionātā junioriem Ščučinskā, [[Kazahstāna|Kazahstānā]], jauktajā stafetē ieņēma 9. vietu, bet individuāli labākais starts viņam bija iedzīšanā, kur finišēja 17. vietā.

2024. gada janvārī [[Oberhofa|Oberhofā]] Mandzinns ieguva pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē, sprintā ieņemot 31. vietu. 2024. gada Eiropas junioru čempionātā viņš ieguva sudraba godalgu masu startā, bet Pasaules junioru čempionātā [[Otepē]] sudraba medaļu izcīnīja stafetē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-junior-world-championships-otepaa-2024-relay/71BJehgFoDlCsKxjNjJAFC |title=Another Norwegian masterpiece in the junior relay from Otepaa - Gold for Germany in the women's relay |language=en |date={{dat|2024|3|2|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2024|12|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Guvis panākumus arī vasaras biatlona sacensībās — 2024. gada Pasaules čempionātā junioru konkurencē izcīnīja divas zelta medaļas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.biathlon.com.ua/comments/13592-lchs-2024.-rezulytati-gonki-peresl%D1%96duvannya-u-yun%D1%96or%D1%96v |title=ЛЧС-2024. Віталій Мандзин - переможець гонки переслідування у юніорів! |language=uk |date={{dat|2024|8|25|N|bez}} |website=biathlon.com.ua |accessdate={{dat|2024|12|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmajā posmā [[Kontiolahti]] Mandzinam tikai nedaudz pietrūka līdz pirmajam pjedestālam — 15 km saīsinātajā individuālajā distancē ar precīzu šaušanu iegūta 4. vieta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/03122024-mise_parspej_rastorgujevu_latviesiem_drum |title=Mise pārspēj Rastorgujevu, latviešiem drūma šaušana, norvēģiem triumfs, ukrainis pārsteidz |date={{dat|2024|12|3|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|12|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas kopvērtējumā ieņēma 31. vietu, bet U-23 ieskaitē bija otrais, piekāpjoties tikai [[Kempbels Raits|Kempbelam Raitam]].

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 28.
| 24.
| 16.
| 10.
| 16.
| 8.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 17.
| 36.
| 19.
| 27.
| 8.
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 76.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 31.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 25.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Mandzins, Vitālijs}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ternopiļas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas biatlonisti]]
[[Kategorija:Ukrainas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ikormp9jthjyz7zxnht4160o26v72xw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bens Sarafs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588452</id>
    <revision>
      <id>4445918</id>
      <parentid>4407615</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:49:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>diskusija.</comment>
      <origin>4445918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5687" sha1="7qut77ve4w5n1ulkzzxp7lnow9xh8cv" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Bens Sarafs
 |       vārds_orig = בן שרף
 |           attēls = 2025-05-21 ALBA Berlin gegen ratiopharm Ulm (Basketball-Bundesliga 2024-25) by Sandro Halank–022.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Bens Sarafs 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|4|14}}
 |          dz_viet = {{vieta|Izraēla|Omeca}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=197}}
 |            svars = 
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2022
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |           numurs = 77
 |             līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 26.
 |          dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2022—2023
 |          klubs 1 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Elitzur Netanya]]''
 |         kl_sez 2 = 2023—2024
 |          klubs 2 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Elitzur Kiryat Ata]]''
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Vācija}} [[Ulmas &quot;Ratiopharm&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2025|start}}—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2024–pašlaik
 |           taut 1 = {{bk|ISR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* Izraēlas līgas uzlecošā zvaigzne &lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Bens Avrahams Sarafs''' ({{val|he|בן אברהם שָׂרָף}}; dzimis {{dat|2006|4|14||bez}} [[Omeca|Omecā]]) ir [[Izraēla]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Izraēlas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]], bet iepriekš spēlēja Izraēlas klubos un [[Ulmas &quot;Ratiopharm&quot;]] [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas basketbola Bundeslīgā]].

== Karjera ==
Karjeru sācis Izraēlā, vispirms spēlējot pēc spēka otrajā līgā, bet 2023. gadā debitējot [[Izraēlas basketbola līga|Izraēlas basketbola līgā]] ''[[Elitzur Kiryat Ata]]'' sastāvā. Šīs sezonas noslēgumā viņš tika atzīts par Izraēlas līgas uzlecošo zvaigzni, bet vasarā noslēdza līgumu ar [[Vācijas basketbola Bundeslīga]]s klubu [[Ulmas &quot;Ratiopharm&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/israel-news/article-812442|title=Ben Saraf takes leadership role for blue-and-white at U18 Euros - Interview|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2024-12-31|date=2024-07-30|language=en}}&lt;/ref&gt; kam ir jauno talantu attīstīšanas reputācija.

Spēlējis Izraēlas jaunatnes izlasēs. [[2022. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas U-16 čempionātā basketbolā]], kur Izraēla ieņēma 5. vietu, viņš tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā. Ar vidēji gūtiem 24,3 punktiem spēlē viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlātājs. Savukārt [[2024. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2024. gada Eiropas U-18 čempionātā]] Izraēla iekļuva pusfinālā, turnīru noslēdzot 4. vietā, bet pats Sarafs tika atzīts par turnīra labāko basketbolistu, kas ir ļoti rets gadījums spēlētājam, kura komanda palikusi bez medaļām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynetnews.com/culture/article/rj49wyu9a|title=Israeli basketball player Ben Saraf is poised to reach the NBA|work=Ynetnews|access-date=2024-12-31|date=2024-08-13|last=sports|first=Ynet|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar vidēji gūtu 28,1 punktu spēlē viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs.

2024. gada 23. novembrī debitējis [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlas pieaugušo izlasē]] uzvarētā spēlē pret [[Ukrainas basketbola izlase|Ukrainu]] (86—73; spēle notika [[Rīga|Rīgā]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/242415/ben-avraham-saraf/games/2023|title=Ben Avraham Saraf, Game by Game Stats (2023-2024)|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]] [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] viņu izvēlējās pirmajā kārtā ar kopējo 26. numuru. B. Sarafs unoslēdza līgumu ar &quot;Nets&quot; un pārstāv gan NBA klubu, gan tā fārmklubu [[G Līga|G Līgā]] [[Longailendas &quot;Nets&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Brooklyn Nets spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Sarafs, Bens}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Izraēlas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7qut77ve4w5n1ulkzzxp7lnow9xh8cv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Martins Uldāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>589573</id>
    <revision>
      <id>4445676</id>
      <parentid>4421035</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7076" sha1="236ehxd1l2a3horjlio8gm2bvbit01r" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Martins Uldāls
 |      vārds_orig = ''Martin Uldal''
 |          attēls = 2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5116 (Martin Uldal cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Martins Uldāls 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|23}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Kristiansanna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{NOR}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Birkenes IL ''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2022|3|18||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 1 sudraba
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 1 ([[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 6. vieta
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalSilver|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Biatlons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|4×7,5 km stafete]]}}
}}
'''Martins Uldāls''' ({{val|no|Martin Uldal}}; dzimis {{dat|2001|5|23}}) ir norvēģu [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Pirmās starptautiskās sacensības, kurās Uldāls piedalījās, bija 2019. gada Eiropas jaunatnes olimpiskais festivāls, bet tajā nespēja iekļūt labāko desmitniekā. Nākamajā gadā Pasaules čempionātā jauniešiem [[Lencerheide|Lencerheidē]] viņš izcīnīja zelta medaļu stafetē. 2022. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Soldžerholova|Soldžerholovā]] ieguva četras bronzas medaļas — individuālajā distancē, sprintā, iedzīšanā un stafetē. {{dat|2022|3|18||bez}} debitēja [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās [[Holmenkollene|Holmenkollenē]], ieņemot 20. vietu sprintā un jau savā pirmajā startā iegūstot Pasaules kausa ieskaites punktus.

2022.—2023. gada sezonā Uldāls piedalījās otrā līmeņa sacensībās [[IBU kauss|IBU kausā]]. Jau savā otrajā sacīkstē izcīnīja uzvaru iedzīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-22-23-1-idrefjall-pursuits/4GQ3eX6w2wB8mqoy9eo3vF |title=Johansen and Uldal win pursuits for Norway |date={{dat|2022|11|30|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2025|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas laikā vēl vairākas reizes kāpa uz goda pjedestāla, tostarp Ridnaunā izcīnīja uzvaru masu startā ar 60 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-ridnaun-val-ridanna-mass-start-60/6BjsS8jZMQDWwaPF9rMWuu |title=Guigonnat and Uldal win in Mass Start 60 in Ridnaun |date={{dat|2022|12|18|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2025|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] Lencerheidē labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 9. vietu. Arī 2023.—2024. gada sezonā turpināja startēt IBU kausā, izcīnot divas uzvaras un sezonu noslēdzot 4. vietā kopvērtējumā. 2024. gada Eiropas čempionātā [[Brezno]] ieguva bronzas medaļu 20 km individuālajā distancē.

2024.—2025. gada sezonā pēc divām uzvarām IBU kausā viņš tika iekļauts Norvēģijas pirmās komandas sastāvā dalībai Pasaules kausā un [[Ansī]] izcīnīja savu pirmo uzvaru tikai savā piektajā startā Pasaules kausa līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/algb-mens-sprint-2024/72mBlArKA1TM9gBVw48zEX |title=Martin Uldal’s First Career Win in Annecy Le Grand Bornand Sprint |date={{dat|2024|12|19|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2025|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 13.
| —
| —
| —
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 4.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 43.
| 6.
| 12.
| 21.
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 75.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 11.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 12.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
|2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| jaunieši
| 6.
| 14.
| 7.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
|-
|2022
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]]
| juniori
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Uldāls, Martins}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Agderē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>236ehxd1l2a3horjlio8gm2bvbit01r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ventspils šoseja (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591390</id>
    <revision>
      <id>4445863</id>
      <parentid>4357887</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:03:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4445863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4141" sha1="qd3y731uwb90ht64xygqx08a5tkilcu" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ielu Jūrmalā|autoceļu Rīga—Ventspils|Autoceļš A10 (Latvija)}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ventspils šoseja
|attēls           = Sloka - panoramio (1).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 12
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|kartes paraksts  = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Vaivari]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], [[Bažciems]], [[Brankciems]]
|ielas garums     = ap 6900 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]]
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Ventspils šoseja''' ir maģistrālā iela [[Jūrmala|Jūrmalā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; galvenokārt [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un [[Bažciems|Bažciema]] apkaimēs. Ventspils šoseja sākas apļveida krustojumā ar [[Asaru prospekts|Asaru prospektu]] un [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]], ved dienvidrietumu virzienā, savienojas ar [[Brankciema iela|Brankciema ielu]] un iet pa [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļa A10]] trasi, saglabājot savu nosaukumu līdz pilsētas robežai.

Ventspils šoseja ir daļa no kādreizējā ceļa no Rīgas uz Ventspili, kas tika izmantots pirms Slokas tilta pāri [[Lielupe]]i izbūves (1993). Šoseja šķērso [[Vecslocene]]s upi un [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]]. Ventspils šosejā ir daudzveidīga apbūve, kā arī daudz neapbūvēto gabalu.

Ielas kopējais garums ir 6,9 kilometri, visā garumā tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās. Pa Ventspils šoseju kursē [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3. maršruta autobusi]].

== Ievērojami objekti ==
[[Attēls:Shopping mall in sloka - panoramio.jpg|280px|thumb|Tirdzniecības centrs &quot;Liedags&quot;]]
* Nr. 30A — veikals &quot;Citro&quot;
* Nr. 32 — tirdzniecības centrs (agrāk universālveikals) &quot;Liedags&quot;

== Ielu savienojumi ==
Ventspils šoseja ir savienota ar šādām ielām:
* [[Asaru prospekts]] / [[Talsu šoseja]] (apļveida krustojums)
* [[Staiceles iela (Jūrmala)|Staiceles iela]] (T veida krustojums)
* [[Pētera Beltes iela]]
* [[Apes iela (Jūrmala)|Apes iela]]
* [[Pļaviņu iela (Jūrmala)|Pļaviņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Pārslas iela (Jūrmala)|Pārslas iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzirksteles iela]] (T veida krustojums)
* [[Miglas iela (Jūrmala)|Miglas iela]] (T veida krustojums)
* [[Vangažu iela (Jūrmala)|Vangažu iela]] (T veida krustojums)
* [[Jūrkalnes iela (Jūrmala)|Jūrkalnes iela]] / [[Dzirnavu iela (Jūrmala)|Dzirnavu iela]]
* [[Vēsmas iela (Jūrmala)|Vēsmas iela]] (savienojums tikai gājējiem)
* [[Darba iela (Jūrmala)|Darba iela]] (T veida krustojums)
* [[Varoņu iela (Jūrmala)|Varoņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Salnas iela (Jūrmala)|Salnas iela]] (T veida krustojums)
* [[Hercoga Jēkaba iela]] (T veida krustojums)
* [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]]
* [[Ķeguma iela (Jūrmala)|Ķeguma iela]] (T veida krustojums)
* [[Valkas iela (Jūrmala)|Valkas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jēkabpils iela (Jūrmala)|Jēkabpils iela]] (T veida krustojums)
* [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Zivju iela (Jūrmala)|Zivju iela]] (T veida krustojums)
* [[Meistaru iela (Jūrmala)|Meistaru iela]] (T veida krustojums)
* [[Melderu iela (Jūrmala)|Melderu iela]] (T veida krustojums)
* [[Brankciema iela]]
* [[Autoceļš A10 (Latvija)|Autoceļš A10]] (ielas turpinājums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ventspils iela]]


{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Vaivaros]]
[[Kategorija:Ielas Kauguros]]
[[Kategorija:Ielas Slokā]]
[[Kategorija:Ielas Bažciemā]]
[[Kategorija:Ielas Brankciemā]]</text>
      <sha1>qd3y731uwb90ht64xygqx08a5tkilcu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445865</id>
      <parentid>4445863</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T21:18:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4445865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4186" sha1="el2jnupod52qbwje3s4sj32mqif13kg" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ielu Jūrmalā|autoceļu Rīga—Ventspils|Autoceļš A10 (Latvija)}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ventspils šoseja
|attēls           = Sloka - panoramio (1).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 12
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|kartes paraksts  = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Vaivari]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], [[Bažciems]], [[Brankciems]]
|ielas garums     = ap 6900 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]]
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Ventspils šoseja''' ir maģistrālā iela [[Jūrmala|Jūrmalā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; galvenokārt [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un [[Bažciems|Bažciema]] apkaimēs. Ventspils šoseja sākas apļveida krustojumā ar [[Asaru prospekts|Asaru prospektu]] un [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]], ved dienvidrietumu virzienā, savienojas ar [[Brankciema iela|Brankciema ielu]] un iet pa [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļa A10]] trasi, saglabājot savu nosaukumu līdz pilsētas robežai pie [[Kūdra (Salas pagasts)|Kūdras]] ciema.

Ventspils šoseja ir daļa no kādreizējā ceļa no Rīgas uz Ventspili, kas tika izmantots pirms Slokas tilta pāri [[Lielupe]]i izbūves (1993). Šoseja šķērso [[Vecslocene]]s upi un [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]]. Ventspils šosejā ir daudzveidīga apbūve, kā arī daudz neapbūvēto gabalu.

Ielas kopējais garums ir 6,9 kilometri, visā garumā tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās. Pa Ventspils šoseju kursē [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3. maršruta autobusi]].

== Ievērojami objekti ==
[[Attēls:Shopping mall in sloka - panoramio.jpg|280px|thumb|Tirdzniecības centrs &quot;Liedags&quot;]]
* Nr. 30A — veikals &quot;Citro&quot;
* Nr. 32 — tirdzniecības centrs (agrāk universālveikals) &quot;Liedags&quot;

== Ielu savienojumi ==
Ventspils šoseja ir savienota ar šādām ielām:
* [[Asaru prospekts]] / [[Talsu šoseja]] (apļveida krustojums)
* [[Staiceles iela (Jūrmala)|Staiceles iela]] (T veida krustojums)
* [[Pētera Beltes iela]]
* [[Apes iela (Jūrmala)|Apes iela]]
* [[Pļaviņu iela (Jūrmala)|Pļaviņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Pārslas iela (Jūrmala)|Pārslas iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzirksteles iela]] (T veida krustojums)
* [[Miglas iela (Jūrmala)|Miglas iela]] (T veida krustojums)
* [[Vangažu iela (Jūrmala)|Vangažu iela]] (T veida krustojums)
* [[Jūrkalnes iela (Jūrmala)|Jūrkalnes iela]] / [[Dzirnavu iela (Jūrmala)|Dzirnavu iela]]
* [[Vēsmas iela (Jūrmala)|Vēsmas iela]] (savienojums tikai gājējiem)
* [[Darba iela (Jūrmala)|Darba iela]] (T veida krustojums)
* [[Varoņu iela (Jūrmala)|Varoņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Salnas iela (Jūrmala)|Salnas iela]] (T veida krustojums)
* [[Hercoga Jēkaba iela]] (T veida krustojums)
* [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]]
* [[Ķeguma iela (Jūrmala)|Ķeguma iela]] (T veida krustojums)
* [[Valkas iela (Jūrmala)|Valkas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jēkabpils iela (Jūrmala)|Jēkabpils iela]] (T veida krustojums)
* [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Zivju iela (Jūrmala)|Zivju iela]] (T veida krustojums)
* [[Meistaru iela (Jūrmala)|Meistaru iela]] (T veida krustojums)
* [[Melderu iela (Jūrmala)|Melderu iela]] (T veida krustojums)
* [[Brankciema iela]]
* [[Autoceļš A10 (Latvija)|Autoceļš A10]] (ielas turpinājums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ventspils iela]]


{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Vaivaros]]
[[Kategorija:Ielas Kauguros]]
[[Kategorija:Ielas Slokā]]
[[Kategorija:Ielas Bažciemā]]
[[Kategorija:Ielas Brankciemā]]</text>
      <sha1>el2jnupod52qbwje3s4sj32mqif13kg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vītezslavs Hornigs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591901</id>
    <revision>
      <id>4445686</id>
      <parentid>4420994</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:11:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7859" sha1="mcwhc75i84o8v9smoz6djgoyy5g2yam" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Vītezslavs Hornigs
 |      vārds_orig = ''Vítězslav Hornig''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|26}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehija|Jilemnice}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{CZE}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=72}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''KB Jilemnice''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2019|12|19||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2 ([[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 sudraba
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2025|2|12||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{CZE}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|Jauktā stafete}}
}}

'''Vītezslavs Hornigs''' ({{val|cs|Vítězslav Hornig}}; dzimis {{dat|1999|4|26}} [[Jilemnice|Jilemnicē]]) ir [[Čehija]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu V. Hornigs sāka nodarboties 2010. gadā, starptautiskās sacensībās debitēja 2016. gada Pasaules čempionātā jauniešiem, ieņemot 43., 44. un 46. vietu. Viņš startēja arī [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]], ieņemot 9. vietu jauktajā stafetē, 14. sprintā un 22. vietu iedzīšanā. 2016.—2017. gada sezonā viņš sāka piedalīties IBU Junioru kausa sacensībās. Arī nākamajā sezonā startēja IBU kausā junioriem. 2018. gada Eiropas čempionātā junioriem viņš individuālajā distancē izcīnīja bronzas medaļu. 2018. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Otepē]] Hornigs ieguva bronzu sprintā un sudraba godalgu stafetē.

2018. gada decembrī pirmo reizi startēja [[IBU kauss|IBU kausa]] sacensībās pieaugušajiem. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās pirmo reizi piedalījās {{dat|2019|12|19||bez}} [[Ansī]] un ieņēma 71. vietu sprintā. Uzreiz pēc tam atgriezās otrā līmeņa sacensībās un 2020. gada 12. janvārī [[Brezno]] ieguva savu pirmo pjedestālu IBU kausa izcīņā, izcīnot otro vietu sprintā. 2020. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] izcīnīja zeltu individuālajā distancē un sudrabu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/bekh-and-cisar-european-crowned-two-junior-sprint-champions/00Z18cqQMEyhR6DgDIJVRQ |title=Bekh and Cisar European Crowned Two Junior Sprint Champions |website=biathlonworld.com |access-date={{dat|2025|2|12||bez}}|date={{dat|2020|3|12|N|bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Obertilliaha|Obertilliahā]] visās disciplīnās iekļuva labāko desmitniekā, bet stafetē kopā ar [[Tomāšs Mikiska|Tomāšu Mikisku]], [[Jonāšs Marečeks|Jonāšu Marečeku]] un [[Mikulāšs Karlīks|Mikulāšu Karlīku]] izcīnīja bronzu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/france-wins-junior-women-relay/6bYSHwbH7UWVtm8AGNPljg |title=France wins both junior relays, Emilien Claude is the star of Obertilliach |website=biathlonworld.com |access-date={{dat|2025|2|12||bez}}|date={{dat|2021|3|6|N|bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada janvārī [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] Hornigs ieguva savu pirmo punktu Pasaules kausa ieskaitē, iedzīšanā finišējot 40. vietā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gadā]] pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]], kas norisinājās [[Nove Mesto Morāvijā]], Čehijā. Individuālajā distancē viņš ieņēma 46. vietu. Startēja arī stafetē, kur viņam bija uzticēts veikt pēdējo posmu, un ieguva 7. vietu. 2025. gada janvārī Rūpoldingā sasniedza jaunu karjeras rekordu, individuālajā 20 km distancē izcīnot 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biatlon.cz/2025/01/15/vitezslav-hornig-si-vystrilel-v-ruhpoldingu-zivotni-pate-misto/ |title=Vítězslav Hornig si vystřílel v Ruhpoldingu životní páté místo! |website=biatlon.cz |access-date={{dat|2025|2|12||bez}}|date={{dat|2025|1|15|N|bez}}|language=cs}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] kopā ar [[Džesika Jislova|Džesiku Jislovu]], [[Tereza Vobornīkova|Terezu Vobornīkovu]] un [[Mihals Krčmāržs|Mihalu Krčmāržu]] izcīnīja sudraba medaļu jauktajā stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biatlon.cz/2025/02/12/ceska-smisena-stafeta-vybojovala-stribro-na-mistrovstvi-sveta/ |title=Česká smíšená štafeta vybojovala stříbro na mistrovství světa! |website=biatlon.cz |access-date={{dat|2025|2|12||bez}}|date={{dat|2025|2|12|N|bez}}|language=cs}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 26.
| 20.
| 19.
| 19.
| 6.
| 11.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 46.
| —
| —
| —
| 7.
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 27.
| 29.
| 22.
| —
| 6.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| 14.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 92.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 20.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 19.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hornigs, Vītezslavs}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liberecas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>mcwhc75i84o8v9smoz6djgoyy5g2yam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tero Sepele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592452</id>
    <revision>
      <id>4445691</id>
      <parentid>4421030</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:17:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8920" sha1="nc3p0yf82ik4lrdjak867ofkaxs4fqq" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Tero Sepele
 |      vārds_orig = ''Tero Seppälä''
 |          attēls = Seppala T. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3206.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Tero Sepele 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|25}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Somija|Jervenpē}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{FIN}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=67}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Haapajärven kiilat''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2017|1|20||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 12. vieta ([[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]])
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 7 ([[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Tero Sepele''' ({{val|fi|Tero Seppälä}}; dzimis {{dat|1996|1|25}}) ir somu [[biatlons|biatlonists]], divu [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] startē kopš 2017. gada.

Viņa tēvs [[Timo Sepele]] arī ir bijis biatlonists, piedalījies {{oss|Z=1994|L=L}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://yle.fi/a/3-12218571 |title=Kuka on Suomen ampumahiihtosensaatio Tero Seppälä? Isä kertoo, mitä häneltä voi odottaa |date={{dat|2021|12|7|N|bez}} |website=yle.fi|language=fi|accessdate={{dat|2025|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|1|20||bez}} [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] 20 km individuālajā distancē. [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gadā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]]. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā junioriem [[Brezno]] sasniedza 8. vietu individuālajā distancē un 5. vietu stafetē. [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018. gada Pasaules kausa]] sezonas otrajā posmā [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] sprintā ieņēma 24. vietu un izcīnīja pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē. Sezonas turpinājumā regulāri startēja Pasaules kausa posmos, piedalījās arī {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]], kur jauktajā stafetē kopā ar [[Laura Toivanena|Lauru Toivanenu]], [[Kaisa Mekereinena|Kaisu Mekereinenu]] un [[Olli Hīdensalo]] ieņēma sesto vietu. Individuāli labākais rezultāts bija sprintā — 20. vieta.

2020. gada martā [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] sprintā izcīnīja 7. vietu, pirmo reizi Pasaules kausā iekļūstot labāko desmitniekā. {{dat|2021|12|5||bez}} [[Estešunda|Estešundā]] iedzīšanā ieguva 5. vietu, sasniedzot karjeras labāko individuālo rezultātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlon.fi/2021/12/05/tero-seppala-nousi-viidenneksi-ostersundin-takaa-ajossa/ |title=Tero Seppälä nousi viidenneksi Östersundin takaa-ajossa |date={{dat|2021|12|5|N|bez}} |website=biathlon.fi|language=fi|accessdate={{dat|2025|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šo panākumu atkārtoja 2022. gada janvārī sprintā [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]]. {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] labāko rezultātu sasniedza distancē ar kopēju startu, ieņemot 9. vietu. [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada Pasaules kausa]] kopvērtējumā ieņēma 12. vietu.

[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] masu startā izcīnīja 10. vietu, kas ir viņa labākais individuālais sasniegums pasaules čempionātos. {{dat|2025|1|12||bez}} Pasaules kausa posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] kopā ar [[Suvi Minkinena|Suvi Minkinenu]] uzvarēja 1+1 jauktajā stafetē, tā bija pirmā Somijas uzvara Pasaules kausa stafetēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/finland-wins-oberhof-single-mixed/60IXs7UouFV19ujr4CJlIo |title=Historic Finnish Victory in Oberhof Single Mixed Relay |date={{dat|2025|1|12|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2025|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 76.
| 20.
| 25.
| 21.
| —
| 6.
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 23.
| 25.
| 21.
| 9.
| 17.
| 11.
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 51.
| 18.
| 15.
| 22.
| 7.
| 6.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 79.
| 71.
| —
| —
| 20.
| —
| {{n/a}}
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 31.
| 35.
| 28.
| —
| 17.
| 10.
| 12.
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 87.
| 52.
| 47.
| —
| 26.
| 9.
| 23.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 36.
| 27.
| 31.
| —
| 19.
| 13.
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 18.
| 47.
| 24.
| 10.
| 10.
| —
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 36. 
| 31.
| 49.
| —
| 89.
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 31.
| 22.
| 24.
| 9.
| 10.
| 9.
| 10.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 61.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 62.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 37.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 35.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 12.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 29.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 35.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 27.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 23.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sepele, Tero}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ūsimā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Somijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Somijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>nc3p0yf82ik4lrdjak867ofkaxs4fqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emiljēns Klods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592607</id>
    <revision>
      <id>4445699</id>
      <parentid>4444093</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:28:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9353" sha1="famig6n19uhc83ttkmt78qq3dwe14hk" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Emiljēns Klods
 |      vārds_orig = ''Émilien Claude''
 |          attēls = 2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5153 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Emiljēns Klods 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|13}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Francija|Epinala}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{FRA}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=82}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2021|1|8||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 1 ([[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 1 sudraba
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{Medal|Country|{{FRA}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Lencerheide 2025]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Emiljēns Klods''' ({{val|fr|Émilien Claude}}; dzimis {{dat|1999|6|13}}) ir [[franči|franču]] [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2010. gadā. Starptautiskās sacensībās debitēja 2016. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Rumānija|Rumānijā]], labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot astoto vietu. Piedalījās [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur izcīnīja zelta medaļu sprintā. 2016.—2017. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā junioriem. 2017. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Brezno]] ieguva divas zelta godalgas: sprintā un iedzīšanā. 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] ieguva bronzu stafetē. 2018. gada decembrī pirmo reizi piedalījās [[IBU kauss|IBU kausa]] sacensībās pieaugušajiem.

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2021|1|8||bez}} [[Oberhofa|Oberhofā]]. 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Obertilliaha|Obertilliahā]] izcīnīja četras medaļas. Viņš uzvarēja sprintā, iedzīšanā un stafetē, bet individuālajā distancē ieguva bronzu, kļūstot par titulētāko čempionāta dalībnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/france-wins-junior-women-relay/6bYSHwbH7UWVtm8AGNPljg |title=France wins both junior relays, Emilien Claude is the star of Obertilliach |date={{dat|2021|3|6|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2025|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2022|1|15||bez}} Brezno izcīnīja pirmo uzvaru IBU kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ski-nordique.net/brezno-emilien-claude-concretise.6484611-72348.html |title=Brezno - Emilien Claude concrétise |date={{dat|2022|1|15|N|bez}} |website=ski-nordique.net|language=fr|accessdate={{dat|2025|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2025|1|15||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] pirmo reizi ieguva vietu uz pjedestāla Pasaules kausa posmos, izcīnot otro vietu 20 km individuālajā distancē. Viņš piekāpās tikai norvēģu biatlonistam [[Vēbjērns Sērums|Vēbjērnam Sērumam]], bet par 4,7 sekundēm apsteidza [[Andrejs Rastorgujevs|Andreju Rastorgujevu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/soerum-wins-ruhpolding-20-km/1YxrfVbrkt7pcGpU5Q7upD |title=Vebjoern Soerum’s First Victory Dominates Ruhpolding Individual |date={{dat|2025|1|15|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2025|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā posmā pirmo reizi tika iekļauts stafetes komandas sastāvā un izcīnīja uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/france-wins-ruhpolding-mens-relay/1lrFRFHGYwa58iA7hiuRYj |title=Jacquelin Anchors France to Dominating Relay Win |date={{dat|2025|1|17|N|bez}} |website=biathlonworld.com|language=en|accessdate={{dat|2025|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gadā]] pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]], startēja tikai stafetē un kopā ar vecāko brāli [[Fabjēns Klods|Fabjēnu]], [[Eriks Pero|Eriku Pero]] un [[Kantēns Fijons Maijē|Kantēnu Fijonu Maijē]] izcīnīja sudraba medaļu.

== Karjeras rezultāti ==
=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| —
| —
| —
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 85.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 75.
|-
| [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 48.
|-
| [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 61.
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 21.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 35.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| 2016
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Rumānija}} Keile Gredištei
| jaunieši
| 18.
| 11.
| 8.
| –
|-
| rowspan=2|2017
| align=&quot;left&quot; rowspan=2| {{flaga|Slovākija}} [[Brezno]]
| jaunieši
| 44.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| —
|-
| juniori
| colspan=3|—
| 10.
|-
| 2018
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]]
| juniori
| 10.
| 14.
| 11.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|-
| 2019
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovākija}} [[Brezno]]
| juniori
| 38.
| 13.
| 8.
| 5.
|-
| 2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| juniori
| –
| 12.
| 18.
| –
|-
| 2021
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Obertilliaha]]
| juniori
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

== Privātā dzīve ==
E. Klodam ir divi brāļi, kuri arī nodarbojas ar biatlonu un startē Pasaules kausa izcīņā. Piecus gadus vecākais [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā. Otrs brālis [[Florāns Klods|Florāns]] ir astoņus gadus vecāks un kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]. Māte Kristīne arī bija biatloniste un 1984. gadā izcīnīja astoto vietu Pasaules čempionāta individuālajā distancē. Viņa tēvs Žils gāja bojā 2020. gada janvārī [[Kanāda]]s provincē [[Kvebeka|Kvebekā]], kad, braucot ar sniega motociklu, iekrita Senžana ezerā un noslīka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.spiegel.de/panorama/leute/fabien-claude-vater-von-franzoesischen-biathleten-vermisst-a-ec618893-5e8c-4fab-bb0c-cfaeea5eaafc |title=Vater von französischen Biathleten vermisst |date={{dat|2020|1|24|N|bez}} |website=spiegel.de|language=de|accessdate={{dat|2025|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; E. Klodam ir attiecības ar Austrijas biatlonisti [[Anna Gandlere|Annu Gandleri]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nordicmag.info/en/biathlon-i-cant-wait-to-see-his-performances-hes-progressed-he-deserves-it-emilien-claudes-return-to-the-world-cup-is-a-source-of-joy-for-his-family-and-friends-anna-gandler-and-fab-1203/ |title=“I can’t wait to see his performances”, “He’s progressed, he deserves it”: Emilien Claude’s return to the World Cup is a source of joy for his family and friends Anna Gandler and Fabien Claude |date={{dat|2024|12|3|N|bez}} |website=nordicmag.info|language=en|accessdate={{dat|2025|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Klods, Emiljēns}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vogēzos dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas biatlonisti]]</text>
      <sha1>famig6n19uhc83ttkmt78qq3dwe14hk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīdrihs Mercs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592757</id>
    <revision>
      <id>4445832</id>
      <parentid>4407570</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:30:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12148" sha1="m63tulbak1lii5qrev6zon57ianfkwf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Frīdrihs Mercs
 |       vārds_orģ = ''Friedrich Merz''
 |          attēls = 2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Frīdrihs Mercs 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Vācijas kanclers]]
| term_sākums         = {{dat|2025|5|6|N|bez}}
| term_beigas         = pašlaik
| priekštecis         = [[Olafs Šolcs]]
| pēctecis            = 
| prezidents          = [[Franks Valters Šteinmeiers]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |           amats2 = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis
 |     term_sākums2 = {{dat|2022|01|31|N}}
 |     term_beigas2 = 
 |  viceprezidents2 = 
 |    vicepremjers2 = 
 |       vietnieks2 = 
 |      prezidents2 = 
 |        premjers2 = 
 |     priekštecis2 = [[Armīns Lašets]]
 |        pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] [[Eiropas Parlamenta deputāts|deputāts]] no [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]]
 |    term_sākums3 =  {{dat|1989|07|22|N}}
 |    term_beigas3 = {{dat|1994|07|19|N|bez}}
 | viceprezidents3 = 
 |   vicepremjers3 = 
 |      vietnieks3 = 
 |     prezidents3 = 
 |       premjers3 = 
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|11}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Brilona|td=Vācija}}
 |    dzīves_vieta = [[Arnsberga]]
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[vācietis]]
 |         partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] (kopš 1972. gada)
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Šarlote Gassa (prec. 1981)
 |           bērni = 3
 |       profesija = politiķis, jurists
 |      alma_mater = [[Bonnas Universitāte]]&lt;br&gt;[[Marburgas Universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = Friedrich Merz Signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Joahims Frīdrihs Martins Jozefs Mercs''' ({{val|de|Joachim-Friedrich Martin Josef Merz}}; dzimis 1955. gada 11. novembrī) ir vācu konservatīvais politiķis, kurš kopš 2022. gada janvāra ir [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgi demokrātiskās apvienības]] (CDU) vadītājs un [[CDU/CSU]] [[parlamenta frakcija]]s vadītājs. 2024. gada septembrī viņš kļuva par apvienības kandidātu [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatam. Tika prognozēts, ka pēc 2025. gada federālajām vēlēšanām Mercs kļūs par nākamo Vācijas kancleru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/02/23/europe/german-election-results-cdu-afd-intl/index.html|title=Merz claims win for German conservatives as far right surges to strongest postwar election result|publisher=CNN|date=February 23, 2025|last=Tanno|first=Sophie}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 6. maijā pēc balsojuma parlamentā Frīdrihs Mercs tika apstiprināts par jauno Vācijas kancleru.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā [[Brilona|Brilonā]]. 1972. gadā viņš pievienojās [[Jauniešu savienība (Vācija)|Jauniešu savienībai]]. Pēc juridiskās skolas beigšanas 1985. gadā Mercs strādāja par tiesnesi un korporatīvo juristu, līdz 1989. gadā pilnībā pievērsās politikai un ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. Pēc viena termiņa viņš tika ievēlēts [[Bundestāgs|Bundestāgā]], kur kļuva par CDU vadošo finanšu politikas ekspertu. 2000. gadā viņš tika ievēlēts par CDU/CSU parlamentārās grupas priekšsēdētāju; tajā pašā gadā [[Angela Merkele]] tika ievēlēta par CDU priekšsēdētāju. Tajā laikā viņi bija galvenie konkurenti partijas vadībā, kas kopā ar CSU vadīja opozīciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2018/10/31/merkel-rival-friedrich-merz-emerges-surprise-early-frontrunner/|title=Merkel rival Friedrich Merz emerges as surprise early frontrunner to succeed chancellor|work=The Telegraph|date=31 October 2018|last=Huggler|first=Justin}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/der-maennerbund-a-2475e027-0002-0001-0000-000027497155|title=Der Männerbund|work=Der Spiegel|access-date=2024-12-03|date=2003-06-29|last=Neukirch|first=Ralf|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2002. gada federālajām vēlēšanām CDU partijas līdere Angela Merkele pretendēja uz parlamenta grupas priekšsēdētājas amatu, savukārt Mercu ievēlēja par parlamenta grupas vadītāja vietnieku. 2004. gada decembrī viņš atkāpās no šī amata, tādējādi atsakoties no gadiem ilgās cīņas par varu ar Merkeli&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/deutschland/enthuellung-wie-merkels-und-merz-feindschaft-begann-a-465136.html|title=Enthüllung: Wie Merkels und Merz' Feindschaft begann|work=Der Spiegel|access-date=2024-11-08|date=2007-02-08|last=Weiland|first=Severin|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;/&gt; un pakāpeniski attālinājās no politikas, koncentrējoties uz savu juridisko karjeru. 2009. gadā viņš pilnībā atstāja parlamentu, līdz 2021.gadā tajā atkal atgriezās. 2004. gadā viņš kļuva par vecāko konsultantu uzņēmumā ''Mayer Brown'', kur viņš koncentrējās uz uzņēmumu [[Apvienošanās un pārņemšana|apvienošanos un pārņemšanu]], banku darbību un finansēm, kā arī atbilstības nodrošināšanu. Viņš ir darbojies daudzu uzņēmumu, tostarp ''BlackRock Germany'', valdēs. Korporatīvais jurists un pazīstams multimiljonārs Mercs ir arī licencēts privātpilots un viņam pieder divas lidmašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manager-magazin.de/politik/deutschland/ex-cdu-star-friedrich-merz-und-der-karriereknick-a-970377.html|title=Ex-CDU-Star Friedrich Merz: Ganz unten|last=Sorge|first=Nils-Viktor|website=manager-magazin.de|access-date=12 December 2021|date=20 May 2014|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stern.de/politik/deutschland/hat-friedrich-merz-wirklich-zwei-flugzeuge--8467946.html|title=Hat Friedrich Merz wirklich zwei Flugzeuge?|website=stern.de|date=28 November 2018|language=de}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā viņš paziņoja par atgriešanos politikā. 2021. gada decembrī viņš tika ievēlēts par CDU vadītāju, stājoties amatā 2022. gada janvārī. Viņam neizdevās iegūt šo amatu divās iepriekšējās partijas vadības vēlēšanās 2018. gadā&lt;ref name=&quot;Berlin-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/politik/merkel-cdu-bundesregierung-1.4189532|title=Die große Zeitenwende ist eine Chance für die CDU|work=[[Süddeutsche Zeitung]]|access-date=29 October 2018|date=2018|last=Braun|first=Stefan|issn=0174-4917|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Connolly-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/dec/07/annegret-kramp-karrenbauer-elected-merkels-successor-as-christian-democrat-leader|title=Annegret Kramp-Karrenbauer elected Merkel's successor as CDU leader|work=The Guardian|access-date=7 December 2018|date=7 December 2018|last=Connolly|first=Kate}}&lt;/ref&gt; un 2021. gada janvārī.&lt;ref name=&quot;tagesschau.de-2021&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/eilmeldung/cdu-laschet-111.html|title=Laschet zum neuen CDU-Chef gewählt|work=tagesschau.de|access-date=16 January 2021|date=16 January 2021|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Associated Press-2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/angela-merkel-national-elections-coronavirus-pandemic-elections-germany-2be065e51c2eb729d8b7b5ba8f23f183|title=Pragmatic governor Laschet elected to lead Merkel's party|publisher=[[Associated Press]]|date=16 January 2021}}&lt;/ref&gt; 2022. gada februārī kļuva par [[Bundestāgs|Bundestāga]] opozīcijas līderi.

=== Politiskie uzskati ===
Kā jauns politiķis 1970. un 1980. gados viņš bija pārliecināts [[Rietumvācija]]s dominējošās politiskās [[doktrīna]]s un CDU pamatprincipa [[Antikomunisms|antikomunisma]] atbalstītājs. Mercs tiek uzskatīts par CDU tradicionālā konservatīvā un biznesu atbalstošā spārna pārstāvi.&lt;ref name=&quot;Escritt-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-germany-politics/conservative-contenders-vie-to-overturn-merkels-centrism-idUSKCN1N51CT|title=Conservative contenders vie to overturn Merkel's centrism|work=Reuters|date=31 October 2018|last=Escritt|first=Thomas}}&lt;/ref&gt; Viņa grāmata ''Mehr Kapitalismus wagen'' (''Drosmīgāka kapitālisma veicināšana'') atbalsta [[Ekonomiskais liberālisms|ekonomisko liberālismu]]. Viņš ilgu laiku ir bijis viens no proamerikāniskākajiem politiķiem Vācijā, bijis asociācijas ''Atlantik-Brücke'' priekšsēdētājs, kas veicina vācu un amerikāņu sapratni un atlantismu. Viņš ir pārliecināts [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] atbalstītājs, sevi raksturojot kā &quot;patiesi pārliecinātu eiropieti, pārliecinātu [[Transatlantisms|transatlantiķi]]&quot;.&lt;ref name=&quot;WELT-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/deutschland/article183054050/Merz-will-CDU-Chef-werden-Wir-brauchen-Aufbruch-und-Erneuerung-keinen-Umsturz.html|title=Merz will CDU-Chef werden: 'Wir brauchen Aufbruch und Erneuerung, keinen Umsturz'|work=[[Die Welt]]|date=31 October 2018|language=de}}&lt;/ref&gt; Mercs iestājas par ciešāku Eiropas Savienības integrāciju un [[Eiropas armija|Eiropas armiju]].&lt;ref name=&quot;www.handelsblatt.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html|title=Time to wake up: We are deeply concerned about the future of Europe and Germany|website=[[Handelsblatt]]|access-date=8 December 2018|archive-date={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181209123542/https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html}}&lt;/ref&gt;

Pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viņš kritizē [[Donalda Trampa 2. kabinets|Donalda Trampa administrāciju]] un ir salīdzinājis Trampa vadītās ASV ar [[Vladimirs Putins|Putina]] [[Krievija|Krieviju]], kā arī sacījis, ka Eiropai steidzami jāstiprina sava aizsardzība un, iespējams, jāatrod aizstājējs NATO.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/friedrich-merz-germany-election-united-states-donald-trump-nato/|title=Germany’s Merz vows ‘independence’ from Trump’s America, warning NATO may soon be dead|work=Politico|access-date=24 February 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Vācijas kanclers ===
6. maijā, kad notika pirmā balsošanas kārta parlamentā, Mercs vēl netika apstiprināts par nākamo Vācijas kancleru, jo viņam neizdevās iegūt absolūtu vairākumu parlamentā ar tikai 310 balsīm par viņa iecelšanu amatā no nepieciešamajām 316 no 630 balsīm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=6 May 2025|date=6 May 2025 |title=Germany's Merz falls short of majority in vote for chancellor |url-status= |work=[[BBC World Service|BBC News]] |archive-date=6 May 2025 |archive-url=https://archive.today/20250506090841/https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |first1=Paul |last1=Kirby |last2=Parker |first2=Jessica |name-list-style= |location=[[Londona]] un [[Berlīne]]}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā notika otrā balsošanas kārta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-06 |title=Germany's Merz wins vote for chancellor after surviving historic defeat |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=2025-05-06 |website=www.bbc.com |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; kuras rezultātā viņš tika ievēlēts par Vācijas kancleru ar 325 balsīm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{G20 līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mercs, Frīdrihs}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas kancleri]]</text>
      <sha1>m63tulbak1lii5qrev6zon57ianfkwf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445840</id>
      <parentid>4445832</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:40:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12149" sha1="4xr6gjz72yg5m9fh589nwgh69p4irj9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Frīdrihs Mercs
 |       vārds_orģ = ''Friedrich Merz''
 |          attēls = 2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Frīdrihs Mercs 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Vācijas kanclers]]
| term_sākums         = {{dat|2025|5|6|N|bez}}
| term_beigas         = pašlaik
| priekštecis         = [[Olafs Šolcs]]
| pēctecis            = 
| prezidents          = [[Franks Valters Šteinmeiers]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |           amats2 = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis
 |     term_sākums2 = {{dat|2022|01|31|N}}
 |     term_beigas2 = 
 |  viceprezidents2 = 
 |    vicepremjers2 = 
 |       vietnieks2 = 
 |      prezidents2 = 
 |        premjers2 = 
 |     priekštecis2 = [[Armīns Lašets]]
 |        pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] [[Eiropas Parlamenta deputāts|deputāts]] no [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]]
 |    term_sākums3 =  {{dat|1989|07|22|N}}
 |    term_beigas3 = {{dat|1994|07|19|N|bez}}
 | viceprezidents3 = 
 |   vicepremjers3 = 
 |      vietnieks3 = 
 |     prezidents3 = 
 |       premjers3 = 
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|11}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Brilona|td=Vācija}}
 |    dzīves_vieta = [[Arnsberga]]
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[vācietis]]
 |         partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] (kopš 1972. gada)
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Šarlote Gassa (prec. 1981)
 |           bērni = 3
 |       profesija = politiķis, jurists
 |      alma_mater = [[Bonnas Universitāte]]&lt;br&gt;[[Marburgas Universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = Friedrich Merz Signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Joahims Frīdrihs Martins Jozefs Mercs''' ({{val|de|Joachim-Friedrich Martin Josef Merz}}; dzimis 1955. gada 11. novembrī) ir vācu konservatīvais politiķis, kurš kopš 2022. gada janvāra ir [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgi demokrātiskās apvienības]] (CDU) vadītājs un [[CDU/CSU]] [[parlamenta frakcija]]s vadītājs. 2024. gada septembrī viņš kļuva par apvienības kandidātu [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatam. Tika prognozēts, ka pēc 2025. gada federālajām vēlēšanām Mercs kļūs par nākamo Vācijas kancleru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/02/23/europe/german-election-results-cdu-afd-intl/index.html|title=Merz claims win for German conservatives as far right surges to strongest postwar election result|publisher=CNN|date=February 23, 2025|last=Tanno|first=Sophie}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 6. maijā pēc balsojuma parlamentā Frīdrihs Mercs tika apstiprināts par jauno Vācijas kancleru.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā [[Brilona|Brilonā]]. 1972. gadā viņš pievienojās [[Jauniešu savienība (Vācija)|Jauniešu savienībai]]. Pēc juridiskās skolas beigšanas 1985. gadā Mercs strādāja par tiesnesi un korporatīvo juristu, līdz 1989. gadā pilnībā pievērsās politikai un ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. Pēc viena termiņa viņš tika ievēlēts [[Bundestāgs|Bundestāgā]], kur kļuva par CDU vadošo finanšu politikas ekspertu. 2000. gadā viņš tika ievēlēts par CDU/CSU parlamentārās grupas priekšsēdētāju; tajā pašā gadā [[Angela Merkele]] tika ievēlēta par CDU priekšsēdētāju. Tajā laikā viņi bija galvenie konkurenti partijas vadībā, kas kopā ar CSU vadīja opozīciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2018/10/31/merkel-rival-friedrich-merz-emerges-surprise-early-frontrunner/|title=Merkel rival Friedrich Merz emerges as surprise early frontrunner to succeed chancellor|work=The Telegraph|date=31 October 2018|last=Huggler|first=Justin}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/der-maennerbund-a-2475e027-0002-0001-0000-000027497155|title=Der Männerbund|work=Der Spiegel|access-date=2024-12-03|date=2003-06-29|last=Neukirch|first=Ralf|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2002. gada federālajām vēlēšanām CDU partijas līdere Angela Merkele pretendēja uz parlamenta grupas priekšsēdētājas amatu, savukārt Mercu ievēlēja par parlamenta grupas vadītāja vietnieku. 2004. gada decembrī viņš atkāpās no šī amata, tādējādi atsakoties no gadiem ilgās cīņas par varu ar Merkeli&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/deutschland/enthuellung-wie-merkels-und-merz-feindschaft-begann-a-465136.html|title=Enthüllung: Wie Merkels und Merz' Feindschaft begann|work=Der Spiegel|access-date=2024-11-08|date=2007-02-08|last=Weiland|first=Severin|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;/&gt; un pakāpeniski attālinājās no politikas, koncentrējoties uz savu juridisko karjeru. 2009. gadā viņš pilnībā atstāja parlamentu, līdz 2021.gadā tajā atkal atgriezās. 2004. gadā viņš kļuva par vecāko konsultantu uzņēmumā ''Mayer Brown'', kur viņš koncentrējās uz uzņēmumu [[Apvienošanās un pārņemšana|apvienošanos un pārņemšanu]], banku darbību un finansēm, kā arī atbilstības nodrošināšanu. Viņš ir darbojies daudzu uzņēmumu, tostarp ''BlackRock Germany'', valdēs. Korporatīvais jurists un pazīstams multimiljonārs Mercs ir arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas lidmašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manager-magazin.de/politik/deutschland/ex-cdu-star-friedrich-merz-und-der-karriereknick-a-970377.html|title=Ex-CDU-Star Friedrich Merz: Ganz unten|last=Sorge|first=Nils-Viktor|website=manager-magazin.de|access-date=12 December 2021|date=20 May 2014|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stern.de/politik/deutschland/hat-friedrich-merz-wirklich-zwei-flugzeuge--8467946.html|title=Hat Friedrich Merz wirklich zwei Flugzeuge?|website=stern.de|date=28 November 2018|language=de}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā viņš paziņoja par atgriešanos politikā. 2021. gada decembrī viņš tika ievēlēts par CDU vadītāju, stājoties amatā 2022. gada janvārī. Viņam neizdevās iegūt šo amatu divās iepriekšējās partijas vadības vēlēšanās 2018. gadā&lt;ref name=&quot;Berlin-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/politik/merkel-cdu-bundesregierung-1.4189532|title=Die große Zeitenwende ist eine Chance für die CDU|work=[[Süddeutsche Zeitung]]|access-date=29 October 2018|date=2018|last=Braun|first=Stefan|issn=0174-4917|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Connolly-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/dec/07/annegret-kramp-karrenbauer-elected-merkels-successor-as-christian-democrat-leader|title=Annegret Kramp-Karrenbauer elected Merkel's successor as CDU leader|work=The Guardian|access-date=7 December 2018|date=7 December 2018|last=Connolly|first=Kate}}&lt;/ref&gt; un 2021. gada janvārī.&lt;ref name=&quot;tagesschau.de-2021&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/eilmeldung/cdu-laschet-111.html|title=Laschet zum neuen CDU-Chef gewählt|work=tagesschau.de|access-date=16 January 2021|date=16 January 2021|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Associated Press-2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/angela-merkel-national-elections-coronavirus-pandemic-elections-germany-2be065e51c2eb729d8b7b5ba8f23f183|title=Pragmatic governor Laschet elected to lead Merkel's party|publisher=[[Associated Press]]|date=16 January 2021}}&lt;/ref&gt; 2022. gada februārī kļuva par [[Bundestāgs|Bundestāga]] opozīcijas līderi.

=== Politiskie uzskati ===
Kā jauns politiķis 1970. un 1980. gados viņš bija pārliecināts [[Rietumvācija]]s dominējošās politiskās [[doktrīna]]s un CDU pamatprincipa [[Antikomunisms|antikomunisma]] atbalstītājs. Mercs tiek uzskatīts par CDU tradicionālā konservatīvā un biznesu atbalstošā spārna pārstāvi.&lt;ref name=&quot;Escritt-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-germany-politics/conservative-contenders-vie-to-overturn-merkels-centrism-idUSKCN1N51CT|title=Conservative contenders vie to overturn Merkel's centrism|work=Reuters|date=31 October 2018|last=Escritt|first=Thomas}}&lt;/ref&gt; Viņa grāmata ''Mehr Kapitalismus wagen'' (''Drosmīgāka kapitālisma veicināšana'') atbalsta [[Ekonomiskais liberālisms|ekonomisko liberālismu]]. Viņš ilgu laiku ir bijis viens no proamerikāniskākajiem politiķiem Vācijā, bijis asociācijas ''Atlantik-Brücke'' priekšsēdētājs, kas veicina vācu un amerikāņu sapratni un atlantismu. Viņš ir pārliecināts [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] atbalstītājs, sevi raksturojot kā &quot;patiesi pārliecinātu eiropieti, pārliecinātu [[Transatlantisms|transatlantiķi]]&quot;.&lt;ref name=&quot;WELT-2018&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/deutschland/article183054050/Merz-will-CDU-Chef-werden-Wir-brauchen-Aufbruch-und-Erneuerung-keinen-Umsturz.html|title=Merz will CDU-Chef werden: 'Wir brauchen Aufbruch und Erneuerung, keinen Umsturz'|work=[[Die Welt]]|date=31 October 2018|language=de}}&lt;/ref&gt; Mercs iestājas par ciešāku Eiropas Savienības integrāciju un [[Eiropas armija|Eiropas armiju]].&lt;ref name=&quot;www.handelsblatt.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html|title=Time to wake up: We are deeply concerned about the future of Europe and Germany|website=[[Handelsblatt]]|access-date=8 December 2018|archive-date={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181209123542/https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html}}&lt;/ref&gt;

Pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viņš kritizē [[Donalda Trampa 2. kabinets|Donalda Trampa administrāciju]] un ir salīdzinājis Trampa vadītās ASV ar [[Vladimirs Putins|Putina]] [[Krievija|Krieviju]], kā arī sacījis, ka Eiropai steidzami jāstiprina sava aizsardzība un, iespējams, jāatrod aizstājējs NATO.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/friedrich-merz-germany-election-united-states-donald-trump-nato/|title=Germany’s Merz vows ‘independence’ from Trump’s America, warning NATO may soon be dead|work=Politico|access-date=24 February 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Vācijas kanclers ===
6. maijā, kad notika pirmā balsošanas kārta parlamentā, Mercs vēl netika apstiprināts par nākamo Vācijas kancleru, jo viņam neizdevās iegūt absolūtu vairākumu parlamentā ar tikai 310 balsīm par viņa iecelšanu amatā no nepieciešamajām 316 no 630 balsīm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=6 May 2025|date=6 May 2025 |title=Germany's Merz falls short of majority in vote for chancellor |url-status= |work=[[BBC World Service|BBC News]] |archive-date=6 May 2025 |archive-url=https://archive.today/20250506090841/https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |first1=Paul |last1=Kirby |last2=Parker |first2=Jessica |name-list-style= |location=[[Londona]] un [[Berlīne]]}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā notika otrā balsošanas kārta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-06 |title=Germany's Merz wins vote for chancellor after surviving historic defeat |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=2025-05-06 |website=www.bbc.com |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; kuras rezultātā viņš tika ievēlēts par Vācijas kancleru ar 325 balsīm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{G20 līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mercs, Frīdrihs}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas kancleri]]</text>
      <sha1>4xr6gjz72yg5m9fh589nwgh69p4irj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īsaks Frejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594116</id>
    <revision>
      <id>4445679</id>
      <parentid>4444871</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules kausa kopvērtējums */</comment>
      <origin>4445679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8096" sha1="rdnpepwwmkr572ljq0ov3erz3114o8j" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Īsaks Frejs
 |      vārds_orig = ''Isak Frey''
 |          attēls = Isak Frey (NOR) 2020.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Īsaks Frejs 2020. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|8|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Bēruma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{NOR}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Bærums Skiklub''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2025|3|13||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Īsaks Leknēss Frejs''' ({{val|no|Isak Leknes Frey}}; dzimis {{dat|2003|8|28}} [[Bēruma|Bērumā]]) ir norvēģu [[biatlons|biatlonists]], 2024. gada pasaules junioru čempions sprintā, vairāku Pasaules čempionāta junioriem zelta medaļu ieguvējs stafetē.

== Karjera ==
Ar biatlonu Ī. Frejs sāka nodarboties 2012. gadā. Pārstāv dzimtās pilsētas klubu ''Bærums Skiklub''. Pirmo starptautisko sacensību pieredzi ieguva [[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lozanna|Lozannā]]. Daudzo šaušanas kļūdu dēļ augstu vietu iegūt neizdevās, sprintā viņš ierindojās 14. vietā, bet 12,5 km individuālajā distancē ieņēma 23. vietu. 2022. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Soldžerholova|Soldžerholovā]] izcīnīja zelta medaļu stafetē, bet individuāli labākais sasniegums bija septītā vieta iedzīšanā.

{{dat|2023|1|5||bez}} [[Brezno]] debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] pieaugušajiem un uzreiz supersprintā izcīnīja ceturto vietu. Jau nākamajā startā pēc divām dienām pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla IBU kausa posmā, ieņemot otro vietu sprintā aiz [[Eriks Pero|Erika Pero]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-brezno-osrblie-sprints/4w1xk0zcQQLkpJN9LxrTTQ |title=Fauner and Perrot win Brezno-Osrblie Sprints |date={{dat|2023|1|7|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā posmā kopā ar [[Endre Stremsheims|Endri Stremsheimu]], [[Jūni Arnekleiva|Jūni Arnekleivu]] un [[Mārene Kirkeide|Māreni Kirkeidi]] uzvarēja jauktajā stafetē. 2023. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Ščučinska|Ščučinskā]] izcīnīja zeltu stafetē un divas bronzas medaļas — jauktajā stafetē un 15 km individuālajā distancē. Tajā pašā gadā Norvēģijas čempionātā uzvarēja stafetē, kopā ar Endri Stremsheimu, [[Juhanness Dāle|Juhannesu Dāli]] un [[Sturla Holms Legreids|Sturlu Holmu Legreidu]] pārstāvot [[Oslo]] un [[Ākešhusa]]s komandu.

Pirmo individuālo uzvaru IBU kausā izcīnīja 2024. gada janvārī sprintā [[Martello]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-cup-4-martell-val-martello-sprints/4UEdZuRNLvnSID5JF7YVoz |title=Kirkeeide and Frey win Sprints in Martell |date={{dat|2024|1|6|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] sprintā izcīnīja bronzu, bet vēlāk iedzīšanā un jauktajā stafetē ieguva zelta godalgas. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] Frejs izcīnīja trīs zelta medaļas (sprintā, stafetē un jauktajā stafetē) un vienu sudrabu (masu startā).

2025. gada Eiropas čempionātā Martello uzvarēja individuālajā distancē un stafetē, kā arī ieguva sudrabu iedzīšanā. 2024.—2025. gada sezonā IBU kausā, ieskaitot Eiropas čempionātu, izcīnīja sešas individuālās uzvaras un priekšlaicīgi jau iepriekšpēdējā posma laikā Otepē nodrošināja uzvaru IBU kausa kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/en/biathlon-isak-frey-secures-the-big-crystal-globe-at-the-2024-2025-ibu-cup-0308/ |title=Biathlon: Isak Frey secures the big crystal globe at the 2024/2025 IBU Cup |date={{dat|2025|3|8|N|bez}} |website=nordicmag.info |language=en |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;  Pēc šī panākuma viņš tika pirmo reizi tika iekļauts Norvēģijas pirmajā izlasē dalībai [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/en/biathlon-first-for-isak-frey-johannes-dale-skjevdal-back-norways-selection-for-the-pokljuka-world-cup-0310/ |title=Biathlon: First for Isak Frey, Johannes Dale-Skjevdal back: Norway’s selection for the Pokljuka World Cup |date={{dat|2025|3|10|N|bez}} |website=nordicmag.info |language=en |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pasaules kausa sacensībās debitēja {{dat|2025|3|13||bez}} [[Pokļuka|Pokļukā]] ar 17. vietu 15 km saīsinātajā individuālajā distancē. Tajā pašā posmā tika iekļauts Norvēģijas jauktās stafetes komandas sastāvā un izcīnīja trešo vietu. Jau nākamājā posmā [[Holmenkollene|Holmenkollenē]] divreiz iekļuva labāko sešiniekā, sprintā ierindojoties ceturtajā vietā, bet iedzīšanā finišējot piektais.

[[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026. gada sezonā]] jau regulāri startēja Pasaules kausā. {{dat|2026|1|17||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] sprintā izcīnīja trešo vietu, tas bija viņa pirmais individuālais goda pjedestāls Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/samuelsson-wins-2026-ruhpolding-mens-sprint/T8rPFBrpcfXNrzxwYrwU2 |title=Samuelsson Goes Wire-to-Wire in Perfect Ruhpolding Sprint Victory |date={{dat|2026|1|17|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2026|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 34.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 15.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| 2022
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]]
| jaunieši
| 15.
| 10.
| 7.
| rowspan=2 {{n/a}}
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{n/a}}
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]]
| juniori
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 10.
| 10.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]]
| juniori
| 4.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{n/a}}
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Frejs, Īsaks}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ākešhusā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas biatlonisti]]</text>
      <sha1>rdnpepwwmkr572ljq0ov3erz3114o8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:LeevonPPK/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>596553</id>
    <revision>
      <id>4445857</id>
      <parentid>4309465</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18719-13</username>
        <id>143248</id>
      </contributor>
      <origin>4445857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15645" sha1="0dpk7208zvysxiwtth2paabf4nti7xg" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta Parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = Māris Landmanis
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
}}

'''FK Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir amatieru [[Futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].

[[Futbola klubs|Klubs]] tika dibināts 2024. gadā, apvienojoties diviem klubiem – [[Leevon Saldus]] un [[FK PPK]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Klubiem apvienojoties, tika saglabāta abu klubu misija un devīze – &quot;Iedvesmot pilnveidoties&quot; un &quot;Futbols vispirms&quot;. Aizgūtas tika arī abu priekšteču krāsas – melns, sarkans, balts un dzeltens, bet kluba emblēma tika izveidota, izmantojot īstu foto, parādot, ka kluba sirds ir tā līdzjutējs.

Šobrīd klubs spēlē Latvijas 2. spēcīgākajā līgā – [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]], un kluba ilgtermiņa mērķis ir izveidot lielāko sporta komandu [[Komūna|komūnu]] Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-ppk-izvirza-ambiciozu-merki-izveidot-lielako-sporta-komandu-komunu-latvija/|title=Leevon PPK izvirza ambiciozu mērķi – izveidot lielāko sporta komandu komūnu Latvijā - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2024-12-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs savas mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā, kura ietilpība ir ap 1000 vietām (420 sēdvietas).

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Pirmā sezona (2024.) ===

==== LNK Sporta Parks incidents un RTU stadions ====

=== Leevon PPK komūnas izveide (2024.) ===

=== Atgriešanās LNK Sporta Parkā (2025.) ===

== Krāsas un logo ==

== Stadions ==

== Līdzjutēji un sāncensības ==

=== Apmeklētība ===

=== Dziesmas un saukļi ===

=== Ordenis ===

=== Principiālākie pretinieki ===

== Kluba darbība ==

=== Futbola skola Leevon ===

=== Raidījums &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; ===

=== Labdarība ===

== Statistika un rekordi ==

== Spēļu krekli un sponsori ==

== Spēlētāji ==

=== Iemūžinātie numuri ===

== Kluba personāls ==

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>0dpk7208zvysxiwtth2paabf4nti7xg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikušors Dans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600822</id>
    <revision>
      <id>4445873</id>
      <parentid>4414522</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T22:07:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krabiczka</username>
        <id>143252</id>
      </contributor>
      <comment>better portrait image from Wikidata</comment>
      <origin>4445873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6668" sha1="qpcwr6iwczy5yb50m3iw245qkfr3i6j" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nikušors Dans
| vārds_orģ = ''Nicușor Dan''
| attēls = Nicușor_Dan%2C_Sept._2025.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Nikušors Dans 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Rumānijas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|5|26|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Ketelins Predoju]]
| priekštecis = [[Klauss Johaniss]]&lt;br /&gt;[[Ilie Boložans]] (pagaidu prezidents)
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Bukareste]]s mērs
| term_sākums2 = {{dat|2020|10|29|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|5|26|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Gabriela Firja]]
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|12|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Rumānija|Brašovas žudecs|Fegeraša}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[rumāņi|rumānis]]
| partija = [[neatkarīgais politiķis]] (kopš 2017)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķis, matemātiķis
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Nikušors Daniels Dans''' ({{Val|ro|Nicușor Daniel Dan}}; dzimis {{dat|1969|12|20}}) ir Rumānijas politiķis, matemātiķis, pilsoniskās sabiedrības aktīvists un [[Rumānijas prezidents]]. No 2020. gada līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai viņš bija [[Bukareste]]s mērs.

== Dzīvesgājums ==
Dans dzimis [[Fegeraša|Fegerašā]], [[Brašovas žudecs|Brašovas žudecā]], un jaunībā ieguva starptautisku atzinību kā matemātiķis, iegūstot zelta medaļu 1987. un 1988. gada [[Starptautiskā matemātikas olimpiāde|Starptautiskajā matemātikas olimpiādē]]. Viņš sāka studēt matemātiku [[Bukarestes Universitāte|Bukarestes Universitātē]] un pēc tam pārcēlās uz Franciju, kur ieguva [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[École normale supérieure|Augstākajā normālskolā]] un [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] [[Parīzes 13. universitāte|Parīzes 13. universitātē]]. Pēc atgriešanās Rumānijā Dans nodibināja ''[[Școala Normală Superioară București]]'' — iestādi, kuras mērķis bija talantīgāko Rumānijas studentu virzīšana uz zinātniskiem pētījumiem, un kļuva par pilsonisko aktīvistu.

2015. gadā Dans pievērsās politikai un nodibināja partiju ''Uniunea Salvaţi Bucureștiul'', kas atbalstīja korupcijas apkarošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Gadu vēlāk viņš bija viens no partijas ''Uniunea Salvați România'' (USR) dibinātājiem, bet 2017. gadā no tās izstājās tās [[Progresīvisms|progresīvās]] virzības dēļ, dodot priekšroku [[Centrisms|centriskākai]] pieejai. No 2016. gada Dans strādāja Deputātu palātā (Rumānijas parlamenta apakšpalāta), līdz 2020. gadā tika ievēlēts par [[Bukareste]]s pirmo [[Neatkarīgais politiķis|neatkarīgo]] mēru&lt;ref name=&quot;hotnews.ro&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnews.ro/stiri-politic-24331444-nicusor-dan-castigator-alegerilor-282-631-voturi-gabriela-firea-250-690-voturi-rezultate-finale-biroul-electoral-municipal-pentru-primaria-capitalei.htm?fbclid=IwAR24GgF--mkmru_Z-JYgwO2qNmnJHdrp7F3KAiVbneNbl4FqVei016bmo60|title=Nicuşor Dan, câştigător al alegerilor cu 282.631 de voturi. Gabriela Firea, 250.690 de voturi / Rezultatele în sectoare - date finale AEP - Politic - HotNews.ro|access-date=6 October 2020|date=5 October 2020|archive-date={{dat|2022|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220122123120/https://www.hotnews.ro/stiri-politic-24331444-nicusor-dan-castigator-alegerilor-282-631-voturi-gabriela-firea-250-690-voturi-rezultate-finale-biroul-electoral-municipal-pentru-primaria-capitalei.htm?fbclid=IwAR24GgF--mkmru_Z-JYgwO2qNmnJHdrp7F3KAiVbneNbl4FqVei016bmo60}}&lt;/ref&gt; un 2024. gadā tika atkārtoti ievēlēts. Viņš koncentrējas uz sabiedrisko infrastruktūru un pārredzamību, neskatoties uz kritiku par būvniecības kavējumiem.

Dans kandidēja 2025. gada Rumānijas prezidenta vēlēšanās kā neatkarīgais kandidāts un pirmajā kārtā saņēma 21% balsu. Otrajā vēlēšanu kārtā viņš sacentās ar ''Alianța pentru Unirea Românilor'' (AUR) dibinātāju [[Džordže Simions|Džordži Simionu]], uzvarot viņu ar 53,6% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.05.2025-rumanijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-proeiropeiskais-kandidats-dans.a599544/|title=Rumānijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis proeiropeiskais kandidāts Dans|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dana nelokāmā [[Rietumu pasaule|prorietumnieciskā]] platforma kontrastēja ar viņa oponenta [[Nacionālisms|nacionālistisko]] un [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķu]] nostāju.

== Privātā dzīve ==
Dans dzīvo kopā ar savu ilggadējo partneri Mirabelu, kas ieņem vadošu amatu uzņēmumā ''[[Renault]]''. Viņiem 2016. gada maijā piedzima meita, bet 2022. gada maijā — dēls.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hotnews.ro/stiri-alegeri_locale_2016_bucuresti-20932674-video-interviu-nicusor-dan-pnl-nu-poate-castige-situatia-care-candidam-noi-candideaza-castig-4-100-lei-luna-locuiesc-chirie-intr-apartament-din-zona-gorjului-platesc-chirie-250-euro-luna.htm|title=Nicușor Dan: PNL-ul nu poate să câștige in situația în care candidăm și noi, candidează și ei/ Câștig 4.100 lei/luna. Locuiesc cu chirie intr-un apartament din zona Gorjului. Plătesc chirie 250 euro/lună|work=[[HotNews]]|access-date=19 April 2019|date=12 April 2016|last=Ivanov|first=Catiușa}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.stiripesurse.ro/cine-este-iubita-pre-edintelui-usb-nicu-or-dan_1137631.html|title=Cine este iubita președintelui USB, Nicușor Dan|work=www.stiripesurse.ro|access-date=19 July 2019|date=26 May 2016|last=Cruceru|first=Alexandra}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Rumānijas prezidents]]
| periods = {{dat|2025|5|26|N}} — ''pašlaik''
| pirms = [[Klauss Johaniss]]&lt;br /&gt;[[Ilijs Bolojans]] (p.i.)
| pēc = amatā
}}
{{kastes beigas}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dans, Nukušors}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas politiķi]]
[[Kategorija:Matemātiķi]]
[[Kategorija:Rumānijas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>qpcwr6iwczy5yb50m3iw245qkfr3i6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601467</id>
    <revision>
      <id>4445684</id>
      <parentid>4375180</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4445684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5712" sha1="92kluuvfk2h5zetdhmqsogs42z89q9s" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija
 |             valsts = {{ARE}} {{BGR}}
 |            pilsēta = [[Aina (pilsēta)|Aina]] un [[Sofija]]
 |              laiks = 6. — 26. aprīlis
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2027]]
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija''' būs hokeja sacensības, kas no 6. līdz 26. aprīlim notiks [[Aina (pilsēta)|Ainā]] un [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}&lt;/ref&gt; A grupas uzvarētāji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.

2026. gada 18. martā [[Starptautiskā hokeja federācija]] paziņoja par A grupas hokeja turnīra atlikšanu, [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ.&lt;ref name=Postponed&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 March 2026|title=IIHF Event Update|url=https://www.iihf.com/en/news/72458/iihf_event_update|access-date=18 March 2026|website=IIHF}}&lt;/ref&gt;

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{ARE}}
 |            pilsēta = [[Aina (pilsēta)|Aina]]
 |              laiks = 20. — 26. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], un izkrītot no 1. divīzijas
* {{ih|CRO}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|UAE}}
* {{ih|CRO}}
* {{ih|AUS}}
* {{ih|BEL}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas B grupā]]
* {{ih|GEO}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CRO | team2=SRB | team3=UAE | team4=BEL | team5=AUS | team6=GEO

|win_CRO=0 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0|ga_CRO=0
|win_SRB=0 |OTwin_SRB=0 |OTloss_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0|ga_SRB=0 
|win_UAE=0 |OTwin_UAE=0 |OTloss_UAE=0 |loss_UAE=0 |gf_UAE=0|ga_UAE=0 |status_UAE=H
|win_AUS=0 |OTwin_AUS=0 |OTloss_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0
|win_GEO=0 |OTwin_GEO=0 |OTloss_GEO=0 |loss_GEO=0 |gf_GEO=0 |ga_GEO=0
|win_BEL=0 |OTwin_BEL=0 |OTloss_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0

|name_CRO={{ih|CRO}}
|name_SRB={{ih|SRB}}
|name_UAE={{ih|UAE}}
|name_GEO={{ih|GEO}}
|name_AUS={{ih|AUS}}
|name_BEL={{ih|BEL}}

|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{BGR}}
 |            pilsēta = [[Sofija]]
 |              laiks = 6. — 12. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|ISR}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|BUL}}
* {{ih|NZL}}
* {{ih|ISL}}
* {{ih|TPE}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 3. divīzijas A grupā]]
* {{ih|KGZ}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=ISR | team2=ISL | team3=NZL | team4=BUL | team5=TPE | team6=KGZ

|win_ISL=0 |OTwin_ISL=0 |OTloss_ISL=0 |loss_ISL=0 |gf_ISL=0|ga_ISL=0
|win_NZL=0 |OTwin_NZL=0 |OTloss_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0|ga_NZL=0 
|win_ISR=0 |OTwin_ISR=0 |OTloss_ISR=0 |loss_ISR=0 |gf_ISR=0|ga_ISR=0
|win_BUL=0 |OTwin_BUL=0 |OTloss_BUL=0 |loss_BUL=0 |gf_BUL=0|ga_BUL=0
|status_BUL=H
|win_TPE=0 |OTwin_TPE=0 |OTloss_TPE=0 |loss_TPE=0 |gf_TPE=0|ga_TPE=0
|win_KGZ=0 |OTwin_KGZ=0 |OTloss_KGZ=0 |loss_KGZ=0 |gf_KGZ=0|ga_KGZ=0

|name_ISL={{ih|ISL}}
|name_NZL={{ih|NZL}}
|name_ISR={{ih|ISR}}
|name_BUL={{ih|BUL}}
|name_TPE={{ih|TPE}}
|name_KGZ={{ih|KGZ}}

|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|A grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>92kluuvfk2h5zetdhmqsogs42z89q9s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601469</id>
    <revision>
      <id>4445683</id>
      <parentid>4348352</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4445683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2996" sha1="d1btor1p3zs1qrw0eoq5iy8l4bqfivq" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija
 |             valsts = {{KUW}}
 |            pilsēta = [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
 |              laiks = 12.—18. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2027]]
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija''' būs hokeja sacensības, kas norisināsies [[Kuveita]]s galvaspilsētā [[Kuveita (pilsēta)|Kuveitā]] no 12. līdz 18. aprīlim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=4 October 2025 |title=Recap: 2025 Semi-Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/69968/recap_2025_semi-annual_congress|access-date=4 October 2025 |website=IIHF}}&lt;/ref&gt; Turnīra uzvarētāji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]. 

2026. gada 18. martā [[Starptautiskā hokeja federācija]] paziņoja par hokeja turnīra atlikšanu, [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ.&lt;ref name=Postponed&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 March 2026|title=IIHF Event Update|url=https://www.iihf.com/en/news/72458/iihf_event_update|access-date=18 March 2026|website=IIHF}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]], un izkrītot no 3. divīzijas
* {{ih|SGP}} 

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s (2.—6. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|ARM}} 
* {{ih|KUW}}
* {{ih|IRI}}
* {{ih|IDN}}
* {{ih|MAS}}

{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SGP | team2=ARM | team3=KUW | team4=IDN | team5=IRI | team6=MAS

|win_IRI=0 |OTwin_IRI=0 |OTloss_IRI=0 |loss_IRI=0 |gf_IRI=0|ga_IRI=0
|win_KUW=0 |OTwin_KUW=0 |OTloss_KUW=0 |loss_KUW=0 |gf_KUW=0|ga_KUW=0 |status_KUW=H
|win_IDN=0 |OTwin_IDN=0 |OTloss_IDN=0 |loss_IDN=0 |gf_IDN=0|ga_IDN=0
|win_MAS=0 |OTwin_MAS=0 |OTloss_MAS=0 |loss_MAS=0 |gf_MAS=0|ga_MAS=0
|win_ARM=0 |OTwin_ARM=0 |OTloss_ARM=0 |loss_ARM=0 |gf_ARM=0|ga_ARM=0
|win_SGP=0 |OTwin_SGP=0 |OTloss_SGP=0 |loss_SGP=0 |gf_SGP=0|ga_SGP=0

|name_MAS={{ih|MAS}}
|name_IRI={{ih|IRI}}
|name_KUW={{ih|KUW}}
|name_IDN={{ih|IDN}}
|name_ARM={{ih|ARM}}
|name_SGP={{ih|SGP}}

|result1=PR

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>d1btor1p3zs1qrw0eoq5iy8l4bqfivq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alopīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606395</id>
    <revision>
      <id>4445938</id>
      <parentid>4316352</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6073" sha1="h3q15qk5i6g7odqcx03580mq5c6b14u" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Cochlodina orthostoma 292325950.jpg
| att_nosaukums = Alopīne [[taisnmutes vārpstiņgliemezis]]
| valsts =Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Clausilioidei
| infrakārta_lv = Klausiloīdes
| virsdzimta = Clausilioidea
| virsdzimta_lv = Klausiloīdejas
| dzimta = Clausiliidae
| dzimta_lv = Vārpstiņgliemeži
| apakšdzimta = Alopiinae
| apakšdzimta_lv = Alopīnes
| iedalījums =
* ''[[Alopiini]]''
* ''[[Cochlodinini]]''
* ''[[Delimini]]''
* ''[[Medorini]]''
| kategorijas =nē
| binomial= Alopiinae &lt;small&gt;A.J. Wagner, 1913&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
}}
'''Alopīnes''' (''Alopiinae'') ir [[gliemežu klase]]s apakšdzimta [[Kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežu]] kārtā, kas iekļauj sevī sauszemes gliemežus. Apakšdzimtu 1913. gada jūlijā izveidoja poļu [[zoologs]] un [[malakologs]] [[Antoni Juzefs Vagners]]. Šīs apakšdzimtas pārstāvji ir izplatīti [[Eiropa|Eiropā]], ieskaitot [[Latvija|Latviju]], bet vislielākā daudzveidība ir [[Balkānu pussala|Balkānos]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] alopīnes (''Protriloba'') ir zināmas no [[Miocēns|miocēna]] līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;Nordsieck, H. (2014). ''Annotated check-list of the genera of fossil land snails (Gastropoda: Stylommatophora) of western and central Europe (Cretaceous – Pliocene), with description of new taxa''. Archiv für Molluskenkunde. 143(2): 153-185. 163. lpp.&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Juvenīlā [[čaula]] ir bez kolumelas plātnes. Periostrālais slānis var būt un var nebūt. Reizēm šis slānis var iet gar šuvi šauras līnijas vai plankumu veidā, vai arī radiālu švīku vai ribu veidā. Bazālais ķīlis var būt vājš vai izteikts. Izeja ir ar gludām malām, neapostrofiska un nav izvirzīta. Augšējā un spirāliskā plātnes izvietotas dažādos attālumos no [[kolumela]]s un savā starpā nav savienotas. Zemkolumelas plātne ieiet dziļi vairāk vai mazāk horizontālas spirāles veidā. [[Lunella]] var būt un var nebūt. Pēdējā gadījumā aukslēju krokas ir labi attīstītas. [[Klauzilija]], ja tāda ir, var būt iedobumaina, ar iedobi priekšējā galā.

[[Sēklas izsviedējvads]] ir tievs, nemodificēts. [[Epifalls]] kopā ar vicu parasti ir garāks par [[Penis|peni]]. Penis caurmērā ir īsāks par [[Maksts|maksti]], reizēm ar lielu piedēkli. Maksts ir vai nu īsāka, vai garāka par brīvo [[Olvads|olvadu]]. Spermatekālā divertikula retraktors sastāv no [[saistaudi]]em vai [[muskuļi]]em. [[Sēklas maisiņš]] pieguļ [[Sēklvads|sēklvadam]]. Sēklas maisiņa kātiņš ir bez izliekuma zem maisiņa. [[Divertikuls (gliemji)|Divertikuli]] stiprinās pie sēklas maisiņa kātiņa tālu no tā apakšējā gala.&lt;ref&gt;Schileyko, A. A. (2000). ''Treatise on Recent terrestrial pulmonate molluscs. Part 5. Clausiliidae.'' Ruthenica, Supplement 2, 565-729. Moscow. 637. lpp&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Alopīņu apakšdzimtā ir iekļautas šādas tribas un tajās ietilpstošās ģintis&lt;ref&gt;[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=994881 ''MolluscaBase'']&lt;/ref&gt;:

* apakšdzimta: '''''Alopiinae''''' &lt;small&gt;A.J. Wagner, 1913&lt;/small&gt;
:* triba: ''[[Alopiini]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1913&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Alopia]]'' &lt;small&gt;H. Adams &amp; A. Adams, 1855&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Herilla]]'' &lt;small&gt;Adams &amp; A. Adams, 1855&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Montenegrina]]'' &lt;small&gt;O. Boettger, 1877&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Protoherilla]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1921&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Protriloba]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2014&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Triloba]]'' &lt;small&gt;Vest, 1867&lt;/small&gt;

:* triba: ''[[Cochlodinini]]'' &lt;small&gt;Lindholm, 1925 (1923)&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Cochlodina]]'' &lt;small&gt;A. Férussac, 1821&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Macedonica]]'' &lt;small&gt;O. Boettger, 1877&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Paracochlodina]]'' &lt;small&gt;Nordsieck, 1969&lt;/small&gt;

:* triba: ''[[Delimini]]'' &lt;small&gt;R. Brandt, 1956&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Barcania]]'' &lt;small&gt;Brandt, 1956&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Benoitiella]]'' &lt;small&gt;Sparacio, Liberto, Reitano, R. Viviano &amp; De Mattia, 2025&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Charpentieria]]'' &lt;small&gt;Stabile, 1864&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Delima]]'' &lt;small&gt;W. Hartmann, 1842&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Dilataria]]'' &lt;small&gt;Vest, 1867&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Gibbularia]]'' &lt;small&gt;Cecconi, 1908&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Mauritanica]]'' &lt;small&gt;O. Boettger, 1879&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Papillifera]]'' &lt;small&gt;W. Hartmann, 1842&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Sicania]]'' &lt;small&gt;Tomlin, 1929&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Siciliaria]]'' &lt;small&gt;Vest, 1867&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Stigmatica]]'' &lt;small&gt;O. Boettger, 1877&lt;/small&gt;

:* triba: ''[[Medorini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1997&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Agathylla]]'' &lt;small&gt;H. Adams &amp; A. Adams, 1855&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Albinaria]]'' &lt;small&gt;Vest, 1867&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Carinigera]]'' &lt;small&gt;Möllendorff, 1873&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Cristataria]]'' &lt;small&gt;Vest, 1867&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Inchoatia]]'' &lt;small&gt;E. Gittenberger &amp; Uit de Weerd, 2006&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Isabellaria]]'' &lt;small&gt;Vest, 1867&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Lampedusa]]'' &lt;small&gt;O. Boettger, 1877&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Leucostigma]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1919&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Medora]]'' &lt;small&gt;H. Adams &amp; A. Adams, 1855&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Muticaria]]'' &lt;small&gt;Lindholm, 1925&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Strigilodelima]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1924&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Vallatia]]'' &lt;small&gt;E. Gittenberger &amp; Uit de Weerd, 2006&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>h3q15qk5i6g7odqcx03580mq5c6b14u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Voldemārs Prūsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610855</id>
    <redirect title="Jānis Ādams Voldemārs Pruss" />
    <revision>
      <id>4445862</id>
      <parentid>4343160</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Jānis Ādams Voldemārs Prūsis]] to [[Jānis Ādams Voldemārs Pruss]]</comment>
      <origin>4445862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="tveq0hor9qeodwib5wqn1nrwkjc3svf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jānis Ādams Voldemārs Pruss]]</text>
      <sha1>tveq0hor9qeodwib5wqn1nrwkjc3svf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tumšzilais Evaņģēlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611266</id>
    <revision>
      <id>4445688</id>
      <parentid>4437828</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:14:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18669-74</username>
        <id>143230</id>
      </contributor>
      <comment>papildinājumi saistībā ar komandu</comment>
      <origin>4445688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3236" sha1="h2lr7m39uy7zjl80y619fjluik4q04o" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Tumšzilais Evaņģēlijs
| attēls = Tumszilais-Evangelijs-plakats.jpg
| att_izm = 
| oriģinālnos = 
| žanrs = krimināldrāma
| režisors = [[Oskars Rupenheits]]
| producents = Sintija Andersone
| scenārijs = Oskars Rupenheits
| aktieri = 
* Raitis Stūrmanis
* Viesturs Berkmanis
* [[Elīna Avotiņa]]
* Armands Guļāns
| mūzika = 
| operators = Juris Pīlēns
| montāža = Oskars Rupenheits
| mākslinieks = Toms Jansons
| kostīmu māksliniece = Ance Beinaroviča
| grima māksliniece = Elīna Gaugere
| aktieru atlase = Dita Nitiša
| studija = KEF Studio
| izplatītājs = 
| izdošana = {{filmas datums|2025|10|8}}
| ilgums = 149 minūtes
| valsts = {{LAT}}
| valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = tt38573816
| paraksts = 
}}
'''&quot;Tumšzilais Evaņģēlijs&quot;''' ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Latvija]]s krimināldrāma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Oskars Rupenheits]]. Filmas pirmizrāde notika 8. oktobrī ''[[Forum Cinemas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/30.09.2025-filma-tumszilais-evangelijs-skatitajiem-atklaj-90-gadu-kriminalo-pasauli-riga.a616442/|title=Filma «Tumšzilais evaņģēlijs» skatītājiem atklāj 90. gadu kriminālo pasauli Rīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Filma ieved kriminālajā pasaulē 20. gadsimta 90. gadu [[Rīga|Rīgā]], stāstot par jaunu [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] kriminālpolicijas izmeklētāju — Romānu Skulti — kurš uzsāk darbu Rīgas [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] 21. policijas iecirknī.

Tāpat kā Rupenheita pirmajā filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot; lomas atveido neprofesionāli aktieri, izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/kad-vajadzes-uzmetisim|title=Diāna Kondraša {{!}} Kad vajadzēs, uzmetīsim|website=satori.lv|access-date=2025-10-29|language=lv|archive-date=2025-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20251103162825/https://satori.lv/article/kad-vajadzes-uzmetisim}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā filma ieguva [[2025. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]&quot;.

== Lomās ==

* Raitis Stūrmanis — ''Romāns Skulte''
* Armands Guļāns — ''Oļegs Rukovs''
* [[Elīna Avotiņa]] — ''Lilita Sadovska''
*Indulis Miglāvs — ''Antons Golubevs''
*Guntis Birznieks — ''Leonīds Vahšteins''
*Alvis Vinters — ''Genādijs Paulāvičs''
*Oskars Balts — ''Georgs Ivanovs''
* Valters Kalējs — ''Vladimirs Dūksnājs''
* Viesturs Berkmanis — ''Arvis Miķelsons''
* Raivo Pienis — ''Armēņa Miesassargs''&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Tumszilais Evangelijs (2025) - Full cast &amp; crew - IMDb|url=https://www.imdb.com/title/tt38573816/fullcredits/|accessdate=2026-02-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2025. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>h2lr7m39uy7zjl80y619fjluik4q04o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Šeibe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>612539</id>
    <revision>
      <id>4445902</id>
      <parentid>4424195</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8664" sha1="rqwinx3x1vlc9hfty7pp1ycgzpqciae" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Jūlija Šeibe
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = ''Julia Scheib''
 |              attēls = Julia Scheib.JPEG
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Jūlija Šeibe 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|Austrija|Deičlandsberga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=162}}
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{AUT}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2018|1|23||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 1 (milzu slaloms: 2026)
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 5. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā
 |           pč_dalība = 2 ([[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]])
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 4. vieta (komandu sacensībās)
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Jūlija Šeibe''' ({{val|de|Julia Scheib}}; dzimusi {{dat|1998|5|12}} [[Deičlandsberga|Deičlandsbergā]]) ir [[Austrija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]].

== Karjera ==
J. Šeibe sāka slēpot divu ar pusi gadu vecumā Hebalmas trasēs. Četru gadu vecumā viņa uzvarēja savās pirmajās bērnu sacensībās un pārsteidza arī ar spēcīgiem rezultātiem skolas līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juliascheib.at/ueber-mich/ |title=Über mich |language=de | website=juliascheib.at |accessdate={{dat|2025|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014.—2015. gada sezonā viņa piedalījās savās pirmajās FIS sacensībās un tika uzņemta Austrijas Slēpošanas federācijas junioru komandā. 2015. gada Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā [[Forarlberga|Forarlbergā]] viņa  izcīnīja zelta medaļu komandu sacensībās. Piedalījās [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], izcīnot sudraba medaļu supergigantā. Milzu slalomā ieguva devīto vietu, bet slalomā nefinišēja. 

2017. gada decembrī Šeibe pirmo reizi piedalījās Eiropas kausa sacensībās, startējot milzu slalomā Hafjellā. [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausā]] viņa debitēja {{dat|2018|1|23||bez}} [[Kronplaca|Kronplacā]] milzu slalomā, kvalificējās otrajam braucienam, bet tajā nefinišēja. Savā pirmajā Pasaules čempionātā junioriem 2018. gadā [[Davosa|Davosā]] Šeibe uzvarēja milzu slalomā, iegūstot zelta medaļu. Viņa uzrādīja labus rezultātus arī citās discpilīnās, ieņemot 4. vietu nobraucienā un 5. vietu supergigantā. Pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva 2019. gada februārī [[Maribora|Mariborā]], ieņemot 24. vietu milzu slalomā. 2019. gada Pasaules čempionātā junioriem ieguva sudraba medaļu supergigantā. 2021. gada februārī Eiropas kausa sacensībās Berhtesgādenē viņa krita un guva krustenisko saišu un kreisā ceļgala sānu meniska plīsumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laola1.at/de/red/wintersport/ski-alpin/news/saison-aus-fuer-julia-scheib-nach-kreuzbandriss/ |title=Saison aus fuer Julia Scheib nach kreuzbandriss |language=de |date={{dat|2021|2|14|N|bez}} | website=laola1.at |accessdate={{dat|2025|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa bija spiesta izlaist pusotru sezonu. Savā pirmajā [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošana|Pasaules čempionātā]] [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023. gadā]] [[Meribela|Meribelā]] komandu sacensībās ieguva 4. vietu, bet vienīgajā individuālajā startā milzu slalomā nefinišēja otrajā braucienā.

2023. gada decembrī [[Kilingtona|Kilingtonā]] viņa pirmo reizi Pasaules kausa sacensībās iekļuva labāko desmitniekā, ieņemot septīto vietu milzu slalomā. 2024.—2025. gada sezonas atklāšanā [[Zeldene|Zeldenē]] ieguva trešo vietu milzu slalomā, pirmo reizi savā Pasaules kausa karjerā nokļūstot uz goda pjedestāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2024-25/brilliant-brignone-defies-nerves-to-snatch-gs-win-in-soelden-s-spring-like-conditions |title=Brilliant Brignone defies nerves to snatch GS win in thrilling Sölden season-starter |language=en |date={{dat|2024|10|26|N|bez}} | website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2025|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā viņa beidzot nostiprinājās pasaules elites vidū, vairākas reizes finišējot labāko desmitniekā. Pasaules kausa kopvērtējumā milzu slalomā ieguva 9. vietu. [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] atkal nefinišēja milzu slalomā, bet jaukto komandu paralēlajās sacensībās ieņēma 6. vietu.

{{dat|2025|10|25||bez}} sezonas pirmajā startā milzu slalomā Zeldenē izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/scheib-soars-to-debut-win-and-sends-soelden-crowd-crazy |title=Scheib soars to debut win and sends Sölden crowd crazy |language=en |date={{dat|2025|10|25|N|bez}} | website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2025|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|Z=2026|L=L}} milzu slalomā ieņēma 5. vietu. 2025.—2026. gada sezonā uzvarēja Pasaules kausa milzu slaloma ieskaitē, izcīnot savu pirmo Kristāla globusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/shiffrin-crowned-overall-champion-as-scheib-delights-in-gs-globe-win |title=Stunning Shiffrin crowned Overall champion as Scheib delights in GS Globe |language=en |date={{dat|2026|3|26|N|bez}} | website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|3|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
|-
| {{osv|Kalnu slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| —
| 5.
| —
| —
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Slaloms
! width=&quot;100&quot;| Milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Supergigants
! width=&quot;100&quot;| Nobrauciens
! width=&quot;100&quot;| Kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Komandu kombinācija
! width=&quot;100&quot;| Paralēlais milzu slaloms
! width=&quot;100&quot;| Komandu sac.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Kurševela]]/[[Meribela]]
| —
| {{DNF}}
| —
| —
| —
| {{n/a}}
| —
| 4.
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbaha]]
| —
| {{DNF}}
| —
| —
| {{n/a}}
| —
| {{n/a}}
| 6.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.juliascheib.at/}} {{de ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Šeibe, Jūlija}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>rqwinx3x1vlc9hfty7pp1ycgzpqciae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rihards Lozbers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616658</id>
    <revision>
      <id>4445708</id>
      <parentid>4443395</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjeras rezultāti */</comment>
      <origin>4445708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11200" sha1="sxd3yqeic2h059ptbgo2kw5evi59enu" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Rihards Lozbers
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2009|3|21}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Talsi}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{LAT}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |       izglītība = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2025|3|21||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts junioriem}}
{{Medal|Gold|Arbers 2026|Jauktā stafete}}
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts jauniešiem}}
{{Medal|Gold|Arbers 2026|12,5 km individuāli}}
{{Medal|Silver|Arbers 2026|7,5 km sprints}}
{{Medal|Silver|Arbers 2026|12 km masu starts}}
}}
'''Rihards Lozbers''' (dzimis {{dat|2009|3|21}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biatlonists]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] dalībnieks, Pasaules junioru un jauniešu čempions.

== Karjera ==
R. Lozbers ir Talsu novada sporta skolas audzēknis. {{dat|2025|1|9||bez}} 15 gadu vecumā viņš debitēja pieaugušo sacensībās, startējot [[IBU kauss|IBU kausā]], un ieņēma 78. vietu sprintā. Pēc nedēļas Jakušicē, [[Polija|Polijā]], piedalījās IBU kausā junioriem, kur distancē ar kopēju startu ieņēma 11. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/18012025-grenlandietis_uzvar_ibu_junioru_kausa_pos |title=Grenlandietis uzvar IBU Junioru kausa posmā, 15 gadīgais Lozbers pēc pirmā desmitnieka |website=Sportacentrs.com|date={{dat|2025|1|18|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Altenberga|Altenbergā]] viņš individuālajā 15 km distancē nefinišēja, bet sprintā ieņēma 72. vietu. Kopā ar [[Estere Volfa|Esteri Volfu]] piedalījās 1+1 jauktajā stafetē un izcīnīja 7. vietu. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā jauniešiem un junioriem, kas risinājās [[Estešunda|Estešundā]], Lozbers starēja jauniešu kategorijā. Čempionāta sākumā viņš ieņēma 46. vietu individuālajā diatncē, tad ar jauktās stafetes komandu ieņēma 14. vietu, bet sacensības noslēdza ar divām 16. vietām — sprintā un distancē ar kopēju startu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/01032025-lozberam_jauniesu_pc_sprinta_vieta_i_top_ |title=Lozberam jauniešu PČ sprintā vieta top 20 |website=Sportacentrs.com|date={{dat|2025|3|1|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/03032025-lozberam_16_vieta_pasaules_jauniesu_biatl |title=Lozberam 16. vieta pasaules jauniešu biatlona čempionātā |website=Sportacentrs.com|date={{dat|2025|3|3|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas turpinājumā sekmīgi starēja IBU kausa pēdējos divos posmos, kas notika [[Otepē]], izpildot [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsusportaskola.lv/rihards-lozbers-un-aleksis-samcevics-izcinijusi-labus-rezultatus-otepe-ibu-kausa-posmos-rihards-kvalificejas-pasaules-kausam-un-debites-oslo/ |title=Rihards Lozbers un Aleksis Samcevičs izcīnījuši labus rezultātus Otepē IBU kausa posmos, Rihards kvalificējas Pasaules kausam un debitēs Oslo |website=talsusportaskola.lv |date={{dat|2025|3|17|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iedzīšanā iekļuva labāko 40 vidū, nopelnot IBU kausa punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/08032025-sabulei_un_lozbergam_ibu_kausa_iedzisana_ |title=Sabulei un Lozberam IBU kausa iedzīšanā finišs ceturtajā desmitā |website=Sportacentrs.com|date={{dat|2025|3|8|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savā 16 gadu dzimšanas dienā {{dat|2025|3|21||bez}} [[Holmenkollene|Holmenkollenē]] debitēja Pasaules kausa sacensībās un ar piecām kļūdām šaušanā ieņēma 101. vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/21032025-birkentals_tiek_iedzisana_pusaudzis_lozbe |title=Birkentāls tiek iedzīšanā, pusaudzis Lozbers debitē, norvēģi dominē savās mājās |website=Sportacentrs.com|date={{dat|2025|3|21|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025.—2026. gada sezonu iesāka IBU kausā. Divos sprintos [[Obertilliaha|Obertilliahā]] ieņēma 17. un 19. vietu, abas reizes uzrādot trešo slēpošanas laiku. Pēc tam tika izsaukts uz galveno Latvijas komandu startam Pasaules kausā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/10122025-lozbers_pasaules_kausa_debites_jau_sonede |title=Lozberam sezonas PK debija jau šonedēļ, Volfa Austrijas posmu izlaidīs |website=Sportacentrs.com|date={{dat|2025|12|10|N|bez}}|access-date={{dat|2025|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Imatra|Imatrā]] Lozbers izcīnīja divas bronzas medaļas: 15 km individuālajā distancē un 1+1 jauktajā stafetē, kur starēja kopā ar Esteri Volfu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/21.01.2026-lozbers-izcina-bronzu-eiropas-junioru-cempionata-biatlona-individualaja-distance.a630966/ |title=Lozbers izcīna bronzu Eiropas junioru čempionātā biatlonā individuālajā distancē |website=lsm.lv |date={{dat|2026|1|21|N|bez}}|access-date={{dat|2026|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/22.01.2026-volfa-un-lozbers-izcina-bronzas-medalu-eiropas-junioru-cempionata-paru-stafete.a631138/|title=Volfa un Lozbers izcīna bronzas medaļu Eiropas junioru čempionāta pāru stafetē |date={{dat|2026|1|22|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā dalībai {{oss|Z=2026|L=L}}. Savā debijas olimpiādē labāko individuālo rezultātu sasniedza sprintā, kur ieņēma 32. vietu. 2026. gada Pasaules čempionātā jauniešiem Lozbers izcīnīja zelta medaļu 12,5 kilometru individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/28.02.2026-lozbers-izcina-zelta-medalu-pasaules-jauniesu-cempionata-biatlona.a636818/|title=Lozbers izcīna zelta medaļu pasaules jauniešu čempionātā biatlonā |date={{dat|2026|2|28|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jauktajā stafetē startēja junioru kategorijā un kopā ar [[Matīss Meirāns|Matīsu Meirānu]], [[Elza Bleidele|Elzu Bleideli]] un Esteri Volfu ieguva vēl vienu zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/02.03.2026-latvijas-biatlona-izlase-klust-par-pasaules-junioru-cempioniem-jauktaja-stafete.a637049/ |title=Latvijas biatlona izlase kļūst par pasaules junioru čempioniem jauktajā stafetē |website=lsm.lv |date={{dat|2026|3|2|N|bez}} |access-date={{dat|2026|3|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Čempionāta turpinājumā jauniešu grupā Lozbers izcīnīja vēl divas sudraba medaļas — sprintā un distancē ar kopēju startu.

Sezonas turpinājumā Pasaules kausa posmā [[Otepē]] 14. martā viņš iedzīšanas sacensībās finišēja 31. vietā, 16 gadu vecumā kļūsotot par visu laiku visjaunāko biatlonistu, kas ieguvis punktus Pasaules kausā. Sezonas pēdējā Pasaules kausa posmā Holmenkollenē sasniedza jaunu karjeras rekordu, ar precīzu šaušanu ieņemot 21. vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/20.03.2026-lozbers-finise-tuvu-top20-sasniedz-karjeras-rekordu-biatlona-pasaules-kausa-spilgtakie-notikumi.a639789/ |title=Lozbers finišē tuvu TOP20, sasniedz karjeras rekordu biatlona Pasaules kausā |website=lsm.lv |date={{dat|2026|3|20|N|bez}} |access-date={{dat|2026|3|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 88.
| 32.
| 47.
| —
| 18.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 62.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| jaunieši
| 46.
| 16.
| 16.
| —
| 14.
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Groserarbers|Arbers]]
| jaunieši
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
| {{medal-bg|gold}}| '''1.''' ({{piezīme|jun.|startēja junioru kategorijā}})
|}

=== Eiropas čempionāts junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]]
| {{DNF}}
| 72.
| —
| —
| 7.
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Imatra]]
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 17.
| 8.
| —
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2026 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Lozbers, Rihards}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>sxd3yqeic2h059ptbgo2kw5evi59enu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4445843</id>
      <parentid>4444963</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:59:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <origin>4445843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63310" sha1="2emxql8qotr6gsyjc7z6g9cwmeikcra" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = 
|apr temp = 
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 
|apr nokr = 
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]]
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]]
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]]
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģsitrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]]
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas daudzviet sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>2emxql8qotr6gsyjc7z6g9cwmeikcra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Beks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619897</id>
    <revision>
      <id>4445941</id>
      <parentid>4393420</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T09:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4445941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5202" sha1="ryt2gnhi59sq17oe5sgp5qju2rcokpr" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Aleksandrs Beks.JPG|thumb|160px|Aleksandrs Beks (pirms 1897)]]
'''Aleksandrs Beks-Usteri''' ({{val|de|Alexander Beck-Usteri}}; 1847—1926) bija [[Šveice|šveiciešu]] astronoms un ģeodēzists. [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikuma]] (1873—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896–1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1899) profesors. Konstruēja oriģinālus astronomiskus un ģeodēzisku instrumentus, izgudroja prizmas [[Astrolabs|astrolabijas]] optisko shēmu, bija fotoamatieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1847. gada 13. aprīlī [[Šafhauzene|Šafhauzenē]]. Mācījās vietējā ģimnāzijā, studēja matemātiku un astronomiju [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Cīrihes politehnikumā]], tad bija šīs augstskolas privātdocents.&lt;ref&gt;[https://zop.zb.uzh.ch/server/api/core/bitstreams/353ad162-54a1-4099-8e7c-d73fe9920834/content Alexander Beck (1847—1926). Mitglied der Naturforschenden Gesellschaft in Zurich seit 1870] Sonderabdruck aus der Vierteljahrsschrift der Naturforschenden Gesellschaft in Zürich XI. Ausgegeben am 31. Dezember 1926&lt;/ref&gt;
1873. gadā Aleksandrs Beks pārcēlās uz Rīgu, lai sāktu lasīt lekcijas ģeodēzijā Politehnikuma studentiem, darbojās Rīgas J.S. Baha biedrībā un dziedāja garīgās mūzikas koncertos. 1877. gadā viņš Cīrihes Universitātē aizstāvēja filozofijas doktora grādu ar darbu &quot;Par Mēness formu&quot; (''Über die Gestalt des Mondes''). 1879. gadā viņš apprecējās ar Mariju Usteri. 1889. gadā Beks sāka radīt oriģinālus astronomiskus mērinstrumentus, kurus viņš nosauca par nadīrinstrumentiem.

[[Baltijas pārkrievošana]]s laikā 1897. gadā uzrakstīja darba atlūgumu, bet līdz 1899. gada 1. janvārim vēl turpināja lasīt lekcijas politehnikumā, lai sasniegtu Rīgā 25 darba gadu stāžu, kas nodrošināja pilnu valsts izdienas pensiju. Pēc atgriešanās dzimtenē palīdzēja apstrādāt un komentēt matemātiķa, fiziķa un astronoma [[Leonards Eilers|Leonarda Eilera]] rokrakstus.&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-aleksandrs-beks-20240413/ Dzimis Aleksandrs Beks] 13.04.2024.&lt;/ref&gt;
Miris 1926. gada 14. augustā.

== Darbi ==
[[Attēls:Aleksandra Beka nadīrinstruments.JPG|thumb|160px|Aleksandra Beka nadīrinstruments (pirms 1896)]]
* 1873: Die Fundamentaleigenschaften der Linsensysteme in geometrischer Darstellung. (N. G. Z. 17. Jahrgang.)
* 1877: Über die Gestalt des Mondes. (Dissertation. N. G. Z. 22. Jahrgang.)
* 1879: Zur Theorie der algebraischen Kurven und Flächen. (Mathematische Annalen, 14. Bd.)
* 1879: Beobachtung einer Plejadenbedeckung durch den Mond. (A. N. 95. Band.)
* 1881: Über die Zeitbestimmungen am Polytechnikum zu Riga. (Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga, 24. Band.)
* 1881: Beobachtung des Kometen b 1881. (A. N. 100. Band.)
* 1882: Die Triangulierungsarbeiten zur Vermessung Riga's. Gemeinsam mit Professor Malcher ausgeführt. (Erschien in Riga als Bericht für die Ausstellung in Moskau.)
* 1882: Bemerkungen zur nautischen Astronomie. (N. G. Z. 27. Jahrgang.)
* 1887: Über einige neue Anwendungen ebener Spiegel. (Zeitschrift für Instrumentenkunde, 7. Jahrgang.)
* 1888: Elementare Herleitung der Plückershen Formeln. (N. G. Z. 33. Jahrgang.)
* 1890: Über die Fundamentalaufgabe der Axonometrie. (Journal für die reine und angewandte Mathematik, 106. Band.)
* 1891: Über ein neues Instrument zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A. N. 126. Bd.)
* 1892: Über die Anwendung eines Objektivprisma's zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A.N. 130. Band.)
* 1893: Über einen Ersatz für den Quecksilberhorizont. (A. N. 132. Band).
* 1893: Über den Schnitt zweier Kegel und über eine Steinersche Aufgabe betreffend ebene Kurven. (N. G. z. 38. Jahrgang.)
* 1894: Zweite Form des Instruments mit vertikalem Fernrohr und Objektivprisma zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A. N. 136. Band.)
* 1895: Über die geographische Breite von Riga, aus Beobachtungen an einem neuen astronomischen Instrument. (Festschrift zur 30jährigen Jubelfeier des Naturforscher-Vereins zu Riga).
* 1896: Dritte Form des Nadirinstruments. (A. N. 140. Band.)
* 1896: Konstruktion der Schmiegungsebenen der Schnittkurve zweier Kegel. (Schlömilchs Zeitschrift für Mathematik und Physik, 41. Jahrgang.)
* 1899: Über perspektive Affinität zweier Räume. (Zeitschrift für Mathematik und Physik, M. Jahrgang.)
* 1902: Resultate von Höhendurchgangsbeobachtungen. (A. N. 159. Band.)
* 1903: Resultate von Höhendurchgangsbeobachtungen mit verbesserten Sternpositionen. (A. N. 163. Band.)
* 1906: Höhendurchgangsbeobachtungen am Nadirinstrument dritter Form. (A. N. 173. Bd.)
* 1906: Zur abzählenden Geometrie. Die Inflexionen und die Doppeltangenten einer ebenen Kurve. (N. G. Z. 51. Jahrgang.)
* 1907: Über die mehrfachen Sekanten algebraischer Raumkurven. (N. G. Z. 52. Jahrg.)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Beks, Aleksandrs}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas astronomi]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Rīgas Politehnikuma darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]]</text>
      <sha1>ryt2gnhi59sq17oe5sgp5qju2rcokpr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukass Piņeiru-Brotens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623257</id>
    <revision>
      <id>4445899</id>
      <parentid>4415232</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4445899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7136" sha1="7kgoocjoji7ooj6povlst0dtmxrhhdb" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Lukass Piņeiru-Brotens
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = ''Lucas Pinheiro Braathen''
 |              attēls = Lucas Braathen with the Small Crystal Globe 2023 Men's Slalom (6).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Lukass Piņeiru-Brotens 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|19}}
 |             dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Oslo}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{NOR}} (2018–2023)&lt;br&gt;{{BRA}} (kopš 2024)
 |      klubs = 
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2018|12|8||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 2 (milzu slaloms: 2026; slaloms: 2023)
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 1 zelta
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā
 |           pč_dalība = 2 ([[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]])
 |          pč_medaļas = 0
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry|{{BRA}}}} 
{{MedalSport|[[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{MedalGold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna-Kortīna 2026}}|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|Milzu slaloms]]}}
}}

'''Lukass Piņeiru-Brotens''' ({{val|pt|Lucas Pinheiro Braathen}}; dzimis {{dat|2000|4|19}} [[Oslo]]) ir [[Brazīlija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], kas specializējas slalomā un milzu slalomā, {{oss|Z=2026|L=G}} čempions milzu slalomā. Viņš ir pirmais [[Brazīlija]]s un [[Latīņamerika]]s sportists, kas izcīnījis medaļu [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajā spēlēs]].

L. Piņeiru-Brotens ir dzimis Oslo, viņa tēvs ir [[norvēģis]], bet māte nāk no Brazīlijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbull.com/int-en/lucas-pinheiro-braathen-alpine-skier-career-profile|title=How Lucas Pinheiro Braathen made Alpine history for Brazil|website=Red Bull|access-date=2026-02-16|date=2025-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc vecāku šķiršanās vispirms dzīvojis Brazīlijā, bet vēlāk atgriezies [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Līdz 2023. gadam starptautiskās sacensībās pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2024. gada — Brazīliju.

== Karjera ==
Jaunieša vecumā pārstāvēja Norvēģijas klubu ''Bærums SK'' un 2019. gada Pasaules junioru čempionātā izcīnīja sudraba medaļu supergigantā un bronzu kombinācijā. [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās viņš debitēja 2018. gadā [[Valdizēra|Valdizērā]], bet pirmo uzvaru izcīnīja 2020. gadā [[Zeldene|Zeldenē]] milzu slalomā. 2022. gadā viņš triumfēja slalomā Vengenā, uzvarot divu braucienu summā pēc 29. vietas pirmajā braucienā.

[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], pārstāvot Norvēģiju, viņš nefinišēja ne slalomā, ne milzu slalomā.

2023. gada oktobrī L. Piņeiru-Brotens paziņoja par karjeras beigām, taču 2024. gadā atgriezās sacensībās, turpmāk pārstāvot Brazīliju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/skiing-braathen-norway-brazil-1110d8b5f831c05e5dd8a87b26e05594|title=Brazil gains Winter Olympics medal prospect after skier Lucas Braathen switches from Norway|website=AP News|access-date=2026-02-16|date=2024-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt; un guva pirmos Pasaules kausa punktus šīs valsts vēsturē kalnu slēpošanā.

[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija [[Brazīlijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Brazīlijas karognesējs]] un izcīnīja zelta medaļu milzu slalomā, nodrošinot Brazīlijai, [[Dienvidamerika]]i, Latīņamerikai un tropu valstīm pirmo olimpisko medaļu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2026/feb/14/winter-olympics-2026-giant-slalom-freestyle-skiing-skeleton-ice-hockey-live|title=Winter Olympics 2026: skeleton, ski jumping, Norway win 10th gold, and more – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-02-16|date=2026-02-14|last=Wallace|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2025.—2026. gada sezonā uzvarēja Pasaules kausa milzu slaloma ieskaitē, izcīnot Mazo kristāla globusu. Tas Brazīlijai bija pirmais kristāla globuss kalnu slēpošanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/emotional-pinheiro-braathen-makes-brazilian-ski-history-by-sealing-gs-globe|title=Emotional Pinheiro Braathen makes Brazilian ski history by sealing GS Globe|website=fis-ski.com|access-date=2026-03-26|date=2026-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Absolūtajā kopvērtējumā viņš ieņēma otro vietu, piekāpjoties tikai [[Marko Odermats|Marko Odermatam]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — milzu slaloms vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Piņeiru-Brotens, Lukass}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Brazīlijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Brazīlijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kalnu slēpošanā]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>7kgoocjoji7ooj6povlst0dtmxrhhdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Roberts Dūvols</title>
    <ns>1</ns>
    <id>623387</id>
    <revision>
      <id>4445905</id>
      <parentid>4445652</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:25:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <origin>4445905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2900" sha1="qfnsc2ahxziainpx87s3f0l9cv395je" xml:space="preserve">== Djuvals/Duvāls/Divāls ==

LSM: [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/16.02.2026-95-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-amerikanu-aktieris-roberts-duvals.a634970/ Duvāls], Delfi: [https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120107058/95-gadu-vecuma-miris-oskara-balvas-ieguvejs-roberts-divals Divāls], enwiki: /duːˈvɔːl/. Paši vēl neesam diskutējuši. @[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 10.57 (EET)
:Galavārds būs Apekribo, bet amerikāņiem pārsvarā tiek izmantota atveide no vietējās izrunas. Vajadzētu būt '''Dūvols'''. Bet tradīcijai, ja tāda pastāv, šim personāžam būtu noteicošā. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 11.40 (EET)
::Par to enwiki izrunu gan neesmu drošs, [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Robert_Duvall&amp;diff=prev&amp;oldid=716455646 kāds to vienkārši pievienoja visai pasen]. [https://www.youtube.com/watch?v=acWPCSvWyWg&amp;t=28s Youtube video] no 1993. gada Deivida Letermana šova nesaklausu ne ū, ne o, tāpat citos nejaušos video. Man gan ar saklausīšanu parasti visai švaki iet. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 14.44 (EET)
:::Izrunas paraugi ir te: https://lv.forvo.com/word/robert_duvall/#en un te: https://youglish.com/pronounce/Robert_Duvall/english. Lielākā daļa izrunā /duːˈvɔːl/ vai /dʊˈvɔːl/, daži – /dʊˈval/. Ja jau enwiki norādīts /duːˈvɔːl/ un neviens to nav apstrīdējis, tad varētu palikt pie Kikos ieteiktā varianta '''Dūvols'''. Variants “Divāls” balstās vēsturiskajā izcelsmē (senči – 17. gs. ieceļotāji hugenoti no Francijas), taču, ja mūsdienu pēcteči Amerikā franču izrunu vairs nelieto, tad nevar to ņemt par pamatu atveidei. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 19.17 (EET)
::::Noklausījos izrunas paraugus youglish saitē. Saklausīju &quot;duvāl&quot; 12 paraugos, un &quot;duvōl&quot; 19 paraugos. Nevienā nesaklausīju &quot;dūval&quot; vai &quot;dūvol&quot;, attiecīgi pašreizējais &quot;Roberts Dūvols&quot; šķiet galīgi nepareizs (ja atveido pēc angliskās izrunas). --[[Dalībnieks:Cuu508|Pēteris]] ([[Dalībnieka diskusija:Cuu508|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 13.42 (EET)
:::::“Galīgi nepareizs” attiecas uz uzvārda pirmā patskaņa garumu? Gan forvo, gan youglish vairākos piemēros izrunā gari, un garš patskanis norādīts angļu Vikipēdijas izrunas pierakstā, kā arī vairākās citās vietās. Pagaidām neredzu pamatu patskaņa īsināšanai. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 09.24 (EET)</text>
      <sha1>qfnsc2ahxziainpx87s3f0l9cv395je</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inese Suija-Markova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624536</id>
    <revision>
      <id>4445711</id>
      <parentid>4422565</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:07:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4445711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4624" sha1="ov3glus4el4r21ecigzi3j8kx3ha0de" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Inese Suija-Markova''' (dzimusi [[Cēsis|Cēsīs]] {{dat|1978|4|26}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[zinātniece]] un politiķe. Šobrīd ir [[Cēsu novada dome]]s priekšsēdētāja vietniece, [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģiona]] Attīstības padomes priekšsēdētāja, [[Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība|Baltijas jūras valstu subreģionālās sadarbības]] organizācijas priekšsēdētāja un partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedre.

== Dzīvesgājums ==

Absolvējusi [[Vidzemes augstskola|Vidzemes augstskolu]] (2000), iegūstot  sabiedrisko attiecību speciālista kvalifikāciju. Ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā, absolvējot maģistrantūru [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] (2006). [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] 2023. gadā ieguvusi zinātņu doktora grādu ekonomikā un uzņēmējdarbībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37020-inese-suija-markova/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-02-28}}&lt;/ref&gt;

I. Suija-Markova sešpadsmit gadus ir bijusi vides un dabas resursu pētniecības un inovāciju organizācijas [[Vides risinājumu institūts|“Vides risinājumu institūts”]] vadītāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/345|title=Inese Suija-Markova|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pētniecības darbs bijis saistīts ar zināšanu pārnesi inovāciju procesos un zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu. I. Suija-Markova 2003. gadā ieguva UNESCO Bank Fellowship Programme 2002 — 2003 individuālo stipendiju pētnieciskā darba veikšanai Eiropas Pieaugušo Izglītības Asociācijā Briselē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mba.rtu.lv/macibspeki/|title=Mācībspēki – RTU|access-date=2026-02-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Suija-Markova tika ievēlēta [[Cēsu novada dome|Cēsu novada domē]] no [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]] saraksta. I. Suija-Markova tika ievēlēta [[Cēsu novada dome]]s priekšsēdētāja vietnieces amatā 2022. gada 31. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/0B86A94F-567F-42FD-8319-DC06DB803CD7/|title=Leta.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģiona]] Attīstības padome 2021. gada 6. augustā ievēlēja I. Suiju-Markovu par Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/331088-ieveleta-vidzemes-planosanas-regiona-jauna-attistibas-padome-un-priekssedetajs-2021|title=Ievēlēta Vidzemes plānošanas reģiona jaunā Attīstības padome un priekšsēdētājs - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Suija-Markova tika ievēlēta [[Cēsu novada dome|Cēsu novada domē]] no [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotibas]] saraksta. 2025. gada 26. jūnijā Cēsu novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē I. Suija-Markova atkārtoti tika ievēlēta par domes priekšsēdētāja vietnieci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/zinas/pasvaldiba/ieveleti-cesu-novada-domes-priekssedetaja-vietnieki-apstiprinati-domes-komiteju-sastavi/|title=Ievēlēti Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieki; apstiprināti domes komiteju sastāvi|website=cesis.lv|access-date=2026-02-28}}&lt;/ref&gt;

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģiona]] Attīstības padomes sēdē 2025. gada 8. augustā vienbalsīgi tika ievēlēta par tās priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/regions/news/item/FC43A1D2-F0AD-4D8B-A40B-A8BC520FC0AF/|title=Leta.lv, 2025.g.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Laikā kopš 2025. gada 28. oktobra, kad Vidzemes plānošanas reģions pārņēma prezidentūru [[Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība|Baltijas jūras valstu subreģionālās sadarbības]] organizācijā BSSSC (''Baltic Sea States Subregional Co-operation''), I. Suija-Markova pilda BSSSC priekšsēdētājas pienākumus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]</text>
      <sha1>ov3glus4el4r21ecigzi3j8kx3ha0de</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agris Krūms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625075</id>
    <revision>
      <id>4445738</id>
      <parentid>4444867</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:57:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas ārējās saites (Spotify, Apple Music, Instagram, Discogs) un papildināta informācija</comment>
      <origin>4445738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2785" sha1="j9rywdl1x0ndpb9w9g2sfxo2hz5yzx6" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2026. gada marts}}
{{maznozīmīgs}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = 
|           Vārds = Agris Krūms
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Agris Krūms 2025.jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1972|8|12}}
|        Vieta_dz = [[Valka]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|     Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]]
|     Instrumenti = 
|        
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Agris Krūms''' (dzimis {{dat|1972|8|12}} [[Valka|Valkā]]) ir latviešu popmūzikas dziedātājs un dziesmu autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/ziemellatvija-plus/uz-skatuves-atgriezas-bijusais-valcenietis-muzikis-agris-krums/|title=Uz skatuves atgriežas bijušais valcēnietis, mūziķis Agris Krūms|last=Karpova|first=Inga|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-03-08|date=2026-02-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dzīvo [[Salacgrīva|Salacgrīvā]].

1997. gadā bijis viens no grupas &quot;AAA&quot; dibinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/|title=Grupa AAA atgriežas ar jaunu hītu “Vienmēr”|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-03-08|date=2014-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Agris Krūms 2025. gadā atsācis aktīvu muzikālo darbību.

&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://open.spotify.com/artist/4h4jjbApeN9bONzhvKkVVZ|title=Agris Krūms Spotify|website=Spotify}}&lt;/ref&gt;

Agris Krūms ir pazīstams ar tādām popmūzikas dziesmām kā &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;. Savā muzikālajā darbībā viņš sadarbojas ar producentu un [[Diskžokejs|dīdžeju]] [[DJ Uga]].

== Diskogrāfija ==
* Tikai Tu un Es
* Atkal Šovakar
* Mans Taurenīt
* Mātei
* Vazaņķe
* Stacija
* 7 Dālderi

Agris Krūms publicē savu mūziku digitālajās platformās, tostarp [[YouTube]] un straumēšanas servisā [[Spotify]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.youtube.com/ Agris Krūms — YouTube kanāls]
* [https://open.spotify.com/artist/4h4jjbApeN9bONzhvKkVVZ Agris Krūms — Spotify profils]
* [https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624 Agris Krūms — Apple Music profils]
* [https://www.discogs.com/user/Winnieseal Agris Krūms — Discogs profils]
* [https://www.instagram.com/agris_krums Agris Krūms — Instagram profils]
{{mūzika-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Krūms, Agris}}
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]</text>
      <sha1>j9rywdl1x0ndpb9w9g2sfxo2hz5yzx6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445761</id>
      <parentid>4445738</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:45:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[User talk:Agris Krūms|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4445738 Vienas saites pietiek</comment>
      <origin>4445761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2447" sha1="m5eerqs82d23lsazdk5sgor4rf8fcqx" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2026. gada marts}}
{{maznozīmīgs}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = 
|           Vārds = Agris Krūms
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Agris Krūms 2025.jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1972|8|12}}
|        Vieta_dz = [[Valka]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|     Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]]
|     Instrumenti = 
|        
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Agris Krūms''' (dzimis {{dat|1972|8|12}} [[Valka|Valkā]]) ir latviešu popmūzikas dziedātājs un dziesmu autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/ziemellatvija-plus/uz-skatuves-atgriezas-bijusais-valcenietis-muzikis-agris-krums/|title=Uz skatuves atgriežas bijušais valcēnietis, mūziķis Agris Krūms|last=Karpova|first=Inga|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-03-08|date=2026-02-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dzīvo [[Salacgrīva|Salacgrīvā]].

1997. gadā bijis viens no grupas &quot;AAA&quot; dibinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/|title=Grupa AAA atgriežas ar jaunu hītu “Vienmēr”|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-03-08|date=2014-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Agris Krūms 2025. gadā atsācis aktīvu muzikālo darbību.

&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://open.spotify.com/artist/4h4jjbApeN9bONzhvKkVVZ|title=Agris Krūms Spotify|website=Spotify}}&lt;/ref&gt;

Agris Krūms ir pazīstams ar tādām popmūzikas dziesmām kā &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;. Savā muzikālajā darbībā viņš sadarbojas ar producentu un [[Diskžokejs|dīdžeju]] [[DJ Uga]].

== Diskogrāfija ==
* Tikai Tu un Es
* Atkal Šovakar
* Mans Taurenīt
* Mātei
* Vazaņķe
* Stacija
* 7 Dālderi

Agris Krūms publicē savu mūziku digitālajās platformās, tostarp [[YouTube]] un straumēšanas servisā [[Spotify]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://youtube.com/@agriskrums1660 Agris Krūms — YouTube kanāls]
{{mūzika-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Krūms, Agris}}
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]</text>
      <sha1>m5eerqs82d23lsazdk5sgor4rf8fcqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakobs Kulbins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625247</id>
    <revision>
      <id>4445710</id>
      <parentid>4427830</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:59:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjeras rezultāti */</comment>
      <origin>4445710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8803" sha1="llqtw7f35dcfhlgcqqk8nbr303ep5i1" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Jakobs Kulbins
 |      vārds_orig = ''Jakob Kulbin''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|7|20}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Igaunija|Tallina}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{EST}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''Nõmme Spordiklubi''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2024|1|20||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2 ([[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Jakobs Kulbins''' ({{val|et|Jakob Kulbin}}; dzimis {{dat|2005|7|20}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Igaunija]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
2021. gadā J. Kulbins pirmo reizi piedalījās Pasaules čempionātā jauniešiem [[Obertilliaha|Obertilliahā]]. Individuāli labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 28. vietu, bet stafetē Igaunijas komandas sastāvā ieguva astoto vietu. 2022. gada janvārī [[Pokļuka|Pokļukā]] viņš debitēja IBU kausā junioriem. 2022. gada Pasaules čempionātā jauniešiem, kas risinājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 16 gadus vecumā igaunis pārsteidzoši izcīnīja zelta medaļu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/yjwch-youth-sprints/41XzWKzBcmb94UL3ZPwMXf |title=Youth Sprint Gold to Estonia’s Kulbin, Norway’s Kirkeeide |website=biathlonworld.com |language=en |date={{dat|2022|2|25|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Stafetē viņam nedaudz pietrūka līdz vēl vienai medaļai, kopā ar [[Marks Markoss Kehva|Marku Markosu Kehvu]] un [[Mehiss Udams|Mehisu Udamu]] ieņemot ceturto vietu.

2022. gada decembrī Obertilliahā uzvarēja IBU junioru kausa posmā individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/junior-cup-obertilliach-22-23/4RIHVO7Sx9vxlQ28jiDFxV |title=Junior Cup 2022/2023 - Week 2 Obertilliach |website=biathlonworld.com |language=en |date={{dat|2022|12|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada janvārī viņš debitēja pieaugušo sacensībās [[IBU kauss|IBU kausā]] Ridnaunā, uzreiz iegūstot punktus ar 16. vietu sprintā. Pēc tam viņam tika dota iespēja sacensties savā pirmajā [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]], kur jauktajā stafetē kopā ar komandas biedriem [[Tūli Tomingasa|Tūli Tomingasu]], [[Regina Ermitsa|Reginu Ermitsu]] un [[Kristo Sīmers|Kristo Sīmeru]] ieņēma 13. vietu. 2024. gada Eiropas čempionātā junioriem Kulbins izcīnīja divas bronzas medaļas: individuālajā distancē un sprintā. Tajā pašā gadā debitēja arī [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]], kur piedalījās tikai stafetē un ieņēma 17. vietu. 2024. gada Pasaules čempionātā jauniešiem viņš izcīnīja sudraba medaļu distancē ar kopēju startu. Sezonas noslēgumā piedalījās Pasaules kausa posmā Soldžerholovā, pirmo reizi startējot sprintā, kur ieņēma 48. vietu un kvalificējās iedzīšanai.

[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] 20 km individuālajā distancē ieguva 32. vietu. 2025. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Estešunda|Estešundā]] labāko rezultātu arī sasniedza individuālajā distancē, ierindojoties 4. vietā. [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026. gada sezonas]] pirmajā Pasaules kausa posmā turpat Estešundā individuālajā distancē sasniedza savu karjeras rekordu, izcīnot 12. vietu un tobrīd kļūstot par līderi U-23 ieskaitē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/en/biathlon-a-fine-performance-from-estonias-jakob-kulbin-twelfth-in-the-ostersund-individual-event-and-wearing-the-blue-bib-im-very-surprised-and-really-happy-1203/ |title=A fine performance from Estonia's Jakob Kulbin, twelfth in the Östersund individual event and wearing the blue bib: &quot;I'm very surprised and really happy&quot; |website=nordicmag.info |language=en |date={{dat|2025|12|3|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savās pirmajās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gadā]] Kulbins ieņēma 74. vietu sprintā un 87. vietu individuālajā distancē. Startēja arī stafetē, kur Igaunijas komanda finišēja 13. vietā. 2026. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Vācija|Vācijā]] viņš izcīnīja divas medaļas — bronzu individuālajā disatncē un sudrabu masu startā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609960409/biathlete-jakob-kulbin-wins-junior-world-championships-silver |title=Biathlete Jakob Kulbin wins Junior World Championships silver |website=err.ee |language=en |date={{dat|2026|3|7|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 87.
| 74.
| —
| —
| 13.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| —
| —
| —
| —
| 17.
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 32.
| 58.
| {{DNF}}
| —
| 11.
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 71.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| 2021
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Obertilliaha]]
| jaunieši
| 36.
| 45.
| 28.
| rowspan=3 {{n/a}}
| 8.
| rowspan=2 {{n/a}}
|-
| 2022
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]]
| jaunieši
| 13.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 21.
| 4.
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]]
| jaunieši
| 27.
| —
| —
| {{DNS}}
| 15.
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]]
| jaunieši
| —
| 5.
| rowspan=3 {{n/a}}
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| 9.
| —
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| juniori
| 4.
| 35.
| 16.
| 11.
| —
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Groserarbers|Arbers]]
| juniori
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 9.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| 8.
| 12.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kulbins, Jakobs}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tallinā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>llqtw7f35dcfhlgcqqk8nbr303ep5i1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gžegožs Galica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625251</id>
    <revision>
      <id>4445709</id>
      <parentid>4428460</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T14:58:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjeras rezultāti */</comment>
      <origin>4445709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7116" sha1="ddsogog0iqsqwqoa1yrv2s96pwm35oc" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Gžegožs Galica
 |      vārds_orig = ''Grzegorz Galica''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|3|13}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Polija|Zakopane}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{POL}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = 
 |           svars = 
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = ''KS Turbacz XC''
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2025|12|12||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}})
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Gžegožs Galica''' ({{val|pl|Grzegorz Galica}}; dzimis {{dat|2007|3|13}} [[Zakopane|Zakopanē]]) ir [[Polija]]s [[biatlons|biatlonists]], [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] dalībnieks, 2026. gada pasaules junioru čempions sprintā.

== Karjera ==
Pirmo starptautisko pieredzi G. Galica ieguva 2022. gada decembrī IBU kausā junioriem. 2023. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Kazahstāna|Kazahstānā]] viņš ieņēma 47. vietu individuālajā distancē un 66. vietu sprintā. Piedalījās [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]], kur labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 9. vietu. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā jauniešiem [[Otepē]] iekļuva labāko desmitniekā visās disciplīnās, stafetē tikai nedaudz pietrūka līdz medaļai, finišējot 4. vietā.

2025. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Altenberga|Altenbergā]] Galica izcīnīja trīs zelta medaļas: individuālajā distancē, jauktajā stafetē un distancē ar kopēju startu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/en/biathlon-european-junior-championships-in-altenberg-another-gold-medal-for-grzegorz-galica-winner-of-the-mass-start-60-ahead-of-sondre-slettemark-and-martin-botet-bronze-medalist-0126/ |title=European Junior Championships in Altenberg: another gold medal for Grzegorz Galica, winner of the mass-start 60 ahead of Sondre Slettemark and Martin Botet, bronze medalist |language=en |date={{dat|2025|1|26|N|bez}} |website=nordicmag.info |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā, kas risinājās [[Gruzija|Gruzijā]], ieguva zelta medaļas individuālajā distancē un sprintā. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā jauniešiem [[Estešunda|Estešundā]] izcīnīja sudraba medaļu 12,5 km individuālajā distancē. Stafetē piedalījās junioru kategorijā un kopā ar [[Jakubs Potoņecs|Jakubu Potoņecu]], [[Konrads Badačs|Konradu Badaču]] un [[Fabjans Suhodolskis|Fabjanu Suhodolski]] izcīnīja bronzas godalgu.

{{dat|2025|12|4||bez}} pirmo reizi startēja [[IBU kauss|IBU kausa]] sacensībās pieaugušajiem. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] debitēja tā paša gada 12. decembrī [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] un jau savā pirmajā startā ieguva Pasaules kausa punktus, sprintā izcīnot 24. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/90514326/biathlon-grzegorz-galica-zdobyl-punkty-pucharu-swiata-w-debiutanckim-starcie |title=Biathlon. Grzegorz Galica zdobył punkty Pucharu Świata w debiutanckim starcie |language=pl |date={{dat|2025|12|12|N|bez}} |website=sport.tvp.pl |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk [[Oberhofa]]s posmā uzlaboja personisko rekordu Pasaules kausā, iedzīšanā finišējot 23. vietā. Viņš tika iekļauts Polijas izlases sastāvā dalībai {{oss|Z=2026|L=L}}. Savā debijas olimpiādē visās individuālajās disciplīnās iekļuva labāko 40 vidū, bet stafetē ieguva 11. vietu. 2026. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Vācija|Vācijā]] izcīnīja zelta medaļu sprintā. Tas Polijai bijai pirmais zelts junioru čempionātos vīriešiem pēc 53 gadu pārtraukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/yjwch-arber-2026-day-4-recap/5x0T91roHptPXzAc2qyYKb |title=Sklenarik secures Second Gold for Slovakia, Galica Ends 53-Year Wait for Polish Junior Gold |language=en |date={{dat|2026|3|3|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 33.
| 37.
| 40.
| —
| 11.
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 68.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]]
| jaunieši
| 47.
| 66.
| {{n/a}}
| —
| —
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]]
| jaunieši
| 7.
| 6.
| 7.
| 4.
| 7.
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| jaunieši
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| 5.
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' ({{piezīme|jun.|startēja junioru kategorijā}})
| 7.
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Groserarbers|Arbers]]
| juniori
| 31.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| 13.
| 7.
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Galica, Gžegožs}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Polijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ddsogog0iqsqwqoa1yrv2s96pwm35oc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moskītu krasts (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625842</id>
    <revision>
      <id>4445830</id>
      <parentid>4442030</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T19:16:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2613" sha1="r40r3mhf12ow9p02akobl78keh4m4v1" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Moskītu krasts
| operators = 
| attēls = Mosquito Coast movie poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = drāma
| režisors = [[Pīters Vīrs]]
| producents = 
| scenārijs = [[Pols Šreiders]]
| aktieri = * [[Harisons Fords]]
* [[Helēna Mirena]]
* [[Rivers Fīnikss]]
* [[Andrē Gregorī]]
| mūzika = [[Moriss Žārs]]
| oriģinālnos = ''The Mosquito Coast''
| studija = ''The Saul Zaentz Company''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1986|11|26}}
| ilgums = 117 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|14,3 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Moskītu krasts&quot;''' ({{Val|en|The Mosquito Coast}}) ir 1986. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Pīters Vīrs]], bet scenārija autors ir [[Pols Šreiders]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Harisons Fords]], [[Helēna Mirena]], [[Rivers Fīnikss]] un [[Andrē Gregorī]]. Filma balstīta uz [[Pols Terū|Pola Terū]] 1981. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu.

Filma stāsta par ģimeni, kas pamet dzīvi [[ASV]] un dodas dzīvot [[Centrālamerika|Centrālamerikas]] džungļos. Tomēr drīz paradīze pārvēršas par [[Antiutopija|antiutopiju]], kad tēva uzvedība kļūst arvien agresīvāka.

Filmas &quot;Moskītu krasts&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1986|11|26|5=bez}} un to izplatīja ''[[Warner Bros.]]''. Filma saņēma pārsvarā pozitīvus kritiķu vērtējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_mosquito_coast|title=The Mosquito Coast {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1986/11/26/movies/film-mosquito-coast-with-harrison-ford.html|title=FILM: 'MOSQUITO COAST,' WITH HARRISON FORD|work=The New York Times|access-date=2026-03-15|date=1986-11-26|last=Canby|first=Vincent|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Siskel &amp; Ebert review (1986): The Mosquito Coast, Streets of Gold &amp; Rate it X|url=https://www.youtube.com/watch?v=aoKHfhq9a0M|date=2021-02-19|accessdate=2026-03-15|last=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Pīters Vīrs}}
{{Pols Šreiders}}

[[Kategorija:1986. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Antiutopiskas filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Pītera Vīra filmas]]</text>
      <sha1>r40r3mhf12ow9p02akobl78keh4m4v1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bens Sarafs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626051</id>
    <revision>
      <id>4445909</id>
      <parentid>4442315</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T07:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <origin>4445909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1025" sha1="69uh6pa3xe4936h9urv1oyyr2o396b8" xml:space="preserve">== Avrahems/Ābrams ==

Jautājums speciālistiem - vadoties pēc rabīna Ābrama Īzaka Kūka vārda piemēra, vai nebūtu pareizi atveidot Sarafa otru doto vārdu arī &quot;pēc tradīcijām&quot;, proti, &quot;Avrahems&quot; vietā izmantot arī &quot;Ābrams&quot;?  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-17029-17|&amp;#126;2026-17029-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-17029-17|talk]]) 2026. gada 18. marts, plkst. 12.48 (EET)

:@[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] varētu zināt [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-17133-05|&amp;#126;2026-17133-05]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-17133-05|talk]]) 2026. gada 18. marts, plkst. 15.11 (EET)
::Domāju, ka Izraēlas ebreja vārdu labāk atveidot pēc iespējas precīzi – '''Avrahams''' (ne Avrahems). Ir arī vārdi ''Avram'' (https://en.wikipedia.org/wiki/Avram_(given_name)) un ''Abram'' (https://en.wikipedia.org/wiki/Abram_(name)), šīs atšķirības labāk nepazaudēt. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 09.37 (EET)</text>
      <sha1>69uh6pa3xe4936h9urv1oyyr2o396b8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>5</ns>
    <id>626203</id>
    <revision>
      <id>4445817</id>
      <parentid>4444737</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Atbilde</comment>
      <origin>4445817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1344" sha1="qscwtfzl6ltgkodnjm7chbq4emqksp7" xml:space="preserve">Izvirzu ieteikumu izmest no loterijas visas nevalstis, jo viņu sarakstos visbiežāk ir personības, lietas un notikumi, kuru enciklopēdiskā nozīmība aprobežojas ar attiecīgās Vikipēdijas līmeni. Laika tērēšana uz viņām rada citu reģionu diskrimināciju Vikipēdijā. ----[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 00.07 (EET)

{{ping|Papuass}} vai Rumānijai jābūt slīprakstā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 16.34 (EET)

:Nē, jāsalabo veidne [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.20 (EET)
::sāku jau labot, bet tad pamanīju vēl Moldovu un Serbiju. tas pats? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.26 (EET)
:::Sakārtoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.46 (EET)
::::vai tas, ka tik daudz valstis vairs nav tajā loterijā - nozīmē, ka tās visas vairs nav aktīvas CEE Spring dalībnieces? vai leģendārais konkurss iet dzīves cikla beigu fāzē? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.48 (EET)</text>
      <sha1>qscwtfzl6ltgkodnjm7chbq4emqksp7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4445889</id>
      <parentid>4445538</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T04:05:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (35 raksti)</comment>
      <origin>4445889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8658" sha1="sv0r2zczfvt2nivoua7wul4zdv65y2g" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6520 || 10016 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4651 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1823 || 12550 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 8802 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6474 || 11904 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 16156 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15110 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Politika || Krievija || 3093 || 11209 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10789 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || 
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 911 || 3588 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1655 || 4729 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 35
* '''Dalībnieku skaits:''' 12
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 12
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (1)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 18
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 136,287 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 6 no 35 (17.1%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 12 raksti, 38,289 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 5 raksti, 31,577 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 4 raksti, 3,070 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 3 raksti, 29,338 rakstzīmes
# {{U|Svens Hudjajevs}} - 3 raksti, 14,437 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 2 raksti, 7,781 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 1 raksti, 3,144 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 1 raksti, 2,323 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 1 raksti, 1,992 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 1 raksti, 1,823 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>sv0r2zczfvt2nivoua7wul4zdv65y2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4445816</id>
      <parentid>4444119</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:47:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Biafra}} */</comment>
      <origin>4445816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4020" sha1="6okvgy3g95229h72sy872gdv0bktnv9" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>6okvgy3g95229h72sy872gdv0bktnv9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445818</id>
      <parentid>4445816</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4445818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4888" sha1="9ii33nd27htxz7fpjyc1zgey8lsgd4a" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čečenija               = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}


&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>9ii33nd27htxz7fpjyc1zgey8lsgd4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāms Igaunijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626461</id>
    <revision>
      <id>4445727</id>
      <parentid>4444288</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:20:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4445727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6397" sha1="r10nm5kqu265i06lfy9336yxybeyo1i" xml:space="preserve">[[Attēls:Islam in Europe-2010.svg|thumb|Islāms Eiropā pēc iedzīvotāju īpatsvara&lt;ref&gt;Pew Forum, [http://www.pewforum.org/The-Future-of-the-Global-Muslim-Population.aspx?print=true 2011-01] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120323024339/http://www.pewforum.org/The-Future-of-the-Global-Muslim-Population.aspx?print=true|date=2012-03-23}} [http://features.pewforum.org/muslim-population/ report] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110209094904/http://features.pewforum.org/muslim-population/|date=2011-02-09}}&lt;/ref&gt;
{{legend|#ffffff|&lt;1% ([[Ukraina]], [[Baltkrievija]], [[Polija]], [[Čehija]], [[Somija]], [[Ungārija]], [[Portugāle]], [[Īrija]], [[Moldāvija]], [[Slovākija]], [[Rumānija]], [[Armēnija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Spānija]], [[Malta]], [[Monako]])}}
{{legend|#e8f3e8|1—2% ([[Andora]], [[Horvātija]])}}
{{legend|#d0e7d0|2—4% ([[Itālija]], [[Spānija]], [[Norvēģija]], [[Serbija]], [[Slovēnija]], [[Luksemburga]])}}
{{legend|#b8dbb8|4—5% ([[Apvienotā Karaliste]], [[Grieķija]], [[Dānija]], [[Lihtenšteina]])}}
{{legend|#a0cfa0|5—10% ([[Vācija]], [[Francija]], [[Zviedrija]], [[Austrija]], [[Šveice]], [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Krievija]])}}
{{legend|#87c387|10—20% ([[Bulgārija]], [[Gruzija]], [[Melnkalne]])}}
{{legend|#6fb76f|20—30% ([[Kipra]])}}
{{legend|#57ab57|30—40% ([[Ziemeļmaķedonija]])}}
{{legend|#4b994b|40—50% ([[Bosnija un Hercegovina]])}}
{{legend|#194e19|80—90% ([[Albānija]])}}
{{legend|#0d3c0d|90—95% ([[Kosova]])}}
{{legend|#002900|95—100% ([[Turcija]], [[Azerbaidžāna]])}}]]
'''Islāma kopiena''' [[Igaunija|Igaunijā]] ir neliela, bet augoša. Saskaņā ar 2024. gada aplēsēm, Igaunijā [[Islāms|islāmu]] atzīst apmēram 10 000 cilvēku jeb 0,73% no kopējā iedzīvotāju skaita. Praktizējošo [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits ir neliels, un, tā kā Igaunijā nav [[mošeja]]s, par lūgšanu centru kalpo [[Igaunijas Islāma centrs]].

== Demogrāfija ==
2008. gadā Igaunijā dzīvoja aptuveni 4000 musulmaņu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ringvee|first=Ringo|url=https://brill.com/view/book/edcoll/9789004255869/B9789004255869_015.xml|title=Yearbook of Muslims in Europe, Volume 5|date=2012|publisher=Brill|isbn=978-90-04-25586-9}}&lt;/ref&gt; Lielākās musulmaņu grupas Igaunijā sastāv no [[tatāri]]em ([[Mišari|mišaru]] izcelsmes) un [[azerbaidžāņi]]em. Mazāks musulmaņu skaits pieder pie dažādām reģionālām un etniskām grupām. Lielākā daļa musulmaņu Igaunijā ir [[sunnīti]], izņemot azerbaidžāņus, kas ir [[šiīti]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ozkan|first=Aysha|url=https://books.google.com/books?id=xVHmmLZg0A0C|title=Islam in the Nordic and Baltic Countries|date=2009|publisher=Routledge|isbn=978-0-415-48519-7|pages=90–98}}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa Igaunijas musulmaņu dzīvo [[Tallina|Tallinā]] vai tās apkārtnē.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tiek ziņots, ka 2024. gadā Igaunijā dzīvoja aptuveni 10 000 musulmaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609229415/foreign-students-dropping-out-but-not-on-a-mass-scale|title=Foreign students dropping out but not on a mass scale|last=ERR|first=ERR {{!}}|website=ERR|access-date=2025-04-02|date=2024-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Igaunijā ir atrastas [[monēta]]s no islāma pasaules, kas kaltas jau [[8. gadsimts|8. gadsimtā]], tās uz šo apgabalu atveda [[Vikingi|vikingu]] tirgotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bahath.co/food-nd-travel/2016/3/3/the-european-muslims-you-have-never-heard-about-aba4l|title=The European Muslims You Have Never Heard About|last=Hussain|first=Tharik|website=Bahath|access-date=2022-09-06|date=March 2017|language=en-GB|archive-date=2021-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210524214954/https://www.bahath.co/food-nd-travel/2016/3/3/the-european-muslims-you-have-never-heard-about-aba4l}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:DirhamsEstonia.jpg|thumb|left|Igaunijā atrastas [[Islāma zelta laikmets|islāma zelta laikmeta]] monētas]] Agrākā dokumentētā musulmaņu klātbūtne Igaunijā notikusi 16. gadsimtā, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, kad Igaunijā ieradās musulmaņu karavīri no [[Krievijas Impērija]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt; Pirmie musulmaņi, kas apmetās Igaunijā, galvenokārt bija [[Sunnītu islāms|sunnītu]] tatāri, kas bija atbrīvoti no militārā dienesta Krievijas armijā pēc tam, kad Krievijas Impērija 1721. gadā iekaroja Igauniju un [[Livonija|Livoniju]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelielā tatāru kopiena koncentrējās Tallinā un līdz 19. gadsimta vidum bija izveidojusi mošeju, kurā kalpoja [[imāms]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Abiline|first=Toomas|title=Muslim Tatar Minorities in the Baltic Sea Region|last2=Ringvee|first2=Ringo|date=2016|publisher=Brill Publishers|isbn=978-90-04-30584-7|pages=105–127|oclc=934437242}}&lt;/ref&gt; Pēc 1860. gada Igaunijā ieradās jauns tatāru imigrantu vilnis, tie bija [[Tirgotājs|tirgotāji]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt; Tatāru kopiena sāka aktīvi darboties, tās centrs bija [[Narva]]s pilsētā, lai gan daži apmetās arī Tallinā un [[Tartu]]. Tatāru kopiena atvēra [[Veikals|veikalus]] un nodarbojās ar tirdzniecību.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1928. gadā neatkarīgās Igaunijas Republikas laikā tur tika reģistrēta musulmaņu draudze (''Narva Muhamedi Kogudus''), bet 1939. gadā — otra  musulmaņu draudze (''Tallinna Muhamedi Usuühing'') Tallinā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;[[Attēls:Tallinn Mosque.jpg|thumb|left|Igaunijas Islāma centrs Tallinā]]Par ziedojumiem uzcelta māja Narvā tika pārveidota par mošeju.

Saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem 1934. gadā Igaunijā dzīvoja 170 musulmaņi, no kuriem 166 bija tatāri.

1940. gadā [[padomju vara]] abas draudzes aizliedza. 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā draudžu ēkas tika iznīcinātas. Lielākā daļa musulmaņu uz Igauniju imigrēja [[Igaunijas PSR|padomju okupācijas laikā Igaunijā]] no 1940. līdz 1991. gadam.

Musulmaņu kopiena Igaunijā tiek uzskatīta par [[Iecietība|tolerantu]] un politiski mērenu. Neparasti globālajajam kontekstam, sunnīti un šiīti pielūdz kopā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Islāms]]
[[Kategorija:Igaunija]]</text>
      <sha1>r10nm5kqu265i06lfy9336yxybeyo1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Progress MS-33</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626530</id>
    <revision>
      <id>4445803</id>
      <parentid>4445339</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:30:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls</comment>
      <origin>4445803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4651" sha1="m6um33rhqupbfqrcev0exu7etatjdgc" xml:space="preserve">{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums              = ''Progress MS-33''
| Nosaukums_orig         = ''Прогресс МС-33''
| Attēls                 = Progress MS-33 approaches ISS.webp
| Attēla_izmērs          = 300px
| Att_virsraksts         = ''Progress MS-33'' tuvojas stacijai
| Programma              =
| KA_veids               = [[Kravas kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Progress-MS]]''
| KA sērijas Nr          = 463
| Īpašnieks              =
| Operators              = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}}
| Starta_gads            = 2026
| Starts                 = {{dat|2026|3|22|SK}} 11:59:51 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Sojuz-2.1a]]''
| Starta_vieta           = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] 
| Starta_laukums         = 31 / 6
| Starta_valsts          = {{KAZ}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| saslēgšanās-atvienošanās = 
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   = 7280 kg
| Enerģija               = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Apkalpe                = 0
| Orbītas_elementi       = 
| Centr_ķermenis         = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = LEO
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = ''[[Progress MS-32]]''
| KA_nāk                 = ''[[Progress MS-34]]''
| Pilot. misijas         = 
}}
'''''Progress MS-33''''' (''Прогресс МС-33''; [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apzīmējums '''''ISS-94P''''') ir [[Krievija]]s automātisks ''[[Progress-MS]]'' sērijas [[kravas kosmosa kuģis]], kas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) nogādās [[derīgā krava|kravu]]. To orbītā palaida 2026. gada 22. martā.&lt;!-- ''Progress MS-33'' darbību beidza 2025. gada 1. jūlijā--&gt;

Šis bija pirmais starts no atjaunotās palaišanas iekārtas 31 Baikonurā pēc apkalpošanas platformas sabrukšanas 2025. gada novembrī kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' palaišanas laikā. Incidenta dēļ ''Progress MS-33'' palaišana bija jāatliek no decembra.

== Krava ==
Kopējā kravas masa starta brīdī bija 2509 kg. Īpašajās tvertnēs ietilpa [[raķešdegviela|degviela]] ({{sk|828|kg}}), saspiestas gāzes (skābeklis) ({{sk|50|kg}}), ūdens ({{sk|420|kg}}). Hermētiskajā kravas telpā (pavisam {{sk|1211|kg}}) bija iekārtas stacijas apkalpošanai un zinātniskajiem pētījumiem, pārtikas preces, apģērbs, higiēnas, medicīnas preces.&lt;ref name=&quot;profile.ru, 2026-03-22&quot; /&gt;

== Lidojuma gaita ==
''Progress MS-33'' tika palaists {{dat|2026|3|22||bez}} 11:59:51 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma.

Pēc ieiešanas orbītā kravas kuģa viena no divām ''Kurs'' automātiskās tuvošanās sistēmas antenām neatvērās, tāpēc SKS apkalpe būs spiesta izmantot manuālo vadības sistēmu ''TORU'', lai vadītu kuģi saslēgšanās manevrā.

24. martā 13:40:52 ''UTC'' [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] kosmosa kuģi manuālā režīmā saslēdza ar SKS pie ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' moduļa.
&lt;!--
2025. gada 1. jūlijā 18:43:28 ''UTC'' ''Progress MS-33'' atvienojās no stacijas. 21:52 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Kravas kuģis nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfēras blīvajos slāņos. Aptuveni 22:30 ''UTC'' nesadegušās daļas nokrita Klusā okeāna dienvidu daļā, kas nav kuģojama.
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;profile.ru, 2026-03-22&quot;&gt;[https://profile.ru/news/scitech/gruzovoj-korabl-progress-ms-33-uspeshno-vyveden-na-orbitu-1837908/ Грузовой корабль &quot;Прогресс МС-33&quot; успешно выведен на орбиту] profile.ru, 2026-03-22&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.russianspaceweb.com/progress-ms-33.html Progress MS-33 to re-supply ISS] Anatoly Zak
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/progress-ms.htm Progress-MS 01 — 40] Gunter Dirk Krebs


{{SKS konfigurācija}}
{{Progress kosmosa kuģi}}
{{2026. gada orbitālie starti}}


[[Kategorija:Progress kosmosa kuģi|MS-33]]</text>
      <sha1>m6um33rhqupbfqrcev0exu7etatjdgc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Progress MS-33</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626537</id>
    <revision>
      <id>4445733</id>
      <parentid>4445588</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:51:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Treisijs|Treisijs]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dainis</comment>
      <origin>4444590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93" sha1="k9lgzuprbfwwhk9835kuxzycipqu5dl" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Transports 
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>k9lgzuprbfwwhk9835kuxzycipqu5dl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445742</id>
      <parentid>4445733</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T16:59:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Dainis|Dainis]] ([[User talk:Dainis|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4445733 Atceļu, jo netika paskaidrots, kāpēc neder &quot;zinātne&quot;. Pie zinātnes kategorijas ļoti ātri var tikt &quot;Progress kosmosa kuģi&quot; -&gt; &quot;Kravas kosmosa kuģi&quot; -&gt; &quot;Kosmosa kuģi&quot; -&gt; &quot;Kosmonautika&quot; -&gt; &quot;Tehnoloģija&quot; -&gt; &quot;Zinātne un tehnoloģijas&quot;</comment>
      <origin>4445742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116" sha1="6foza61dppck19wprlcy7nmgn06jtl6" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Transports
|tēma2      = zinātne
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>6foza61dppck19wprlcy7nmgn06jtl6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445786</id>
      <parentid>4445742</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4445786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="529" sha1="ifny22tguvuybdlmw3h0v7voespamjt" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Transports
|tēma2      = zinātne
|valsts     = Krievija
}}

Es tomēr uzskatu, ka tēma nav &quot;Zinātne&quot;, jo šis kravas kuģis veic tikai transporta funkciju, ar zinātni tam ir tikai tāda saistība, ka, iespējams, ved zinātnisko eksperimentu iekārtas un paraugus. Kategorija &quot;Zinātne un tehnoloģijas&quot; šajā gadījumā aiziet pa tehnoloģiju zaru. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.16 (EET)</text>
      <sha1>ifny22tguvuybdlmw3h0v7voespamjt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445794</id>
      <parentid>4445786</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:20:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Atbilde</comment>
      <origin>4445794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="706" sha1="ll0bqkacrko9et5k6j44657knr1lt47" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Transports
|tēma2      = zinātne
|valsts     = Krievija
}}

Es tomēr uzskatu, ka tēma nav &quot;Zinātne&quot;, jo šis kravas kuģis veic tikai transporta funkciju, ar zinātni tam ir tikai tāda saistība, ka, iespējams, ved zinātnisko eksperimentu iekārtas un paraugus. Kategorija &quot;Zinātne un tehnoloģijas&quot; šajā gadījumā aiziet pa tehnoloģiju zaru. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.16 (EET)

:Ar šādu argumentu es piekrītu. Izņemu &quot;zinātni&quot; [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.20 (EET)</text>
      <sha1>ll0bqkacrko9et5k6j44657knr1lt47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445795</id>
      <parentid>4445794</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:20:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Ar šādu argumentu es piekrītu. Izņemu &quot;zinātni&quot;</comment>
      <origin>4445795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="698" sha1="lg6y2chumov15wx4ci64lrhe1u3633q" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Transports
|tēma2      = 
|valsts     = Krievija
}}

Es tomēr uzskatu, ka tēma nav &quot;Zinātne&quot;, jo šis kravas kuģis veic tikai transporta funkciju, ar zinātni tam ir tikai tāda saistība, ka, iespējams, ved zinātnisko eksperimentu iekārtas un paraugus. Kategorija &quot;Zinātne un tehnoloģijas&quot; šajā gadījumā aiziet pa tehnoloģiju zaru. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.16 (EET)

:Ar šādu argumentu es piekrītu. Izņemu &quot;zinātni&quot; [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.20 (EET)</text>
      <sha1>lg6y2chumov15wx4ci64lrhe1u3633q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4445890</id>
      <parentid>4445539</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T04:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4445890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2523" sha1="aq616nae0velvrho5yirtwumlleeige" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 35 kopējiem rakstiem, 35 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 70,890 baiti
# {{U|Egilus}} - 62,964 baiti
# {{U|Treisijs}} - 40,506 baiti
# {{U|Svens Hudjajevs}} - 37,361 baiti
# {{U|Biafra}} - 18,061 baiti
# {{U|Dainis}} - 14,667 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 12,550 baiti
# {{U|Vylks}} - 11,227 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 6,397 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Pirags}} - 3,326 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''(Aizpildīt manuāli)''

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Treisijs}} - 2 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Votre Provocateur}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Meistars Joda}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

''(Aizpildīt manuāli)''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Votre Provocateur}} - 4 raksti
# {{U|Egilus}} - 3 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Svens Hudjajevs}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Egilus}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>aq616nae0velvrho5yirtwumlleeige</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Descendants (franšīze)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626712</id>
    <revision>
      <id>4445778</id>
      <parentid>4445629</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:12:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <origin>4445778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11407" sha1="5v15ck7bjj8fe7mo5hbod0y33dx4ot0" xml:space="preserve">{{kat+}}
{{Mediju sērijas infokaste||title=Descendants|image=Descendants_film_series_logo.png
|imagesize=300
|creator=[[Džosana Makgibona]]&lt;br /&gt;[[Sāra Pariota]]|owner=[[Disney Channel]]|films={{Plainlist|
* ''[[Descendants (2015 film)|Descendants]]'' (2015)
* ''[[Descendants 2]]'' (2017)
* ''[[Descendants 3]]'' (2019)
* ''[[Descendants: The Rise of Red]]'' (2024)
* ''[[Descendants: Wicked Wonderland]]'' (2026)
}}|novels=[[#Novels|Skatīt sarakstu]]|otherlabel1=Producenti|otherdata1={{Plainlist|
* Džūdija Teilore (''1''–''2'')
* [[Džosana Makgibona]] (''2''–''3'')
* Sāra Pariota (''2''–''3'')
* Kenijs Ortega (''2''–''3'')
* Vendija Džafeta (''3'')
* Dženifera Fanga (''4'')
}}|otherlabel2=Scenārija autori|otherdata2={{Plainlist|
* [[Džosana Makgibona]] (''1''–''3'')
* Sāra Pariota (''1''–''3'')
* Dans Freijs (''4'')
* Rū Sommers (''4'')
}}|otherlabel3=Galvenajās lomās|otherdata3={{Plainlist|
* [[Dova Kemerona]] (''1''–''3'')
* [[Kamerons Boiss]] (''1''–''3'')
* [[Sofija Kārsone]] (''1''–''3'')
* [[Būbū Stjuarts]] (''1''–''3'')
* [[Mitčels Hops]] (''1''–''3'')
* [[Kristīna Čenoveta]] (''1'')
* [[Čaina Anne Makklaina]] (''2''–''4'')
* [[Čeijenne Džaksone]] (''3'')
* [[Kailija Kantrala]] (''4''–''5'')
* [[Malija Beikera]] (''4''–''5'')
}}|musicals={{Plainlist|
*''[[#Disney's Descendants: The Musical|Disney's Descendants: The Musical]]'' (2020–present)
*''[[#Descendants/Zombies: Worlds Collide Tour|Descendants/Zombies: Worlds Collide Tour]]'' (2025)
}}|games=''Descendants'' (2015)}}

'''''Descendants''''' ir amerikāņu mediju franšīze, kas ir centrēta uz [[Disney Channel]] [[Fantāzijas literatūra|fantāzijas]] [[Muzikālā filma|muzikālām]] filmām. Franšīzi izveidoja [[Džozana Makgibona|Džosana Makgibona]] un [[Sāra Pariota]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.comingsoon.net/guides/news/1801804-descendants-5-release-date-is-when-coming-out|title=Will there be a Descendants 5 Release Date &amp; Is It Coming Out?|last=Mundara|first=Vrinda|website=[[ComingSoon.net]]|access-date=2024-09-03|date=July 16, 2024|language=en-US}}&lt;/ref&gt; pirmās trīs filmas režisēja [[Kenijs Ortega]], ceturto — Dženifera Fanga, bet piekto — Kimija Geitvuda.

&quot;''Descendants''&quot; franšīzes darbība norisinās pasaulē, kas turpina klasisko [[Disneja studija|Disneja]] animācijas filmu stāstus. Filmu galvenās lomas atveido [[Dova Kemerona]], Kamerons Boiss, [[Sofija Kārsone]] un Būbū Stjuarts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/descendants-4-is-happening/|title=Descendants 4 Officially Announced, China Anne McClain to Return|last=Bolton|first=Cameron|website=[[MovieWeb]]|access-date=2024-09-03|date=September 17, 2022|language=en}}&lt;/ref&gt; Tiek stāstīts par četru [[Disneja studija|Disneja]] pasaku ļaundaru bērniem, kuri dzīvo Pazudušo salā. Viņu bērnus uz Auradonas karaļvalsti uzaicina karalienes Bellas un karaļa Zvēra dēls princis Bens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2015/tv/features/kenny-ortega-descendants-auditions-1201553866/|title=Kenny Ortega on 'Descendants' Auditions, Modernizing Classic Disney|last=Ristau|first=Reece|website=[[Variety (magazine)|Variety]]|access-date=2024-09-03|date=July 31, 2015|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Pirmās filmas pirmizrāde kā Disney Channel oriģinālfilma bija 2015. gada jūlijā. Pateicoties panākumiem, tika producēts turpinājums, kura pirmizrāde notika sešos [[Disney Animation|Disneja]] piederošos kanālos 2017. gada jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themarysue.com/will-there-be-a-descendants-5/|title=Disney dropped a big hint about a possible 5th 'Descendants' film|last=Jenkins|first=Beverly|website=[[The Mary Sue]]|access-date=2024-09-03|date=August 27, 2024}}&lt;/ref&gt; Trešā filma debitēja [[Disney Channel]] 2019. gada augustā. 2024. gada 12. jūlijā [[Disney+]] platformā tika izlaista iepriekšējo trīs filmu [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] ''— “Descendants: The Rise of Red”'' ar Kailiju Kantrālu un Maliju Beikeri galvenajās lomās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.com/news/2b01929a-8160-4ab4-8543-a9ab2a4a4b2b/category/2743918|title=&quot;Descendants: The Rise of Red&quot; starts streaming Friday, July 12, exclusively on Disney+ {{!}} Disney+|last=Donnelly|first=Jim|website=[[American Broadcasting Company|ABC]]|access-date=2024-09-03|date=April 28, 2024|language=en}}&lt;/ref&gt; Tai sekos turpinājums “''Descendants: Wicked Wonderland”'', kura iznākšana paredzēta 2026. gada vasarā.&lt;ref name=&quot;Deadline D5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/02/descendants-5-kylie-cantrall-malia-baker-liamani-segura-1236300936/|title=‘Descendants 5’ A Go: Kylie Cantrall &amp; Malia Baker Return, Liamani Segura &amp; Kiara Romero Among New Cast Additions|last=Nellie Andreeva|website=[[Deadline Hollywood|Deadline]]|date=February 25, 2025}}&lt;/ref&gt;

Filmas noveda arī pie vairāku televīzijas seriālu, īsfilmu, televīzijas raidījumu un noveļu tapšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://comicbook.com/irl/news/zendaya-almost-starred-in-a-surprising-disney-franchise-instead-of-spider-man/|title=Zendaya Almost Starred in a Surprising Disney Franchise Instead of Spider-Man|last=Drum|first=Nicole|website=[[ComicBook.com]]|access-date=2024-09-03|date=July 31, 2024|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmas ==
=== ''Descendants'' (2015) ===
Auradonas Savienotajās Valstīs Bella un Zvērs (tēli no &quot;[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]&quot;) valda kā karalis un karaliene divdesmit gadus pēc apprecēšanās, apvienojot daudzu [[Disney Animation|Disneja animācijas filmu]] norises vietas un izraidot visus ļaundarus uz Pazudušo salu, graustu rajonu, ko apņem ar maģiju veidota barjera. Zvērs plāno atteikties no troņa par labu dēlam Benam, kurš paziņo par programmu, kas uzaicina četrus bērnus no Pazudušo salas dzīvot Auradonā, prom no savu ļauno vecāku ietekmes: Karlosu, [[101 dalmācietis (1961. gada filma)|Kruellas de Vilas]] dēlu; Džeju, [[Aladins (1992. gada filma)|Džafara]] dēlu; Īviju, [[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši|Ļaunās karalienes]] meitu; un viņu bandas vadītāju Melu, Malefisentas meitu. Malefisenta bērniem liek nozagt [[Pelnrušķīte (1950. gada filma)|Feju krustmātes]] burvju nūjiņu un noņemt barjeru, lai Malefisenta varētu iekarot visu Auradonu. Ļauno bērni sāk iederēties un baudīt normālu bērnību, Mela uzsāk attiecības ar Benu un aizstāj Odriju, [[Ērkšķrozīte|princeses Auroras]] un [[Ērkšķrozīte|prinča Filipa]] meitu. Kad barjera negaidīti tiek lauzta, Malefisenta uzbrūk Bena kronēšanai un pārvēršas par [[Pūķis|pūķi]] . Melai ir pašai jāveic nozīmīga izvēle. Viņa izvēlas kļūt laba. Viņa un viņas draugi uzvar Malefisentu, pārvēršot viņu par mazu [[Ķirzakas|ķirzaciņu]], kas ir tikpat liela, cik mīlestība viņas sirdī. Visi Auradonas iedzīvotāji svin.

=== ''Descendants 2'' (2017) ===
Melai ir grūtības dzīvot kā slavenībai, esot Bena draudzenei. Viņa slepeni izmanto maģiju, lai tēlotu skaisto dzīvesveidu. Mela nolemj, ka viņai tomēr nav vietas Auradonā un atgriežas Pazudušo salā. Tur vadībā ir nonākuši viņas vecie konkurenti: pirātu kapteine Uma ([[Mazā nāriņa (1989. gada filma)|Ursulas]] meita) un viņas biedri Harijs ([[Kapteins Āķis|Kapteiņa Āķa]] dēls) un Gils ([[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Gastona]] dēls). Īvija, Džejs un Karloss palīdz Benam atrast Melu, bet Mela viņu noraida, domājot, ka Benam un visai Auradonai būs labāk, ja viņa paliks uz salas. Uma noķer Benu savā gūstā un pieprasa viņam Feju krustmātes burvju nūjiņu apmaiņā pret viņa izdzīvošanu. Uma ir dziļi aizvainota, ka iepriekš viņu neizvēlējās dzīvot Auradonā. Bens viņu ciena kā līderi un aicina uz Auradonu, bet viņa zvēr pati tur nokļūt. Izmantojot neīstu [[3D drukāšana|3D drukātu]] burvju nūjiņu, Melas draugi izglābj Benu. Uz kuģa karaliskajā kotiljonā Uma ierodās kā Bena draudzene, un viņš paziņo, ka iznīcinās barjeru. Mela saprot, ka Uma ir nobūrusi Benu. Kad Mela atklāj, ka Bens ir pasūtījis portretu, kurā viņa attēlota tāda, kāda viņa bija, pirms viņa mainījās ar maģijas palīdzību, viņa pieņem mīlestības aktu un noskūpsta Benu, laužot burvestību ko Uma izmantoja. Uma un Mela cīnoties pārvēršas par [[astoņkāji]] un [[Pūķis|pūķi]]. Bens mēģina veidot vienošanos ar Umu, bet viņa neapmierināta aiziet. Īvija lūdz Benam atvest vairāk bērnu no salas uz Auradonu, viņš piekrīt.


=== ''Descendants 3'' (2019) ===
Kamēr Mela, Īvija, Džejs un Karloss uz Auradonu ved bērnus no Pazudušo salas, [[Aīds (Disneja)|Aīds]] mēģina izlauzties cauri barjerai un Mela viņu aptur. Vēlāk Bens bildina Melu un viņa kļūst par nākamo Auradonas karalieni. Odrija nozog Malefisentas scepteri un karalienes kroni, kļūstot par sevis ļauno versiju. Ļauno bērni dodas uzdevumā uz Pazudušo salu, lai atgūtu Aīda ogles. Vēlāk Uma, Harijs un Gils vienojas ar Melu un pārējiem, lai apturētu Odriju no Auradonas iznīcināšanas.

=== ''Descendants: The Rise of Red'' (2024) ===


Redai, Siržu Karalienes meitai, un Hlojai, [[Pelnrušķīte (1950. gada filma)|Pelnrušķītes]] meitai, jāceļo laikā, lai aizliegtu Redas mātei pārņemt varu pār Auradonu un kļūt par ļaundari. Siržu karaliene piespiež Redai sodīt Pelnrušķīti, lai atriebtos par joku, kas viņai tika nodarīts esot studentei Auradonā, toreiz saucamajā Merlina akadēmija . Redas un Hlojas uzdevums ir apturēt Ulianu no Bridžitas, Siržu Karalienes jaunākās versijas, apmānīšanas, kas viņu padarītu par ļauno karalieni. Viņu iejaukšanās sanāk veiksmīga. Tagadne tiek saglabāta, pārveidojot Siržu Karalieni par mīlošu tēlu. Filma noslēdzas ar pārsteidzošu pavērsienu, kurā Uma saka noslēguma vārdus pāri jautrības un deju ainai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/us/movies/why-descendants-5-reasons-explored|title=Why there should be Descendants 5? Reasons explored|last=Majumder|first=Deebakar|website=[[Sportskeeda]]|access-date=September 4, 2024|date=July 18, 2024}}&lt;/ref&gt;

=== ''Descendants: Wicked Wonderland'' (2026) ===
Pēc iepriekšējās filmas iznākšanas, izpildproducente Sjūzena Toda apstiprināja, ka Disnejs “noteikti strādā pie turpinājuma filmas un domā par to”, un ka, tā kā iepriekšējās filmas beigās ir brīdinājums par laika ceļošanas neparedzētajām sekām “nākotnē noteikti būs labi un ļauni pavērsieni”. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/lists/descendants-the-rise-of-red-deleted-scenes-zellie-explained/sequel-evil-cinderella/|title=Descendants EP Answers Our Burning Questions About Rise of Red: Bonus Songs, 'Missing' Characters and More|last=Swift|first=Andy|website=[[TVLine]]|date=July 13, 2024}}&lt;/ref&gt;

Filmas iznākšana tiek paredzēta 2026. gada vasarā. &lt;ref name=&quot;Deadline D5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/02/descendants-5-kylie-cantrall-malia-baker-liamani-segura-1236300936/|title=‘Descendants 5’ A Go: Kylie Cantrall &amp; Malia Baker Return, Liamani Segura &amp; Kiara Romero Among New Cast Additions|last=Nellie Andreeva|website=[[Deadline Hollywood|Deadline]]|date=February 25, 2025}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>5v15ck7bjj8fe7mo5hbod0y33dx4ot0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ադրիանա2004</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626727</id>
    <revision>
      <id>4445658</id>
      <timestamp>2026-03-25T12:16:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="21c2ncwb0lupy2ydhjistcer2dutntx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ադրիանա2004}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 14.16 (EET)</text>
      <sha1>21c2ncwb0lupy2ydhjistcer2dutntx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:M24kzih</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626728</id>
    <revision>
      <id>4445659</id>
      <timestamp>2026-03-25T12:20:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" sha1="cmbrtvenxj9xp8gy4ptsu8alrbl8zx4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=M24kzih}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 14.20 (EET)</text>
      <sha1>cmbrtvenxj9xp8gy4ptsu8alrbl8zx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Teemuki25</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626729</id>
    <revision>
      <id>4445665</id>
      <timestamp>2026-03-25T13:17:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="07egye583shwt1bzl5ldsmbncfpoth5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Teemuki25}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 15.17 (EET)</text>
      <sha1>07egye583shwt1bzl5ldsmbncfpoth5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skaidišķes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626730</id>
    <revision>
      <id>4445668</id>
      <timestamp>2026-03-25T13:26:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skaidišķes | official_name = ''Skaidiškės'' | settlement_type = miests | image_skyline = Skaidiškės, Sodų g.JPG | imagesize =  | image_caption = Skaidišķu apbūve | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Viļņas rajons | pushpin_label_position =  | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 =...</comment>
      <origin>4445668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2817" sha1="c9r5oh6dm0dgg6qnxmbd9vtg1mfml9d" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Skaidišķes
| official_name = ''Skaidiškės''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Skaidiškės, Sodų g.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skaidišķu apbūve
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Viļņas rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Nemēžas seņūnija]]
| area_total_km2 = 6.39
| population_as_of = 2021
| population_total = 4051
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 36 | lats = 30 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 23 | longs = 10 | longEW = E
| elevation_m = 175
| website = 
}}

'''Skaidišķes''' ({{val|lt|Skaidiškės}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona pašvaldībā]], uz dienvidaustrumiem no [[Viļņa]]s. Tas ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais Lietuvas miests, un iedzīvotāju skaita ziņā apsteidz vairākas pilsētas. Miesta statuss piešķirts 2025. gadā.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta vēsturiski veidojusies ap Skaidišķu muižu. Rakstiskajos avotos muiža minēta jau 18. gadsimtā. Padomju gados Skaidišķes kļuva par nozīmīgu rūpniecisko un lauksaimniecības tehnikas remonta centru, kas veicināja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu un daudzdzīvokļu māju apbūves veidošanos.

1986. gadā  ciemā tika atrasti Skaidišķu dārgumi, kas sastāvēja no 225 monētām no 16.–17. gadsimta. Tiek uzskatīts, ka dārgumi tikuši aprakti 17. gadsimta sākumā. Jaunākā monēta — [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda Vāsas]] Rīgas šiliņš — tika kalta 1600. gadā. 

Mūsdienās Skaidišķes ir attīstīta piepilsētas apdzīvota vieta, kuras ekonomika balstās uz loģistikas, metālapstrādes un pārtikas rūpniecības uzņēmumiem.

== Infrastruktūra ==
Skaidišķēs darbojas bērnudārzs, sākumskola, bibliotēka, poliklīnika, kā arī vairāki lieli rūpniecības uzņēmumi, tajā skaitā laikraksta ''[[Lietuvos rytas]]'' tipogrāfija. Cauri miestam plūst Rudaminas upe, un tā teritorija robežojas ar valsts nozīmes autoceļu A3 (Viļņa—[[Minska]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Viļņas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>c9r5oh6dm0dgg6qnxmbd9vtg1mfml9d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445672</id>
      <parentid>4445668</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T13:35:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infrastruktūra */</comment>
      <origin>4445672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2819" sha1="csiykdcdhc1ddn52l9gu1pje51ytgzr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Skaidišķes
| official_name = ''Skaidiškės''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Skaidiškės, Sodų g.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skaidišķu apbūve
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Viļņas rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Nemēžas seņūnija]]
| area_total_km2 = 6.39
| population_as_of = 2021
| population_total = 4051
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 36 | lats = 30 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 23 | longs = 10 | longEW = E
| elevation_m = 175
| website = 
}}

'''Skaidišķes''' ({{val|lt|Skaidiškės}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona pašvaldībā]], uz dienvidaustrumiem no [[Viļņa]]s. Tas ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais Lietuvas miests, un iedzīvotāju skaita ziņā apsteidz vairākas pilsētas. Miesta statuss piešķirts 2025. gadā.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta vēsturiski veidojusies ap Skaidišķu muižu. Rakstiskajos avotos muiža minēta jau 18. gadsimtā. Padomju gados Skaidišķes kļuva par nozīmīgu rūpniecisko un lauksaimniecības tehnikas remonta centru, kas veicināja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu un daudzdzīvokļu māju apbūves veidošanos.

1986. gadā  ciemā tika atrasti Skaidišķu dārgumi, kas sastāvēja no 225 monētām no 16.–17. gadsimta. Tiek uzskatīts, ka dārgumi tikuši aprakti 17. gadsimta sākumā. Jaunākā monēta — [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda Vāsas]] Rīgas šiliņš — tika kalta 1600. gadā. 

Mūsdienās Skaidišķes ir attīstīta piepilsētas apdzīvota vieta, kuras ekonomika balstās uz loģistikas, metālapstrādes un pārtikas rūpniecības uzņēmumiem.

== Infrastruktūra ==
Skaidišķēs darbojas bērnudārzs, sākumskola, bibliotēka, poliklīnika, kā arī vairāki lieli rūpniecības uzņēmumi, tajā skaitā laikraksta ''[[Lietuvos rytas]]'' tipogrāfija. Cauri miestam plūst Dunaikas upīte, un tā teritorija robežojas ar valsts nozīmes autoceļu A3 (Viļņa—[[Minska]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Viļņas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>csiykdcdhc1ddn52l9gu1pje51ytgzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skaidiškės</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626731</id>
    <redirect title="Skaidišķes" />
    <revision>
      <id>4445669</id>
      <timestamp>2026-03-25T13:27:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Skaidišķes]]</comment>
      <origin>4445669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="pv2bwb0c59le52vmeg1bw4wlkt99e6m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Skaidišķes]]</text>
      <sha1>pv2bwb0c59le52vmeg1bw4wlkt99e6m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blenderis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626732</id>
    <revision>
      <id>4445681</id>
      <timestamp>2026-03-25T13:57:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ūdeņradis</username>
        <id>118694</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Blenderis''' ir elektriska [[virtuve]]s iekārta, kas paredzēta [[pārtika]]s produktu sasmalcināšanai, jaukšanai un viendabīgas masas ([[Biezenis|biezeņu]], [[Kokteilis|kokteiļu]], [[Mērce|mērču]]) iegūšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/blenderis:1|title=blenderis {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Tas ir neaizvietojams palīgs ēdiena gatavošanā, piemēram, [[Smūtijs|smūtiju]] vai zupu-biezeņu pagatavošanā....</comment>
      <origin>4445681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3437" sha1="9b5gyhygp26ga1zz3yh8liq4b5sydze" xml:space="preserve">'''Blenderis''' ir elektriska [[virtuve]]s iekārta, kas paredzēta [[pārtika]]s produktu sasmalcināšanai, jaukšanai un viendabīgas masas ([[Biezenis|biezeņu]], [[Kokteilis|kokteiļu]], [[Mērce|mērču]]) iegūšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/blenderis:1|title=blenderis {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Tas ir neaizvietojams palīgs ēdiena gatavošanā, piemēram, [[Smūtijs|smūtiju]] vai zupu-biezeņu pagatavošanā. Vienkāršākās blenderu versijas var būt darbināmas arī ar roku.

== Galvenie blenderu tipi ==
* Stacionārais blenderis (kannas blenderis, blenderis ar trauku)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdveikals.lv/site/content/lv/634/K%C4%81-izv%C4%93l%C4%93ties-blenderi.html|title=Kā izvēlēties blenderi {{!}} RD Electronics|website=www.rdveikals.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; sastāv no pamatnes ar motoru un krūkas (kannas, trauka), kurā atrodas asmeņi. Domāts lielāku daudzumu jaukšanai. Trauks izgatavots no plastmasas vai stikla un uzmontēts uz pamatnes, kurā atrodas motors un mehānisms, kas darbina blenderi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://formadore.lv/famag/kuru-blenderi-izveleties-kannas-vai-rokas|title=Kuru blenderi izvēlēties – kannas vai rokas? - FormAdore|website=formadore.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Lielākas jaudas blenderiem nozīme ir arī korpusa spējai slāpēt troksni,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kafo.lv/ka-izveleties-blenderi/|title=Kā izvēlēties blenderi?|last=Dinaburgs|first=Edgars|website=Kafo|access-date=2026-03-25|date=2022-06-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; bet to jauda dažreiz var izrādīties pārmērīga un mainīt produkta garšu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/blenderis-paligs-virtuve-ar-ko-tie-atskiras|title=Blenderis – palīgs virtuvē. Ar ko tie atšķiras?|website=LA.LV|access-date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Rokas blenderis (iegremdējamais)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ir ierīce ar rokturi un asmeņiem galā, ko iegremdē traukā. Kompaktāks un domāts ātrai biezeņu gatavošanai tieši traukā. To lieto arī ledus sasmalcināšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Jauda ==
Mazāku blenderu jauda parasti ir līdz 300 [[Vats|vatiem]], taču cietāku izejvielu (ledus, saldētu ogu, dārzeņu) laba apstrāde prasa vismaz 500 — 800 vatu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Vieglos gadījumos — pusšķidru līdz šķidru vielu putošanai, jaukšanai, mīklas mīcīšanai — lieto rokas mikseri, bet kokteiļu jaukšanai — īpašu kokteileru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://220.lv/lv/g/mikseris-vai-blenderis-mikseris-ar-paliktni-ka-izveleties|title=Mikseris vai blenderis? Kā izvēlēties?|last=Team|first=pigu lt Dev|website=220.lv|access-date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Materiāls ==
Parasti blenderi ir izgatavoti no plastmasas. Metāla korpusus izgatavo no nerūsējošā tērauda — tas ir izturīgāks, bet dārgāks. Trauks var būt izgatavots no plastmasas vai stikla. Plastmasas trauki ir vieglāki un tos nevar nejauši sadauzīt; stikla trauki ir universālāki un labāk saglabā izskatu.

=== Uzgaļi ===
Blendera uzgaļus gatavo no nerūsējošā tērauda vai plastmasas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Uzgaļiem var būt dažādi veidi — dažādi maināmie naži, stampiņas sakulšanai, ledus smalcinātāji vai kafijas maļamie naži.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Virtuve]]</text>
      <sha1>9b5gyhygp26ga1zz3yh8liq4b5sydze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1937. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626733</id>
    <revision>
      <id>4445693</id>
      <timestamp>2026-03-25T14:19:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Starptautiska sporta turnīra infokaste  |             sports = hokejs  |          nosaukums = 1937. gada Pasaules čempionāts hokejā  |             valsts = {{GBR}}  |            pilsēta = [[Londona]]  |              laiks = {{dat||2|17|n|bez}}—{{dat||2|27|n|bez}}  |     komandu_skaits = 11  |           pilsētas = 1  |           čempioni = {{ih|CAN|1921}}  |             tituls = 9  |              otrie = {{ih|GBR}}  |             trešie = {{ih|SUI}}  |           cetur...</comment>
      <origin>4445693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2058" sha1="7nwwgbafpqbhu3ezqn9aprg4niqhpyz" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 1937. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |             valsts = {{GBR}}
 |            pilsēta = [[Londona]]
 |              laiks = {{dat||2|17|n|bez}}—{{dat||2|27|n|bez}}
 |     komandu_skaits = 11
 |           pilsētas = 1
 |           čempioni = {{ih|CAN|1921}}
 |             tituls = 9
 |              otrie = {{ih|GBR}}
 |             trešie = {{ih|SUI}}
 |           ceturtie = {{ih|GER|Nazi}}
 |             spēles = 39
 |              vārti = 224
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = {{ih|CAN|1921}} [[Ralfs Redings]] (12 punkti)
 |            pag_sez = [[1936. gada Pasaules čempionāts hokejā|1936]]
 |            nak_sez = [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]]
}}
'''1937. gada Pasaules čempionāts hokejā''' notika [[Londona]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] no 1937. gada 17. februāra līdz 27. februārim. Tas bija 11. [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāts hokejā]].

== Vietu sadalījums un statistika ==

=== Vietu sadalījums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:200px;&quot;
|- style=&quot;background:gold;&quot;
|align=center|[[Attēls:gold medal icon.svg]]|| {{ih|CAN|1921}}
|- style=&quot;background:silver;&quot;
|align=center|[[Attēls:silver medal icon.svg]]|| {{ih|GBR}}
|- style=&quot;background:peru;&quot;
|align=center|[[Attēls:bronze medal icon.svg]]|| {{ih|SUI}}
|-
|align=center|4|| {{ih|GER|Nazi}}
|-
|align=center|5|| {{ih|HUN}}
|-
|align=center|6|| {{ih|TCH}}
|-
|align=center|7|| {{ih|FRA}}
|-
|align=center|8|| {{ih|POL}}
|-
|align=center|9|| {{ih|NOR}}
|-
|align=center|10|| {{ih|SWE}}
|-
|align=center|11|| {{ih|ROU}}
|}

{{uzvarētāji|ih|1937. gada Pasaules čempioni hokejā|CAN|Devītais|1921}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/mondial1937.htm Rezultāti] {{angliski}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Hokejs Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:1937. gads sportā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>7nwwgbafpqbhu3ezqn9aprg4niqhpyz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445725</id>
      <parentid>4445693</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:45:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4445725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2057" sha1="kb0o165jm5gwiefzo0vlpa2j09ozncq" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 1937. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |             valsts = {{GBR}}
 |            pilsēta = [[Londona]]
 |              laiks = {{dat||2|17|n|bez}}—{{dat||2|27|n|bez}}
 |     komandu_skaits = 11
 |           pilsētas = 1
 |           čempioni = {{ih|CAN|1921}}
 |             tituls = 9
 |              otrie = {{ih|GBR}}
 |             trešie = {{ih|SUI}}
 |           ceturtie = {{ih|GER|Nazi}}
 |             spēles = 39
 |              vārti = 224
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = {{ih|CAN|1921}} [[Ralfs Redings]] (12 punkti)
 |            pag_sez = [[1936. gada Pasaules čempionāts hokejā|1936]]
 |            nak_sez = [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]]
}}
'''1937. gada Pasaules čempionāts hokejā''' notika [[Londona|Londonā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] no 1937. gada 17. līdz 27. februārim. Tas bija 11. [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāts hokejā]].

== Vietu sadalījums un statistika ==

=== Vietu sadalījums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:200px;&quot;
|- style=&quot;background:gold;&quot;
|align=center|[[Attēls:gold medal icon.svg]]|| {{ih|CAN|1921}}
|- style=&quot;background:silver;&quot;
|align=center|[[Attēls:silver medal icon.svg]]|| {{ih|GBR}}
|- style=&quot;background:peru;&quot;
|align=center|[[Attēls:bronze medal icon.svg]]|| {{ih|SUI}}
|-
|align=center|4|| {{ih|GER|Nazi}}
|-
|align=center|5|| {{ih|HUN}}
|-
|align=center|6|| {{ih|TCH}}
|-
|align=center|7|| {{ih|FRA}}
|-
|align=center|8|| {{ih|POL}}
|-
|align=center|9|| {{ih|NOR}}
|-
|align=center|10|| {{ih|SWE}}
|-
|align=center|11|| {{ih|ROU}}
|}

{{uzvarētāji|ih|1937. gada Pasaules čempioni hokejā|CAN|Devītais|1921}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/mondial1937.htm Rezultāti] {{angliski}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Hokejs Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:1937. gads sportā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>kb0o165jm5gwiefzo0vlpa2j09ozncq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Teamermane</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626734</id>
    <revision>
      <id>4445712</id>
      <timestamp>2026-03-25T15:09:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="mw311hhgt1c14x0vda8umos1y50ra7b" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Teamermane}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 17.09 (EET)</text>
      <sha1>mw311hhgt1c14x0vda8umos1y50ra7b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Megalodontīdas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626735</id>
    <revision>
      <id>4445714</id>
      <timestamp>2026-03-25T15:19:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Megalodon shell.JPG | att_nosaukums =Megalodontīda {{TaksoSaite|Megalodon|}} sp. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Mollusca | tips_lv =Moluski | klase =Bivalvia | klase_lv =Gliemenes | apakšklase =Autobranchia | apakšklase_lv =Autobranhijas | infraklase =Heteroconchia | infraklase_lv =Heterokonhi | apakškohorta =Euheterodonta | apakškohorta_lv =Eiheterodonti | virskārta =Imparidentia | virsk...</comment>
      <origin>4445714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3998" sha1="608qkm8ntaoj5npuf7ozr7lufnlyh8n" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Megalodon shell.JPG
| att_nosaukums =Megalodontīda {{TaksoSaite|Megalodon|}} sp.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Mollusca
| tips_lv =Moluski
| klase =Bivalvia
| klase_lv =Gliemenes
| apakšklase =Autobranchia
| apakšklase_lv =Autobranhijas
| infraklase =Heteroconchia
| infraklase_lv =Heterokonhi
| apakškohorta =Euheterodonta
| apakškohorta_lv =Eiheterodonti
| virskārta =Imparidentia
| virskārta_lv =Imparidentijas
| kārta =Megalodontida
| kārta_lv =Megalodontīdas
| binomial=Megalodontida &lt;small&gt;Starobogatov, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
| iedalījums =
}}
'''Megalodontīdas''' ({{val-la|Megalodontida}}) ir izmirušu, kosmopolītisku [[Gliemenes|gliemeņu]] kārta. Šo kārtu 1992. gadā izveidoja krievu malakologs [[Jaroslavs Starobogatovs]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] megalodontīdu pārstāvji ir zināmi no [[Silūrs|silūra]] vai [[Devons|devona]] līdz [[Jura (periods)|juras]] periodam. Megalodontīdas tiek uzskatītas par [[Rudisti|rudistu]] priekštečiem.

== Apraksts ==
Čaula ir masīva, ar biezām sienām un vienādiem vākiem. Šķērsgriezumā bieži vien tai ir sirsniņas forma. Izmēri variē no 5 līdz 12 cm. Čaulas augstums bieži vien ir vienāds ar garumu vai pat lielāks. Čaulas virsotnes ir prozogiras. Čaulas sienai ir trīsslāņu struktūra. Ārējo slāni parasti veido kompaktais aragonīta slānis. Vidējo slāni bieži vien veido pelamutra vai krusteniski plātņaina aragonīta mikrostruktūra. Iekšējais slānis sastāv no šķiedraina, neregulāri sferolītiski prizmatiska aragonīta. Dažām megalodontīdām čaulas iekšējā daļā ir irdeni krīta nogulsnējumi. Čaulas slēdzenei ir plata, izturīga slēdzenes plātne, uz kuras izvietoti pahidonti slēdzenes zobi (ļoti lieli, strupi paugurveida zobi), kuriem pretējā čaulas vākā ir atbilstošas iedobes. Viens vai daži kardinālie zobi atrodas zem virsotnes, bet sānu zobi aiz nelielas atstarpes izstieptu ķīļu veidā iet gandrīz paralēli čaulas dorsālajai malai. Čaulas vāku saite ir ārēja. Uz čaulas iekšējās virsmas katrā vākā ir divi apmeram vienāda izmēra (izomiāri) adduktoru muskuļu nospiedumi. Ši nospiedumi parasti ir ļoti lieli un dziļi iespiesti. Attīstītākām sugām šie nospiedumi ir piepacelti uz īpašām platformām - mioforām. Mantijas līnija ir vesela un arī dziļi iespiesta čaulas iekšējā virsmā.

Megalodontīdas dzīvoja tropiskajās un subtropiskajās seklūdens jūrās, šelfos uz cietām karbonatiskām platformām. Tās bija epifaunas pārstāvji, kas, guļot uz cietas gultnes, pārtika, filtrējot ar savām žaunām ūdeni. Megalodontīdas bieži vien mitinājās grupās, veidojot plašus sakopojumus. 

== Sistemātika ==
Megalodontīdu virsdzimtas un dzimtas:&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=833299 ''MolluscaBase'']&lt;/ref&gt;
* kārta: '''''Megalodontida''''' &lt;small&gt;Starobogatov, 1992&lt;/small&gt; †
:* virsdzimta: ''[[Mecynodontoidea]]'' &lt;small&gt;Haffer, 1959&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Beichuaniidae]]'' &lt;small&gt;X.-Z. Liu &amp; D.-Y. Gu, 1988&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Congeriomorphidae]]'' &lt;small&gt;Saul, 1976&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Mecynodontidae]]'' &lt;small&gt;Haffer, 1959&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Plethocardiidae]]'' &lt;small&gt;Scarlato &amp; Starobogatov, 1979&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Prosocoelidae]]'' &lt;small&gt;Karczewski, 1992&lt;/small&gt; †
:* virsdzimta: ''[[Megalodontoidea]]'' &lt;small&gt;J. Morris &amp; Lycett, 1853&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Ceratomyopsidae]]'' &lt;small&gt;L.R. Cox, 1964&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dicerocardiidae]]'' &lt;small&gt;Kutassy, 1934&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Megalodontidae]]'' &lt;small&gt;J. Morris &amp; Lycett, 1853&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Pachyrismatidae]]'' &lt;small&gt;Scarlato &amp; Starobogatov, 1979&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Wallowaconchidae]]'' &lt;small&gt;Yancey &amp; Stanley, 1999&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>608qkm8ntaoj5npuf7ozr7lufnlyh8n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445719</id>
      <parentid>4445714</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:28:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4445719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4158" sha1="mktwfteia3vw2opb98p99vuyp1yhm0p" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Megalodon shell.JPG
| att_nosaukums =Megalodontīda {{TaksoSaite|Megalodon|}} sp.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Mollusca
| tips_lv =Moluski
| klase =Bivalvia
| klase_lv =Gliemenes
| apakšklase =Autobranchia
| apakšklase_lv =Autobranhijas
| infraklase =Heteroconchia
| infraklase_lv =Heterokonhi
| apakškohorta =Euheterodonta
| apakškohorta_lv =Eiheterodonti
| virskārta =Imparidentia
| virskārta_lv =Imparidentijas
| kārta =Megalodontida
| kārta_lv =Megalodontīdas
| binomial=Megalodontida &lt;small&gt;Starobogatov, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
| iedalījums =
}}
'''Megalodontīdas''' ({{val-la|Megalodontida}}) ir izmirušu, kosmopolītisku [[Gliemenes|gliemeņu]] kārta. Šo kārtu 1992. gadā izveidoja krievu malakologs [[Jaroslavs Starobogatovs]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] megalodontīdu pārstāvji ir zināmi no [[Silūrs|silūra]] vai [[Devons|devona]] līdz [[Jura (periods)|juras]] periodam. Megalodontīdas tiek uzskatītas par [[Rudisti|rudistu]] priekštečiem.

== Apraksts ==
[[Čaula]] ir masīva, ar biezām sienām un vienādiem vākiem. Šķērsgriezumā bieži vien tai ir sirsniņas forma. Izmēri variē no 5 līdz 12 cm. Čaulas augstums bieži vien ir vienāds ar garumu vai pat lielāks. Čaulas virsotnes ir prozogiras. Čaulas sienai ir trīsslāņu mikrostruktūra. Ārējo slāni parasti veido kompaktais [[Aragonīts|aragonīta]] slānis. Vidējo slāni bieži vien veido [[Perlamutrs|pelamutra]] vai krusteniski plātņaina aragonīta mikrostruktūra. Iekšējais slānis sastāv no šķiedraina, neregulāri sferolītiski prizmatiska aragonīta. Dažām megalodontīdām čaulas iekšējā daļā ir irdeni [[krīts|krīta]] nogulsnējumi. Čaulas [[Slēdzene (gliemenes)|slēdzenei]] ir plata, izturīga slēdzenes plātne, uz kuras izvietoti pahidonti slēdzenes zobi (ļoti lieli, strupi paugurveida zobi), kuriem pretējā čaulas vākā ir atbilstošas iedobes. Viens vai daži kardinālie zobi atrodas zem virsotnes, bet sānu zobi aiz nelielas atstarpes izstieptu ķīļu veidā iet gandrīz paralēli čaulas dorsālajai malai. Čaulas vāku saite ir ārēja. Uz čaulas iekšējās virsmas katrā vākā ir divi apmēram vienāda izmēra (izomiāri) [[Adduktors|adduktoru]] [[Muskuļi|muskuļu]] nospiedumi. Šie nospiedumi parasti ir ļoti lieli un dziļi iespiesti. Attīstītākām sugām šie nospiedumi ir piepacelti uz īpašām platformām - mioforām. [[Mantijas līnija]] ir vesela un arī dziļi iespiesta čaulas iekšējā virsmā.

Megalodontīdas dzīvoja [[tropi]]skajās un [[subtropi]]skajās seklūdens jūrās, [[Kontinentālais šelfs|šelfos]] uz cietām karbonatiskām platformām. Tās bija [[epifauna]]s pārstāvji, kas, guļot uz cietas gultnes, pārtika, filtrējot ar savām [[Žaunas|žaunām]] ūdeni. Megalodontīdas bieži vien mitinājās grupās, veidojot plašus sakopojumus. 

== Sistemātika ==
Megalodontīdu virsdzimtas un dzimtas:&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=833299 ''MolluscaBase'']&lt;/ref&gt;
* kārta: '''''Megalodontida''''' &lt;small&gt;Starobogatov, 1992&lt;/small&gt; †
:* virsdzimta: ''[[Mecynodontoidea]]'' &lt;small&gt;Haffer, 1959&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Beichuaniidae]]'' &lt;small&gt;X.-Z. Liu &amp; D.-Y. Gu, 1988&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Congeriomorphidae]]'' &lt;small&gt;Saul, 1976&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Mecynodontidae]]'' &lt;small&gt;Haffer, 1959&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Plethocardiidae]]'' &lt;small&gt;Scarlato &amp; Starobogatov, 1979&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Prosocoelidae]]'' &lt;small&gt;Karczewski, 1992&lt;/small&gt; †
:* virsdzimta: ''[[Megalodontoidea]]'' &lt;small&gt;J. Morris &amp; Lycett, 1853&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Ceratomyopsidae]]'' &lt;small&gt;L.R. Cox, 1964&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dicerocardiidae]]'' &lt;small&gt;Kutassy, 1934&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Megalodontidae]]'' &lt;small&gt;J. Morris &amp; Lycett, 1853&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Pachyrismatidae]]'' &lt;small&gt;Scarlato &amp; Starobogatov, 1979&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Wallowaconchidae]]'' &lt;small&gt;Yancey &amp; Stanley, 1999&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>mktwfteia3vw2opb98p99vuyp1yhm0p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445721</id>
      <parentid>4445719</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:33:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4445721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4148" sha1="m1sjffehfgjzu67h83nh9008go51jjo" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Megalodon shell.JPG
| att_nosaukums =Megalodontīda {{TaksoSaite|Megalodon|}} sp.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Mollusca
| tips_lv =Moluski
| klase =Bivalvia
| klase_lv =Gliemenes
| apakšklase =Autobranchia
| apakšklase_lv =Autobranhijas
| infraklase =Heteroconchia
| infraklase_lv =Heterokonhi
| apakškohorta =Euheterodonta
| apakškohorta_lv =Eiheterodonti
| virskārta =Imparidentia
| virskārta_lv =Imparidentijas
| kārta =Megalodontida
| kārta_lv =Megalodontīdas
| binomial=Megalodontida &lt;small&gt;Starobogatov, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
| iedalījums =
}}
'''Megalodontīdas''' ({{val-la|Megalodontida}}) ir izmirušu, kosmopolītisku [[Gliemenes|gliemeņu]] kārta. Šo kārtu 1992. gadā izveidoja krievu malakologs [[Jaroslavs Starobogatovs]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] megalodontīdu pārstāvji ir zināmi no [[Silūrs|silūra]] vai [[Devons|devona]] līdz [[Jura (periods)|juras]] periodam. Megalodontīdas tiek uzskatītas par [[Rudisti|rudistu]] priekštečiem.

== Apraksts ==
[[Čaula]] ir masīva, ar biezām sienām un vienādiem vākiem. Šķērsgriezumā bieži vien tai ir sirsniņas forma. Izmēri variē no 5 līdz 12 cm. Čaulas augstums bieži vien ir vienāds ar garumu vai pat lielāks. Čaulas virsotnes ir prozogiras. Čaulas sienai ir trīsslāņu mikrostruktūra. Ārējo slāni parasti veido kompaktais [[Aragonīts|aragonīta]] slānis. Vidējo slāni bieži vien veido [[Perlamutrs|pelamutra]] vai krusteniski plātņaina aragonīta mikrostruktūra. Iekšējais slānis sastāv no šķiedraina, neregulāri sferolītiski prizmatiska aragonīta. Dažām megalodontīdām čaulas iekšējā daļā ir irdeni [[krīts|krīta]] nogulsnējumi. Čaulas [[Slēdzene (gliemenes)|slēdzenei]] ir plata, izturīga slēdzenes plātne, uz kuras izvietoti pahidonti slēdzenes zobi (ļoti lieli, strupi paugurveida zobi), kuriem pretējā čaulas vākā ir atbilstošas iedobes. Viens vai daži kardinālie zobi atrodas zem virsotnes, bet sānu zobi aiz nelielas atstarpes izstieptu ķīļu veidā iet gandrīz paralēli čaulas dorsālajai malai. Čaulas vāku saite ir ārēja. Uz čaulas iekšējās virsmas katrā vākā ir divi apmēram vienāda izmēra (izomiāri) [[Adduktors|adduktoru]] [[Muskuļi|muskuļu]] nospiedumi. Šie nospiedumi parasti ir ļoti lieli un dziļi iespiesti. Attīstītākām sugām šie nospiedumi ir piepacelti uz īpašām platformām - mioforām. [[Mantijas līnija]] ir vesela un arī dziļi iespiesta čaulas iekšējā virsmā.

Megalodontīdas dzīvoja [[tropi]]skajās un [[subtropi]]skajās seklūdens jūrās, [[Kontinentālais šelfs|šelfos]] uz cietām karbonatiskām platformām. Tās bija [[epifauna]]s pārstāvji, kas, guļot uz cietas gultnes, pārtika, filtrējot ar savām [[Žaunas|žaunām]] ūdeni. Megalodontīdas bieži vien mitinājās grupās, veidojot plašus sakopojumus. 

== Sistemātika ==
Megalodontīdu virsdzimtas un dzimtas:&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=833299 ''MolluscaBase'']&lt;/ref&gt;
* kārta: '''''Megalodontida''''' &lt;small&gt;Starobogatov, 1992&lt;/small&gt; †
:* virsdzimta: ''[[Mecynodontoidea]]'' &lt;small&gt;Haffer, 1959&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Beichuaniidae]]'' &lt;small&gt;X.-Z. Liu &amp; D.-Y. Gu, 1988&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Congeriomorphidae]]'' &lt;small&gt;Saul, 1976&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Mecynodontidae]]'' &lt;small&gt;Haffer, 1959&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Plethocardiidae]]'' &lt;small&gt;Scarlato &amp; Starobogatov, 1979&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Prosocoelidae]]'' &lt;small&gt;Karczewski, 1992&lt;/small&gt; †
:* virsdzimta: ''[[Megalodontoidea]]'' &lt;small&gt;J. Morris &amp; Lycett, 1853&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Ceratomyopsidae]]'' &lt;small&gt;L.R. Cox, 1964&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dicerocardiidae]]'' &lt;small&gt;Kutassy, 1934&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Megalodontidae]]'' &lt;small&gt;J. Morris &amp; Lycett, 1853&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Pachyrismatidae]]'' &lt;small&gt;Scarlato &amp; Starobogatov, 1979&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Wallowaconchidae]]'' &lt;small&gt;Yancey &amp; Stanley, 1999&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>m1sjffehfgjzu67h83nh9008go51jjo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Megalodontida</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626736</id>
    <redirect title="Megalodontīdas" />
    <revision>
      <id>4445715</id>
      <timestamp>2026-03-25T15:19:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Megalodontīdas]]</comment>
      <origin>4445715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="09ntx1wpb3dhq0rb11zyv2fvsz3gspq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Megalodontīdas]]</text>
      <sha1>09ntx1wpb3dhq0rb11zyv2fvsz3gspq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Megalodontīdas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626737</id>
    <revision>
      <id>4445716</id>
      <timestamp>2026-03-25T15:21:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Gliemenes]]</comment>
      <origin>4445716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="ncoglr2qgidy2er7465787vsyikgrhd" xml:space="preserve">[[Kategorija:Gliemenes]]</text>
      <sha1>ncoglr2qgidy2er7465787vsyikgrhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Robotron1715tulkotajs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626738</id>
    <revision>
      <id>4445720</id>
      <timestamp>2026-03-25T15:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="ht6o0j75ox0u6az410e6g50gtub3r9q" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Robotron1715tulkotajs}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 17.29 (EET)</text>
      <sha1>ht6o0j75ox0u6az410e6g50gtub3r9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dators 1715</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626739</id>
    <revision>
      <id>4445722</id>
      <timestamp>2026-03-25T15:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Robotron1715tulkotajs</username>
        <id>143234</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1338270139|PC 1715]]&quot;</comment>
      <origin>4445722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3248" sha1="mwnqci2h91tn7qs020ey4kv4ub9y2t3" xml:space="preserve">{{Datora infokaste|name=PC 1715|logo=VEB Robotron Margin.svg|caption=|type=|os=SCP ([[CP/M]] clone), UDOS ([[Z80-RIO]] clone)}}

'''PC 1715''' bija biroja dators, ko VEB Robotron ražoja [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]], sākot ar 1985. gadu. Sistēmā bija 8 bitu [[mikroprocesors]] U880, Zilog Z80 klons. Tas tika izstrādāts biroja darbam un izglītības iestādēs, taču tika izmantots arī dažiem specializētiem mērķiem, piemēram, [[Mākslīgais elektrokardiostimulators|elektrokardiostimulatora]] vadīšanai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://oldcomputer.info/8bit/robo1715/index.htm|title=Robotron PC 1715|access-date=2021-08-29}}&lt;/ref&gt; 1715 bija minimālas grafikas un skaņas iespējas. Tas maksāja 19 000 Austrumvācijas marku, kas ir salīdzinams ar automašīnas cenu.

Atšķirībā no A5120, PC 1715 neizmantoja K1520 busa standartu. Tam nebija aizmugures plates, bet mātesplatei bija divi 58 kontaktu savienotāji, kas lielākoties atbilda K1520 standartam, un daži signāli tika izlaisti un aizstāti ar pielāgotiem iekšējiem signāliem. PC1715 diskešu kontrolieris izmantoja vienu no šiem iekšējiem busa paplašinājumiem un tika veidots, izmantojot diskrētus komponentus un loģikas mikroshēmas, savukārt citi 20. gs. astoņdesmito gadu VEB Robotrona datori izmantoja Intel 8272 diskešu kontrollera klonu. Diskešu kontrollera plate ir skaidri redzama, pamatojoties uz A5120 izmantoto plati.

No otras puses, grafikas apakšsistēma bija daļa no galvenās plates shēmas un paļāvās uz Intel 8275 saderīgu CRT kontrolieri, un daļa no galvenās atmiņas tika izmantota kā video atmiņa.

Tastatūrā tika izmantots otrs U880 procesors kopā ar nelielu programmaparatūras ROM, lai atšifrētu tastatūras matricu un pārsūtītu atslēgas kodu, izmantojot seriālo saiti, uz galveno plati. Lai gan tajā laikā bija ierasta prakse, ka procesori, kas neizturēja parastās kvalitātes pārbaudes, tika atkārtoti izmantoti ar daudz zemākām pulksteņa frekvencēm, un tas, iespējams, bija šajā gadījumā.

1987. gadā tika izlaista jauna versija — '''PC 1715W''' ( [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] — 1715M). Sistēma bija identiska PC 1715, izņemot to, ka procesora takts frekvence bija 4 MHz, un ierīcei bija 256 KB DRAM .

1987. gada martā [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] izdeva pastmarku ar PC 1715. Tika iespiesti 8 miljoni eksemplāru. &lt;ref name=&quot;stamp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://colnect.com/en/stamps/stamp/120855-Young_people_at_the_personal_computer-National_Exhibition_Of_The_Masters_Of_Tomorrow-Germany_Democratic_Republic_DDR|title=Stamp: Young people at the personal computer (Germany, Democratic Republic (DDR)) (National Exhibition Of The Masters Of Tomorrow) Mi:DD 3132,Sn:DD 2644,Yt:DD 2746|website=colnect|access-date=29 March 2016}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:RobotronPC1715MB.jpg|alt=Mainboard of the PC 1715| PC 1715 mātesplate
Attēls:Robotron1715SCREEN.gif|alt=Screenshot of SCP (CP/M clone) running on the PC 1715| Ekrānuzņēmums ar SCP ( CP/M klonu), kas darbojas PC 1715
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* Datortehnikas vēsture Austrumu bloka valstī

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>mwnqci2h91tn7qs020ey4kv4ub9y2t3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445723</id>
      <parentid>4445722</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:39:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Robotron1715tulkotajs</username>
        <id>143234</id>
      </contributor>
      <origin>4445723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3152" sha1="o3ad50bfi90ohd1h7nu8as3na5yoku8" xml:space="preserve">{{Datora infokaste|name=PC 1715|
'''PC 1715''' bija biroja dators, ko VEB Robotron ražoja [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]], sākot ar 1985. gadu. Sistēmā bija 8 bitu [[mikroprocesors]] U880, Zilog Z80 klons. Tas tika izstrādāts biroja darbam un izglītības iestādēs, taču tika izmantots arī dažiem specializētiem mērķiem, piemēram, [[Mākslīgais elektrokardiostimulators|elektrokardiostimulatora]] vadīšanai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://oldcomputer.info/8bit/robo1715/index.htm|title=Robotron PC 1715|access-date=2021-08-29}}&lt;/ref&gt; 1715 bija minimālas grafikas un skaņas iespējas. Tas maksāja 19 000 Austrumvācijas marku, kas ir salīdzinams ar automašīnas cenu.

Atšķirībā no A5120, PC 1715 neizmantoja K1520 busa standartu. Tam nebija aizmugures plates, bet mātesplatei bija divi 58 kontaktu savienotāji, kas lielākoties atbilda K1520 standartam, un daži signāli tika izlaisti un aizstāti ar pielāgotiem iekšējiem signāliem. PC1715 diskešu kontrolieris izmantoja vienu no šiem iekšējiem busa paplašinājumiem un tika veidots, izmantojot diskrētus komponentus un loģikas mikroshēmas, savukārt citi 20. gs. astoņdesmito gadu VEB Robotrona datori izmantoja Intel 8272 diskešu kontrollera klonu. Diskešu kontrollera plate ir skaidri redzama, pamatojoties uz A5120 izmantoto plati.

No otras puses, grafikas apakšsistēma bija daļa no galvenās plates shēmas un paļāvās uz Intel 8275 saderīgu CRT kontrolieri, un daļa no galvenās atmiņas tika izmantota kā video atmiņa.

Tastatūrā tika izmantots otrs U880 procesors kopā ar nelielu programmaparatūras ROM, lai atšifrētu tastatūras matricu un pārsūtītu atslēgas kodu, izmantojot seriālo saiti, uz galveno plati. Lai gan tajā laikā bija ierasta prakse, ka procesori, kas neizturēja parastās kvalitātes pārbaudes, tika atkārtoti izmantoti ar daudz zemākām pulksteņa frekvencēm, un tas, iespējams, bija šajā gadījumā.

1987. gadā tika izlaista jauna versija — '''PC 1715W''' ( [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] — 1715M). Sistēma bija identiska PC 1715, izņemot to, ka procesora takts frekvence bija 4 MHz, un ierīcei bija 256 KB DRAM .

1987. gada martā [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] izdeva pastmarku ar PC 1715. Tika iespiesti 8 miljoni eksemplāru. &lt;ref name=&quot;stamp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://colnect.com/en/stamps/stamp/120855-Young_people_at_the_personal_computer-National_Exhibition_Of_The_Masters_Of_Tomorrow-Germany_Democratic_Republic_DDR|title=Stamp: Young people at the personal computer (Germany, Democratic Republic (DDR)) (National Exhibition Of The Masters Of Tomorrow) Mi:DD 3132,Sn:DD 2644,Yt:DD 2746|website=colnect|access-date=29 March 2016}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:RobotronPC1715MB.jpg|alt=Mainboard of the PC 1715| PC 1715 mātesplate
Attēls:Robotron1715SCREEN.gif|alt=Screenshot of SCP (CP/M clone) running on the PC 1715| Ekrānuzņēmums ar SCP ( CP/M klonu), kas darbojas PC 1715
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* Datortehnikas vēsture Austrumu bloka valstī

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>o3ad50bfi90ohd1h7nu8as3na5yoku8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445724</id>
      <parentid>4445723</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T15:39:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Robotron1715tulkotajs</username>
        <id>143234</id>
      </contributor>
      <origin>4445724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3154" sha1="kw9cl1msnkm48cf9w9oi1xzqizped2v" xml:space="preserve">{{Datora infokaste|name=PC 1715|}}
'''PC 1715''' bija biroja dators, ko VEB Robotron ražoja [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]], sākot ar 1985. gadu. Sistēmā bija 8 bitu [[mikroprocesors]] U880, Zilog Z80 klons. Tas tika izstrādāts biroja darbam un izglītības iestādēs, taču tika izmantots arī dažiem specializētiem mērķiem, piemēram, [[Mākslīgais elektrokardiostimulators|elektrokardiostimulatora]] vadīšanai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://oldcomputer.info/8bit/robo1715/index.htm|title=Robotron PC 1715|access-date=2021-08-29}}&lt;/ref&gt; 1715 bija minimālas grafikas un skaņas iespējas. Tas maksāja 19 000 Austrumvācijas marku, kas ir salīdzinams ar automašīnas cenu.

Atšķirībā no A5120, PC 1715 neizmantoja K1520 busa standartu. Tam nebija aizmugures plates, bet mātesplatei bija divi 58 kontaktu savienotāji, kas lielākoties atbilda K1520 standartam, un daži signāli tika izlaisti un aizstāti ar pielāgotiem iekšējiem signāliem. PC1715 diskešu kontrolieris izmantoja vienu no šiem iekšējiem busa paplašinājumiem un tika veidots, izmantojot diskrētus komponentus un loģikas mikroshēmas, savukārt citi 20. gs. astoņdesmito gadu VEB Robotrona datori izmantoja Intel 8272 diskešu kontrollera klonu. Diskešu kontrollera plate ir skaidri redzama, pamatojoties uz A5120 izmantoto plati.

No otras puses, grafikas apakšsistēma bija daļa no galvenās plates shēmas un paļāvās uz Intel 8275 saderīgu CRT kontrolieri, un daļa no galvenās atmiņas tika izmantota kā video atmiņa.

Tastatūrā tika izmantots otrs U880 procesors kopā ar nelielu programmaparatūras ROM, lai atšifrētu tastatūras matricu un pārsūtītu atslēgas kodu, izmantojot seriālo saiti, uz galveno plati. Lai gan tajā laikā bija ierasta prakse, ka procesori, kas neizturēja parastās kvalitātes pārbaudes, tika atkārtoti izmantoti ar daudz zemākām pulksteņa frekvencēm, un tas, iespējams, bija šajā gadījumā.

1987. gadā tika izlaista jauna versija — '''PC 1715W''' ( [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] — 1715M). Sistēma bija identiska PC 1715, izņemot to, ka procesora takts frekvence bija 4 MHz, un ierīcei bija 256 KB DRAM .

1987. gada martā [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] izdeva pastmarku ar PC 1715. Tika iespiesti 8 miljoni eksemplāru. &lt;ref name=&quot;stamp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://colnect.com/en/stamps/stamp/120855-Young_people_at_the_personal_computer-National_Exhibition_Of_The_Masters_Of_Tomorrow-Germany_Democratic_Republic_DDR|title=Stamp: Young people at the personal computer (Germany, Democratic Republic (DDR)) (National Exhibition Of The Masters Of Tomorrow) Mi:DD 3132,Sn:DD 2644,Yt:DD 2746|website=colnect|access-date=29 March 2016}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:RobotronPC1715MB.jpg|alt=Mainboard of the PC 1715| PC 1715 mātesplate
Attēls:Robotron1715SCREEN.gif|alt=Screenshot of SCP (CP/M clone) running on the PC 1715| Ekrānuzņēmums ar SCP ( CP/M klonu), kas darbojas PC 1715
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* Datortehnikas vēsture Austrumu bloka valstī

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>kw9cl1msnkm48cf9w9oi1xzqizped2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Agris Krūms</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626740</id>
    <revision>
      <id>4445729</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>/* Agris Krūms */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4445729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1538" sha1="dgzrrjlrlieawst6hs94yglgfybocny" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)</text>
      <sha1>dgzrrjlrlieawst6hs94yglgfybocny</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Hallon335</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626741</id>
    <revision>
      <id>4445731</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:39:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="egpsbkvhrju9dvm1pzgtqjovk1la4bi" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Hallon335}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.39 (EET)</text>
      <sha1>egpsbkvhrju9dvm1pzgtqjovk1la4bi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Lilypads 88</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626742</id>
    <revision>
      <id>4445735</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:51:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="8x7fxv428gd43s8wfqa2v44dwbo06wa" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Lilypads 88}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.51 (EET)</text>
      <sha1>8x7fxv428gd43s8wfqa2v44dwbo06wa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lotfi Zade</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626743</id>
    <revision>
      <id>4445737</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:57:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |        platums =  |          vārds = Lotfi Zade |     vārds_orig = ''Lotfi Aliasker Zadeh''{{br}}''Lütfəli Ələsgərzadə'' |         attēls = Zadeh, L.A. 2005.jpg |     att_izmērs =  |  att_nosaukums = L. Zade 2005. gadā |     dz_dat_alt =  |        dz_gads = 1921 |     dz_mēnesis = 2 |       dz_diena = 4 |       dz_vieta = [[Novhani]], [[Baku apriņķis]], [[Azerbaidžānas PSR]] (tagad {{AZE}}) |         m_gads = 2017 |      m_mēnesis = 9 |...</comment>
      <origin>4445737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10043" sha1="a1uyd228d0h0v38afu8xbyjxe1jkvqc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Lotfi Zade
|     vārds_orig = ''Lotfi Aliasker Zadeh''{{br}}''Lütfəli Ələsgərzadə''
|         attēls = Zadeh, L.A. 2005.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = L. Zade 2005. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1921
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Novhani]], [[Baku apriņķis]], [[Azerbaidžānas PSR]] (tagad {{AZE}})
|         m_gads = 2017
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 6
|        m_vieta = [[Bērkli]], [[Kalifornija]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 2
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Zinātnieka infodaļa
|              zinātne = [[datorzinātne]], [[elektrotehnika]], [[mākslīgais intelekts]], [[matemātika]]
|                grāds = 
|         darba_vietas = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]
|           akad_amats = 
|           alma_mater = [[Teherānas Universitāte]], [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]], [[Kolumbijas Universitāte]]
|          pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
|             studenti = 
|           doktoranti = 
|           sasniegumi = [[nestriktā matemātika|nestriktās matemātikas]], tostarp [[nestriktā loģika|nestriktās loģikas]], [[z-transformācija]]s pamatlicējs
|          apbalvojumi = 
|             piezīmes = 
}}
}}
'''Lotfi Aliaskers Zade''' ({{val|en|Lotfi Aliasker Zadeh}}); dzimis kā '''Litfi Alesgerzade''' {{val|az|Lütfi Ələsgərzadə}}, {{dat|1921|2|4}}, miris {{dat|2017|9|6}}) bija [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] tautības [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] matemātiķis, datorzinātnieks, elektroinženieris, mākslīgā intelekta pētnieks un datorzinātņu profesors [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. Zade ir vislabāk pazīstams ar to, ka ierosināja [[nestriktā matemātika|nestrikto matemātiku]] un ar to saistītos jēdzienus: nestriktās kopas, [[nestriktā loģika]] u.c.

== Bērnība Azerbaidžānā ==
Litfi Alesgerzade piedzima [[Azerbaidžānas PSR]] [[Novhani]] ciemā, netālu no [[Baku]]. Viņa tēvs Rahims Alesgerzade bija musulmanis, [[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]] žurnālists no Irānas. Māte bija Fanja (Feiga) Korenmana, [[ebreji|ebreju]] [[pediatrija|pediatre]] no [[Odesa]]s. Rahims Alesgerzade , kura ģimene bija cēlusies no [[Ardabīla]]s, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika nosūtīts uz Baku kā nedēļas laikraksta &quot;Irāna&quot; ārzemju korespondents. Padomju valdība šajā laikā bija ieinteresēta ārvalstu korespondentu darbībā. Tur viņš apprecēja medicīnas institūta studenti Fanju Korenmanu, kuras ģimene bija pametusi Odesu ebreju grautiņu laikā, un [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]] laikā nodarbojās ar sērkociņu vairumtirdzniecību. Ģimene dzīvoja Baku. No pirmās līdz ceturtajai klasei Litfi mācījās Baku krievu skolā, kas, pēc viņa teiktā, &quot;ievērojami un ilgstoši ietekmēja manu domāšanu un manu skatījumu uz lietām&quot;.

== Irāna ==
1931. gadā, kad Litfi bija desmit gadu, ģimene pārcēlās uz [[Teherāna|Teherānu]] [[Irāna|Persijā]]. Viņu uzņēma Teherānas Amerikāņu koledžā, misionāru skolā, kur izglītojās astoņus gadus. Skolā viņš satika savu nākamo sievu Fainu Zandu, kuras ebreju ģimene no [[Daugavpils]] bija pārcēlusies uz Vāciju, bet pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas bēga uz [[Pehlevī Irāna|Irānu]].

Pēc koledžas Litfi iestājās [[Teherānas Universitāte]]s elektrotehnikas fakultātē, ko absolvēja 1942. gadā. Tajā gadā elektrotehnikas jomā bija tikai trīs absolventi satricinājuma dēļ, ko radīja [[Otrais pasaules karš]], kad ASV, Lielbritānija un PSRS [[Irānas britu-padomju okupācija|okupēja Irānu]].

Valstī bija izvietoti vairāk nekā {{sk|30000}} ASV karavīru, un Litfi strādāja kopā ar savu tēvu, kurš nodrošināja amerikāņiem aparatūru un būvmateriālus.

== Amerikas Savienotās Valstis ==
1943. gadā Litfi Alesgerzade nolēma doties uz ASV, lai turpinātu izglītību. Viņš ceļoja caur Kairu un piedzīvoja mēnešiem ilgu kavēšanos, gaidot vispirms pareizos dokumentus un vēlāk īsto kuģi. Litfi ieradās ASV 1944. gada vidū Filadelfijā. Viņš iekārtojās Ņujorkā un strādāja elektronikas asociācijā.

Uzturoties Amerikas Savienotajās Valstīs, Litfi Alesgerzade saīsināja savu uzvārdu, izveidojot jaunu vidējo vārdu no sākotnējā uzvārda daļas, un kopš tā laika bija pazīstams kā '''Lotfi Aliaskers Zade''' (''Lotfi Aliasker Zadeh'').

1944. gada septembrī Zade iestājās [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] (''MIT'') kā maģistrantūras students. 1946. gadā viņš ieguva maģistra grādu elektrotehnikā.

1947. gadā, kad viņa vecāki jau bija apmetušies Ņujorkā, Lotfi sāka strādāt par inženieri [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]]. Tad viņš pieteicās doktorantūras studijām, un universitāte piedāvāja viņam instruktora amatu. 1949. gadā viņš Kolumbijas Universitātē ieguva doktora grādu elektrotehnikā un nākamajā gadā kļuva par asociēto profesoru. Zade desmit gadus pasniedza Kolumbijas Universitātē, un 1957. gadā tika paaugstināts par [[profesors|profesoru]].

1959. gadā Zade sāka strādāt [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātes Bērkli]] elektrotehnikas fakultātē. Savas ilgās pētniecības karjeras laikā viņš deva svarīgu zinātnisku ieguldījumu divās atšķirīgās jomās: (1.) lineāro sistēmu teorijā un klasiskajās vadības sistēmās un (2.) nestriktās kopās, nestriktā loģikā un saistītajā zinātnē un tehnoloģijā.

Zades pirmais svarīgais pētnieciskais ieguldījums bija klasisko [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] jomā. Viņa novatoriskais darbs, kas tapa sadarbībā ar Čārlzu Desoeru, ''Linear System Theory: The State Space Approach'', lika pamatu visām mūsdienu pieejām sistēmu analīzei un kontrolei.

Otrais un plašāk pazīstamais Zades pētniecības ieguldījums ir viņa mūža veltījums plašas zinātnes un tehnoloģiju kolekcijas radīšanai, uzlabošanai un reālās pasaules ietekmei, pamatojoties uz nestriktām kopām un [[nestriktā loģika|nestrikto loģiku]]. Viņš publicēja savu nozīmīgo darbu par nestriktām kopām 1965. gadā, kurā aprakstīja motivāciju replicēt cilvēka domāšanu un detalizēti aprakstīja nestrikto kopu teorijas matemātiku.

1973. gadā Lotfi Zade piedāvāja savu nestriktās loģikas teoriju. Kopā nestriktām kopām un nestrikto loģika tā nodrošina nepieciešamos pamatus plašam saistīto inovāciju klāstam, ieskaitot (bet ne tikai):
* nestriktā vadība — praktiska pieeja nelineārai vadībai, izmantojot nestriktās loģikas ja-tad likumus;
* nestriktā tēlu atpazīšana — vispārināta parastā tēlu atpazīšanas tehnika, izmantojot nestriktās kopas (piemēram, nestriktā k-vidējo algoritms vispārina k-vidējo klasterizāciju);
* nestriktā datubāze — vispārina klasisko datubāzes vaicājumu valodu, izmantojot nestriktās kopas un nestrikto loģiku;
* nestriktā matemātika — vispārina tradicionālo matemātiku, izmantojot nestriktās kopas un nestrikto loģiku;
* neiro-nestriktās sistēmas — nestriktās loģikas un neironu tīklu sinerģiska kombinācija, kas nodrošina pirmo interpretējamo [[mākslīgais intelekts|MI]] sistēmu, kuras pamatā ir neironu tīklu mācīšanās.

1991. gadā Zade aizgāja pensijā kā goda profesors, taču turpināja aktīvi darboties akadēmiskajā vidē, ieņemot ''Berkeley Initiative in Soft Computing'' (BISC) direktora amatu; šo organizāciju viņš dibināja tajā pašā gadā, lai veicinātu skaitļošanas metodoloģiju attīstību.
1994. gadā Zade piedāvāja [[mīkstā skaitļošana|mīkstās skaitļošanas]] jēdzienu, kas apvieno vienā kopējā klasē neprecīzas, aptuvenas problēmu risināšanas metodes, kurām bieži vien nav risinājuma polinomiālā laikā.
Ap 2000. gadu viņš aizsāka skaitļošanas metodoloģiju &quot;[[skaitļošana ar vārdiem un uztveri]]&quot; (''Computing with words and perceptions''), lai mašīnas varētu apstrādāt, pamatot un pieņemt lēmumus, izmantojot dabiskās valodas izteicienus un neskaidru uztveri, nevis paļaujoties tikai uz precīziem skaitliskiem datiem vai mērījumiem.

== Dzīves nogale ==
1965. un 2008. gadā Lotfi Zade apmeklēja Baku. 2008. gada decembrī, apmēram mēnesi pēc zinātnieka atgriešanās no Baku Berklijā, viņam bija sirdslēkme; atveseļojies viņš atgriezās darbā.

2017. gada augustā Zade uzrakstīja vēstuli Azerbaidžānas prezidenta administrācijai ar lūgumu apglabāt viņu Azerbaidžānā. Zinātnieks nomira 2017. gada 6. septembrī. Pirms nāves viņš lūdza, lai viņu apglabā pēc musulmaņu paražām ar apbedīšanas lūgšanu. Mirušā ķermenis tika nogādāts Baku 29. septembrī un apglabāts Goda apbedījumu alejā. 2018. gada 6. septembrī uz kapa tika uzstādīts [[Omars Eldarovs|Omara Eldarova]] veidots piemineklis.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Autoritatīvā vadība}}
* [https://www2.eecs.berkeley.edu/Faculty/Homepages/zadeh.html Lotfi A. Zadeh] Berkeley EECS
* [https://engineering.berkeley.edu/news/2017/09/remembering-lotfi-zadeh/ Remembering Lotfi Zadeh] UC Berkeley Engeneering
* [https://aze.media/lotfi-zadeh-a-man-that-changed-the-world-azerbaijani-roots-of-revolutionary-fuzzy-logic/ Lotfi Zadeh – a man that changed the world: Azerbaijani roots of revolutionary “fuzzy logic”] AZEMEDIA


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zade, Lotfi }}

[[Kategorija:Azerbaidžānas zinātnieki]]
[[Kategorija:ASV matemātiķi]]
[[Kategorija:Baku apbedītie]]</text>
      <sha1>a1uyd228d0h0v38afu8xbyjxe1jkvqc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445799</id>
      <parentid>4445737</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:27:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10016" sha1="fjm596pymrq15t8blxql57svz933w2u" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Lotfi Zade
|     vārds_orig = ''Lotfi Aliasker Zadeh''{{br}}''Lütfəli Ələsgərzadə''
|         attēls = Zadeh, L.A. 2005.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = L. Zade 2005. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1921
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Novhani]], [[Baku apriņķis]], [[Azerbaidžānas PSR]] (tagad {{AZE}})
|         m_gads = 2017
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 6
|        m_vieta = [[Bērkli]], [[Kalifornija]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 2
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Zinātnieka infodaļa
|              zinātne = [[datorzinātne]], [[elektrotehnika]], [[mākslīgais intelekts]], [[matemātika]]
|                grāds = 
|         darba_vietas = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]
|           akad_amats = 
|           alma_mater = [[Teherānas Universitāte]], [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]], [[Kolumbijas Universitāte]]
|          pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
|             studenti = 
|           doktoranti = 
|           sasniegumi = [[nestriktā matemātika|nestriktās matemātikas]], tostarp [[nestriktā loģika|nestriktās loģikas]], [[z-transformācija]]s pamatlicējs
|          apbalvojumi = 
|             piezīmes = 
}}
}}
'''Lotfi Aliaskers Zade''' ({{val|en|Lotfi Aliasker Zadeh}}); dzimis kā '''Litfi Alesgerzade''' {{val|az|Lütfi Ələsgərzadə}}, {{dat|1921|2|4}}, miris {{dat|2017|9|6}}) bija [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] tautības [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] matemātiķis, datorzinātnieks, elektroinženieris, mākslīgā intelekta pētnieks un datorzinātņu profesors [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. Zade ir vislabāk pazīstams ar to, ka ierosināja [[nestriktā matemātika|nestrikto matemātiku]] un ar to saistītos jēdzienus: nestriktās kopas, [[nestriktā loģika]] u.c.

== Bērnība Azerbaidžānā ==
Litfi Alesgerzade piedzima [[Azerbaidžānas PSR]] [[Novhani]] ciemā, netālu no [[Baku]]. Viņa tēvs Rahims Alesgerzade bija musulmanis, [[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]] žurnālists no Irānas. Māte bija Fanja (Feiga) Korenmana, [[ebreji|ebreju]] [[pediatrija|pediatre]] no [[Odesa]]s. Rahims Alesgerzade , kura ģimene bija cēlusies no [[Ardabīla]]s, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika nosūtīts uz Baku kā nedēļas laikraksta &quot;Irāna&quot; ārzemju korespondents. Padomju valdība šajā laikā bija ieinteresēta ārvalstu korespondentu darbībā. Tur viņš apprecēja medicīnas institūta studenti Fanju Korenmanu, kuras ģimene bija pametusi Odesu ebreju grautiņu laikā, un [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]] laikā nodarbojās ar sērkociņu vairumtirdzniecību. Ģimene dzīvoja Baku. No pirmās līdz ceturtajai klasei Litfi mācījās Baku krievu skolā, kas, pēc viņa teiktā, &quot;ievērojami un ilgstoši ietekmēja manu domāšanu un manu skatījumu uz lietām&quot;.

== Irāna ==
1931. gadā, kad Litfi bija desmit gadu, ģimene pārcēlās uz [[Teherāna|Teherānu]] [[Irāna|Persijā]]. Viņu uzņēma Teherānas Amerikāņu koledžā, misionāru skolā, kur izglītojās astoņus gadus. Skolā viņš satika savu nākamo sievu Fainu Zandu, kuras ebreju ģimene no [[Daugavpils]] bija pārcēlusies uz Vāciju, bet pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas bēga uz [[Pehlevī Irāna|Irānu]].

Pēc koledžas Litfi iestājās [[Teherānas Universitāte]]s elektrotehnikas fakultātē, ko absolvēja 1942. gadā. Tajā gadā elektrotehnikas jomā bija tikai trīs absolventi satricinājuma dēļ, ko radīja [[Otrais pasaules karš]], kad ASV, Lielbritānija un PSRS [[Irānas britu-padomju okupācija|okupēja Irānu]].

Valstī bija izvietoti vairāk nekā {{sk|30000}} ASV karavīru, un Litfi strādāja kopā ar savu tēvu, kurš nodrošināja amerikāņiem aparatūru un būvmateriālus.

== Amerikas Savienotās Valstis ==
1943. gadā Litfi Alesgerzade nolēma doties uz ASV, lai turpinātu izglītību. Viņš ceļoja caur Kairu un piedzīvoja mēnešiem ilgu kavēšanos, gaidot vispirms pareizos dokumentus un vēlāk īsto kuģi. Litfi ieradās ASV 1944. gada vidū Filadelfijā. Viņš iekārtojās Ņujorkā un strādāja elektronikas asociācijā.

Uzturoties Amerikas Savienotajās Valstīs, Litfi Alesgerzade saīsināja savu uzvārdu, izveidojot jaunu vidējo vārdu no sākotnējā uzvārda daļas, un kopš tā laika bija pazīstams kā '''Lotfi Aliaskers Zade''' (''Lotfi Aliasker Zadeh'').

1944. gada septembrī Zade iestājās [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] (''MIT'') kā maģistrantūras students. 1946. gadā viņš ieguva maģistra grādu elektrotehnikā.

1947. gadā, kad viņa vecāki jau bija apmetušies Ņujorkā, Lotfi sāka strādāt par inženieri [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]]. Tad viņš pieteicās doktorantūras studijām, un universitāte piedāvāja viņam instruktora amatu. 1949. gadā viņš Kolumbijas Universitātē ieguva doktora grādu elektrotehnikā un nākamajā gadā kļuva par asociēto profesoru. Zade desmit gadus pasniedza Kolumbijas Universitātē, un 1957. gadā tika paaugstināts par [[profesors|profesoru]].

1959. gadā Zade sāka strādāt [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātes Bērkli]] elektrotehnikas fakultātē. Savas ilgās pētniecības karjeras laikā viņš deva svarīgu zinātnisku ieguldījumu divās atšķirīgās jomās: (1.) lineāro sistēmu teorijā un klasiskajās vadības sistēmās un (2.) nestriktās kopās, nestriktā loģikā un saistītajā zinātnē un tehnoloģijā.

Zades pirmais svarīgais pētnieciskais ieguldījums bija klasisko [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] jomā. Viņa novatoriskais darbs, kas tapa sadarbībā ar Čārlzu Desoeru, ''Linear System Theory: The State Space Approach'', lika pamatu visām mūsdienu pieejām sistēmu analīzei un kontrolei.

Otrais un plašāk pazīstamais Zades pētniecības ieguldījums ir viņa mūža veltījums plašas zinātnes un tehnoloģiju kolekcijas radīšanai, uzlabošanai un reālās pasaules ietekmei, pamatojoties uz nestriktām kopām un [[nestriktā loģika|nestrikto loģiku]]. Viņš publicēja savu nozīmīgo darbu par nestriktām kopām 1965. gadā, kurā aprakstīja motivāciju replicēt cilvēka domāšanu un detalizēti aprakstīja nestrikto kopu teorijas matemātiku.

1973. gadā Lotfi Zade piedāvāja savu nestriktās loģikas teoriju. Kopā nestriktām kopām un nestrikto loģika tā nodrošina nepieciešamos pamatus plašam saistīto inovāciju klāstam, ieskaitot (bet ne tikai):
* nestriktā vadība — praktiska pieeja nelineārai vadībai, izmantojot nestriktās loģikas ja-tad likumus;
* nestriktā tēlu atpazīšana — vispārināta parastā tēlu atpazīšanas tehnika, izmantojot nestriktās kopas (piemēram, nestriktā k-vidējo algoritms vispārina k-vidējo klasterizāciju);
* nestriktā datubāze — vispārina klasisko datubāzes vaicājumu valodu, izmantojot nestriktās kopas un nestrikto loģiku;
* nestriktā matemātika — vispārina tradicionālo matemātiku, izmantojot nestriktās kopas un nestrikto loģiku;
* neiro-nestriktās sistēmas — nestriktās loģikas un neironu tīklu sinerģiska kombinācija, kas nodrošina pirmo interpretējamo [[mākslīgais intelekts|MI]] sistēmu, kuras pamatā ir neironu tīklu mācīšanās.

1991. gadā Zade aizgāja pensijā kā goda profesors, taču turpināja aktīvi darboties akadēmiskajā vidē, ieņemot ''Berkeley Initiative in Soft Computing'' (BISC) direktora amatu; šo organizāciju viņš dibināja tajā pašā gadā, lai veicinātu skaitļošanas metodoloģiju attīstību.
1994. gadā Zade piedāvāja [[mīkstā skaitļošana|mīkstās skaitļošanas]] jēdzienu, kas apvieno vienā kopējā klasē neprecīzas, aptuvenas problēmu risināšanas metodes, kurām bieži vien nav risinājuma polinomiālā laikā.
Ap 2000. gadu viņš aizsāka skaitļošanas metodoloģiju &quot;[[skaitļošana ar vārdiem un uztveri]]&quot; (''Computing with words and perceptions''), lai mašīnas varētu apstrādāt, pamatot un pieņemt lēmumus, izmantojot dabiskās valodas izteicienus un neskaidru uztveri, nevis paļaujoties tikai uz precīziem skaitliskiem datiem vai mērījumiem.

== Dzīves nogale ==
1965. un 2008. gadā Lotfi Zade apmeklēja Baku. 2008. gada decembrī, apmēram mēnesi pēc zinātnieka atgriešanās no Baku Berklijā, viņam bija sirdslēkme; atveseļojies viņš atgriezās darbā.

2017. gada augustā Zade uzrakstīja vēstuli Azerbaidžānas prezidenta administrācijai ar lūgumu apglabāt viņu Azerbaidžānā. Zinātnieks nomira 2017. gada 6. septembrī. Pirms nāves viņš lūdza, lai viņu apglabā pēc musulmaņu paražām ar apbedīšanas lūgšanu. Mirušā ķermenis tika nogādāts Baku 29. septembrī un apglabāts Goda apbedījumu alejā. 2018. gada 6. septembrī uz kapa tika uzstādīts [[Omars Eldarovs|Omara Eldarova]] veidots piemineklis.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www2.eecs.berkeley.edu/Faculty/Homepages/zadeh.html Lotfi A. Zadeh] Berkeley EECS
* [https://engineering.berkeley.edu/news/2017/09/remembering-lotfi-zadeh/ Remembering Lotfi Zadeh] UC Berkeley Engeneering
* [https://aze.media/lotfi-zadeh-a-man-that-changed-the-world-azerbaijani-roots-of-revolutionary-fuzzy-logic/ Lotfi Zadeh – a man that changed the world: Azerbaijani roots of revolutionary “fuzzy logic”] AZEMEDIA


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zade, Lotfi }}

[[Kategorija:Azerbaidžānas zinātnieki]]
[[Kategorija:ASV matemātiķi]]
[[Kategorija:Baku apbedītie]]</text>
      <sha1>fjm596pymrq15t8blxql57svz933w2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lotfi Zadeh</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626744</id>
    <redirect title="Lotfi Zade" />
    <revision>
      <id>4445739</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:58:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lotfi Zade]]</comment>
      <origin>4445739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lotfi Zade]]</text>
      <sha1>o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lotfi A. Zadeh</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626745</id>
    <redirect title="Lotfi Zade" />
    <revision>
      <id>4445740</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lotfi Zade]]</comment>
      <origin>4445740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lotfi Zade]]</text>
      <sha1>o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lotfi Aliaskers Zade</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626746</id>
    <redirect title="Lotfi Zade" />
    <revision>
      <id>4445741</id>
      <timestamp>2026-03-25T16:59:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lotfi Zade]]</comment>
      <origin>4445741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lotfi Zade]]</text>
      <sha1>o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Azerbaidžānas zinātnieki</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626747</id>
    <revision>
      <id>4445744</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Azerbaidžāņi pēc nodarbošanās|Zinātnieki]] [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]]</comment>
      <origin>4445744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101" sha1="arody2cb4g47eykdmp1dbfemxutnxlr" xml:space="preserve">[[Kategorija:Azerbaidžāņi pēc nodarbošanās|Zinātnieki]]
[[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]]</text>
      <sha1>arody2cb4g47eykdmp1dbfemxutnxlr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445747</id>
      <parentid>4445744</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T17:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Azerbaidžānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4445747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="170" sha1="bhaziad1gil3dvg4g05l6rmzs9ir253" xml:space="preserve">[[Kategorija:Azerbaidžāņi pēc nodarbošanās|Zinātnieki]]
[[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Azerbaidžānā|Zinātnieki]]</text>
      <sha1>bhaziad1gil3dvg4g05l6rmzs9ir253</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Игорь Александпович</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626748</id>
    <revision>
      <id>4445755</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:33:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="202" sha1="svtharuetske8w8yim9tcqxwis0b11l" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Игорь Александпович}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 19.33 (EET)</text>
      <sha1>svtharuetske8w8yim9tcqxwis0b11l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:WakakoShimazaki</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626749</id>
    <revision>
      <id>4445756</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:38:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="k7qadmvb23lygebshmp86x1ztaxw43m" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=WakakoShimazaki}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 19.38 (EET)</text>
      <sha1>k7qadmvb23lygebshmp86x1ztaxw43m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kees Swart</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626750</id>
    <revision>
      <id>4445758</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="q2qn2dy5ao0ellwsy2t8fg9hh6tucdn" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kees Swart}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 19.41 (EET)</text>
      <sha1>q2qn2dy5ao0ellwsy2t8fg9hh6tucdn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Itsik Adani1</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626751</id>
    <revision>
      <id>4445759</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="8t14kf65crq5p6d71rfs9rscdafo2bj" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Itsik Adani1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 19.43 (EET)</text>
      <sha1>8t14kf65crq5p6d71rfs9rscdafo2bj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Švenčoņu rajons</title>
    <ns>10</ns>
    <id>626752</id>
    <revision>
      <id>4445762</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:53:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} |name   = Švenčoņu rajons | top    = 55.3246 | bottom = 54.8151 | left   = 25.5122 | right  = 26.768 | image  = LT Švenčionių rajono savivaldybė outline.svg | image1 =  }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Švenčoņu rajons}}  [[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Švenčoņu rajons]]   &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4445762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="331" sha1="dmcfcvffcaxx1tfb5eq2wi9zv7jow4d" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
|name   = Švenčoņu rajons
| top    = 55.3246
| bottom = 54.8151
| left   = 25.5122
| right  = 26.768
| image  = LT Švenčionių rajono savivaldybė outline.svg
| image1 = 
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Švenčoņu rajons}}

[[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Švenčoņu rajons]]


&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>dmcfcvffcaxx1tfb5eq2wi9zv7jow4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabiha Kasimati</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626753</id>
    <revision>
      <id>4445763</id>
      <timestamp>2026-03-25T17:58:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1344992306|Sabiha Kasimati]]&quot;</comment>
      <origin>4445763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19710" sha1="mn6hb6us6vn9nr1xft7w2qvkv1ui2t0" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Sabiha Kasimati
| vārds_orig = 
| attēls = Sabiha Kasimati (portret).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Sabiha Kasimati 1942. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1912
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Edirne]], {{TUR}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 26
| m_vieta = Menika, [[Tirānas ķarka]], {{ALB}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[Ihtioloģija]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
| pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| studenti = 
| doktoranti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}'''Sabiha Kasimati''' (dzimusi 1912. gada 15. septembrī, mirusi  1951. gada 26. februārī) bija [[Albānija|albāņu]] bioloģijas profesore un [[Ihtioloģija|ihtioloģe]], kura tiek uzskatīta par vienu no pirmajām sievietēm zinātniecēm Albānijā. [[Albānijas Darba partija|Komunistiskais režīms]] viņu arestēja 1951. gada 20. februārī pēc spridzekļa iemešanas [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] vēstniecības pagalmā un dažas dienas vēlāk kopā ar 21 citu intelektuāli bez tiesas viņa tika sodīta ar nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/aidssh/docs/kur_sigurimi_merrej_me_shkence|title=Kur Sigurimi Merrej me Shkencë|website=Issuu|access-date=2021-06-19|date=13 March 2019|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīve ==

=== Agrīnā dzīve ===
Kasimati nāca no pazīstamas inteliģentas ģimenes, kuras cilme bija Libohovā mūsdienu Albānijas dienvidos. Viņa piedzima 1912. gada 15. septembrī [[Edirne|Edirnē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]), ārsta Abdurrahmana Kasimati un Zehras Mbreštani ģimenē. Sabiha bija jaunākā no viņu pieciem bērniem. Viņas tēvs Abdurrahmans bija beidzis medicīnas studijas Turcijā, kur dzīvoja un strādāja par ārstu līdz 1927. gadam. Tad viņš atgriezās Albānijā un vispirms apmetās [[Korča|Korčā]], pēc tam [[Eļbasani|Elbasanā]], strādāja par ārstu.&lt;ref name=&quot;Butka&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Butka|first=Uran|url=https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ|title=Bombë në Ambasadën Sovjetike|date=2014-11-01}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sabiha_Kasimati_with_classmates_in_French_Lyceum,_Korçë_(1927-1928).jpg|left|thumb|Sabiha Kasimati centrā ar klasesbiedriem Korčas Franču licejā, vienīgā sieviete fotoattēlā]]
Pēc apmešanās Korčā viņa sāka mācības Nacionālajā licejā, kas labāk pazīstams kā Franču licejs, nosaukums, kas bija saglabājies kopš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikiem, kad [[Franču valoda|franču valodai]] un kultūrai pilsētā bija diezgan liela nozīme. Viens no viņas klasesbiedriem bija nākamais diktators [[Envers Hodža]].&lt;ref name=&quot;exp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1|title=Sabiha Kasimati: Shkencëtarja e parë shqiptare|date=15 September 2015}}&lt;/ref&gt; 1930. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas absolvēja šo skolu. Viņa brīvi pārvaldīja vairākas valodas, bet īpaši franču valodu. Tūlīt pēc liceja absolvēšanas viņa kādu laiku strādāja par skolotāju pilsētas meiteņu normālskolā, mācot morālo audzināšanu un franču valodu. Vēlāk viņa pārgāja par pasniedzēju albāņu-amerikāņu skolā [[Kavaja|Kavajā]], kur mācīja vienu no savas dzīves kaislībām - bioloģiju.

1936. gadā viņa varēja īstenot savu vēlmi pēc augstākās izglītības. Albānijas valsts piešķīra viņai stipendiju [[Itālija|Itālijas]] [[Turīnas Universitāte|Turīnas Universitātes]] Bioloģijas zinātņu fakultātē, kuru viņa pabeidza ar teicamām atzīmēm. 1941. gada vasarā viņa aizstāvēja doktora grādu ar tēmu: &quot;Albānijas saldūdens zivju fauna&quot; un kādu laiku pēc tam atgriezās tobrīd Itālijas okupētajā Albānijā.&lt;ref name=&quot;eu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.memoryandconscience.eu/2017/03/06/women-executed-by-the-communists/|title=Platform calls for a minute of silence for the women executed, killed, imprisoned, tortured and persecuted during Communism {{!}} Platform of European Memory and Conscience|website=www.memoryandconscience.eu|access-date=2018-10-26|date=6 March 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Asllani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panorama.com.al/sabiha-kasimati-mehmet-shehut-ne-hetuesi-jeni-kriminele-do-e-paguani/|title=Sabiha Kasimati, Mehmet Shehut në hetuesi: Jeni kriminelë, do e paguani!|access-date=2021-06-20|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera un zinātniskās studijas ===
Pēc atgriešanās dzimtenē Kasimati tika iecelta par skolotāju Sieviešu institūtā &quot;Nana Mbretereša&quot;, kas pēc itāļu okupācijas tika nosaukts par &quot;Donika Kastrioti&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Fulfilled Promise: A Documentary Account of Religious Persecution in Albania|url=https://books.google.com/books?id=8OtJAAAAIAAJ&amp;q=Sabiha+Kasimati|publisher=Sinishta|date=1976|isbn=978-0-317-18715-1|first=Gjon|last=Sinishta}}&lt;/ref&gt; Paralēli pedagoģiskajam darbam viņa savā dzīvē un zinātniskajā darbībā nozīmīgu vietu piešķīra [[Lagūna|lagūnās]] un purvos dzīvojošo jūras zivju bioloģijas izpētei, vācot materiālus topošā galvenā darba - monogrāfijas &quot;Albānijas zivis&quot; - sagatavošanai. Veselības dēļ viņa bija spiesta pamest pedagoģisko darbu un ārstēties prettuberkulozes sanatorijā Itālijas ziemeļos [[Bolcāno]], kur palika līdz 1945. gadam.&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

Pēc Otrā pasaules kara beigām Kasimati nolēma atgriezties dzimtenē 1947. gadā, kad valstī pie varas tikko bija nākuši komunisti. Līdz ar Studiju institūta izveidi viņa nekavējoties tika iecelta par zinātnisko speciālisti. Gadu vēlāk, kad institūts tika pārdēvēts par Zinātnisko pētījumu institūtu, viņa tika iecelta par zooloģijas speciālisti ar specializāciju ihtioloģijā bioloģisko zinātņu nodaļā, ar sektora vadītāju Sotiramu Andželi. Šajā laikā Kasimati paveica apjomīgu darbu, veidojot tolaik Albānijā pieejamo zinātnisko bibliogrāfiju, īpaši izmantojot konfiscēto bibliotēkas fondu.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot; id=&quot;CITEREFLuarasi2017&quot;&gt;Luarasi, Petro (15 September 2017). [https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/ &quot;Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë&quot;]. ''Gazeta Telegraf'' (in Albanian)&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;2021-06-20&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Albanian-language sources (sq)]]&lt;/ref&gt;

Kasimati uzrakstīja garu programmatisku rakstu ar nosaukumu &quot;Zivju un zivsaimniecības problēmas mūsu valstī&quot;, kas publicēts Institūta biļetenā 1948. gada 2.–3. numurā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gazetashqiptare.al/2019/03/08/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati Zëri që u shua në mesnatë|website=Gazeta Shqiptare Online|access-date=2021-06-20|date=2019-03-08|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt; Šajā garajā tehniski zinātniskajā rakstā viņa analītiski aplūkoja valsts ihtioloģisko bagātību pa apgabaliem, dažu sugu, īpaši karpu, Ohridas foreļu u. c., audzēšanas problēmas. Raksta sākumā viņa iepazīstina ar zivsaimniecībai labi piemērotajiem dabas apstākļiem, kādi ir Albānijā, gan bagātīgās upju, gan jūras ihtiofaunas ziņā. Viņa citē itāļu autorus un pētījumus, kuros minēta ihtioloģiskā bagātība un tās izmantošanas ekonomiskās iespējas. Tālāk viņa analizēja dabas faktorus, kas ir piemēroti šai faunas bagātībai, sākot no konfigurācijas, lieliem un aizsargātiem līčiem, lieliem purviem, ne pārāk sāļa ūdens, kas nesasalst pat ziemā. Īpašu nozīmi viņa piešķīra ūdens straumēm, kas bagātas ar [[Planktons|planktonu]] un virzās no [[Jonijas jūra|Jonijas jūras]] uz [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] ziemeļiem. Vēl viens svarīgs apstāklis, ar ko Kasimati saskārās, bija zemūdens gultnes konfigurācija, zemūdens [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] pamatne, kas ir plaši klāta ar smalkām smiltīm vai dūņām, kur sastopami visu veidu ūdensaugi, vēžveidīgie un mazi [[gliemji]], ar kuriem zivis barojas.&lt;ref name=&quot;Asllani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panorama.com.al/sabiha-kasimati-mehmet-shehut-ne-hetuesi-jeni-kriminele-do-e-paguani/|title=Sabiha Kasimati, Mehmet Shehut në hetuesi: Jeni kriminelë, do e paguani!|access-date=2021-06-20|language=sq}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[http://www.panorama.com.al/sabiha-kasimati-mehmet-shehut-ne-hetuesi-jeni-kriminele-do-e-paguani/ &quot;Sabiha Kasimati, Mehmet Shehut në hetuesi: Jeni kriminelë, do e paguani!&quot;] (in Albanian)&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;2021-06-20&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Albanian-language sources (sq)]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kasimati|first=Sabiha|title=Problemet e peshkut dhe peshkimin në vendin tonë|publisher=Instituti i Shkencave|year=1948|volume=2-3}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar viņas pētījuma datiem, šajos apgabalos galvenokārt sastopamas augstas kvalitātes zivis, piemēram, [[Storu dzimta|stores]] un [[Zušveidīgās|zuši]]. Viņa norāda uz eksperimentiem karpu veiksmīgai audzēšanai un kultivēšanai rīsu laukos. Lai pārliecinātu sabiedrību un ekonomistus, viņa analizē un piedāvā dažus ieteikumus, kur valsts var gūt labumu no zivsaimniecības, tostarp jaunizveidotiem kooperatīviem. Saskaņā ar šiem datiem praktiski iegūstamais zivju daudzums lielākais bija Nartas apgabalā pie [[Vļora|Vļoras]], savukārt citās teritorijās ar vēl lielāku potenciālu, piemēram, [[Butrinti]] apgabalā, modernu zvejas laivu un cita aprīkojuma trūkuma dēļ šie skaitļi nepārsniedza 7–8% no Nartas apgabala, tādējādi saglabājot ļoti nozīmīgu ekonomisko rezervi. Kā negatīvu parādību Kasimati konstatēja zivju ar augstu komerciālo vērtību intensīvo izmantošanu un līdz ar to ihtiofaunas noplicināšanu ar šo sugu deficītu. Pēc viņas domām, mūsdienu zvejniecībai, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko perspektīvu, svarīgāks ir aprīkojums dzīvu zivju saglabāšanai, īpašas iekārtas, kā arī telpas zivju produktu uzglabāšanai un pārstrādei.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;exp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1|title=Sabiha Kasimati: Shkencëtarja e parë shqiptare|date=15 September 2015}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181026182607/https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1 &quot;Sabiha Kasimati: Shkencëtarja e parë shqiptare&quot;]. 15 September 2015. Archived from [https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1 the original] on 26 October 2018.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;

1949. gadā Dabaszinātņu departaments veica plašu pētījumu ekspedīciju [[Kukesi]], Bicajas, Pukas, Burelas, Kafas-Štamas, Bogas un Tetas apgabalos, apstiprinot iepriekšējos atklājumus par Albānijas ūdeņu ihtiofaunu. Šīs ekspedīcijas beigās Kasimati izdevās aprakstīt visu Albānijas zivju dzimtu, kārtu, ģinšu un sugu pārstāvjus. Pēc zinātniskā darba 1950. gada vidū viņa iesniedza institūtam publicēšanai aptuveni 200 lappušu biezu grāmatu ar nosaukumu &quot;Albānijas zivis&quot;. Šajā darbā tika apkopotas 257 zivju sugas, kas sagrupētas 211 dzimtās no 99 kārtām, atstājot neidentificētas desmit zivju sugas, kuras parasti valsts ūdeņos sastopamas ļoti reti vai kuras Adrijas jūrā vēl nebija sastaptas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anms.it/upload/rivistefiles/a8b27417353cc9539c8fe6c8557080a2.pdf|title=Museum of Natural Sciences &quot;Sabiha Kasimati&quot;: past and present|last=Sacdanaku|last2=Bajrami|website=Museum of Natural Sciences|last3=Saliaj|last4=Mullaj}}&lt;/ref&gt; Taču tieši tad, kad grāmatu iespieda, Kasimati arestēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://opinion.al/kush-ishte-sabiha-kasimati-shoqja-e-klases-se-enver-hoxhes-qe-u-pushkatua-me-urdher-te-tij/|title=Kush ishte Sabiha Kasimati, shoqja e klasës së Enver Hoxhës që u pushkatua me urdhër të tij|website=Opinion.al|access-date=2021-06-21|date=2018-06-27|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Valdības kritika, apsūdzības un nāvessoda izpilde ===
Kasimati jau sen bija iebildusi pret daudzām pēckara komunistiskā režīma politikas nostādnēm, īpaši pēc dažu albāņu intelektuāļu likvidēšanas un internēšanas, kuriem bieži vien nebija nekāda sakara ar [[Albānijas Darba partija|partijas]] politiskajiem pretiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voal.ch/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati – Zëri që u shua në mesnatë|website=VOAL - Voice of Albanians|access-date=2021-06-22|date=2019-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viens no šādiem gadījumiem, kas viņu šokēja, bija zinātnieka un profesora Selaudina Toto nošaušana, kurš vienlaikus bija Zinātnisko pētījumu institūta direktors, un viņi abi bija palīdzējuši izveidot šo iestādi. Cits gadījums bija opozīcijas intelektuāles un pirmās albāņu rakstnieces Musines Kokalari tiesāšana un ieslodzījums. Visi šie sodi bija pamudinājuši Kasimati klātienē tikties ar [[Envers Hodža|Enveru Hodžu]], kuru viņa pazina kopš Franču liceja laikiem. Šajā tikšanās reizē daži zinātnieki citē Kasimati sakām: &quot;Esmu atnākusi, lai pateiktu jums, ka jūs nogalināt visus intelektuāļus. Es gribu jums pajautāt, ar ko jūs plānojat veidot Albāniju, ar skārdniekiem vai kurpniekiem?&quot;; uz ko Hodža atbildēja: &quot;Beidz lasīt [[Apgaismība Francijā|franču apgaismību]], iesaku tev lasīt [[Kārlis Markss|Marksu]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]].&quot;&lt;ref name=&quot;Butka&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Butka|first=Uran|url=https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ|title=Bombë në Ambasadën Sovjetike|date=2014-11-01}}&lt;cite class=&quot;citation book cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot; id=&quot;CITEREFButka2014&quot;&gt;Butka, Uran (2014-11-01). [https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ ''Bombë në Ambasadën Sovjetike''] (in Albanian).&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Albanian-language sources (sq)]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazetadielli.com/79241-2/|title=Sabiha Kasimati e Musine Kokalari – dy mendje te bukura – Dielli {{!}} The Sun|access-date=2021-06-22|date=29 October 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

1951. gada 19. februārī Padomju Savienības vēstniecības pagalmā [[Tirāna|Tirānā]] tika iemests neliels daudzums [[Dinamīts|dinamīta]]. Tika arestēti vairāki desmiti albāņu, un pēc izmeklēšanas un visa veida spīdzināšanas 2–3 dienu laikā tika izraudzīti 22 cilvēki. Starp viņiem bija Sabiha Kasimati, par kuru varas iestādes nekad nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kas viņu saistīja ar šo notikumu. Patiesībā, kā kļuva zināms pēc komunisma krišanas, visiem apsūdzētajiem un sodītajiem netika nodrošināta nekāda tiesa, netika piedāvāta iespēja aizstāvēties un netika iesniegta apelācija. 26. februārī, tikai nedēļu pēc incidenta, viņi tika aizvesti netālu no Menikas ciema Erzeni upes krastā un nošauti.&lt;ref name=&quot;eu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.memoryandconscience.eu/2017/03/06/women-executed-by-the-communists/|title=Platform calls for a minute of silence for the women executed, killed, imprisoned, tortured and persecuted during Communism {{!}} Platform of European Memory and Conscience|website=www.memoryandconscience.eu|access-date=2018-10-26|date=6 March 2017|language=en-US}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://www.memoryandconscience.eu/2017/03/06/women-executed-by-the-communists/ &quot;Platform calls for a minute of silence for the women executed, killed, imprisoned, tortured and persecuted during Communism | Platform of European Memory and Conscience&quot;]. ''www.memoryandconscience.eu''. 6 March 2017&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;2018-10-26&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Butka&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Butka|first=Uran|url=https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ|title=Bombë në Ambasadën Sovjetike|date=2014-11-01}}&lt;cite class=&quot;citation book cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot; id=&quot;CITEREFButka2014&quot;&gt;Butka, Uran (2014-11-01). [https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ ''Bombë në Ambasadën Sovjetike''] (in Albanian).&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Albanian-language sources (sq)]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arteka.al/70-vjetori-i-masakres-ndaj-22-intelektualeve-te-pafajshem-ekzekutohen-me-pretekstin-e-bombes-ne-legaten-sovjetike/|title=70 vjetori i masakrës ndaj 22 intelektualëve/ Të pafajshëm, ekzekutohen me pretekstin e &quot;bombës&quot; në legatën sovjetike|website=arteka.al/|access-date=2021-06-22|date=March 2021|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Toreizējais iekšlietu ministrs [[Mehmets Šehu]], kurš daudz vēlāk pats tika nogalināts ar apvainpjumu spiegošanā, bija personīgi iesaistīts īsajā Kasimati lietas izmeklēšanā. 5. martā toreizējo tieslietu ministru Manolu Konomi atlaida no amata par nepiekrišanu likumības pārkāpumam un safabricētai tiesas prāvai pret šiem 22 jau nogalinātajiem cilvēkiem. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetatema.net/2021/02/20/fotot-e-panjohura-manifestimet-te-ambasada-sovjetike-ne-tirane-ku-me-19-shkurt-1951-u-hodh-dinamti-qe-coi-ne-pushkatimin-e-22-intelektualeve-te-pafajshem/|title=Fotot e panjohura: Manifestimet te ambasada sovjetike në Tiranë, ku më 19 shkurt 1951, &quot;u hodh dinamti&quot;, që çoi në pushkatimin e 22 intelektualëve të pafajshëm|website=Gazeta Tema|access-date=2021-06-22|date=2021-02-20|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==
Viņas darbs tika publicēts, bet ne ar viņas vārdu. &quot;Albānijas zivis&quot; dokumentēja Albānijas ezeru, upju un jūru zivis, un tas tika publicēts krievu zinātnieka Anatolija Poļakova un divu albāņu pētnieku vārdā 1955. gadā.

Kasimati tiek uzskatīta par Albānijas Nacionālā zinātnes muzeja idejas autoru. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka Albānijas Nacionālais zinātnes muzejs tiks nosaukts viņa vārdā un ka daļa muzeja telpas tiks veltīta viņas dzīvesstāstam un upuriem.&lt;ref name=&quot;muse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://top-channel.tv/english/sabiha-kasimati-founder-of-albanias-national-museum-of-science-executed-by-communist-regime/|title=Sabiha Kasimati, founder of Albania's National Museum of Science, executed by Communist regime|website=top-channel.tv|access-date=2018-10-26|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>mn6hb6us6vn9nr1xft7w2qvkv1ui2t0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445768</id>
      <parentid>4445763</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:05:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4445768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16131" sha1="04l71zsngu2nfa8edn9gvki2vclwz8f" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Sabiha Kasimati
| vārds_orig = 
| attēls = Sabiha Kasimati (portret).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Sabiha Kasimati 1942. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1912
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Edirne]], {{TUR}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 26
| m_vieta = Menika, [[Tirānas ķarka]], {{ALB}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[Ihtioloģija]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
| pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| studenti = 
| doktoranti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Sabiha Kasimati''' (dzimusi {{dat|1912|9|15}}, mirusi {{dat|1951|2|26}}) bija [[Albānija|albāņu]] bioloģijas profesore un [[Ihtioloģija|ihtioloģe]], kura tiek uzskatīta par vienu no pirmajām sievietēm zinātniecēm Albānijā. [[Albānijas Darba partija|Komunistiskais režīms]] viņu arestēja 1951. gada 20. februārī pēc spridzekļa iemešanas [[Padomju Savienība]]s vēstniecības pagalmā un dažas dienas vēlāk kopā ar 21 citu intelektuāli bez tiesas sodīja ar nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/aidssh/docs/kur_sigurimi_merrej_me_shkence|title=Kur Sigurimi Merrej me Shkencë|website=Issuu|access-date=2021-06-19|date=13 March 2019|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīve ==

=== Agrīnā dzīve ===
Kasimati nāca no pazīstamas inteliģentas ģimenes, kuras cilme bija Libohovā mūsdienu Albānijas dienvidos. Viņa piedzima 1912. gada 15. septembrī [[Edirne|Edirnē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]), ārsta Abdurrahmana Kasimati un Zehras Mbreštani ģimenē. Sabiha bija jaunākā no viņu pieciem bērniem. Viņas tēvs Abdurrahmans bija beidzis medicīnas studijas Turcijā, kur dzīvoja un strādāja par ārstu līdz 1927. gadam. Tad viņš atgriezās Albānijā un vispirms apmetās [[Korča|Korčā]], pēc tam [[Eļbasani|Elbasanā]], strādāja par ārstu.&lt;ref name=&quot;Butka&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Butka|first=Uran|url=https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ|title=Bombë në Ambasadën Sovjetike|date=2014-11-01}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sabiha_Kasimati_with_classmates_in_French_Lyceum,_Korçë_(1927-1928).jpg|left|thumb|Sabiha Kasimati centrā ar klasesbiedriem Korčas Franču licejā, vienīgā sieviete fotoattēlā]]
Pēc apmešanās Korčā viņa sāka mācības Nacionālajā licejā, kas labāk pazīstams kā Franču licejs, nosaukums, kas bija saglabājies kopš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikiem, kad [[franču valoda]]i un kultūrai pilsētā bija diezgan liela nozīme. Viens no viņas klasesbiedriem bija nākamais diktators [[Envers Hodža]].&lt;ref name=&quot;exp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1|title=Sabiha Kasimati: Shkencëtarja e parë shqiptare|date=15 September 2015}}&lt;/ref&gt; 1930. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas absolvēja šo skolu. Viņa brīvi pārvaldīja vairākas valodas, bet īpaši franču valodu. Tūlīt pēc liceja absolvēšanas viņa kādu laiku strādāja par skolotāju pilsētas meiteņu normālskolā, mācot morālo audzināšanu un franču valodu. Vēlāk viņa pārgāja par pasniedzēju albāņu-amerikāņu skolā [[Kavaja|Kavajā]], kur mācīja vienu no savas dzīves kaislībām — bioloģiju.

1936. gadā viņa varēja īstenot savu vēlmi pēc augstākās izglītības. Albānijas valsts piešķīra viņai stipendiju [[Itālija]]s [[Turīnas Universitāte]]s Bioloģijas zinātņu fakultātē, kuru viņa pabeidza ar teicamām atzīmēm. 1941. gada vasarā viņa aizstāvēja doktora grādu ar tēmu: &quot;Albānijas saldūdens zivju fauna&quot; un kādu laiku pēc tam atgriezās tobrīd Itālijas okupētajā Albānijā.&lt;ref name=&quot;eu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.memoryandconscience.eu/2017/03/06/women-executed-by-the-communists/|title=Platform calls for a minute of silence for the women executed, killed, imprisoned, tortured and persecuted during Communism {{!}} Platform of European Memory and Conscience|website=www.memoryandconscience.eu|access-date=2018-10-26|date=6 March 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Asllani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panorama.com.al/sabiha-kasimati-mehmet-shehut-ne-hetuesi-jeni-kriminele-do-e-paguani/|title=Sabiha Kasimati, Mehmet Shehut në hetuesi: Jeni kriminelë, do e paguani!|access-date=2021-06-20|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera un zinātniskās studijas ===
Pēc atgriešanās dzimtenē Kasimati tika iecelta par skolotāju Sieviešu institūtā &quot;Nana Mbretereša&quot;, kas pēc itāļu okupācijas tika nosaukts par &quot;Donika Kastrioti&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Fulfilled Promise: A Documentary Account of Religious Persecution in Albania|url=https://books.google.com/books?id=8OtJAAAAIAAJ&amp;q=Sabiha+Kasimati|publisher=Sinishta|date=1976|isbn=978-0-317-18715-1|first=Gjon|last=Sinishta}}&lt;/ref&gt; Paralēli pedagoģiskajam darbam viņa savā dzīvē un zinātniskajā darbībā nozīmīgu vietu piešķīra [[Lagūna|lagūnās]] un purvos dzīvojošo jūras zivju bioloģijas izpētei, vācot materiālus topošā galvenā darba — monogrāfijas &quot;Albānijas zivis&quot; — sagatavošanai. Veselības dēļ viņa bija spiesta pamest pedagoģisko darbu un ārstēties prettuberkulozes sanatorijā Itālijas ziemeļos [[Bolcāno]], kur palika līdz 1945. gadam.&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

Pēc Otrā pasaules kara beigām Kasimati nolēma atgriezties dzimtenē 1947. gadā, kad valstī pie varas tikko bija nākuši komunisti. Līdz ar Studiju institūta izveidi viņa nekavējoties tika iecelta par zinātnisko speciālisti. Gadu vēlāk, kad institūts tika pārdēvēts par Zinātnisko pētījumu institūtu, viņa tika iecelta par zooloģijas speciālisti ar specializāciju ihtioloģijā bioloģisko zinātņu nodaļā, ar sektora vadītāju Sotiramu Andželi. Šajā laikā Kasimati paveica apjomīgu darbu, veidojot tolaik Albānijā pieejamo zinātnisko bibliogrāfiju, īpaši izmantojot konfiscēto bibliotēkas fondu.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Kasimati uzrakstīja garu programmatisku rakstu ar nosaukumu &quot;Zivju un zivsaimniecības problēmas mūsu valstī&quot;, kas publicēts Institūta biļetenā 1948. gada 2.—3. numurā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gazetashqiptare.al/2019/03/08/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati Zëri që u shua në mesnatë|website=Gazeta Shqiptare Online|access-date=2021-06-20|date=2019-03-08|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt; Šajā garajā tehniski zinātniskajā rakstā viņa analītiski aplūkoja valsts ihtioloģisko bagātību pa apgabaliem, dažu sugu, īpaši karpu, Ohridas foreļu u. c., audzēšanas problēmas. Raksta sākumā viņa iepazīstina ar zivsaimniecībai labi piemērotajiem dabas apstākļiem, kādi ir Albānijā, gan bagātīgās upju, gan jūras ihtiofaunas ziņā. Viņa citē itāļu autorus un pētījumus, kuros minēta ihtioloģiskā bagātība un tās izmantošanas ekonomiskās iespējas. Tālāk viņa analizēja dabas faktorus, kas ir piemēroti šai faunas bagātībai, sākot no konfigurācijas, lieliem un aizsargātiem līčiem, lieliem purviem, ne pārāk sāļa ūdens, kas nesasalst pat ziemā. Īpašu nozīmi viņa piešķīra ūdens straumēm, kas bagātas ar [[Planktons|planktonu]] un virzās no [[Jonijas jūra]]s uz [[Adrijas jūra]]s ziemeļiem. Vēl viens svarīgs apstāklis, ar ko Kasimati saskārās, bija zemūdens gultnes konfigurācija, zemūdens [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] pamatne, kas ir plaši klāta ar smalkām smiltīm vai dūņām, kur sastopami visu veidu ūdensaugi, vēžveidīgie un mazi [[gliemji]], ar kuriem zivis barojas.&lt;ref name=&quot;Asllani&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kasimati|first=Sabiha|title=Problemet e peshkut dhe peshkimin në vendin tonë|publisher=Instituti i Shkencave|year=1948|volume=2-3}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar viņas pētījuma datiem, šajos apgabalos galvenokārt sastopamas augstas kvalitātes zivis, piemēram, [[Storu dzimta|stores]] un [[Zušveidīgās|zuši]]. Viņa norāda uz eksperimentiem karpu veiksmīgai audzēšanai un kultivēšanai rīsu laukos. Lai pārliecinātu sabiedrību un ekonomistus, viņa analizē un piedāvā dažus ieteikumus, kur valsts var gūt labumu no zivsaimniecības, tostarp jaunizveidotiem kooperatīviem. Saskaņā ar šiem datiem praktiski iegūstamais zivju daudzums lielākais bija Nartas apgabalā pie [[Vļora]]s, savukārt citās teritorijās ar vēl lielāku potenciālu, piemēram, [[Butrinti]] apgabalā, modernu zvejas laivu un cita aprīkojuma trūkuma dēļ šie skaitļi nepārsniedza 7—8% no Nartas apgabala, tādējādi saglabājot ļoti nozīmīgu ekonomisko rezervi. Kā negatīvu parādību Kasimati konstatēja zivju ar augstu komerciālo vērtību intensīvo izmantošanu un līdz ar to ihtiofaunas noplicināšanu ar šo sugu deficītu. Pēc viņas domām, mūsdienu zvejniecībai, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko perspektīvu, svarīgāks ir aprīkojums dzīvu zivju saglabāšanai, īpašas iekārtas, kā arī telpas zivju produktu uzglabāšanai un pārstrādei.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

1949. gadā Dabaszinātņu departaments veica plašu pētījumu ekspedīciju [[Kukesi]], Bicajas, Pukas, Burelas, Kafas-Štamas, Bogas un Tetas apgabalos, apstiprinot iepriekšējos atklājumus par Albānijas ūdeņu ihtiofaunu. Šīs ekspedīcijas beigās Kasimati izdevās aprakstīt visu Albānijas zivju dzimtu, kārtu, ģinšu un sugu pārstāvjus. Pēc zinātniskā darba 1950. gada vidū viņa iesniedza institūtam publicēšanai aptuveni 200 lappušu biezu grāmatu ar nosaukumu &quot;Albānijas zivis&quot;. Šajā darbā tika apkopotas 257 zivju sugas, kas sagrupētas 211 dzimtās no 99 kārtām, atstājot neidentificētas desmit zivju sugas, kuras parasti valsts ūdeņos sastopamas ļoti reti vai kuras Adrijas jūrā vēl nebija sastaptas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anms.it/upload/rivistefiles/a8b27417353cc9539c8fe6c8557080a2.pdf|title=Museum of Natural Sciences &quot;Sabiha Kasimati&quot;: past and present|last=Sacdanaku|last2=Bajrami|website=Museum of Natural Sciences|last3=Saliaj|last4=Mullaj}}&lt;/ref&gt; Taču tieši tad, kad grāmatu iespieda, Kasimati arestēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://opinion.al/kush-ishte-sabiha-kasimati-shoqja-e-klases-se-enver-hoxhes-qe-u-pushkatua-me-urdher-te-tij/|title=Kush ishte Sabiha Kasimati, shoqja e klasës së Enver Hoxhës që u pushkatua me urdhër të tij|website=Opinion.al|access-date=2021-06-21|date=2018-06-27|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Valdības kritika, apsūdzības un nāvessoda izpilde ===
Kasimati jau sen bija iebildusi pret daudzām pēckara komunistiskā režīma politikas nostādnēm, īpaši pēc dažu albāņu intelektuāļu likvidēšanas un internēšanas, kuriem bieži vien nebija nekāda sakara ar [[Albānijas Darba partija|partijas]] politiskajiem pretiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voal.ch/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati – Zëri që u shua në mesnatë|website=VOAL - Voice of Albanians|access-date=2021-06-22|date=2019-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viens no šādiem gadījumiem, kas viņu šokēja, bija zinātnieka un profesora Selaudina Toto nošaušana, kurš vienlaikus bija Zinātnisko pētījumu institūta direktors, un viņi abi bija palīdzējuši izveidot šo iestādi. Cits gadījums bija opozīcijas intelektuāles un pirmās albāņu rakstnieces Musines Kokalari tiesāšana un ieslodzījums. Visi šie sodi bija pamudinājuši Kasimati klātienē tikties ar [[Envers Hodža|Enveru Hodžu]], kuru viņa pazina kopš Franču liceja laikiem. Šajā tikšanās reizē daži zinātnieki citē Kasimati sakām: &quot;Esmu atnākusi, lai pateiktu jums, ka jūs nogalināt visus intelektuāļus. Es gribu jums pajautāt, ar ko jūs plānojat veidot Albāniju, ar skārdniekiem vai kurpniekiem?&quot;; uz ko Hodža atbildēja: &quot;Beidz lasīt [[Apgaismība Francijā|franču apgaismību]], iesaku tev lasīt [[Kārlis Markss|Marksu]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]].&quot;&lt;ref name=&quot;Butka&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazetadielli.com/79241-2/|title=Sabiha Kasimati e Musine Kokalari – dy mendje te bukura – Dielli {{!}} The Sun|access-date=2021-06-22|date=29 October 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

1951. gada 19. februārī Padomju Savienības vēstniecības pagalmā [[Tirāna|Tirānā]] tika iemests neliels daudzums [[Dinamīts|dinamīta]]. Tika arestēti vairāki desmiti albāņu, un pēc izmeklēšanas un visa veida spīdzināšanas 2—3 dienu laikā tika izraudzīti 22 cilvēki. Starp viņiem bija Sabiha Kasimati, par kuru varas iestādes nekad nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kas viņu saistīja ar šo notikumu. Patiesībā, kā kļuva zināms pēc komunisma krišanas, visiem apsūdzētajiem un sodītajiem netika nodrošināta nekāda tiesa, netika piedāvāta iespēja aizstāvēties un netika iesniegta apelācija. 26. februārī, tikai nedēļu pēc incidenta, viņi tika aizvesti netālu no Menikas ciema Erzeni upes krastā un nošauti.&lt;ref name=&quot;eu&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Butka&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arteka.al/70-vjetori-i-masakres-ndaj-22-intelektualeve-te-pafajshem-ekzekutohen-me-pretekstin-e-bombes-ne-legaten-sovjetike/|title=70 vjetori i masakrës ndaj 22 intelektualëve/ Të pafajshëm, ekzekutohen me pretekstin e &quot;bombës&quot; në legatën sovjetike|website=arteka.al/|access-date=2021-06-22|date=March 2021|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Toreizējais iekšlietu ministrs [[Mehmets Šehu]], kurš daudz vēlāk pats tika nogalināts ar apvainpjumu spiegošanā, bija personīgi iesaistīts īsajā Kasimati lietas izmeklēšanā. 5. martā toreizējo tieslietu ministru Manolu Konomi atlaida no amata par nepiekrišanu likumības pārkāpumam un safabricētai tiesas prāvai pret šiem 22 jau nogalinātajiem cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetatema.net/2021/02/20/fotot-e-panjohura-manifestimet-te-ambasada-sovjetike-ne-tirane-ku-me-19-shkurt-1951-u-hodh-dinamti-qe-coi-ne-pushkatimin-e-22-intelektualeve-te-pafajshem/|title=Fotot e panjohura: Manifestimet te ambasada sovjetike në Tiranë, ku më 19 shkurt 1951, &quot;u hodh dinamti&quot;, që çoi në pushkatimin e 22 intelektualëve të pafajshëm|website=Gazeta Tema|access-date=2021-06-22|date=2021-02-20|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==
Viņas darbs tika publicēts, bet ne ar viņas vārdu. &quot;Albānijas zivis&quot; dokumentēja Albānijas ezeru, upju un jūru zivis, un tas tika publicēts krievu zinātnieka Anatolija Poļakova un divu albāņu pētnieku vārdā 1955. gadā.

Kasimati tiek uzskatīta par Albānijas Nacionālā zinātnes muzeja idejas autoru. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka Albānijas Nacionālais zinātnes muzejs tiks nosaukts viņa vārdā un ka daļa muzeja telpas tiks veltīta viņas dzīvesstāstam un upuriem.&lt;ref name=&quot;muse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://top-channel.tv/english/sabiha-kasimati-founder-of-albanias-national-museum-of-science-executed-by-communist-regime/|title=Sabiha Kasimati, founder of Albania's National Museum of Science, executed by Communist regime|website=top-channel.tv|access-date=2018-10-26|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]</text>
      <sha1>04l71zsngu2nfa8edn9gvki2vclwz8f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445771</id>
      <parentid>4445768</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:08:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4445771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16156" sha1="5d1kwepgsrksrr895ros7zq5li2d05o" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Sabiha Kasimati
| vārds_orig = 
| attēls = Sabiha Kasimati (portret).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Sabiha Kasimati 1942. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1912
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Edirne]], {{TUR}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 26
| m_vieta = Menika, [[Tirānas ķarka]], {{ALB}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[Ihtioloģija]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
| pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| studenti = 
| doktoranti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Sabiha Kasimati''' (dzimusi {{dat|1912|9|15}}, mirusi {{dat|1951|2|26}}) bija [[Albānija|albāņu]] bioloģijas profesore un [[Ihtioloģija|ihtioloģe]], kura tiek uzskatīta par vienu no pirmajām sievietēm zinātniecēm Albānijā. [[Albānijas Darba partija|Komunistiskais režīms]] viņu arestēja 1951. gada 20. februārī pēc spridzekļa iemešanas [[Padomju Savienība]]s vēstniecības pagalmā un dažas dienas vēlāk kopā ar 21 citu intelektuāli bez tiesas sodīja ar nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/aidssh/docs/kur_sigurimi_merrej_me_shkence|title=Kur Sigurimi Merrej me Shkencë|website=Issuu|access-date=2021-06-19|date=13 March 2019|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīve ==

=== Agrīnā dzīve ===
Kasimati nāca no pazīstamas inteliģentas ģimenes, kuras cilme bija Libohovā mūsdienu Albānijas dienvidos. Viņa piedzima 1912. gada 15. septembrī [[Edirne|Edirnē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]), ārsta Abdurrahmana Kasimati un Zehras Mbreštani ģimenē. Sabiha bija jaunākā no viņu pieciem bērniem. Viņas tēvs Abdurrahmans bija beidzis medicīnas studijas Turcijā, kur dzīvoja un strādāja par ārstu līdz 1927. gadam. Tad viņš atgriezās Albānijā un vispirms apmetās [[Korča|Korčā]], pēc tam [[Eļbasani|Elbasanā]], strādāja par ārstu.&lt;ref name=&quot;Butka&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Butka|first=Uran|url=https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ|title=Bombë në Ambasadën Sovjetike|date=2014-11-01}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sabiha_Kasimati_with_classmates_in_French_Lyceum,_Korçë_(1927-1928).jpg|left|thumb|Sabiha Kasimati centrā ar klasesbiedriem Korčas Franču licejā, vienīgā sieviete fotoattēlā]]
Pēc apmešanās Korčā viņa sāka mācības Nacionālajā licejā, kas labāk pazīstams kā Franču licejs, nosaukums, kas bija saglabājies kopš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikiem, kad [[franču valoda]]i un kultūrai pilsētā bija diezgan liela nozīme. Viens no viņas klasesbiedriem bija nākamais diktators [[Envers Hodža]].&lt;ref name=&quot;exp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1|title=Sabiha Kasimati: Shkencëtarja e parë shqiptare|date=15 September 2015}}&lt;/ref&gt; 1930. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas absolvēja šo skolu. Viņa brīvi pārvaldīja vairākas valodas, bet īpaši franču valodu. Tūlīt pēc liceja absolvēšanas viņa kādu laiku strādāja par skolotāju pilsētas meiteņu normālskolā, mācot morālo audzināšanu un franču valodu. Vēlāk viņa pārgāja par pasniedzēju albāņu-amerikāņu skolā [[Kavaja|Kavajā]], kur mācīja vienu no savas dzīves kaislībām — bioloģiju.

1936. gadā viņa varēja īstenot savu vēlmi pēc augstākās izglītības. Albānijas valsts piešķīra viņai stipendiju [[Itālija]]s [[Turīnas Universitāte]]s Bioloģijas zinātņu fakultātē, kuru viņa pabeidza ar teicamām atzīmēm. 1941. gada vasarā viņa aizstāvēja doktora grādu ar tēmu: &quot;Albānijas saldūdens zivju fauna&quot; un kādu laiku pēc tam atgriezās tobrīd Itālijas okupētajā Albānijā.&lt;ref name=&quot;eu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.memoryandconscience.eu/2017/03/06/women-executed-by-the-communists/|title=Platform calls for a minute of silence for the women executed, killed, imprisoned, tortured and persecuted during Communism {{!}} Platform of European Memory and Conscience|website=www.memoryandconscience.eu|access-date=2018-10-26|date=6 March 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Asllani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panorama.com.al/sabiha-kasimati-mehmet-shehut-ne-hetuesi-jeni-kriminele-do-e-paguani/|title=Sabiha Kasimati, Mehmet Shehut në hetuesi: Jeni kriminelë, do e paguani!|access-date=2021-06-20|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera un zinātniskās studijas ===
Pēc atgriešanās dzimtenē Kasimati tika iecelta par skolotāju Sieviešu institūtā &quot;Nana Mbretereša&quot;, kas pēc itāļu okupācijas tika nosaukts par &quot;Donika Kastrioti&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Fulfilled Promise: A Documentary Account of Religious Persecution in Albania|url=https://books.google.com/books?id=8OtJAAAAIAAJ&amp;q=Sabiha+Kasimati|publisher=Sinishta|date=1976|isbn=978-0-317-18715-1|first=Gjon|last=Sinishta}}&lt;/ref&gt; Paralēli pedagoģiskajam darbam viņa savā dzīvē un zinātniskajā darbībā nozīmīgu vietu piešķīra [[Lagūna|lagūnās]] un purvos dzīvojošo jūras zivju bioloģijas izpētei, vācot materiālus topošā galvenā darba — monogrāfijas &quot;Albānijas zivis&quot; — sagatavošanai. Veselības dēļ viņa bija spiesta pamest pedagoģisko darbu un ārstēties prettuberkulozes sanatorijā Itālijas ziemeļos [[Bolcāno]], kur palika līdz 1945. gadam.&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

Pēc Otrā pasaules kara beigām Kasimati nolēma atgriezties dzimtenē 1947. gadā, kad valstī pie varas tikko bija nākuši komunisti. Līdz ar Studiju institūta izveidi viņa nekavējoties tika iecelta par zinātnisko speciālisti. Gadu vēlāk, kad institūts tika pārdēvēts par Zinātnisko pētījumu institūtu, viņa tika iecelta par zooloģijas speciālisti ar specializāciju ihtioloģijā bioloģisko zinātņu nodaļā, ar sektora vadītāju Sotiramu Andželi. Šajā laikā Kasimati paveica apjomīgu darbu, veidojot tolaik Albānijā pieejamo zinātnisko bibliogrāfiju, īpaši izmantojot konfiscēto bibliotēkas fondu.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Kasimati uzrakstīja garu programmatisku rakstu ar nosaukumu &quot;Zivju un zivsaimniecības problēmas mūsu valstī&quot;, kas publicēts Institūta biļetenā 1948. gada 2.—3. numurā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gazetashqiptare.al/2019/03/08/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati Zëri që u shua në mesnatë|website=Gazeta Shqiptare Online|access-date=2021-06-20|date=2019-03-08|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt; Šajā garajā tehniski zinātniskajā rakstā viņa analītiski aplūkoja valsts ihtioloģisko bagātību pa apgabaliem, dažu sugu, īpaši karpu, Ohridas foreļu u. c., audzēšanas problēmas. Raksta sākumā viņa iepazīstina ar zivsaimniecībai labi piemērotajiem dabas apstākļiem, kādi ir Albānijā, gan bagātīgās upju, gan jūras ihtiofaunas ziņā. Viņa citē itāļu autorus un pētījumus, kuros minēta ihtioloģiskā bagātība un tās izmantošanas ekonomiskās iespējas. Tālāk viņa analizēja dabas faktorus, kas ir piemēroti šai faunas bagātībai, sākot no konfigurācijas, lieliem un aizsargātiem līčiem, lieliem purviem, ne pārāk sāļa ūdens, kas nesasalst pat ziemā. Īpašu nozīmi viņa piešķīra ūdens straumēm, kas bagātas ar [[Planktons|planktonu]] un virzās no [[Jonijas jūra]]s uz [[Adrijas jūra]]s ziemeļiem. Vēl viens svarīgs apstāklis, ar ko Kasimati saskārās, bija zemūdens gultnes konfigurācija, zemūdens [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] pamatne, kas ir plaši klāta ar smalkām smiltīm vai dūņām, kur sastopami visu veidu ūdensaugi, vēžveidīgie un mazi [[gliemji]], ar kuriem zivis barojas.&lt;ref name=&quot;Asllani&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kasimati|first=Sabiha|title=Problemet e peshkut dhe peshkimin në vendin tonë|publisher=Instituti i Shkencave|year=1948|volume=2-3}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar viņas pētījuma datiem, šajos apgabalos galvenokārt sastopamas augstas kvalitātes zivis, piemēram, [[Storu dzimta|stores]] un [[Zušveidīgās|zuši]]. Viņa norāda uz eksperimentiem karpu veiksmīgai audzēšanai un kultivēšanai rīsu laukos. Lai pārliecinātu sabiedrību un ekonomistus, viņa analizē un piedāvā dažus ieteikumus, kur valsts var gūt labumu no zivsaimniecības, tostarp jaunizveidotiem kooperatīviem. Saskaņā ar šiem datiem praktiski iegūstamais zivju daudzums lielākais bija Nartas apgabalā pie [[Vļora]]s, savukārt citās teritorijās ar vēl lielāku potenciālu, piemēram, [[Butrinti]] apgabalā, modernu zvejas laivu un cita aprīkojuma trūkuma dēļ šie skaitļi nepārsniedza 7—8% no Nartas apgabala, tādējādi saglabājot ļoti nozīmīgu ekonomisko rezervi. Kā negatīvu parādību Kasimati konstatēja zivju ar augstu komerciālo vērtību intensīvo izmantošanu un līdz ar to ihtiofaunas noplicināšanu ar šo sugu deficītu. Pēc viņas domām, mūsdienu zvejniecībai, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko perspektīvu, svarīgāks ir aprīkojums dzīvu zivju saglabāšanai, īpašas iekārtas, kā arī telpas zivju produktu uzglabāšanai un pārstrādei.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

1949. gadā Dabaszinātņu departaments veica plašu pētījumu ekspedīciju [[Kukesi]], Bicajas, Pukas, Burelas, Kafas-Štamas, Bogas un Tetas apgabalos, apstiprinot iepriekšējos atklājumus par Albānijas ūdeņu ihtiofaunu. Šīs ekspedīcijas beigās Kasimati izdevās aprakstīt visu Albānijas zivju dzimtu, kārtu, ģinšu un sugu pārstāvjus. Pēc zinātniskā darba 1950. gada vidū viņa iesniedza institūtam publicēšanai aptuveni 200 lappušu biezu grāmatu ar nosaukumu &quot;Albānijas zivis&quot;. Šajā darbā tika apkopotas 257 zivju sugas, kas sagrupētas 211 dzimtās no 99 kārtām, atstājot neidentificētas desmit zivju sugas, kuras parasti valsts ūdeņos sastopamas ļoti reti vai kuras Adrijas jūrā vēl nebija sastaptas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anms.it/upload/rivistefiles/a8b27417353cc9539c8fe6c8557080a2.pdf|title=Museum of Natural Sciences &quot;Sabiha Kasimati&quot;: past and present|last=Sacdanaku|last2=Bajrami|website=Museum of Natural Sciences|last3=Saliaj|last4=Mullaj}}&lt;/ref&gt; Taču tieši tad, kad grāmatu iespieda, Kasimati arestēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://opinion.al/kush-ishte-sabiha-kasimati-shoqja-e-klases-se-enver-hoxhes-qe-u-pushkatua-me-urdher-te-tij/|title=Kush ishte Sabiha Kasimati, shoqja e klasës së Enver Hoxhës që u pushkatua me urdhër të tij|website=Opinion.al|access-date=2021-06-21|date=2018-06-27|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Valdības kritika, apsūdzības un nāvessoda izpilde ===
Kasimati jau sen bija iebildusi pret daudzām pēckara komunistiskā režīma politikas nostādnēm, īpaši pēc dažu albāņu intelektuāļu likvidēšanas un internēšanas, kuriem bieži vien nebija nekāda sakara ar [[Albānijas Darba partija|partijas]] politiskajiem pretiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voal.ch/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati – Zëri që u shua në mesnatë|website=VOAL - Voice of Albanians|access-date=2021-06-22|date=2019-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viens no šādiem gadījumiem, kas viņu šokēja, bija zinātnieka un profesora Selaudina Toto nošaušana, kurš vienlaikus bija Zinātnisko pētījumu institūta direktors, un viņi abi bija palīdzējuši izveidot šo iestādi. Cits gadījums bija opozīcijas intelektuāles un pirmās albāņu rakstnieces Musines Kokalari tiesāšana un ieslodzījums. Visi šie sodi bija pamudinājuši Kasimati klātienē tikties ar [[Envers Hodža|Enveru Hodžu]], kuru viņa pazina kopš Franču liceja laikiem. Šajā tikšanās reizē daži zinātnieki citē Kasimati sakām: &quot;Esmu atnākusi, lai pateiktu jums, ka jūs nogalināt visus intelektuāļus. Es gribu jums pajautāt, ar ko jūs plānojat veidot Albāniju, ar skārdniekiem vai kurpniekiem?&quot;; uz ko Hodža atbildēja: &quot;Beidz lasīt [[Apgaismība Francijā|franču apgaismību]], iesaku tev lasīt [[Kārlis Markss|Marksu]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]].&quot;&lt;ref name=&quot;Butka&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazetadielli.com/79241-2/|title=Sabiha Kasimati e Musine Kokalari – dy mendje te bukura – Dielli {{!}} The Sun|access-date=2021-06-22|date=29 October 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

1951. gada 19. februārī Padomju Savienības vēstniecības pagalmā [[Tirāna|Tirānā]] tika iemests neliels daudzums [[Dinamīts|dinamīta]]. Tika arestēti vairāki desmiti albāņu, un pēc izmeklēšanas un visa veida spīdzināšanas 2—3 dienu laikā tika izraudzīti 22 cilvēki. Starp viņiem bija Sabiha Kasimati, par kuru varas iestādes nekad nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kas viņu saistīja ar šo notikumu. Patiesībā, kā kļuva zināms pēc komunisma krišanas, visiem apsūdzētajiem un sodītajiem netika nodrošināta nekāda tiesa, netika piedāvāta iespēja aizstāvēties un netika iesniegta apelācija. 26. februārī, tikai nedēļu pēc incidenta, viņi tika aizvesti netālu no Menikas ciema Erzeni upes krastā un nošauti.&lt;ref name=&quot;eu&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Butka&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arteka.al/70-vjetori-i-masakres-ndaj-22-intelektualeve-te-pafajshem-ekzekutohen-me-pretekstin-e-bombes-ne-legaten-sovjetike/|title=70 vjetori i masakrës ndaj 22 intelektualëve/ Të pafajshëm, ekzekutohen me pretekstin e &quot;bombës&quot; në legatën sovjetike|website=arteka.al/|access-date=2021-06-22|date=March 2021|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Toreizējais iekšlietu ministrs [[Mehmets Šehu]], kurš daudz vēlāk pats tika nogalināts ar apvainpjumu spiegošanā, bija personīgi iesaistīts īsajā Kasimati lietas izmeklēšanā. 5. martā toreizējo tieslietu ministru Manolu Konomi atlaida no amata par nepiekrišanu likumības pārkāpumam un safabricētai tiesas prāvai pret šiem 22 jau nogalinātajiem cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetatema.net/2021/02/20/fotot-e-panjohura-manifestimet-te-ambasada-sovjetike-ne-tirane-ku-me-19-shkurt-1951-u-hodh-dinamti-qe-coi-ne-pushkatimin-e-22-intelektualeve-te-pafajshem/|title=Fotot e panjohura: Manifestimet te ambasada sovjetike në Tiranë, ku më 19 shkurt 1951, &quot;u hodh dinamti&quot;, që çoi në pushkatimin e 22 intelektualëve të pafajshëm|website=Gazeta Tema|access-date=2021-06-22|date=2021-02-20|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==
Viņas darbs tika publicēts, bet ne ar viņas vārdu. &quot;Albānijas zivis&quot; dokumentēja Albānijas ezeru, upju un jūru zivis, un tas tika publicēts krievu zinātnieka Anatolija Poļakova un divu albāņu pētnieku vārdā 1955. gadā.

Kasimati tiek uzskatīta par Albānijas Nacionālā zinātnes muzeja idejas autoru. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka Albānijas Nacionālais zinātnes muzejs tiks nosaukts viņa vārdā un ka daļa muzeja telpas tiks veltīta viņas dzīvesstāstam un upuriem.&lt;ref name=&quot;muse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://top-channel.tv/english/sabiha-kasimati-founder-of-albanias-national-museum-of-science-executed-by-communist-regime/|title=Sabiha Kasimati, founder of Albania's National Museum of Science, executed by Communist regime|website=top-channel.tv|access-date=2018-10-26|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]
[[Kategorija:Disidenti]]</text>
      <sha1>5d1kwepgsrksrr895ros7zq5li2d05o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Sabiha Kasimati</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626754</id>
    <revision>
      <id>4445770</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:07:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Egilus  |tēma       = Cilvēktiesības |tēma2      = Sievietes  |tēma3      = Zinātne  |valsts     = Albānija  |valsts2    = Turcija  }}</comment>
      <origin>4445770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="7at7p6kp8z6vt0iadmyai2kmra9y45o" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Egilus 
|tēma       = Cilvēktiesības
|tēma2      = Sievietes 
|tēma3      = Zinātne 
|valsts     = Albānija 
|valsts2    = Turcija 
}}</text>
      <sha1>7at7p6kp8z6vt0iadmyai2kmra9y45o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Descendants film series logo.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>626755</id>
    <revision>
      <id>4445776</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:11:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <origin>4445776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="qw96p89gol46kaqohhdtqz1l7o5878t" xml:space="preserve">
== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}</text>
      <sha1>qw96p89gol46kaqohhdtqz1l7o5878t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626756</id>
    <revision>
      <id>4445779</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:12:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] [[Kategorija:Viļņas apriņķis]]</comment>
      <origin>4445779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72" sha1="avhqfevxrgi4mamxxe5xcljylt705ff" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]]
[[Kategorija:Viļņas apriņķis]]</text>
      <sha1>avhqfevxrgi4mamxxe5xcljylt705ff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Economist (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626757</id>
    <revision>
      <id>4445780</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:13:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par seriāla sēriju</comment>
      <origin>4445780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6549" sha1="ekjn6wocdbobpn7onjijuiugmr3rxaq" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''The Economist''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=3. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2008. gada 14. februārī|Length=42 minūtes|Guests=*[[Zoja Bella]] kā Regīna
*[[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
*[[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
*[[Armando Puči]] kā Pīters Evelino
*[[Tekla Rūtena]] kā Elza|Prev=''[[Confirmed Dead]]''|Next=''[[Eggtown]]''}}

'''''The Economist''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Ekonomists'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] trešā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Edvards Kitsis]] un [[Ādams Horovics]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 14. februārī.

Saīds kopā ar Mailsu un Keitu nolemj doties pie Loka pēc Šarlotes, cerot iegūt kuģa iedzīvotāju labvēlību. Tomēr viņi iekrīt slazdā, piespiežot Saīdu piekrist maiņai. Džeks un viņa mazā grupa labāk iepazīst Faradeju un Lapidusu. Paralēli tiek stāstīts par Saīda nākotni, kur viņš strādā par nolīgto slepkavu Bena labā.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Lapiduss piekrīt uzņemt [[Helikopters|helikopterā]] trīs cilvēkus, tostarp Saīdu, kurš piekrīt atgriezt Šarloti, kura ir kopā ar Loku. Saīds parāda Džekam Dezmonda fotogrāfiju, kas bija Neomijas rīcībā, sakot, ka cilvēki uz kuģa nedalās ar viņiem savos plānos. Tad Saīds paņem līdzi Keitu un Mailsu, bet Džeks ļauj Džūljetai doties uz pludmali pēc Dezmonda. Tikmēr Loks ar savu grupu ierodas vietā, kur viņš iepriekš redzēja mājiņu, taču tā ir pazudusi, un [[Pelni|pelnu]] aplis ap to ir pārrauts. Tad Loks informē visus, ka Šarlote tiek turēta pie viņiem kā ķīlniece. Pēc tam, kad Saīds, Keita un Mailss ir aizgājuši, Faradejs paņem Frenka [[Pavadoņtelefons|satelīttelefonu]] un piezvana uz kuģi. Minkovska vietā atkal atbild Regīna, kuru Faradejs lūdz palaist raķeti ar kapsulu salas virzienā. Viņš pats aktivizē lokatoru, un Regīna nosūta raķeti viņa virzienā. Tomēr raķete ierodas ar nokavēšanos, un, kad Faradejs izņem no tās pulksteni, tas ir pusstundu atpalicis no viņa rokaspulksteņa. Šajā laikā no pludmales atgriežas Džūljeta kopā ar Dezmondu.

Tikmēr Saīds, Keita un Mailss atrodas kazarmās, kur atrod tikai Hugo, kurš viņiem pastāsta, ka Loks un pārējie viņu ir pametuši. Saīds atrod slepenu istabu aiz skapja Bena bijušajās mājās, kur viņš atrod Bena pases no dažādām valstīm. Tomēr, izejot no istabas, izrādās, ka Hugo stāsts ir slazds, un Loks sagūsta Saīdu, Keitu un Mailsu. Saīds tiek ieslēgts istabā kopā ar Benu. Vēlāk pie viņiem ierodas Loks, un Saīds jautā pēc Šarlotes, jo tad viņš tiks nogādāts uz kuģa, kur varēs uzzināt, ko tur esošie cilvēki vēlas. Loks atsakās, atklājot arī to, ka Benam uz kuģa ir spiegs, par kuru viņš nevēlas runāt. Tad Saīds atstāj Mailsu pie Loka un pēc tam atgriežas pie helikoptera kopā ar Šarloti. Keita arī paliek kazarmās kopā ar Sojeru. Pirms lidojuma Faradejs liek Frenkam precīzi sekot koordinātām. Frenks paņem Saīdu un Dezmondu uz klāja un tiek pierunāts paņemt līdzi arī Neomijas ķermeni. Pēc tam helikopters paceļas.

=== Saīda atmiņas ===
Saīds spēlē [[Golfs|golfu]]. Pie viņa tuvojas vīrietis, un Saīds negribīgi uzsāk sarunu, bet pēc tam pat atklāj, ka ir viens no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka. Kad vīrietis, vārdā Pīters Evelino, uzvar golfa raundā un gatavojas doties prom, Saīds viņu pasauc vārdā un nošauj ar [[Pistole|pistoli]]. Kādu laiku vēlāk, ziemā [[Berlīne|Berlīnē]], Saīds iepazīstas ar sievieti vārdā Elza. Viņa stāsta, ka strādā par ekonomisti, bet Saīds saka, ka viņš strādā par tiešās atlases speciālistu. Saīds sarunā ar Elzu tikšanos vakariņās tajā pašā vakarā, un pēc aiziešanas no ēkas viņš kādam piezvana un saka, ka &quot;ir sazinājies&quot;, pēc tam izmet telefonu.

Pēc piektā randiņa Elza un Saīds pavada nakti kopā, un nākamajā rītā viņa lūdz viņam pastāstīt par sevi, jo nevēlas, lai viņi abi glabātu noslēpumus. Tomēr Elza saņem zvanu no sava priekšnieka un grasās doties viņu satikt. Saīds lūdz viņu pamest pilsētu, lai citi neturētu viņu aizdomās par to, kas notiks ar viņas priekšnieku. Tad Elza saprot, ka Saīds viņu satika tikai tāpēc, lai nokļūtu pie viņas priekšnieka. Saīds mēģina paskaidrot savu rīcību, bet Elza dodas uz vannas istabu, pēc brīža iznāk un nošauj Saīdu. Tad viņa piezvana savam priekšniekam un saka, ka tagad nevarēs uzzināt, kurš nolīga Saīdu. Tikmēr ievainotais Saīds paķer savu ieroci un nošauj Elzu.

Ievainotais Saīds ierodas veterinārajā klīnikā, kur Bens ārstē viņa brūci. Viņš jautā par Elzu,  pēc ka saka pārliecinat Saīdu, ka viņa darbs ir aizsargāt savus draugus. Tad Bens atklāj, ka Saīdam ir jauns mērķis. Saīds piebilst, ka &quot;viņi&quot; tagad zina, ka viņš nāk.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
{{Col-2}}
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna loma ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Zoja Bella]] kā Regīna (balss)
* [[Tekla Rūtena]] kā Elza
* [[Armando Puči]] kā Pīters Evelino
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994363/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-3-the-economist/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>ekjn6wocdbobpn7onjijuiugmr3rxaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceija Stojka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626758</id>
    <revision>
      <id>4445788</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:17:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par Austrijas rakstnieci</comment>
      <origin>4445788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3311" sha1="m3dc0bbdjf58169p11bnaeg0kyg5s1k" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Ceija Stojka
|         vārds_orig = 
|             attēls = Ceija Stojka Wien2008.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Ceija Stojka 2008. gadā
|            dz_gads = 1933
|         dz_mēnesis = 5
|           dz_diena = 23
|           dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Austria (1230–1934, 1945–2000).svg}} [[Kraubata pie Muras]], [[Štīrija]], [[Austrijas Pirmā republika|Austrija]]
|             m_gads = 2013
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 18
|            m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstniece, māksliniece, sabiedriskā aktīviste
| rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Margarēta Horvāta Stojka''' ({{val|de|Margarete Horvath-Stojka}}), plaši zināma kā '''Ceija Stojka''' (''Ceija Stojka''; dzimusi {{dat|1933|5|23}}, mirusi {{dat|2013|1|18}}), bija [[Austrija]]s čigānu izcelsmes rakstniece, māksliniece un sabiedriskā aktīviste. Viņa ir viena no nozīmīgākajām [[čigāni|čigānu]] izcelsmes [[holokausts|holokausta]] lieciniecēm, kuras radošā un publiskā darbība būtiski veicināja [[genocīds pret čigāniem|čigānu genocīda]] atzīšanu un izpēti Eiropas vēstures kontekstā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Stojka pārdzīvoja [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnes, tostarp [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]], [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas]] un [[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne|Bergenes-Belzenes nometni]]. Šī pieredze kļuva par centrālo tematisko asi viņas literārajos un vizuālajos darbos, kuros dokumentēta čigānu vajāšana, izdzīvošana nometnēs un pēckara diskriminācija, vienlaikus saglabājot [[čigānu kultūra]]s identitātes aspektus.

Pēc kara viņa kļuva par vienu no pirmajām čigānu sievietēm [[Austrija|Austrijā]], kas publiski runāja par romu pieredzi nacistu režīma laikā. Viņas autobiogrāfiskie teksti, dzeja un ekspresīvā māksla ieņem nozīmīgu vietu holokausta atmiņas kultūrā, paplašinot izpratni par nacistu noziegumiem un iekļaujot čigānu pieredzi līdzās citām vajātajām grupām. Stojkas darbība būtiski ietekmējusi čigānu vēstures un identitātes redzamību mūsdienu Eiropā, veicinot gan akadēmisku interesi, gan plašākas sabiedrības izpratni par čigānu kopienas vēsturisko pieredzi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{čigāni-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Austrijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Čigāni]]
[[Kategorija:Holokausta upuri]]</text>
      <sha1>m3dc0bbdjf58169p11bnaeg0kyg5s1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445791</id>
      <parentid>4445788</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:18:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3311" sha1="3mnzkma17sdsf5r874k5atxuuiqu9bs" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Ceija Stojka
|         vārds_orig = 
|             attēls = Ceija Stojka Wien2008.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Ceija Stojka 2008. gadā
|            dz_gads = 1933
|         dz_mēnesis = 5
|           dz_diena = 23
|           dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Austria (1230–1934, 1945–2000).svg}} [[Kraubata pie Muras]], [[Štīrija]], [[Austrijas Pirmā republika|Austrija]]
|             m_gads = 2013
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstniece, māksliniece, sabiedriskā aktīviste
| rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Margarēta Horvāta Stojka''' ({{val|de|Margarete Horvath-Stojka}}), plaši zināma kā '''Ceija Stojka''' (''Ceija Stojka''; dzimusi {{dat|1933|5|23}}, mirusi {{dat|2013|1|28}}), bija [[Austrija]]s čigānu izcelsmes rakstniece, māksliniece un sabiedriskā aktīviste. Viņa ir viena no nozīmīgākajām [[čigāni|čigānu]] izcelsmes [[holokausts|holokausta]] lieciniecēm, kuras radošā un publiskā darbība būtiski veicināja [[genocīds pret čigāniem|čigānu genocīda]] atzīšanu un izpēti Eiropas vēstures kontekstā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Stojka pārdzīvoja [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnes, tostarp [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]], [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas]] un [[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne|Bergenes-Belzenes nometni]]. Šī pieredze kļuva par centrālo tematisko asi viņas literārajos un vizuālajos darbos, kuros dokumentēta čigānu vajāšana, izdzīvošana nometnēs un pēckara diskriminācija, vienlaikus saglabājot [[čigānu kultūra]]s identitātes aspektus.

Pēc kara viņa kļuva par vienu no pirmajām čigānu sievietēm [[Austrija|Austrijā]], kas publiski runāja par romu pieredzi nacistu režīma laikā. Viņas autobiogrāfiskie teksti, dzeja un ekspresīvā māksla ieņem nozīmīgu vietu holokausta atmiņas kultūrā, paplašinot izpratni par nacistu noziegumiem un iekļaujot čigānu pieredzi līdzās citām vajātajām grupām. Stojkas darbība būtiski ietekmējusi čigānu vēstures un identitātes redzamību mūsdienu Eiropā, veicinot gan akadēmisku interesi, gan plašākas sabiedrības izpratni par čigānu kopienas vēsturisko pieredzi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{čigāni-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Austrijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Čigāni]]
[[Kategorija:Holokausta upuri]]</text>
      <sha1>3mnzkma17sdsf5r874k5atxuuiqu9bs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445798</id>
      <parentid>4445791</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:23:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ {{DEFAULTSORT:Stojka, Ceija}}</comment>
      <origin>4445798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3341" sha1="mr8s637l0m83qfquyx4lchu5vnjrdo3" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Ceija Stojka
|         vārds_orig = 
|             attēls = Ceija Stojka Wien2008.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Ceija Stojka 2008. gadā
|            dz_gads = 1933
|         dz_mēnesis = 5
|           dz_diena = 23
|           dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Austria (1230–1934, 1945–2000).svg}} [[Kraubata pie Muras]], [[Štīrija]], [[Austrijas Pirmā republika|Austrija]]
|             m_gads = 2013
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstniece, māksliniece, sabiedriskā aktīviste
| rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Margarēta Horvāta Stojka''' ({{val|de|Margarete Horvath-Stojka}}), plaši zināma kā '''Ceija Stojka''' (''Ceija Stojka''; dzimusi {{dat|1933|5|23}}, mirusi {{dat|2013|1|28}}), bija [[Austrija]]s čigānu izcelsmes rakstniece, māksliniece un sabiedriskā aktīviste. Viņa ir viena no nozīmīgākajām [[čigāni|čigānu]] izcelsmes [[holokausts|holokausta]] lieciniecēm, kuras radošā un publiskā darbība būtiski veicināja [[genocīds pret čigāniem|čigānu genocīda]] atzīšanu un izpēti Eiropas vēstures kontekstā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Stojka pārdzīvoja [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnes, tostarp [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]], [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas]] un [[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne|Bergenes-Belzenes nometni]]. Šī pieredze kļuva par centrālo tematisko asi viņas literārajos un vizuālajos darbos, kuros dokumentēta čigānu vajāšana, izdzīvošana nometnēs un pēckara diskriminācija, vienlaikus saglabājot [[čigānu kultūra]]s identitātes aspektus.

Pēc kara viņa kļuva par vienu no pirmajām čigānu sievietēm [[Austrija|Austrijā]], kas publiski runāja par romu pieredzi nacistu režīma laikā. Viņas autobiogrāfiskie teksti, dzeja un ekspresīvā māksla ieņem nozīmīgu vietu holokausta atmiņas kultūrā, paplašinot izpratni par nacistu noziegumiem un iekļaujot čigānu pieredzi līdzās citām vajātajām grupām. Stojkas darbība būtiski ietekmējusi čigānu vēstures un identitātes redzamību mūsdienu Eiropā, veicinot gan akadēmisku interesi, gan plašākas sabiedrības izpratni par čigānu kopienas vēsturisko pieredzi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{čigāni-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stojka, Ceija}}
[[Kategorija:Austrijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Austrijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Čigāni]]
[[Kategorija:Holokausta upuri]]</text>
      <sha1>mr8s637l0m83qfquyx4lchu5vnjrdo3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626759</id>
    <revision>
      <id>4445790</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:18:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] [[Kategorija:Viļņas apriņķis]]</comment>
      <origin>4445790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72" sha1="avhqfevxrgi4mamxxe5xcljylt705ff" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]]
[[Kategorija:Viļņas apriņķis]]</text>
      <sha1>avhqfevxrgi4mamxxe5xcljylt705ff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Lotfi Zade</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626760</id>
    <revision>
      <id>4445792</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:18:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Dainis |tēma       = Zinātne |valsts     = Azerbaidžāna }}</comment>
      <origin>4445792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="96" sha1="89dvp5blcietgabqsabbmhynks4nb85" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Zinātne
|valsts     = Azerbaidžāna
}}</text>
      <sha1>89dvp5blcietgabqsabbmhynks4nb85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626761</id>
    <revision>
      <id>4445793</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:20:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Azerbaidžāna]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Azerbaidžāna]]</comment>
      <origin>4445793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116" sha1="4d86aglg9unqz00kp7see8g3qml1pa6" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Azerbaidžāna]]</text>
      <sha1>4d86aglg9unqz00kp7see8g3qml1pa6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lütfi Ələsgərzadə</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626762</id>
    <redirect title="Lotfi Zade" />
    <revision>
      <id>4445796</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:22:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lotfi Zade]]</comment>
      <origin>4445796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lotfi Zade]]</text>
      <sha1>o9elsklv1rthwdjxfxjyib1j5bh8xa8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ceija Stojka</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626763</id>
    <revision>
      <id>4445797</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:23:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>{{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Treisijs |tēma       = kultūra |tēma2      = sievietes |tēma3      = cilvēktiesības |valsts     = Austrija |valsts2    = čigāni }}</comment>
      <origin>4445797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" sha1="hk6218v3fh419qwb323horxav8u6f9q" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = kultūra
|tēma2      = sievietes
|tēma3      = cilvēktiesības
|valsts     = Austrija
|valsts2    = čigāni
}}</text>
      <sha1>hk6218v3fh419qwb323horxav8u6f9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626764</id>
    <revision>
      <id>4445800</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:28:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Austrija]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Austrija]]</comment>
      <origin>4445800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104" sha1="geqkcn5zcm7rf205y546z0mdm3icvt7" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Austrija]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Austrija]]</text>
      <sha1>geqkcn5zcm7rf205y546z0mdm3icvt7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626765</id>
    <revision>
      <id>4445801</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:29:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|čigāni]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — čigāni]]</comment>
      <origin>4445801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104" sha1="21yd4crgchkwknk724qal9ro4zkdb3b" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|čigāni]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — čigāni]]</text>
      <sha1>21yd4crgchkwknk724qal9ro4zkdb3b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626766</id>
    <revision>
      <id>4445802</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:30:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc tēmas|cilvēktiesības]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — cilvēktiesības]]</comment>
      <origin>4445802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120" sha1="46cci5u9hn42ki9oydfd9ah4z2z45zq" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc tēmas|cilvēktiesības]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — cilvēktiesības]]</text>
      <sha1>46cci5u9hn42ki9oydfd9ah4z2z45zq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Širvintu rajons</title>
    <ns>10</ns>
    <id>626767</id>
    <revision>
      <id>4445806</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:36:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} |name   = Širvintu rajons | top    = 55.1694 | bottom = 54.8534 | left   = 24.5363 | right  = 25.2476 | image  = LT Širvintų rajono savivaldybė outline.svg | image1 =  }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Širvintu rajons}}  [[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Širvintu rajons]]   &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4445806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="323" sha1="lart4mdekx0tg1n7kkbpnbpqr2rjdif" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
|name   = Širvintu rajons
| top    = 55.1694
| bottom = 54.8534
| left   = 24.5363
| right  = 25.2476
| image  = LT Širvintų rajono savivaldybė outline.svg
| image1 = 
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Širvintu rajons}}

[[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Širvintu rajons]]


&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lart4mdekx0tg1n7kkbpnbpqr2rjdif</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626768</id>
    <revision>
      <id>4445807</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:36:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Turcija]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Turcija]]</comment>
      <origin>4445807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102" sha1="2tic0yk8oibgi4sgg00nz4im6yrz3dr" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Turcija]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Turcija]]</text>
      <sha1>2tic0yk8oibgi4sgg00nz4im6yrz3dr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Bušs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626769</id>
    <revision>
      <id>4445808</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <comment>Valdis Bušs, pazīstams ainavu gleznotājs</comment>
      <origin>4445808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5081" sha1="eot4qlx3hlgndtuc9ioocjnn6zlyjlj" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Valdis Bušs
| birth_date = {{dat|1924|7|25}}
| death_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Susāju pagasts}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2014|3|3|1924|7|25}}
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| image = 
| caption = Pašportrets
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| field = [[mākslinieks]], [[gleznotājs]]
}}'''Valdis Bušs''' (dzimis  1924. gada 25.jūlijā [[Susāju pagasts|Susāju pagasta]] Pokševas ciemā, miris 2014. gada 3. martā [[Jūrmala|Jūrmalā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] mākslinieks ainavists. Eļļas un akvareļa tehnikā tapušas ap trīs tūkstošiem gleznu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=104&amp;fbclid=IwY2xjawQw8zZleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBCeDR1cFV5VkN6bERqc255c3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHnZN3rhG63Ffvmm2JeDp7NeXRyYtkTqVOPD9El70YIqSzWP6DXQnQUaLsl6o_aem_IDIvf-u7iYH1uu2foSsKFQ|title=Bušs Valdis - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1924. gada 25. jūlijā Susāju pagasta Pokševas ciemā septiņu bērnu ģimenē. Mācījies Mācījies Zvaigznes pamatskolā, [[Viļaka|Viļakas]] sešklasīgajā pamatskolā, Viļakas ģimnāzijā. 
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas 1943. gadā Valdis Bušs tika iesaukts [[Latviešu leģions|leģionā]]. Pēc smaga ievainojuma un ārstēšanās hospitālī Krievijā V.Bušs tika palaists ārstēties mājās. Pēc tam tika iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aizsūtīts uz fronti un karš V.Bušam beidzās «[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]».

1945. gada rudenī Valdis Bušs iestājās Mākslas akadēmijā. 1949. gadā pēc 4. kursa pabeigšanas un gatavodamies diplomdarba gleznošanai, V.Bušs paņēma akadēmisko atvaļinājumu un devās pie savas līgavas Annas Burlacānes, kas bija izsūtīta uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105|title=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105}}&lt;/ref&gt; Tur viņi apprecējās.

Pēc gada V.Bušs atgriezās [[Rīga|Rīgā]] un gribēja pabeigt studijas, taču kā politiski neuzticams tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. V.Bušs atgriezās pie dzīvesbiedres Tālajos Austrumos un atgriezās Latvijā 1955. gadā. V.Bušs mācīja zīmēšanu Rīgas 2. poligrāfijas arodskolā, strādāja kombinātā “Māksla” par noformētāju un turpināja gleznot. 1971. gadā notika viņa pirmā personālā izstāde Jūrmalā, kuru atbalstīja mākslas zinātnieks Jānis Pujats.

1973.gadā uzņemts [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienībā]]. No 1979. līdz 1988. gadam vadījā [[Latvijas Mākslinieku savienība|LMS]] Jūrmalas nodaļu. Dzīvoja [[Bulduri|Bulduros]].

Valdis Bušs miris 2014.gada 3.martā Jūrmalā.

== Mākslinieciskā darbība ==
Valda Buša mīļākās tēmas glezniecībā bija ainavas. Konkrētus sižetus izmantojis maz, nozīmīgākā – noskaņa, mirkļa emocionāls fiksējums. Galvenais viņa izteiksmes līdzeklis ir krāsa, un tai pakārtota gleznas uzbūve un zīmējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/buss-valdis/|title=Bušs Valdis - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Gleznotājs sarīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. V.Bušs ar saviem darbiem piedalījies izstādēs [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Liela retrospektīva jubilejas izstāde bija sarīkota 2003.gadā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Valsts Mākslas muzejā]]. 2004.gada jūlijā mākslinieka 80.dzimšanas dienā tika atklāta jaunāko gleznu izstāde “10 dienas Šveicē” Agijas Sūnas galerijā “Melnais balodis” Vecrīgā. 

[[Balvi|Balvos]] V.Buša izstādes notika 1994., 2003. un 2009. gadā. V.Bušs savas gleznas ir dāvinājis Balvu Mākslas skolai, Balvu Kultūras un atpūtas centram, Viļakas Valsts ģimnāzijai un deviņi mākslas darbi ir [[Balvu Valsts ģimnāzija|Balvu pilsētas ģimnāzijā]]. 2015. gadā V.Buša darbu izstāde notika [[Rotko muzejs|Daugavpils Rotko muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/ekspozicija/valdis-buss-kas-ir-patiesiba/|title=Valdis Bušs Kas ir patiesība?|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā izdots  Edvardas Šmites katalogs &quot;Valdis Bušs&quot;, kurā iekļauta informācija par gleznotāja Valda Buša daiļradi 30 gadu garumā.

== Apbalvojumi ==
Jūrmalas gada balva &quot;Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā&quot;, kas pasniegta 2014.gada 14.februārī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Balvi]]
[[Kategorija:Balvu novads]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>eot4qlx3hlgndtuc9ioocjnn6zlyjlj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445823</id>
      <parentid>4445808</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5098" sha1="tun380utuvp47jql5qkj22r9wgizb9v" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Valdis Bušs
| birth_date = {{dat|1924|7|25}}
| death_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Susāju pagasts}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2014|3|3|1924|7|25}}
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| image = 
| caption = Pašportrets
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| field = [[mākslinieks]], [[gleznotājs]]
}}'''Valdis Bušs''' (dzimis  1924. gada 25.jūlijā [[Susāju pagasts|Susāju pagasta]] Pokševas ciemā, miris 2014. gada 3. martā [[Jūrmala|Jūrmalā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] mākslinieks ainavists. Eļļas un akvareļa tehnikā tapušas ap trīs tūkstošiem gleznu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=104&amp;fbclid=IwY2xjawQw8zZleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBCeDR1cFV5VkN6bERqc255c3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHnZN3rhG63Ffvmm2JeDp7NeXRyYtkTqVOPD9El70YIqSzWP6DXQnQUaLsl6o_aem_IDIvf-u7iYH1uu2foSsKFQ|title=Bušs Valdis - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1924. gada 25. jūlijā Susāju pagasta Pokševas ciemā septiņu bērnu ģimenē. Mācījies Mācījies Zvaigznes pamatskolā, [[Viļaka|Viļakas]] sešklasīgajā pamatskolā, Viļakas ģimnāzijā. 
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas 1943. gadā Valdis Bušs tika iesaukts [[Latviešu leģions|leģionā]]. Pēc smaga ievainojuma un ārstēšanās hospitālī Krievijā V. Bušs tika palaists ārstēties mājās. Pēc tam tika iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aizsūtīts uz fronti un karš V. Bušam beidzās «[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]».

1945. gada rudenī Valdis Bušs iestājās Mākslas akadēmijā. 1949. gadā pēc 4. kursa pabeigšanas un gatavodamies diplomdarba gleznošanai, V. Bušs paņēma akadēmisko atvaļinājumu un devās pie savas līgavas Annas Burlacānes, kas bija izsūtīta uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105|title=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105}}&lt;/ref&gt; Tur viņi apprecējās.

Pēc gada V. Bušs atgriezās [[Rīga|Rīgā]] un gribēja pabeigt studijas, taču kā politiski neuzticams tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. V. Bušs atgriezās pie dzīvesbiedres Tālajos Austrumos un atgriezās Latvijā 1955. gadā. V. Bušs mācīja zīmēšanu Rīgas 2. poligrāfijas arodskolā, strādāja kombinātā “Māksla” par noformētāju un turpināja gleznot. 1971. gadā notika viņa pirmā personālā izstāde Jūrmalā, kuru atbalstīja mākslas zinātnieks Jānis Pujats.

1973. gadā uzņemts [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienībā]]. No 1979. līdz 1988. gadam vadījā [[Latvijas Mākslinieku savienība|LMS]] Jūrmalas nodaļu. Dzīvoja [[Bulduri|Bulduros]].

Valdis Bušs miris 2014. gada 3. martā Jūrmalā.

== Mākslinieciskā darbība ==
Valda Buša mīļākās tēmas glezniecībā bija ainavas. Konkrētus sižetus izmantojis maz, nozīmīgākā – noskaņa, mirkļa emocionāls fiksējums. Galvenais viņa izteiksmes līdzeklis ir krāsa, un tai pakārtota gleznas uzbūve un zīmējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/buss-valdis/|title=Bušs Valdis - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Gleznotājs sarīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. V. Bušs ar saviem darbiem piedalījies izstādēs [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Liela retrospektīva jubilejas izstāde bija sarīkota 2003. gadā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Valsts Mākslas muzejā]]. 2004. gada jūlijā mākslinieka 80. dzimšanas dienā tika atklāta jaunāko gleznu izstāde “10 dienas Šveicē” Agijas Sūnas galerijā “Melnais balodis” Vecrīgā. 

[[Balvi|Balvos]] V. Buša izstādes notika 1994., 2003. un 2009. gadā. V. Bušs savas gleznas ir dāvinājis Balvu Mākslas skolai, Balvu Kultūras un atpūtas centram, Viļakas Valsts ģimnāzijai un deviņi mākslas darbi ir [[Balvu Valsts ģimnāzija|Balvu pilsētas ģimnāzijā]]. 2015. gadā V.Buša darbu izstāde notika [[Rotko muzejs|Daugavpils Rotko muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/ekspozicija/valdis-buss-kas-ir-patiesiba/|title=Valdis Bušs Kas ir patiesība?|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā izdots  Edvardas Šmites katalogs &quot;Valdis Bušs&quot;, kurā iekļauta informācija par gleznotāja Valda Buša daiļradi 30 gadu garumā.

== Apbalvojumi ==
Jūrmalas gada balva &quot;Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā&quot;, kas pasniegta 2014. gada 14. februārī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Balvi]]
[[Kategorija:Balvu novads]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>tun380utuvp47jql5qkj22r9wgizb9v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445825</id>
      <parentid>4445823</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:59:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5098" sha1="qutux8srp29hd42v6w7sm2h3an4zy7a" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Valdis Bušs
| birth_date = {{dat|1924|7|25}}
| death_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Susāju pagasts}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2014|3|3|1924|7|25}}
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| image = 
| caption = Pašportrets
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| field = [[mākslinieks]], [[gleznotājs]]
}}'''Valdis Bušs''' (dzimis  1924. gada 25.jūlijā [[Susāju pagasts|Susāju pagasta]] Pokševas ciemā, miris 2014. gada 3. martā [[Jūrmala|Jūrmalā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] mākslinieks ainavists. Eļļas un akvareļa tehnikā tapušas ap trīs tūkstošiem gleznu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=104&amp;fbclid=IwY2xjawQw8zZleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBCeDR1cFV5VkN6bERqc255c3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHnZN3rhG63Ffvmm2JeDp7NeXRyYtkTqVOPD9El70YIqSzWP6DXQnQUaLsl6o_aem_IDIvf-u7iYH1uu2foSsKFQ|title=Bušs Valdis - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1924. gada 25. jūlijā Susāju pagasta Pokševas ciemā septiņu bērnu ģimenē. Mācījies Mācījies Zvaigznes pamatskolā, [[Viļaka|Viļakas]] sešklasīgajā pamatskolā, Viļakas ģimnāzijā. 
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas 1943. gadā Valdis Bušs tika iesaukts [[Latviešu leģions|leģionā]]. Pēc smaga ievainojuma un ārstēšanās hospitālī Krievijā V. Bušs tika palaists ārstēties mājās. Pēc tam tika iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aizsūtīts uz fronti un karš V. Bušam beidzās «[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]».

1945. gada rudenī Valdis Bušs iestājās Mākslas akadēmijā. 1949. gadā pēc 4. kursa pabeigšanas un gatavodamies diplomdarba gleznošanai, V. Bušs paņēma akadēmisko atvaļinājumu un devās pie savas līgavas Annas Burlacānes, kas bija izsūtīta uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105|title=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105}}&lt;/ref&gt; Tur viņi apprecējās.

Pēc gada V. Bušs atgriezās [[Rīga|Rīgā]] un gribēja pabeigt studijas, taču kā politiski neuzticams tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. V. Bušs atgriezās pie dzīvesbiedres Tālajos Austrumos un atgriezās Latvijā 1955. gadā. V. Bušs mācīja zīmēšanu Rīgas 2. poligrāfijas arodskolā, strādāja kombinātā “Māksla” par noformētāju un turpināja gleznot. 1971. gadā notika viņa pirmā personālā izstāde Jūrmalā, kuru atbalstīja mākslas zinātnieks Jānis Pujats.

1973. gadā uzņemts [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienībā]]. No 1979. līdz 1988. gadam vadīja [[Latvijas Mākslinieku savienība|LMS]] Jūrmalas nodaļu. Dzīvoja [[Bulduri|Bulduros]].

Valdis Bušs miris 2014. gada 3. martā Jūrmalā.

== Mākslinieciskā darbība ==
Valda Buša mīļākās tēmas glezniecībā bija ainavas. Konkrētus sižetus izmantojis maz, nozīmīgākā – noskaņa, mirkļa emocionāls fiksējums. Galvenais viņa izteiksmes līdzeklis ir krāsa, un tai pakārtota gleznas uzbūve un zīmējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/buss-valdis/|title=Bušs Valdis - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Gleznotājs sarīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. V. Bušs ar saviem darbiem piedalījies izstādēs [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Liela retrospektīva jubilejas izstāde bija sarīkota 2003. gadā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Valsts Mākslas muzejā]]. 2004. gada jūlijā mākslinieka 80. dzimšanas dienā tika atklāta jaunāko gleznu izstāde “10 dienas Šveicē” Agijas Sūnas galerijā “Melnais balodis” Vecrīgā. 

[[Balvi|Balvos]] V. Buša izstādes notika 1994., 2003. un 2009. gadā. V. Bušs savas gleznas ir dāvinājis Balvu Mākslas skolai, Balvu Kultūras un atpūtas centram, Viļakas Valsts ģimnāzijai un deviņi mākslas darbi ir [[Balvu Valsts ģimnāzija|Balvu pilsētas ģimnāzijā]]. 2015. gadā V. Buša darbu izstāde notika [[Rotko muzejs|Daugavpils Rotko muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/ekspozicija/valdis-buss-kas-ir-patiesiba/|title=Valdis Bušs Kas ir patiesība?|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā izdots  Edvardas Šmites katalogs &quot;Valdis Bušs&quot;, kurā iekļauta informācija par gleznotāja Valda Buša daiļradi 30 gadu garumā.

== Apbalvojumi ==
Jūrmalas gada balva &quot;Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā&quot;, kas pasniegta 2014. gada 14. februārī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Balvi]]
[[Kategorija:Balvu novads]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>qutux8srp29hd42v6w7sm2h3an4zy7a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445854</id>
      <parentid>4445825</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:34:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4445854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5087" sha1="95ox8n05gjw2o3pfy43qqdysbj3vp4w" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Valdis Bušs
| birth_date = {{dat|1924|7|25}}
| death_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Susāju pagasts}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2014|3|3|1924|7|25}}
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| image = 
| caption = Pašportrets
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| field = [[mākslinieks]], [[gleznotājs]]
}}'''Valdis Bušs''' (dzimis  1924. gada 25.jūlijā [[Susāju pagasts|Susāju pagasta]] Pokševas ciemā, miris 2014. gada 3. martā [[Jūrmala|Jūrmalā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] mākslinieks ainavists. Eļļas un akvareļa tehnikā tapušas ap trīs tūkstošiem gleznu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=104&amp;fbclid=IwY2xjawQw8zZleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBCeDR1cFV5VkN6bERqc255c3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHnZN3rhG63Ffvmm2JeDp7NeXRyYtkTqVOPD9El70YIqSzWP6DXQnQUaLsl6o_aem_IDIvf-u7iYH1uu2foSsKFQ|title=Bušs Valdis - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1924. gada 25. jūlijā Susāju pagasta Pokševas ciemā septiņu bērnu ģimenē. Mācījies Zvaigznes pamatskolā, [[Viļaka|Viļakas]] sešklasīgajā pamatskolā, Viļakas ģimnāzijā. 
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas 1943. gadā Valdis Bušs tika iesaukts [[Latviešu leģions|leģionā]]. Pēc smaga ievainojuma un ārstēšanās hospitālī Krievijā V. Bušs tika palaists ārstēties mājās. Pēc tam tika iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aizsūtīts uz fronti un karš V. Bušam beidzās «[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]».

1945. gada rudenī Valdis Bušs iestājās Mākslas akadēmijā. 1949. gadā pēc 4. kursa pabeigšanas un gatavodamies diplomdarba gleznošanai, V. Bušs paņēma akadēmisko atvaļinājumu un devās pie savas līgavas Annas Burlacānes, kas bija izsūtīta uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105|title=https://platzkart.info/lv/calendar/1934/?AUTHOR=1105}}&lt;/ref&gt; Tur viņi apprecējās.

Pēc gada V. Bušs atgriezās [[Rīga|Rīgā]] un gribēja pabeigt studijas, taču kā politiski neuzticams tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. V. Bušs atgriezās pie dzīvesbiedres Tālajos Austrumos un atgriezās Latvijā 1955. gadā. V. Bušs mācīja zīmēšanu Rīgas 2. poligrāfijas arodskolā, strādāja kombinātā “Māksla” par noformētāju un turpināja gleznot. 1971. gadā notika viņa pirmā personālā izstāde Jūrmalā, kuru atbalstīja mākslas zinātnieks Jānis Pujats.

1973. gadā uzņemts [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienībā]]. No 1979. līdz 1988. gadam vadīja [[Latvijas Mākslinieku savienība|LMS]] Jūrmalas nodaļu. Dzīvoja [[Bulduri|Bulduros]].

Valdis Bušs miris 2014. gada 3. martā Jūrmalā.

== Mākslinieciskā darbība ==
Valda Buša mīļākās tēmas glezniecībā bija ainavas. Konkrētus sižetus izmantojis maz, nozīmīgākā – noskaņa, mirkļa emocionāls fiksējums. Galvenais viņa izteiksmes līdzeklis ir krāsa, un tai pakārtota gleznas uzbūve un zīmējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/buss-valdis/|title=Bušs Valdis - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Gleznotājs sarīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. V. Bušs ar saviem darbiem piedalījies izstādēs [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Liela retrospektīva jubilejas izstāde bija sarīkota 2003. gadā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Valsts Mākslas muzejā]]. 2004. gada jūlijā mākslinieka 80. dzimšanas dienā tika atklāta jaunāko gleznu izstāde “10 dienas Šveicē” Agijas Sūnas galerijā “Melnais balodis” Vecrīgā. 

[[Balvi|Balvos]] V. Buša izstādes notika 1994., 2003. un 2009. gadā. V. Bušs savas gleznas ir dāvinājis Balvu Mākslas skolai, Balvu Kultūras un atpūtas centram, Viļakas Valsts ģimnāzijai un deviņi mākslas darbi ir [[Balvu Valsts ģimnāzija|Balvu pilsētas ģimnāzijā]]. 2015. gadā V. Buša darbu izstāde notika [[Rotko muzejs|Daugavpils Rotko muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/ekspozicija/valdis-buss-kas-ir-patiesiba/|title=Valdis Bušs Kas ir patiesība?|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā izdots  Edvardas Šmites katalogs &quot;Valdis Bušs&quot;, kurā iekļauta informācija par gleznotāja Valda Buša daiļradi 30 gadu garumā.

== Apbalvojumi ==
Jūrmalas gada balva &quot;Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā&quot;, kas pasniegta 2014. gada 14. februārī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Balvi]]
[[Kategorija:Balvu novads]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>95ox8n05gjw2o3pfy43qqdysbj3vp4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hugo Toms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626770</id>
    <revision>
      <id>4445809</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:38:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste  |            vārds = Hugo Toms  |       vārds_orig = ''Hugo Toom''  |           attēls =   |          att_izm =   |         paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |      pilns vārds =   |           dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2002|10|25}}  |          dz_viet = {{vieta|Igaunija|Tallina}}  |          mir_dat =   |         mir_viet =   |          tautība = [[igauņi|igaunis]]  |           garums = 200 [[centimetrs|cm]]  |            s...</comment>
      <origin>4445809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3976" sha1="8cicsb1yqz0wt09pudmei3kj8on8v6p" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Hugo Toms
 |       vārds_orig = ''Hugo Toom''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2002|10|25}}
 |          dz_viet = {{vieta|Igaunija|Tallina}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[igauņi|igaunis]]
 |           garums = 200 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 103 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2017
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |           numurs = 10
 |            amats = 
 |             līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2017—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Igaunija}} ''[[KK Viimsi]]''
 |         kl_sez 2 = 2019—2020
 |          klubs 2 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Audentese&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2020—2022
 |          klubs 3 = {{flaga|Igaunija}} ''[[BC Pärnu]]''
 |         kl_sez 4 = 2022—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2022–pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|EST}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 4x Igaunijas čempions &lt;small&gt;(2022—2025)&lt;/small&gt;
* 3× Igaunijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2022, 2024, 2025)&lt;/small&gt;
* Igaunijas kausa MVP &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = Raivis Ušackis
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Hugo Toms''' ({{val|et|Hugo Toom}}; dzimis {{dat|2002|10|25}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Igaunijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Igaunija|Igaunijas]] klubu [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], kas spēlē [[Igaunijas Basketbola līga|Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgā]]. Četrkārtējs Igaunijas čempions šī kluba sastāvā.

H. Toms jaunatnes vecumā trenējies [[Nemme (Tallina)|Nemmes]] sporta skolā, bet karjeru pieaugušo basketbolā sācis klubā ''[[KK Viimsi]]''. Pēc tam spēlējis citos Igaunijas klubos, bet 2022. gada vasarā H. Toms pievienojās vadošajam Igaunijas klubam [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

Pārstāvējis visu vecumu Igaunijas jaunatnes izlases. 2021. gadā debitējis pieaugušo [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas basketbola izlasē]] draudzības spēlē pret [[Islandes basketbola izlase|Islandi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Toms, Hugo}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tallinā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>8cicsb1yqz0wt09pudmei3kj8on8v6p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445814</id>
      <parentid>4445809</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:43:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4445814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4441" sha1="28srrapwbv5wq3wpnnvhmb268biuspb" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Hugo Toms
 |       vārds_orig = ''Hugo Toom''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2002|10|25}}
 |          dz_viet = {{vieta|Igaunija|Tallina}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[igauņi|igaunis]]
 |           garums = 200 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 103 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2017
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |           numurs = 10
 |            amats = 
 |             līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2017—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Igaunija}} ''[[KK Viimsi]]''
 |         kl_sez 2 = 2019—2020
 |          klubs 2 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Audentese&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2020—2022
 |          klubs 3 = {{flaga|Igaunija}} ''[[BC Pärnu]]''
 |         kl_sez 4 = 2022—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2022–pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|EST}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 4x Igaunijas čempions &lt;small&gt;(2022—2025)&lt;/small&gt;
* 3× Igaunijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2022, 2024, 2025)&lt;/small&gt;
* Igaunijas kausa MVP &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = Raivis Ušackis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Hugo-Toom/Summary/128898?utm_source=chatgpt.com|title=Hugo Toom Player Profile, BC Kalev-Cramo - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2026-03-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Hugo Toms''' ({{val|et|Hugo Toom}}; dzimis {{dat|2002|10|25}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Igaunijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Igaunija|Igaunijas]] klubu [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], kas spēlē [[Igaunijas Basketbola līga|Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgā]]. Četrkārtējs Igaunijas čempions šī kluba sastāvā.

H. Toms jaunatnes vecumā trenējies [[Nemme (Tallina)|Nemmes]] sporta skolā, bet karjeru pieaugušo basketbolā sācis klubā ''[[KK Viimsi]]''. Pēc tam spēlējis citos Igaunijas klubos, bet 2022. gada vasarā H. Toms pievienojās vadošajam Igaunijas klubam [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/175875/toom-hugo|title=Hugo Toom, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-03-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis visu vecumu Igaunijas jaunatnes izlases. 2021. gadā debitējis pieaugušo [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas basketbola izlasē]] draudzības spēlē pret [[Islandes basketbola izlase|Islandi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Toms, Hugo}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tallinā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>28srrapwbv5wq3wpnnvhmb268biuspb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sāra Malalija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626771</id>
    <revision>
      <id>4445811</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:41:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste  | vārds               = Dāma Sāra Malalija | vārds_orģ           =''Sarah Mullally'' | attēls              = Official portrait of The Lord Bishop of London (3x4 cropped).jpg | mazs_att            = [[File:Arms ArchbishopOfCanterbury.svg|100px]] | apraksts            = Kenterberijas diecēzes ģērbonis | amats               =[[Kenterberijas arhibīskaps|Kenterberijas arhibīskape]] | term_sākums         ={{dat|2026|2|5|N}} | term_beigas...</comment>
      <origin>4445811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7468" sha1="s8fzeag7trg2polu8tff3m4m7b9sen7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Dāma Sāra Malalija
| vārds_orģ           =''Sarah Mullally''
| attēls              = Official portrait of The Lord Bishop of London (3x4 cropped).jpg
| mazs_att            = [[File:Arms ArchbishopOfCanterbury.svg|100px]]
| apraksts            = Kenterberijas diecēzes ģērbonis
| amats               =[[Kenterberijas arhibīskaps|Kenterberijas arhibīskape]]
| term_sākums         ={{dat|2026|2|5|N}}
| term_beigas         = amatā
| priekštecis         =[[Džastins Velbijs]]
| pēctecis            =
| dzim_dati           ={{Dat|1962|3|26}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Sari (Anglija)|Vokinga}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             =
| alma_mater          = Londonas Soutbenkas Universitāte&lt;br&gt;Kentas Universitāte
| paraksts            = Bishop-sarah-signature-2024.png
| piezīmes            =
}}
'''Dāma Sāra Elizabete Malalija''' (dzimusi '''Bausere'''; dzimusi {{dat|1962|3|26}}) ir anglikāņu [[bīskaps|bīskape]] un bijusī [[Pacientu aprūpe|medmāsa]], kura kopš 2026. gada 5. februāra ir [[Kenterberijas arhibīskaps|Kenterberijas 106. arhibīskape]]. Kā arhibīskape viņa ir [[Anglijas Baznīca]]s vadītāja un [[Anglikāņu sadraudzība|Anglikāņu Komūnijas]] ceremoniālā vadītāja. Pateicoties savam amatam, viņa ir arī [[garīgais lords]], viena no 26 Anglijas Baznīcas bīskapiem, kas atrodas [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] [[Lordu palāta|Lordu palātā]].

Dzimusi [[Vokinga|Vokingā]], [[Sari (Anglija)|Sari grāfistē]], Malalija ieguva klīnisko apmācību medmāsas profesijā Svētā Toma slimnīcā. Viņa praktizēja medmāsas profesiju galvenokārt Londonas dienvidos, kur arī uzsāka studijas lai vēlāk kalpotu Anglijas Baznīcā. 1999. gadā viņa kļuva par Anglijas Nacionālā veselības dienesta galveno medmāsu un pacientu pieredzes direktori. Viņa atstāja šos amatus 2004. gadā, lai strādātu pilna laika garīgajā kalpošanā. Par savu darbu medmāsas darbā Malalija 2005. gadā tika iecelta par [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeņa]] dāmu komandieri.

Malalija tika ordinēta par priesteri 2002. gadā un sāka savu kalpošanu Sautvorkas diecēzē. Viņa kalpoja dažādās Londonas baznīcās un 2012. gadā kļuva par Solsberijas katedrāles kanoniķi. 2015. gadā viņa tika iesvētīta par Kreditonas bīskapi, sufragāna bīskapi Ekseteras diecēzē, un 2018. gadā tika pārcelta uz Londonas diecēzi, kļūstot par pirmo Londonas sievieti bīskapi.
== Biogrāfija ==
Sāra Malalija dzimusi 1962. gada 26. martā Vokingā, Sari grāfistē. Viņai ir divas māsas un brālis.&lt;ref name=&quot;lampal&quot;&gt;{{Cite web |title=Sarah Mullally |url=https://www.archbishopofcanterbury.org/about/lambeth-palace/about/sarah-mullally |access-date=4 October 2025 |website=www.archbishopofcanterbury.org}}&lt;/ref&gt;

Kā medmāsa viņa strādāja par Māsu direktoru Apvienotās Karalistes Veselības departamentā un vairāk nekā 35 gadus ir strādājusi Nacionālajā veselības dienestā (''National Health Service'', NHS).

Viņa pabeidza diakonijas ordināciju 2001. gadā un priesteres ordināciju 2002. gadā.

No 1999. līdz 2004. gadam viņa bija Anglijas galvenā speciāliste medmāsu darbības jautājumos un pacientu pieredzes direktore Nacionālajā veselības dienestā.

2015. gada 22. jūlijā bīskaps Džastins Velbijs viņu iesvētīja par Kreditonas bīskapi, sufragāna bīskapu Ekseteras diecēzē. Pēc ordinācijas viņa saglabāja savu interesi par medicīnu, ieņemot neatkarīgus amatus Nacionālā veselības dienesta trastos un darbojoties Londonas universitātes ''King's College'' pilnvaroto padomē.

2017. gadā viņa tika ievēlēta par pirmo Londonas sievieti bīskapi, un karaliene [[Elizabete II]] viņu apstiprināja amatā 2017. gada 18. decembrī. Pēc tam viņa ieņēma vietu Lielbritānijas parlamenta Lordu palātā.

2025. gada 3. oktobrī Sāru Malaliju, kuru nominēja 20 locekļu Karaliskā iecelšanas komisija, karalis [[Čārlzs III]] apstiprināja par Kenterberijas arhibīskapu, viņai kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā arhibīskapijas 1400 gadu ilgajā vēsturē. Viņa juridiski uzņēmās šo amatu 2026. gada 28. janvārī, kad viņas ievēlēšana par Kenterberijas katedrāles kanoniķi tika apstiprināta dievkalpojumā [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]] [[Londona|Londonā]].&lt;ref&gt;{{cite web |website=Archbishop of Canterbury |title=Archbishop of Canterbury reintroduced to the House of Lords |url=https://www.archbishopofcanterbury.org/news/archbishop-canterbury-reintroduced-house-lords |date=5 February 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206130320/https://www.archbishopofcanterbury.org/news/archbishop-canterbury-reintroduced-house-lords |archive-date=6 February 2026 |access-date=9 February 2026 }}&lt;/ref&gt; Viņas svinīgā [[intronizācija]] notika 2026. gada martā [[Kenterberijas katedrāle|Kenterberijas katedrālē]].&lt;ref name=&quot;cant-conf&quot;&gt;{{cite web |date=3 October 2025 |title=Sarah Mullally to become 106th Archbishop of Canterbury |url=https://www.archbishopofcanterbury.org/news/news-and-statements/rt-revd-and-rt-hon-dame-sarah-mullally-dbe-become-106th-archbishop |access-date=3 October 2025 |website=Archbishop of Canterbury |publisher=Church of England |archive-url=https://web.archive.org/web/20251003101017/https://www.archbishopofcanterbury.org/news/news-and-statements/rt-revd-and-rt-hon-dame-sarah-mullally-dbe-become-106th-archbishop |archive-date=3 October 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news |last=Maqbool |first=Aleem |date=28 January 2026 |title=I will speak out about misogyny, new Archbishop of Canterbury tells BBC |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c7v0948vm9go |access-date=28 January 2026 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt; Viņa kļūs tikai par otro Kenterberijas arhibīskapu kopš viduslaikiem, kurai nav [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] vai [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas]] zinātniskā grāda.

Sāras Malalijas ievēlēšana par arhibīskapu viņas dzimuma dēļ nekavējoties izraisīja kritiku no GAFCON — konservatīvajām anglikāņu baznīcām [[Āfrika|Āfrikā]]. Arī Anglikāņu baznīcas evaņģēliskā spārna pārstāvji bija sašutuši.

Viņai ir divi bērni. Viņas hobijs ir [[keramika]].
== Apbalvojumi ==
2005. gada Jaungada apbalvošanas ceremonijā Malalija tika iecelta par Britu impērijas ordeņa (DBE) Dāmu komandieri par viņas ieguldījumu māszinībās un vecmāšu darbā.&lt;ref&gt;{{cite journal|date=4 January 2005|title=Cozens made CBE in New Years Honours|journal=Community Care|url=http://www.communitycare.co.uk/Articles/2005/01/04/47461/Cozens-made-CBE-in-New-Year39s-honours.htm|url-status=dead|archive-url=https://archive.today/20120729002339/http://www.communitycare.co.uk/Articles/2005/01/04/47461/Cozens-made-CBE-in-New-Year39s-honours.htm|archive-date=29 July 2012}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* {{Twitter|bishopSarahM}}
* [https://www.bbc.co.uk/programmes/b09jqdst Profile of Mullally] on [[BBC Radio 4]]

{{DEFAULTSORT:Malalija, Sāra}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sari dzimušie]]
[[Kategorija:Anglikāņu baznīca]]
[[Kategorija:Reliģija Anglijā]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bīskapi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mediķi]]
[[Kategorija:Ar Britu impērijas ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>s8fzeag7trg2polu8tff3m4m7b9sen7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445813</id>
      <parentid>4445811</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T18:42:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4445813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7468" sha1="bbzk8bfueemz9cglpezxiqifufrrj8c" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Dāma Sāra Malalija
| vārds_orģ           =''Sarah Mullally''
| attēls              = Official portrait of The Lord Bishop of London (3x4 cropped).jpg
| mazs_att            = [[File:Arms ArchbishopOfCanterbury.svg|100px]]
| apraksts            = Kenterberijas diecēzes ģērbonis
| amats               =[[Kenterberijas arhibīskaps|Kenterberijas arhibīskape]]
| term_sākums         ={{dat|2026|2|5|N}}
| term_beigas         = amatā
| priekštecis         =[[Džastins Velbijs]]
| pēctecis            =
| dzim_dati           ={{Dat|1962|3|26}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Sari (Anglija)|Vokinga}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             =
| alma_mater          = Londonas Soutbenkas Universitāte&lt;br&gt;Kentas Universitāte
| paraksts            = Bishop-sarah-signature-2024.png
| piezīmes            =
}}
'''Dāma Sāra Elizabete Malalija''' (dzimusi '''Bausere'''; dzimusi {{dat|1962|3|26}}) ir anglikāņu [[bīskaps|bīskape]] un bijusī [[Pacientu aprūpe|medmāsa]], kura kopš 2026. gada 5. februāra ir [[Kenterberijas arhibīskaps|Kenterberijas 106. arhibīskape]]. Kā arhibīskape viņa ir [[Anglijas Baznīca]]s vadītāja un [[Anglikāņu sadraudzība|Anglikāņu Komūnijas]] ceremoniālā vadītāja. Pateicoties savam amatam, viņa ir arī [[garīgais lords]], viena no 26 Anglijas Baznīcas bīskapiem, kas atrodas [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] [[Lordu palāta|Lordu palātā]].

Dzimusi [[Vokinga|Vokingā]], [[Sari (Anglija)|Sari grāfistē]], Malalija ieguva klīnisko apmācību medmāsas profesijā Svētā Toma slimnīcā. Viņa praktizēja medmāsas profesiju galvenokārt Londonas dienvidos, kur arī uzsāka studijas lai vēlāk kalpotu Anglijas Baznīcā. 1999. gadā viņa kļuva par Anglijas Nacionālā veselības dienesta galveno medmāsu un pacientu pieredzes direktori. Viņa atstāja šos amatus 2004. gadā, lai strādātu pilna laika garīgajā kalpošanā. Par savu darbu medmāsas darbā Malalija 2005. gadā tika iecelta par [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeņa]] dāmu komandieri.

Malalija tika ordinēta par priesteri 2002. gadā un sāka savu kalpošanu Sautvorkas diecēzē. Viņa kalpoja dažādās Londonas baznīcās un 2012. gadā kļuva par Solsberijas katedrāles kanoniķi. 2015. gadā viņa tika iesvētīta par Kreditonas bīskapi, sufragāna bīskapi Ekseteras diecēzē, un 2018. gadā tika pārcelta uz Londonas diecēzi, kļūstot par pirmo Londonas sievieti bīskapi.
== Biogrāfija ==
Sāra Malalija dzimusi 1962. gada 26. martā Vokingā, Sari grāfistē. Viņai ir divas māsas un brālis.&lt;ref name=&quot;lampal&quot;&gt;{{Cite web |title=Sarah Mullally |url=https://www.archbishopofcanterbury.org/about/lambeth-palace/about/sarah-mullally |access-date=4 October 2025 |website=www.archbishopofcanterbury.org}}&lt;/ref&gt;

Kā medmāsa viņa strādāja par Māsu direktoru Apvienotās Karalistes Veselības departamentā un vairāk nekā 35 gadus ir strādājusi Nacionālajā veselības dienestā (''National Health Service'', NHS).

Viņa pabeidza diakonijas ordināciju 2001. gadā un priesteres ordināciju 2002. gadā.

No 1999. līdz 2004. gadam viņa bija Anglijas galvenā speciāliste medmāsu darbības jautājumos un pacientu pieredzes direktore Nacionālajā veselības dienestā.

2015. gada 22. jūlijā bīskaps Džastins Velbijs viņu iesvētīja par Kreditonas bīskapi, sufragāna bīskapu Ekseteras diecēzē. Pēc ordinācijas viņa saglabāja savu interesi par medicīnu, ieņemot neatkarīgus amatus Nacionālā veselības dienesta trastos un darbojoties Londonas universitātes ''King's College'' pilnvaroto padomē.

2017. gadā viņa tika ievēlēta par pirmo Londonas sievieti bīskapi, un karaliene [[Elizabete II]] viņu apstiprināja amatā 2017. gada 18. decembrī. Pēc tam viņa ieņēma vietu Lielbritānijas parlamenta Lordu palātā.

2025. gada 3. oktobrī Sāru Malaliju, kuru nominēja 20 locekļu Karaliskā iecelšanas komisija, karalis [[Čārlzs III]] apstiprināja par Kenterberijas arhibīskapu, viņai kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā arhibīskapijas 1400 gadu ilgajā vēsturē. Viņa juridiski uzņēmās šo amatu 2026. gada 28. janvārī, kad viņas ievēlēšana par Kenterberijas katedrāles kanoniķi tika apstiprināta dievkalpojumā [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]] [[Londona|Londonā]].&lt;ref&gt;{{cite web |website=Archbishop of Canterbury |title=Archbishop of Canterbury reintroduced to the House of Lords |url=https://www.archbishopofcanterbury.org/news/archbishop-canterbury-reintroduced-house-lords |date=5 February 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206130320/https://www.archbishopofcanterbury.org/news/archbishop-canterbury-reintroduced-house-lords |archive-date=6 February 2026 |access-date=9 February 2026 }}&lt;/ref&gt; Viņas svinīgā [[intronizācija]] notika 2026. gada martā [[Kenterberijas katedrāle|Kenterberijas katedrālē]].&lt;ref name=&quot;cant-conf&quot;&gt;{{cite web |date=3 October 2025 |title=Sarah Mullally to become 106th Archbishop of Canterbury |url=https://www.archbishopofcanterbury.org/news/news-and-statements/rt-revd-and-rt-hon-dame-sarah-mullally-dbe-become-106th-archbishop |access-date=3 October 2025 |website=Archbishop of Canterbury |publisher=Church of England |archive-url=https://web.archive.org/web/20251003101017/https://www.archbishopofcanterbury.org/news/news-and-statements/rt-revd-and-rt-hon-dame-sarah-mullally-dbe-become-106th-archbishop |archive-date=3 October 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news |last=Maqbool |first=Aleem |date=28 January 2026 |title=I will speak out about misogyny, new Archbishop of Canterbury tells BBC |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c7v0948vm9go |access-date=28 January 2026 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt; Viņa kļūs tikai par otro Kenterberijas arhibīskapu kopš viduslaikiem, kurai nav [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] vai [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas]] zinātniskā grāda.

Sāras Malalijas ievēlēšana par arhibīskapu viņas dzimuma dēļ nekavējoties izraisīja kritiku no GAFCON — konservatīvajām anglikāņu baznīcām [[Āfrika|Āfrikā]]. Arī Anglikāņu baznīcas evaņģēliskā spārna pārstāvji bija sašutuši.

Viņai ir divi bērni. Viņas hobijs ir [[keramika]].
== Apbalvojumi ==
2005. gada Jaungada apbalvošanas ceremonijā Malalija tika iecelta par Britu impērijas ordeņa (DBE) Dāmu komandieri par viņas ieguldījumu māszinībās un vecmāšu darbā.&lt;ref&gt;{{cite journal|date=4 January 2005|title=Cozens made CBE in New Years Honours|journal=Community Care|url=http://www.communitycare.co.uk/Articles/2005/01/04/47461/Cozens-made-CBE-in-New-Year39s-honours.htm|url-status=dead|archive-url=https://archive.today/20120729002339/http://www.communitycare.co.uk/Articles/2005/01/04/47461/Cozens-made-CBE-in-New-Year39s-honours.htm|archive-date=29 July 2012}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* {{Twitter|bishopSarahM}}
* [https://www.bbc.co.uk/programmes/b09jqdst Profile of Mullally] on [[BBC Radio 4]]

{{DEFAULTSORT:Malalija, Sāra}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sari dzimušie]]
[[Kategorija:Anglikāņu baznīca]]
[[Kategorija:Reliģija Anglijā]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bīskapi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mediķi]]
[[Kategorija:Ar Britu Impērijas ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>bbzk8bfueemz9cglpezxiqifufrrj8c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Hugo Toms</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626772</id>
    <revision>
      <id>4445815</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Biafra |tēma       = Sports |valsts     = Igaunija }}</comment>
      <origin>4445815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="88" sha1="603t1j3l7otn31hxqjocj81twd5qmlu" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Biafra
|tēma       = Sports
|valsts     = Igaunija
}}</text>
      <sha1>603t1j3l7otn31hxqjocj81twd5qmlu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MathieuFerrand</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626773</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:ConnetableDeMolay" />
    <revision>
      <id>4445820</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:53:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Céréales Killer</username>
        <id>47892</id>
      </contributor>
      <comment>Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:MathieuFerrand]] uz [[Dalībnieka diskusija:ConnetableDeMolay]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/MathieuFerrand|MathieuFerrand]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/ConnetableDeMolay|ConnetableDeMolay]]&quot;</comment>
      <origin>4445820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53" sha1="ecok0mq387b39jbcn79rn5cy89pyj5g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:ConnetableDeMolay]]</text>
      <sha1>ecok0mq387b39jbcn79rn5cy89pyj5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:NemesisDR74</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626774</id>
    <revision>
      <id>4445822</id>
      <timestamp>2026-03-25T18:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="t0exgvujft0pi9pf1ajxjc1wunamgry" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=NemesisDR74}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.56 (EET)</text>
      <sha1>t0exgvujft0pi9pf1ajxjc1wunamgry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626775</id>
    <revision>
      <id>4445829</id>
      <timestamp>2026-03-25T19:15:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] [[Kategorija:Viļņas apriņķis]]</comment>
      <origin>4445829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72" sha1="avhqfevxrgi4mamxxe5xcljylt705ff" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]]
[[Kategorija:Viļņas apriņķis]]</text>
      <sha1>avhqfevxrgi4mamxxe5xcljylt705ff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sarah Mullally</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626776</id>
    <redirect title="Sāra Malalija" />
    <revision>
      <id>4445831</id>
      <timestamp>2026-03-25T19:30:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sāra Malalija]]</comment>
      <origin>4445831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="pyu5davihk3ep6u1sm4ctdun9bdgcfj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[  Sāra Malalija]]</text>
      <sha1>pyu5davihk3ep6u1sm4ctdun9bdgcfj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Margarēta Horvāta Stojka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626777</id>
    <redirect title="Ceija Stojka" />
    <revision>
      <id>4445837</id>
      <timestamp>2026-03-25T19:39:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ceija Stojka]]</comment>
      <origin>4445837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="5d3gihvkmfpakzegcawq76j41vwwurc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[  Ceija Stojka]]</text>
      <sha1>5d3gihvkmfpakzegcawq76j41vwwurc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Simona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626778</id>
    <redirect title="Žilija Simona" />
    <revision>
      <id>4445841</id>
      <timestamp>2026-03-25T19:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota pāradresācija uz lapu [[Žilija Simona]], izmantojot [[Dalībnieks:Edgars2007/redirects.js|redirect.js]]</comment>
      <origin>4445841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="mobiairsozpbth2qklqw86xqgogvoxd" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žilija Simona]]</text>
      <sha1>mobiairsozpbth2qklqw86xqgogvoxd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dēliņkalns (dabas liegums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626779</id>
    <revision>
      <id>4445845</id>
      <timestamp>2026-03-25T20:02:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Verters</username>
        <id>85934</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{cita nozīme|dabas liegumu|pauguru Alūksnes novadā|Dēliņkalns}} {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste  |            name = Dēliņkalns  |        alt_name =   |     native_name =   |   iucn_category =   |           photo =   |     photo_width =   |   photo_caption =   |          photo2 =   |    photo2_width =   |  photo2_caption =   |             map = Latvija  |     map_caption =   |      map_relief = jā  |        map_size =  | latd=57 |latm=32 |lats=32.463 |latNS...</comment>
      <origin>4445845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1984" sha1="byvo9bqhg8mg1f6jsvo4coaqpeurups" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dabas liegumu|pauguru Alūksnes novadā|Dēliņkalns}}
{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Dēliņkalns
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = 
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = 
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
| latd=57 |latm=32 |lats=32.463 |latNS=N
| longd=26 |longm=56 |longs=36.342 |longEW=E
 |            type = [[dabas liegums]]
 |   prot_category = 
 |        location = {{vieta|Latvija|Alūksnes novads}}
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=44}}
 |     established = [[1962]]
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = [[Dabas aizsardzības pārvalde]]
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}
'''Dēliņkalns''' ir dabas liegums [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Ziemera pagasts|Ziemera]] un [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes pagastā]]. Ietilpst [[Aizsargājamo ainavu apvidus|aizsargājamo ainavu apvidū]] [[Veclaicene (aizsargājamo ainavu apvidus)|Veclaicene]], kurā [[Eponīms|eponīmais]] [[Dēliņkalns]] ir augstākais punkts.

Liegums izveidots 1962. gadā, lai aizsargātu Dēliņkalnu un reģionam raksturīgo veģetāciju, kā arī ainavisko vērtību. Liegumā sastopamas arī vairāku aizsargājamu sugu populācijas, piemēram [[Zaļziedu naktsvijole|zaļziedu naktsvijole]], [[Cīrulīšu dižtauriņš|cīrulīšu dižtauriņš]], [[Baltmugurdzenis|baltmugurdzenis]] un citas.&lt;ref name=&quot;Plāns&quot;&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/1361/download?attachment Dabas lieguma &quot;Dēliņkalns&quot; dabas aizsardzības plāns posmam no 2003. gada līdz 2008. gadam]&lt;/ref&gt;

Iekļauts ''[[Natura 2000]]'' — [[Eiropa]]s nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]]
[[Kategorija:Natura 2000]]</text>
      <sha1>byvo9bqhg8mg1f6jsvo4coaqpeurups</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626780</id>
    <revision>
      <id>4445848</id>
      <timestamp>2026-03-25T20:03:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsR</username>
        <id>101232</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1345370914|Generative engine optimization]]&quot;</comment>
      <origin>4445848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2159" sha1="j14m7jm8g112ulb6taglp2e2fxzhmo7" xml:space="preserve">
Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija (angļu: ''generative engine optimization'', GEO) ir digitālā satura strukturēšanas un tiešsaistes klātbūtnes pārvaldības prakse, kuras mērķis ir uzlabot satura redzamību ģeneratīvā mākslīgā intelekta sistēmu veidotajās atbildēs. Tā ietekmē to, kā lielie valodu modeļi, piemēram, [[ChatGPT]], Google Gemini, [[Claude (valodas modelis)|Claude]] un Perplexity, izgūst, apkopo un pasniedz informāciju, atbildot uz lietotāju vaicājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/johnwerner/2025/05/04/as-ai-use-soars-companies-shift-from-seo-to-geo/|title=As AI Use Soars, Companies Shift From SEO To GEO|last=Werner|first=John|date=04.05.2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/journalism-media-and-technology-trends-and-predictions-2026|title=Journalism, media, and technology trends and predictions 2026 {{!}} Reuters Institute for the Study of Journalism|website=reutersinstitute.politics.ox.ac.uk|access-date=2026-03-25|date=2026-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar šo jēdzienu saistīti arī termini ''atbilžu meklēšanas optimizācija'' (AEO; angļu: ''answer engine optimization'')&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un ''mākslīgā intelekta optimizācija'' (AIO; angļu: ''artificial intelligence optimization''). 

GEO jēdziens nostiprinājās līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrēšanu plaši izmantotās meklēšanas un informācijas izgūšanas sistēmās. Pieaugot lietotāju tendencei saņemt gatavas, MI ģenerētas atbildes, satura veidotāji un uzņēmumi arvien biežāk pielāgo saturu tā, lai tas būtu saprotams, citējams un izmantojams šajās sistēmās. 

Ar GEO saistītajā praksē tiek izmantoti arī specializēti rīki, kas palīdz novērot, kā tīmekļa vietnes, zīmoli vai publikācijas tiek pieminētas un iekļautas lielo valodu modeļu atbildēs. Šādu rīku piemēri ir ''Ahrefs'', ''Peec AI'', ''Profound'', ''Semrush'', ''Scrunch'', ''Similarweb'' un ''Writesonic''. 

* Informācijas atgūšana

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Meklētājprogrammas]]</text>
      <sha1>j14m7jm8g112ulb6taglp2e2fxzhmo7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445850</id>
      <parentid>4445848</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:04:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsR</username>
        <id>101232</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>izņēmu trūkstošo &quot;see also&quot; saiti</comment>
      <origin>4445850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2131" sha1="4p2xt2s3it9d5aws2uymsw5bpq7ne0m" xml:space="preserve">
Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija (angļu: ''generative engine optimization'', GEO) ir digitālā satura strukturēšanas un tiešsaistes klātbūtnes pārvaldības prakse, kuras mērķis ir uzlabot satura redzamību ģeneratīvā mākslīgā intelekta sistēmu veidotajās atbildēs. Tā ietekmē to, kā lielie valodu modeļi, piemēram, [[ChatGPT]], Google Gemini, [[Claude (valodas modelis)|Claude]] un Perplexity, izgūst, apkopo un pasniedz informāciju, atbildot uz lietotāju vaicājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/johnwerner/2025/05/04/as-ai-use-soars-companies-shift-from-seo-to-geo/|title=As AI Use Soars, Companies Shift From SEO To GEO|last=Werner|first=John|date=04.05.2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/journalism-media-and-technology-trends-and-predictions-2026|title=Journalism, media, and technology trends and predictions 2026 {{!}} Reuters Institute for the Study of Journalism|website=reutersinstitute.politics.ox.ac.uk|access-date=2026-03-25|date=2026-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar šo jēdzienu saistīti arī termini ''atbilžu meklēšanas optimizācija'' (AEO; angļu: ''answer engine optimization'')&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un ''mākslīgā intelekta optimizācija'' (AIO; angļu: ''artificial intelligence optimization''). 

GEO jēdziens nostiprinājās līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrēšanu plaši izmantotās meklēšanas un informācijas izgūšanas sistēmās. Pieaugot lietotāju tendencei saņemt gatavas, MI ģenerētas atbildes, satura veidotāji un uzņēmumi arvien biežāk pielāgo saturu tā, lai tas būtu saprotams, citējams un izmantojams šajās sistēmās. 

Ar GEO saistītajā praksē tiek izmantoti arī specializēti rīki, kas palīdz novērot, kā tīmekļa vietnes, zīmoli vai publikācijas tiek pieminētas un iekļautas lielo valodu modeļu atbildēs. Šādu rīku piemēri ir ''Ahrefs'', ''Peec AI'', ''Profound'', ''Semrush'', ''Scrunch'', ''Similarweb'' un ''Writesonic''. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Meklētājprogrammas]]</text>
      <sha1>4p2xt2s3it9d5aws2uymsw5bpq7ne0m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445851</id>
      <parentid>4445850</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsR</username>
        <id>101232</id>
      </contributor>
      <comment>Rakts papildināts ar tulkojumu no Vācu valodas un salīdzinājumu ar SEO</comment>
      <origin>4445851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4550" sha1="kt5g8k38g8fsxnhnbn2uglg143hchkf" xml:space="preserve">'''Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija''' (angļu: ''generative engine optimization'', GEO) ir digitālā satura strukturēšanas un tiešsaistes klātbūtnes pārvaldības prakse, kuras mērķis ir uzlabot satura redzamību ģeneratīvā mākslīgā intelekta sistēmu veidotajās atbildēs.&lt;ref name=&quot;Forbes2025&quot;&gt;{{cite news |last=Werner |first=John |title=As AI Use Soars, Companies Shift From SEO To GEO |work=Forbes |date=2025-05-04 |url=https://www.forbes.com/sites/johnwerner/2025/05/04/as-ai-use-soars-companies-shift-from-seo-to-geo/ |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Tā ietekmē to, kā lielie valodu modeļi, piemēram, [[ChatGPT]], Google Gemini, [[Claude]] un Perplexity, izgūst, apkopo un pasniedz informāciju, atbildot uz lietotāju vaicājumiem.&lt;ref name=&quot;Reuters2026&quot;&gt;{{cite report |last=Newman |first=Nic |title=Journalism, media, and technology trends and predictions 2026 |publisher=Reuters Institute for the Study of Journalism, University of Oxford |date=2026-01-12 |url=https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/journalism-media-and-technology-trends-and-predictions-2026 |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Ar šo jēdzienu saistīti arī termini ''atbilžu meklēšanas optimizācija'' (AEO; angļu: ''answer engine optimization'') un ''mākslīgā intelekta optimizācija'' (AIO; angļu: ''artificial intelligence optimization'').&lt;ref name=&quot;Reuters2026&quot; /&gt;

GEO jēdziens nostiprinājās līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrēšanu plaši izmantotās meklēšanas un informācijas izgūšanas sistēmās.&lt;ref name=&quot;Aggarwal2024&quot;&gt;{{cite journal |last1=Aggarwal |first1=Pranjal |last2=Murahari |first2=Vishvak |last3=Rajpurohit |first3=Tanmay |last4=Kalyan |first4=Ashwin |last5=Narasimhan |first5=Karthik |last6=Deshpande |first6=Ameet |title=GEO: Generative Engine Optimization |journal=arXiv |date=2024-06-28 |url=https://arxiv.org/abs/2311.09735 |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Pieaugot lietotāju tendencei saņemt gatavas, MI ģenerētas atbildes, satura veidotāji un uzņēmumi arvien biežāk pielāgo saturu tā, lai tas būtu saprotams, citējams un izmantojams šajās sistēmās.&lt;ref name=&quot;Reuters2026&quot; /&gt;

== Atšķirība no meklētājprogrammu optimizācijas ==
Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija ir cieši saistīta ar meklētājprogrammu optimizāciju (SEO), taču tā vairāk koncentrējas uz to, vai saturs tiek izmantots, citēts un sasaistīts ģeneratīvā mākslīgā intelekta veidotās atbildēs. Kamēr SEO tradicionāli ir vērsts uz redzamību meklēšanas rezultātu lapās un klikšķu iegūšanu, GEO paplašina šo loģiku uz citēšanu, pieminēšanu un izmantošanu MI atbildēs.&lt;ref name=&quot;Rullis2026&quot;&gt;{{cite web |last=Rullis |first=Oskars |title=GEO optimizācija: kā padarīt saturu redzamu MI meklēšanas sistēmās |website=oskarsrullis.com |date=2026-03-20 |url=https://oskarsrullis.com/lv/docs/geo/ |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Google norāda, ka parādīšanai tādās MI funkcijās kā ''AI Overviews'' vai ''AI Mode'' nav vajadzīgi jauni īpaši faili vai īpaši ''schema.org'' marķējumi ārpus parastajiem SEO un tehniskās pieejamības pamatiem.&lt;ref name=&quot;GoogleAI&quot;&gt;{{cite web |title=AI Features and Your Website |website=Google Search Central |url=https://developers.google.com/search/docs/appearance/ai-features |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt;

== Metodes ==
Akadēmiskajā literatūrā GEO ir aprakstīta kā pieeja, kuras mērķis ir uzlabot satura redzamību ģeneratīvo sistēmu atbildēs, izmantojot strukturāli un valodiski pielāgotu saturu.&lt;ref name=&quot;Aggarwal2024&quot; /&gt; Pētījumā par GEO aprakstīts, ka šādu sistēmu redzamību var uzlabot, piemēram, atsauču, citātu un statistikas iekļaušana, kā arī skaidrs un saprotams formulējums.&lt;ref name=&quot;Aggarwal2024&quot; /&gt;

Ar GEO saistītajā praksē tiek izmantoti arī specializēti rīki, kas palīdz novērot, kā tīmekļa vietnes, zīmoli vai publikācijas tiek pieminētas un iekļautas lielo valodu modeļu atbildēs. Šādu rīku piemēri ir Ahrefs, Peec AI, Profound, Semrush, Scrunch, Similarweb un Writesonic.&lt;ref name=&quot;FT2025&quot;&gt;{{cite news |title=Brands target AI chatbots as users switch from Google search |work=Financial Times |url=https://www.ft.com/content/9cc6cc0b-759f-4b8e-9ed1-9e32ad0fe22f |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Meklētājprogrammu optimizācija]]
* [[Informācijas izgūšana]]
* [[Lielais valodu modelis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Meklētājprogrammas]]</text>
      <sha1>kt5g8k38g8fsxnhnbn2uglg143hchkf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445852</id>
      <parentid>4445851</parentid>
      <timestamp>2026-03-25T20:19:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-18686-50</username>
        <id>143245</id>
      </contributor>
      <comment>Koriģēju &quot;Skatīt arī&quot; saiti uz pareizo SEO lapu</comment>
      <origin>4445852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4540" sha1="mma1jkx8r384flr4fd5g36mkxqmy8ob" xml:space="preserve">'''Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija''' (angļu: ''generative engine optimization'', GEO) ir digitālā satura strukturēšanas un tiešsaistes klātbūtnes pārvaldības prakse, kuras mērķis ir uzlabot satura redzamību ģeneratīvā mākslīgā intelekta sistēmu veidotajās atbildēs.&lt;ref name=&quot;Forbes2025&quot;&gt;{{cite news |last=Werner |first=John |title=As AI Use Soars, Companies Shift From SEO To GEO |work=Forbes |date=2025-05-04 |url=https://www.forbes.com/sites/johnwerner/2025/05/04/as-ai-use-soars-companies-shift-from-seo-to-geo/ |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Tā ietekmē to, kā lielie valodu modeļi, piemēram, [[ChatGPT]], Google Gemini, [[Claude]] un Perplexity, izgūst, apkopo un pasniedz informāciju, atbildot uz lietotāju vaicājumiem.&lt;ref name=&quot;Reuters2026&quot;&gt;{{cite report |last=Newman |first=Nic |title=Journalism, media, and technology trends and predictions 2026 |publisher=Reuters Institute for the Study of Journalism, University of Oxford |date=2026-01-12 |url=https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/journalism-media-and-technology-trends-and-predictions-2026 |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Ar šo jēdzienu saistīti arī termini ''atbilžu meklēšanas optimizācija'' (AEO; angļu: ''answer engine optimization'') un ''mākslīgā intelekta optimizācija'' (AIO; angļu: ''artificial intelligence optimization'').&lt;ref name=&quot;Reuters2026&quot; /&gt;

GEO jēdziens nostiprinājās līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrēšanu plaši izmantotās meklēšanas un informācijas izgūšanas sistēmās.&lt;ref name=&quot;Aggarwal2024&quot;&gt;{{cite journal |last1=Aggarwal |first1=Pranjal |last2=Murahari |first2=Vishvak |last3=Rajpurohit |first3=Tanmay |last4=Kalyan |first4=Ashwin |last5=Narasimhan |first5=Karthik |last6=Deshpande |first6=Ameet |title=GEO: Generative Engine Optimization |journal=arXiv |date=2024-06-28 |url=https://arxiv.org/abs/2311.09735 |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Pieaugot lietotāju tendencei saņemt gatavas, MI ģenerētas atbildes, satura veidotāji un uzņēmumi arvien biežāk pielāgo saturu tā, lai tas būtu saprotams, citējams un izmantojams šajās sistēmās.&lt;ref name=&quot;Reuters2026&quot; /&gt;

== Atšķirība no meklētājprogrammu optimizācijas ==
Ģeneratīvo meklēšanas sistēmu optimizācija ir cieši saistīta ar meklētājprogrammu optimizāciju (SEO), taču tā vairāk koncentrējas uz to, vai saturs tiek izmantots, citēts un sasaistīts ģeneratīvā mākslīgā intelekta veidotās atbildēs. Kamēr SEO tradicionāli ir vērsts uz redzamību meklēšanas rezultātu lapās un klikšķu iegūšanu, GEO paplašina šo loģiku uz citēšanu, pieminēšanu un izmantošanu MI atbildēs.&lt;ref name=&quot;Rullis2026&quot;&gt;{{cite web |last=Rullis |first=Oskars |title=GEO optimizācija: kā padarīt saturu redzamu MI meklēšanas sistēmās |website=oskarsrullis.com |date=2026-03-20 |url=https://oskarsrullis.com/lv/docs/geo/ |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt; Google norāda, ka parādīšanai tādās MI funkcijās kā ''AI Overviews'' vai ''AI Mode'' nav vajadzīgi jauni īpaši faili vai īpaši ''schema.org'' marķējumi ārpus parastajiem SEO un tehniskās pieejamības pamatiem.&lt;ref name=&quot;GoogleAI&quot;&gt;{{cite web |title=AI Features and Your Website |website=Google Search Central |url=https://developers.google.com/search/docs/appearance/ai-features |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt;

== Metodes ==
Akadēmiskajā literatūrā GEO ir aprakstīta kā pieeja, kuras mērķis ir uzlabot satura redzamību ģeneratīvo sistēmu atbildēs, izmantojot strukturāli un valodiski pielāgotu saturu.&lt;ref name=&quot;Aggarwal2024&quot; /&gt; Pētījumā par GEO aprakstīts, ka šādu sistēmu redzamību var uzlabot, piemēram, atsauču, citātu un statistikas iekļaušana, kā arī skaidrs un saprotams formulējums.&lt;ref name=&quot;Aggarwal2024&quot; /&gt;

Ar GEO saistītajā praksē tiek izmantoti arī specializēti rīki, kas palīdz novērot, kā tīmekļa vietnes, zīmoli vai publikācijas tiek pieminētas un iekļautas lielo valodu modeļu atbildēs. Šādu rīku piemēri ir Ahrefs, Peec AI, Profound, Semrush, Scrunch, Similarweb un Writesonic.&lt;ref name=&quot;FT2025&quot;&gt;{{cite news |title=Brands target AI chatbots as users switch from Google search |work=Financial Times |url=https://www.ft.com/content/9cc6cc0b-759f-4b8e-9ed1-9e32ad0fe22f |access-date=2026-03-25}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Meklētājoptimizācija]]
* [[Informācijas izgūšana]]
* [[Lielais valodu modelis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Meklētājprogrammas]]</text>
      <sha1>mma1jkx8r384flr4fd5g36mkxqmy8ob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Radionaut</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626781</id>
    <revision>
      <id>4445853</id>
      <timestamp>2026-03-25T20:31:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="1326ckovx1kjfcbrnjilbbihmebb1fp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Radionaut}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 22.31 (EET)</text>
      <sha1>1326ckovx1kjfcbrnjilbbihmebb1fp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Danish Ranger</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626782</id>
    <revision>
      <id>4445855</id>
      <timestamp>2026-03-25T20:39:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="9qhd6ewzps2ccvl8eca4k3lqkn32kkc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Danish Ranger}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 22.39 (EET)</text>
      <sha1>9qhd6ewzps2ccvl8eca4k3lqkn32kkc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rüfət Əlizadə</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626783</id>
    <revision>
      <id>4445858</id>
      <timestamp>2026-03-25T20:56:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="39lhyv2nhz4kums42to6w8y4g654e3j" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Rüfət Əlizadə}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 22.56 (EET)</text>
      <sha1>39lhyv2nhz4kums42to6w8y4g654e3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Frodnirdon</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626784</id>
    <revision>
      <id>4445864</id>
      <timestamp>2026-03-25T21:15:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="ntf4txojk0819vewtvfk0xeq7si4ccl" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Frodnirdon}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 23.15 (EET)</text>
      <sha1>ntf4txojk0819vewtvfk0xeq7si4ccl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Krabiczka</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626785</id>
    <revision>
      <id>4445872</id>
      <timestamp>2026-03-25T22:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="otj47hibfdpy0ivu8c1jk09ei731rvb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Krabiczka}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 00.06 (EET)</text>
      <sha1>otj47hibfdpy0ivu8c1jk09ei731rvb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Alexey Prokhorenko</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626786</id>
    <revision>
      <id>4445874</id>
      <timestamp>2026-03-25T22:10:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="c51encir88gby06qr45t8w9nxn3vdr2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Alexey Prokhorenko}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 00.10 (EET)</text>
      <sha1>c51encir88gby06qr45t8w9nxn3vdr2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:True-Crane-Fly</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626787</id>
    <revision>
      <id>4445875</id>
      <timestamp>2026-03-25T22:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="rmiv4nxbxsrtdfe17ec44fann34dyq2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=True-Crane-Fly}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 00.11 (EET)</text>
      <sha1>rmiv4nxbxsrtdfe17ec44fann34dyq2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Anonim541</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626788</id>
    <revision>
      <id>4445879</id>
      <timestamp>2026-03-25T22:39:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="7qlbsk9raqhtymtif7nznsyh9tbc8w1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Anonim541}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 00.39 (EET)</text>
      <sha1>7qlbsk9raqhtymtif7nznsyh9tbc8w1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Polavarian</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626789</id>
    <revision>
      <id>4445886</id>
      <timestamp>2026-03-26T02:53:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="69e2sn5onmr5mp03boeyy04ugvsz6b2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Polavarian}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 04.53 (EET)</text>
      <sha1>69e2sn5onmr5mp03boeyy04ugvsz6b2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Qohlt</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626790</id>
    <revision>
      <id>4445887</id>
      <timestamp>2026-03-26T02:58:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="170" sha1="gsvk1w51qbywq66aqfozotma2p5s7xd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Qohlt}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 04.58 (EET)</text>
      <sha1>gsvk1w51qbywq66aqfozotma2p5s7xd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pablo Wang</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626791</id>
    <revision>
      <id>4445888</id>
      <timestamp>2026-03-26T03:54:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="p396h76gcbs12et4qgoibn1nslary4h" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Pablo Wang}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 05.54 (EET)</text>
      <sha1>p396h76gcbs12et4qgoibn1nslary4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Ukmerģes rajons</title>
    <ns>10</ns>
    <id>626792</id>
    <revision>
      <id>4445901</id>
      <timestamp>2026-03-26T07:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} |name   = Ukmerģes rajons | top    = 55.5277 | bottom = 55.0785 | left   = 24.3743 | right  = 25.2769 | image  = LT Ukmergės rajono savivaldybė outline.svg | image1 =  }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Ukmerģes rajons}}  [[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Ukmerģes rajons]]   &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4445901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="322" sha1="0g9tjiwtuqou58t1l6ebid905r5vlcl" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
|name   = Ukmerģes rajons
| top    = 55.5277
| bottom = 55.0785
| left   = 24.3743
| right  = 25.2769
| image  = LT Ukmergės rajono savivaldybė outline.svg
| image1 = 
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Ukmerģes rajons}}

[[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Ukmerģes rajons]]


&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0g9tjiwtuqou58t1l6ebid905r5vlcl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Panevēžas rajons</title>
    <ns>10</ns>
    <id>626793</id>
    <revision>
      <id>4445930</id>
      <timestamp>2026-03-26T08:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} |name   = Panevēžas rajons | top    = 55.9463 | bottom = 55.3819 | left   = 23.8698 | right  = 24.7688 | image  = LT Panevėžio rajono savivaldybė outline.svg | image1 =  }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Panevēžas rajons}}  [[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Panevēžas rajons]]   &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4445930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="330" sha1="7v1yv99y3zs77mpnnqi1slut7obb5e5" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
|name   = Panevēžas rajons
| top    = 55.9463
| bottom = 55.3819
| left   = 23.8698
| right  = 24.7688
| image  = LT Panevėžio rajono savivaldybė outline.svg
| image1 = 
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Panevēžas rajons}}

[[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Panevēžas rajons]]


&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7v1yv99y3zs77mpnnqi1slut7obb5e5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Epitome of Creativity</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626794</id>
    <revision>
      <id>4445932</id>
      <timestamp>2026-03-26T08:38:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="cuwmed3l0pq2rj1ajpjcfe6h0nhsglk" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Epitome of Creativity}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 10.38 (EET)</text>
      <sha1>cuwmed3l0pq2rj1ajpjcfe6h0nhsglk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>626795</id>
    <revision>
      <id>4445948</id>
      <timestamp>2026-03-26T09:13:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Nirzas-6-kl.pmtskl.1.png PD-nezināms</comment>
      <origin>4445948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="114" sha1="7sm4g2cbx27658a8nds5rlqvw91c2kh" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Nirzas-6-kl.pmtskl.1.png PD-nezināms</text>
      <sha1>7sm4g2cbx27658a8nds5rlqvw91c2kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626797</id>
    <revision>
      <id>4445953</id>
      <timestamp>2026-03-26T09:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] [[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]</comment>
      <origin>4445953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" sha1="2m9820kl1su4k8sjjkri0alod7bqt6k" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]]
[[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]</text>
      <sha1>2m9820kl1su4k8sjjkri0alod7bqt6k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Pasvales rajons</title>
    <ns>10</ns>
    <id>626798</id>
    <revision>
      <id>4445957</id>
      <timestamp>2026-03-26T09:39:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} |name   = Pasvales rajons | top    = 56.308 | bottom = 55.8343 | left   = 24.0013 | right  = 24.6959 | image  = LT Pasvalio rajono savivaldybė outline.svg | image1 =  }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Pasvales rajons}}  [[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Pasvales rajons]]   &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4445957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="317" sha1="ptdouuw44u3yup89s27gkucyc1plp5e" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
|name   = Pasvales rajons
| top    = 56.308
| bottom = 55.8343
| left   = 24.0013
| right  = 24.6959
| image  = LT Pasvalio rajono savivaldybė outline.svg
| image1 = 
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info|Pasvales rajons}}

[[Category:Lietuvas atrašanās vietas veidnes|Pasvales rajons]]


&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ptdouuw44u3yup89s27gkucyc1plp5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1934. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626799</id>
    <revision>
      <id>4445958</id>
      <timestamp>2026-03-26T09:49:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Starptautiska sporta turnīra infokaste  |             sports = hokejs  |          nosaukums = 1934. gada Pasaules čempionāts hokejā  |             valsts = {{ITA}}  |            pilsēta = [[Milāna]]  |              laiks = {{dat||2|3|n|bez}}—{{dat||2|11|n|bez}}  |     komandu_skaits = 12  |           pilsētas = 1  |           čempioni = {{ih|CAN|1921}}  |             tituls = 7  |              otrie = {{ih|USA}}  |             trešie = {{ih|GER|1933}}  |           c...</comment>
      <origin>4445958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2016" sha1="3xlp24hro6vyygbg1n475esge73n6pr" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 1934. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |             valsts = {{ITA}}
 |            pilsēta = [[Milāna]]
 |              laiks = {{dat||2|3|n|bez}}—{{dat||2|11|n|bez}}
 |     komandu_skaits = 12
 |           pilsētas = 1
 |           čempioni = {{ih|CAN|1921}}
 |             tituls = 7
 |              otrie = {{ih|USA}}
 |             trešie = {{ih|GER|1933}}
 |           ceturtie = {{ih|SUI}}
 |             spēles = 33
 |              vārti = 127
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |            pag_sez = [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
 |            nak_sez = [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]
}}
'''1934. gada Pasaules čempionāts hokejā''' notika [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]] no 1934. gada 3. līdz 11. februārim. Tas bija 8. [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāts hokejā]].

== Vietu sadalījums un statistika ==

=== Vietu sadalījums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:200px;&quot;
|- style=&quot;background:gold;&quot;
|align=center|[[Attēls:gold medal icon.svg]]|| {{ih|CAN|1921}}
|- style=&quot;background:silver;&quot;
|align=center|[[Attēls:silver medal icon.svg]]|| {{ih|USA}}
|- style=&quot;background:peru;&quot;
|align=center|[[Attēls:bronze medal icon.svg]]|| {{ih|GER|1933}}
|-
|align=center|4|| {{ih|SUI}}
|-
|align=center|5|| {{ih|TCH}}
|-
|align=center|6|| {{ih|HUN|1920}}
|-
|align=center|7|| {{ih|AUT}}
|-
|align=center|8|| {{ih|GBR}}
|-
|align=center|9|| {{ih|ITA|1861}}
|-
|align=center|10|| {{ih|ROU}}
|-
|align=center|11|| {{ih|FRA}}
|-
|align=center|12|| {{ih|BEL}}
|}

{{uzvarētāji|ih|1934. gada Pasaules čempioni hokejā|CAN|Septītais|1921}}

== Ārējās saites ==
*[https://www.hockeyarchives.info/mondial1934.htm Rezultāti] {{franciski}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Hokejs Itālijā]]
[[Kategorija:1934. gads sportā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>3xlp24hro6vyygbg1n475esge73n6pr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Anchluss</title>
    <ns>3</ns>
    <id>626800</id>
    <revision>
      <id>4445961</id>
      <timestamp>2026-03-26T09:59:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4445961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="5rhvynmtmn8e6hujk5eqian2rvrxgwf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Anchluss}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 11.59 (EET)</text>
      <sha1>5rhvynmtmn8e6hujk5eqian2rvrxgwf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626801</id>
    <revision>
      <id>4445964</id>
      <timestamp>2026-03-26T10:14:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] [[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]</comment>
      <origin>4445964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" sha1="2m9820kl1su4k8sjjkri0alod7bqt6k" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]]
[[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]</text>
      <sha1>2m9820kl1su4k8sjjkri0alod7bqt6k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Biržu rajona pašvaldība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>626802</id>
    <revision>
      <id>4445981</id>
      <timestamp>2026-03-26T10:37:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] [[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]</comment>
      <origin>4445981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" sha1="2m9820kl1su4k8sjjkri0alod7bqt6k" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]]
[[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]</text>
      <sha1>2m9820kl1su4k8sjjkri0alod7bqt6k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Teamermane/Causa</title>
    <ns>2</ns>
    <id>626803</id>
    <revision>
      <id>4445982</id>
      <timestamp>2026-03-26T10:47:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teamermane</username>
        <id>143231</id>
      </contributor>
      <comment>skaidrojums ļauj  atpazīt tiesību terminu un atšķirt no šobrīd atrodamiem līdzīgiem indiāņu ēdieniem un nāves faktu apzīmējiem rietumu pislodē</comment>
      <origin>4445982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3174" sha1="ewz145zslcwz9jmiqf7jkkjshesj1ds" xml:space="preserve">Causa - Lieta, arī gadījums, kuram nepieciešams risinājums (causa iudiciaris - tiesu lieta latīņu val) ir vispārpieņemts apzīmējums tādu gadījumu aprakstiem, ko veido juriski fakti, kas rada, pārgroza vai izbeidz kādas tiesiskās attiecības. Vēsturiski, pirms digitālās lietvedības, veidojot tiesu lietu nomenklatūru, redzams vien saīsināts, piemēram:  C.1234 ar gada norādi vai bez tā. Šobrīd lietvedībā to aizstāj ECLI.

Juridiskajā literatūrā un judikatūrā biežāk sastopam prasības (Actio -lat.val., Klage - vācu val., Demnde -fr.val., Claim - angļu val) pamatotības izvērtējumu, savukāt atsucēs uz noteiktām tiesu lietām ieprikšējos gadsimtos - Causa.
būtiski nošķirt terminu no vārdnīcās atrodamā ad rem (latīņu val. - uz lietas būtību attiecināms, biežāk sastopams argumentum ad rem) un res - ķermeniska lieta (latīņu val. sastopam arī res nullius - nevienam nepiederoša lieta)  

Latvijas Civillikuma 4.pants paredz,ka Likuma (Lex) noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tiešās, racionālās jēgas (ratio legis), vajadzības gadījumā tie iztulkojami pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un ja likuma normu piemērošanai tas nav pietiekami, likums piemērojasm arī pēc analoģijas. Turpat, 5.pantā paredzēta iespēja izspriest lietu pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, no kuriem viens - Līdztiesības princips, kas atvasināts no vispārējā taiosnīguma principa, paredz līdzīgu risinājumu tiesiski salīdzināmos līdzīgos apstākļos. Papildus tam, administratīvajā procesā, raksturojot tiesību piemērošanā nozīmīgo tisiskuma principu, noteikts iestādes un tiesas pienākums publisko varu īstenot atbilstoši tiesību normās noteiktajai kompetencei - deleģētās varas pilnvarojuma jēgai un mērķim, bet skaidrojot tiesiskās paļāvības principu, noteikts iestādes pienākums rīkoties, pirmkārt,  tiesiski un arī konsekventi.

Būtiska atsķirība noteikta Krimināllikuma 1.pantā, tā ceturtajā daļā norādot, ka nodarījumu nevar atzīt par noziedzīgu, likumu piemērojot pēc analoģijas, t.i., materiālajās krimināltiesībās analoģija ir aizliegta.

Satversmes 91.pantā un starptautiskos tiesību aktos garantētās līdztiesības ietvarā, kas neparedz abstraktu vienlīdzību, bet vienlīdzību likuma piemērošanā, secināms, ka tiesību piemērošana pēc analoģijas saistīta ar tieša normatīva noregulējuma trūkumu vai neatbilstību augstāka spēka likuma normām, savukārt, judikatūra ir palīdzoša ne vien tiesību normu piemērošanas skaidrošanā, bet arī to apstākļu raksturlielumu un juridisku faktu noteikšanā, kuriem ir nozīme Causa (gadījuma) izspriešanai līdzīgi kā agrākā tiesu praksē.

Visdažādākie īpašuma reformu piemēri, ir tie gadījumi, kuru normatīvais noregulējums radīts atbilstoši politiskajai situācijai, ar vispārīgu reformējošu likumu, kas rada dažādas piemērojamo normu kolīzijas privātpersonu tiesībās, kad gan tiesību zinātnei, gan judikatūrai, t.sk. vēsturiskiem risinājumiem (causa iudiciaris) ir nozīme lietu izspriešanā.</text>
      <sha1>ewz145zslcwz9jmiqf7jkkjshesj1ds</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4445983</id>
      <parentid>4445982</parentid>
      <timestamp>2026-03-26T10:58:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teamermane</username>
        <id>143231</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts ar vienu paildus skaidrojumu un vienu likuma normu</comment>
      <origin>4445983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3370" sha1="osbxzjkdnh3al0vutu8qsqqa66tlgwz" xml:space="preserve">Causa - Lieta, arī gadījums, kuram nepieciešams risinājums (causa iudiciaris - tiesu lieta latīņu val., burtiski - cēlonis, iemesls) ir vispārpieņemts apzīmējums tādu gadījumu aprakstiem, ko veido juriski fakti, kas rada, pārgroza vai izbeidz kādas tiesiskās attiecības. Vēsturiski, pirms digitālās lietvedības, veidojot tiesu lietu nomenklatūru, redzams vien saīsināts, piemēram:  C.1234 ar gada norādi vai bez tā. Šobrīd lietvedībā Latvijā to aizstāj ECLI.

Juridiskajā literatūrā un judikatūrā biežāk sastopam prasības (Actio -lat.val., Klage - vācu val., Demnde -fr.val., Claim - angļu val) pamatotības izvērtējumu, savukāt atsucēs uz noteiktām tiesu lietām ieprikšējos gadsimtos - Causa.
būtiski nošķirt terminu no vārdnīcās atrodamā ad rem (latīņu val. - uz lietas būtību attiecināms, biežāk sastopams :argumentum ad rem) un res - ķermeniska lieta (latīņu val. sastopam arī:res nullius - nevienam nepiederoša lieta)  

Latvijas Civillikuma 4.pants paredz,ka Likuma (Lex) noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tiešās, racionālās jēgas (ratio legis), vajadzības gadījumā tie iztulkojami pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un ja likuma normu piemērošanai tas nav pietiekami, likums piemērojasm arī pēc analoģijas. Turpat, 5.pantā paredzēta iespēja izspriest lietu pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, no kuriem viens - Līdztiesības princips, kas atvasināts no vispārējā taiosnīguma principa, paredz līdzīgu risinājumu tiesiski salīdzināmos līdzīgos apstākļos. Latvijas Civilprocesa likuma 5.panta piektajā un sestajā daļā tieši norādīts uz analoģijas un judikatūras piemērošanu civillietu izspriešanā. Papildus tam, administratīvajā procesā, raksturojot tiesību piemērošanā nozīmīgo tisiskuma principu, noteikts iestādes un tiesas pienākums publisko varu īstenot atbilstoši tiesību normās noteiktajai kompetencei - deleģētās varas pilnvarojuma jēgai un mērķim, bet skaidrojot tiesiskās paļāvības principu, noteikts iestādes pienākums rīkoties, pirmkārt,  tiesiski un arī konsekventi.

Būtiska atsķirība noteikta Krimināllikuma 1.pantā, tā ceturtajā daļā norādot, ka nodarījumu nevar atzīt par noziedzīgu, likumu piemērojot pēc analoģijas, t.i., materiālajās krimināltiesībās analoģija ir aizliegta.

Satversmes 91.pantā un starptautiskos tiesību aktos garantētās līdztiesības ietvarā, kas neparedz abstraktu vienlīdzību, bet vienlīdzību likuma piemērošanā, secināms, ka tiesību piemērošana pēc analoģijas saistīta ar tieša normatīva noregulējuma trūkumu vai neatbilstību augstāka spēka likuma normām, savukārt, judikatūra ir palīdzoša ne vien tiesību normu piemērošanas skaidrošanā, bet arī to apstākļu raksturlielumu un juridisku faktu noteikšanā, kuriem ir nozīme Causa (gadījuma) izspriešanai līdzīgi kā agrākā tiesu praksē.

Visdažādākie īpašuma reformu piemēri, ir tie gadījumi, kuru normatīvais noregulējums radīts atbilstoši politiskajai situācijai, ar vispārīgu reformējošu likumu, kas rada dažādas piemērojamo normu kolīzijas privātpersonu tiesībās, kad gan tiesību zinātnei, gan judikatūrai, t.sk. vēsturiskiem risinājumiem (causa iudiciaris) ir nozīme lietu izspriešanā.</text>
      <sha1>osbxzjkdnh3al0vutu8qsqqa66tlgwz</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>